Ministru kabineta rīkojums Nr. 407

Rīgā 2019. gada 22. augustā (prot. Nr. 35 17. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu par specializētās tiesas izveidi, tās nosaukumu definējot risinājuma ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādes procesā atbilstoši plānotajai specializētās tiesas kompetencei.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

3. Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā:

3.1. līdz 2019. gada 9. oktobrim – likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu", paredzot šā rīkojuma 1. punktā minētās specializētās tiesas izveidi un tās darba uzsākšanu ar 2021. gada 1. janvāri;

3.2. līdz 2019. gada 11. decembrim – likumprojektus par grozījumiem Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā, kā arī, ja nepieciešams, speciālajos normatīvajos aktos, nosakot šā rīkojuma 1. punktā minētās specializētās tiesas kompetenci.

4. Jautājumu par konceptuālā ziņojuma ieviešanai nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai (Tiesu administrācijai) 2020. gadam 136 245 euro apmērā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

(Ministru kabineta
2019. gada 22. augusta
rīkojums Nr. 407)

Konceptuālais ziņojums
"Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"

2019

Saturs

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

2. Pašreizējās situācijas apraksts

3. Risinājums un tā ietekme uz problēmu risināšanu

4. Ietekme uz valsts budžetu

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Tieslietu politikas un tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā. Efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks aspekts, kas ietekmē komercdarbības vidi un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. Neatlaidīgs darbs un ieguldījumi tieslietu sistēmas attīstībai ir arī Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums.

2018. gadā tika pieņemts Moneyval¹ 5. kārtas novērtējuma ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu. Tas ir skaidri iezīmējis kopējās problēmas tieslietu jomā, kuru risināšanai ir nepieciešama nekavējoša rīcība. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka Latvijas tieslietu sistēmu ir vērtējušas arī citas starptautiskās organizācijas (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD, Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisija (turpmāk – CEPEJ), Starptautiskais valūtas fonds (turpmāk – SVF) u.c.), kā arī Valsts kontrole². Arī viņu vērtējumos iekļautās atziņas ir būtiski ņemt vērā, definējot turpmākos uzdevumus.

Atbilstoši Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Deklarācija) paredzētajai valdības darba prioritātei – tiesiskuma stiprināšana un Deklarācijas sadaļas "Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara" 182. punktam noteikts, ka pārskatāma īstenotās tiesu reformas efektivitāte, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā.

Lai vispusīgi un pilnvērtīgi izvērtētu priekšlikumu specializētās tiesas izveidei, Tieslietu ministrija sākotnēji izstrādāja vairākus risinājumus, ko apsprieda ar rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, Latvijas tiesnešu biedrību.

Tiesu pārstāvji diskusijās aicināja nodrošināt šo lietu specializāciju esošo rajona (pilsētu) tiesu ietvaros vai arī koncentrēt lietas vienā no esošajām rajona (pilsētas) tiesām. Tādējādi radot iespēju novērot un novērtēt noslodzi, ko veidotu specializētās lietas, un tikai tad nepieciešamības gadījumā lemt par nepieciešamību veidot atsevišķu specializētu tiesu.

Līdzīgu viedokli ir paudusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK). LTRK ieskatā visupirms ir atbalstāma tiesnešu specializācija, vienlaikus vērtējot, vai iecerētā rezultāta sasniegšanai ilgtermiņā būtu nepieciešams ieviest arī tiesu specializāciju. Specializēto tiesnešu darba organizācijai LTRK ieskatā būtu apsverama nodaļu veidošana tiesu namos³.

Savukārt Ārvalstu investoru padomes (turpmāk – FICIL) ieskatā⁴ jautājums var tikt risināts gan ar specializētu tiesu, gan speciālu kameru vai citādu struktūru izveidi pie esošajām tiesām. Specializācijai jānodrošina tas, ka konkrētām tiesām ir ierobežota un ekskluzīva jurisdikcija lemt konkrētus jautājumus.

Analizējot iespējamos risinājuma variantus un savstarpēji vērtējot to ieguvumus un trūkumus, Tieslietu ministrija uzskata, ka ir virzāms risinājums, kas paredz veidot jaunu specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu Rīgā, vienlaikus specializējot šo lietu izskatīšanu arī apelācijas ietvaros, paredzot specializētas kolēģijas izveidi pie Rīgas apgabaltiesas. Līdz ar minēto, tiktu nodrošināta nekavējoša mērķa sasniegšana, vienlaikus nodrošinot sistēmas efektivitāti ilgtermiņā.

Valsts ir atbildīga par efektīva tiesas procesa nodrošināšanu. Konkrētajā gadījumā secināts, ka noteiktu lietu kategoriju efektīvāku izskatīšanas procesu iespējams nodrošināt, koncentrējot lietas, zināšanas un resursus vienuviet. Galvenais mērķis specializētās tiesas izveidei ir procesa efektivitāte un nolēmumu kvalitātes nodrošināšana.

Vienlaikus atzīmējams, ka būtiska loma tiesas procesa efektivitātes, nolēmumu kvalitātes un sodu politikas mērķu sasniegšanai ir arī pirmstiesas izmeklēšanas procesa kvalitātei. Specializētas tiesas izveide varētu atvieglot vienotu standartu ieviešanu visās procesā iesaistītajās institūcijās, tomēr to īstenošana lielā mērā ir atkarīga no pirmstiesas procesā iesaistīto subjektu kvalifikācijas un profesionalitātes.

2. Pašreizējās situācijas apraksts

Tiesiska, efektīva, kvalitatīva un sabiedrības vajadzībām atbilstoša tiesu iekārtas darbība sekmē no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu. Šīs pamatvērtības ir: taisnīga tiesa (kas ietver tiesas neatkarību un arī profesionalitāti) un atbilstošs process (kas ietver objektīvu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos).

Eiropas Komisija 2013. gada paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas ekonomisko un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības Tieslietu tablo (Justice Scoreboard) ir vērsusi uzmanību, ka Latvijas tieslietu sistēmas izaicinājumi ir ilgie tiesvedības termiņi un tiesu varas organizācijas jautājumi.

Kopš 2013. gada ir īstenota virkne pasākumu, ar nolūku uzlabot tiesu darba efektivitāti. Minēto pasākumu rezultātā pēdējos trijos gados ir stabilizējušies lietu izskatīšanas termiņi (skatīt 1. tabulu. Lietu izskatīšanas termiņi (mēnešos) laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam).

1. tabula. Lietu izskatīšanas termiņi (mēnešos) laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam.

Tāpat tiesu teritoriālās reformas, kas noslēgta 2018. gada 1. martā, ietvaros īstenoto pasākumu rezultātā visos tiesu apgabalos samazinājies neizskatīto krimināllietu un civillietu skaits (uzkrājums uz perioda beigām) (skatīt 1. diagrammu. Neizskatīto krimināllietu dinamika 2015–2018 (uz pārskata perioda beigām), 2. diagrammu. Neizskatīto civillietu dinamika 2015– 2018 (uz pārskata perioda beigām).

1. diagramma. Neizskatīto krimināllietu dinamika 2015–2018 (uz pārskata perioda beigām).

2. diagramma. Neizskatīto civillietu dinamika 2015–2018 (uz pārskata perioda beigām).

Tieši lietu atlikuma samazinājums liecina, ka prioritāri tiek garantētas pēc iespējas visu personu vienlīdzīgas tiesības uz lietas izskatīšanu, nenostādot vienas personas labvēlīgākā situācijā pār citām. Vienlaikus jāņem vērā, ka uzkrāto lietu samazinājums korelē ar vidējiem lietu izskatīšanas ilgumiem. Proti, lietu uzkrājums veidojas ilgākā laika periodā un pieaugot šo lietu izskatīšanas īpatsvaram, tas atstāj ietekmi uz vidējo lietu izskatīšanas ilguma rādītāju.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka kopumā tiesu sistēma spēj nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Taču konstatējams, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ievelkas.

Piemēram, Eiropas Komisija ir analizējusi lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu izskatīšanas ilgumus un savos ziņojumos par Latviju (Country Report Latvia 2019; Justice Scoreboard 2018; Justice Scoreboard 2019;) secinājusi, ka, neskatoties uz atsevišķiem uzlabojumiem, pirmās instances tiesas lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu joprojām izskata pārāk ilgi.⁵ Latvija lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu izskatīšanas ilguma ziņā ierindojas priekšpēdējā vietā⁶ starp 24 Eiropas Savienības valstīm, kas uzrādījušas datus par lietu izskatīšanas ilgumu. Vidējais ilgums šādu lietu izskatīšanai pirmās instances tiesā Latvijā pārsniedz divus gadus.

SVF norādījis, ka naudas atmazgāšana var atturēt ārvalstu investīcijas, kropļot starptautisko kapitāla plūsmu un negatīvi ietekmē valsts makroekonomiskos rādītājus, radot labklājības zaudējumus, izšķiežot resursus no produktīvākas saimnieciskās darbības⁷. Tādējādi šo lietu izskatīšanas termiņiem, procesam un kvalitātei piešķirama pastiprināta uzmanība.

Papildus starp lietām, kuru izskatīšanas procesam piešķirama valsts mēroga prioritāte, būtu ierindojami arī specifiski komercstrīdi un korupcijas lietas. Šo lietu ieilgusi izskatīšana ne tikai liek apšaubīt tiesiskuma realizāciju valstī un grauj Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, bet arī rada būtisku ietekmi uz tautsaimniecību un veido nesodāmības ilūziju, kas var tikt uztverta arī kā valsts bezspēcība cīņā ar smagiem finanšu un amata noziegumiem, kā arī civiltiesiskām krāpšanas shēmām.

Ievērojot minēto, neatliekami rodams risinājums kā efektivizēt minēto lietu izskatīšanas procesu, tajā skaitā celtu nolēmumu kvalitāti.

3. Risinājums un tā ietekme uz problēmu risināšanu

Lietu izskatīšanas ilgums jeb laiks no uzņēmēju un ekonomikas attīstības viedokļa nav vienīgais tiesu sistēmas efektivitātes rādītājs. Otrs jebkuras sistēmas darbības efektivitātes rādītājs ir kvalitāte. Tiesu sistēmā tā ir galīgā spēkā stājušos tiesas sprieduma kā ekonomiska strīda atrisinājuma kvalitāte un atbilstība reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Jo sarežģītākas kļūst tiesiskās attiecības sabiedrībā, jo lielāka ir vajadzība valstīm nodrošināt savus pilsoņus ar sarežģītiem tiesu pakalpojumiem, lai risinātu dažādas sociālas attiecības un no tām izrietošos strīdus. Ņemot vērā juridisko strīdu sarežģītību, ir nepieciešama specializētā tiesu sistēma, lai pilsoņus nodrošinātu ar kvalitatīvu tiesu. Eiropas valstu tiesu sistēmās ir vērojamas divas galvenās tendences: no vienas puses, izveidot specializētas tiesas, kas ir kompetentas izšķirt juridiskus strīdus konkrētā tiesību jomā, kurām ir jurisdikcija pār kādu reģionu vai visu valsti (tiesu specializācija); no otras puses, iespēja vispārējo tiesu tiesnešiem specializēties strīdos par juridisko nozari.⁸

Tiesnešu specializācija ir efektīvs rīks tiesas procesa efektivitātes, it īpaši nolēmumu kvalitātes, celšanai. Līdz tiesu teritoriālās reformas ieviešanai, specializācija tika izmantota ierobežoti. Tiesneši specializējās pārsvarā tikai attiecībā uz tiesību nozarēm. Līdz ar tiesu teritoriālās reformas ieviešanu ir būtiski palielinājusies iespēja ieviest tiesnešu specializāciju.

Tiesnešu specializācija ne tikai konkrētās tiesību nozarēs, bet arī tiesību institūtos vai lietu kategorijās rada iespēju nodrošināt šo tiesnešu vajadzībām atbilstošas kvalificētas mācības, tādējādi nodrošinot tiesnešiem šo lietu izskatīšanai nepieciešamās profesionālās prasmes.

Arī FICIL aicina nodrošināt turpmāku tiesu un tiesnešu specializāciju, paredzot konkrētām tiesām ierobežotu un ekskluzīvu kompetenci lemt konkrētus jautājumus. Piemēram, lietas par kapitālsabiedrību (dalībnieku/akcionāru sapulču) lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem skata Jelgavas tiesa un tas ir būtiski mazinājis vēl pirms dažiem gadiem tik aktuālos reiderisma jeb uzņēmumu nelikumīgas pārņemšanas gadījumus. FICIL atzīmē, ka gadījumos, kur tiesas skata konkrētu kategoriju strīdus vērojami būtiski uzlabojumi lietas izskatīšanas ātrumā (tiesnesis, skatot līdzīgas lietas, pavada mazāk laika to izlemšanai), kā arī mazinās kļūdu skaits un tiek veidota judikatūra.⁹

Ievērojot minēto, sarežģītu lietu izskatīšanas kvalitātes paaugstināšanas nolūkos tiesnešu specializācija pati par sevi ne vienmēr ir atzīstama par pietiekamu risinājumu mērķa sasniegšanā un papildus izvērtējama iespēja koncentrēt šo lietu izskatīšanu vienā tiesā¹⁰.

Kvalitatīva finanšu lietu iztiesāšana ir ievērojami apgrūtināta, ja tiesnešiem, kas tās iztiesā, nav specifisku zināšanu attiecīgajos finanšu jautājumos. Nereti noziedzīga nodarījuma izdarītāji ir spējuši piesaistīt šo jomu profesionāļus, lai slēptu nozieguma pēdas. Noziegumu slēpšanai tiek izmantotas arī citu valstu jurisdikcijas un sarežģītas daudzpakāpju shēmas.

3.1. Ārvalstu prakse

Pasaules Banka secinājusi, ka 101 no 190 pētītajām ekonomikām darbojas specializētas komerctiesas, kuras dažādu komercstrīdu izskatīšanas termiņu vidēji saīsina par 92 dienām salīdzinājumā ar parastajām tiesām¹¹.

Papildus norādāms, ka Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījumā secināts, ka Eiropas Savienībai būtu jācenšas izveidot "Eiropas Komerctiesu" Eiropas Savienības līmenī, lai nodrošinātu komerciālās puses ar alternatīvu gan dalībvalstu tiesām, gan starptautiskajām komercšķīrējtiesām. Šis ieteikums atspoguļo globālo konkurenci, kas pēdējo gadu laikā radusies starptautisko strīdu atrisināšanai. Vairākas valstis visā pasaulē ir uzsākušas iniciatīvas, lai izvirzītu sevi kā jaunu centru starptautisku komercstrīdu atrisināšanai, izveidojot specializētas angļu valodā runājošas tiesas ar īpašiem, elastīgākiem procesuāliem noteikumiem.¹² Piemēram, Nīderlandes Komerctiesa (specializējas sarežģītu (starptautisku) komerclietu izskatīšanā), izveidota šī gada janvārī¹³. Starptautiskās tirdzniecības straujā izaugsme ir izraisījusi atbilstošu starpvalstu komercstrīdu skaita pieaugumu, taču primāri attīstot komercstrīdu atsevišķu izskatīšanu ir jākoncentrējas uz strīdu izskatīšanu iekšējā jurisdikcijā.

Vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu ir viena vai vairākas specializētas tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos¹⁴:

Lai arī Austrijā pamatā darbojas princips, ka visas tiesas skata dažāda veida lietas, lielākajās Austrijas pilsētās (Vīnē un Grācā) ir arī specializētas tiesas. Vīnē pastāv piecas specializētas tiesas, kas skata civillietas, krimināllietas, nodarbinātības un sociālās labklājības lietas, un divas no tām skata komerctiesību jautājumus. Ar komerctiesību jautājumiem galvenokārt saprot tādas civillietas, kurās viena no pusēm ir komersants (ar atsevišķiem izņēmumiem). Kopā ar profesionāliem tiesnešiem pirmajā un otrajā instancē piedalās arī piesēdētājs, kurš pārstāv komersantus.

Beļģijā pastāv Komerctiesa, kas pirmajā instancē izskata strīdus starp komersantiem saistībā ar darbībām, kuras atbilstoši tiesību aktiem uzskatāmas par komercdarbību un kas neietilpst citu tiesu kompetencē. Persona, kas nav komersants un kas uzsāk tiesvedību pret komersantu, var izvēlēties iesniegt lietu komerctiesā, savukārt komersants nevar uzsākt tiesvedību komerctiesā pret personu, kas nav komersants. Komerctiesa izskata arī strīdus, kas attiecas uz vekseļiem un parādzīmēm, ja prasības summa pārsniedz 2500 euro.

Komerctiesai ir arī vairākas īpašas un ekskluzīvas kompetences, kas cita starpā aptver strīdus saistībā ar tirdzniecības uzņēmumiem, kā arī prasības saistībā ar kuģniecību un iekšējiem kuģu pārvadājumiem. Komerctiesas ekskluzīvā jurisdikcija aptver arī prasības un strīdus, kas tieši izriet no bankrota procedūras un tiesas sanācijas procesa.

Dānijā ir vairākas specializētās tiesas, piemēram, Jūras tiesību tiesa un komerctiesa (Sø-og Handelsretten), kas izskata ar jūras tiesībām un komerctiesībām saistītus strīdus jau kopš 1862. gada. Tiesas kompetence ir vairākkārt paplašināta, un pašlaik tiesa skata strīdus, kas izriet no Dānijas Preču zīmju likuma, Dizaina likuma, Mārketinga likuma, Konkurences likuma, starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem un citiem komerctiesību jautājumiem. Minētajai tiesai ir arī atsevišķa struktūrvienība, kas izskata bankrota, maksājumu apturēšanas jautājumus, obligātu parāda norēķinu lietas un parāda atmaksas grafika pārskatīšanas lietas. Tāpat Dānijā 2007. gadā ir nodibināta atsevišķa Zemes reģistrācijas tiesa (Tinglysningsretten), kura gan veic reģistra funkcijas (nekustamā īpašuma īpašnieku reģistrācija, hipotēku un citu nodrošinājumu reģistrācija, u.c.), gan skata no reģistrācijas izrietošus strīdus.

Francijā Komerctiesas tika izveidotas pirms vairāk nekā 400 gadiem, kad bija nepieciešams pieņemt taisnīgus un ātrus spriedumus tirdzniecības jautājumos¹⁵. Komerctiesas vada neprofesionāli tiesneši, kas ievēlēti no komercsabiedrības locekļiem (pensionēti vai aktīvi vietējie konsultanti, nozares profesionāļi, finanšu, konsultāciju nozares u.tml.). 2017. gadā bija 134 Komerctiesas (kasācijas instancē – atsevišķa nodaļa/departaments komerclietām)¹⁶, tās iztiesā strīdus, kas radušies komersantu starpā, starp kredītiestādēm vai starp komersantiem un kredītiestādēm, un strīdus saistībā ar komercsabiedrībām vai saistībā ar jebkuras personas komercdarbību. Tāpat tā izskata lietas saistībā ar grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem.

Horvātijā Komerctiesas ir hierarhiskas un tiek organizētas divās instancēs. Pirmajā instancē ir 7 komerctiesas. Komerctiesas ir kompetentas strīdos starp juridiskām personām, bankrota procedūrās, strīdos par jūras un gaisa tiesībām, uzņēmumu statusā, negodīgā tirgū, monopollīgumos un citās darbībās, kas paredzētas tiesību aktos.¹⁷ Komerctiesas veic procedūras saistībā ar ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un šķīrējtiesu nolēmumiem attiecībā uz komercstrīdiem, izskata maksātnespējas procedūras un sniedz starptautisko tiesisko palīdzību, vācot pierādījumus komerclietās un citās prasībās.

Īrijā ir atsevišķas tiesas maza apmēra prasību (prasības summa nepārsniedz 2000 euro) izskatīšanai, kā arī atsevišķa Komerctiesa (Commercial Court). Pēc būtības konkrētā tiesa darbojas kā specializēta Augstākās tiesas struktūrvienība, kas spēj izskatīt lietas nekavējoties. Lietu nekavējoša izskatīšana tiek panākta ar speciālu procedūru palīdzību, kas paātrina to lietu virzību, kas nonāk šīs tiesas kompetencē. Minētā tiesa skata lietas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir klasificētas kā "komerclietas", piemēram: strīdi, kas izriet no komerclikuma; strīdi, kas izriet no maksātnespējas likuma u.c.

Lai prasība tiktu pieņemta skatīšanai šajā tiesā, prasības summai jābūt vismaz vienam miljonam euro (ar atsevišķiem izņēmumiem).

Lielbritānijā, konkrēti, Anglijā un Velsā ir specializētas komerctiesas (The Commercial/Mercantile Courts), kuras skata komerctiesību jautājumus. Tāpat pastāv arī specializēta tehnoloģiju un būvniecības tiesa, kuras kompetencē ir attiecīgo jautājumu izlemšana.

Maltā ir attīstīta specializēto tiesu sistēma. Piemēram, pirmajā instancē ir specializēta tiesa, kas uzrauga valstī strādājošos notārus un notāru arhīvus, kā arī lemj par ierakstu pareizību publiskos reģistros. Papildus izveidota speciāla apelācijas instances tiesa (tribunāls), kura skata konkurences tiesību un patērētāju tiesību strīdus.

Portugālē ir izveidotas specializētas komerctiesas (Tribunais de Comércio), kuru kompetencē ir šādi jautājumi: maksātnespēja, ja parādnieks ir uzņēmums, vai ar maksātnespēju saistītajā mantā ietilpst uzņēmums; lēmumi par statūtu un dibināšanas memoranda neesamību, spēkā neesamību un atcelšanu; lēmumi par uzņēmumu pieņemto lēmumu apturēšanu vai atcelšanu; prasības, kas attiecas uz rūpniecisko īpašumu, un jebkurš no gadījumiem, kas paredzēts Rūpnieciskā īpašuma kodeksā. Jaunākā komerctiesa savu darbu uzsāks šī gada septembrī Portugāles pilsētā Lagoa¹⁸.

Rumānijā pastāv trīs specializētie tribunāli (agrākie komerclietu tribunāli). Tie izskata lietas, kurās ir iesaistīti komersanti. Par komersantu uzskata ikvienu personu, kas veic komercdarbību.

Somijā pastāv vairākas specializētas tiesas, piemēram, Darba tiesa, Apdrošināšanas tiesa un Tirdzniecības tiesa.

Lai sīkāk iepazītos ar Tirdzniecības tiesas izveides procesu un darbības kārtību, tika organizēta videokonference ar šīs tiesas tiesnesi, tiesas 2. nodaļas vadītāju Jussi Karttunen.

Tirdzniecības tiesa tika izveidota pēc vairākus gadu ilgām diskusijām, kuru laikā galvenā izšķiršanās bija nevis par specializācijas nepieciešamību, bet gan par specializācijas ieviešanas modeli, proti – veidot specializāciju kādas no esošo tiesu ietvaros vai veidot jaunu speciālo tiesu. Tika pieņemts lēmums veidot pastāvīgu tiesu – Tirdzniecības tiesu. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot gan resursu, gan tiesnešu kompetenču attīstības jautājumus.

Pie tiesas ir izveidots īpašs tehnisko ekspertu saraksts, kas tiesai sniedz nepieciešamo ekspertīzi, nodrošinot lietu ātru izskatīšanu.

Tirdzniecības tiesas kompetencē ir jautājumi, kas regulēti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Patērētāju Ombuda likumā un Vērtspapīru tirgu likumā. Papildus šī tiesa skata arī jautājumus, kas saistīti ar mārketinga un līguma noteikumiem, kas ietilpst likumā par līgumiem starp kredītiestādēm un uzņēmējiem, kā arī Konkurences ierobežojuma likuma pārkāpumiem.

Attiecībā par termiņiem – parasti trīs mēnešu termiņā tiek noteikti vienas lietas izskatīšanas visi datumi, kuros lieta tiek izskatīta un nepastāv iespēja datumu pagarināt. Specializētās tiesas rezultāts – 95 % lietu tiek izskatītas vienā instancē un netiek pārsūdzētas. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Vērtējot tiesas darba rezultātus un ietekmi uz tiesu sistēmu Somijā, tika atzīts, ka tiesas izveide ir sevi attaisnojusi, un šobrīd nevienam nav šaubu, ka tas ir bijis pareizs lēmums.

Papildus atzīmējams, ka tieslietu ministrs šī gada 18. jūlijā plāno apmeklēt šo tiesu, lai detalizētāk iepazītos ar tiesas darba organizācijas praktiskajiem aspektiem.

Spānijā pastāv specializētas komerctiesas, kuras darbojas no 2004. gada 1.septembra un ir daļa no civiltiesību sistēmas.

Ungārijā pastāv Reģionālās tiesas (pirmās vai otrās instances tiesa). Savukārt šo tiesu ietvaros ir noteiktas specializētas krimināllietu, civillietu, ekonomisko lietu, kā arī administratīvo lietu un darba lietu nodaļas.

Vācijā cita starpā ir specializētas Finanšu tiesas, kuru nolēmumi var tikt pārsūdzēti Federālajā Finanšu tiesā (Bundesfinanzhof). Šo tiesu kompetencē galvenokārt ir strīdi par valsts nodevu, nodokļu un muitas jautājumiem. Strīdus pirmajā instancē skata trīs tiesneši un divi tiesas piesēdētāji.

Zviedrijā Tirgus tiesa cita starpā risina tādus strīdus, uz kuriem attiecas Konkurences likums un Tirdzniecības prakses likums. Tāpat Zviedrijā ir Patentu lietu apelācijas tiesa, kas izskata iesniegtās apelācijas pret Zviedrijas Patentu un reģistrācijas biroja nolēmumiem attiecībā uz patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem u.c. Sūdzības par Patentu lietu apelācijas tiesas nolēmumiem var iesniegt Augstākajā administratīvajā tiesā.

Tāpat atzīmējams, ka vairākās Eiropas valstīs ir izveidotas specializētas tiesas, kas veltītas cīņai pret korupciju. Bulgārija izveidoja specializētu tiesu, lai risinātu noziegumus, ko paveikušas organizētas noziedzīgas grupas, tostarp ar korupciju saistītus noziegumus, bet Horvātijā un Slovākijā ir izveidotas īpašas pretkorupcijas tiesas. Horvātijā specializētā tiesa izskata tikai vidēja un augsta līmeņa korupcijas un organizētās noziedzības lietas, savukārt Slovākijā šīs specializētās tiesas, citastarp, izskata tādas lietas kā krāpšana un korupcija publiskajos iepirkumos, varas ļaunprātīga izmantošana, netieša korupcija, saimnieciskie noziegumi un noziegumi pret īpašumu u.c.¹⁹

Ievērojot minēto, secināms, ka komerctiesas ir plaši izplatītas, taču tām noteiktā kompetence pamatā atšķirīga katrā no valstīm. Tāpat atsevišķās valstīs ir izveidotas specializētas tiesas, kuru kompetencē nodotas lietas, kas saistītas ar korupcijas noziegumiem un noziegumiem, ko paveikušas organizētas noziedzīgās grupas.

3.2. Specializētās tiesas Latvijā izveide un iespējamās kompetences tvērums

Tiesas specializācija (tiesas kompetences koncentrēšana) ir piemērots risinājums, ja lietu kopskaits gadā ir salīdzinoši mazs, bet to izskatīšana ir saistīta ar specifiskiem tiesību jautājumiem. Pie varbūtības, ka šādu lietu tiesnesis varētu saņemt, iespējams, reizi piecos gados, nebūtu efektīvi apmācīt visus Latvijas tiesnešus. Līdz ar to šādos gadījumos kā risinājums izskatāma tiesas kompetences koncentrēšana vienā tiesā. Tiesnesis, kas specializējies konkrēto lietu izskatīšanā, ir spējīgs strādāt ātrāk un precīzāk. Izkaisīta specifiska ekonomiska rakstura strīdu izskatīšanas piekritība nevar radīt kompleksu un līdz ar to efektīvu (bez pretrunām) ekonomisko strīdu risināšanas sistēmu.

Lietu koncentrēšanu vienā tiesā iespējams nodrošināt, nosakot ekskluzīvu noteiktu lietu piekritību kādai no esošajām vispārējās jurisdikcijas tiesām vai veidojot jaunu specializētu tiesu.

Līdz šim Latvijā lielākoties ir izmantots pirmais ceļš. Piemēram:

– lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (no 2013. gada 1. jūlija – Jelgavas tiesa (šobrīd Zemgales rajona tiesa));

– lietās par rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti, dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumi, preču zīmes u.c.) (no 2015. gada 1. janvāra – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa);

– lietās par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai par bērna pārvietošanas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī tiesiskumu un lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā (no 2015. gada 1. marta – Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa (ar 2018. gada 15. janvāri tiesa pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai));

– lietās, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts (no 2015. gada 1. janvāra – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa);

– lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem (no 2017. gada 1. novembra – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa).

Lai gan šis risinājums ir salīdzinoši vienkāršāk ieviešams, tomēr tam ir arī atsevišķi negatīvi aspekti. Piemēram, tiek palielināta tiesas noslodze, kas jo īpaši būtiski ir gadījumā, ja specializācija tiek noteikta kādai no Rīgas tiesām. Specializēto lietu izskatīšanas efektivitāte ir saistīta ar attiecīgās tiesas darba efektivitāti, ko var ietekmēt, piemēram, nespecializēto lietu skaita pieaugums tiesām, kapacitātes trūkums (piemēram, sakarā ar tiesneša prombūtni uz laiku) u.c.

Komerctiesības un saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu mērķis ir ne tikai noteikt atsevišķu subjektu tiesības un pienākumus, bet reglamentēt tirgus ekonomikas darbību un veicināt ekonomikas attīstību kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šādas tiesību normas tiktu piemērotas ne tikai atbilstoši likumdevēja mērķim, bet arī analizējot to piemērošanas reālās ekonomiskās sekas un to ietekmi uz ekonomiku. Šajā ziņā no tiesneša kā speciālista jurisprudencē tiek sagaidīts tieši ekonomiski pārdomāts un pamatots ekonomisko strīdu risinājums. Piemēram, Komerclikums paredz tiesības celt prasību pret sabiedrības valdes locekli, ja tas ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis zaudējumus sabiedrībai. Lai sauktu valdes locekli pie atbildības civiltiesiskā kārtībā un panāktu sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jāizvērtē, vai valdes loceklis savus pienākumus pildījis kā "krietns un rūpīgs saimnieks" (Komerclikuma 169. panta pirmā daļa) un nav pieļāvis pat "vieglu neuzmanību" (Civillikuma 1646. pants). Ir skaidrs, ka šie jēdzieni ir jāpiepilda ar saturu katrā konkrētajā gadījumā. Problēma ir tāda, ka šis saturs ir ekonomiska rakstura vērtējums, jo tikai no komercdarbības prakses un ekonomisko zināšanu viedokļa var novērtēt, vai valdes locekļa darbība bija ekonomiski pamatota un izdevīga sabiedrībai kā tirgus ekonomikas subjektam²⁰.

Pēdējo vairāk nekā piecu gadu laikā tieši attiecībā uz komercstrīdu izskatīšanas efektivizēšanu ir tikuši ieviesti vairāki pasākumi. Kā jau minēts iepriekš, no 2013. gada 1. jūlija ir specializēta t.s. reiderisma lietu izskatīšana, izveidojot saīsinātu lietu izskatīšanas procesu un paredzot kompetenci šo lietu izskatīšanā vienai konkrētai tiesai – Zemgales rajona tiesai. Tāpat vienā konkrētā tiesā – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā – no 2015. gada 1.janvāra ir tikuši specializēti strīdi par rūpnieciskā īpašuma tiesībām. Savukārt lietu par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem izskatīšana kopš 2017. gada 1. novembra koncentrēta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Visu šo pasākumu mērķis bija nodrošināt ātru un kompetentu šo specifisko komerctiesību jautājumu izskatīšanu. Vienlaikus jākonstatē, ka izveidojusies diezgan sadrumstalota sistēma, jo atkarībā no strīda priekšmeta, mainās tiesa, kura specializēta attiecīgā komercstrīda izskatīšanā.

Izveidojot speciālo tiesu, kļūst iespējams ne tikai šo dažādo komerctiesību jautājumu izskatīšanu koncentrēt vienuviet, bet arī attīstīt un paplašināt, pirmkārt, šīs konkrētās kompetences. Piemēram, paredzot, ka Ekonomisko lietu tiesa izskata visus kapitālsabiedrības dalībnieku strīdus, nevis tikai lietas par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (t.s. reiderisma lietas). Tāpat paredzot, ka Ekonomisko lietu tiesa izskata ne tikai rūpnieciskā īpašuma strīdus, bet visus strīdus, kas saistīti ar intelektuālo īpašumu.

Esošā modeļa ietvaros šo specializāciju tvēruma attīstīšana (paplašināšana) ir diezgan ierobežota, jo jārēķinās, piemēram, ar katras no tiesām (Zemgales rajona tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas) kapacitāti, kas nepieciešama vispārējās jurisdikcijas lietu izskatīšanas nodrošināšanai.

Papildus uzsverams, ka būtisks ieguvums jaunas tiesas izveidei ir tas, ka kļūst iespējams ne tikai attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanas specializāciju, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Uzņēmēju un investoru pārstāvji kā šādas lietu kategorijas ir norādījuši²¹, piemēram: lietas, kas saistītas ar Finanšu instrumentu tirgus likuma, Finanšu nodrošinājuma likuma piemērošanu, publiskos reģistros ierakstītiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem (to pilnīgas vai daļējas spēkā esamības apstrīdēšanu), kā arī liela apmēra komercstrīdi un tiesiskās aizsardzības procesu lietas.

Tajā pašā laikā atzīmējams, ka efektīvs mehānisms komercstrīdu risināšanai nenoliedzami ir nozīmīgs, tomēr nedrīkst atstāt bez ievērības faktu, ka tikpat būtiski ir, lai valsts aktīvi cīnītos pret tādiem uzņēmējdarbības vides tiesiskumu graujošiem apstākļiem kā korupcija, naudas "atmazgāšana", krāpšanas un piesavināšanās grupējumi, kā arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas veicina ēnu ekonomiku.

Ievērojot minēto, mērķis veicināt investīciju un uzņēmējdarbības vides izaugsmi ilgtermiņā var tikt sasniegts tikai kompleksi, nodrošinot gan ātru un efektīvu komercstrīdu risināšanu civiltiesiskā kārtībā, gan nodrošinot, ka tie noziedzīgie nodarījumi, kas būtiski ietekmē investīciju vidi, tiek izskatīti tiesā ātri un profesionāli.

Tāpat būtiski atzīmēt, ka jaunas speciālas tiesas izveidei, salīdzinoši ar esošo sistēmu, ir lielāks attīstības potenciāls, un jaunas speciālas tiesas izveide rada visus nepieciešamos priekšnosacījumus komercstrīdu specializācijas tālākai attīstībai arī turpmāk.

Finanšu noziegumu lietas nereti izskata ilgi, jo tiesnesim vajag ilgāku laiku, lai viņš spētu rūpīgi iedziļināties grāmatvedības dokumentos un citās lietas niansēs, saprastu, kā ticis pastrādāts attiecīgs nodarījums. Problēmas ir ar grāmatvedības un finanšu jomu, kurā tiesnesim jāiedziļinās un jāizprot saimnieciskā darbība. Jāsaprot finanšu darījumi, grāmatvedības uzskaite un kārtība²². Līdz ar to prioritizēta šādu lietu izskatīšana sekmētu ne tikai to kvalitatīvāku, bet arī to ātrāku izskatīšanu. Ātri un adekvāti kriminālsodi kalpo par lielisku prevenciju un palīdz izskaust attiecīgos noziegumus.

Pamatojoties uz minēto, kā arī ņemot vērā FICIL sniegtās rekomendācijas papildus specializējamo komercstrīdu lokam, Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būtu nododamas šādas civilprocesuālā kārtībā izskatāmas lietas:

1) lietas par dalībnieku (akcionāru) savstarpējiem strīdiem, tajā skaitā lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;

2) strīdi, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām, tajā skaitā lietas par rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti, dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumi, preču zīmes u.c.);

3) lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem;

4) lietas, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma piemērošanas;

5) lietas, kas izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma piemērošanas;

6) lietas par publiskos reģistros ierakstītiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem (to pilnīgas vai daļējas spēkā esamības vai piemērojamības apstrīdēšanu);

7) investīciju aizsardzības normatīvā regulējuma jautājumiem, ciktāl tie ir Latvijas tiesu jurisdikcijas kompetencē;

8) liela apjoma prasībām komercstrīdos²³, piemēram, kā papildu kritēriju nosakot prasības minimālo summu, piemēram, 500 tūkst. euro;

9) tiesiskās aizsardzības procesa lietas;

10) iespējams arī lietas par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, un lietas par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei;

11) lietas, kas izriet no Koncernu likuma piemērošanas²⁴.

Savukārt, vērtējot specializācijas tvērumu no krimināltiesiskā viedokļa, būtu nosakāms, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetence aptvertu lietas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

1) krāpšana, piesavināšanās, ja tā veikta lielā apmērā, organizētā grupā vai grupā pēc iepriekšējas vienošanās;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

3) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

4) koruptīvie noziedzīgi nodarījumi, ko izdarījusi valsts amatpersona vai amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas vai pieprasīšanas.

Iepriekš minēto krimināllietu uzskaitījums definēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un Ģenerālprokuratūras viedokļiem, tostarp, ņemot vērā 2018. gada 22. jūnija Latvijas Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 11. oktobra rīkojumā Nr. 512 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim" norādīto par būtiskākajiem draudiem attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. Vienlaikus risinājuma ieviešanai nepieciešamo likumprojektu izstrādes ietvaros būtu vērtējams, vai atbilstoši Moneyval 5. kārtas novērtējuma ziņojumam par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu un pasākumiem, kuri tiek veikti, lai uzlabotu Latvijas reputāciju, specializētās tiesas kompetencē nav iekļaujami noziedzīgi nodarījumi saistībā ar terorisma un proliferācijas finansēšanu.

Iepriekš minētais uzskaitījums ietverts nolūkā aprakstīt indikatīvu specializētās tiesas kompetences tvērumu, nevis definēt lietu piekritību. Lietu piekritība, tajā skaitā, tās nošķiršanā izmantotie kritēriji (likuma vai likuma regulējuma joma, prasības summas apmērs) tiks definēti risinājuma ieviešanai nepieciešamo likumprojektu izstrādes procesā.

Jāatzīmē, ka, nosakot specializētās tiesas kompetences tvērumu, tā sākotnēji nosakāma tādās jomās, kas prasa tūlītēju risinājumu. Turpmākās kompetences tvēruma definēšanā, ja šāda nepieciešamība radīsies, būs ņemama vērā gan tiesas kapacitāte, gan lietu atbilstība specializācijas tvērumam. Jāņem vērā, ka specializētas tiesas kompetences tvērums tiek noteikts pēc priekšmeta, nevis, piemēram, subjekta. Tādējādi, piemēram, strīdi, kas izrietēs no Kredītiestāžu likuma būs piekritīgi specializētai tiesai, ja prasības summa pārsniegs 0,5 milj euro.

3.3. Prognozējamais noslodzes apjoms un nepieciešamā kapacitāte

Tiesu informatīvajā sistēmā esošie dati neļauj strukturētā veidā atlasīt to civillietu kategoriju lietas, kas atbilst iepriekš minētajai specializācijai. Prognozējot iespējamo noslodzi, Tiesu informatīvajā sistēmā tika veikta datu atlase, izmantojot noteiktas frāzes. Iegūtie dati par 2017. un 2018. gadā izskatītajām lietām, ļauj prognozēt šādu tiesas noslodzi civillietu izskatīšanā (skatīt 2. tabulu. Pabeigto civillietu, kuru izskatīšana būtu specializējama, skaits 2017.–2018. gadā).

2. tabula. Pabeigto civillietu, kuru izskatīšana būtu specializējama, skaits 2017.–2018. gadā

Prognozējot specializētās tiesas noslodzi būtu jāņem vērā no prokuratūras tiesai nodoto lietu²⁶ skaits 2017. un 2018. gadā (skatīt 3. tabulu. Tiesai nodoto krimināllietu, kuru izskatīšana būtu specializējama, skaits 2017.–2018. gadā).

3. tabula. Tiesai nodoto krimināllietu, kuru izskatīšana būtu specializējama, skaits 2017.–2018. gadā

Savukārt apelācijas instancē prognozējama šāda noslodze (skatīt 4. tabulu. Saņemto civillietu un krimināllietu skaits specializējamās lietu kategorijās apelācijas instances tiesā):

4. tabula. Saņemto civillietu un krimināllietu skaits specializējamās lietu kategorijās apelācijas instances tiesā

Prognozējot nepieciešamo kapacitāti šāda lietu apjoma izskatīšanai attiecīgā tiesu instancē un ņemot vērā vidējo lietu skaitu pēdējos divos gados, secināms, ka specializācijas noslodzi pirmajā instancē veidotu vidēji 350 lietas gadā (no tām aptuveni 200 civilprocesa kārtībā izskatāmas lietas un aptuveni 150 krimināllietas). Savukārt apelācijas instances noslodzi veidotu vidēji 130 lietas gadā (no tām aptuveni 75 civilprocesa kārtībā izskatāmas lietas un 55 krimināllietas).

Tiesnešu skaitam tiesā jābūt sabalansētam ar prognozēto tiesas noslodzi un vienlaikus pietiekamam, lai nodrošinātu lietu sadali pēc nejaušības principa.

Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros veiktajā tiesvedības procesu izvērtēšanas un efektivitātes uzlabošanas pētījumā secināts, ka optimāla noslodze tiesnesim būtu 48–52 krimināllietas gadā un aptuveni 175–190 civillietas gadā. Vienlaikus attiecībā uz civillietām atzīmējams, ka kopš pētījuma veikšanas 2013. gadā ir turpināts darbs pie tiesu atslogošanas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas, konkrēti – lietu, kurām nav strīda raksturs, nodošanas citiem subjektiem. Minētā rezultātā statistiski uz šo brīdi vēl vairāk samazinājies tiesā saņemto civillietu skaits, tomēr tās lietas, kas šobrīd ir tiesas kompetencē ir saistītas ar strīdu pēc būtības izskatīšanu un nereti sarežģītu juridisku kāzusu risināšanu. Līdz ar to attiecīgi būtu maināma optimālā noslodze attiecībā uz civillietām, jo pētījuma dati aptver arī bezstrīdus lietu izskatīšanu un tādas lietas, kurās nav strīda, piemēram, lietas par uzturlīdzekļiem minimālajā apmērā u.c. Ievērojot minēto un specializēto lietu sarežģītību, kā arī nepieciešamību nodrošināt operatīvu procesa norisi, minētie optimālās noslodzes rādītāji nevarētu tikt tieši attiecināti uz ziņojumā identificēto specializācijas tvērumu un pieņemams, ka optimālu noslodzi veidotu mazāks lietu skaits.

Analizējot vidējo pabeigto civillietu un krimināllietu skaitu uz vienu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi 2017. un 2018. gadā secināms, ka viens tiesnesis vidēji izskata 35 krimināllietas gadā un 100–120 civillietas gadā.

Modelējot noslodzi pēc iegūtajiem datiem, kā arī ņemot vērā specializācijas tvērumā ietverto lietu specifiku secināms, ka provizoriski pirmajā instancē būtu jābūt ne mazāk kā 5 tiesnešiem, bet ne vairāk par 10 tiesnešiem, kuru kompetencē būtu specializēto lietu izskatīšana. Savukārt apelācijas instancē papildus būtu nepieciešami līdz 4 tiesnešiem.

3.4. Specializētās tiesas atrašanās vieta un izveides process

Rīgā ir koncentrēta lielākā daļa no visas Latvijas ekonomiskās aktivitātes. Attiecīgi Rīgas tiesu apgabalā tiek saņemta vairāk nekā puse no visām civillietām un nedaudz mazāk nekā puse no visām krimināllietām, kas piekritīgas Latvijas tiesām. Kopumā 51 % no visās Latvijas rajona (pilsētu) tiesās saņemtajām civillietām un krimināllietām ir piekritīgas rajona (pilsētu) tiesām Rīgas tiesu apgabalā.

3. diagramma. Saņemto civillietu un krimināllietu dinamika Rīgas tiesu apgabalā un pārējos tiesu apgabalos kopā (2016–2018)

Bez manuālas apstrādes nav iespējams noteikt precīzu specializējamo lietu attiecību starp Rīgas tiesu apgabala tiesām un reģionu tiesām piekritīgajām lietām. Vienlaikus netiek konstatēti apstākļi, kuru dēļ būtu izdarāms pieņēmums, ka attiecībā uz specializējamo lietu kategorijām pastāvētu no vispārīgām tendencēm atšķirīgs lietu īpatsvara sadalījums. Ievērojot minēto, prognozējams, ka vairāk nekā puse no lietām, kuru izskatīšana būtu specializējama, būs lietas, kuru piekritība šobrīd noteikta Rīgas tiesu apgabala tiesām.

Turklāt, arī vērtējot tiesas izvietojumu no pieejamības viedokļa, secināms, ka, veidojot tikai vienu specializētu pirmās instances tiesu, tā būtu veidojama Rīgā, ņemot vērā attīstīto satiksmes infrastruktūru starp reģioniem un galvaspilsētu, kā arī praktiskās iespējas nodrošināt tiesas darbam nepieciešamās telpas.

Ievērojot minēto, specializētā pirmās instances tiesa būtu veidojama tieši galvaspilsētā. Savukārt apelācijas instances funkcijas veiktu specializēta kolēģija Rīgas apgabaltiesas sastāvā.

Detalizētu pasākumu un laika grafika atspoguļojums saistībā ar specializētās tiesas izveidi ietverts konceptuālā ziņojuma 1. pielikumā "Rīcības plāns ekonomisko lietu tiesas izveidei". Būtiskākie pasākumi, lai nodrošinātu jaunas tiesas izveidi:

Prognozēts, ka specializētās tiesas darba uzsākšanai veicamos pasākumus iespējams nodrošināt un specializēta tiesa darbu varētu uzsākt ar 2021. gada 1. janvāri.

Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka specializētas tiesas izveidei ir šādi ieguvumi:

1) tiesas spriešanas kvalitātes paaugstināšana, mērķtiecīgi attīstot tiesnešu prasmes un kompetences;

2) iespēja paaugstināt procesa efektivitāti, tajā skaitā nodrošinot operatīvu lietu izskatīšanu;

3) nodrošināta tiesu prakses vienveidība un vienota sodu politika;

4) nodrošināts profesionālu darbinieku korpuss un nodrošināti kvalifikācijas pilnveides pasākumi atbilstoši specializācijai;

5) iespēja nākotnē attīstīt specializācijas tvērumu;

6) atsevišķas tiesas izveide īpaši akcentē valsts politiku prioritizēt konkrētu krimināllietu un civillietu izskatīšanu.

Vienlaikus konstatējams šāds risks – neprecīza noslodzes prognoze vai citi iemesli, kuru dēļ izveidojas specializētās tiesas nepietiekama noslodze, vai gluži pretēji – pārslodze.

Attiecībā par risku novēršanu, norādāms, ka, rodoties nepietiekamai noslodzei, apsverama specializētās tiesas kompetences paplašināšana, kā arī atbilstoši Civilprocesa likuma 32.¹ pantam³⁰ un Kriminālprocesa likuma 445. pantam³¹ risināms jautājums par lietu nodošanu specializētajai tiesai. Savukārt pārlieku lielas slodzes gadījumā līdzīgi kā gadījumā ar Administratīvās rajona tiesas izveidi 2004. gadā būs risināms jautājums par tiesnešu amata vietu skaita palielināšanu.

Attiecībā uz visu tiesas tiesnešu vienlaicīgu atrašanos interešu konfliktā norādāms, ka pie tiesas, piemēram, 5–10 tiesnešu sastāvā šāds risks ir minimāls. Tomēr gadījumā, ja šāds apstāklis iestātos, būtu paredzams procesuāls regulējums, kas ļautu lietu nodot izskatīšanai citai tiesai.

Jāatzīmē, ka Tiesnešu ētikas kodeksa normas izvirza augstus profesionālās un ārpusdarba uzvedības standartus ikvienam tiesnesim un tiesneša amata kandidātam, kā arī ar skaidrojumiem palīdz risināt ētiska rakstura dilemmas, kas nereti ir saistītas arī ar interešu konflikta risku vai interešu konflikta šķietamību. Jāatzīmē, ka interešu konflikta riska samazināšanai var tikt izmantotas likumā noteiktās disciplinārās uzraudzības pilnvaras. Piemēram, tiesas priekšsēdētāju kompetencē ir ierosināt disciplinārlietu par likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu. Šādas tiesības būs attiecināmas arī uz specializētas tiesas priekšsēdētāju. Nav pamata apšaubīt, ka minētie risinājumi interešu konflikta risku mazināšanai ir neefektīvi.

Vienlaikus atkārtoti jāatzīmē, ka tiesas vai tiesnešu specializācija pati par sevi nenodrošina mērķa pilnīgu sasniegšanu, jo vienlaikus ir jārisina jautājums par izmeklēšanas un apsūdzības kvalitāti. Norādāms, ka tieši izmeklēšanas kvalitāte veido pamatu tam, kāda veidosies apsūdzība un kāds būs gala nolēmums. Turklāt, ja izmeklēšanas kvalitāte ir vāja, tas atstāj ietekmi arī uz lietas izskatīšanas termiņu. Līdz ar to, kompleksai izvirzītā mērķa sasniegšanai paralēli meklējami efektīvi risinājumi izmeklēšanas un apsūdzības kvalitātes celšanai.

Izmeklēšanas un apsūdzības procesa kvalitātes uzlabošana ir valdības prioritāte, ko apliecina Deklarācijas ietvaros definēts uzdevums (178.2 uzdevums). Minētā uzdevuma ietvaros tiks veikti pasākumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu sistēmas funkcionēšanu. Minētā uzdevuma ietvaros, veicot tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu (174. uzdevums), tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanai. Tāpat tiks nodrošināts ieguldījums Valsts kontroles lietderības revīzijas "Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā" konstatēto problēmu novēršanā un Valsts kontroles sniegto ieteikumu realizēšanā.

Jānorāda, ka konceptuālā ziņojuma ietvaros tiek risināts jautājums par specializētas tiesas izveidi, ko iespējams īstenot īstermiņā. Starpnozares pasākumus, ņemot vērā iesaistītās puses, ne vienmēr ir iespējams īstenot tikpat ātri kā pasākumus, kas aptver vienu nozari. Tādējādi izvēlētais risinājums no efektivitātes viedokļa ir atzīstams par atbilstošāku, kas neizslēdz turpmāku pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar izmeklēšanas un apsūdzības kvalitātes uzlabošanu. Jāatzīmē, ka pasākumi ir izdalīti, jo to īstenošana, lai arī ir savstarpēji saistīti, tomēr nav pakārtoti viens otram. Tādējādi izvēlētais risinājums no efektivitātes viedokļa ir atzīstams par atbilstošāku.

Ministru kabinets 2019. gada 25. jūnija sēdē, izskatot Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamību īstenot revīziju par faktoriem, kas ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu" (prot. Nr. 30, 33. §), pieņēma to zināšanai un atbalstīja tajā ietverto risinājumu, nosakot Tieslietu ministrijai aicināt Valsts kontroli izvērtēt iespēju veikt revīziju par faktoriem, kas ietekmē kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā efektīvu izmeklēšanu un iztiesāšanu.

Minētā uzdevuma ietvaros plānots izvērtēt faktorus, kas negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā virzību, un sniegtu ieteikumus situācijas uzlabošanai. Tāpat jāatzīmē, ka izmeklēšanas procesa kvalitātes nodrošināšanas nolūkos 2017. gadā Valsts kontroles veiktās lietderības revīzijas "Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā" ietvaros sniegta virkne ieteikumu. Minēto ieteikumu ieviešana ir patstāvīgi veicams uzdevums un tā īstenošana norit paralēli konceptuālā ziņojuma virzībai. To dublēšana Ministru kabineta rīkojuma projektā nav nepieciešama.

4. Ietekme uz valsts budžetu

Specializētās tiesas izveidē tiks efektīvi izmantoti jau pieejamie tiesu finanšu resursi, no valsts budžeta veicot tikai atsevišķus papildu ieguldījumus tiesas darba nodrošināšanai.

Prognozējams, ka specializētās tiesas izveidei finansējums papildu amata vietu noteikšanai nebūtu nepieciešams. Kā minēts iepriekš pastāvīgi samazinās tiesās saņemto lietu skaits, tādējādi katras vakantās tiesneša amata vietas aizpildīšanas nepieciešamība līdz šim ir tikusi rūpīgi izvērtēta. Laika gaitā izveidojušās vakantas 14 tiesneša amata vietas un 22 darbinieku amata vietas. Lemjot par specializētās tiesas izveidi, minētās vakantās amata vietas būtu novirzāmas specializētās tiesas kapacitātes nodrošināšanai.

Specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzēts izveidot 10 tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka amata vietas un kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712 euro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 86 609 euro. 918 103 euro tiks nodrošināti valsts budžetā piešķirtā finansējuma ietvaros, tai skaitā 37 amata vietu izveide no vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietām (šobrīd vakantas 10 tiesnešu amata vietas un 22 darbinieku amata vietas, piecas darbinieku amata vietas plānots novirzīt specializētās tiesas pirmajai instancei, ņemot vērā līdz gada beigām efektivitātes veicināšanas pasākumu ietvaros samazinātās amata vietas). Atlīdzībai paredzēts novirzīt 918 103 euro no vakantajām amata vietām

Apelācijas instancē specializētajai tiesai paredzēts izveidot 4 tiesneša amata vietas (4 no šobrīd vakantajām amata vietām,) un 6 tiesas darbinieku amata vietas.

Kopējās izmaksas apelācijas instances izveidei specializācijai piekritīgo lietu izskatīšanai ir 384 005 euro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 49 636 euro. 334 369 euro tiks nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma ietvaros, tai skaitā atlīdzībai 334 369 euro.

Paredzams, ka efektivitātes veicināšanas pasākumu ietvaros varētu tikt samazinātas vēl papildu amata vietas, ko būs iespējams novirzīt kapacitātes stiprināšanai.

Tiks vērtēta iespēja nepieciešamās profesionālās apmācības specializētās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem nodrošināt Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros. Ministru kabineta 2019. gada 23. aprīļa sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm līdz 2018. gada 31. decembrim un 2019. gada februāra ikmēneša operatīvā informācija". Saskaņā ar ziņojuma 5. pielikumu projektā "Justīcija attīstībai" (3. prioritārais virziens) līdz 2018. gada 31. decembrim sasniegtie iznākuma, rezultāta un finanšu rādītāji ir nodrošinājuši snieguma ietvara izpildi un saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumu Nr. 704 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai" 9. punktu Tieslietu ministrija kā Eiropas Sociālo fondu atbildīgā iestāde var lemt par projektā noteikto attiecināmo izmaksu kopsummu līdz 11 169 393 euro. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 23. aprīļa sēdes protokola Nr. 21 23. § 6. punktu ministrijām jāsagatavo un līdz 2019. gada 1. jūlijam jāiesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumi par prioritāro virzienu attiecīgo fondu snieguma rezerves finansējuma izmantošanu. Specializētās tiesas izveide un ar tās izveidošanu saistītās tiesnešu apmācības būtu iekļaujamas priekšlikumos minētā rezerves finansējuma izmantošanā³². Jāatzīmē, ka Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros tiek nodrošinātas apmācības tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, tostarp, prokuroriem, tajā skaitā, tiek nodrošinātas arī starpdisciplināras apmācības.

Līdz ar to papildus no valsts budžeta 2020. gadā būtu nepieciešami vienreizējie izdevumi aprīkojuma iegādei 136 245 euro³³ specializētās tiesas darbības uzsākšanai pirmajā un apelācijas instancē. No 2021. gada un turpmākajos gados papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams. Detalizēts aprēķins sniegts konceptuālā ziņojuma 2. pielikumā "Tāme specializētas tiesas izveidei (pirmā instance)" un 3. pielikumā "Tāme papildu amatu izveidei apgabaltiesā".

Jānorāda, ka šis ir provizoriskais risinājuma ietekmes novērtējums uz valsts budžetu. Precīzs nepieciešamā finansējuma aprēķins tiks noteikts likumprojekta, kas noteiks specializētās tiesas institucionālo modeli, izstrādes gaitā un iekļauts likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

Specializētā tiesa būtu ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, kas ilgtermiņā atmaksātos, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Tādējādi minētā risinājuma īstenošanai ilgtermiņā būtu pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un investīciju piesaisti.

Kopsavilkums – specializētas tiesas izveidei nepieciešamais valsts budžeta finansējums

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

1. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"

Rīcības plāns ekonomisko lietu tiesas izveidei

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

2. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"

Tāme specializētas tiesas izveidei (pirmā instance)

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

3. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"

Tāme papildu amatu izveidei apgabaltiesā

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns