|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumi Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.09.2019., Nr. 192 https://www.vestnesis.lv/op/2019/192.8
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr. 440Par Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja 2020. gada budžeta apstiprināšanu Vēl šajā numurā20.09.2019., Nr. 192 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 432 Pieņemts: 17.09.2019. OP numurs: 2019/192.8 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 432
Rīgā 2019. gada 17. septembrī (prot. Nr. 42 3. §)
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs).
2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 338 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.).
3. Būvniecības ieceres dokumentācija, kas noteiktā kārtībā izstrādāta vai iesniegta saskaņošanai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ekonomikas ministrs R. Nemiro
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 432
1. Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā attiecībā uz būvēm un to elementiem.
2. Būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā.
3. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.
4. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu nacionālajos pielikumos LVS EN 1991-1-3:2003/NA:2019 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3. daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes. Nacionālais pielikums" un LVS EN 1991-1-4:2005/NA:2011 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-4. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums".
5. Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu un pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
Ekonomikas ministrs R. Nemiro
Pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-19
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 432)
1. tabula
Vidējā gaisa temperatūra (°C)
| Nr. p.k. |
Stacija | Mēnesis | Vidēji gadā | |||||||||||
| I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | |||
| 1. | Ainaži | –2,6 | –3,3 | –0,3 | 5,2 | 10,5 | 14,6 | 17,7 | 17,0 | 12,4 | 7,1 | 2,5 | –0,6 | 6,7 |
| 2. | Alūksne | –4,9 | –5,0 | –1,0 | 5,6 | 11,3 | 14,8 | 17,5 | 16,0 | 11,1 | 5,2 | 0,2 | –3,2 | 5,6 |
| 3. | Bauska | –2,9 | –2,8 | 0,7 | 7,0 | 12,3 | 15,6 | 18,3 | 17,3 | 12,4 | 6,8 | 2,1 | –1,5 | 7,1 |
| 4. | Daugavpils | –4,0 | –4,1 | 0,0 | 6,8 | 12,3 | 15,6 | 18,1 | 16,7 | 11,8 | 6,1 | 1,3 | –2,4 | 6,5 |
| 5. | Dobele | –2,4 | –2,6 | 0,7 | 6,6 | 12,1 | 15,4 | 18,1 | 17,3 | 12,4 | 6,8 | 2,4 | –1,0 | 7,2 |
| 6. | Gulbene | –4,5 | –4,7 | –0,5 | 6,2 | 11,8 | 15,2 | 17,8 | 16,4 | 11,3 | 5,5 | 0,5 | –2,8 | 6,0 |
| 7. | Jelgava | –2,5 | –2,8 | 0,7 | 6,7 | 11,9 | 15,3 | 17,9 | 16,9 | 12,1 | 6,7 | 2,3 | –1,2 | 7,0 |
| 8. | Kolka | –0,7 | –1,5 | 0,5 | 4,4 | 9,7 | 14,1 | 17,5 | 17,1 | 13,1 | 8,0 | 3,8 | 0,8 | 7,2 |
| 9. | Liepāja | –0,8 | –1,1 | 1,3 | 6,2 | 11,2 | 14,6 | 17,9 | 17,6 | 13,5 | 8,3 | 4,0 | 1,0 | 7,8 |
| 10. | Mērsrags | –1,5 | –2,0 | 0,5 | 5,2 | 10,5 | 14,6 | 17,6 | 16,9 | 12,6 | 7,2 | 3,0 | –0,2 | 7,0 |
| 11. | Pāvilosta | –0,9 | –1,2 | 1,2 | 5,6 | 10,3 | 14,2 | 17,2 | 17,1 | 13,1 | 8,1 | 3,8 | 0,8 | 7,4 |
| 12. | Priekuļi | –3,7 | –3,8 | –0,1 | 6,2 | 11,8 | 15,1 | 17,8 | 16,7 | 11,8 | 6,1 | 1,2 | –2,1 | 6,4 |
| 13. | Rēzekne | –4,6 | –4,6 | –0,4 | 6,5 | 12,0 | 15,3 | 17,8 | 16,4 | 11,5 | 5,6 | 0,6 | –3,0 | 6,1 |
| 14. | Rīga | –2,2 | –2,2 | 1,2 | 6,9 | 12,4 | 16,0 | 18,9 | 17,9 | 13,1 | 7,3 | 2,6 | –0,8 | 7,6 |
| 15. | Rūjiena | –3,7 | –4,1 | –0,4 | 5,9 | 11,5 | 15,1 | 17,8 | 16,5 | 11,6 | 5,9 | 1,1 | –2,3 | 6,2 |
| 16. | Saldus | –2,5 | –2,5 | 0,4 | 6,2 | 11,6 | 14,8 | 17,6 | 16,6 | 12,0 | 6,6 | 2,2 | –1,1 | 6,8 |
| 17. | Skrīveri | –3,5 | –3,5 | 0,3 | 6,7 | 12,1 | 15,4 | 18,0 | 16,8 | 11,9 | 6,2 | 1,5 | –2,1 | 6,6 |
| 18. | Skulte | –2,6 | –2,9 | 0,3 | 5,8 | 11,0 | 15,0 | 18,1 | 17,4 | 12,7 | 7,2 | 2,4 | –1,0 | 7,0 |
| 19. | Stende | –2,4 | –2,6 | 0,2 | 5,8 | 11,1 | 14,5 | 17,2 | 16,5 | 12,0 | 6,6 | 2,3 | –0,9 | 6,7 |
| 20. | Ventspils | –0,5 | –1,0 | 1,3 | 5,6 | 10,4 | 14,3 | 17,7 | 17,8 | 13,7 | 8,5 | 4,2 | 1,2 | 7,8 |
| 21. | Zīlāni | –3,9 | –3,9 | 0,0 | 6,6 | 12,1 | 15,5 | 18,1 | 16,8 | 11,8 | 6,1 | 1,1 | –2,5 | 6,5 |
| 22. | Zosēni | –4,4 | –4,7 | –0,9 | 5,5 | 11,0 | 14,5 | 17,2 | 15,8 | 10,9 | 5,3 | 0,6 | –2,8 | 5,7 |
Piezīme. 1. tabulā norādīta katra mēneša vidējā gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).
2. tabula
Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)
| Nr. p.k. |
Stacija | Mēnesis | Gadā | Gada maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir | ||||||||||||
| I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | 0,02 | 0,1 | |||
| 1. | Ainaži | 8,1 | 10,8 | 18,3 | 25,3 | 29,8 | 33,2 | 33,7 | 33,2 | 30,0 | 22,0 | 15,4 | 10,5 | 33,7 | 33,0 | 31,8 |
| 2. | Alūksne | 8,8 | 10,9 | 18,2 | 26,5 | 30,2 | 30,8 | 33,3 | 32,9 | 29,4 | 21,1 | 13,1 | 10,8 | 33,3 | 32,7 | 31,4 |
| 3. | Bauska | 10,5 | 12,8 | 19,2 | 27,2 | 29,9 | 32,1 | 34,5 | 34,3 | 30,5 | 23,7 | 17,2 | 11,4 | 34,5 | 34,5 | 33,1 |
| 4. | Daugavpils | 10,2 | 13,1 | 18,4 | 27,4 | 31,8 | 31,8 | 35,1 | 33,5 | 31,3 | 23,6 | 16,3 | 10,6 | 35,1 | 34,2 | 33,0 |
| 5. | Dobele | 10,4 | 13,8 | 20,0 | 26,5 | 30,6 | 33,1 | 35,8 | 35,1 | 30,7 | 23,5 | 16,8 | 11,5 | 35,8 | 35,0 | 33,7 |
| 6. | Gulbene | 9,7 | 11,0 | 17,3 | 25,7 | 30,1 | 31,4 | 33,6 | 33,8 | 29,8 | 22,5 | 14,3 | 11,3 | 33,8 | 33,5 | 31,9 |
| 7. | Jelgava | 10,7 | 13,5 | 19,7 | 27,4 | 30,0 | 32,8 | 36,0 | 33,7 | 30,1 | 23,4 | 17,0 | 11,6 | 36,0 | 34,5 | 32,9 |
| 8. | Kolka | 10,0 | 13,4 | 19,1 | 23,5 | 28,0 | 31,2 | 32,0 | 32,1 | 28,4 | 21,5 | 15,3 | 12,2 | 32,1 | 31,5 | 30,2 |
| 9. | Liepāja | 9,0 | 15,5 | 18,6 | 25,4 | 30,2 | 33,0 | 33,7 | 35,6 | 30,7 | 23,0 | 15,4 | 10,5 | 35,6 | 33,7 | 32,0 |
| 10. | Mērsrags | 10,7 | 13,6 | 20,8 | 27,0 | 31,6 | 34,6 | 34,4 | 33,8 | 29,1 | 24,9 | 15,5 | 12,4 | 34,6 | 34,2 | 32,7 |
| 11. | Pāvilosta | 9,4 | 14,7 | 18,7 | 27,3 | 30,2 | 32,9 | 33,4 | 35,9 | 30,5 | 22,4 | 15,9 | 11,7 | 35,9 | 34,5 | 32,8 |
| 12. | Priekuļi | 9,7 | 10,9 | 17,4 | 26,6 | 30,3 | 32,0 | 34,0 | 32,7 | 29,5 | 21,5 | 14,3 | 11,0 | 34,0 | 33,2 | 32,1 |
| 13. | Rēzekne | 10,3 | 10,5 | 17,2 | 25,8 | 30,0 | 32,1 | 34,1 | 34,7 | 30,1 | 22,6 | 15,2 | 10,5 | 34,7 | 33,9 | 32,3 |
| 14. | Rīga | 10,2 | 13,6 | 20,5 | 27,9 | 30,5 | 34,0 | 34,5 | 33,9 | 29,4 | 23,4 | 17,2 | 11,8 | 34,5 | 33,6 | 32,6 |
| 15. | Rūjiena | 9,7 | 10,7 | 18,1 | 26,4 | 34,4 | 32,0 | 34,4 | 35,6 | 29,0 | 21,3 | 14,0 | 11,6 | 35,6 | 34,2 | 32,4 |
| 16. | Saldus | 9,4 | 12,0 | 18,8 | 27,1 | 29,6 | 32,4 | 34,3 | 33,1 | 29,4 | 23,8 | 16,8 | 11,6 | 34,3 | 33,4 | 32,1 |
| 17. | Skrīveri | 10,6 | 13,5 | 19,8 | 26,7 | 29,9 | 32,2 | 35,3 | 33,8 | 31,6 | 22,2 | 16,2 | 10,7 | 35,3 | 34,2 | 32,6 |
| 18. | Skulte | 8,4 | 11,0 | 19,0 | 26,1 | 30,1 | 33,0 | 33,2 | 35,0 | 30,2 | 21,9 | 15,0 | 11,2 | 35,0 | 33,9 | 32,7 |
| 19. | Stende | 9,5 | 12,0 | 18,3 | 27,5 | 33,4 | 32,6 | 33,6 | 34,3 | 29,7 | 23,5 | 16,1 | 11,6 | 34,3 | 33,5 | 32,1 |
| 20. | Ventspils | 8,9 | 14,2 | 18,6 | 25,0 | 31,7 | 33,1 | 34,8 | 37,8 | 30,2 | 22,6 | 15,1 | 12,5 | 37,8 | 35,0 | 32,8 |
| 21. | Zīlāni | 10,0 | 11,8 | 18,0 | 26,3 | 30,0 | 31,9 | 34,7 | 34,3 | 30,5 | 22,6 | 16,6 | 10,3 | 34,7 | 34,2 | 32,9 |
| 22. | Zosēni | 8,7 | 10,6 | 18,5 | 26,5 | 29,1 | 31,3 | 34,1 | 33,6 | 28,8 | 21,2 | 14,5 | 10,6 | 34,1 | 33,3 | 31,8 |
Piezīmes.
1. 2. tabulā norādīta katra mēneša diennakts maksimālās gaisa temperatūras
vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais
maksimums ir novērojumu termiņā fiksētā visaugstākā gaisa temperatūra.
2. Gada absolūtās maksimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar
temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas
varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību
attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).
