Ministru kabineta noteikumi Nr. 431

Rīgā 2019. gada 17. septembrī (prot. Nr. 42 2. §)

Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju"
8.¹ panta pirmo daļu un 67. panta sesto daļu
un likuma "Par valsts un pašvaldību
īpašuma objektu privatizāciju"
11. panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu akciju sabiedrībai "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003192154, juridiskā adrese – Krišjāņa Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887) (turpmāk – sabiedrība "Possessor") un kārtību, kādā tiek segti ar minētā uzdevuma izpildi saistītie izdevumi.

2. Sabiedrībai "Possessor" tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā veikt valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevums).

3. Veicot valsts pārvaldes uzdevumu, sabiedrība "Possessor" atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā.

4. Valsts un sabiedrība "Possessor" noslēdz līgumu (pielikums) par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevuma līgums).

5. Ekonomikas ministrija ir pilnvarota valsts vārdā parakstīt valsts pārvaldes uzdevuma līgumu.

6. Ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistītie sabiedrības "Possessor" izdevumi tiek segti no valsts budžeta saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 67. panta piekto daļu vai no rezerves fonda, kas izveidots saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 11. panta otro daļu, ja valsts budžeta likumā tam nav paredzēts finansējums. Ja ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistītie izdevumi ir segti no minētā rezerves fonda, tad pirms privatizācijas ieņēmumu pārskaitīšanas valsts budžetā rezerves fondā tiek atmaksāti no tā saņemtie līdzekļi.

7. Ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistītos izdevumus sabiedrība "Possessor" saskaņo ar Ekonomikas ministriju, ievērojot valsts pārvaldes uzdevuma līgumā noteikto kārtību. Ekonomikas ministrija ar lēmumu apstiprina sabiedrībai "Possessor" izmaksājamo līdzekļu apmēru par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu.

8. Visi ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas un sabiedrības "Possessor" valdījumā esošā valstij piederošā un piekrītošā īpašuma nomas ieskaitāmi sabiedrības "Possessor" kontos.

9. Ja sabiedrība "Possessor" atkāpjas no valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas, Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu citai privātpersonai vai valsts pārvaldes iestādei.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

Pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 431

Līgums par valsts pārvaldes uzdevuma – valsts vārdā veikt valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus – veikšanu

Rīgā, 2019. gada ____.__________________

Latvijas Republika Ekonomikas ministrijas (vienotais reģistrācijas Nr. 90000086008, adrese – Brīvības iela 55, Rīga, LV1519) personā, kuras vārdā saskaņā ar ______________________________________________________ rīkojas ___________________________ (turpmāk – Ministrija), no vienas puses, un akciju sabiedrība "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003192154, juridiskā adrese – Krišjāņa Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887), kuras vārdā saskaņā ar ___________________________ (turpmāk – Pakalpojuma sniedzējs), no otras puses, turpmāk kopā saukti "Puses" vai atsevišķi "Puse", pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 10. septembra noteikumu Nr. "Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu" 2. punktu, saskaņā ar kuru Pakalpojuma sniedzējam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums –valsts vārdā veikt valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus –, noslēdz šādu līgumu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu (turpmāk – Līgums).

1. Līguma priekšmets

Līgums nosaka kārtību, kādā Pakalpojuma sniedzējs veic tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, vienojoties par konkrētu valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas kārtību, noteikumiem un termiņiem.

2. Pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi

2.1. Pakalpojuma sniedzējam, veicot valsts pārvaldes uzdevumu, ir šādas tiesības:

2.1.1. Līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā saņemt izdevumu atlīdzību par valsts pārvaldes uzdevuma pienācīgu veikšanu;

2.1.2. normatīvajos aktos valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai noteiktās tiesības;

2.1.3. iesniegt saskaņošanai Ministrijā precizētu Līguma 2.2.2. apakšpunktā minēto izdevumu tāmi, ja gada ietvaros stājas spēkā normatīvie akti, kas maina valsts pārvaldes uzdevuma apjomu, vai ja mainās valsts pārvaldes uzdevuma izmaksas. Ja valsts pārvaldes uzdevuma izmaksas palielinās, Pakalpojuma sniedzējs pamato to veidošanos.

2.2. Pakalpojuma sniedzējam, veicot valsts pārvaldes uzdevumu, ir šādi pienākumi:

2.2.1. veikt valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi saistītos jautājumus;

2.2.2. katru gadu līdz 30. decembrim iesniegt Ministrijā prognozējamo nākamā gada izdevumu tāmi un tās pamatojumu;

2.2.3. līdz 2019. gada ____.__________________ iesniegt Ministrijā 2019. gada prognozējamo izdevumu tāmi un izdevumu pamatojumu;

2.2.4. mēneša laikā pēc kārtējā ceturkšņa beigām iesniegt Ministrijā pārskatu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī;

2.2.5. nekavējoties informēt Ministriju par procedūras vai organizācijas izmaiņām, kas var ietekmēt Līguma īstenošanu, kā arī par visiem notikumiem, kas var kaitēt veiksmīgai valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai;

2.2.6. sniegt Ministrijai papildu informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas gaitu vai par valsts piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu 10 darbdienu laikā pēc informācijas pieprasījuma, ja pieprasījumā nav norādīts cits termiņš;

2.2.7. 10 darbdienu laikā pēc valsts pārvaldes uzdevuma deleģējuma izbeigšanās iesniegt Ministrijā pārskatu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu pēdējā kalendāra gadā;

2.2.8. nodrošinot valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas nepārtrauktību, nodot visu ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistīto informāciju un dokumentus personai vai institūcijai, kurai Ministru kabinets deleģē vai nosaka valsts pārvaldes uzdevuma turpmāku veikšanu.

3. Ministrijas tiesības un pienākumi

3.1. Ministrijai, funkcionāli pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, ir šādas tiesības:

3.1.1. pieprasīt no Pakalpojuma sniedzēja informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu un par piešķirtā finansējuma izlietojumu;

3.1.2. pieprasīt papildu informāciju par Līguma 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. un 2.2.7. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

3.2. Ministrijai, funkcionāli pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, ir šādi pienākumi:

3.2.1. 15 darbdienu laikā pēc izdevumu tāmes saņemšanas vai astoņu darbdienu laikā pēc papildu informācijas saņemšanas izskatīt un apstiprināt Līguma 2.2.2. vai 2.2.3. apakšpunktā minēto izdevumu tāmi, nosūtot rakstisku apstiprinājumu Pakalpojuma sniedzējam;

3.2.2. iesniegt pieprasījumu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu valsts budžetā atbilstoši izdevumu tāmei, kas apstiprināta Līguma 3.2.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā;

3.2.3. 10 darbdienu laikā pēc Līguma 2.2.4. apakšpunktā minētā dokumenta saņemšanas vai piecu darbdienu laikā pēc papildu informācijas saņemšanas izskatīt un apstiprināt Pakalpojuma sniedzēja ceturksnī veiktos izdevumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi;

3.2.4. 10 darbdienu laikā pēc Līguma 2.2.4. apakšpunktā minētā kārtējā gada ceturtā ceturkšņa pārskata saņemšanas vai piecu darbdienu laikā pēc papildu informācijas saņemšanas pieņemt lēmumu segt Pakalpojuma sniedzējam no valsts budžeta vai rezerves fonda, kas izveidots saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (turpmāk – rezerves fonds), ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistītos izdevumus par iepriekšējo gadu, ja valsts budžeta likumā kārtējam gadam tam nav paredzēts finansējums;

3.2.5. sniegt Pakalpojuma sniedzējam informāciju par Ministrijā saņemtajām sūdzībām, kā arī citu informāciju saistībā ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu;

3.2.6. sniegt Pakalpojuma sniedzējam informāciju par Ministrijā saņemtajiem privātpersonu pieteikumiem par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.

4. Norēķinu kārtība par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu

4.1. Ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu saistītie Pakalpojuma sniedzēja izdevumi tiek saskaņoti ar Ministriju.

4.2. Pakalpojuma sniedzēja izdevumi tiek segti no valsts budžeta vai rezerves fonda.

4.3. Izdevumu apmaksai Pakalpojuma sniedzējs iesniedz Ministrijā Līguma 2.2.2., 2.2.3. un 2.2.4. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī pēc Ministrijas pieprasījuma – papildinformāciju.

4.4. Ministrija atbilstoši Līguma 3.2.4. apakšpunktā noteiktajai kārtībai pieņem lēmumu segt Pakalpojuma sniedzēja izdevumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu:

4.4.1. ja valsts budžeta likumā kārtējam gadam tiek piešķirti līdzekļi par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, Ministrija piešķirtos budžeta līdzekļus Līguma 3.2.4. apakšpunktā minētajā lēmumā norādītajā apjomā pārskaita Pakalpojuma sniedzējam mēneša laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas;

4.4.2. ja valsts budžeta likumā kārtējam gadam netiek piešķirti līdzekļi par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu iepriekšējā gadā, Pakalpojuma sniedzēja izdevumi tiek segti no rezerves fonda Līguma 3.2.4. apakšpunktā minētajā lēmumā norādītajā apmērā.

4.5. Ministrija Līguma 3.2.4. apakšpunktā minētajā lēmumā norāda ieturējuma apmēru par izdevumiem, kurus Pakalpojuma sniedzējs radījis valstij saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu trešajai personai, pamatojoties uz Līguma 5.3. apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

5. Zaudējumu pieteikuma izskatīšana un zaudējumu segšana

5.1. Ja Pakalpojuma sniedzējs atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumam ir saņēmis privātpersonas pieteikumu par zaudējumu atlīdzinājumu, kas tai radušies saistībā ar Pakalpojuma sniedzēja valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzības pieteikums), Pakalpojuma sniedzējs nekavējoties pārsūta minēto pieteikumu Ministrijai, kā arī sniedz skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemesliem, tai skaitā viedokli, vai atlīdzības pieteikums ir pamatots.

5.2. Ja Ministrija atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumam ir saņēmusi privātpersonas zaudējumu atlīdzības pieteikumu, Ministrija nekavējoties to pārsūta Pakalpojuma sniedzējam skaidrojumu sniegšanai. Pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā sniedz skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemesliem, tai skaitā viedokli, vai atlīdzības pieteikums ir pamatots.

5.3. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildes gaitā trešajai personai radītie un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktie zaudējumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz spēkā stājušos Ministrijas lēmumu vai tiesas nolēmumu.

5.4. Līguma 5.3. apakšpunktā minētie valsts budžeta izdevumi tiek kompensēti kā ieturējums no finanšu līdzekļiem, ko paredzēts maksāt Pakalpojuma sniedzējam no valsts budžeta atbilstoši Līgumā noteiktajai kārtībai. Šā punkta nosacījumi nav piemērojami, ja trešajai personai zaudējumi radušies Ministrijas vai citas valsts pārvaldes institūcijas darbības vai bezdarbības dēļ.

5.5. Ja Pakalpojuma sniedzējam ir beidzies valsts pārvaldes uzdevuma deleģējums, bet Līguma 5.4. apakšpunktā minētajā kārtībā nav segti visi valsts budžeta izdevumi saistībā ar zaudējumu atlīdzību Atlīdzināšanas likuma izpratnē, Pakalpojuma sniedzējs neatlīdzinātos izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.

6. Nepārvarama vara

6.1. Puse tiek atbrīvotas no atbildības par daļēju vai pilnīgu Līgumā paredzēto saistību neizpildi, ja saistības nav izpildītas nepārvaramu ārkārtēja rakstura apstākļu dēļ. Par nepārvaramas varas apstākļiem ir atzīstami tādi apstākļi vai šķēršļi, no kuriem nav iespējams izvairīties, kuru sekas nav iespējams pārvarēt, kurus saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī nevarēja paredzēt un kas nav radušies puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ, kā arī ja tie Līguma izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu.

6.2. Tai Pusei, kura atsaucas uz nepārvaramu ārkārtēja rakstura apstākļu darbību, triju dienu laikā par tiem jāpaziņo otrai Pusei, norādot iespējamo saistību izpildes termiņu.

7. Informācijas pieejamība

Informācijas pieejamība attiecībā uz Līguma nosacījumu izpildi tiek nodrošināta, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

8. Līguma izpildes termiņš un kārtība

8.1. Valsts pārvaldes uzdevums tiek veikts līdz valsts pārvaldes uzdevuma izbeigšanai Līgumā noteiktajā kārtībā.

8.2. Ja normatīvajos aktos tiek izdarīti grozījumi, kas ietekmē valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu vai finansēšanas kārtību un Līgumā noteikto saistību izpildi, Puses pēc iespējas ātrāk izdara grozījumus Līgumā.

8.3. Ja kāds no Līguma noteikumiem zaudē spēku normatīvo aktu izmaiņu dēļ, Līgums nezaudē spēku tā pārējos noteikumos. Šādā gadījumā Pusēm ir pienākums piemērot Līgumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

8.4. Valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu var izbeigt, ja Puse sešus mēnešus iepriekš par to rakstiski informē otru Pusi.

8.5. Ja Pakalpojuma sniedzējs iesniedz Līguma 8.4. apakšpunktā minēto paziņojumu, Ministrija sagatavo un noteiktā kārtībā virza izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz noteikt valsts pārvaldes institūciju vai citu privātpersonu par atbildīgo valsts pārvaldes uzdevuma veikšanā.

9. Noslēguma jautājumi

9.1. Jautājumi, kas nav noteikti Līgumā, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.

9.2. Līguma izpildes laikā radušos strīdus Puses risina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.3. Visi Līguma grozījumi vai papildinājumi ir spēkā tikai tad, ja tie noformēti rakstiski un ir Pušu parakstīti. Šādi Līguma grozījumi ar to parakstīšanas brīdi kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

9.4. Līguma 3.2.1. apakšpunktā minētajā kārtībā Ministrijas rakstiski apstiprinātās izdevumu tāmes uzskatāmas par neatņemamu Līguma sastāvdaļu.

9.5. Ja kādai no Pusēm tiek mainīts juridiskais statuss, atrašanās vieta vai citi rekvizīti, tā nekavējoties par to paziņo otrai Pusei.

9.6. Līgums ir saistošs Pušu tiesību un saistību pārņēmējiem.

9.7. Līgums ir sastādīts latviešu valodā divos eksemplāros, katrs no tiem uz ____ lapām, no kuriem viens glabājas pie Pakalpojuma sniedzēja, bet otrs – Ministrijā.

Pušu rekvizīti un paraksti

Ekonomikas ministrs R. Nemiro