Ministru kabineta noteikumi Nr. 387

Rīgā 2019. gada 20. augustā (prot. Nr. 35 12. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Maņģenes meži" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus (piemēram, boreālie meži, purvainie meži, upju straujteces) un veicinātu to dabisku attīstību, kā arī lai saglabātu dabas liegumā ligzdojošo un riestojošo medņu un citu īpaši aizsargājamo sugu (piemēram, meža balodis, trīspirkstu dzenis, jūras ērglis) dzīvotnes.

3. Dabas lieguma platība ir 2201 hektārs.

4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta  šo noteikumu 1. pielikumā.

5. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

6. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā.

7. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

8. Šajos noteikumos minētie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem.

9. Dabas lieguma teritorijā aizliegts:

9.1. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

9.2. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;

9.3. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos Skujnieku kapos un pagalmos, kā arī gadījumu, ja pārvietošanās (arī apstāšanās un stāvēšana) ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem, un pārvietošanos ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Šajā punktā atļautajos gadījumos mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm;

9.4. rīkot sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un velosipēdiem, izņemot velosacensības pa pašvaldības autoceļiem;

9.5. kurināt ugunskurus ārpus īpašnieka vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

9.6. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas, aizsardzības un saglabāšanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

9.7. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

9.8. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

9.9. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām un mineralizēto joslu ierīkošanu;

9.10. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

9.11. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties ūdenstilpēs ar svinu saturošu skrošu munīciju (izņemot gadījumu, ja tiek veikti valsts aizsardzības uzdevumi);

9.12. savvaļas ogu iegūšanā izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

9.13. brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus (aizliegums neattiecas uz pagalmiem un dārziem), kā arī ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas, izņemot piebarošanu šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā;

9.14. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) īpaši aizsargājamo zālāju biotopus, kā arī meža pļavas un lauces. Aizliegums neattiecas uz šo noteikumu 9.18. apakšpunktā minētajiem gadījumiem un kārtību;

9.15. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;

9.16. nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs, kā arī veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot gadījumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai. Aizliegums neattiecas uz  šo noteikumu 9.18. apakšpunktā minētajiem gadījumiem un kārtību;

9.17. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un saglabāšanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

9.18. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to atjaunošanu un pārbūvi, izņemot gadījumus, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un minētās darbības nepieciešamas:

9.18.1. lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu;

9.18.2. upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

9.18.3. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai;

9.18.4. zivju migrācijas ceļu atjaunošanai;

9.18.5. ugunsdrošības pasākumu īstenošanai;

9.19. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes un pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot:

9.19.1. dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

9.19.2. darbības šo noteikumu 19.4., 9.18. un 21.3. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā;

9.19.3. darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

9.19.3.1. upju dabiskā tecējuma atjaunošanai;

9.19.3.2. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un saglabāšanai;

9.19.3.3. zālāju biotopu atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās;

9.19.3.4. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, taku, maršrutu, informācijas stendu, stāvlaukumu) ierīkošanai;

9.19.3.5. inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

9.19.3.6. dzīvojamo un saimniecības ēku atjaunošanai un pārbūvei;

9.19.3.7. ugunsdrošības pasākumu īstenošanai;

9.20. lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu, laikposmā no 1. marta līdz 31. jūlijam:

9.20.1. medīt, izņemot:

9.20.1.1. individuālās medības, izmantojot ieročus ar klusinātājiem un selektīvus slazdus;

9.20.1.2. gadījumu, kad tas nepieciešams dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai vai izplatības draudu novēršanai;

9.20.2. veikt koku un krūmu ciršanu elektrolīniju trasēs un koku ciršanu ārpus meža. Aizliegums neattiecas uz koku (tai skaitā augļu koku) ciršanu pagalmos un dārzos un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, kā arī uz koku ciršanu Skujnieku kapos;

9.21. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus.