3. tabula
Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (°C)
| Nr. p.k. |
Stacija | Mēnesis | Gadā | Gada minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir | ||||||||||||
| I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | 0,02 | 0,1 | |||
| 1. | Ainaži | –35,7 | –35,3 | –34,4 | –18,8 | –7,5 | –1,3 | 2,0 | 0,2 | –4,8 | –13,8 | –18,7 | –37,1 | –37,1 | –35,6 | –32,1 |
| 2. | Alūksne | –37,4 | –36,8 | –28,8 | –15,9 | –5,8 | –0,3 | 2,9 | 0,7 | –5,1 | –10,6 | –20,6 | –36,8 | –37,4 | –35,5 | –31,5 |
| 3. | Bauska | –34,6 | –33,9 | –25,1 | –13,0 | –4,0 | 0,4 | 3,5 | 1,1 | –4,6 | –10,8 | –20,4 | –33,9 | –34,6 | –33,9 | –30,7 |
| 4. | Daugavpils | –42,7 | –43,2 | –32,0 | –18,6 | –5,5 | –1,3 | 2,1 | –1,5 | –5,0 | –14,7 | –24,1 | –38,7 | –43,2 | –39,7 | –35,5 |
| 5. | Dobele | –34,1 | –35,9 | –25,7 | –13,2 | –3,7 | 0,3 | 4,7 | 1,9 | –3,7 | –9,2 | –21,7 | –31,9 | –35,9 | –34,2 | –30,7 |
| 6. | Gulbene | –39,0 | –37,6 | –26,5 | –15,4 | –6,0 | –1,0 | 3,6 | 0,5 | –5,6 | –13,5 | –22,8 | –38,4 | –39,0 | –36,4 | –32,2 |
| 7. | Jelgava | –34,5 | –34,9 | –30,1 | –14,2 | –5,3 | –1,1 | 2,8 | 0,3 | –6,4 | –10,1 | –22,4 | –32,2 | –34,9 | –34,3 | –31,3 |
| 8. | Kolka | –29,3 | –31,5 | –22,5 | –15,1 | –4,6 | –1,6 | 4,2 | 1,0 | –3,2 | –5,8 | –15,5 | –22,3 | –31,5 | –29,3 | –25,3 |
| 9. | Liepāja | –32,9 | –31,6 | –23,8 | –10,1 | –4,3 | 0,5 | 4,6 | 4,6 | –1,7 | –7,3 | –17,5 | –25,8 | –32,9 | –30,3 | –26,3 |
| 10. | Mērsrags | –33,7 | –36,2 | –28,9 | –16,2 | –6,1 | –2,2 | 3,3 | 1,4 | –3,9 | –10,0 | –18,1 | –25,6 | –36,2 | –34,1 | –29,6 |
| 11. | Pāvilosta | –32,0 | –34,1 | –23,1 | –12,2 | –4,6 | –1,2 | 2,1 | 1,7 | –4,0 | –9,5 | –16,1 | –25,7 | –34,1 | –31,1 | –27,0 |
| 12. | Priekuļi | –36,5 | –38,0 | –26,4 | –12,6 | –5,4 | –1,4 | 3,5 | –0,1 | –4,5 | –12,9 | –20,6 | –39,0 | –39,0 | –36,2 | –31,2 |
| 13. | Rēzekne | –38,6 | –38,8 | –29,0 | –18,4 | –5,0 | –0,8 | 2,0 | –0,4 | –5,0 | –12,5 | –24,2 | –38,5 | –38,8 | –36,9 | –32,5 |
| 14. | Rīga | –33,7 | –34,9 | –30,3 | –13,1 | –5,5 | –2,3 | 4,0 | 0,0 | –4,1 | –9,5 | –20,5 | –31,9 | –34,9 | –33,8 | –29,4 |
| 15. | Rūjiena | –42,2 | –38,7 | –30,2 | –18,5 | –6,5 | –1,1 | 2,8 | 1,0 | –5,8 | –13,9 | –21,3 | –39,2 | –42,2 | –38,5 | –33,4 |
| 16. | Saldus | –34,2 | –36,2 | –26,9 | –12,6 | –4,0 | –1,4 | 3,8 | 1,8 | –4,2 | –9,4 | –22,5 | –30,5 | –36,2 | –33,4 | –29,2 |
| 17. | Skrīveri | –37,3 | –38,4 | –30,7 | –18,0 | –4,9 | –2,2 | 3,5 | –0,6 | –4,6 | –12,5 | –23,6 | –32,8 | –38,4 | –36,2 | –32,6 |
| 18. | Skulte | –41,8 | –34,9 | –27,6 | –18,4 | –5,8 | –2,3 | 3,8 | 0,3 | –5,2 | –12,2 | –17,7 | –32,7 | –41,8 | –37,0 | –32,0 |
| 19. | Stende | –34,5 | –36,1 | –27,9 | –15,9 | –5,4 | –3,1 | 2,0 | –0,2 | –4,5 | –11,8 | –16,7 | –26,0 | –36,1 | –33,3 | –29,2 |
| 20. | Ventspils | –31,6 | –29,5 | –26,7 | –12,7 | –4,3 | 0,5 | 4,2 | 2,6 | –2,9 | –8,5 | –15,0 | –25,0 | –31,6 | –28,9 | –24,5 |
| 21. | Zīlāni | –35,4 | –36,7 | –24,6 | –14,4 | –4,6 | –0,4 | 4,1 | 0,3 | –4,2 | –10,9 | –22,0 | –35,2 | –36,7 | –34,9 | –31,6 |
| 22. | Zosēni | –40,6 | –42,2 | –30,5 | –21,8 | –10,5 | –2,0 | 1,1 | –1,7 | –7,3 | –16,3 | –24,6 | –42,9 | –42,9 | –40,3 | –35,9 |
Piezīmes.
1. 3. tabulā norādīta katra mēneša diennakts minimālās gaisa temperatūras
vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais
minimums ir novērojumu termiņā fiksētā viszemākā gaisa temperatūra.
2. Gada absolūtās minimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar
temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas
varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību
attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).
4. tabula
Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)
| Nr. p.k. |
Stacija | Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra | Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir | |
| 0,02 | 0,1 | |||
| 1. | Ainaži | 21,8 | 25,8 | 24,2 |
| 2. | Alūksne | 22,2 | 25,8 | 24,3 |
| 3. | Bauska | 23,5 | 26,9 | 25,7 |
| 4. | Daugavpils | 23,5 | 26,8 | 25,7 |
| 5. | Dobele | 23,4 | 27,1 | 25,7 |
| 6. | Gulbene | 22,7 | 26,6 | 25,1 |
| 7. | Jelgava | 23,3 | 27,0 | 26,0 |
| 8. | Kolka | 20,7 | 24,1 | 23,0 |
| 9. | Liepāja | 21,4 | 25,1 | 23,7 |
| 10. | Mērsrags | 21,7 | 25,0 | 23,8 |
| 11. | Pāvilosta | 21,3 | 24,8 | 23,5 |
| 12. | Priekuļi | 22,6 | 26,3 | 24,9 |
| 13. | Rēzekne | 22,9 | 26,5 | 25,1 |
| 14. | Rīga | 23,0 | 28,2 | 25,7 |
| 15. | Rūjiena | 22,8 | 26,9 | 25,2 |
| 16. | Saldus | 22,4 | 26,2 | 24,9 |
| 17. | Skrīveri | 23,1 | 26,8 | 25,4 |
| 18. | Skulte | 22,2 | 25,7 | 24,5 |
| 19. | Stende | 22,2 | 25,7 | 24,7 |
| 20. | Ventspils | 20,8 | 24,8 | 23,4 |
| 21. | Zīlāni | 23,1 | 27,0 | 25,6 |
| 22. | Zosēni | 22,3 | 26,0 | 24,5 |
Piezīmes.
1. 4. tabulā norādīta viskarstākā mēneša vidējās maksimālās gaisa
temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada viskarstākā mēneša katras
diennakts maksimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā.
Viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo
aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
2. Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra raksturota ar
temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas
varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību
attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).
5. tabula
Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)
| Nr. p.k. |
Stacija | Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra | Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir | |
| 0,02 | 0,1 | |||
| 1. | Ainaži | –10,7 | –19,6 | –16,3 |
| 2. | Alūksne | –12,0 | –19,7 | –17,1 |
| 3. | Bauska | –10,4 | –19,0 | –15,8 |
| 4. | Daugavpils | –12,1 | –21,1 | –17,9 |
| 5. | Dobele | –9,6 | –17,8 | –15,1 |
| 6. | Gulbene | –12,2 | –20,4 | –17,4 |
| 7. | Jelgava | –10,3 | –19,6 | –15,7 |
| 8. | Kolka | –7,4 | –17,0 | –12,6 |
| 9. | Liepāja | –7,3 | –15,2 | –12,1 |
| 10. | Mērsrags | –8,8 | –18,3 | –14,1 |
| 11. | Pāvilosta | –7,6 | –15,1 | –12,3 |
| 12. | Priekuļi | –11,0 | –19,3 | –16,1 |
| 13. | Rēzekne | –11,9 | –20,2 | –17,2 |
| 14. | Rīga | –9,5 | –18,8 | –14,9 |
| 15. | Rūjiena | –11,6 | –20,0 | –16,9 |
| 16. | Saldus | –9,4 | –17,2 | –14,3 |
| 17. | Skrīveri | –11,1 | –20,0 | –16,5 |
| 18. | Skulte | –9,9 | –19,0 | –15,6 |
| 19. | Stende | –9,7 | –18,2 | –14,7 |
| 20. | Ventspils | –6,9 | –14,9 | –11,5 |
| 21. | Zīlāni | –11,1 | –19,5 | –16,5 |
| 22. | Zosēni | –12,7 | –21,6 | –18,4 |
Piezīmes.
1. 5. tabulā norādīta visaukstākā mēneša vidējās minimālās gaisa temperatūras
vērtība, kura iegūta kā katra gada visaukstākā mēneša katras diennakts minimālās
gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Visaukstākā mēneša
vidējo minimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no
iegūtajām katra gada vērtībām.
2. Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra raksturota ar
temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas
varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību
attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).
6. tabula
Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (°C)
| Nr. p.k. |
Stacija | Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra | Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir | |
| 0,02 | 0,1 | |||
| 1. | Ainaži | –22,1 | –26,0 | –20,9 |
| 2. | Alūksne | –23,3 | –27,3 | –22,4 |
| 3. | Bauska | –21,8 | –24,6 | –20,5 |
| 4. | Daugavpils | –23,3 | –26,4 | –22,3 |
| 5. | Dobele | –21,5 | –24,9 | –20,1 |
| 6. | Gulbene | –23,4 | –27,3 | –22,3 |
| 7. | Jelgava | –21,7 | –24,9 | –20,2 |
| 8. | Kolka | –16,6 | –22,3 | –15,6 |
| 9. | Liepāja | –17,8 | –21,2 | –16,5 |
| 10. | Mērsrags | –18,7 | –24,1 | –17,4 |
| 11. | Pāvilosta | –17,7 | –21,2 | –16,4 |
| 12. | Priekuļi | –22,3 | –26,7 | –21,1 |
| 13. | Rēzekne | –22,8 | –26,8 | –22,0 |
| 14. | Rīga | –20,0 | –23,9 | –18,6 |
| 15. | Rūjiena | –23,2 | –27,3 | –22,1 |
| 16. | Saldus | –19,9 | –23,1 | –18,7 |
| 17. | Skrīveri | –22,0 | –25,0 | –20,8 |
| 18. | Skulte | –21,2 | –25,1 | –19,8 |
| 19. | Stende | –19,3 | –22,4 | –18,0 |
| 20. | Ventspils | –16,4 | –19,8 | –15,2 |
| 21. | Zīlāni | –22,9 | –26,5 | –21,7 |
| 22. | Zosēni | –24,6 | –28,6 | –23,1 |
Piezīmes.
1. 6. tabulā norādīta pēdējo 50 gadu (1969.–2018. gads) visaukstāko piecu
secīgu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā vidējā
vērtība no 20 % (10 vērtības no 50 gadiem) aukstāko katra gada piecu secīgu
visaukstāko dienu vidējām vērtībām.
2. Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra raksturota ar
temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas
varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību
attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).
