Lielbritānijas Eiropas lietu ministra vizīte

Divu dienu darba vizītē Latviju apmeklēja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs Duglass Hendersons ( Douglas Henderson ).

Duglass Hendersons dzimis 1949. gada 9. jūnijā Edinburgā, Skotijā. Viņa valsts ministra kompetencē ietilpst Lielbritānijas attiecības ar Eiropas Savienības valstīm, kā arī Rietumeiropas, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, ieskaitot Krieviju un valstis bijušās PSRS teritorijā.

Duglass Hendersons beidzis Strasklaidas universitāti un darba gaitas sācis kā māceklis Rolsroisa rūpnīcā Glazgovā. Turpinot ģimenes tradīciju (valsts ministra tēvs bijis dzelzceļnieks), Duglass Hendersons vēlāk kļuva dzelzceļa ierēdnis. Pēc augstskolas beigšanas viņš strādāja arodbiedrību darbā.

Kopš 1987. gada viņš bijis Lielbritānijas parlamenta loceklis. Duglasam Hendersonam ir liela pieredze kā opozīcijas spīkeram iekšlietu, sabiedrisko darbu un pašvaldību jautājumos. Bez ārlietām viņu interesē arī ekonomika, rūpniecība un informācijas brīvības jautājumi. Duglasam Hendersonam ir viens dēls. Brīvajā laikā viņš labprāt slēpo un piedalās maratona sacensībās.

Duglasa Hendersona darba vizīte Latvijā ir pirmais Lielbritānijas valdības locekļa apmeklējums mūsu valstī pēc vēlēšanām un Tonija Blēra valdības sastādīšanas.

Vakar Lielbritānijas valsts ministru Eiropas Savienības lietās Duglasu Hendersonu pieņēma Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.Viņi abi pauda gandarījumu par Latvijas un Lielbritānijas attiecību labo attīstību, īpaši atzīmējot pieaugošo sadarbību politiskajā, ekonomiskajā, sakaru, militārajā un kultūras jomā. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Lielbritānija ir viens no svarīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem. V.Birkavs augstu novērtēja Lielbritānijas palīdzību Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Viņš arī atzinīgi izteicās par Lielbritānijas kompānijas “Crown Agents” palīdzību Latvijai noziedzības apkarošanā, kā arī atzīmēja Britu padomes sekmīgo darbību.

Abi politiķi apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības paplašināšanas procesu, kā arī par decembrī gaidāmo ES samitu Luksemburgā. Duglass Hendersons apliecināja Lielbritānijas atbalstu visu kandidātvalstu iekļaušanai ES paplašināšanas procesā. Viņš arī uzsvēra, ka Luksemburgā jādod skaidrs signāls par visu kandidātvalstu iekļaušanu paplašināšanas procesā, rīkojot Eiropas konferenci, izveidojot individuālo iestāšanās partnerību un citus iespējamus sadarbības mehānismus.

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs informēja augsto viesi par mūsu valdības eirointegrācijas politiku, kā arī par Latvijas viedokli ES paplašināšanas stratēģijas jautājumā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Vakar, 5. novembrī, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns un komisijas locekļi tikās ar Lielbritānijas Eiropas lietu valsts ministru Duglasu Hendersonu un delegāciju, kas viņu pavada.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Saeimas Eiropas lietu komisijas locekļi akcentēja Latvijas nostāju par vienotas starta līnijas nepieciešamību visām kandidātvalstīm. Savukārt viesi norādīja, ka pašu kandidātvalstu interesēs ir sasniegt Kopenhāgenā izvirzītos Eiropas Padomes kritērijus politiskajā, ekonomiskajā un likumdošanas jomā un tikai tad iekļauties ES. E.Inkēns informēja, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir kopīgs tirgus, bez tam tuvākajā nākotnē tiks radīta arī Baltijas muitas ūnija, tāpēc Eiropas Komisijas lēmums uzsākt sarunas tikai ar Igauniju var radīt šķelšanos Baltijas valstu starpā.

D.Hendersons minēja arī cilvēktiesību un izglītības problēmas, kā arī lielo nepilsoņu skaitu pašlaik Latvijā. Viesis uzsvēra, ka ES nebūs iespējams uzņemt valsti, kurā dzīvo gandrīz 700 000 cilvēku bez jebkādas pilsonības, tādēļ šī jautājuma risināšana Latvijai ir ļoti aktuāla. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka mehāniska pilsoņu pasu izdošana visiem nepilsoņiem nevar būt šīs problēmas risinājums, jo pašiem nepilsoņiem ir jāgrib integrēties Latvijas sabiedrībā un kļūt par tās pilsoņiem.

Atbildot uz jautājumu, vai atlikušās piecas kandidātvalstis, ar kurām sarunas par iestāšanos ES tiks uzsāktas vēlāk, nākamajā sarunu kārtā iekļūs automātiski, Lielbritānijas delegācijas pārstāvji norādīja, ka tam būs vajadzīgs vēl viens politisks ES lēmums.

Saeimas preses dienests