diplomātija

Latvija un Somija — domāšanas veida un likteņu tuvībā

Papildus 1.lpp. informācijai

Somijas prezidents Marti Ahtisāri vakariņās par godu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim 1997.gada 4.novembrī:

Man un manai dzīvesbiedrei ir liels prieks un gods sveikt jūs, prezidenta kungs, un jūsu kundzi šajās vakariņās, kas tiek rīkotas par godu jūsu vizītei Somijā. Es esmu priecīgs, ka mums ir iespēja sastapties jau trešo reizi īsā laika posmā. Esam tikušies martā Helsinkos un septembrī Viļņā konferencē “Par labām kaimiņattiecībām”. Man bija iespēja viesoties Latvijā 1995.gada augustā. Mums ir arī palikušas siltas atmiņas par jūsu iepriekšējo vizīti šeit, Somijā, 1993.gada decembrī.

Latvijai ir nozīmīga vieta Baltijas jūras reģionā. Rīga ir bijusi viena no Ziemeļeiropas metropolēm. Par tādu tā var kļūt arī nākotnē.

Mūsu šīsdienas sarunās esam apsprieduši pašreizējo situāciju Eiropā un runājuši arī par mums vistuvāko Eiropas reģionu — Baltijas jūras reģionu. Šeit, pie mums, šajā Eiropas stūrītī, visos sabiedrības dzīves līmeņos notiek strauja un enerģiska attīstība.

Reģionālā attīstība Baltijas jūras apkārtnē notiek dažādās formās. Svarīga institūcija ir Baltijas jūras valstu padome (BJVP), kurā Latvija godam pildīja priekšsēdētājas pienākumus iepriekšējā periodā. BJVP arī nākotnē mūsu reģionā būs forums sadarbībai, kas kļūst arvien daudzpusīgāka. Padomes darbā piedalās visas Baltijas jūras reģiona valstis no Vācijas līdz Krievijai. Svarīgākās darba formas šajā reģionā ir tradicionālā sadarbība starp Ziemeļvalstīm, kā arī sadarbība starp Baltijas valstīm, un ik pa laikam šīs sadarbības formas apvieno savus spēkus pēc formulas “5+3”. Mēs augsti vērtējam Latvijas aktivitāti un ieguldījumu Baltijas valstu sadarbībā. Mēs paši, sadarbojoties ar citām Ziemeļvalstīm, esam sapratuši šādas sadarbības nozīmīgumu. Tai ir ļoti liela nozīme arī Eiropas integrācijas procesā.

Eiropas Savienības paplašināšanās palielinās labklājību un stabilitāti mūsu kontinentā. Somija pilnībā atbalsta Latvijas centienus kļūt par Eiropas Savienības locekli. Esam gatavi atbalstīt Latviju, lai tā varētu izpildīt prasības, kas tiek izvirzītas kandidātvalstīm.

Starp mūsu valstīm ir izveidojušies cieši un daudzpusīgi sakari. Mūsu tautas vienā laikā ir izgājušas cauri tādiem vēstures periodiem, kuri mazajām tautām ne vienmēr bijuši viegli. Tomēr tas ir izveidojis pamatu kopējai Eiropas mentalitātei un arī tām īpatnībām, kuras manāmas mūsu nacionālajās institūcijās un kuras atvieglo mūsu tautu savstarpējos kontaktus.

Ir ielikti labvēlīgi pamati, lai savstarpējie kontakti starp mūsu valstīm varētu attīstīties arī turpmāk. Somijas un Latvijas ekonomiskie sakari pēdējā laikā ir attīstījušies pozitīvi, un Somija ir kļuvusi par vienu no Latvijas svarīgākajiem tirdzniecības partneriem. Somijas eksports uz Latviju ir lielāks nekā uz dažām Eiropas Savienības valstīm. Arī investīciju jomā somu uzņēmumi ir bijuši ļoti aktīvi.

Sadarbība starp Somiju un Latviju nepārtraukti paplašinās un kļūst daudzpusīgāka. Mūsu valstis ir aktīvi sadarbojušās vides aizsardzības jomā, kā arī dalījušās pieredzē policijas un glābšanas dienestu darbā. Turpmāk uzmanība tiks veltīta iekšlietu un tieslietu jomai. Esam gandarīti, ka Somija ir varējusi šajā ziņā dalīties savā pieredzē ar Latviju.

Īpašs iemesls šī vakara svinībām ir arī bezvīzu režīms, kas stājas spēkā šonedēļ. Mūsu valstu savstarpējās attiecībās šis ir nozīmīgs solis uz priekšu un noteikti paplašinās sakarus starp mūsu tautām. Tas atvieglos tirdzniecību un biznesa kontaktus. Es ceru, ka atvērtās durvis veicinās plašākus sakarus starp mūsu valstīm un tautām, dodot lielākam ļaužu lokam iespēju tuvāk iepazīties.

Arī viena persona spēj darīt daudz, lai tautas labāk iepazītu viena otru. Jau vairākus gadus jums, prezidenta kungs, Helsinkos ir brīnišķīgs Latvijas pārstāvis — vēstniece un diplomātiskā korpusa vecākā Anna Žīgure, kura ar savu personīgo ieguldījumu ir lieliski pierādījusi vienas personas nozīmi starpvalstu sakaru attīstībā. Annas Žīgures nesen izdotā grāmata “Tomēr tik tuvu...” aizkustinoši stāsta somu lasītājiem par Latvijas tautas jaunāko laiku vēsturi, latviešu kultūras saglabāšanu arī smagajos apstākļos un par jauno atdzimšanu. Rakstniece Žīgure precīzi atspoguļo sakarus starp mūsu valstīm, kuri pēdējos gados ir kļuvuši ciešāki, atzīmējot, ka “Latvijai šobrīd nebūtu pa spēkam palīdzēt Somijai materiāli. Tas, paldies Dievam, nav arī nepieciešams. Taču Latvija var dalīties savā bagātajā dzīves pieredzē. Tā var iemācīt, kā, neskatoties uz grūtībām, ar optimismu atrisināt problēmas.” Ņemot vērā iepriekš minēto, kļūst skaidra straujā Latvijas attīstība.

Pagātnes ēnas Baltijas jūras reģionā atkāpjas. Mūsu reģions ir daļa no kopīgās Eiropas drošības sistēmas, kuras struktūras vēl tikai veidojas, bet kurā dramatiski pavērsieni nav gaidāmi un nav arī vajadzīgi. Katra šī reģiona valsts brīvi pieņem lēmumus par savu drošību. Baltijas jūras reģiona valstis cenšas aktivizēt sadarbību un padarīt kontaktus ciešākus. Mūsu rīcībā ir dažādi forumi un līdzekļi, ikdienas daudzpusīgie kontakti pastiprina savstarpējo uzticēšanos un garantē līdzsvarotu, drošu un auglīgu attīstību mūsu reģionā.

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa

runa svinīgajās vakariņās 4.novembrī

publicēta “Latvijas Vēstneša”

iepriekšējā, 5.novembra, numurā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis kādā no Somijas apmeklējuma mirkļiem Foto: epa/A.F.I.

Somijas atbalsts Baltijas centieniem

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs īssaietā

Īpaši aizņemta diena vakar bijusi Latvijas ārlietu ministram Valdim Birkavam — par to viņš žurnālistus informēja ministrijas iknedēļas īssaietā. No rīta, atgriezies no vizītes Somijā, ministrs tūdaļ ticies ar Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministru Eiropas Savienības lietās Duglasu Hendersonu. Pēc tam ministrs piedalījies Ārlietu ministrijas budžeta apspriešanā, bet jau pēcpusdienā izlidojis uz Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru konferenci Stokholmā — tā veltīta Baltijas jūras reģiona drošības jautājumiem. (Šo konferenci rīko Zviedrijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar ASV vēstniecību Stokholmā.)

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka sarunās ar Somijas vadošajiem politiķiem uzmanības centrā bijuši Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumi. Somijā vēlreiz gūts atbalsta apliecinājums Baltijas valstīm to ceļā uz Eiropas Savienību, kā arī atgādinājums, ka vēl skaidrāk šo atbalstu Somija pauž tieši Igaunijai. “Es gribu uzsvērt, ka nepastāv īpaša pretruna starp Somiju, Igauniju un Latviju,” teica Valdis Birkavs. “Vienkārši somi ir izvēlējušies šo modeli, jo somu investīcijas Igaunijā ir vislielākās. Viņi šī procesa loģiku redz nedaudz savādāk. Un tajā pašā laikā viņi pilnīgi skaidri apzinās, ka vilks līdzi arī Latviju un Lietuvu.”

Latvijas ārlietu ministrs pastāstīja, ka viņš Lielbritānijas valsts ministram Duglasam Hendersonam uzdevis to pašu jautājumu, uz kuru joprojām nav saņēmis skaidru atbildi ne no viena ES valstu ārlietu ministra. “Ja sarunas par iestāšanos Eiropas Savienība sāk ar piecām valstīm un ja jau nākamā gada pirmajā pusē, kad iespējams jauns viedoklis par valstīm, kāda cita valsts, piemēram, Latvija, sāk ļoti strauji attīstīties — kā tad šai valstij būs iespējams “ielēkt ejošā vilcienā?” jautāja V. Birkavs, uzsverot savu viedokli, ka sarunu sākšanas formulai vajadzētu būt “ piecas plus viena un plus” — tātad piecas Eiropas Komisijas nosauktās valstis un Kipra (kas jau sen nosaukta sarunu sākšanai), kā arī vēl viena valsts. “Tas būtu tāpat, kā nopērkot dzelzceļa biļeti un pēc tam gaidot, kad pienāks vilciens.”

Ministrs izteica pārliecību, ka Luksemburgā noteikti tiks pieņemts kompromisa lēmums, uzsverot, ka ES vadība un dalībvalstis tagad ļoti vērīgi seko, kā Latvija risina EK viedoklī minētās problēmas. Pēc Valda Birkava domām, Latvijas virzībā uz ES vairs nav gaidāmi pārsteigumi. Ministrs dziļu loģiku saskatījis Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vārdos vizītes laikā Somijā, kas pārsteiguši daudzus politiķus un žurnālistus: “Varbūt Latvija būs viena no pirmajām valstīm, ko uzņems Eiropas Savienībā.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ārlietu ministrs pauda gandarījumu par visu trīs Baltijas valstu vienotību, bez savstarpējas saskaņošanas vienoti noraidot Krievijas Federācijas piedāvātās drošības garantijas. “Es jums autoritatīvi paziņoju: Latvija nemainīs savu ārpolitikas kursu,” teica ministrs V.Birkavs, uzsverot, ka Baltijas vienotībai ir savs vienots mērķis. “Baltijas vienotība nav pašmērķis, bet ļoti svarīgs līdzeklis.”

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kā Krievijas diplomātisko soli, piedāvājot drošības garantijas Baltijas valstīm, vērtē Somijas politiķi, Valdis Birkavs pastāstīja par pašas Somijas iniciatīvu, kas nosaukta par “Ziemeļu dimensiju”. Attiecībā uz Krievijas piedāvātajām drošības garantijām Baltijas valstīm somu pozīcija esot nepārprotama: katrai valstij ir tiesības pašai izvēlēties tādu drošības modeli, kādu tā uzskata par vajadzīgu. V. Birkavs arī piebilda, ka Krievijas piedāvātajās drošības garantijās ir daudz vērtīga, taču arī daudz tukšu un nepieņemamu elementu. Sava viedokļa ilustrēšanai V. Birkavs minēja kādreizējo padomju okupācijas gadu praksi — pirms 7. novembra veikalos pārdot dāvanu komplektus, kuros līdz ar labām lietām bija iesaiņots arī “PSKP vēstures īsais kurss”.

Valdis Birkavs izteica arī savu viedokli, ka Latvijai vajadzētu vienpusējā kārtā piešķirt bezvīzu režīmu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors