Valstsvīru domas

Lielbritānija Latvijai redz gaišu nākotni

Lielbritānijas Eiropas lietu valsts ministrs

Duglass Hendersons (Douglas Henderson) — Latvijas presei

Patīkami, ka mans brauciens notiek tūlīt pēc Britu nedēļas noslēguma Latvijā, notikuma, kas bija veltīts kultūrai un ciešajām saiknēm starp mūsu valstīm.

Izšķirošos pārbaudes laikos Lielbritānija pasaulei vienmēr demonstrējusi stingru atbalstu Latvijas suverenitātei un neatkarībai.

Senāk, 1918.gadā, Karaliskā flote palīdzēja Latvijai iekarot brīvību, kuras gadadienu mēs kopā ar jums sveiksim nākamajā gadā. Mēs nekad nesamierinājāmies ar to, ka Latvijai būtu jākļūst par Padomju Savienības daļu, un silti apsveicām neatkarības atjaunošanu 1991.gadā.

No tagadējās vizītes es gaidu auglīgas sarunas ar svarīgu partneri un Eiropas Savienības dalībvalsti nākotnē.

Mēs Lielbritānijā apbrīnojam noteiktību, ar kādu caur dažkārt sāpīgām ekonomiskajām un politiskajām reformām nostiprināta šīs valsts neatkarība īsā laikā, septiņos gados.

Gribu pārliecināt latviešus par to, ka joprojām praktiski palīdzēsim, lai sasniegtu kopēju mērķi — pārtikušu valsti ar augstu nacionālo drošību, kuras dzīvē pilnvērtīgi piedalās visi iedzīvotāji.

Daudz jau tiek darīts. Lielbritānijas “know – how” fonds, piemēram, sniedz palīdzību un padomu tādās atšķirīgas darbības sfērās kā cīņa ar jaunatnes noziedzību un zemnieku paraugsaimniecību veidošana. Mēs esam nopietni iesaistījušies arī Baltijas reģiona drošības veicināšanā un neatkāpjamies no atbalsta miera uzturēšanas vienībai “Baltbat”. Šīs teicamās kaujas vienības apmācībā liela loma ir mūsu armijai un jūras kājniekiem.

Starp mūsu valstīm zeļ tirdzniecības saiknes un ik gadus jūtami palielinās biznesa apjoms. Tas pats attiecas uz kultūras dzīvi. Latvijā aktīvi darbojas Lielbritānijas padome, kas izveidojusi atbalsta centrus visā valstī. Padome palīdz valodas apmācībā un piedāvā šejienes publikai izcilas britu mākslas vērtības.

Mēs gaidām kopīgu darbu ar jums nākotnē ES ģimenē. Lielbritānija cieši atbalsta savienības paplašināšanos: mēs vēlamies virzīt procesu uz priekšu, cik ātri vien iespējams. Tas būs viens no galvenajiem mūsu drīzās ES prezidentūras mērķiem.

Latvijas kā nākamās ES locekles balss beidzot atskanēs Eiropā, piedaloties tās nākotnes veidošanā — tā ir loma, kas tai pēdējos 50 gados bijusi liegta. Dalībvalstis to atceras, apspriežot Eiropas Savienības atzinumus par katras Viduseiropas kandidātes gatavības pakāpi. Mūsu mērķis ir — lai tikšanās laikā decembrī Luksemburgā Eiropas Padome pieņemtu noteiktu lēmumu.

Mūsu ES prezidentūra kopš nākamā gada janvāra būs mūsu iespēja nodrošināt, lai process sāktos labi. Spēles noteikumus noteiks Luksemburga — mēs kā prezidējošā valsts varam noteikt tās stilu. Galvenais būs sākt sarunas ar gatavajām kandidātēm — tā ir mūsu vislabākā garantija tam, ka iespējami drīz pievienosies pirmā valsts un tai sekos citas.

ES ir jāsniedz pamatīga praktiskā palīdzība visām kandidātvalstīm, kas gatavojas dalībvalsts statusam. Tādēļ uzskatu, ka Komisijas ierosinājumi, lai uzlabotu pirmspievienošanās stratēģiju, ir svarīgi.

Eiropas Savienībai pievienosies visas Viduseiropas kandidātes. Jautājums ir vienīgi, kad un uz kādiem noteikumiem. Katra valsts virzās uz priekšu savā tempā. Komisijas ierosinājumi pirmsiestāšanās partnerattiecību ziņā būs palīggarantija tam, ka sarunas sāksies, kolīdz Latvija būs gatava. Ja reformas notiek pietiekami strauji, nav iemesla, kādēļ jūs netiktu līdzi tām kandidātēm, kas sāka sarunas pirms jums.

Eiropas konference būs arī svarīgs forums, kurā mēs varēsim apspriest viedokļus un salīdzināt pieredzi. Tam jābūt atvērtam visām kandidātvalstīm, kas vēlas iestāties ES, tāpat kā dalībvalstīm.

Gatavojoties uzņemt jaunas dalībvalstis, ES jāsakārto sava māja. Mūsu prezidentūras laikā mēs koncentrēsimies arī uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā nodarbinātība, konkurētspēja un izaugsme, cīņa pret noziedzību un vides aizsardzība.

Latvija ir uzcēlusi stabilu ekonomiku, uzlabojusi administrāciju un kļuvusi par Eiropas sabiedrības konstruktīvu daļu, uz kuru var paļauties. Dabisks noslēgums šim grūtajam darbam būtu dalība ES.

Mēs gribam palīdzēt jums pievienoties.

Par Lielbritānijas vēstniecības

atbalstu Latvijas zaļo kustībai

Šodien, 4.novembrī, Lielbritānijas vēstniecības konferenču zālē notiks svinīgs pasākums, kurā Zaļā bibliotēka saņems dāvinājumu no Lielbritānijas vēstniecības — televizoru, videomagnetofonu, diktofonu un faksa aparātu.

Dāvinājuma saturu apliecinošos dokumentus Zaļajai bibliotēkai pasniegs Lielbritānijas Eiropas lietu valsts ministrs Lielbritānijas Ārlietu ministrijā Duglass Hendersons, klātesot Viduseiropas departamenta direktoram Lielbritānijas Ārlietu ministrijā Hovardam Pīrsam, Lielbritānijas vēstniekam Latvijā Nikolasam Džeroldam. Ar savu klātbūtni pasākumu pagodinās arī Duglasa Hendersona privātsekretārs Lerijs Bristovs, kā arī Lusija Nortone no Eiropas Integrācijas lietu departamenta Lielbritānijas Ārlietu ministrijā un kultūras atašejs Sofija Patela.

Rūpes par vidi ir svarīgs ES dalības aspekts un Hendersona kungs cer, ka dāvātās iekārtas palīdzēs sabiedrībai apzināties vides aizsardzības jautājumu nozīmi. Britu valdība piešķir vislielāko nozīmi vides aizsardzībai un pati ir apņēmusies līdz gadsimtu mijai būtiski samazināt gaisa piesārņojuma pakāpi.

Zaļās bibliotēkas informācijas centrs

Lielbritānijas vēstniecība Rīgā