10. Visā dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

10.1. veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu;

10.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

10.3. veikt inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

10.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu;

10.5. veikt zinātniskos pētījumus, arheoloģiskās un ģeoloģiskās izpētes darbus;

10.6. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus un nometnes, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības. Aizliegums neattiecas uz pagalmiem un Skujnieku kapiem;

10.7. piebarot savvaļas dzīvniekus, izņemot šādu piebarošanu vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu:

10.7.1. briežu piebarošanu no 1. janvāra līdz 31. martam – ar nosacījumu, ka tiek uzstādītas un izmantotas vienīgi dozētās dzīvnieku barotavas, kas atrodas vismaz viena metra augstumā virs zemes, un barotavu kopējais tilpums nepārsniedz 400 litru uz 1000 hektāriem;

10.7.2. mežacūku piebarošanu no 1. oktobra līdz 31. janvārim dzīvnieku skaita regulēšanas nolūkos.

11. Dabas lieguma teritorijā mežā aizliegts:

11.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

11.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

11.1.2. bīstamo koku ciršanu;

11.1.3. meža ugunsdrošības pasākumus;

11.1.4. kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde minēto atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā;

11.2. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

11.3. cirst kokus kopšanas cirtē uz slapjajām minerālaugsnēm un slapjajām kūdras augsnēm;

11.4. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

11.4.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

11.4.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

11.4.3. apšu audzēm – 30 gadu;

11.5. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatupunktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

11.6. atjaunot mežu stādot vai sējot;

11.7. ierīkot un uzturēt sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes);

11.8. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas ierīkot jaunas kokmateriālu krautuves;

11.9. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

12. Ja dabas lieguma teritorijā slimību un kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma:

12.1. mežaudzē, kur pastāv egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas draudi, bojātās egles atļauts cirst sanitārajā cirtē, ja ir saņemts Valsts meža dienesta pozitīvs sanitārais atzinums, kurā novērtēts meža sanitārais stāvoklis. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus;

12.2. citos gadījumos bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē, ja ir saņemts putnu sugu aizsardzības jomā sertificēta eksperta rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde un kuru izvērtē Valsts meža dienests, izsniedzot sanitāro atzinumu un apliecinājumu koku ciršanai. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

13. Dabas lieguma teritorijā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Sausos kokus un kritalas, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. Šie nosacījumi neattiecas uz šo noteikumu 9.19.3.2. un 9.19.3.3. apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

14. Dabas lieguma teritorijā kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, priedes, ošus, melnalkšņus un bērzus. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

15. Dabas lieguma teritorijā uz mežaudzēm, kurās dabas katastrofu (tai skaitā deguma, vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas) dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

16. Dabas lieguma teritorijā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķas zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

16.1. zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei un uzturēšanai;

16.2. gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.

17. Šīs nodaļas prasības attiecas uz:

17.1. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) – un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

17.2. aizsargājamiem dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 kubikmetru un vairāk) un 10 metru platu joslu ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas).

18. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība (aizliegums neattiecas uz  šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minētajiem gadījumiem).

19. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

19.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija (aizliegums neattiecas uz  šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minētajiem gadījumiem);

19.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

19.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;

19.4. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;

19.5. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi (aizliegums neattiecas uz  šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minētajiem gadījumiem).

20. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, koka augšanas apstākļu uzlabošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām.

21. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

21.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

21.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

21.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas (arī sociāla vai ekonomiska rakstura) intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

22. Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

23. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz aizsargājamiem dižakmeņiem un tos pārvietot.

24. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 20. janvāra noteikumus Nr. 23 "Dabas lieguma "Maņģenes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 14. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 387

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai dabā (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem;

3.5. uzstādot zīmi dabā, to var papildināt ar informāciju par dabas liegumu (piemēram, dabas lieguma nosaukums un robežas, izveidošanas un aizsardzības mērķi).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 20. augusta
noteikumiem Nr. 387

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce