Ministru kabineta noteikumi Nr.55
Rīgā 2001.gada 6.februārī (prot. Nr.6, 20.§)
Teļu labturības prasības
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka labturības prasības to teļu turēšanai, kuri nav vecāki par sešiem mēnešiem, kā arī teļu turētāja tiesības un pienākumus.
2. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts veterinārais dienests.
II. Prasības teļu turēšanai
3. Teļi tiek turēti nepiesieti.
4. Teļus, kurus tur grupās, barošanas laikā atļauts piesiet uz laiku, ne ilgāku par vienu stundu.
5. Teļu piesiešanai izvēlas materiālu, kas nerada dzīvniekiem ievainojumus, tādā garumā, lai neapgrūtinātu piecelšanos, apgulšanos un barības uzņemšanu.
6. Teļus tur individuālos sprostos šādos gadījumos:
6.1. līdz astoņu nedēļu vecumam;
6.2. praktizējošs veterinārārsts vai teļu turētājs dzīvniekam ir noteicis individuālu turēšanu:
6.2.1. ja ir aizdomas par teļu saslimšanu;
6.2.2. ja teļi ir slimi un tiem nepieciešama ārstēšana.
7. Teļus uzreiz pēc piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu stundu laikā nodrošina ar pirmpienu.
8. Teļus no divu nedēļu vecuma nodrošina ar dzeramo ūdeni noteiktā daudzumā, kas atbilst teļu fizioloģiskajām vajadzībām, izņemot slimos dzīvniekus, kurus ar siltu dzeramo ūdeni nodrošina nepārtraukti.
9. Teļus baro ne retāk kā divas reizes dienā ar to vecumam, svaram un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu barību, kura satur:
9.1. dzelzi, lai teļa asinīs nodrošinātu hemoglobīna līmeni, ne zemāku par 4,5 mmol/l;
9.2. kokšķiedru. Sākot no divu nedēļu vecuma, teļiem izbaro 50–250 g kokšķiedras dienā.
10. Teļus baro visus vienlaikus, ja tos tur grupās un baro, neizmantojot zīdīšanas vai automātiskās barošanas metodi.
III. Prasības teļu novietnēm
11. Novietnes aprīkojums, iekārtas un citi priekšmeti, kas nonāk saskarē ar teļiem:
11.1. nedrīkst saturēt teļu veselībai un dzīvībai kaitīgas vielas;
11.2. ir tīrāmi, mazgājami un dezinficējami.
12. Elektrisko aprīkojumu novietnē iekārto tā, lai nepieļautu teļu un apkalpojošā personāla traumas.
13. Novietnē teļiem nodrošina atbilstošu temperatūru, ventilāciju, gāzu koncentrāciju, gaisa relatīvo mitrumu un plūsmu.
14. Novietnes, kas aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas iekārtu:
14.1. apgādā ar trauksmes ierīci, kas ziņo par ventilācijas traucējumiem, ja radies iekārtas bojājums;
14.2. nodrošina ar rezerves ventilāciju, kuru izmanto, ja mākslīgās ventilācijas iekārta ir bojāta.
15. Apgaismojumu novietnē nodrošina vismaz astoņas stundas diennaktī.
16. Ja dabīgais apgaismojums nav pietiekams, izmanto stacionāras vai pārvietojamas mākslīgā apgaismojuma ierīces.
17. Vietas, kur tiek turēti teļi:
17.1. uztur sausas, izmantojot dzīvnieku veselībai nekaitīgus pakaišus;
17.2. ierīko tā, lai nodrošinātu dzīvniekiem iespēju brīvi piecelties, apgulties un atpūsties.
18. Novietnes grīdas ir:
18.1. mehāniski izturīgas;
18.2. gludas un neslidenas, lai nepieļautu iespēju teļiem gūt ievainojumus;
18.3. tīrāmas, mazgājamas un dezinficējamas.
19. Individuālos sprostus, izņemot sprostus, kuros ievieto slimus teļus, izveido:
19.1. ar redeļveida sānu sienām, lai nodrošinātu redzes un ožas kontaktu ar blakus sprostos esošajiem dzīvniekiem;
19.2. noteiktā augstumā, kas nav zemāks par ievietotā dzīvnieka skausta augstumu, tam stāvot;
19.3. noteiktā garumā, kas nav mazāks par ievietotā dzīvnieka garumu (mēra no dzīvnieka purngala līdz sēdes kaulam un iegūto skaitli reizina ar 1,1).
20. Teļiem, kurus tur grupās, atbilstoši to svaram nodrošina katram šādu platību:
20.1. līdz 150 kg smagiem teļiem — ne mazāku par 1,5 m2;
20.2. no 150 līdz 220 kg smagiem teļiem — ne mazāku par 1,7 m2;
20.3. 220 kg un smagākiem teļiem — ne mazāku par 1,8 m2.
21. Šo noteikumu 19. un 20.punktā noteiktās prasības neattiecas uz novietnēm, kurās tur mazāk par sešiem teļiem, kā arī uz teļiem, kuri zīdīšanas laikā atrodas pie govs.
22. Barošanas un dzirdināšanas iekārtas ierīko un inventāru noliek vietās, kur nav iespējama barības un ūdens piesārņošana.
IV. Teļu turētāja tiesības un pienākumi
23. Teļu turētājam ir tiesības:
23.1. saņemt dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;
23.2. saņemt atzinumu par teļu veselības stāvokli vai to nobeigšanās cēloni;
23.3. pieprasīt praktizējoša veterinārārsta rakstisku apliecinājumu par teļiem izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.
24. Teļu novietnes mehānisko un automātisko aprīkojumu apseko ne retāk kā reizi dienā. Apsekošanas laikā konstatētos bojājumus nekavējoties novērš.
25. Teļus, kuri tiek turēti novietnē, apseko ne retāk kā divas reizes diennaktī, teļus, kuri tiek turēti ārpus novietnes, — ne retāk kā reizi diennaktī.
26. Slimus vai ievainotus teļus:
26.1. izolē individuālā sprostā un, ja nepieciešams, tiem nodrošina kvalificētu veterināro palīdzību;
26.2. nodrošina ar sausām, tīrām, ērtām stāvvietām, kur teļi var brīvi apgulties, atpūsties, piecelties un kur tos iespējams apkopt.
27. Teļu novietnes telpas, aprīkojumu un inventāru tīra, mazgā, dezinficē, kā arī veic novietnes dezinsekciju un deratizāciju saskaņā ar teļu turētāja sagatavoto tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas plānu. Plāna izpildi kontrolē Valsts veterinārā dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) iestāde.
28. Ja novietnē konstatē infekcijas slimību ierosinātājus, novietnes telpas, aprīkojumu un inventāru tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar Valsts veterinārā dienesta norādījumiem.
V. Noslēguma jautājumi
29. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.
30. Šo noteikumu 14.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 31.decembri.
31. Šo noteikumu 21.punkts ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim.
Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ
Zemkopības ministra vietā —
īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.KRŪMIŅŠ
Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju, bet šo noteikumu 14.1.apakšpunkts — ar 2003.gada 31.decembri