Ministru kabineta rīkojums Nr. 408

Rīgā 2019. gada 22. augustā (prot. Nr. 34 44. §)

1. Apstiprināt Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.–2021. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Plānā paredzētos pasākumus īstenot kompleksi un secīgi – no 2020. gada plānā paredzētos valsts budžeta finansētos pasākumus un no 2021. gada pašvaldību budžeta finansētos pasākumus. Ja valsts budžeta finansēto pasākumu īstenošana tiek sākta citā termiņā, attiecīgi tiek precizēts pašvaldību īstenojamo pasākumu termiņš nākamajā gadā.

5. Labklājības ministrijai sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību par 2021. gada budžetu vienoties par to plānā ietverto pasākumu īstenošanu, kuriem ir fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetu.

6. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2023. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministre R. Petraviča

(Ministru kabineta
2019. gada 22. augusta
rīkojums Nr. 408)

Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.–2021.gadam (turpmāk – Plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu konkrētus pasākumus pakāpeniskai Koncepcijas "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu"¹ (turpmāk – Koncepcijas) īstenošanai, pilnveidojot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, lai palielinātu ienākuma atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām.

Plāns izstrādāts atbilstoši:

1. Latvijas nabadzības samazināšanas mērķim Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī):

1.1. rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķim 1 – veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010.gadā līdz 5% 2020.gadā [236];

1.2. rīcības virziena "Stabili pamati tautas ataudzei" mērķim 3 – ar kompleksas ģimeņu atbalsta sistēmas palīdzību, kas veicina darba un ģimenes dzīves savienošanu, mazināt bērnu nabadzības risku no 25% 2010.gadā uz 20% 2020.gadā [263].

2. Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ieviešanai² noteiktajiem pasākumiem:

2.1. 8. punktam, kurš nosaka, stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

2.2. 109. punktam, kurš nosaka sekmēt tādu ģimenes politiku, kas veicinās dzimstību un mazinās ekonomisko migrāciju, mudinot pašvaldības veidot ģimenēm draudzīgu vidi, vienlaikus sniedzot atbalstu aktīvai novecošanai.

2.3. 110.punktam, kurš nosaka kāpināt minimālās pensijas apmēru un pilnveidot tās noteikšanas kārtību, pārskatot piemaksas par darba stāžu.

2.4. 111.punktam, kurš paredz pakāpeniski pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākumu līmeni un garantēto minimālā ienākuma līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku, kā arī sadarbībā ar pašvaldībām pārskatīt sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba tirgū;

2.5. 112.punktam, kurš paredz pilnveidot personu materiālā atbalsta sistēmu, t.sk. paredzot izvērtēt nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesību.

3. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) stratēģijā "Eiropa 2020" vienam no noteiktajiem prioritārajiem mērķiem: nabadzības un sociālās atstumtības samazināšana.

4. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2015.un 2016.gadam³: "Veikt konkrētus pasākumus, lai reformētu sociālo palīdzību, nodrošinot pabalstu piemērotību, un veikt pasākumus nodarbinātības palielināšanai. Samazināt lielo nodokļu īpatsvaru cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, novirzot nodokļu slogu uz avotiem, kam ir mazāka negatīvā ietekme uz izaugsmi.".

5. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2016. un 2017.gadam⁴: "Uzlabot sociālās palīdzības pabalstu līmeni un pastiprināt pasākumus, kas palīdz atbalsta saņēmējiem atrast un saglabāt darbu, tostarp ar aktivizācijas pasākumu tvēruma palielināšanu.".

6. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2017. un 2018.gadam⁵: "Uzlabot sociālās drošības tīkla adekvātumu un paaugstināt darbaspēka prasmes, paātrinot profesionālās izglītības mācību programmas reformu. Palielināt veselības aprūpes izmaksu efektivitāti un piekļuvi tai, tostarp samazinot tiešos maksājumus un ilgo gaidīšanas laiku.".

7. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2018. un 2019.gadam⁶ "Uzlabot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu.".

2018.gada 3.jūlijā Labklājības ministrija (turpmāk – LM) ar vēstuli Nr. TA-42/40-1-01/109 iesniedza Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā politikas plānošanas dokumenta projektu "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.–2020.gadam" (turpmāk – Plāna projekts). Plāna projekts 2018.gadā netika izskatīts nevienā no Ministru kabineta sēdēm, un 2019.gada budžeta veidošanas procesā papildu finansējums plāna paredzēto pasākumu īstenošanai netika rasts. Tā kā Plāna projekts paredz vairāku politikas pasākumu īstenošanu, lai palielinātu tieši nabadzīgāko iedzīvotāju (pensijas vecuma cilvēku, personu ar invaliditāti, trūcīgo iedzīvotāju) ienākumus, tādējādi mazinot sociālo atstumtību un nabadzības risku, LM, atbildot uz Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa 2019.gada 25.februāra rezolūciju Nr.90/TA-1363 (2018.) par Plāna turpmāko virzību, ar 2019.gada 8.marta vēstuli Nr.40-1-03 informēja ministru prezidentu, ka 2019.gada 2.ceturksnī iesniegs Valsts kancelejā aktualizēto Plānu atbilstoši apstiprinātajam valsts budžetam 2019.gadam, kā arī deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izvirzītajām prioritātēm, t.sk. pasākumiem, kas nodrošina minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu.

Izvērtējot nabadzības mazināšanas aktivitāšu prioritātes kopā ar Plānā paredzamo pasākumu provizorisko izmaksu ietekmi uz pašreizējo valsts fiskālās telpas stabilitāti, LM ir izstrādājusi priekšlikumus politikas pasākumiem pakāpeniskai Koncepcijā paredzētā īstenošanai minimālo ienākumu līmeņu pārskatīšanā un minimālo ienākumu atbalsta sistēmas un sociālās palīdzības sistēmas harmonizēšanā. Plāna pasākumu kopums paredz atbalsta fokusa saglabāšanu uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām – ģimenēm ar bērniem, personām ar invaliditāti un pensijas vecuma iedzīvotājiem.

Kā apstiprina Baltic International Centre for Economic policy Studies (BICEPS) 2017.gada martā veiktais "Politikas plānošanas dokumenta projektā "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai" iekļaujamo pasākumu politikas izmaiņu lietderības un efektivitātes novērtējums" (turpmāk – novērtējums), Plāna pasākumi paredz progresīvu ienākumu pieaugumu galvenokārt mērķa grupām atbilstošajiem iedzīvotājiem, kuri, vērtējot pēc ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma, atbilst zemākajai decilei⁷, t.i., cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Piemēram, apakšējā ienākumu sadalījumā koncentrējas mājsaimniecības ar trim vai vairāk bērniem. Plāna pasākumi, kas skar pensijas, palielina arī trūcīgāko pensionāru ienākumus. Plāna pasākumu radīta ienākumu progresivitāte paredzēta vairāk 2021.gadā, jo garantētā minimālā ienākuma (turpmāk – GMI) un trūcīgas personas ienākuma līmeņa pārskatīšana ir tiešā veidā vērsta uz trūcīgākajām mājsaimniecībām.⁸

Kā liecina BICEPS novērtējums ienākumu testēto pabalstu pārskatīšana procentuāli vairāk palielina lauku teritoriju iedzīvotāju ienākumus, ņemot vērā to, ka lauku teritoriju iedzīvotāju ienākumi ir zemi, kā arī lauku teritorijās ir augstāks īpatsvars mājsaimniecībām ar trim un vairāk bērniem un viena pieaugušā mājsaimniecībām ar bērniem, kuri iegūs visvairāk no piedāvāto pasākumu ieviešanas.⁹

Kā apliecina BICEPS novērtējuma rezultāti, Plāna pasākumu ieviešana ļaus mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, kurai citādi, pasākumus neieviešot, prognozējama pieaugoša tendence.

Attēls Nr.1. Plāna pasākumu ietekme uz iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.¹⁰

Tāpat 2019.gadā Baltic Institute of Social Sciences veiktajā izvērtējumā "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā)"¹¹, analizējot datus un veicot secinājumus par joprojām augsto ienākumu nevienlīdzību un mērķētu pasākumu trūkumu tieši uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, apstiprina Koncepcijas ieviešanas un līdz ar to arī Plānā paredzēto pasākumu ieviešanas nepieciešamību, lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības risku.

Plāna īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus no valsts un pašvaldību budžeta, līdz ar to paredzot solidāru pasākumu kopumu starp valsts un pašvaldības sniegto atbalstu iedzīvotājiem. Plānā piedāvātos pasākumus piedāvāts īstenot, vadoties pēc budžeta nodrošināšanas avota. Proti, no 2020.gada piedāvāts ieviest pasākumus, kurus finansē no valsts budžeta, savukārt no 2021.gada īstenot pasākumus, kurus jāfinansē no pašvaldību budžeta. Jautājums par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu  ir virzāms kā  starpnozaru prioritārais pasākums un izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Detalizēts papildu nepieciešamā finansējuma apmēra aprēķins tiks veikts, izstrādājot attiecīgo normatīvo aktu anotācijas un iekļauts anotācijas III sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem".

Vienlaikus ar Plāna izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē, tas tika ievietots LM tīmekļa vietnē sabiedriskai apspriešanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas ir saņemts komentārs no biedrības "Palīdzība integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā (PINS)" ar aicinājumu Plānā iekļaut papildu pasākumus, kas veicinātu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem un daudzbērnu ģimenēm. Plāns paredz atbalsta palielināšanu personām ar zemiem ienākumiem, gan palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru personām ar invaliditāti, neizdalot personai piemītošo funkcionālā traucējuma veidu, gan palielinot trūcīgas un maznodrošinātas personas ienākumu līmeni, tādējādi veicinot daudzbērnu ģimeņu ar zemiem ienākumiem finansiālās situācijas uzlabošanos.

2019.gada 15.maijā Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējo sarunu laikā, tika panākta konceptuāla vienošanās par Plānā iekļautajiem pasākumiem un to secīgu ieviešanu.

Situācijas raksturojums un detalizēts izklāsts minimālo ienākumu jomā iekļauts Koncepcijā.

Latvijā jau 15 gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars un izteikta ienākumu nevienlīdzība. Pieaugot iedzīvotāju kopējiem ienākumiem, cilvēki ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos neizjūt, jo tiesību aktos noteiktie ienākumu apmēri, kas tiem dod iespējas pretendēt uz noteiktu atbalstu, paliek nemainīgi zemi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) veiktā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datiem 2017.gadā¹² 28,4 % iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Tas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, kad nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 28,2 % iedzīvotāju. Nabadzības riskam bija pakļauti 23,3% jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi bija zem 367 eiro mēnesī¹³.

No viena vecāka mājsaimniecībām, kurās ir vismaz viens bērns, nabadzības riskam 2017.gadā bija pakļauta aptuveni viena trešdaļa (32,6%) mājsaimniecību. Mājsaimniecībās, kur divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus, nabadzības risks bija ievērojami zemāks – attiecīgi 12,1% un 10,2% 2017.gadā. Visaugstākais nabadzības risks ir senioriem vecumā virs 65 gadiem – nabadzības riskam pakļauti 45,7%. Savukārt, ja seniors dzīvo viens, tad nabadzības risks būtiski pieaug. 2017.gadā gandrīz trīs ceturtdaļas (74 %) vientuļo vecākā gadagājuma iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam, un pēdējo gadu laikā šo iedzīvotāju īpatsvars turpina palielināties. Saskaņā ar nacionālajiem rādītājiem par trūcīgām personām, 2017.gadā trūcīgo personu lielāko īpatsvaru veido bērni un nestrādājošās personas. Savukārt pensijas vecuma cilvēki un personas ar invaliditāti trūcīgo personu lokā ir uz pusi mazākā skaitliskā apmērā.

Minimālo ienākumu līmeņu pārskatīšana ir skatāma kontekstā ar to, ka ļoti zems ienākumu līmenis ierobežo izredzes izkļūt no nabadzības slazda, saglabāt aktivitāti un meklēt darbu. Šobrīd sociālās palīdzības saņemšana paredz personas vai mājsaimniecības, kuras vēršas pēc minētās palīdzības, iesaistīšanos līdzdarbības pasākumos, kuru mērķis sekmēt personas vai mājsaimniecības situācijas uzlabošanos un iespēju gūt ienākumus no algota darba palielināšanu. Atbalsta stiprināšana iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem paredz noteikt trūcīgajai personai atbilstošu ienākumu līmeni 40% apmērā no ienākumu mediānas ar koeficientu 1 (viens), nākamajām personām mājsaimniecībā (pieaugušajiem un bērniem), piemērojot koeficientu 0,7 (patēriņš 70% apmērā no pirmā mājsaimniecības locekļa), kas ir saskaņā ar Koncepcijā definēto minimālā ienākuma līmeni un ekvivalences skalu. Koeficients 0.7 tiek piemērots arī pirmajai personai mājsaimniecībā, ja tā ir darbspējas vecumā, bet nav nodarbināta un neatbilst sekojošajiem kritērijiem: personai ir noteikta invaliditāte, persona atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, persona ir pensijas vecumā, personai ir studējošā statuss, tādējādi augstākam koeficientam nodarbinātām personām motivējoši ietekmējot iesaisti darba tirgū un ienākumu gūšanu no algota darba. Šāda ekvivalences skala ir izvēlēta ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, tādējādi piešķirot lielāku ekvivalento svaru bērniem nekā to paredz ES metodoloģijā. Šāda ekvivalences skala ļauj nodrošināt lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas ir viena no nabadzības riskam visbiežāk pakļautajām sabiedrības grupām.

Tiek paredzēts, ka minimālo ienākumu līmenis tiks pārskatīts ne retāk kā reizi piecos gados atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Tabula Nr.1

Plānotie pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā.

Jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu  ir virzāms kā  starpnozaru prioritārais pasākums un izskatāms Ministru kabinetā Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Detalizēts papildu nepieciešamā finansējuma apmēra aprēķins tiks veikts izstrādājot attiecīgo normatīvo aktu anotācijas un iekļauts anotācijas III sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem".

Sociālas palīdzības un sociālo pakalpojuma likuma 1.pantā ir sniegta definīcija sociālajai palīdzībai, nosakot, ka sociālā palīdzība ir naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Plānā ietvertajiem pasākumiem paredzama ietekme uz pašvaldības izdevumiem sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī citu nozaru sniegtajiem pakalpojumiem. Plānā ietvertie pasākumi ir noteikti, balstoties uz likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 7. un 9.punktu, kuri attiecīgi nosaka, ka pašvaldību autonomā funkcija ir "nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, sociālo aprūpi (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.)" un "sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā". Pasākumu un atbilstošā finansējuma piesaistes nepieciešamība ir pamatojama ar to, ka ļoti zemais minimālo ienākumu slieksnis veido nabadzības slazdu, jo pie tik zemiem ienākumiem cilvēku iespējas kļūt aktīviem un meklēt darbu ir ierobežotas, jo visi mājsaimniecības ienākumi tiek novirzīti pamatvajadzību nodrošināšanai.

Ņemot vērā, ka Plāns paredz noteikt augstāku ienākumu slieksni, atbilstoši kuram persona varēs tikt atzīta par trūcīgu un atbilstoši kuram personai būs tiesības uz GMI pabalstu, Plāna ieviešanas rezultātā palielināsies par trūcīgām atzīto personu skaits un arī GMI pabalsta saņēmēju skaits. Tādējādi Plāna ieviešana ietekmēs pašvaldību izdevumus gan saistībā ar nodrošināto atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām personām, gan GMI pabalsta nodrošināšanai. Vienlaicīgi, palielinot GMI līmeni, pašvaldībām saglabāsies arī tiesības noteikt citu (augstāku) GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, kā to paredz spēkā esošais tiesiskais regulējums¹⁹.

Lai novērtētu piedāvāto izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetu, LM veica nepieciešamā indikatīvā finansējuma aprēķinus par esošiem GMI pabalsta saņēmējiem GMI pabalsta palielināšanai un GMI pabalsta saņēmēju prognozējamo pieaugumu katrā pašvaldībā 2021.gadam. Ietekmes aprēķins tika veikts tikai par papildu nepieciešamo finansējumu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai, nevis par papildu nepieciešamo finansējumu atbalsta nodrošināšanai trūcīgām personām kopumā, jo pašvaldību noteiktais atbalsts, tā veidi un apmēri trūcīgām personām ir atšķirīgi katrā pašvaldībā atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

Kopumā GMI pabalsta saņēmēju skaits 2021.gadā salīdzinot ar 2018.gadu palielināsies par 8 639 cilvēkiem (pieaugums par 41,38%, salīdzinot ar 2018.gadu). GMI pabalsta saņēmēju skaita pieaugums 2018.gadā pašvaldībās bija ļoti diferencēts – no 3 līdz 1081 cilvēkam dažādos novados (skatīt 4.tabulu). Pašvaldībām papildu nepieciešamie finanšu līdzekļi GMI pabalsta nodrošināšanai 2021.gadā indikatīvi ir 5,92milj. euro (izdevumi GMI pabalstam 2018.gadā bija 5,50 milj. euro).

Tā kā pašvaldībās ir noteikti papildu atvieglojumi trūcīgām personām, tad Plāna ieviešanai būs ietekme uz pašvaldību izdevumiem dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu nodrošināšanai, citu pašvaldībās šīm mērķa grupām noteikto atvieglojumu nodrošināšanai. Vienota maznodrošinātās personas ienākuma līmeņa noteikšana saistībā ar valsts nodrošināto atbalstu atstās ietekmi uz to pašvaldību budžetiem, kur maznodrošinātās personas ienākuma līmenis ir zemāks par Plānā piedāvāto. Papildus jāuzsver, ka pašvaldībām saglabāsies tiesības noteikt savus maznodrošinātās personas ienākuma līmeņus, atbilstoši kuriem pašvaldības sniedz savu atbalstu, tādējādi būs divi maznodrošinātās personas ienākuma līmeņi – vienots valsts noteiktais, kurš tiks piemērots sniedzot valsts atbalsta pakalpojumus maznodrošinātām personām, un pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktais maznodrošinātās personas ienākuma līmenis, atbilstoši kuram pašvaldības sniedz tās noteikto atbalstu, bet kurš nevar būt zemāks par valstī noteikto trūcīgas personas ienākumu līmeni.

Papildus personām, kurām noteikts trūcīgas personas statuss, ir tiesības arī uz atvieglojumiem veselības aprūpē, tādējādi paredzams, ka Plāna ieviešanai būs ietekme arī uz veselības nozarē nepieciešamajiem izdevumiem šai mērķa grupai. Personām, kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, ir tiesības arī uz valsts garantētu juridiskās palīdzības saņemšanu, kas paredz arī atbrīvojumu no tiesas izdevumiem, kā arī par trūcīgām atzītām personām un lietas dalībniekiem – fiziskajām personām, kuras atbilstoši procesuālajiem likumiem ir atbrīvotas no tiesas izdevumu vai valsts nodevas samaksas, ir tiesības saņemt atbrīvojumus no tiesas sniegto pakalpojumu maksas, tomēr prognozējams, ka ietekme uz tieslietu nozarē nepieciešamajiem izdevumiem šai mērķa grupai būs minimāla, tā kā prognozējamais maznodrošināto un trūcīgo personu skaita pieaugums, kas varētu pretendēt uz tieslietu nozares pakalpojumiem, būs neliels.

Detalizēta informācija par Labklājības un Veselības ministriju, kā arī pašvaldību finanšu aprēķiniem saistībā ar Plāna pasākumu ieviešanu ir pieejama tabulā Nr.3. "Paredzēto pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini".

Tabula Nr.2

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)

Tabula Nr.3

Paredzēto pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini

Labklājības ministre R. Petraviča

Pielikums
plānam minimālo ienākumu
atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.–2021.gadam

GMI pabalsta saņēmēju skaits 2018.gadā un prognozes 2021.gadam, kā arī 2018.gada izlietotais un 2021.gada prognozējamais papildu nepieciešamais finansējums 119 pašvaldību griezumā

Labklājības ministre R. Petraviča