NO MINISTRA REDZESPUNKTA

Tik dažādie tautsaimniecības ceļi

Atis Sausnītis, ekonomikas ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Indijā

— Visās iepriekšējās sarunās jūs apgalvojāt, ka sadarbība ar Indiju būs strauja un labvēlīga Latvijai. Kāpēc jums ir šāda pārliecība?

— Tas ir tādēļ, ka svarīgākā tikšanās bija ar Indijas Republikas premjerministru, Indijas Republikas tirdzniecības ministru un ar Indijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras federācijas un daudznozaru koncerna TATA vadību. Visā vizītes gaitā sarunu ekonomiskajā blokā īpašu interesi izraisīja jautājumi, kas saistīti ar iespējām caur Latvijas ostām radīt tranzītu un preču aprites palielināšanu un investīciju piesaisti. Nozīmīgu vietu abu valstu saimniecisko sakaru attīstībā dos vizītes laikā parakstītais sadarbības memorands starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Indijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru federāciju. Tas rada iespēju dibināt konkrētus biznesa kontaktus ar labvēlīgi noskaņotajiem Indijas uzņēmējiem. Lielu interesi Indijas uzņēmējos izraisīja iespēja ieguldīt savas investīcijas Latvijas vērtspapīru tirgū un aicinājums Latvijas uzņēmējiem ieguldīt līdzekļus caur Indijas uzņēmumu akcijām starptautiskajās investīciju sabiedrībās, kurām ir ļoti augstas dividendes. Piemēram, Radžastāna ir Indijas līdere minerālakmens (marmora, ģipša, granīta) ieguvē un pārstrādē.

Lietišķā gaisotnē noritēja saruna ar daudznozaru koncerna TATA vadību, kas ir viens no lielākajiem biznesa centriem Indijā. Viņi piedāvāja konkrētu sadarbību telekomunikāciju jomā un izteica interesi par celulozes rūpniecību un iespējām eksportēt no Latvijas liellopu ādas apavu un apģērbu ražošanai. Taču sarunās noskaidrojās, ka koncerns TATA ir gatavs investēt Latvijas uzņēmumos, ieguldot kapitāla daļas līdz 30 — 35 procentiem.

Latvija varētu būt ieinteresēta arī investīcijās tādās nozarēs kā enerģētika, telekomunikācijas, automobiļu būve, ādu pārstrāde un transports.

Jau tuvākajā laikā varētu tikt parakstīti Indijas un Latvijas nolīgumi par savstarpējo investīciju aizsardzību un par dubultās nodokļu neaplikšanas konvenciju un sadarbību kuģniecībā.

Pirmo reizi valsts augstākajā līmenī notika vizīte Indijā, un sākumā ir jāsadarbojas valsts augstākajām amatpersonām. Citādi nebūs nedz līgumu, nedz garantiju parakstīšanas. Uzņēmējam iespējas sadarboties parādās tikai pēc valstu pirmo personu abpusēji labvēlīgām sarunām, kad jau saskaņoti projekti. Šobrīd ir pavērtas iespējas gan Latvijas, gan Indijas uzņēmējiem sākt darbu. Varu apgalvot, ka vēsturiski ir bijusi savstarpēja interese attīstīt abpusējus ekonomiskos sakarus. Mūsu ostas ir ieguvušas jaunu — brīvās ekonomiskās ostas — statusu, kas ir ieinteresējošs faktors izmantot šīs ostas Baltijas jūras tirgū. Taču daudz kas būs atkarīgs tieši no pašiem mūsu uzņēmējiem.