Latvija un Somija — domāšanas veida un likteņu tuvībā

Somijas Baltās Rozes ordenis

Dibināts 1919.gada 28.februārī kā apbalvojums militārpersonām un civilpersonām par izciliem nopelniem Somijas Republikas labā. Ordenim ir piecas šķiras, un to visbiežāk piešķir izciliem ārzemniekiem.

Ordeņa zīme. Baltas emaljas krusts ar zelta apmali. Krusta stūros četri zelta grifi ar zobeniem. Centrā balts medaljons, uz kura attēlota zelta roze, ko ieskauj zila emaljas josla.

Ordeņa zvaigzne. Piecstaru sudraba zvaigzne, ko sadala mazāki zelta stari. Vidū medaljons, kas identisks ordeņa zīmes medaljonam, bet tam apkārt devīze: ISANMAAN HYVAKSI (Tēvijas labā).

Ordeņa lente. Tumši zila, muarē.

Šodien noslēdzas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa triju dienu valsts vizīte

Pirmajā dienā

Aizvakar, 4.novembra pēcpusdienā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Somijas parlamenta spīkeri Rītu Osukainenu un ar parlamentā pārstāvēto politisko partiju locekļiem. Savā uzrunā Rīta Osukainena sveica G.Ulmani “Somijas demokrātijas citadelē” — Somijas parlamentā — un norādīja uz Somijas parlamenta svarīgo lomu Somijas demokrātijas sekmīgā funkcionēšanā.

Atbildes uzrunā Valsts prezidents pateicās par Somijas atbalstu Latvijai tās valstiskuma atgūšanā un nostiprināšanā. G.Ulmanis norādīja uz sekmīgi aizsākto starpparlamentāro sadarbību, uzsverot nepieciešamību sadarbību padziļināt, jo tā vairo savstarpējo izpratni, savstarpējo atbalstu un līdz ar to stabilitāti un drošību visā reģionā.

Diskusijās ar Somijas parlamentāriešiem pārrunāta parlamentārās demokrātijas un koalīciju loma mūsdienu valstiskuma sekmīgā funkcionēšanā. Somijas parlamentārieši uzsvēra vēlmi arī turpmāk vispusīgi atbalstīt Baltijas valstu demokratizācijas tālāku attīstību, norādot, ka ir būtiski saglabāt un uzturēt labus cilvēciskos kontaktus starp abu valstu likumdevējiem.

Latvijas Valsts prezidents īsumā raksturoja Latvijas noieto valstiskuma atjaunošanas un nostiprināšanas ceļu, norādot, ka Latvija veidojas par mūsdienīgu sabiedrību. Tika skarti jautājumi par dažādām sadarbības formām — ES, Baltijas jūras valstu padomes, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ietvaros. Īsumā analizēta situācija kaimiņvalstīs un reģionā kopumā.

Pāsikivi biedrībā G.Ulmanis teica uzrunu (publicēta “LV” 5.novembra numurā), kuru noklausījās vairāk nekā 100 starptautisko attiecību speciālistu, ārvalstu diplomātu, zinātnieku un citu starptautisko attiecību interesentu. Atbildot uz klātesošo jautājumiem, Valsts prezidents īsumā raksturoja Latvijas ārpolitiskās prioritātes, Latvijas iekšpolitisko situāciju un Latvijas un Somijas divpusējās attiecības.

Otrajā dienā

Vakar, 5.novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Somijas Rūpnieku un darba devēju konfederācijas pārstāvjiem. Konfederācija ir lielākā un autoritatīvākā uzņēmēju un darba devēju organizācija Somijā. Klāt bija tādu uzņēmumu pārstāvji kā “Enso”, “Neste”, “Hartwal”, “Tellekom Finland”, “Nokia” u.c., kuriem jau ir pozitīva sadarbības pieredze Latvijā un kuri interesējās par iespējām iesaistīties Latvijas saimnieciskajā dzīvē.

No Latvijas puses tikšanās reizē piedalījās LAA Eksporta un importa kontroles un uzskaites departamenta direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Ilgvars Pūkainis un viceprezidents, a/s “Grindeks” prezidents Valdis Jēkabsons un Latvijas tehnoloģiskā parka direktors Leonīds Ribickis.

Savā uzrunā Valsts prezidents īsumā raksturoja Latvijas saimnieciskās sfēras pārstrukturēšanas procesus pārejā uz tirgus ekonomiku, kā arī pieskārās jautājumiem par investīcijām un privatizāciju. (Skat. 2.lpp.)

Somijas pārstāvji īsumā raksturoja Somijas saimniecisko situāciju un Somijas kā ES valsts pozitīvo pieredzi. Somijas puse izteica ieinteresētību darboties Latvijā kā perspektīvā ES dalībvalstī. Kā perspektīvās sadarbības nozares tika minētas infrastruktūra, mežrūpniecība, kokapstrāde, mašīnbūve u.c.

Abas puses izteica gandarījumu par līdzšinējo sadarbību un bija vienisprātis, ka tā jāintensificē.

LAA pārstāvis Ģ.Krūmiņš informēja klātesošos par Somijas un Latvijas sadarbības iespējām. Runājot par Latvijas saimnieciskās dzīves pārstrukturēšanas procesiem, Latvijas puse uzsvēra, ka Latvijai nav citas alternatīvas kā tirgus ekonomika.

Somijas Republikas Prezidenta pils Dzeltenajā salonā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza Somijas prezidentam Marti Ahtisāri pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Savukārt Latvijas Valsts prezidents no Somijas prezidenta saņēma Baltās Rozes ordeņa Lielo krustu (skat. informāciju blakus).

Trešajā dienā

Latvijas Valsts prezidents, Aina Ulmanes kundze un Latvijas oficiālie pārstāvji šorīt ieradīsies Somijas ziemeļu pilsētā Rovaniemi, kur iepazīsies ar Lapzemes universitāti, apmeklēs zinātnisko centru “Arktikums”, kā arī vēros Martini nažu rūpnīcas darbu.

Pēc Latvijas Valsts prezidenta un Somijas prezidenta preses konferences paredzēta ziemeļbriežu audzētavas apskate un viesošanās pie Ziemassvētku vecīša.

No Rovaniemi lidostas Latvijas Valsts prezidents, Aina Ulmanes kundze un Latvijas oficiālie pārtāvji dosies atceļā uz Rīgu.

Valsts prezidenta preses dienests

Vēl par vizīti — 2.lpp.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Somijas Rūpniecības un darba devēju konfederācijā Helsinkos 1997.gada 5.novembrī:

Dāmas un kungi!

Man ir prieks šeit redzēt tik nozīmīgus uzņēmējus, kas interesējas par Latviju. Vispirms jāpievērš uzmanība jau līdzšinējai pozitīvajai pieredzei Latvijas un Somijas divpusējās attiecībās. Šie sasniegumi nostiprina pamatus Somijas un Latvijas attiecību turpmākai attīstībai.

Zīmīga ir šī mūsu tikšanās vieta — Darba devēju konfederācijā. Šeit varam apspriest un risināt tādus svarīgus katras valsts jautājumus kā sociālais miers, nodarbinātība, jaunu darbavietu veidošana un tautas konsolidācija. Valsts sociālais dialogs ir svarīga sfēra, bez kuras nav domājama sekmīga saimnieciskā attīstība, bez kuras nav domājama labklājība un stabilitāte. Sociālo mehānismu optimāla darbība ir darba devēju un valstsvīru rūpe.

Kā nozīmīgs un viens no pēdējiem atskaites punktiem jāmin ikgadējās Somijas un Latvijas sadarbības programmas parakstīšana oktobrī. Latvija augstu vērtē Somijas finansiālo palīdzību un iesaisti, kas šī gada programmas ietvaros jau pārsniedz 16 miljonus Somijas marku. Te varam minēt gan sadarbību starp statistikas institūcijām, gan arī vides aizsardzību — jomu, kur Somija ir galvenā neatgriežamās palīdzības sniedzēja Latvijai.

Tajā pašā laikā esmu pārliecināts, ka Latvija var piedāvāt Somijai vēl izdevīgākas tirdzniecības un investīciju iespējas. Abu valstu ģeogrāfiskā tuvība veido dabīgus priekšnosacījumus intensīvām ekonomiskajām attiecībām.

Latvija ir divreiz tuvāk Helsinkiem nekā Lapzeme. Savukārt Helsinki ir tuvākā Rietumu galvaspilsēta Rīgai. Lai būtiski uzlabotu kontaktus starp mūsu valstīm un cilvēkiem, būtu svarīgi izveidot regulāru prāmju satiksmi starp Helsinkiem un Rīgu. Mani pat pārsteidz, ka milzīgā “Silja Line” nav vēl atradusi regulāru ceļu uz skaisto Baltijas metropoli Rīgu. Tas ir darbs, kas vēl jāveic. Tas ir jautājums, kas prasa risinājumu.

Man ir patīkami konstatēt, ka Somija ir otrajā vietā starp investorvalstīm, tās ieguldījums ir 12 procenti no visām tiešajām investīcijām Latvijā. Šodien šeit pārstāvēto uzņēmumu svarīgo devumu būs grūti pārvērtēt. “Enso”, “Neste”, “Cultor”, “Raision”, “Hartwal” un “Telekom Somija” pieder ne tikai pie Somijas lielākajiem investoriem, bet arī pie divdesmit lielākajiem ieguldītājiem Latvijā. Kopējās investīcijas no Somijas sasniedz 490 miljonus somu marku. Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vairāk nekā 140 Somijas vai Somijas un Latvijas uzņēmumu, kas aktīvi darbojas. Somijas investīciju pieplūdums nepārtraukti pieaug, tā ir tendence, ko mēs Latvijā īpaši apsveicam. Veidojas arī jauna investoru grupa, kas pārstāv uzņēmējus, kas iepriekš izvērsuši darbību Igaunijā.

