Preses konferences

Aktualitāšu — budžeta, pensiju, tiesuvaras — vidū

Ministru prezidents Guntars Krasts savā ikmēneša preses konferencē 31. oktobrī Valdības namā

— Šodienas preses konferencē esmu iecerējis skart notikumus, kas, manuprāt, bijuši aktuālākie visas valdības un manis paša darbībā, kā arī jautājumus, kas iecerēti risināšanai nākotnē.

Un vissvarīgākais pēdējā laikā, manuprāt, ir fakts, ka valdība noteiktajā termiņā ir iesniegusi Saeimas izskatīšanai budžetu. Šī budžeta projekta apspriešanu atvieglo fakts, ka tas ir bezdeficīta, tātad sabalansēts izdevumos un ieņēmumos, un arī nodokļi netiek palielināti, izņemot jau likumā noteikto akcīzes nodokļa pieaugumu. Diskusijas, kas budžeta sakarā jau ir sākušās gan Saeimā, gan sabiedrībā kopumā, liecina par to, ka likuma pieņemšanas gaita nebūs vienkārša. Tomēr jāatzīmē, ka papildus pieprasītās summas nevarēs tikt piešķirtas, jo, kā jau to vairākkārt esmu atkārtojis, mēs nevaram vēl vairāk noslogot sabiedrību ar budžeta palielinājumu un nespējam to pārliecināt par nodokļu nastas palielināšanas nepieciešamību un — vēl vairāk — šos nodokļus iekasēt. Līdz ar to par neproduktīvām uzskatāmas diskusijas par milzīgu papildu summu piešķiršanu tam vai citam mērķim.

Manuprāt, būtiski soļi ir sperti sociālajā sektorā, ko var uzskatīt par aizsardzības tīklu tiem sabiedrības locekļiem, kuri paši sevi aizsargāt nevar. Bērnu pabalsti saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātajiem noteikumiem, jau sākot ar šī gada oktobri, pieaug no 55 līdz 196 latiem. 1998. gada jūlijā pieaugs bērna kopšanas pabalsti — no 12 līdz 30 latiem. No šā gada novembra atbilstoši labklājības ministra rīkojumam notiek arī pensiju indeksācija vidēji par 3,14 latiem, tātad 7,3 procentiem. Līdz ar to vidējā pensija valstī būs 46 lati. Jāpiebilst, ka pagājušā gada novembrī pensiju palielinājums bija 90 santīmi. Saskaņā ar likumu pensiju indeksācija notiek atbilstoši patēriņa cenu indeksa pieaugumam, un šis pensiju pielikums pirmo reizi apsteidz šo patēriņa cenu indeksa pieaugumu — ja patēriņa cenu indekss laika posmā kopš aprīļa bija 2,6 procenti, tad pensiju pielikums, kā jau minēju, — 7,3 procenti. Tātad pirmo reizi varam runāt par reālu pensiju pieaugumu.

Svarīgs Ministru kabinetā pieņemts dokuments ir “Slimokases izveides un darbības noteikumi”, kas 32 slimokasu vietā līdz 1998. gada 1. janvārim paredz sešu līdz astoņu reģionālo slimokasu izveidošanu. Katra no šīm jaunveidojamajām slimokasēm apkalpos ap 200 tūkstošus iedzīvotāju. Šādu reģionālo slimokasu izveidošana ļaus domāt par dārgāku tehnoloģiju un iekārtu iegādi, kā arī daudz labāku ārstēšanas un profilakses organizāciju.

Par politisku veiksmi var uzskatīt manu īso, bet piesātināto vienas dienas vizīti Zviedrijā. Tiekoties ar Zviedrijas premjerministru, mūsu sarunu pamattemats bija Eiropas paplašināšanas jautājums, un Zviedrija, kā zināms, atbalsta mūsu ieteikto vienotās starta līnijas taktiku. Mēs vienojāmies par darbības koordināciju pirms izšķirošās Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās Luksemburgā decembra vidū.

Otrs būtisks mūsu tikšanās jautājums bija Baltijas jūras valstu padomes rīkotā tikšanās nākamā gada 22. un 23. janvārī Rīgā. Tas Latvijai būs vēsturisks notikums — šeit pulcēsies ievērojama daļa Eiropas valstu līderu. Jau esam saņēmuši apstiprinājumu tam, ka vizītei ir piekritis Vācijas kanclers Helmūts Kols un Krievijas premjerministrs Viktors Černomirdins. Uzaicinājumu saņēmis, bet atbildi vēl nav sniedzis Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs.

Aizvien paplašinoties mūsu valstu saimnieciskajiem sakariem, tika apspriestas arī divpusējās Latvijas un Zviedrijas attiecības. Kā zināms, Zviedrija ir ceturtā lielākā mūsu tirdzniecības partnere un sestā lielākā kapitāla ieguldītāja.