Vēlreiz par īpašuma nomu un nomu ar izpirkumu

Dāvinājumi bez atļaujas

Indulis Šķibelis, Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

Indulis Šķibelis

Sakarā ar straujo privatizācijas procesu Latvijas Republikas Valsts kontrolē 1996.gada 25.janvārī tika izveidots Privatizācijas procesa revīzijas departaments, kurā ietilpst 5 sektori. Tie kontrolē privatizācijas likumības ievērošanu un tās atbilstību valsts ekonomiskajām interesēm.

Departamentā strādā grāmatveži revidenti, ekonomisti īpašuma vērtēšanas un tirgus cenas noteikšanas specialitātē, kā arī juristi. Privatizācijas procesa norises likumību un privatizācijas noteikumu izpildi pēc valsts vai pašvaldības uzņēmuma privatizācijas kontrolē Privatizācijas aģentūra, Ekonomikas ministrija un Valsts kontrole.

Privatizācijas procesa revīzijas departamenta darbs tika organizēts vairākos virzienos:

1. Likumības ievērošana privatizācijas procesā.

2. Īpašuma pārņemšana Privatizācijas aģentūras valdījumā.

3. Īpašuma apsaimniekošana Privatizācijas aģentūras valdījuma laikā.

4. Auditorfirmu darbs, veicot īpašuma inventarizāciju un vērtēšanu.

5. Privatizācijas noteikumu izpilde.

6. Privatizācijas noteikumu izmaiņu likumība.

7. Īpašuma nomas un nomas ar izpirkuma līgumu likumības pārbaude.

8. Denacionalizācijas likumības pārbaude.

Privatizācijas procesa revīzijas departamentā aizvadītajā laikposmā liela uzmanība tika pievērsta to valsts īpašuma objektu privatizācijas likumības izvērtēšanai, kuri privatizēti, nododot nomā vai nomā ar izpirkšanas tiesībām. Kaut gan valsts uzņēmumu privatizāciju reglamentē spēkā esošie likumdošanas akti, Valsts kontrole, veicot revīzijas nomā un nomā ar izpirkumu nodotajos valsts uzņēmumos, konstatējusi, ka vairāk nekā 80 šo uzņēmumu privatizācijā pieļauti tiesību aktu pārkāpumi, jo izpirkuma maksā ieskaitīti paša privatizācijas subjekta (nomnieka, pircēja) ieguldītie līdzekļi sava uzņēmuma attīstībā.

Jāatzīmē, ka ne 1992.gada 16.jūnija likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību”, ne 1993.gada 23.februāra likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”, ne 1994.gada 17.februāra likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ne arī citi privatizāciju reglamentējošie tiesību akti investīciju ieguldījumus kā valsts īpašuma izpirkuma maksu neparedz. Kā maksāšanas līdzekļi par privatizējamiem uzņēmumiem ir noteikta nauda un sertifikāti, bet investīciju ieskaitīšana izpirkuma maksā vērtējama kā neatbilstoša spēkā esošajiem privatizāciju reglamentējošiem likumdošanas aktiem.

Pārbaudē konstatēts, ka laikā no 1993.gada, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos starp LR Ekonomikas ministriju, nozares ministriju (Finansu, Zemkopības un Satiksmes ministrija) un privatizācijas subjektu, privatizējamo uzņēmumu izpirkuma maksā paredzēts ieskaitīt investīcijas 10,91 miljona latu apmērā. Faktiski pēc stāvokļa uz 1997.gada 1.aprīli ieskaitīto investīciju kopsumma ir 7,59 miljoni latu (skatīt diagrammu).

Ieguldītās investīcijas tiek ieskaitītas kā objekta izpirkuma maksa, pamatojoties uz Finansu ministrijas 1993.gada 30.aprīļa un Ekonomisko reformu ministrijas 1993.gada 3.maija kopīgo skaidrojumu “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā”. Minētais dokuments paskaidro, ka pirkšanas un pārdošanas līgumā var paredzēt, ka starpība starp pamatlīdzekļu vērtību pirms to pārvērtēšanas saskaņā ar Ministru padomes 1993.gada 10.februāra lēmumu Nr.67 un privatizācijas komisijas noteikto pamatlīdzekļu vērtību var tikt noformēta bezprocentu aizdevuma veidā. Ja īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas projektā, pirkšanas un pārdošanas līgumā vai līgumā par objekta nomu ar izpirkumu ir paredzēta investīciju ieguldīšana iepriekš minētās starpības apmērā vai esošā darba vietu skaita saglabāšanā un šie nosacījumi ir izpildīti nomas ar izpirkumu līguma darbības kopējā termiņā jeb pirkšanas un pārdošanas gadījumā — gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā institūcija, kas parakstījusi šos līgumus, pieņem lēmumu par šo starpību norakstīšanu.

Lai noteiktu precīzāku mehānismu šīs iespējas īstenošanai, Ekonomikas ministrija 1993.gada 12.decembrī izdeva papildu skaidrojumu “Par kārtību, kādā piemērojams Finansu ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas kopīgais skaidrojums “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā””. Šis jaunais skaidrojums noteica, ka par bezprocentu aizdevumu slēdzams blakuslīgums vai arī privatizāciju apstiprinošajā līgumā iekļaujama īpaša sadaļa. Aizdevuma apmērs tika noteikts kā starpība starp pamatlīdzekļu vērtību pirms pārvērtēšanas un privatizācijas komisijas noteikto pamatlīdzekļu nosacīto cenu. Minētais dokuments noteic, ka nomniekam nav jāmaksā objekta izpirkuma maksa tādā apmērā, kādā izsniegts aizdevums.

Vairākos noslēgtajos blakuslīgumos pēc pušu vienošanās ir iekļauts nosacījums, ka nomnieki par aizdevumu maksā aizdevuma procentu, kas ir noteikts 3—5 procenti no aizdevuma summas gadā.

Tādējādi Finansu un Ekonomikas ministrijas amatpersonas, bez likumdevēja pilnvarojuma nosakot investīciju ieskaitīšanu privatizējamo uzņēmumu izpirkuma maksā, dāvinājušas valsts finansu līdzekļus. Valsts kontrole uzskata, ka šādiem pārvaldes institūciju skaidrojumiem nav juridiska spēka un tie nevar būt saistoši darījumu subjektiem.

Ieskaitot investīcijas kā maksāšanas līdzekli, valstij nodarīti tieši zaudējumi.

Pēc Ekonomikas ministrijas un Privatizācijas aģentūras sniegtās informācijas izpirkuma maksā pēc stāvokļa uz 01.04.1997. ir ieskaitīta investīciju summa Ls 7 590 890, tai skaitā ar Privatizācijas aģentūras valdes lēmumiem Ls 4 250 395, ar Valsts īpašuma fonda un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras lēmumiem — Ls 2 866 586, ar Zemkopības ministrijas lēmumiem — Ls 228 075, ar Satiksmes ministrijas lēmumiem — Ls 245 834 (skatīt diagrammu).

Šis likumā paredzētais maksāšanas līdzeklis — investīcijas — Kalnciema būvmateriālu kombināta izpirkšanā ir izmantots par 100%. Valsts zeķu fabrikas “Aurora” izmainītajā izpirkuma līgumā ir paredzēts, ka 3% maksājumu tiks veikti latos, 48% — privatizācijas sertifikātos un 49% — investīcijās, un investīcijas joprojām tiek ieskaitītas uzņēmuma izpirkuma maksā, kaut gan Rīgas apgabaltiesā ir ierosināta lieta par a/s “Aurora” maksātnespēju un bankrotu. Ir arī uzņēmumi, kuri pēc privatizācijas attīstās veiksmīgi — a/s “Latvijas finieris”, kura 8% maksājumus veikusi latos, 50% — privatizācijas sertifikātos un 42% — investīcijās.

Investīciju piesaistīšanu uzņēmējdarbības attīstībai valstī Valsts kontrole vērtē pozitīvi un atbalsta, taču šāda veida risinājumu, kas rada tiešus zaudējumus Valsts īpašuma privatizācijas fondam, neparedz likumdošanas akti.

29.oktobrī VK padome, izskatot jautājumu par investīciju ieskaitīšanu izpirkuma maksā, nolēma griezties LR Satversmes tiesā, lai izskatītu lietu par augstāk minēto normatīvo aktu atbilstību LR likumiem.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ekonomikas ministrijas noslēgtajos līgumos paredzētās un privatizējamo valsts uzņēmumu izpirkuma maksā faktiski ieskaitītās investīcijas (milj.Ls)

Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras (1), Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (2), Zemkopības ministrijas (3) un Satiksmes ministrijas (4) lēmumiem