Tirdzniecībā apgrozījums ar Somiju dod 9 procentus no Latvijas kopējā importa, novietojot Somiju trešajā vietā aiz Krievijas un Vācijas. Godīgi sakot, es slēptu savu neizpratni, ja neminētu faktu, ka Somijas daļa Latvijas eksportā ir tikai 2 procenti. Vērtējot to no pozitīvās puses, var teikt, ka šeit ir milzīgas iespējas stāvokļa uzlabošanai. Latvijas uzņēmējiem vienkārši jābūt aktīvākiem.

Gribētu izvirzīt konkrētu sfēru, kurā Somijas pieprasījums un Latvijas piedāvājums pilnībā sakrīt. Latvijai ir bagātīgas augsti kvalificētu speciālistu rezerves elektronikā un informācijas tehnoloģijā, bet Somija dažos apakšsektoros izjūt tehniskā personāla trūkumu. Tā dēvētajā padomju laikā Latvijai bija lemta militāri industriālā kompleksa centra loma, kurš tika papildināts ar vairākiem respektējamiem akadēmiskajiem institūtiem. Piemēram, Cietvielu fizikas institūts tiek bieži minēts starptautiskajās zinātniskajās publikācijās. Institūts ir nodibinājis sadarbību ar atbilstošo nodaļu Joensas universitātē. Loģisks attīstības veids būtu sākt ar zinātnisko sadarbību fundamentālajos pētījumos, tad pievērsties šo zināšanu pielietojumam un tālāk veidot kopējus ražošanas projektus. IBM ir veikusi lielas investīcijas Latvijas Universitātes Matemātikas institūtā un Rīgas Pedagoģiskajā augstskolā, uzlabojot to laboratoriju aprīkojumu. Latvijas uzņēmums DATI ir IBM partneris tās globālajā programmatūras komandā. “Nokia” bija agrākās padomju telekomunikāciju kompānijas VEF partneris Rīgā.

Tātad Latvijai ir drošas tradīcijas uz ražošanu orientētā pētniecībā un attīstībā. Latvijas cilvēkresursu kvalitātes autoritatīva pārbaude ir apstiprinājusi latviešu spēju piemēroties jaunām kvalitātes prasībām un radīt starptautisko konkurenci izturošu produkciju. Vidējās algas līmenis tai pašā laikā ir saglabājies pēc starptautiskajiem standartiem zemā līmenī. Viena no Latvijas lielākajām vērtībām ir darbaspēks ar augstām darba iemaņām un zemu izmaksu. Interesi izraisošs process notiek privatizācijā. Lai gan privatizācijas process tuvojas noslēgumam, atlikušo valsts uzņēmumu privatizācija piedāvā investoriem vienreizējas iespējas. Privatizācijas procesam ir jānoslēdzas nākamajā gadā. Tomēr daži vislielāko interesi izraisošie Latvijas uzņēmumi, tādi kā “Latvenergo”, “Ventspils nafta” un “Latvijas kuģniecība”, vēl tiks privatizēti. Vairāki Somijas uzņēmumi jau ir izmantojuši izdevību un ar panākumiem piedalījušies privatizācijā Latvijā. Nepabeigtais celtņu kompekss, ko iegādājās “Pakenso”, “Rīgas raugs”, “Aldara” akcijas, “Latvijas krāsa” un “Latvijas transporta pakalpojumi” ir tam labi piemēri.

Latvijas valsts atbalsta ārvalstu investīciju pieplūdumu un turpina uzlabot investīciju klimatu. Jāatzīmē privatizācijas procesa pēdējās fāzes straujā realizācija un vienreizējās Somijas uzņēmēju iespējas gūt pelņu, tajā piedaloties.

Izpratnei par Latviju kā modernu ekonomisku telpu ir svarīgi ne tikai tas, ka uzņēmējdarbību regulējošā likumdošana Latvijā jau principiāli ir tāda pati kā Eiropas Savienībā, bet svarīga ir realizēto reformu ideoloģija. Latvijas ekonomikas attīstības ideoloģija īsumā raksturojama ar trim jēdzieniem — atvērtība, liberālisms, konkurētspēja.

Novēlu veiksmīgu tālāko sadarbību abu valstu uzņēmējiem. Novēlu nodibināt izdevīgus biznesa kontaktus. Tie kalpo visu mūsu ekonomiskajām interesēm un labklājībai.

Paldies par uzmanību.

Somijas prezidenta Marti Ahtisāri runa

svinīgajās vakariņās 4.novembrī — 2.lpp.