7. tabula
Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)
| Nr. p.k. |
Stacija | Apkures periods | |
| perioda ilgums (dienas) | vidējā temperatūra (°C) | ||
| 1. | Ainaži | 192 | 0,5 |
| 2. | Alūksne | 198 | –1,1 |
| 3. | Bauska | 178 | 0,6 |
| 4. | Daugavpils | 186 | –0,3 |
| 5. | Dobele | 181 | 0,9 |
| 6. | Gulbene | 194 | –0,6 |
| 7. | Jelgava | 181 | 0,5 |
| 8. | Kolka | 178 | 1,6 |
| 9. | Liepāja | 181 | 1,8 |
| 10. | Mērsrags | 185 | 1,3 |
| 11. | Pāvilosta | 181 | 1,7 |
| 12. | Priekuļi | 187 | –0,3 |
| 13. | Rēzekne | 192 | –0,6 |
| 14. | Rīga | 171 | 1,0 |
| 15. | Rūjiena | 191 | –0,2 |
| 16. | Saldus | 184 | 0,7 |
| 17. | Skrīveri | 187 | 0,1 |
| 18. | Skulte | 187 | 0,5 |
| 19. | Stende | 188 | 0,7 |
| 20. | Ventspils | 180 | 1,8 |
| 21. | Zīlāni | 188 | –0,3 |
| 22. | Zosēni | 196 | –0,7 |
Piezīme. 7. tabulā norādīts apkures perioda vidējais garums un vidējā diennakts gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Apkures perioda ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra 8 °C vai zemāka vismaz trīs diennaktis pēc kārtas. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Dienu skaita un gaisa temperatūras vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).
8. tabula
Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (° C)
| Nr. p.k. |
Vieta | Mēnesis | |||||||||||
| I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | ||
| 1. | Ainaži | 6,0 | 6,3 | 6,9 | 7,8 | 9,6 | 10,2 | 8,2 | 7,9 | 7,2 | 5,8 | 4,7 | 5,5 |
| 2. | Alūksne | 5,4 | 6,1 | 7,0 | 8,5 | 10,4 | 10,0 | 9,5 | 8,7 | 7,5 | 5,7 | 4,1 | 4,9 |
| 3. | Daugavpils | 6,2 | 6,9 | 8,1 | 9,7 | 11,8 | 11,3 | 10,7 | 10,6 | 8,9 | 7,0 | 4,5 | 5,4 |
| 4. | Dobele | 5,9 | 6,2 | 7,1 | 9,1 | 11,2 | 11,0 | 10,8 | 10,3 | 9,2 | 6,9 | 4,8 | 5,4 |
| 5. | Liepāja | 5,2 | 5,4 | 6,0 | 6,9 | 8,3 | 7,7 | 6,8 | 6,8 | 6,3 | 5,4 | 4,4 | 4,8 |
| 6. | Mērsrags | 5,3 | 6,0 | 5,5 | 7,9 | 9,5 | 9,8 | 9,2 | 8,1 | 8,1 | 6,6 | 3,9 | 4,9 |
| 7. | Priekuļi | 5,3 | 6,1 | 6,7 | 8,4 | 10,6 | 10,3 | 9,7 | 9,1 | 7,6 | 5,8 | 4,2 | 4,8 |
| 8. | Rīga | 5,3 | 5,8 | 7,0 | 8,8 | 12,2 | 9,9 | 9,2 | 8,9 | 8,0 | 6,4 | 4,4 | 4,8 |
| 9. | Stende | 5,6 | 6,0 | 6,9 | 8,7 | 10,9 | 11,0 | 10,0 | 9,7 | 8,3 | 6,4 | 4,6 | 4,9 |
| 10. | Zīlāni | 5,5 | 6,0 | 7,2 | 9,0 | 11,0 | 10,8 | 10,2 | 10,0 | 8,5 | 6,6 | 4,4 | 4,7 |
Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Dati aprēķināti par Pasaules Meteoroloģijas organizācijas noteikto 30 gadu periodu (1961.–1990.).
9. tabula
Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)
| Nr. p.k. |
Stacija | Mēnesis | Vidēji gadā | |||||||||||
| I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | |||
| 1. | Ainaži | 4,8 | 4,6 | 5,1 | 6,7 | 9,4 | 13,0 | 15,9 | 15,2 | 12,0 | 8,8 | 6,7 | 5,5 | 9,0 |
| 2. | Alūksne | 4,3 | 4,1 | 4,6 | 6,4 | 8,9 | 12,2 | 14,9 | 14,3 | 11,1 | 8,0 | 6,0 | 4,8 | 8,3 |
| 3. | Bauska | 4,7 | 4,6 | 5,3 | 7,1 | 9,8 | 12,8 | 15,3 | 14,6 | 11,7 | 8,7 | 6,7 | 5,2 | 8,9 |
| 4. | Daugavpils | 4,4 | 4,3 | 4,9 | 6,8 | 9,7 | 12,7 | 15,2 | 14,5 | 11,4 | 8,3 | 6,3 | 4,9 | 8,6 |
| 5. | Dobele | 4,9 | 4,8 | 5,3 | 7,0 | 9,6 | 12,6 | 15,3 | 14,7 | 11,8 | 8,8 | 6,8 | 5,4 | 8,9 |
| 6. | Gulbene | 4,3 | 4,2 | 4,7 | 6,4 | 9,2 | 12,4 | 15,1 | 14,3 | 11,2 | 8,1 | 6,1 | 4,9 | 8,4 |
| 7. | Jelgava | 4,8 | 4,7 | 5,2 | 7,0 | 9,7 | 12,7 | 15,5 | 14,8 | 11,8 | 8,6 | 6,7 | 5,3 | 8,9 |
| 8. | Kolka | 5,2 | 5,0 | 5,4 | 6,8 | 9,3 | 12,6 | 15,9 | 15,7 | 12,3 | 9,0 | 7,1 | 5,8 | 9,2 |
| 9. | Liepāja | 5,4 | 5,2 | 5,7 | 7,3 | 9,8 | 12,9 | 15,8 | 15,6 | 12,5 | 9,3 | 7,3 | 6,0 | 9,4 |
| 10. | Mērsrags | 5,0 | 4,8 | 5,2 | 6,8 | 9,3 | 12,4 | 15,5 | 15,2 | 11,9 | 8,7 | 6,8 | 5,5 | 8,9 |
| 11. | Pāvilosta | 5,3 | 5,1 | 5,5 | 7,0 | 9,6 | 12,7 | 15,6 | 15,4 | 12,3 | 9,1 | 7,2 | 5,9 | 9,2 |
| 12. | Priekuļi | 4,5 | 4,4 | 4,9 | 6,6 | 9,0 | 12,2 | 14,9 | 14,3 | 11,3 | 8,3 | 6,3 | 5,0 | 8,5 |
| 13. | Rēzekne | 4,2 | 4,1 | 4,7 | 6,5 | 9,4 | 12,5 | 15,1 | 14,3 | 11,2 | 8,0 | 6,1 | 4,8 | 8,4 |
| 14. | Rīga | 4,8 | 4,7 | 5,2 | 6,9 | 9,6 | 12,8 | 15,6 | 15,1 | 12,0 | 8,8 | 6,7 | 5,4 | 9,0 |
| 15. | Rūjiena | 4,5 | 4,4 | 4,9 | 6,6 | 9,1 | 12,4 | 15,2 | 14,6 | 11,5 | 8,4 | 6,3 | 5,0 | 8,6 |
| 16. | Saldus | 4,9 | 4,8 | 5,2 | 6,8 | 9,3 | 12,2 | 14,9 | 14,6 | 11,8 | 8,7 | 6,8 | 5,5 | 8,8 |
| 17. | Skrīveri | 4,6 | 4,5 | 5,0 | 6,8 | 9,5 | 12,6 | 15,2 | 14,7 | 11,6 | 8,4 | 6,5 | 5,1 | 8,7 |
| 18. | Skulte | 4,8 | 4,6 | 5,2 | 6,9 | 9,7 | 13,0 | 15,9 | 15,2 | 12,0 | 8,7 | 6,7 | 5,3 | 9,0 |
| 19. | Stende | 4,9 | 4,7 | 5,1 | 6,6 | 9,0 | 11,9 | 14,6 | 14,4 | 11,6 | 8,6 | 6,7 | 5,4 | 8,6 |
| 20. | Ventspils | 5,3 | 5,1 | 5,6 | 7,0 | 9,7 | 12,9 | 16,1 | 15,8 | 12,6 | 9,2 | 7,2 | 5,9 | 9,4 |
| 21. | Zīlāni | 4,4 | 4,4 | 4,9 | 6,7 | 9,5 | 12,6 | 15,2 | 14,5 | 11,4 | 8,2 | 6,2 | 4,9 | 8,6 |
| 22. | Zosēni | 4,3 | 4,2 | 4,7 | 6,3 | 8,8 | 12,0 | 14,6 | 14,0 | 11,0 | 8,0 | 6,1 | 4,9 | 8,2 |
Piezīme. 9. tabulā norādīta katra mēneša diennakts vidējā ūdens tvaiku parciālā spiediena vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Ūdens tvaiku parciālais spiediens ir gaisa mitruma raksturlielums, kas norāda uz spiedienu, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu tilpumu, kādu ieņem mitrais gaiss. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes faktiskās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a; WMO, 2017b).
10. tabula
Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)
| Nr. p.k. |
Stacija | Mēnesis | Vidēji gadā | |||||||||||
| I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | |||
| 1. | Ainaži | 88 | 87 | 82 | 76 | 74 | 78 | 79 | 79 | 82 | 84 | 88 | 88 | 82 |
| 2. | Alūksne | 91 | 88 | 78 | 70 | 67 | 73 | 76 | 79 | 84 | 88 | 92 | 92 | 82 |
| 3. | Bauska | 87 | 85 | 79 | 71 | 69 | 73 | 74 | 76 | 81 | 86 | 89 | 89 | 80 |
| 4. | Daugavpils | 87 | 85 | 77 | 69 | 69 | 73 | 75 | 78 | 82 | 85 | 89 | 89 | 80 |
| 5. | Dobele | 88 | 86 | 80 | 72 | 68 | 73 | 75 | 76 | 82 | 86 | 90 | 90 | 80 |
| 6. | Gulbene | 89 | 86 | 77 | 68 | 67 | 73 | 75 | 78 | 83 | 87 | 91 | 91 | 80 |
| 7. | Jelgava | 87 | 85 | 79 | 72 | 71 | 74 | 77 | 79 | 83 | 86 | 89 | 90 | 81 |
| 8. | Kolka | 86 | 86 | 83 | 80 | 77 | 79 | 80 | 81 | 81 | 82 | 86 | 87 | 82 |
| 9. | Liepāja | 88 | 86 | 83 | 77 | 75 | 78 | 78 | 78 | 81 | 83 | 87 | 87 | 82 |
| 10. | Mērsrags | 86 | 84 | 80 | 77 | 73 | 75 | 77 | 79 | 82 | 83 | 87 | 87 | 81 |
| 11. | Pāvilosta | 87 | 85 | 81 | 77 | 76 | 79 | 80 | 79 | 81 | 83 | 87 | 87 | 82 |
| 12. | Priekuļi | 88 | 86 | 78 | 70 | 66 | 72 | 74 | 76 | 81 | 86 | 90 | 90 | 80 |
| 13. | Rēzekne | 88 | 85 | 77 | 68 | 68 | 73 | 76 | 78 | 83 | 86 | 90 | 90 | 80 |
| 14. | Rīga | 85 | 82 | 75 | 68 | 65 | 69 | 70 | 72 | 78 | 82 | 86 | 86 | 76 |
| 15. | Rūjiena | 89 | 87 | 79 | 71 | 68 | 73 | 76 | 79 | 84 | 87 | 90 | 91 | 81 |
| 16. | Saldus | 90 | 87 | 80 | 73 | 69 | 74 | 76 | 79 | 84 | 87 | 91 | 91 | 82 |
| 17. | Skrīveri | 88 | 86 | 78 | 70 | 68 | 73 | 75 | 78 | 83 | 87 | 90 | 90 | 80 |
| 18. | Skulte | 87 | 85 | 80 | 74 | 74 | 76 | 77 | 77 | 81 | 83 | 87 | 88 | 81 |
| 19. | Stende | 89 | 86 | 80 | 72 | 69 | 74 | 76 | 78 | 83 | 86 | 90 | 90 | 81 |
| 20. | Ventspils | 86 | 85 | 82 | 78 | 77 | 79 | 79 | 78 | 80 | 81 | 85 | 85 | 81 |
| 21. | Zīlāni | 88 | 86 | 78 | 70 | 68 | 73 | 75 | 77 | 82 | 86 | 89 | 89 | 80 |
| 22. | Zosēni | 89 | 86 | 78 | 71 | 69 | 74 | 76 | 79 | 84 | 87 | 91 | 91 | 81 |
Piezīme. 10. tabulā norādīts katra mēneša diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem, un to izsaka kā procentuālo gaisa ūdens tvaika parciālā spiediena attiecību pret maksimāli piesātināta gaisa ūdens tvaika parciālo spiedienu noteiktā temperatūrā un atmosfērā. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas statistisko aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).
11. tabula
Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)
| Nr. p.k. |
Stacija | Mēnesis | Vidēji gadā | |||||||||||
| I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | |||
| 1. | Ainaži | 13 | 16 | 24 | 33 | 35 | 31 | 31 | 31 | 27 | 22 | 15 | 14 | 24 |
| 2. | Alūksne | 11 | 17 | 30 | 39 | 42 | 39 | 38 | 35 | 30 | 21 | 11 | 10 | 27 |
| 3. | Bauska | 12 | 17 | 28 | 39 | 42 | 40 | 41 | 40 | 33 | 23 | 13 | 11 | 28 |
| 4. | Daugavpils | 14 | 18 | 32 | 43 | 46 | 42 | 42 | 40 | 34 | 25 | 14 | 12 | 30 |
| 5. | Dobele | 13 | 17 | 28 | 38 | 42 | 39 | 40 | 41 | 33 | 23 | 13 | 11 | 28 |
| 6. | Gulbene | 12 | 18 | 30 | 40 | 42 | 39 | 39 | 38 | 32 | 22 | 13 | 10 | 28 |
| 7. | Jelgava | 15 | 20 | 32 | 44 | 47 | 43 | 42 | 41 | 34 | 25 | 15 | 12 | 31 |
| 8. | Kolka | 15 | 17 | 23 | 28 | 31 | 30 | 28 | 27 | 24 | 21 | 16 | 15 | 23 |
| 9. | Liepāja | 14 | 17 | 24 | 31 | 33 | 29 | 29 | 29 | 27 | 22 | 16 | 15 | 24 |
| 10. | Mērsrags | 15 | 18 | 27 | 34 | 38 | 35 | 34 | 32 | 29 | 23 | 16 | 14 | 26 |
| 11. | Pāvilosta | 15 | 18 | 26 | 33 | 34 | 31 | 30 | 31 | 28 | 23 | 17 | 16 | 25 |
| 12. | Priekuļi | 12 | 16 | 28 | 37 | 41 | 38 | 38 | 36 | 30 | 20 | 12 | 11 | 27 |
| 13. | Rēzekne | 12 | 17 | 29 | 39 | 41 | 39 | 39 | 38 | 31 | 23 | 13 | 11 | 28 |
| 14. | Rīga | 14 | 18 | 28 | 37 | 39 | 37 | 36 | 34 | 30 | 22 | 14 | 13 | 27 |
| 15. | Rūjiena | 12 | 17 | 30 | 40 | 43 | 40 | 40 | 37 | 31 | 22 | 12 | 11 | 28 |
| 16. | Saldus | 12 | 17 | 29 | 39 | 43 | 40 | 39 | 38 | 31 | 22 | 13 | 10 | 28 |
| 17. | Skrīveri | 13 | 18 | 31 | 41 | 44 | 41 | 41 | 39 | 32 | 23 | 13 | 11 | 29 |
| 18. | Skulte | 14 | 17 | 25 | 32 | 34 | 32 | 32 | 30 | 26 | 22 | 15 | 14 | 24 |
| 19. | Stende | 13 | 17 | 29 | 40 | 44 | 41 | 40 | 38 | 32 | 22 | 13 | 11 | 28 |
| 20. | Ventspils | 14 | 16 | 21 | 25 | 25 | 23 | 24 | 25 | 23 | 20 | 16 | 15 | 21 |
| 21. | Zīlāni | 13 | 17 | 29 | 40 | 43 | 40 | 40 | 40 | 32 | 23 | 13 | 11 | 28 |
| 22. | Zosēni | 12 | 17 | 31 | 43 | 46 | 42 | 41 | 38 | 31 | 22 | 12 | 10 | 29 |
Piezīme. 11. tabulā norādīta katra mēneša vidējā starpība starp diennakts augstāko un zemāko relatīvā mitruma mērījumu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinā izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumi astoņas reizes diennaktī – pl. 00.00, 3.00, 6.00, 9.00, 12.00, 15.00, 18.00 un 21.00 pēc universālā koordinētā (UTC) laika. Ilggadīgais vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).
12. tabula
Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)
| Nr. p.k. |
Stacija | Mēnesis | Kopā gadā | |||||||||||
| I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | |||
| 1. | Ainaži | 46 | 34 | 32 | 34 | 39 | 63 | 49 | 79 | 59 | 80 | 62 | 47 | 624 |
| 2. | Alūksne | 58 | 45 | 43 | 41 | 61 | 93 | 82 | 87 | 63 | 75 | 64 | 53 | 765 |
| 3. | Bauska | 38 | 31 | 29 | 38 | 47 | 62 | 71 | 61 | 54 | 62 | 48 | 42 | 583 |
| 4. | Daugavpils | 42 | 39 | 37 | 36 | 58 | 77 | 78 | 75 | 59 | 60 | 49 | 45 | 655 |
| 5. | Dobele | 39 | 30 | 30 | 35 | 43 | 66 | 78 | 66 | 56 | 65 | 47 | 40 | 595 |
| 6. | Kolka | 46 | 38 | 35 | 34 | 33 | 62 | 72 | 85 | 57 | 69 | 60 | 51 | 642 |
| 7. | Liepāja | 58 | 42 | 37 | 30 | 37 | 49 | 68 | 79 | 74 | 87 | 78 | 71 | 710 |
| 8. | Mērsrags | 44 | 34 | 32 | 38 | 44 | 70 | 78 | 78 | 53 | 69 | 55 | 45 | 640 |
| 9. | Priekuļi | 52 | 40 | 38 | 42 | 58 | 82 | 82 | 87 | 56 | 76 | 58 | 49 | 720 |
| 10. | Rēzekne | 43 | 36 | 32 | 31 | 61 | 82 | 65 | 66 | 53 | 62 | 48 | 41 | 620 |
| 11. | Rīga | 42 | 37 | 33 | 36 | 47 | 66 | 81 | 81 | 66 | 77 | 57 | 48 | 671 |
| 12. | Rūjiena | 52 | 40 | 39 | 38 | 48 | 81 | 72 | 85 | 55 | 79 | 60 | 51 | 700 |
| 13. | Saldus | 51 | 39 | 37 | 38 | 46 | 63 | 76 | 72 | 63 | 70 | 53 | 53 | 661 |
| 14. | Skrīveri | 57 | 43 | 42 | 43 | 59 | 79 | 83 | 84 | 62 | 78 | 64 | 55 | 749 |
| 15. | Skulte | 52 | 43 | 37 | 38 | 46 | 70 | 78 | 88 | 57 | 82 | 61 | 52 | 704 |
| 16. | Stende | 53 | 40 | 39 | 40 | 45 | 74 | 78 | 87 | 67 | 78 | 58 | 53 | 712 |
| 17. | Ventspils | 60 | 45 | 37 | 33 | 37 | 51 | 63 | 78 | 65 | 83 | 74 | 73 | 699 |
| 18. | Zosēni | 60 | 45 | 42 | 42 | 57 | 80 | 80 | 80 | 57 | 79 | 59 | 56 | 737 |
Piezīmes.
1. 12. tabulā norādīta ilggadīgā katra mēneša un gada summārā nokrišņu
vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Termins "nokrišņi" ietver šķidros,
cietos un jauktos atmosfēras nokrišņus, kā arī stipras rasas, sarmas, salnas un
miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm
biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas
virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Summārā vērtība
aprēķināta, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra
piezemes nokrišņu mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas
ilgtermiņa klimatisko parametru aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).
2. Nokrišņu summa datu iztrūkuma dēļ netika aprēķināta četrās meteoroloģisko
novērojumu stacijās – Jelgavā, Gulbenē, Pāvilostā un Zīlānos.
13. tabula
Apledojuma–sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību
| Nr. p.k. |
Vieta | Svars (g/m), kas iespējams reizi | |||||||
| 2 gados | 5 gados | 10 gados | 15 gados | 20 gados | 25 gados | 30 gados | 50 gados | ||
| 1. | Ainaži | 110 | 180 | 240 | 290 | 330 | 360 | 400 | 490 |
| 2. | Alūksne | 160 | 220 | 280 | 310 | 340 | 360 | 390 | 450 |
| 3. | Liepāja | 40 | 80 | 140 | 190 | 230 | 270 | 320 | 430 |
| 4. | Mērsrags | 30 | 60 | 100 | 140 | 170 | 200 | 240 | 330 |
| 5. | Priekuļi | 150 | 210 | 270 | 310 | 340 | 360 | 390 | 450 |
| 6. | Rēzekne | 150 | 280 | 420 | 520 | 620 | 690 | 790 | 1020 |
| 7. | Rīga | 80 | 130 | 190 | 240 | 280 | 310 | 350 | 440 |
| 8. | Stende | 120 | 200 | 280 | 340 | 390 | 430 | 480 | 590 |
| 9. | Zīlāni | 110 | 180 | 260 | 320 | 360 | 400 | 450 | 560 |
| 10. | Zosēni | 190 | 320 | 450 | 540 | 630 | 690 | 770 | 950 |
Piezīme. 13. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1951. līdz 1998. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma–sarmas nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā.
14. tabula
Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību
| Nr. p.k. |
Vieta | Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi | |||||||
| 2 gados | 5 gados | 10 gados | 15 gados | 20 gados | 25 gados | 30 gados | 50 gados | ||
| 1. | Ainaži | 3,0 | 4,5 | 5,5 | 6,0 | 6,5 | 7,0 | 7,5 | 8,5 |
| 2. | Alūksne | 4,0 | 5,0 | 6,0 | 6,5 | 7,0 | 7,5 | 7,5 | 8,0 |
| 3. | Liepāja | 1,5 | 2,5 | 3,5 | 4,5 | 5,0 | 5,5 | 6,0 | 7,0 |
| 4. | Mērsrags | 1,0 | 2,0 | 2,5 | 3,5 | 4,0 | 4,5 | 5,0 | 6,5 |
| 5. | Priekuļi | 4,0 | 5,0 | 6,0 | 6,5 | 7,0 | 7,5 | 8,0 | 8,5 |
| 6. | Rēzekne | 4,0 | 6,0 | 8,0 | 9,5 | 11,0 | 12,0 | 13,0 | 15,0 |
| 7. | Rīga | 2,0 | 3,5 | 4,5 | 5,0 | 5,5 | 6,0 | 6,5 | 7,5 |
| 8. | Stende | 3,0 | 4,5 | 6,0 | 7,0 | 7,5 | 8,5 | 9,0 | 10,5 |
| 9. | Zīlāni | 3,0 | 4,5 | 6,0 | 7,0 | 7,5 | 8,5 | 9,0 | 10,5 |
| 10. | Zosēni | 4,5 | 6,5 | 8,5 | 9,5 | 10,5 | 11,5 | 12,0 | 13,5 |
Piezīmes.
1. 14. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru
ziemu laikposmā no 1951. līdz 1998. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma
slāņa maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar
atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, ja
maksimāli iespējamais apledojuma blīvums ir 0,9 g/cm3. Šādi
pārrēķinātu apledojuma slāni būvniecības klimatoloģijā sauc par normatīvu.
2. 1. attēlā norādīts Latvijas teritorijas iedalījums pēc normatīvā
apledojuma slāņa, izmantojot datus par apledojuma slāņa biezumu uz 10 mm
diametra vadiem 10 m augstumā, kas iespējams reizi 10 gados.
1. attēls
3. 1. attēlā norādītos Latvijā sastopamos apledojuma rajonus raksturo šādi parametri:
| Nr. p.k. |
Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gados | Apledojuma rajons | |
| I | II | ||
| 1. | Normatīvā apledojuma slāņa biezuma (mm) izmaiņu diapazons | 2,5–7,4 | 7,5–12,4 |
| 2. | Vidējais normatīvā apledojuma slāņa biezums (mm) | 5 | 10 |
| 3. | Apledojuma–sarmas nogulumu masas (g/m) uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā izmaiņu diapazons | 90–370 | 370–800 |
| 4. | Vidējā apledojuma–sarmas nogulumu masa (g/m) uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā | 210 | 570 |
15. tabula
Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā
| Nr. p.k. |
Vieta | Vidējais sasaluma dziļums | Maksimālais sasaluma dziļums | |||||||
| X | XI | XII | I | II | III | IV | vidējais | vislielākais | ||
| 1. | Ainaži | * | 18 | 32 | 45 | 38 | 53 | 113 | ||
| 2. | Alūksne | * | 9 | 22 | 38 | 42 | 36 | 48 | 95 | |
| 3. | Daugavpils | * | 12 | 35 | 62 | 70 | 51 | 78 | 134 | |
| 4. | Dobele | * | * | 8 | 17 | 22 | 17 | 24 | 88 | |
| 5. | Mērsrags | * | 2 | 14 | 28 | 31 | 23 | 41 | 116 | |
| 6. | Liepāja | * | 9 | 23 | 26 | * | 34 | 87 | ||
| 7. | Priekuļi | * | * | 11 | 20 | 22 | 18 | * | 26 | 61 |
| 8. | Rīga | * | * | 7 | 15 | 18 | 13 | 24 | 47 | |
| 9. | Stende | * | * | 12 | 24 | 27 | 22 | * | 36 | 128 |
| 10. | Zīlāni | * | 7 | 21 | 38 | 43 | 40 | * | 48 | 112 |
Piezīmes.
1. 15. tabulā par Pasaules Meteoroloģijas organizācijas noteikto 30 gadu
periodu (1961.–1990.) norādīts grunts vidējais sasaluma dziļums katra mēneša
pēdējā dienā zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas pie faktiskā sniega segas
biezuma. Katrai ziemai atrasts grunts maksimālais sasaluma dziļums, un noteikta
tā vidējā un vislielākā vērtība.
2. * Konkrētajā mēnesī grunts sasalums atzīmēts mazāk nekā 50 % gadu.
3. 2., 3. un 4. attēlā grunts maksimālā sasaluma dziļuma raksturošanai
izmantots grunts normatīvais sasaluma dziļums. Grunts normatīvais sasaluma
dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma
vidējais aritmētiskais. Lai noteiktu grunts normatīvo sasaluma dziļumu, tika
veikti speciāli grunts sasaluma novērojumi no sniega brīvajos laukumos un
noteikta to kvantitatīvā sakarība ar stabili negatīvo gaisa temperatūru summu.
Izmantojot atrastās sakarības un stabili negatīvo gaisa temperatūru summas par
katru ziemu laikposmā no 1923. līdz 1998. gadam, tika aprēķinātas grunts
normatīvā sasaluma dziļuma vērtības, kuru pārsniegšana iespējama reizi divos
gados (varbūtība, ka grunts normatīvais sasaluma dziļums nepārsniegs šo vērtību,
ir 0,50), reizi 10 gados (varbūtība – 0,90), reizi 100 gados (varbūtība – 0,99).
Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām gruntīm. Atbilstoši grunts dažādības
novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % – smilšainas un 8 % –
kūdrainas. Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts normatīvā
sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu
raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma
dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā koeficienta pareizību).
2. attēls
3. attēls
4. attēls
16. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām janvārī (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 0,163 | 0,000 | 0,514 | 0,125 | 0,104 | 0,267 | 0,104 | 0,618 | 0,229 |
| 2. | Alūksne | 0,182 | 0,000 | 0,544 | 0,131 | 0,108 | 0,290 | 0,108 | 0,652 | 0,239 |
| 3. | Bauska | 0,166 | 0,000 | 0,474 | 0,120 | 0,126 | 0,292 | 0,126 | 0,600 | 0,246 |
| 4. | Daugavpils | 0,206 | 0,000 | 0,604 | 0,160 | 0,137 | 0,343 | 0,137 | 0,741 | 0,297 |
| 5. | Dobele | 0,157 | 0,000 | 0,471 | 0,122 | 0,123 | 0,280 | 0,123 | 0,594 | 0,245 |
| 6. | Gulbene | 0,184 | 0,000 | 0,535 | 0,127 | 0,116 | 0,300 | 0,116 | 0,651 | 0,243 |
| 7. | Jelgava | 0,159 | 0,000 | 0,449 | 0,109 | 0,123 | 0,282 | 0,123 | 0,572 | 0,232 |
| 8. | Kolka | 0,144 | 0,000 | 0,456 | 0,115 | 0,103 | 0,247 | 0,103 | 0,559 | 0,218 |
| 9. | Liepāja | 0,183 | 0,000 | 0,556 | 0,145 | 0,130 | 0,313 | 0,130 | 0,686 | 0,275 |
| 10. | Mērsrags | 0,157 | 0,000 | 0,495 | 0,128 | 0,111 | 0,268 | 0,111 | 0,606 | 0,239 |
| 11. | Pāvilosta | 0,184 | 0,000 | 0,577 | 0,153 | 0,122 | 0,306 | 0,122 | 0,699 | 0,275 |
| 12. | Priekuļi | 0,177 | 0,000 | 0,529 | 0,125 | 0,112 | 0,289 | 0,112 | 0,641 | 0,237 |
| 13. | Rēzekne | 0,196 | 0,000 | 0,608 | 0,158 | 0,123 | 0,319 | 0,123 | 0,731 | 0,281 |
| 14. | Rīga | 0,173 | 0,000 | 0,547 | 0,142 | 0,120 | 0,293 | 0,120 | 0,667 | 0,262 |
| 15. | Rūjiena | 0,150 | 0,000 | 0,473 | 0,112 | 0,103 | 0,253 | 0,103 | 0,576 | 0,215 |
| 16. | Saldus | 0,175 | 0,000 | 0,524 | 0,132 | 0,124 | 0,299 | 0,124 | 0,648 | 0,256 |
| 17. | Skrīveri | 0,184 | 0,000 | 0,568 | 0,150 | 0,124 | 0,308 | 0,124 | 0,692 | 0,274 |
| 18. | Skulte | 0,171 | 0,000 | 0,537 | 0,140 | 0,111 | 0,282 | 0,111 | 0,648 | 0,251 |
| 19. | Stende | 0,165 | 0,000 | 0,516 | 0,129 | 0,117 | 0,282 | 0,117 | 0,633 | 0,246 |
| 20. | Ventspils | 0,160 | 0,000 | 0,505 | 0,131 | 0,112 | 0,272 | 0,112 | 0,617 | 0,243 |
| 21. | Zīlāni | 0,200 | 0,000 | 0,586 | 0,152 | 0,125 | 0,325 | 0,125 | 0,711 | 0,277 |
| 22. | Zosēni | 0,177 | 0,000 | 0,541 | 0,133 | 0,114 | 0,291 | 0,114 | 0,655 | 0,247 |
Piezīme. 16. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
17. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām februārī (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 0,362 | 0,000 | 0,969 | 0,322 | 0,259 | 0,621 | 0,259 | 1,228 | 0,581 |
| 2. | Alūksne | 0,379 | 0,000 | 0,979 | 0,301 | 0,268 | 0,647 | 0,268 | 1,247 | 0,569 |
| 3. | Bauska | 0,315 | 0,000 | 0,853 | 0,265 | 0,286 | 0,601 | 0,286 | 1,139 | 0,551 |
| 4. | Daugavpils | 0,388 | 0,000 | 1,009 | 0,321 | 0,304 | 0,692 | 0,304 | 1,313 | 0,625 |
| 5. | Dobele | 0,311 | 0,000 | 0,832 | 0,275 | 0,285 | 0,596 | 0,285 | 1,117 | 0,560 |
| 6. | Gulbene | 0,385 | 0,000 | 0,994 | 0,302 | 0,280 | 0,665 | 0,280 | 1,274 | 0,582 |
| 7. | Jelgava | 0,293 | 0,000 | 0,762 | 0,249 | 0,283 | 0,576 | 0,283 | 1,045 | 0,532 |
| 8. | Kolka | 0,305 | 0,000 | 0,771 | 0,254 | 0,254 | 0,559 | 0,254 | 1,025 | 0,508 |
| 9. | Liepāja | 0,353 | 0,000 | 0,898 | 0,296 | 0,299 | 0,652 | 0,299 | 1,197 | 0,595 |
| 10. | Mērsrags | 0,322 | 0,000 | 0,786 | 0,257 | 0,266 | 0,588 | 0,266 | 1,052 | 0,523 |
| 11. | Pāvilosta | 0,387 | 0,000 | 1,021 | 0,332 | 0,277 | 0,664 | 0,277 | 1,298 | 0,609 |
| 12. | Priekuļi | 0,386 | 0,000 | 0,976 | 0,301 | 0,263 | 0,649 | 0,263 | 1,239 | 0,564 |
| 13. | Rēzekne | 0,392 | 0,000 | 1,046 | 0,335 | 0,288 | 0,680 | 0,288 | 1,334 | 0,623 |
| 14. | Rīga | 0,348 | 0,000 | 0,942 | 0,319 | 0,278 | 0,626 | 0,278 | 1,220 | 0,597 |
| 15. | Rūjiena | 0,359 | 0,000 | 0,936 | 0,295 | 0,256 | 0,615 | 0,256 | 1,192 | 0,551 |
| 16. | Saldus | 0,348 | 0,000 | 0,895 | 0,285 | 0,282 | 0,630 | 0,282 | 1,177 | 0,567 |
| 17. | Skrīveri | 0,373 | 0,000 | 0,951 | 0,304 | 0,284 | 0,657 | 0,284 | 1,235 | 0,588 |
| 18. | Skulte | 0,387 | 0,000 | 1,014 | 0,339 | 0,267 | 0,654 | 0,267 | 1,281 | 0,606 |
| 19. | Stende | 0,342 | 0,000 | 0,868 | 0,281 | 0,272 | 0,614 | 0,272 | 1,140 | 0,553 |
| 20. | Ventspils | 0,334 | 0,000 | 0,854 | 0,283 | 0,273 | 0,607 | 0,273 | 1,127 | 0,556 |
| 21. | Zīlāni | 0,365 | 0,000 | 0,947 | 0,300 | 0,290 | 0,655 | 0,290 | 1,237 | 0,590 |
| 22. | Zosēni | 0,376 | 0,000 | 0,969 | 0,307 | 0,272 | 0,648 | 0,272 | 1,241 | 0,579 |
Piezīme. 17. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
18. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām martā (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 0,673 | 0,000 | 1,411 | 0,697 | 0,564 | 1,237 | 0,564 | 1,975 | 1,261 |
| 2. | Alūksne | 0,638 | 0,000 | 1,283 | 0,585 | 0,576 | 1,214 | 0,576 | 1,859 | 1,161 |
| 3. | Bauska | 0,597 | 0,000 | 1,216 | 0,584 | 0,583 | 1,180 | 0,583 | 1,799 | 1,167 |
| 4. | Daugavpils | 0,566 | 0,000 | 1,166 | 0,578 | 0,607 | 1,173 | 0,607 | 1,773 | 1,185 |
| 5. | Dobele | 0,562 | 0,000 | 1,196 | 0,602 | 0,581 | 1,143 | 0,581 | 1,777 | 1,183 |
| 6. | Gulbene | 0,614 | 0,000 | 1,210 | 0,566 | 0,586 | 1,200 | 0,586 | 1,796 | 1,152 |
| 7. | Jelgava | 0,586 | 0,000 | 1,167 | 0,567 | 0,580 | 1,166 | 0,580 | 1,747 | 1,147 |
| 8. | Kolka | 0,626 | 0,000 | 1,312 | 0,660 | 0,559 | 1,185 | 0,559 | 1,871 | 1,219 |
| 9. | Liepāja | 0,694 | 0,000 | 1,456 | 0,717 | 0,600 | 1,294 | 0,600 | 2,056 | 1,317 |
| 10. | Mērsrags | 0,649 | 0,000 | 1,310 | 0,667 | 0,574 | 1,223 | 0,574 | 1,884 | 1,241 |
| 11. | Pāvilosta | 0,736 | 0,000 | 1,530 | 0,749 | 0,579 | 1,315 | 0,579 | 2,109 | 1,328 |
| 12. | Priekuļi | 0,648 | 0,000 | 1,284 | 0,601 | 0,566 | 1,214 | 0,566 | 1,850 | 1,167 |
| 13. | Rēzekne | 0,587 | 0,000 | 1,184 | 0,554 | 0,589 | 1,176 | 0,589 | 1,773 | 1,143 |
| 14. | Rīga | 0,635 | 0,000 | 1,283 | 0,638 | 0,585 | 1,220 | 0,585 | 1,868 | 1,223 |
| 15. | Rūjiena | 0,628 | 0,000 | 1,218 | 0,584 | 0,561 | 1,189 | 0,561 | 1,779 | 1,145 |
| 16. | Saldus | 0,606 | 0,000 | 1,215 | 0,611 | 0,586 | 1,192 | 0,586 | 1,801 | 1,197 |
| 17. | Skrīveri | 0,613 | 0,000 | 1,245 | 0,594 | 0,583 | 1,196 | 0,583 | 1,828 | 1,177 |
| 18. | Skulte | 0,686 | 0,000 | 1,446 | 0,715 | 0,564 | 1,250 | 0,564 | 2,010 | 1,279 |
| 19. | Stende | 0,644 | 0,000 | 1,314 | 0,668 | 0,577 | 1,221 | 0,577 | 1,891 | 1,245 |
| 20. | Ventspils | 0,683 | 0,000 | 1,443 | 0,716 | 0,573 | 1,256 | 0,573 | 2,016 | 1,289 |
| 21. | Zīlāni | 0,617 | 0,000 | 1,238 | 0,579 | 0,586 | 1,203 | 0,586 | 1,824 | 1,165 |
| 22. | Zosēni | 0,642 | 0,000 | 1,285 | 0,599 | 0,572 | 1,214 | 0,572 | 1,857 | 1,171 |
Piezīme. 18. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
19. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām aprīlī (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 1,122 | 0,029 | 1,733 | 1,283 | 0,871 | 1,993 | 0,900 | 2,633 | 2,183 |
| 2. | Alūksne | 0,997 | 0,024 | 1,412 | 0,988 | 0,921 | 1,918 | 0,945 | 2,357 | 1,933 |
| 3. | Bauska | 1,099 | 0,027 | 1,604 | 1,152 | 0,899 | 1,998 | 0,926 | 2,530 | 2,078 |
| 4. | Daugavpils | 1,004 | 0,024 | 1,503 | 1,024 | 0,922 | 1,926 | 0,946 | 2,449 | 1,970 |
| 5. | Dobele | 1,128 | 0,027 | 1,627 | 1,153 | 0,896 | 2,024 | 0,923 | 2,550 | 2,076 |
| 6. | Gulbene | 1,033 | 0,025 | 1,489 | 1,044 | 0,916 | 1,949 | 0,941 | 2,430 | 1,985 |
| 7. | Jelgava | 1,102 | 0,028 | 1,607 | 1,157 | 0,894 | 1,996 | 0,922 | 2,529 | 2,079 |
| 8. | Kolka | 1,143 | 0,032 | 1,723 | 1,302 | 0,874 | 2,017 | 0,906 | 2,629 | 2,208 |
| 9. | Liepāja | 1,249 | 0,030 | 1,913 | 1,353 | 0,880 | 2,129 | 0,910 | 2,823 | 2,263 |
| 10. | Mērsrags | 1,077 | 0,029 | 1,622 | 1,222 | 0,871 | 1,948 | 0,900 | 2,522 | 2,122 |
| 11. | Pāvilosta | 1,223 | 0,031 | 1,825 | 1,348 | 0,877 | 2,100 | 0,908 | 2,733 | 2,256 |
| 12. | Priekuļi | 1,042 | 0,026 | 1,458 | 1,020 | 0,905 | 1,947 | 0,931 | 2,389 | 1,951 |
| 13. | Rēzekne | 1,008 | 0,023 | 1,478 | 1,008 | 0,924 | 1,932 | 0,947 | 2,425 | 1,955 |
| 14. | Rīga | 1,087 | 0,028 | 1,598 | 1,164 | 0,896 | 1,983 | 0,924 | 2,522 | 2,088 |
| 15. | Rūjiena | 1,039 | 0,028 | 1,502 | 1,105 | 0,897 | 1,936 | 0,925 | 2,427 | 2,030 |
| 16. | Saldus | 1,132 | 0,029 | 1,577 | 1,131 | 0,903 | 2,035 | 0,932 | 2,509 | 2,063 |
| 17. | Skrīveri | 1,047 | 0,026 | 1,480 | 1,039 | 0,907 | 1,954 | 0,933 | 2,413 | 1,972 |
| 18. | Skulte | 1,093 | 0,028 | 1,693 | 1,234 | 0,879 | 1,972 | 0,907 | 2,600 | 2,141 |
| 19. | Stende | 1,134 | 0,030 | 1,610 | 1,208 | 0,893 | 2,027 | 0,923 | 2,533 | 2,131 |
| 20. | Ventspils | 1,227 | 0,032 | 1,867 | 1,409 | 0,862 | 2,089 | 0,894 | 2,761 | 2,303 |
| 21. | Zīlāni | 1,036 | 0,024 | 1,496 | 1,046 | 0,913 | 1,949 | 0,937 | 2,433 | 1,983 |
| 22. | Zosēni | 1,014 | 0,026 | 1,430 | 1,025 | 0,915 | 1,929 | 0,941 | 2,371 | 1,966 |
Piezīme. 19. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
20. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām maijā (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 1,766 | 0,203 | 1,836 | 2,067 | 1,053 | 2,819 | 1,256 | 3,092 | 3,323 |
| 2. | Alūksne | 1,593 | 0,173 | 1,404 | 1,514 | 1,146 | 2,739 | 1,319 | 2,723 | 2,833 |
| 3. | Bauska | 1,621 | 0,171 | 1,567 | 1,671 | 1,134 | 2,755 | 1,305 | 2,872 | 2,976 |
| 4. | Daugavpils | 1,517 | 0,148 | 1,505 | 1,501 | 1,143 | 2,660 | 1,291 | 2,796 | 2,792 |
| 5. | Dobele | 1,662 | 0,176 | 1,584 | 1,704 | 1,132 | 2,794 | 1,308 | 2,892 | 3,012 |
| 6. | Gulbene | 1,632 | 0,170 | 1,489 | 1,558 | 1,139 | 2,771 | 1,309 | 2,798 | 2,867 |
| 7. | Jelgava | 1,632 | 0,171 | 1,584 | 1,709 | 1,127 | 2,759 | 1,298 | 2,882 | 3,007 |
| 8. | Kolka | 1,703 | 0,204 | 1,752 | 2,009 | 1,065 | 2,768 | 1,269 | 3,021 | 3,278 |
| 9. | Liepāja | 1,701 | 0,189 | 1,827 | 1,995 | 1,074 | 2,775 | 1,263 | 3,090 | 3,258 |
| 10. | Mērsrags | 1,670 | 0,192 | 1,611 | 1,809 | 1,066 | 2,736 | 1,258 | 2,869 | 3,067 |
| 11. | Pāvilosta | 1,673 | 0,190 | 1,763 | 1,962 | 1,079 | 2,752 | 1,269 | 3,032 | 3,231 |
| 12. | Priekuļi | 1,636 | 0,182 | 1,439 | 1,552 | 1,136 | 2,772 | 1,318 | 2,757 | 2,870 |
| 13. | Rēzekne | 1,528 | 0,155 | 1,466 | 1,518 | 1,141 | 2,669 | 1,296 | 2,762 | 2,814 |
| 14. | Rīga | 1,635 | 0,181 | 1,582 | 1,731 | 1,118 | 2,753 | 1,299 | 2,881 | 3,030 |
| 15. | Rūjiena | 1,692 | 0,196 | 1,518 | 1,709 | 1,121 | 2,813 | 1,317 | 2,835 | 3,026 |
| 16. | Saldus | 1,626 | 0,182 | 1,479 | 1,640 | 1,148 | 2,774 | 1,330 | 2,809 | 2,970 |
| 17. | Skrīveri | 1,578 | 0,168 | 1,440 | 1,523 | 1,146 | 2,724 | 1,314 | 2,754 | 2,837 |
| 18. | Skulte | 1,689 | 0,186 | 1,734 | 1,909 | 1,076 | 2,765 | 1,262 | 2,996 | 3,171 |
| 19. | Stende | 1,657 | 0,190 | 1,518 | 1,731 | 1,120 | 2,777 | 1,310 | 2,828 | 3,041 |
| 20. | Ventspils | 1,741 | 0,198 | 1,844 | 2,042 | 1,053 | 2,794 | 1,251 | 3,095 | 3,293 |
| 21. | Zīlāni | 1,565 | 0,158 | 1,486 | 1,494 | 1,135 | 2,700 | 1,293 | 2,779 | 2,787 |
| 22. | Zosēni | 1,598 | 0,171 | 1,428 | 1,502 | 1,145 | 2,743 | 1,316 | 2,744 | 2,818 |
Piezīme. 20. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
21. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām jūnijā (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 1,700 | 0,309 | 1,518 | 2,098 | 1,192 | 2,892 | 1,501 | 3,019 | 3,599 |
| 2. | Alūksne | 1,587 | 0,302 | 1,134 | 1,607 | 1,301 | 2,888 | 1,603 | 2,737 | 3,210 |
| 3. | Bauska | 1,675 | 0,295 | 1,292 | 1,757 | 1,262 | 2,937 | 1,557 | 2,849 | 3,314 |
| 4. | Daugavpils | 1,550 | 0,263 | 1,206 | 1,593 | 1,282 | 2,832 | 1,545 | 2,751 | 3,138 |
| 5. | Dobele | 1,707 | 0,295 | 1,287 | 1,757 | 1,271 | 2,978 | 1,566 | 2,853 | 3,323 |
| 6. | Gulbene | 1,623 | 0,300 | 1,194 | 1,665 | 1,295 | 2,918 | 1,595 | 2,789 | 3,260 |
| 7. | Jelgava | 1,671 | 0,290 | 1,293 | 1,753 | 1,260 | 2,931 | 1,550 | 2,843 | 3,303 |
| 8. | Kolka | 1,789 | 0,329 | 1,461 | 2,051 | 1,190 | 2,979 | 1,519 | 2,980 | 3,570 |
| 9. | Liepāja | 1,733 | 0,311 | 1,557 | 2,119 | 1,196 | 2,929 | 1,507 | 3,064 | 3,626 |
| 10. | Mērsrags | 1,673 | 0,310 | 1,291 | 1,802 | 1,209 | 2,882 | 1,519 | 2,810 | 3,321 |
| 11. | Pāvilosta | 1,741 | 0,321 | 1,472 | 2,076 | 1,203 | 2,944 | 1,524 | 2,996 | 3,600 |
| 12. | Priekuļi | 1,547 | 0,277 | 1,160 | 1,614 | 1,291 | 2,838 | 1,568 | 2,728 | 3,182 |
| 13. | Rēzekne | 1,588 | 0,295 | 1,179 | 1,609 | 1,290 | 2,878 | 1,585 | 2,764 | 3,194 |
| 14. | Rīga | 1,635 | 0,294 | 1,246 | 1,744 | 1,269 | 2,904 | 1,563 | 2,809 | 3,307 |
| 15. | Rūjiena | 1,638 | 0,312 | 1,235 | 1,764 | 1,281 | 2,919 | 1,593 | 2,828 | 3,357 |
| 16. | Saldus | 1,632 | 0,298 | 1,189 | 1,680 | 1,281 | 2,913 | 1,579 | 2,768 | 3,259 |
| 17. | Skrīveri | 1,570 | 0,279 | 1,171 | 1,620 | 1,291 | 2,861 | 1,570 | 2,741 | 3,190 |
| 18. | Skulte | 1,651 | 0,291 | 1,433 | 1,945 | 1,199 | 2,850 | 1,490 | 2,923 | 3,435 |
| 19. | Stende | 1,671 | 0,308 | 1,218 | 1,722 | 1,273 | 2,944 | 1,581 | 2,799 | 3,303 |
| 20. | Ventspils | 1,779 | 0,327 | 1,548 | 2,181 | 1,180 | 2,959 | 1,507 | 3,055 | 3,688 |
| 21. | Zīlāni | 1,561 | 0,271 | 1,187 | 1,600 | 1,284 | 2,845 | 1,555 | 2,742 | 3,155 |
| 22. | Zosēni | 1,555 | 0,292 | 1,146 | 1,613 | 1,298 | 2,853 | 1,590 | 2,736 | 3,203 |
Piezīme. 21. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
22. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām jūlijā (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 1,597 | 0,223 | 1,638 | 1,988 | 1,189 | 2,786 | 1,412 | 3,050 | 3,400 |
| 2. | Alūksne | 1,523 | 0,219 | 1,275 | 1,582 | 1,272 | 2,795 | 1,491 | 2,766 | 3,073 |
| 3. | Bauska | 1,548 | 0,205 | 1,415 | 1,693 | 1,250 | 2,798 | 1,455 | 2,870 | 3,148 |
| 4. | Daugavpils | 1,453 | 0,192 | 1,334 | 1,582 | 1,256 | 2,709 | 1,448 | 2,782 | 3,030 |
| 5. | Dobele | 1,616 | 0,223 | 1,416 | 1,728 | 1,254 | 2,870 | 1,477 | 2,893 | 3,205 |
| 6. | Gulbene | 1,551 | 0,209 | 1,332 | 1,606 | 1,267 | 2,818 | 1,476 | 2,808 | 3,082 |
| 7. | Jelgava | 1,540 | 0,212 | 1,409 | 1,714 | 1,251 | 2,791 | 1,463 | 2,872 | 3,177 |
| 8. | Kolka | 1,658 | 0,240 | 1,486 | 1,873 | 1,198 | 2,856 | 1,438 | 2,924 | 3,311 |
| 9. | Liepāja | 1,592 | 0,212 | 1,566 | 1,836 | 1,224 | 2,816 | 1,436 | 3,002 | 3,272 |
| 10. | Mērsrags | 1,608 | 0,226 | 1,379 | 1,706 | 1,202 | 2,810 | 1,428 | 2,807 | 3,134 |
| 11. | Pāvilosta | 1,577 | 0,219 | 1,478 | 1,784 | 1,235 | 2,812 | 1,454 | 2,932 | 3,238 |
| 12. | Priekuļi | 1,504 | 0,210 | 1,264 | 1,563 | 1,272 | 2,776 | 1,482 | 2,746 | 3,045 |
| 13. | Rēzekne | 1,491 | 0,201 | 1,307 | 1,577 | 1,265 | 2,756 | 1,466 | 2,773 | 3,043 |
| 14. | Rīga | 1,510 | 0,216 | 1,354 | 1,658 | 1,271 | 2,781 | 1,487 | 2,841 | 3,145 |
| 15. | Rūjiena | 1,540 | 0,224 | 1,344 | 1,731 | 1,260 | 2,800 | 1,484 | 2,828 | 3,215 |
| 16. | Saldus | 1,529 | 0,216 | 1,284 | 1,577 | 1,280 | 2,809 | 1,496 | 2,780 | 3,073 |
| 17. | Skrīveri | 1,471 | 0,203 | 1,289 | 1,590 | 1,268 | 2,739 | 1,471 | 2,760 | 3,061 |
| 18. | Skulte | 1,537 | 0,210 | 1,521 | 1,817 | 1,216 | 2,753 | 1,426 | 2,947 | 3,243 |
| 19. | Stende | 1,552 | 0,226 | 1,273 | 1,635 | 1,278 | 2,830 | 1,504 | 2,777 | 3,139 |
| 20. | Ventspils | 1,637 | 0,230 | 1,569 | 1,926 | 1,207 | 2,844 | 1,437 | 3,006 | 3,363 |
| 21. | Zīlāni | 1,473 | 0,204 | 1,303 | 1,592 | 1,267 | 2,740 | 1,471 | 2,774 | 3,063 |
| 22. | Zosēni | 1,492 | 0,203 | 1,269 | 1,538 | 1,272 | 2,764 | 1,475 | 2,744 | 3,013 |
Piezīme. 22. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
23. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām augustā (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 1,306 | 0,069 | 1,758 | 1,545 | 0,993 | 2,299 | 1,062 | 2,820 | 2,607 |
| 2. | Alūksne | 1,153 | 0,063 | 1,456 | 1,297 | 1,032 | 2,185 | 1,095 | 2,551 | 2,392 |
| 3. | Bauska | 1,276 | 0,060 | 1,619 | 1,350 | 1,043 | 2,319 | 1,103 | 2,722 | 2,453 |
| 4. | Daugavpils | 1,176 | 0,057 | 1,578 | 1,333 | 1,045 | 2,221 | 1,102 | 2,680 | 2,435 |
| 5. | Dobele | 1,335 | 0,060 | 1,638 | 1,353 | 1,048 | 2,383 | 1,108 | 2,746 | 2,461 |
| 6. | Gulbene | 1,208 | 0,062 | 1,510 | 1,304 | 1,039 | 2,247 | 1,101 | 2,611 | 2,405 |
| 7. | Jelgava | 1,284 | 0,061 | 1,607 | 1,344 | 1,046 | 2,330 | 1,107 | 2,714 | 2,451 |
| 8. | Kolka | 1,317 | 0,071 | 1,648 | 1,471 | 1,011 | 2,328 | 1,082 | 2,730 | 2,553 |
| 9. | Liepāja | 1,314 | 0,061 | 1,728 | 1,439 | 1,034 | 2,348 | 1,095 | 2,823 | 2,534 |
| 10. | Mērsrags | 1,297 | 0,068 | 1,604 | 1,393 | 0,994 | 2,291 | 1,062 | 2,666 | 2,455 |
| 11. | Pāvilosta | 1,268 | 0,063 | 1,600 | 1,369 | 1,052 | 2,320 | 1,115 | 2,715 | 2,484 |
| 12. | Priekuļi | 1,206 | 0,065 | 1,473 | 1,302 | 1,039 | 2,245 | 1,104 | 2,577 | 2,406 |
| 13. | Rēzekne | 1,148 | 0,058 | 1,524 | 1,296 | 1,040 | 2,188 | 1,098 | 2,622 | 2,394 |
| 14. | Rīga | 1,249 | 0,063 | 1,534 | 1,327 | 1,055 | 2,304 | 1,118 | 2,652 | 2,445 |
| 15. | Rūjiena | 1,216 | 0,068 | 1,505 | 1,386 | 1,036 | 2,252 | 1,104 | 2,609 | 2,490 |
| 16. | Saldus | 1,249 | 0,063 | 1,527 | 1,307 | 1,056 | 2,305 | 1,119 | 2,646 | 2,426 |
| 17. | Skrīveri | 1,184 | 0,061 | 1,525 | 1,343 | 1,040 | 2,224 | 1,101 | 2,626 | 2,444 |
| 18. | Skulte | 1,259 | 0,062 | 1,679 | 1,434 | 1,008 | 2,267 | 1,070 | 2,749 | 2,504 |
| 19. | Stende | 1,255 | 0,066 | 1,501 | 1,321 | 1,059 | 2,314 | 1,125 | 2,626 | 2,446 |
| 20. | Ventspils | 1,308 | 0,064 | 1,688 | 1,466 | 1,034 | 2,342 | 1,098 | 2,786 | 2,564 |
| 21. | Zīlāni | 1,168 | 0,061 | 1,522 | 1,320 | 1,043 | 2,211 | 1,104 | 2,626 | 2,424 |
| 22. | Zosēni | 1,175 | 0,064 | 1,454 | 1,282 | 1,040 | 2,215 | 1,104 | 2,558 | 2,386 |
Piezīme. 23. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
24. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām septembrī (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 0,883 | 0,001 | 1,618 | 0,884 | 0,696 | 1,579 | 0,697 | 2,315 | 1,581 |
| 2. | Alūksne | 0,745 | 0,001 | 1,346 | 0,741 | 0,700 | 1,445 | 0,701 | 2,047 | 1,442 |
| 3. | Bauska | 0,910 | 0,001 | 1,614 | 0,863 | 0,726 | 1,636 | 0,727 | 2,341 | 1,590 |
| 4. | Daugavpils | 0,801 | 0,000 | 1,527 | 0,799 | 0,728 | 1,529 | 0,728 | 2,255 | 1,527 |
| 5. | Dobele | 0,947 | 0,001 | 1,656 | 0,883 | 0,730 | 1,677 | 0,731 | 2,387 | 1,614 |
| 6. | Gulbene | 0,776 | 0,001 | 1,41 | 0,781 | 0,710 | 1,486 | 0,711 | 2,121 | 1,492 |
| 7. | Jelgava | 0,912 | 0,001 | 1,609 | 0,852 | 0,727 | 1,639 | 0,728 | 2,337 | 1,580 |
| 8. | Kolka | 0,867 | 0,002 | 1,534 | 0,841 | 0,698 | 1,565 | 0,700 | 2,234 | 1,541 |
| 9. | Liepāja | 0,954 | 0,001 | 1,753 | 0,919 | 0,731 | 1,685 | 0,732 | 2,485 | 1,651 |
| 10. | Mērsrags | 0,877 | 0,002 | 1,528 | 0,823 | 0,692 | 1,569 | 0,694 | 2,222 | 1,517 |
| 11. | Pāvilosta | 0,914 | 0,001 | 1,593 | 0,863 | 0,737 | 1,651 | 0,738 | 2,331 | 1,601 |
| 12. | Priekuļi | 0,800 | 0,000 | 1,397 | 0,771 | 0,706 | 1,506 | 0,706 | 2,103 | 1,477 |
| 13. | Rēzekne | 0,760 | 0,001 | 1,441 | 0,778 | 0,712 | 1,472 | 0,713 | 2,154 | 1,491 |
| 14. | Rīga | 0,851 | 0,001 | 1,491 | 0,818 | 0,729 | 1,580 | 0,730 | 2,221 | 1,548 |
| 15. | Rūjiena | 0,807 | 0,001 | 1,401 | 0,781 | 0,707 | 1,514 | 0,708 | 2,109 | 1,489 |
| 16. | Saldus | 0,907 | 0,001 | 1,556 | 0,832 | 0,732 | 1,639 | 0,733 | 2,289 | 1,565 |
| 17. | Skrīveri | 0,775 | 0,001 | 1,418 | 0,787 | 0,719 | 1,494 | 0,720 | 2,138 | 1,507 |
| 18. | Skulte | 0,860 | 0,001 | 1,581 | 0,853 | 0,708 | 1,568 | 0,709 | 2,290 | 1,562 |
| 19. | Stende | 0,889 | 0,001 | 1,491 | 0,824 | 0,727 | 1,616 | 0,728 | 2,219 | 1,552 |
| 20. | Ventspils | 0,900 | 0,001 | 1,626 | 0,913 | 0,721 | 1,621 | 0,722 | 2,348 | 1,635 |
| 21. | Zīlāni | 0,772 | 0,000 | 1,431 | 0,786 | 0,718 | 1,490 | 0,718 | 2,149 | 1,504 |
| 22. | Zosēni | 0,769 | 0,001 | 1,376 | 0,766 | 0,705 | 1,474 | 0,706 | 2,082 | 1,472 |
Piezīme. 24. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
25. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām oktobrī (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 0,472 | 0,000 | 1,100 | 0,400 | 0,352 | 0,824 | 0,352 | 1,452 | 0,752 |
| 2. | Alūksne | 0,379 | 0,000 | 0,913 | 0,362 | 0,350 | 0,729 | 0,350 | 1,263 | 0,712 |
| 3. | Bauska | 0,555 | 0,000 | 1,346 | 0,506 | 0,388 | 0,943 | 0,388 | 1,734 | 0,894 |
| 4. | Daugavpils | 0,455 | 0,000 | 1,156 | 0,448 | 0,389 | 0,844 | 0,389 | 1,545 | 0,837 |
| 5. | Dobele | 0,554 | 0,000 | 1,356 | 0,505 | 0,392 | 0,946 | 0,392 | 1,748 | 0,897 |
| 6. | Gulbene | 0,407 | 0,000 | 1,004 | 0,397 | 0,362 | 0,769 | 0,362 | 1,366 | 0,759 |
| 7. | Jelgava | 0,551 | 0,000 | 1,334 | 0,495 | 0,388 | 0,939 | 0,388 | 1,722 | 0,883 |
| 8. | Kolka | 0,469 | 0,000 | 1,100 | 0,409 | 0,362 | 0,831 | 0,362 | 1,462 | 0,771 |
| 9. | Liepāja | 0,534 | 0,000 | 1,277 | 0,464 | 0,396 | 0,930 | 0,396 | 1,673 | 0,860 |
| 10. | Mērsrags | 0,496 | 0,000 | 1,152 | 0,429 | 0,365 | 0,861 | 0,365 | 1,517 | 0,794 |
| 11. | Pāvilosta | 0,511 | 0,000 | 1,203 | 0,436 | 0,382 | 0,893 | 0,382 | 1,585 | 0,818 |
| 12. | Priekuļi | 0,436 | 0,000 | 1,051 | 0,404 | 0,354 | 0,790 | 0,354 | 1,405 | 0,758 |
| 13. | Rēzekne | 0,423 | 0,000 | 1,051 | 0,403 | 0,373 | 0,796 | 0,373 | 1,424 | 0,776 |
| 14. | Rīga | 0,516 | 0,000 | 1,212 | 0,453 | 0,378 | 0,894 | 0,378 | 1,590 | 0,831 |
| 15. | Rūjiena | 0,436 | 0,000 | 1,016 | 0,378 | 0,352 | 0,788 | 0,352 | 1,368 | 0,730 |
| 16. | Saldus | 0,523 | 0,000 | 1,239 | 0,460 | 0,389 | 0,912 | 0,389 | 1,628 | 0,849 |
| 17. | Skrīveri | 0,458 | 0,000 | 1,135 | 0,443 | 0,374 | 0,832 | 0,374 | 1,509 | 0,817 |
| 18. | Skulte | 0,485 | 0,000 | 1,172 | 0,443 | 0,365 | 0,850 | 0,365 | 1,537 | 0,808 |
| 19. | Stende | 0,516 | 0,000 | 1,197 | 0,447 | 0,377 | 0,893 | 0,377 | 1,574 | 0,824 |
| 20. | Ventspils | 0,505 | 0,000 | 1,214 | 0,446 | 0,372 | 0,877 | 0,372 | 1,586 | 0,818 |
| 21. | Zīlāni | 0,441 | 0,000 | 1,113 | 0,443 | 0,377 | 0,818 | 0,377 | 1,490 | 0,820 |
| 22. | Zosēni | 0,400 | 0,000 | 0,999 | 0,399 | 0,354 | 0,754 | 0,354 | 1,353 | 0,753 |
Piezīme. 25. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
26. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām novembrī (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 0,165 | 0,000 | 0,494 | 0,139 | 0,138 | 0,303 | 0,138 | 0,632 | 0,277 |
| 2. | Alūksne | 0,155 | 0,000 | 0,466 | 0,135 | 0,143 | 0,298 | 0,143 | 0,609 | 0,278 |
| 3. | Bauska | 0,199 | 0,000 | 0,586 | 0,175 | 0,164 | 0,363 | 0,164 | 0,750 | 0,339 |
| 4. | Daugavpils | 0,193 | 0,000 | 0,552 | 0,166 | 0,172 | 0,365 | 0,172 | 0,724 | 0,338 |
| 5. | Dobele | 0,195 | 0,000 | 0,581 | 0,173 | 0,163 | 0,358 | 0,163 | 0,744 | 0,336 |
| 6. | Gulbene | 0,171 | 0,000 | 0,503 | 0,146 | 0,151 | 0,322 | 0,151 | 0,654 | 0,297 |
| 7. | Jelgava | 0,192 | 0,000 | 0,570 | 0,169 | 0,162 | 0,354 | 0,162 | 0,732 | 0,331 |
| 8. | Kolka | 0,168 | 0,000 | 0,508 | 0,145 | 0,143 | 0,311 | 0,143 | 0,651 | 0,288 |
| 9. | Liepāja | 0,213 | 0,000 | 0,628 | 0,186 | 0,170 | 0,383 | 0,170 | 0,798 | 0,356 |
| 10. | Mērsrags | 0,184 | 0,000 | 0,567 | 0,164 | 0,148 | 0,332 | 0,148 | 0,715 | 0,312 |
| 11. | Pāvilosta | 0,197 | 0,000 | 0,588 | 0,177 | 0,161 | 0,358 | 0,161 | 0,749 | 0,338 |
| 12. | Priekuļi | 0,171 | 0,000 | 0,505 | 0,145 | 0,145 | 0,316 | 0,145 | 0,650 | 0,290 |
| 13. | Rēzekne | 0,173 | 0,000 | 0,523 | 0,157 | 0,159 | 0,332 | 0,159 | 0,682 | 0,316 |
| 14. | Rīga | 0,175 | 0,000 | 0,547 | 0,168 | 0,157 | 0,332 | 0,157 | 0,704 | 0,325 |
| 15. | Rūjiena | 0,151 | 0,000 | 0,452 | 0,131 | 0,137 | 0,288 | 0,137 | 0,589 | 0,268 |
| 16. | Saldus | 0,187 | 0,000 | 0,554 | 0,166 | 0,161 | 0,348 | 0,161 | 0,715 | 0,327 |
| 17. | Skrīveri | 0,177 | 0,000 | 0,524 | 0,160 | 0,158 | 0,335 | 0,158 | 0,682 | 0,318 |
| 18. | Skulte | 0,170 | 0,000 | 0,538 | 0,165 | 0,147 | 0,317 | 0,147 | 0,685 | 0,312 |
| 19. | Stende | 0,180 | 0,000 | 0,544 | 0,162 | 0,154 | 0,334 | 0,154 | 0,698 | 0,316 |
| 20. | Ventspils | 0,187 | 0,000 | 0,561 | 0,162 | 0,152 | 0,339 | 0,152 | 0,713 | 0,314 |
| 21. | Zīlāni | 0,177 | 0,000 | 0,527 | 0,161 | 0,161 | 0,338 | 0,161 | 0,688 | 0,322 |
| 22. | Zosēni | 0,158 | 0,000 | 0,464 | 0,136 | 0,148 | 0,306 | 0,148 | 0,612 | 0,284 |
Piezīme. 26. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
27. tabula
Dati par saules starojumu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām decembrī (kWh/m2)
| Nr. p.k. |
Stacija | Tiešais saules starojums | Izkliedētais saules starojums | Kopējais saules starojums | ||||||
| vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | vertikālās sienas vērsums | ||||||||
| austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | austrumi | ziemeļi | dienvidi | rietumi | |||
| 1. | Ainaži | 0,110 | 0,000 | 0,366 | 0,083 | 0,067 | 0,177 | 0,067 | 0,433 | 0,150 |
| 2. | Alūksne | 0,104 | 0,000 | 0,345 | 0,084 | 0,070 | 0,174 | 0,070 | 0,415 | 0,154 |
| 3. | Bauska | 0,128 | 0,000 | 0,395 | 0,098 | 0,085 | 0,213 | 0,085 | 0,480 | 0,183 |
| 4. | Daugavpils | 0,142 | 0,000 | 0,417 | 0,104 | 0,096 | 0,238 | 0,096 | 0,513 | 0,200 |
| 5. | Dobele | 0,125 | 0,000 | 0,388 | 0,095 | 0,084 | 0,209 | 0,084 | 0,472 | 0,179 |
| 6. | Gulbene | 0,118 | 0,000 | 0,376 | 0,087 | 0,076 | 0,194 | 0,076 | 0,452 | 0,163 |
| 7. | Jelgava | 0,122 | 0,000 | 0,391 | 0,100 | 0,083 | 0,205 | 0,083 | 0,474 | 0,183 |
| 8. | Kolka | 0,108 | 0,000 | 0,384 | 0,097 | 0,069 | 0,177 | 0,069 | 0,453 | 0,166 |
| 9. | Liepāja | 0,129 | 0,000 | 0,420 | 0,110 | 0,090 | 0,219 | 0,090 | 0,510 | 0,200 |
| 10. | Mērsrags | 0,124 | 0,000 | 0,418 | 0,102 | 0,076 | 0,200 | 0,076 | 0,494 | 0,178 |
| 11. | Pāvilosta | 0,126 | 0,000 | 0,404 | 0,100 | 0,083 | 0,209 | 0,083 | 0,487 | 0,183 |
| 12. | Priekuļi | 0,111 | 0,000 | 0,350 | 0,079 | 0,074 | 0,185 | 0,074 | 0,424 | 0,153 |
| 13. | Rēzekne | 0,121 | 0,000 | 0,379 | 0,096 | 0,084 | 0,205 | 0,084 | 0,463 | 0,180 |
| 14. | Rīga | 0,125 | 0,000 | 0,398 | 0,096 | 0,082 | 0,207 | 0,082 | 0,480 | 0,178 |
| 15. | Rūjiena | 0,105 | 0,000 | 0,349 | 0,083 | 0,066 | 0,171 | 0,066 | 0,415 | 0,149 |
| 16. | Saldus | 0,128 | 0,000 | 0,406 | 0,100 | 0,086 | 0,214 | 0,086 | 0,492 | 0,186 |
| 17. | Skrīveri | 0,130 | 0,000 | 0,400 | 0,094 | 0,084 | 0,214 | 0,084 | 0,484 | 0,178 |
| 18. | Skulte | 0,117 | 0,000 | 0,379 | 0,091 | 0,075 | 0,192 | 0,075 | 0,454 | 0,166 |
| 19. | Stende | 0,118 | 0,000 | 0,383 | 0,093 | 0,078 | 0,196 | 0,078 | 0,461 | 0,171 |
| 20. | Ventspils | 0,106 | 0,000 | 0,351 | 0,083 | 0,074 | 0,180 | 0,074 | 0,425 | 0,157 |
| 21. | Zīlāni | 0,125 | 0,000 | 0,394 | 0,099 | 0,086 | 0,211 | 0,086 | 0,480 | 0,185 |
| 22. | Zosēni | 0,113 | 0,000 | 0,363 | 0,087 | 0,076 | 0,189 | 0,076 | 0,439 | 0,163 |
Piezīme. 27. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām vertikālām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējā (jeb summārā) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.
28. tabula
Vidējais un vislielākais 0° C temperatūras dziļums gruntī
| Dziļums (cm) | Mēnesis | |||||
| XI | XII | I | II | III | IV | |
| Daugavpils | ||||||
| Vidējais | * | 36 | 67 | 79 | 78 | 27 |
| Vislielākais | 56 | 104 | 133 | 144 | 142 | 96 |
| Gulbene | ||||||
| Vidējais | * | 12 | 23 | 27 | 29 | 17 |
| Vislielākais | 44 | 48 | 65 | 73 | 80 | 80 |
| Rīga | ||||||
| Vidējais | * | * | 11 | 14 | 19 | * |
| Vislielākais | 20 | 38 | 48 | 63 | 80 | 80 |
| Stende | ||||||
| Vidējais | * | * | 28 | 36 | 35 | * |
| Vislielākais | 26 | 56 | 103 | 118 | 138 | 135 |
| Zosēni | ||||||
| Vidējais | * | 13 | 22 | 23 | 20 | * |
| Vislielākais | 39 | 42 | 73 | 73 | 73 | 58 |
Piezīmes.
1. 28. tabulā norādītais nulles temperatūras dziļums gruntī aprēķināts,
izmantojot novērojumu rezultātus par temperatūras dziļumu līdz 3,2 m Pasaules
Meteoroloģijas organizācijas noteiktajā 30 gadu periodā (1961.–1990.).
Termometri izvietoti zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas (vasarā – zāle,
ziemā – sniega sega). Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas metode.
2. * Attiecīgajā mēnesī augsnes temperatūra ir zemāka par 0° C mazāk nekā 50 % gadu.
Ekonomikas ministrs R. Nemiro