• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 6. februāra noteikumi Nr. 54 "Cūku labturības prasības". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.02.2001., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3090

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.55

Teļu labturības prasības

Vēl šajā numurā

09.02.2001., Nr. 23

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 54

Pieņemts: 06.02.2001.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.54

Rīgā 2001.gada 6.februārī (prot. Nr.6, 19.§)

Cūku labturības prasības

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka labturības prasības cūku turēšanai, kā arī cūku turētāja tiesības un pienākumus.

2. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts veterinārais dienests.

II. Prasības cūku turēšanai

3. Cūkas baro ne retāk kā reizi dienā ar to vecumam, fiziskajai aktivitātei un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu barību.

4. Ja cūkas tur grupās un tās baro, neizmantojot zīdīšanas vai automātiskās barošanas metodi, tām nodrošina vienlaicīgu piekļūšanu barības silei.

5. Cūkām, vecākām par divām nedēļām, nodrošina iespēju brīvi uzņemt svaigu ūdeni vai kādu citu šķidrumu.

6. Cūku piesiešanai izvēlas materiālu, kas nerada dzīvniekiem ievainojumus, tādā garumā, lai neapgrūtinātu barības uzņemšanu un kustību brīvību.

III. Prasības dažādu tipu cūku turēšanai

7. Novietnēs nodrošina dabīgo apgaismojumu, ievērojot šādu loga platības attiecību pret grīdas platību (kvadrātmetros):

7.1. sieviešu kārtas cūkām pēc pirmās atnešanās (turpmāk — sivēnmātes), vīriešu kārtas cūkām pēc dzimumgatavības sasniegšanas, kuri paredzēti vaislai (turpmāk — kuiļi), un sieviešu kārtas cūkām pēc dzimumgatavības sasniegšanas līdz atnešanās brīdim (turpmāk — jauncūkas) — 1:20;

7.2. cūku grupām, kas nav minētas šo noteikumu 7.1.apakšpunktā, — 1:10.

8. Novietnēs, izmantojot stacionāras vai pārvietojamas apgaismojuma ierīces, nodrošina šādu mākslīgo apgaismojumu:

8.1. sivēnmātēm, kuiļiem un jauncūkām — no 80 līdz 100 lx/m2;

8.2. cūku grupām, kas nav minētas šo noteikumu 8.1.apakšpunktā, — ne mazāk kā 60 lx/m2.

9. Cūkām no atšķiršanas brīža līdz desmit nedēļu vecumam (turpmāk — atšķirtas cūkas) un audzējamām cūkām, kuras tur grupās, katrai atbilstoši tās svaram nodrošina šādu platību:

9.1. 0,15 m2, ja cūkas svars ir līdz 10 kg;

9.2. 0,20 m2, ja cūkas svars ir 10–20 kg;

9.3. 0,30 m2, ja cūkas svars ir 20–30 kg;

9.4. 0,40 m2, ja cūkas svars ir 30–50 kg;

9.5. 0,55 m2, ja cūkas svars ir 50–85 kg;

9.6. 0,65 m2, ja cūkas svars ir 85–110 kg;

9.7. 1,00 m2, ja cūkas svars ir 110 kg un lielāks.

10. Kuiļa aizgalda platību paredz ne mazāku par sešiem kvadrātmetriem, lai nodrošinātu dzīvnieka kustību brīvību.

11. Ja kuiļa aizgaldā paredzēts lecināt cūkas, tad nodrošina platību diviem dzīvniekiem.

12. Sivēnmātēm un jauncūkām aizgaldā paredz platību, lai neierobežotu dzīvnieku kustību brīvību, barības uzņemšanu, sivēnu zīdīšanu un turēšanu līdz atšķiršanai.

13. Sivēnmātes un sivēnu aizgaldu izveido tā, lai:

13.1. tajā ir nodalījums sivēniem;

13.2. sivēniem ir brīva un droša pieeja pie mātes;

13.3. visi sivēni ir nodrošināti ar siltu, ērtu un sausu guļvietu.

14. Sivēnus no sivēnmātes atšķir, sākot no trīs nedēļu vecuma.

15. Atšķirtās un audzējamās cūkas tiek turētas grupās, nepieļaujot cūku pārgrupēšanu.

16. Sivēnmātes un jauncūkas:

16.1. apstrādā pret endoparazītiem un, ja nepieciešams, ektoparazītiem;

16.2. atnešanās aizgaldā notīra.

17. Sivēniem:

17.1. kuri ir vecāki par četrām nedēļām, praktizējoša veterinārārsta vadībā veic kastrāciju, lietojot anestēziju;

17.2. līdz septiņu dienu vecumam, ja nepieciešams, izkniebj zobus un amputē astes.

IV. Prasības cūku novietnēm

18. Novietnes aprīkojums, iekārtas un citi priekšmeti, kas nonāk saskarē ar cūkām:

18.1. nedrīkst saturēt cūku veselībai un dzīvībai kaitīgas vielas;

18.2. ir tīrāmi, mazgājami un dezinficējami.

19. Lai nodrošinātu cūku fizioloģisko funkciju normālu norisi, labu veselību un ražību, novietnē:

19.1. ierīko atbilstošu apgaismojumu;

19.2. nodrošina siltumu;

19.3. ierīko ventilāciju.

20. Aizgaldus, kuros tur cūkas:

20.1. uztur sausus, ja nepieciešams, izmantojot dzīvnieku veselībai nekaitīgus pakaišus;

20.2. ierīko tā, lai dzīvniekiem nodrošinātu kustību brīvību, iespēju uzņemt barību, ūdeni un redzēt blakus aizgaldā esošās cūkas.

21. Novietnes grīdas ir:

21.1. mehāniski izturīgas;

21.2. gludas un neslidenas, lai nepieļautu iespēju cūkām gūt ievainojumus.

22. Elektrisko aprīkojumu novietnē iekārto tā, lai nepieļautu cūku un apkalpojošā personāla traumas.

23. Novietnes, kas aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas iekārtu:

23.1. apgādā ar trauksmes ierīci, kas ziņo par ventilācijas traucējumiem, ja radies iekārtas bojājums;

23.2. nodrošina ar rezerves ventilāciju, kuru izmanto, ja ir bojāta mākslīgās ventilācijas iekārta.

24. Apgaismojumu novietnē nodrošina vismaz astoņas stundas diennaktī.

25. Barošanas un dzirdināšanas inventārs atrodas vietās, kur neuzkrājas ūdens un nav iespējama barības piesārņošana.

V. Cūku turētāja tiesības un pienākumi

26. Cūku turētājam ir tiesības:

26.1. saņemt cūku veterinārmedicīnisko aprūpi;

26.2. saņemt atzinumu par dzīvnieka veselības stāvokli vai tā nobeigšanās cēloni;

26.3. pieprasīt praktizējoša veterinārārsta rakstisku apliecinājumu par cūkām izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.

27. Novietnes automātisko un mehānisko aprīkojumu apseko ne retāk kā reizi dienā. Apsekošanas laikā konstatētos bojājumus nekavējoties novērš.

28. Ja cūkas tiek turētas:

28.1. grupās, tās apseko ne retāk kā reizi diennaktī;

28.2. piesietas, tās apseko ne retāk kā divas reizes diennaktī.

29. Slimas vai ievainotas cūkas:

29.1. izolē atsevišķā aizgaldā un, ja nepieciešams, tām nodrošina kvalificētu veterināro palīdzību;

29.2. nodrošina ar ērtu, sausu guļvietu.

30. Cūku turētājs novēro cūku uzvedību un agresīvos dzīvniekus izolē atsevišķā aizgaldā.

31. Fekālijas, urīnu, vircu un neizēstu barību izvāc regulāri, lai nepieļautu smakas rašanos, kā arī kukaiņu un grauzēju vairošanos.

32. Novietnes telpu, aprīkojumu un inventāru tīra, mazgā, dezinficē, kā arī veic dezinsekciju un deratizāciju saskaņā ar cūku turētāja sagatavotu plānu. Plāna izpildi kontrolē Valsts veterinārā dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) iestāde.

33. Ja novietnē konstatē infekcijas slimību ierosinātājus, telpas, aprīkojumu un inventāru tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar Valsts veterinārā dienesta norādījumiem.

VI. Noslēguma jautājumi

34. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

35. Šo noteikumu 9.punktā noteiktās prasības neattiecas uz cūku novietnēm, kurās ir mazāk nekā sešas cūkas vai piecas sivēnmātes ar sivēniem.

36. Šo noteikumu 23.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2005.gada 31.decembri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministra vietā —
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.KRŪMIŅŠ

 

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju, bet šo noteikumu 23.1.apakšpunkts — ar 2005.gada 31.decembri

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!