Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses

1. pants. 2018. gada 19. oktobrī Briselē parakstītais Ieguldījumu aizsardzības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (turpmāk — Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3. pants. Nolīgums stājas spēkā tā 4.15. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 5. septembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2019. gada 19. septembrī

 

IEGULDĪJUMU AIZSARDZĪBAS NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN SINGAPŪRAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

EIROPAS SAVIENĪBA (turpmāk – "Savienība"),

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE un

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

no vienas puses, un

SINGAPŪRAS REPUBLIKA, (turpmāk – "Singapūra"),

no otras puses,

turpmāk kopā – "Puses" vai katra atsevišķi "Puse",

ATZĪDAMAS savstarpējo ilgstošo un ciešo partnerību, kuras pamatā ir kopīgi principi un vērtības, kas atspoguļotas Partnerības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (turpmāk – "ESSPSN"), un savstarpējās svarīgās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, kā noteikts arī Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (turpmāk – "ESSBTN");

VĒLĒDAMĀS vēl vairāk stiprināt attiecības kā daļu no to vispārējām attiecībām un atbilstīgi tām un būdamas pārliecinātas par to, ka šis nolīgums radīs jaunus apstākļus turpmākai ieguldījumu attīstībai starp Pusēm;

ATZĪDAMAS, ka šis nolīgums papildinās un veicinās reģiona ekonomiskās integrācijas centienus;

APŅĒMUŠĀS stiprināt ciešās savstarpējās ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķim tā ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā, kā arī iespējami augstā vides aizsardzības un darba aizsardzības līmenī veicināt ieguldījumus, ievērojot attiecīgos starptautiski atzītos standartus un nolīgumus, kuru Puses tās ir;

ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS savu apņemšanos ievērot ilgtspējīgas attīstības un pārredzamības principus, kā atspoguļots ESSBTN;

ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS katras Puses tiesības pieņemt un izpildīt pasākumus, kas nepieciešami leģitīmu politikas mērķu – sociālu, ekoloģisku, drošības, sabiedrības veselības un drošības – sasniegšanai un kultūras daudzveidības veicināšanai un aizsardzībai;

ATKĀRTOTI APSTIPRINĀDAMAS apņemšanos ievērot 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko parakstītos Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;

ATZĪDAMAS, ka pārredzamība starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu jomā ir nozīmīga un ka no tās iegūst visas ieinteresētās personas;

PAMATODAMĀS uz savām attiecīgajām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no PTO līguma un citiem daudzpusējiem, reģionāliem un divpusējiem nolīgumiem un režīmiem, kuru Puses tās ir, jo īpaši ESSBTN,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

PIRMĀ NODAĻA
MĒRĶI UN VISPĀRĪGAS DEFINĪCIJAS

1.1. PANTS
Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem sekmēt ieguldījumu klimatu Pušu starpā.

1.2. PANTS
Definīcijas

Šajā nolīgumā:

1. "aptvertie ieguldījumi" ir tādi ieguldījumi otras Puses teritorijā, kuri tieši vai netieši pieder kādas Puses aptvertam ieguldītājam vai kurus tas tieši vai netieši kontrolē¹;

2. "ieguldījumi" ir visu veidu aktīvi, kuriem piemīt ieguldījumu īpašības, ieskaitot tādas īpašības kā kapitāla vai citu resursu saistības, ieguvumu vai peļņas gaidas, riska uzņemšanās vai konkrēts ilgums. Ieguldījumiem var būt šādi veidi:

a) materiāls vai nemateriāls, kustams vai nekustams īpašums, kā arī jebkuras citas īpašuma tiesības, piemēram, noma, hipotēkas, ķīlas un galvojumi,

b) uzņēmums, ieskaitot filiāles, daļas, akcijas un cita veida līdzdalību uzņēmuma kapitālā, ieskaitot attiecīgas atvasinātās tiesības;

c) obligācijas, parādzīmes, aizdevumi un citi parāda instrumenti, ieskaitot attiecīgas atvasinātās tiesības;

d) citi finanšu aktīvi, ieskaitot atvasinātos instrumentus, regulētā tirgū tirgotus nākotnes līgumus un iespējas līgumus;

e) darbuzņēmuma, būvniecības, vadības, ražošanas, koncesijas, ieņēmumu sadales un citi tamlīdzīgi līgumi;

f) prasījumi skaidrā naudā, citos aktīvos vai saistībā ar tādu līgumsaistību izpildi, kurām ir ekonomiska vērtība;

g) intelektuālā īpašuma tiesības² un nemateriālās vērtības un

h) licences, atļaujas un tamlīdzīgas tiesības, ko piešķir, ievērojot iekšējos tiesību aktus, ieskaitot koncesijas par dabas resursu izpēti, kultivēšanu, ieguvi un izmantošanu³.

Ienākumus, kas tiek ieguldīti, uzskata par ieguldījumiem, un, ja tiek mainīts veids, kādā aktīvi tiek ieguldīti vai atkārtoti ieguldīti, tas neietekmē to, ka tos kvalificē par ieguldījumiem;

3. "aptvertais ieguldītājs" nozīmē vienas Puses fizisku⁴ vai juridisku personu, kas veikusi ieguldījumus otras Puses teritorijā;

4. "Puses fiziska persona" ir Singapūras vai kādas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

5. "juridiska persona" ir jebkurš tiesību subjekts, kas noteiktā kārtībā izveidots vai citādi organizēts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, pilnsabiedrība, kopuzņēmums, viena dalībnieka sabiedrība vai asociācija;

6. "Savienības juridiska persona" vai "Singapūras juridiska persona" ir juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar attiecīgi Savienības vai kādas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem, vai Singapūras tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija⁵ vai galvenā darījumdarbības vieta ir attiecīgi Savienības vai Singapūras teritorijā. Ja juridiskajai personai attiecīgi Savienības vai Singapūras teritorijā ir tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, tad tā netiek uzskatīta attiecīgi par Savienības juridisku personu vai Singapūras juridisku personu, ja vien tā neiesaistās nozīmīgos darījumos⁶ attiecīgi Savienības teritorijā vai Singapūras teritorijā;

7. "pasākums" ir tiesību akts, noteikums, procedūra, prasība vai prakse;

8. Puses pieņemts vai uzturēts "režīms" vai "pasākums"⁷ ietver režīmu vai pasākumus, ko realizē:

a) centrālā, reģionālā vai vietējā valdība un iestādes un

b) nevalstiskas organizācijas, kas īsteno centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

9. "ienākumi" ir visas summas, kas iegūtas vai atvasinātas no ieguldījumiem vai atkārtotiem ieguldījumiem, ieskaitot peļņu, dividendes, kapitāla pieaugumu, autoratlīdzību, procentus, ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītus maksājumus, maksājumus natūrā un visus citus likumīgos ienākumus;

10. "brīvi konvertējama valūta" ir valūta, ar ko notiek plaša mēroga tirdzniecība starptautiskos ārvalstu valūtas tirgos un kas tiek plaši lietota starptautiskos darījumos;

11. "uzņēmējdarbība" ir:

a) juridiskas personas izveide, iegāde vai saglabāšana vai

b) filiāles vai pārstāvniecības izveide vai saglabāšana

ar nolūku nodibināt vai uzturēt ilgstošu ekonomisku saikni kādas Puses teritorijā, lai veiktu saimniecisko darbību;

12. "saimnieciskā darbība" ietver visas saimnieciska rakstura darbības, izņemot darbības, ko veic, īstenojot valsts varu, proti, darbības, ko neveic uz komerciāla pamata vai konkurējot ar vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem;

13. "ES Puse" ir Savienība vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis savās attiecīgajās kompetences jomās, kā izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību.

OTRĀ NODAĻA
IEGULDĪJUMU AIZSARDZĪBA

2.1. PANTS
Darbības joma

1. Šī nodaļa attiecas uz aptvertiem ieguldītājiem un aptvertiem ieguldījumiem, kurus veic saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai šādi ieguldījumi veikti pirms vai pēc šā nolīguma stāšanās spēkā⁸.

2. Neatkarīgi no citiem šā nolīguma noteikumiem 2.3. pants (Valsts režīms) neattiecas uz Puses sniegtām subsīdijām vai dotācijām, ieskaitot valsts atbalstītus aizdevumus, garantijas un apdrošināšanu.

3. Šā nolīguma 2.3. pants (Valsts režīms) neattiecas uz:

a) valsts aģentūru veiktu preču un pakalpojumu iepirkumu valstiskām vajadzībām nevis komerciālai tālākpārdošanai vai izmantošanai tādu preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā, kas paredzēti komerciālai pārdošanai, vai

b) audiovizuālajiem pakalpojumiem;

c) darbībām, ko veic, īstenojot valsts varu Pušu attiecīgajās teritorijās; šajā nolīgumā darbība, ko veic, īstenojot valsts varu, ir jebkura darbība, izņemot tās, ko veic uz komerciāla pamata vai konkurējot ar vienu vai vairākiem piegādātājiem.

2.2. PANTS
Ieguldījumi un reglamentējoši pasākumi

1. Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu tādus leģitīmus politikas mērķus kā sabiedrības veselības aizsardzība, sociālie pakalpojumi, valsts izglītība, drošība, vide vai sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju aizsardzība, privātums un datu aizsardzība, kā arī kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība.

2. Lielākai noteiktībai – tikai tas, ka kāda Puse reglamentē, arī grozot tās tiesību aktus, tādā veidā, kas negatīvi ietekmē kādu ieguldījumu vai skar ieguldītāja gaidas, tostarp ietekmē peļņas prognozes, nenozīmē pienākumu neizpildi saskaņā ar šo nodaļu.

3. Lielākai noteiktībai – kādas Puses lēmums nesniegt, nepagarināt vai nesaglabāt subsīdiju vai dotāciju:

a) gadījumos, kad nav nekādu konkrētu saistību atbilstīgi iekšējiem tiesību aktiem vai līgumam attiecībā uz konkrētās subsīdijas vai dotācijas piešķiršanu, pagarināšanu vai saglabāšanu, vai

b) gadījumos, kad šis lēmums tiek pieņemts saskaņā noteikumiem, kas attiecas uz konkrētās subsīdijas vai dotācijas piešķiršanu, pagarināšanu vai saglabāšanu, ja tādi ir,

nenozīmē šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu.

4. Lielākai noteiktībai – neko šajā nodaļā neinterpretē tā, lai liegtu kādai Pusei izbeigt subsīdijas piešķiršanu⁹ vai pieprasīt tās atmaksāšanu, ja šādu rīcību ir norīkojusi kompetenta tiesa, administratīva tiesa vai cita kompetenta iestāde¹⁰, vai lai pieprasītu šai Pusei kompensēt to ieguldītājam.

2.3. PANTS
Valsts režīms

1. Katra Puse piekrīt savā teritorijā attiecināt uz otras Puses aptvertiem ieguldītājiem un to aptvertiem ieguldījumiem tādu režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kuru tā līdzīgās situācijās piemēro saviem ieguldītājiem un to ieguldījumiem attiecībā uz viņu ieguldījumu darbību, pārvaldību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu un pārdošanu vai citādu lietošanu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta katra Puse var pieņemt vai saglabāt jebkādus pasākumus attiecībā uz uzņēmuma darbību, pārvaldību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu un pārdošanu vai citādu izmantošanu, kuri nav nesaderīgi ar saistībām, kas ierakstītas attiecīgi ESSBTN 8. nodaļas (Pakalpojumi, uzņēmējdarbība un elektroniskā komercija) 8.-A vai 8.-B pielikuma īpašo saistību sarakstā¹¹, ja šāds pasākums ir:

a) pasākums, kas pieņemts, stājoties spēkā šim nolīgumam vai pirms tam;

b) pasākums, kas minēts a) apakšpunktā un tiek turpināts, aizstāts vai grozīts pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, ja pasākums pēc turpināšanas, aizstāšanas vai grozīšanas nav mazāk saderīgs ar 1. punktu kā pasākums, kurš piemērots pirms tā turpināšanas, aizstāšanas vai grozīšanas, vai

c) pasākums, kas neietilpst a) vai b) apakšpunkta darbības jomā, ja tas netiek piemērots attiecībā uz aptvertiem ieguldījumiem, kuri veikti Puses teritorijā pirms šā pasākuma stāšanās spēkā, vai tādā veidā, ka tas izraisa zaudējumus vai kaitējumu¹² šādiem ieguldījumiem.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta Puse var pieņemt vai izpildīt pasākumus, kas aptvertiem ieguldītājiem un otras Puses ieguldījumiem piešķir mazāk labvēlīgu režīmu par režīmu, kuru tā piemēro pašas ieguldītājiem un to ieguldījumiem līdzīgās situācijās, ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tādā veidā, kas nozīmētu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pret otras Puses aptvertajiem ieguldītājiem vai tās ieguldījumiem pirmās minētās Puses teritorijā vai kas būtu slēpts pret aptvertiem ieguldījumiem vērsts ierobežojums, ja šie pasākumi ir:

a) nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai¹³;

b) nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c) attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar ierobežojumiem, kas attiecas uz iekšzemes ieguldītājiem vai ieguldījumiem;

d) nepieciešami tādu nacionālo bagātību aizsardzībai, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība;

e) nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem, kas nav nesaderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, ieskaitot tos, kuri attiecas uz:

i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses novēršanu vai līgumsaistību neizpildes sekām,

ii) personu privātuma aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un individuālu dokumentu un kontu konfidencialitātes aizsardzību;

iii) drošību;

f) ar mērķi nodrošināt efektīvu vai taisnīgu¹⁴ tiešo nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses ieguldītājiem vai ieguldījumiem.

2.4. PANTS
Standarta režīms

1. Katra Puse savā teritorijā otras Puses aptvertiem ieguldījumiem piemēro taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes režīmu¹⁵, pilnīgu aizsardzību un drošību saskaņā ar 2.–6. punktu.

2. Puse pārkāpj taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes pienākumu, kas norādīts 1. punktā, ja tās pasākums vai pasākumu virkne nozīmē:

a) tiesiskuma liegumu¹⁶ kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā;

b) tiesību aktos paredzētās kārtības būtisku pārkāpumu;

c) acīmredzama patvaļīgu rīcību;

d) aizskaršanu, spaidus, ļaunprātīgu varas izmantošana vai tamlīdzīgu negodprātīgu rīcību.

3. Lai noteiktu, vai ir pārkāpts taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes pienākums, kas noteikts 2. punktā, tiesa attiecīgā gadījumā var ņemt vērā, vai Puse ir sniegusi īpašus vai nepārprotamus paziņojumus¹⁷ ieguldītājam, lai stimulētu ieguldījumus, kuri aptvertam ieguldītājam ir radījuši tiesisko paļāvību un uz kuriem tas ir pamatoti paļāvies, taču Puse pēc tam šo tiesisko paļāvību sagrauj¹⁸.

4. Pēc kādas Puses pieprasījuma vai komitejas ieteikuma Puses saskaņā ar grozījumu procedūru, kas izklāstīta 4.3. pantā (Grozījumi), pārskata pienākuma nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi saturu – jo īpaši attiecībā uz to, vai ar attieksmi, kas nav minēta 2. punktā, arī var pārkāpt taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes principu.

5. Lielākai noteiktībai – "pilnīga aizsardzība un drošība" attiecas tikai uz Puses pienākumiem, kas saistīti ar aptverto ieguldītāju un aptverto ieguldījumu fizisko drošību.

6. Ja Puse pati vai ar kāda 1.2. panta (Definīcijas) 8. punktā minēta subjekta starpniecību ir uzņēmusies konkrētas un skaidri formulētas saistības līgumā rakstiski fiksētu saistību veidā¹⁹ pret otras Puses aptvertu ieguldītāju attiecībā uz otras Puses aptvertā ieguldītāja ieguldījumiem vai pret šādiem aptvertiem ieguldījumiem, tad šī Puse, īstenojot valsts varu, nevar nepildīt šādas saistības vai atteikties no tām²⁰:

a) ar iepriekšēju nodomu vai

b) tā, ka tiek būtiski mainīts tiesību un pienākumu līdzsvars līgumā rakstiski fiksētajās saistībās, ja vien Puse nenodrošina samērīgu kompensāciju, ar ko atjaunot aptvertā ieguldītāja vai aptverto ieguldījumu stāvokli, kādā tas būtu bijis, ja saistību nepildīšanas vai atteikšanās no tām nebūtu notikusi.

7. Netiek uzskatīts, ka kāda cita šā nolīguma noteikuma pārkāpums vai atsevišķa starptautiska nolīguma pārkāpums, rada šā panta pārkāpumu.

2.5. PANTS
Zaudējumu kompensācija

1. Vienas Puses aptvertiem ieguldītājiem, kuru aptvertie ieguldījumi cieš zaudējumus kara vai cita bruņota konflikta, revolūcijas, ārkārtas situācijas valstī, sacelšanās, nemieru vai protestu dēļ otras Puses teritorijā, minētā Puse, ciktāl tas attiecas uz restitūciju, atlīdzinājumu, kompensāciju vai citādu noregulējumu, piešķir režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kuru Puse piešķir saviem ieguldītājiem vai kādas trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks pret attiecīgo aptverto ieguldītāju.

2. Neskarot 1. punktu, Puses aptvertiem ieguldītājiem, kas kādā no 1. punktā minētajām situācijām otras Puses teritorijā cieš zaudējumus, tāpēc ka:

a) tās aptvertos ieguldījumus vai to daļu ir rekvizējuši otras Puses bruņotie spēki vai iestādes vai

b) tās aptvertos ieguldījumus vai to daļu ir iznīcinājuši otras Puses bruņotie spēki vai iestādes, bet attiecīgajā situācijā tas nav bijis nepieciešams,

otra Puse piešķir restitūciju vai kompensāciju.

2.6. PANTS
Ekspropriācija²¹

1. Neviena Puse tieši vai netieši nenacionalizē un neekspropriē otras Puses aptverto ieguldītāju aptvertos ieguldījumus, kā arī attiecībā uz tiem nenosaka pasākumus, kuru ietekme ir līdzvērtīga nacionalizācijai vai ekspropriācijai (turpmāk – "ekspropriācija"), izņemot gadījumus, kad tas:

a) vajadzīgs sabiedriskam mērķim;

b) notiek tiesību aktos paredzētajā kārtībā;

c) notiek nediskriminējoši un

d) saskaņā ar 2. punktu tiek ātri izmaksāta pienācīga un reāla kompensācija.

2. Kompensācijas apjoms atbilst taisnīgai aptverto ieguldījumu tirgus vērtībai tieši pirms tam, kad ekspropriācija vai tūlītēja ekspropriācija kļuvusi zināma atklātībā, ar pieskaitītiem procentiem pēc komerciāli samērīgas likmes un pēc tirgus principiem un ņemot vērā laiku, kas paiet no ekspropriācijas līdz maksājuma veikšanai. Šāda kompensācija ir reāli izmaksājama, brīvi pārvedama saskaņā ar 2.7. pantu (Pārvedumi) un tiek izmaksāta bez kavēšanās.

Vērtēšanas kritēriji, kurus izmanto, lai noteiktu taisnīgu tirgus vērtību, var ietvert uzņēmuma uzskaites vērtību, aktīvu vērtību, tostarp materiālā īpašuma deklarēto ar nodokli apliekamo vērtību, un attiecīgus citus kritērijus.

3. Šis pants neattiecas uz obligāto licenču izdošanu, kuras piešķir saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, ciktāl šāda izdošana ir saderīga ar TRIPS līgumu.

4. Ikvienu ekspropriācijas vai novērtēšanas pasākumu pēc to aptverto ieguldītāju lūguma, kurus pasākums skar, izskata pasākuma veicējas Puses tiesu vai cita neatkarīga iestāde.

2.7. PANTS
Pārvedumi

1. Puse visus ar aptvertiem ieguldījumiem saistītos pārvedumus atļauj veikt brīvi konvertējamā valūtā bez ierobežojumiem vai aizkavēšanas. Šādi pārvedumi ietver:

a) kapitāla iemaksas, piemēram, galvenos līdzekļus un papildu līdzekļus aptverto ieguldījumu saglabāšanai, attīstīšanai vai palielināšanai;

b) peļņu, dividendes, kapitāla pieaugumu un citus ienākumus, un ienākumus no visu aptverto ieguldījumu vai to daļas pārdošanas vai no daļējas vai pilnīgas aptverto ieguldījumu likvidācijas;

c) procentus, autoratlīdzību, pārvaldības maksu, tehnisko palīdzību un citas maksas;

d) maksājumus, kas veikti uz līguma pamata, kuru noslēdzis aptvertais ieguldītājs, vai tā aptvertus ieguldījumus, kas veikti saskaņā ar aizdevuma līgumu;

e) ienākumus vai citādu atlīdzību darbiniekiem ārzemēs, kuri strādā saistībā ar aptvertiem ieguldījumiem;

f) maksājumus, kas veikti, ievērojot 2.6. pantu (Ekspropriācija) un 2.5. pantu (Zaudējumu kompensācija); un

g) maksājumus, kas izriet no 3.18. panta (Nolēmums).

2. Neviens šā panta noteikums nav interpretējams tā, ka tas Pusei liegtu vienlīdzīgi un nediskriminējoši piemērot tās tiesību aktus, kas attiecas uz:

a) bankrotu, maksātnespēju vai citu kreditora tiesību aizsardzību;

b) vērtspapīru, nākotnes līgumu, iespējas līgumu vai atvasināto instrumentu izdošanu, tirdzniecību vai darījumus ar tiem;

c) finanšu pārskatu vai uzskaites veidošanu attiecībā uz pārvedumiem, ja tas nepieciešams, lai palīdzētu tiesībaizsardzības un finanšu regulējuma iestādēm;

d) noziedzīgiem vai sodāmiem nodarījumiem;

e) atbilstības nodrošināšanu rīkojumiem vai spriedumiem, kas pieņemti tiesas vai administratīvos procesos;

f) sociālo drošību, valsts pensiju vai obligāto ietaupījumu shēmām vai vai

g) nodokļu uzlikšanu.

3. Izņēmuma gadījumos, kad pastāv būtiski sarežģījumi vai to draudi ekonomikas un monetārās politikas vai valūtas kursa politikas darbībai kādā Pusē, attiecīgā Puse var uz laiku veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz pārvedumiem. Šādi pasākumi ir pilnīgi nepieciešami, to ilgums nekādā gadījumā nepārsniedz sešus mēnešus²² un tie nav uzskatāmi par patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju starp kādu Pusi un personu, kas nav Puse, līdzīgās situācijās.

Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē otru Pusi un iespējami drīz iesniedz to atcelšanas grafiku.

4. Ja Pusei ir vai var rasties nopietnas maksājumu bilances un ārējas finansiālās grūtības, tā var pieņemt vai saglabāt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz pārvedumiem, kas saistīti ar ieguldījumiem.

5. Puses cenšas izvairīties no 4. punktā minēto ierobežojošo pasākumu piemērošanas. Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie vai saglabātie ierobežojošie pasākumi ir nediskriminējoši, ir spēkā ierobežotu laiku un paredz vienīgi to, kas nepieciešams maksājumu bilances un ārējā finansiālā stāvokļa koriģēšanai. Attiecīgi tie ir saskaņā ar Marrākešā 1994. gada 15. aprīlī noslēgtā Marrākešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk – "PTO līgums") nosacījumiem un ir saderīgi ar Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līgumu.

6. Puse, kas saglabā vai ir pieņēmusi ierobežojošus pasākumus atbilstīgi 4. punktam vai veic jebkādas izmaiņas šādos pasākumos, par to nekavējoties informē otru Pusi.

7. Ja pieņem vai saglabā ierobežojumus atbilstīgi 4. punktam, komitejā nekavējoties tiek rīkota apspriešanās. Tajā novērtē attiecīgās Puses maksājumu bilances stāvokli un ierobežojumus, kas pieņemti vai saglabāti atbilstīgi 4. punktam, inter alia ņemot vērā tādus faktorus kā:

a) maksājumu bilances un ārējo finansiālo grūtību raksturs un apjoms;

b) ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide vai

c) pieejamie alternatīvie korektīvie pasākumi.

Tiek apspriesta ierobežojošo pasākumu atbilstība 4. un 5. punktam. Tiek akceptēti visi Starptautiskā Valūtas fonda (turpmāk – "SVF") iesniegtie statistikas un citādi fakti, kas attiecas uz ārvalstu valūtām, monetāro rezervi un maksājumu bilanci, un secinājumu pamatā ir SVF veiktais novērtējums attiecībā uz attiecīgās Puses maksājumu bilanci un ārējo finansiālo stāvokli Mediācijas izmantošanu var reglamentēt.

2.8. PANTS
Subrogācija

Ja kāda Puse vai kāda aģentūra, kas darbojas Puses vārdā, veic maksājumu kādam no saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantiju, apdrošināšanas līgumu vai citāda veida nodrošinājumu, par kuru tā ir uzņēmusies saistības vai kuru tā piešķīrusi attiecībā uz ieguldījumiem, tad otra Puse atzīst ikvienu tiesību vai īpašumtiesību subrogāciju vai nodošanu vai cesiju attiecībā uz šādiem ieguldījumiem. Pusei vai aģentūrai ir tiesības izmantot subrogācijas vai cesijas ceļā pārņemtās tiesības vai prasījumus tādā pašā apmērā kā ieguldītāja sākotnējās tiesības vai prasījumus. Šādas subrogācijas ceļā pārņemtās tiesības var izmantot Puse vai aģentūra vai arī ieguldītājs, ja Puse vai aģentūra to atļauj.

TREŠĀ NODAĻA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA

A SADAĻA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA STARP IEGULDĪTĀJIEM UN PUSĒM

3.1. PANTS
Darbības joma un definīcijas

1. Šī sadaļa attiecas uz strīdiem starp kādas Puses prasītāju un otru Pusi par režīmu²³, par kuru tiek apgalvots, ka ar to tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, ja šāds pārkāpums, kā tiek apgalvots, rada zaudējumus vai kaitējumu prasītājam vai tā uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas.

2. Ja nav norādīts citādi, šajā sadaļā:

a) "strīda puses" ir prasītājs un atbildētājs;

b) "prasītājs" ir kādas Puses ieguldītājs, kurš vēlas iesniegt prasību, ievērojot šo sadaļu, vai ir iesniedzis šādu prasību, vai nu:

i) savā vārdā, vai

ii) tāda c) apakšpunktā definēta uzņēmuma vārdā, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas un kurš tam pieder vai kuru tas kontrolē²⁴;

c) "uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas" ir juridiska persona, kas pieder vienas Puses ieguldītājam vai ir tā kontrolē²⁵ un veic uzņēmējdarbību otras Puses teritorijā;

d) "strīdā neiesaistītā nolīguma Puse" ir vai nu Singapūra, ja atbildētājs ir Savienība vai Savienības dalībvalsts, vai Savienība, ja atbildētājs ir Singapūra;

e) "atbildētājs" ir vai nu Singapūra, vai, attiecībā uz ES Pusi, Savienība vai Savienības dalībvalsts, kas paziņota saskaņā ar 3.5. pantu ("Paziņojums par nodomu"), un

f) "trešās personas finansējums" ir finansējums, ko sniedz fiziska vai juridiska persona, kas nav strīdā iesaistītā Puse, ja šāda persona noslēdz vienošanos ar kādu strīda pusi, lai finansētu daļu vai visas procesa izmaksas apmaiņā pret daļu no ieguvumiem vai potenciālajiem ieguvumiem no procedūras, kurus strīda puse varētu saņemt, vai citām interesēm saistībā ar to, vai, ja šāda persona šādu finansējumu sniedz ziedojuma vai dotācijas veidā.

3.2. PANTS
Mierizlīgums

Ikvienu strīdu, ja vien iespējams, izšķir sarunu ceļā, panākot mierizlīgumu, un, ja iespējams, pirms saskaņā ar 3.3. pantu (Apspriešanās) tiek iesniegts lūgums apspriesties. Par mierizlīgumu var vienoties jebkurā laikā – arī pēc strīdu izšķiršanas procesa sākšanas atbilstīgi šai sadaļai.

3.3. PANTS
Apspriešanās

1. Ja strīdu nevar izšķirt, kā paredzēts 3.2. pantā (Mierizlīgums), tad Puses prasītājs, kurš apgalvo, ka pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, var iesniegt otrai Pusei lūgumu apspriesties.

2. Lūgumā apspriesties iekļauj šādu informāciju:

a) prasītāja vārds, uzvārds / nosaukums un adrese, bet, ja šāds lūgums tiek iesniegts tāda uzņēmuma vārdā, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, tad uzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, nosaukums, adrese un reģistrācijas vieta;

b) otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, kas saskaņā ar apgalvojumu ir pārkāpti;

c) strīda juridiskais un faktu pamats, ieskaitot režīmu, ar ko saskaņā ar apgalvojumu tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, un

d) prasītās palīdzības apmērs un aplēstie zaudējumi vai kaitējums, kuri saskaņā ar apgalvojumu šā pārkāpuma dēļ radīti prasītājam vai tā uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas.

3. Lūgumu apspriesties iesniedz:

a) 30 mēnešu laikā no dienas, kad prasītājs vai attiecīgā gadījumā uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, pirmo reizi uzzinājis vai kad tam būtu bijis jāuzzina par režīmu, ar kuru, iespējams, tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, vai

b) gadījumā, ja tiek īstenoti vietējie tiesiskās aizsardzības instrumenti, kad beidzas a) apakšpunktā norādītais laikposms – viena gada laikā no dienas, kad prasītājs vai attiecīgā gadījumā uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, pārstāj izmantot šos vietējos tiesiskās aizsardzības instrumentus un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 gadus pēc dienas, kad prasītājs vai attiecīgā gadījumā tā uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, pirmo reizi uzzinājis vai kad tam būtu bijis jāuzzina par režīmu, ar kuru, iespējams, tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi.

4. Ja 18 mēnešu laikā no lūguma apspriesties iesniegšanas prasītājs nav iesniedzis prasību saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai), tad tiek uzskatīts, ka prasītājs ir atsaucis lūgumu apspriesties un paziņojumu par nodomu un ka prasītājs ir atteicies no tiesībām iesniegt šādu prasību. Vienojoties pusēm, kas apspriežas, minēto termiņu var pagarināt.

5. Prasība nekļūst nepieņemama 3. un 4. punktā minēto termiņu dēļ, ja prasītājs var pierādīt, ka cēlonis attiecīgi apspriešanās nepieprasīšanai vai prasības neiesniegšanai ir prasītāja nespēja rīkoties, ko izraisījušas darbības, kuras apzināti veikusi otra Puse, ja prasītājs rīkojas, tiklīdz tas spēj rīkoties.

6. Ja lūgums apspriesties ir saistīts ar to, ka saskaņā ar apgalvoto šo nolīgumu ir pārkāpusi Savienība vai kāda Savienības dalībvalsts, tad to nosūta Savienībai.

7. Strīda puses var apspriesties, izmantojot videokonferenci vai citus atbilstošus līdzekļus, piemēram, tad, ja prasītājs ir mazais vai vidējais uzņēmums.

3.4. PANTS
Mediācija un strīdu alternatīva izšķiršana

1. Strīda puses jebkurā laikā, arī pirms sniegts paziņojums par nodomu, var vienoties izmantot mediāciju.

2. Mediācijas izmantošana ir brīvprātīga un neskar nevienas strīda puses juridisko nostāju.

3. Mediācijas izmantošanu var reglamentēt 6. pielikumā (Mediācijas mehānisms strīdos starp ieguldītājiem un Pusēm) izklāstītie noteikumi vai citi noteikumi, par kuriem var vienoties strīda puses. Ikvienu 6. pielikumā (Mediācijas mehānisms strīdos starp ieguldītājiem un Pusēm) minēto termiņu var grozīt, strīda pusēm savstarpēji vienojoties.

4. Mediatoru ieceļ, vienojoties strīda pusēm vai saskaņā ar 6. pielikuma (Mediācijas mehānisms strīdos starp ieguldītājiem un Pusēm) 3. pantu (Mediatora atlase). Mediatori atbilst 7. pielikumam (Rīcības kodekss tiesas un apelācijas tiesas locekļiem un mediatoriem).

5. Strīda puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas.

6. Ja strīda puses ir vienojušās izmantot mediāciju, tad no dienas, kad tās šādu vienošanos panākušas, un 30 dienas no jebkuras strīda puses lēmuma izbeigt mediāciju, par ko nosūtīta vēstule mediatoram un otrai strīda pusei, nepiemēro 3.3. panta (Apspriešanās) 3. un 4.punktu.

7. Neviens šā panta noteikums neliedz strīda pusēm izmantot citas alternatīvas strīdu izšķiršanas formas.

3.5. PANTS
Paziņojums par nodomu

1. Ja strīdu nevar izšķirt triju mēnešu laikā no lūguma apspriesties iesniegšanas, tad prasītājs var iesniegt paziņojumu par nodomu, kurā rakstveidā izklāsta prasītāja nodomu iesniegt prasību strīda izšķiršanai un kurā ir šāda informācija:

a) prasītāja vārds, uzvārds / nosaukums un adrese, bet, ja šāds lūgums tiek iesniegts tāda uzņēmuma vārdā, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, tad uzņēmuma, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, nosaukums, adrese un reģistrācijas vieta;

b) otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, kas saskaņā ar apgalvojumu ir pārkāpti;

c) strīda juridiskais un faktu pamats, ieskaitot režīmu, ar ko saskaņā ar apgalvojumu tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi, un

d) prasītās palīdzības apmērs un aplēstie zaudējumi vai kaitējums, kuri saskaņā ar apgalvojumu šā pārkāpuma dēļ radīti prasītājam vai tā uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas.

Paziņojumu par nodomu attiecīgā gadījumā nosūta Savienībai vai Singapūrai.

2. Ja paziņojums par nodomu nosūtīts Savienībai, tad Savienība divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas nosaka atbildētāju. Savienība nekavējoties informē prasītāju par noteikto atbildētāju, un uz šā pamata prasītājs var iesniegt prasību saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai).

3. Ja nav noteikts atbildētājs saskaņā ar 2. punktu, tad piemēro šādus noteikumus:

a) ja paziņojumā par nodomu norādīts vienīgi kādas Savienības dalībvalsts režīms, tad atbildētājs ir šī dalībvalsts;

b) ja paziņojumā par nodomu norādīts kādas Savienības iestādes, subjekta vai aģentūras režīms, tad atbildētājs ir Savienība.

4. Ja atbildētājs ir Savienība vai kāda dalībvalsts, tad ne Savienība, ne attiecīgā dalībvalsts neiestājas par to, ka prasība ir nepieņemama, kā arī neiestājas par to, ka prasība vai nolēmums ir nepamatots vai nederīgs, balstoties uz to, ka atbildētājam īstenībā vajadzētu būt vai vajadzētu būt bijušam Savienībai, nevis dalībvalstij, vai otrādi.

5. Lielākai noteiktībai – ne šā nolīguma noteikumi, ne piemērojamie strīdu izšķiršanas noteikumi neliedz Savienībai un attiecīgajai dalībvalstij apmainīties ar jebkādu informāciju, kas attiecas uz strīdu.

3.6. PANTS
Prasības iesniegšana tiesai

1. Ne agrāk kā tad, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad saskaņā ar 3.5. pantu (Paziņojums par nodomu) iesniegts paziņojums par nodomu, prasītājs var iesniegt prasību tiesai atbilstīgi vienam no šādiem strīdu izšķiršanas noteikumiem²⁶:

a) 1965. gada 18. marta Konvencija par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (turpmāk – "ICSID konvencija"), ja gan atbildētājs, gan prasītāja valsts ir ICSID konvencijas dalībnieks;

b) ICSID konvencija, saskaņā ar Starptautiskā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra sekretariāta izstrādātajiem noteikumiem par papildu mehānismu procesu administrācijai (turpmāk – "ICSID papildu mehānisma noteikumi") ar noteikumu, ka vai nu atbildētājs, vai prasītāja valsts ir ICSID konvencijas dalībnieks²⁷;

c) Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumi vai

d) citi noteikumi, ja strīda puses par to vienojas.

2. Šā panta 1. punkts ir uzskatāms par atbildētāja piekrišanu tam, ka saskaņā ar šo sadaļu tiek iesniegta prasība. Tiek uzskatīts, ka piekrišana, uz kuru attiecas 1. punkts, un prasības iesniegšana saskaņā ar šo sadaļu atbilst nosacījumiem, kuri izstrādāti:

a) ICSID konvencijas II nodaļā un ICSID noteikumos par papildu mehānismu saistībā ar strīda pušu rakstveida piekrišanu un

b) Ņujorkā 1958. gada 10. jūnijā noslēgtās ANO Konvencijas par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk – "Ņujorkas konvencija") II pantā saistībā ar "rakstveida nolīgumu".

3.7. PANTS
Nosacījumi prasības iesniegšanai

1. Saskaņā ar šo sadaļu prasību var iesniegt tikai tad, ja:

a) iesniegtajai prasībai pievieno prasītāja rakstisku piekrišanu tam, ka strīdu izšķiršana notiek saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajām procedūrām, un prasītājs strīda izšķiršanai izvēlas viena 3.6. panta (Prasības iesniegšana tiesai) 1. punktā minētā foruma noteikumus;

b) no 3.3. pantā (Apspriešanās) minētā lūguma apspriesties iesniegšanas pagājuši vismaz seši mēneši un no 3.5. pantā (Paziņojums par nodomu) minētā paziņojuma par nodomu iesniegšanas pagājuši vismaz trīs mēneši;

c) prasītāja iesniegtais lūgums apspriesties un paziņojums par nodomu atbilst attiecīgi 3.3. panta (Apspriešanās) 2. punkta un 3.5. panta (Paziņojums par nodomu) 1. punkta prasībām;

d) par strīda juridisko un faktu pamatu iepriekš ir notikusi apspriešanās saskaņā ar 3.3. pantu (Apspriešanās);

e) visas prasības, kas tiek norādītas, iesniedzot prasību saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai), tiek balstītas uz režīmu, kas norādīts paziņojumā par nodomu saskaņā ar 3.5. pantu (Paziņojums par nodomu); un

f) prasītājs:

i) atsauc visas vēl neizskatītās prasības, ko tas iesniedzis tiesai vai kādai citai valsts vai starptautiskai tiesai vai šķīrējtiesai atbilstīgi valsts vai starptautiskiem tiesību aktiem, attiecībā uz to pašu režīmu, ar kuru, iespējams, tiek pārkāpti otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumi;

ii) paziņo, ka nākotnē neiesniegs šādas prasības, un

iii) paziņo, ka neizpildīs nevienu nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo sadaļu, pirms šāds nolēmums nav kļuvis galīgs, un neiesniegs apelāciju vai prasību pēc pārskatīšanas, atlikšanas, anulēšanas vai pārstrādāšanas, kā arī neierosinās citu līdzīgu procedūru starptautiskā vai vietējā tiesā vai šķīrējtiesā saistībā ar nolēmumu atbilstīgi šai sadaļai.

2. Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā termins "prasītājs" attiecas uz ieguldītāju un, attiecīgā gadījumā, uz uzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas. Turklāt 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā termins "prasītājs" ietver visas personas, kam tieši vai netieši daļēji pieder ieguldītājs / uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, vai ko kontrolē ieguldītājs / uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas.

3. Pēc atbildētāja lūguma tiesa atsakās no jurisdikcijas, ja prasītājs nav ievērojis kādu no 1. un 2. punktā minētajām prasībām vai paziņojumiem.

4. Šā panta 1. punkta f) apakšpunkts neliedz prasītājam vērsties pēc pagaidu aizsardzības pasākumiem atbildētāja tiesās vai administratīvajās tiesās, pirms tiek sākts process vai kamēr norisinās process kādā no 3.6. pantā (Prasības iesniegšana tiesai) minētajiem strīdu izšķiršanas forumiem. Šajā pantā vienīgais pagaidu aizsardzības pasākumu mērķis ir aizsargāt prasītāja tiesības un intereses, un tie nav saistīti ar zaudējumu atlīdzību vai strīda izskatīšanu pēc būtības.

5. Lielākai noteiktībai – tiesa atsakās no jurisdikcijas, ja strīds radies vai varētu rasties laikā, kad prasītājs ieguvis īpašumtiesības vai kontroli pār ieguldījumiem, uz kuriem attiecas strīds, un tiesa, pamatojoties uz faktiem, nosaka, ka prasītājs ir ieguvis īpašumtiesības vai kontroli pār ieguldījumiem galvenokārt tādēļ, lai iesniegtu prasību saskaņā ar šo sadaļu. Šis punkts neskar citus ar jurisdikciju saistītus iebildumus, ko tiesa varētu izskatīt.

3.8. PANTS
Trešās personas finansējums

1. Jebkura strīda puse, kas gūst labumu no trešās personas sniegta finansējuma, paziņo otrai strīda pusei un tiesai šā finansētāja vārdu, uzvārdu / nosaukumu un adresi.

2. Šādu paziņojumu sniedz, iesniedzot prasību, vai attiecīgā gadījumā tiklīdz trešās personas finansējums ir nolemts, ziedots vai piešķirts.

3.9. PANTS
Pirmās instances tiesa

1. Ar šo tiek izveidota pirmās instances tiesa ("tiesa"), lai izskatītu prasības, kas iesniegtas atbilstoši 3.6. pantam (Prasības iesniegšana tiesā).

2. Komiteja ar šā nolīguma stāšanos spēkā ieceļ sešus tiesas locekļus. Attiecībā uz minēto iecelšanu:

a) ES Puse izvirza divus locekļus;

b) Singapūra izvirza divus locekļus un

c) ES un Singapūra kopīgi izvirza divus locekļus, kuri nav kādas Savienības dalībvalsts vai Singapūras valstspiederīgie.

3. Komiteja var lemt palielināt vai samazināt locekļu skaitu uzreiz pa trim. Papildu locekļus ieceļ tāpat, kā paredzēts 2. punktā.

4. Locekļiem ir to attiecīgajās valstīs nepieciešamā kvalifikācija iecelšanai tiesneša amatā vai arī viņi ir juristi ar atzītu kompetenci. Viņiem ir specializētas zināšanas vai pieredze starptautiskajās publiskajās tiesībās. Vēlams, lai viņiem būtu speciālās zināšanas jo īpaši starptautiskajās ieguldījumu tiesībās, starptautiskajās tirdzniecības tiesībās vai tādu strīdu izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem ieguldījumiem vai starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem.

5. Locekļus ieceļ uz astoņiem gadiem. Tomēr trim no sešām personām, kuras tiek ieceltas uzreiz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, pilnvaru termiņu pagarina līdz divpadsmit gadiem – šīs personas nosaka ar izlozes palīdzību. Locekļa pilnvaru termiņu pēc attiecīgā locekļa pilnvaru termiņa beigām var pagarināt ar komitejas lēmumu. Vakanču rašanās gadījumā tās tiek aizpildītas. Persona, kas iecelta, lai aizstātu personu, kuras pienākumu pildīšanas termiņš nav beidzies, pilda šos pienākumus līdz priekšteča pilnvaru termiņa beigām. Persona, kas strādā kādā tiesas palātā, kad beidzas šīs personas pilnvaru termiņš, var ar tiesas priekšsēdētāja atļauju turpināt darboties šajā palātā līdz procesa beigšanai, un to vienīgi šajā nolūkā turpina uzskatīt par tiesas locekli.

6. Tiesai ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kuri atbild par organizatoriskiem jautājumiem. Viņus ieceļ amatā uz četru gadu termiņu un izlozē no locekļiem, kuri ir iecelti saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu. Viņi pilda amata pienākumus rotācijas kārtībā, ko izlozē komitejas priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju laikā, kad viņš nav pieejams.

7. Tiesa iztiesā lietas palātās trīs locekļu sastāvā, no tiem katrā palātā viens loceklis ir iecelts saskaņā ar attiecīgi 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu. Palātu vada loceklis, kas ir iecelts saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu.

8. Pēc prasības iesniegšanas atbilstoši 3.6. pantam (Prasības iesniegšana tiesā) 90 dienu laikā tiesas priekšsēdētājs rotācijas kārtībā ieceļ locekļus, kas veido tiesas palātu konkrētās lietas izskatīšanai, nodrošinot, ka katras palātas sastāvs ir nejaušs un neparedzams, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas strādāt visiem locekļiem.

9. Neatkarīgi no 7. punkta noteikumiem strīda puses var vienoties, ka lietu iztiesā viens loceklis. Šo locekli izraugās tiesas priekšsēdētājs no tiem locekļiem, kuri ir iecelti saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu. Atbildētājs šādu prasītāja lūgumu izskata ar atsaucību, jo īpaši, ja prasītājs ir mazais vai vidējais uzņēmums vai ja prasītā kompensācija vai nodarīto zaudējumu atlīdzība ir salīdzinoši maza. Šāds lūgums būtu jāiesniedz vienlaikus ar prasības iesniegšanu saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesā).

10. Tiesa izstrādā savas darba procedūras.

11. Tiesas locekļi nodrošina, ka viņi ir pieejami un spējīgi pildīt šajā sadaļā norādītos pienākumus.

12. Lai nodrošinātu locekļu pieejamību, viņiem tiek maksāts ikmēneša honorārs, ko nosaka ar komitejas lēmumu. Tiesas priekšsēdētājs un attiecīgā gadījumā priekšsēdētāja vietnieks, kad viņi pilda tiesas priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar šo sadaļu, saņem maksu, kas ir līdzvērtīga atbilstīgi 3.10. panta (Apelācijas tiesa) 11. punktā noteiktajai maksai.

13. Honorāru un dienas maksu tiesas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, kuri pilda tiesas priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar šo sadaļu, abas Puses vienādā apmērā ieskaita kontā, ko pārvalda ICSID sekretariāts. Ja viena Puse nesamaksā honorāru vai dienas maksu, otra Puse var lemt to maksāt. Jebkuri šādi kavētie maksājumi ir nomaksājami, pieskaitot atbilstošos procentus.

14. Ja vien komiteja nepieņem lēmumu saskaņā ar 15. punktu, tiesas palātas locekļu citas izmaksas un izdevumi atbilst maksām un izdevumiem, kas ir spēkā spēkā prasības iesniegšanas dienā un ir noteikti, ievērojot ICSID konvencijas Administratīvo un finanšu noteikumu 14. noteikuma 1. punktu, un ko tiesa sadala starp strīda pusēm saskaņā ar 3.21. pantu (Izmaksas).

15. Pēc komitejas lēmuma honorāru un citas izmaksas un izdevumus var neatgriezeniski pārveidot par regulāru atalgojumu. Tādā gadījumā locekļi strādā pilnas slodzes darba laiku un komiteja nosaka viņu atalgojumu un attiecīgos organizatoriskos jautājumus. Šādā gadījumā locekļi nedrīkst veikt nekādu citu algotu vai nealgotu darbu, ja vien tiesas priekšsēdētājs to izņēmuma kārtā neatļauj.

16. ICSID sekretariāts ir tiesas sekretariāts un nodrošina tai pienācīgu atbalstu. Izdevumus par šo atbalstu tiesa sadala starp strīda pusēm saskaņā ar 3. 21. pantu (Izmaksas).

3.10. PANTS
Apelācijas tiesa

1. Ar šo tiek izveidota pastāvīga apelācijas tiesa apelāciju izskatīšanai par tiesas pieņemtajiem pagaidu nolēmumiem.

2. Komiteja ar šā nolīguma stāšanos spēkā ieceļ sešus apelācijas tiesas locekļus. Attiecībā uz minēto iecelšanu:

a) ES Puse izvirza divus locekļus;

b) Singapūra izvirza divus locekļus un

c) ES un Singapūra kopīgi izvirza divus locekļus, kuri nav kādas Savienības dalībvalsts vai Singapūras valstspiederīgie.

3. Komiteja var lemt palielināt vai samazināt apelācijas tiesas locekļu skaitu uzreiz pa trim. Papildu locekļus ieceļ tāpat, kā paredzēts 2. punktā.

4. Apelācijas tiesas locekļiem ir to attiecīgajās valstīs nepieciešamā kvalifikācija iecelšanai augstākajos tiesnešu amatos vai arī viņi ir juristi ar atzītu kompetenci. Viņiem ir specializētas zināšanas vai pieredze starptautiskajās publiskajās tiesībās. Vēlams, lai viņiem būtu speciālās zināšanas jo īpaši starptautiskajās ieguldījumu tiesībās, starptautiskajās tirdzniecības tiesībās vai tādu strīdu izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem ieguldījumiem vai starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem.

5. Apelācijas tiesas locekļus ieceļ uz astoņiem gadiem. Tomēr trim no sešām personām, kuras tiek ieceltas uzreiz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, pilnvaru termiņu pagarina līdz divpadsmit gadiem – šīs personas nosaka ar izlozes palīdzību. Locekļa pilnvaru termiņu pēc tā beigām var pagarināt ar komitejas lēmumu. Vakanču rašanās gadījumā tās tiek aizpildītas. Persona, kas iecelta, lai aizstātu personu, kuras pienākumu pildīšanas termiņš nav beidzies, pilda šos pienākumus līdz priekšteča pilnvaru termiņa beigām. Persona, kas strādā kādā apelācijas tiesas palātā, kad beidzas šīs personas pilnvaru termiņš, var ar apelācijas tiesas priekšsēdētāja atļauju turpināt darboties šajā palātā līdz procesa beigšanai, un to vienīgi šajā nolūkā turpina uzskatīt par apelācijas tiesas locekli.

6. Apelācijas tiesai ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kuri atbild par organizatoriskiem jautājumiem. Viņus ieceļ amatā uz četru gadu termiņu un izlozē no apelācijas tiesas locekļiem, kuri ir iecelti saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu. Viņi pilda amata pienākumus rotācijas kārtībā, ko izlozē komitejas priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju laikā, kad viņš nav pieejams.

7. Apelācijas tiesa iztiesā lietas palātās trīs locekļu sastāvā, no tiem katrā palātā viens loceklis ir iecelts saskaņā ar attiecīgi 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu. Palātu vada loceklis, kas ir iecelts saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu.

8. Apelācijas tiesas priekšsēdētājs rotācijas kārtībā ieceļ locekļus, kas veido apelācijas tiesas palātu konkrētās apelācijas izskatīšanai, nodrošinot, ka katras palātas sastāvs ir nejaušs un neparedzams, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas strādāt visiem locekļiem.

9. Apelācijas tiesa izstrādā savas darba procedūras.

10. Apelācijas tiesas locekļi nodrošina, ka viņi ir pieejami un spējīgi pildīt šajā sadaļā norādītos pienākumus.

11. Lai nodrošinātu locekļu pieejamību, viņiem tiek maksāts ikmēneša honorārs un maksa par katru dienu, kad viņi pilda locekļa funkcijas; minētās summas nosaka ar komitejas lēmumu. Apelācijas tiesas priekšsēdētājs un attiecīgā gadījumā priekšsēdētāja vietnieks saņem maksu par katru dienu, kad viņi pilda apelācijas tiesas priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar šo sadaļu.

12. Honorāru un dienas maksu apelācijas tiesas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, kuri pilda apelācijas tiesas priekšsēdētāja funkcijas saskaņā ar šo sadaļu, abas Puses vienādā apmērā ieskaita kontā, ko pārvalda ICSID sekretariāts. Ja viena Puse nesamaksā honorāru vai dienas maksu, otra Puse var lemt to maksāt. Jebkuri šādi kavētie maksājumi ir nomaksājami, pieskaitot atbilstošos procentus.

13. Pēc komitejas lēmuma honorāru un dienas maksas var neatgriezeniski pārveidot par regulāru atalgojumu. Tādā gadījumā apelācijas tiesas locekļi strādā pilnas slodzes darba laiku un komiteja nosaka viņu atalgojumu un attiecīgos organizatoriskos jautājumus. Šādā gadījumā apelācijas tiesas locekļi nedrīkst veikt nekādu citu algotu vai nealgotu darbu, ja vien apelācijas tiesas priekšsēdētājs to izņēmuma kārtā neatļauj.

14. ICSID sekretariāts ir apelācijas tiesas sekretariāts un nodrošina tai pienācīgu atbalstu. Izdevumus par šo atbalstu tiesa sadala starp strīda pusēm saskaņā ar 3. 21. pantu (Izmaksas).

3.11. PANTS
Ētika

1. Tiesas un apelācijas tiesas locekļus izraugās starp tādām personām, kuru neatkarība nav apšaubāma. Šīs personas nav saistītas ar kādu valdību²⁸ un jo īpaši nepieņem norādījumus no nevienas valdības vai organizācijas jautājumos, kas saistīti ar strīdu. Tās nedrīkst piedalīties nekādu strīdu izskatīšanā, kur tām varētu rasties tiešs vai netiešs interešu konflikts. Tādējādi tās atbilst 7. pielikumam (Rīcības kodekss tiesas un apelācijas tiesas locekļiem un mediatoriem). Turklāt pēc iecelšanas tās nestrādā par advokātiem, puses ieceltiem ekspertiem, kā arī nav puses noteikti liecinieki jebkādā esošā vai jaunā ieguldījumu strīdā saskaņā ar šo vai kādu citu nolīgumu vai iekšējiem tiesību aktiem.

2. Ja kāda strīda puse uzskata, ka loceklim ir interešu konflikts, tā tiesas priekšsēdētājam vai, attiecīgi, apelācijas tiesas priekšsēdētājam nosūta paziņojumu par iebildumu pret šā locekļa iecelšanu. Paziņojumu par iebildumu nosūta 15 dienu laikā no dienas, kad tiesas vai apelācijas tiesas palātas sastāvs ir paziņots strīda pusei, vai 15 dienu laikā no dienas, kurā tai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, ja tie pamatoti nevarēja būt zināmi palātas sastāva izveides laikā.

3. Ja 15 dienu laikā no dienas, kad iesniegts paziņojums par iebildumiem, loceklis, pret kuru celti iebildumi, ir nolēmis neatkāpties no darba šajā palātā, tad attiecīgi tiesas priekšsēdētājs vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs, uzklausījis strīda puses un devis loceklim iespēju iesniegt apsvērumus, 45 dienu laikā no paziņojuma par iebildumiem saņemšanas pieņem lēmumu un nekavējoties informē par to strīda puses un attiecīgā gadījumā citus palātas locekļus.

4. Par paziņojumu par iebildumiem pret tiesas priekšsēdētāja iecelšanu lemj apelācijas tiesas priekšsēdētājs, un otrādi.

5. Pēc apelācijas tiesas priekšsēdētāja argumentēta ieteikuma Puses ar komitejas lēmumu var nolemt izslēgt no tiesas vai apelācijas tiesas sastāva kādu locekli, ja šīs personas uzvedība ir pretrunā ar 1. punktā noteiktajiem pienākumiem un nav savienojama ar darba turpināšanu tiesā vai apelācijas tiesā. Ja apšaubāmā rīcība tiek piedēvēta apelācijas tiesas priekšsēdētājam, tad argumentēto ieteikumu iesniedz pirmās instances tiesas priekšsēdētājs. Lai aizpildītu vakances, kas var rasties saskaņā ar šo punktu, mutatis mutandis piemēro 3.9. panta (Pirmās instances tiesa) 5. punktu un 3.10. panta (Apelācijas tiesa) 5. punktu.

3.12. PANTS
Daudzpusējs strīdu izšķiršanas mehānisms

Puses savstarpēji un ar citiem ieinteresētiem tirdzniecības partneriem cenšas izveidot daudzpusēju ieguldījumu tiesu un pārsūdzēšanas mehānismu starptautisku ieguldījumu strīdu izšķiršanai. Pēc šāda daudzpusēja mehānisma izveides komiteja izskata iespēju pieņemt lēmumu, kas paredz, ka ieguldījumu strīdus atbilstoši šai sadaļai var risināt saskaņā ar šo daudzpusējo mehānismu, un ka jāveic attiecīgi pārejas pasākumi.

3.13. PANTS
Piemērojamie tiesību akti un interpretācijas noteikumi

1. Tiesa izlemj, vai režīms, par kuru iesniegta prasība, ir tāda pienākuma neizpilde, uz kuru attiecas otrā nodaļa (Ieguldījumu aizsardzība).

2. Ievērojot 3. punktu, tiesa piemēro šo nolīgumu, kuru interpretē saskaņā ar Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām un ar citiem Pušu starpā piemērojamu starptautisko tiesību noteikumiem un principiem²⁹.

3. Ja rodas nopietnas bažas par interpretācijas jautājumiem, kas var ietekmēt ar šo nolīgumu saistītus jautājumus, komiteja, ievērojot 4.1. panta (Komiteja) 4. punkta f) apakšpunktu, var pieņemt šā nolīguma noteikumu interpretācijas. Komitejas pieņemta interpretācija ir saistoša tiesai un apelācijas tiesai, un to nolēmumi ir saskaņā ar minēto lēmumu. Komiteja var nolemt, ka interpretācija ir saistoša no konkrētas dienas.

3.14. PANTS
Prasības, kam acīmredzami nav juridiska pamata

1. Atbildētājs var ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad saskaņā ar 3.9. pantu (Pirmās instances tiesa) izveidota tiesas palāta, bet katrā ziņā ne vēlāk kā pirms tiesas palātas pirmās sēdes, iesniegt iebildumu, ka prasībai acīmredzami nav juridiska pamata.

2. Atbildētājs iespējami precīzi norāda iebilduma pamatu.

3. Pēc tam, kad tiesa ir devusi strīda pusēm iespēju iesniegt apsvērumus par šo iebildumu, tā tiesas palātas pirmajā sēdē vai tūlīt pēc tās izdod lēmumu vai pagaidu nolēmumu par iebildumu.

4. Šī procedūra un tiesas lēmumi neskar atbildētāja tiesības saskaņā ar 3.15. pantu (No likuma viedokļa nepamatotas prasības) vai procesa gaitā iebilst pret prasības juridisko pamatu, neskarot tiesas pilnvaras vispirms izskatīt citus iebildumus.

3.15. PANTS
No likuma viedokļa nepamatotas prasības

1. Neskarot tiesas pilnvaras vispirms izskatīt citus iebildumus vai atbildētāja tiesības celt jebkādus šādus iebildumus jebkurā piemērotā laikā, tiesa vispirms izskata un lemj par visiem tiem iebildumiem, ko cēlis atbildētājs, kurš uzskata, ka saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai)iesniegtā prasība vai kāda tās daļa no likuma viedokļa nav prasība, par ko varētu pieņemt prasītājam labvēlīgu nolēmumu saskaņā aršo sadaļu, pat pieņemot, ka fakti, uz kuriem atsaucas, ir patiesi. Tiesa var arī izvērtēt visus citus attiecīgos faktus, kuri netiek apstrīdēti.

2. Iebildumu atbilstīgi 1. punktam tiesai iesniedz iespējami drīz pēc tiesas palātas izveides un katrā ziņā ne vēlāk kā dienā, ko tiesa atbildētājam nosaka pretprasības vai aizstāvības argumentu izklāsta iesniegšanai vai, ja prasībā izdarīti grozījumi, dienā, kuru tiesa atbildētājam nosaka apsvērumu iesniegšanai par grozījumiem. Iebildumu atbilstīgi 1. punktam nevar iesniegt, kamēr nav pabeigts process, uz kuru attiecas 3.14. pants (Prasības, kam acīmredzami nav juridiska pamata), ja vien tiesa, pienācīgi ņemot vērā lietas apstākļus, nepiešķir atļauju iesniegt iebildumu saskaņā ar šo pantu.

3. Saņēmusi 1. punktā minēto iebildumu, tiesa, ja vien tā neuzskata, ka iebildums ir acīmredzami nepamatots, aptur procesu par faktuālo pamatu, iebilduma izskatīšanai sastāda grafiku, kas ir saderīgs ar grafiku, kuru tā sastādījusi visu citu sākotnējo jautājumu izskatīšanai, un izdod lēmumu vai pagaidu nolēmumu par iebildumu, sniedzot lēmuma vai pagaidu nolēmuma pamatojumu.

3.16. PANTS
Procesa pārskatāmība

Strīdiem saskaņā ar šo sadaļu piemēro 8. pielikumu (Noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, tiesas sēdēm un iespēju trešām personām sniegt izklāstus).

3.17. PANTS
Strīdā neiesaistītā nolīguma Puse

1. Tiesa no strīdā neiesaistītās Puses pieņem vai pēc apspriešanās ar strīda pusēm var aicināt to sniegt izklāstus mutvārdos vai rakstveidā par jautājumiem, kas saistīti ar nolīguma interpretāciju.

2. Tiesa neizdara secinājumus no tā, ka nav saņemts izklāsts vai atbilde uz aicinājumu atbilstīgi 1. punktam.

3. Tiesa nodrošina, lai neviens sniegtais izklāsts netraucētu vai nevajadzīgi neapgrūtinātu tiesas procesu un nepamatoti nekaitētu nevienai strīda pusei.

4. Tiesa arī nodrošina, lai strīda pusēm tiktu dota samērīga iespēja sniegt apsvērumus par ikvienu strīdā neiesaistītās Puses izklāstu.

3.18. PANTS
Nolēmums

1. Ja tiesa nolemj, ka apstrīdētais režīms pārkāpj kādu otrajā nodaļā (Ieguldījumu aizsardzība) noteikto pienākumu, tiesa var pieņemt nolēmumu tikai par šādiem jautājumiem (atsevišķi vai kopā)³⁰:

a) kompensācija par finansiāliem zaudējumiem un piemērojamajiem procentiem un

b) īpašuma restitūcija, ja restitūcijas vietā atbildētājs var samaksāt kompensāciju par finansiāliem zaudējumiem un piemērojamos procentus, ko tiesa nosaka saskaņā ar otro nodaļu (Ieguldījumu aizsardzība).

2. Kompensācija par finansiāliem zaudējumiem nepārsniedz zaudējumus, ko attiecīgo otrās nodaļas (Ieguldījumu aizsardzība) noteikumu pārkāpuma dēļ cietis attiecīgi prasītājs vai tā uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību uz vietas, un to samazina par summu, kas atbilst visām attiecīgās Puses jau iepriekš izmaksātajām kompensācijām. Tiesa nepieņem nolēmumu par kompensācijām kā sodu.

3. Ja prasība tiek iesniegta tāda uzņēmuma vārdā, kas veic uzņēmējdarbību uz vietas, tad nolēmums tiek adresēts šim uzņēmumam.

4. Parasti tiesa pieņem pagaidu nolēmumu 18 mēnešu laikā pēc prasības iesniegšanas. Ja tiesa uzskata, ka tā nevar pieņemt pagaidu nolēmumu 18 mēnešu laikā, tā rakstiski informē strīda puses par aizkavēšanās iemesliem un norāda plānoto termiņu, kurā tā pieņems pagaidu nolēmumu. Pagaidu nolēmums kļūst galīgs, kad ir pagājušas 90 dienas pēc tā pieņemšanas, kurās neviena strīda puse nav to pārsūdzējusi apelācijas tiesā.

3.19. PANTS
Apelācijas procedūra

1. Jebkura strīda puse pagaidu nolēmumu 90 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt apelācijas tiesā. Apelācijas iemesli ir šādi:

a) tiesa ir pieļāvusi kļūdu, interpretējot vai piemērojot piemērojamos tiesību aktus;

b) tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu novērtēšanā, tostarp attiecīgo iekšējo tiesību aktu novērtēšanā, vai

c) ICSID konvencijas 52. pantā paredzētie iemesli, ciktāl tos neaptver a) un b) apakšpunkts.

2. Ja apelācijas tiesa apelāciju noraida, pagaidu nolēmums kļūst galīgs. Apelācijas tiesa var arī noraidīt apelāciju paātrinātā kārtībā, ja ir skaidrs, ka apelācija ir acīmredzami nepamatota, un tādā gadījumā pagaidu nolēmums kļūst galīgs.

3. Ja apelācijas tiesa apmierina apelāciju, tā pilnībā vai daļēji groza vai atceļ juridiskos konstatējumus un secinājumus pagaidu nolēmumā. Apelācijas tiesa nodod lietu atpakaļ tiesai, precīzi norādot, kā tā ir grozījusi vai atcēlusi attiecīgos tiesas konstatējumus un secinājumus. Tiesai ir saistoši apelācijas tiesas konstatējumi un secinājumi, un tā attiecīgā gadījumā pēc strīda pušu uzklausīšanas attiecīgi pārskata savu pagaidu nolēmumu. Tiesa cenšas pieņemt savu pārskatīto nolēmumu 90 dienu laikā no dienas, kad lieta tai tikusi nodota atpakaļ.

4. Parasti apelācijas izskatīšanas laiks nepārsniedz 180 dienas no brīža, kad kāda strīda puse ir oficiāli paziņojusi par savu lēmumu iesniegt apelāciju, līdz brīdim, kad apelācijas tiesa pieņem savu lēmumu. Ja apelācijas tiesa uzskata, ka tā nevar pieņemt lēmumu 180 dienu laikā, tā rakstiski informē strīda puses par aizkavēšanās iemesliem un norāda plānoto termiņu, kurā tā pieņems lēmumu. Nekādā gadījumā process nepārsniedz 270 dienas.

5. Strīda puse, kas iesniedz apelāciju, sniedz nodrošinājumu apelācijas izmaksu segšanai. Strīda puse sniedz arī citus nodrošinājumus, ko apelācijas tiesa var pieprasīt.

6. Apelācijas procedūrai mutatis mutandis piemēro 3.8. pantu (Trešās personas finansējums), 8. pielikumu (Noteikumi par publisku piekļuvi dokumentiem, tiesas sēdēm un iespēju trešām personām sniegt izklāstus), 3.17. pantu (Strīdā neiesaistītā nolīguma Puse) un 3.21. pantu (Izmaksas).

3.20. PANTS
Atlīdzinājums vai cita kompensācija

Atbildētājs nevar uzturēt kā aizstāvības argumentu, pretprasību, tiesības uz kompensāciju vai jebkāda cita iemesla dēļ apgalvojumu, ka par visu kaitējumu vai tā daļu, par kura atlīdzināšanu ir sākts strīds saskaņā ar šo sadaļu, prasītājs ir saņēmis vai saņems atlīdzību vai citu kompensāciju atbilstoši apdrošināšanas vai garantiju līgumam, un tiesa šādu apgalvojumu neatzīst.

3.21. PANTS
Izmaksas

1. Tiesa norīko procesa izmaksas segt tai strīda pusei, kas zaudē. Izņēmuma kārtā tiesa var sadalīt izmaksas starp strīda pusēm, ja tā konstatē, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, tas ir lietderīgi.

2. Citas samērīgas izmaksas, ieskaitot tiesiskās pārstāvības un tiesiskās palīdzības izmaksas, sedz zaudējusī puse, ja vien tiesa nenosaka, ka šāds izmaksu sadalījums, ņemot vērā lietas apstākļus, nav piemērots.

3. Ja prasība apmierināta tikai daļēji, tad nolemtās izmaksas koriģē proporcionāli prasības apmierināto daļu skaitam un apmēram.

4. Ja, piemērojot 3.14. pantu (Prasības, kam acīmredzami nav juridiska pamata) vai 3.15. pantu (No likuma viedokļa nepamatotas prasības), kāda prasība vai tās daļas tiek noraidītas, tad tiesa norīko visas ar šādu prasību vai tās daļām saistītās izmaksas, ieskaitot procesa izmaksas, un citas samērīgas izmaksas, ieskaitot tiesiskās pārstāvības un tiesiskās palīdzības izmaksas, segt strīda pusei, kas zaudē.

5. Komiteja apsver iespēju pieņemt papildu noteikumus par maksām, lai noteiktu maksimālo izmaksu summu par tiesisko pārstāvību un tiesisko palīdzību, kuru var segt konkrētu kategoriju strīda puses, kas zaudē. Šādos papildu noteikumos ņem vērā prasītāja, kas ir fiziska persona vai mazais vai vidējais uzņēmums, finanšu līdzekļus. Komiteja cenšas pieņemt šādus papildu noteikumus ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

3.22. PANTS
Nolēmumu izpilde

1. Nolēmums, kas sniegts atbilstoši šai sadaļai, nav izpildāms, pirms tas ir kļuvis galīgs saskaņā ar 3.18. panta (Nolēmums) 4. punktu vai 3.19. panta (Apelācijas procedūra) 2. vai 3. punktu. Galīgie nolēmumi, ko tiesa pieņem saskaņā ar šo sadaļu, strīda pusēm ir saistoši, un tiem nevar piemērot atlikšanu, apelāciju, pārskatīšanu, anulēšanu vai kādu citu tiesiskās aizsardzības līdzekli³¹.

2. Katra Puse atzīst nolēmumu, kas sniegts atbilstoši šim nolīgumam, par saistošu, un nodrošina finansiālo saistību izpildi savā teritorijā tā, it kā tas būtu galīgs tiesas spriedums minētajā Pusē.

3. Nolēmuma īstenošanu reglamentē tiesību akti par spēkā esošu spriedumu vai nolēmumu īstenošanu, ja šāda īstenošana ir nepieciešama.

4. Lielākai noteiktībai – ceturtās nodaļas (Institucionāli, vispārīgi un nobeiguma noteikumi) 4.11. pants (Tiešas ietekmes neesība) nekavē atbilstīgi šai sadaļai sniegto nolēmumu atzīšanu, izpildi un īstenošanu.

5. Ņujorkas konvencijas I panta nolūkos galīgie nolēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo sadaļu, ir šķīrējtiesas nolēmumi, kuri attiecas uz prasībām, kas uzskatāmas par tādām, kuras izriet no komercattiecībām vai komercdarījuma.

6. Lielākai noteiktībai un ievērojot 1. punktu, ja prasība ir iesniegta strīdu izšķiršanai atbilstoši 3.6. panta (Prasības iesniegšana tiesā) 1. punkta a) apakšpunktam, galīgais nolēmums, kas pieņemts atbilstoši šai sadaļai, ir kvalificējams kā nolēmums atbilstīgi ICSID konvencijas IV nodaļas 6. sadaļai.

3.23. PANTS
Nolīguma Pušu loma

1. Neviena Puse nesniedz diplomātisku aizsardzību un neiesniedz starptautisku prasību saistībā ar strīdu, par kuru kāds tās ieguldītājs un otra Puse ir piekrituši iesniegt vai ir iesnieguši prasību strīdu izšķiršanai saskaņā ar šo sadaļu, ja šī otra Puse ievēro šādā strīdā pieņemtu nolēmumu un panāk atbilstību tam. Diplomātiskā aizsardzība šajā punktā neietver neformālu diplomātisku informācijas apmaiņu, kuras vienīgais mērķis ir atvieglot strīda izšķiršanu.

2. Lielākai noteiktībai – 1. punkts neliedz Pusei iespēju izmantot strīdu izšķiršanas procedūras, uz ko attiecas trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļa (Strīdu izšķiršana starp Pusēm), attiecībā uz vispārēji piemērojamu pasākumu, pat ja ar šo pasākumu, iespējams, tiek pārkāpts nolīgums attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem, par kuriem iesniegta prasība atbilstīgi 3.6. pantam (Prasības iesniegšana tiesai), un neskar 3.17. pantu (Strīdā neiesaistītā nolīguma Puse).

3.24. PANTS
Konsolidācija

1. Ja divās vai vairāk prasībās, kuras atsevišķi iesniegtas saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai), ir kopīgs tiesību vai faktu jautājums un vieni un tie paši notikumi vai apstākļi, tad strīda puse var censties panākt atsevišķas tiesas palātas ("konsolidācijas palāta") izveidi un lūgt, lai šāda palāta izdod konsolidācijas rīkojumu saskaņā ar:

a) visu strīda pušu vienošanos, uz kurām attiektos rīkojums, un šādā gadījumā strīda puses iesniedz kopīgu lūgumu saskaņā ar 3. punktu, vai

b) 2.–12. punktu, ja rīkojums attiektos tikai uz vienu atbildētāju.

2. Strīda puse, kas cenšas panākt konsolidācijas rīkojuma izdošanu, vispirms iesniedz paziņojumu pārējām strīda pusēm, uz kurām rīkojums attiektos. Paziņojumā norāda:

a) visu strīda pušu, uz kurām attiektos rīkojums, vārdus, uzvārdus / nosaukumus un adreses;

b) prasības vai to daļas, uz kurām attiektos rīkojums, un

c) iecerētā rīkojuma pamatojumu.

Strīda puses cenšas vienoties par konsolidācijas rīkojumu un piemērojamajiem strīdu izšķiršanas noteikumiem.

3. Ja 2. punktā minētās strīda puses 30 dienu laikā no paziņojuma dienas nav panākušas vienošanos par konsolidāciju, tad strīda puse var iesniegt konsolidācijas rīkojuma lūgumu saskaņā ar 3. līdz 7. punktu. Lūgumu iesniedz rakstveidā un to nogādā tiesas priekšsēdētājam un visām strīda pusēm, uz kurām rīkojums attiektos. Šādā lūgumā norāda:

a) visu strīda pušu, uz kurām attiektos rīkojums, vārdus, uzvārdus / nosaukumus un adreses;

b) prasības vai to daļas, uz kurām attiektos rīkojums, un

c) iecerētā rīkojuma pamatojumu.

Ja strīda puses ir panākušas vienošanos par prasību konsolidāciju, tad saskaņā ar šo punktu tās iesniedz kopīgu lūgumu tiesas priekšsēdētājam.

4. Ja tiesas priekšsēdētājs 30 dienu laikā no 3. punktā minētā lūguma saņemšanas nekonstatē, ka lūgums ir acīmredzami nepamatots, tad saskaņā ar 3.9. panta (Pirmās instances tiesa) 8. punktu tiesā tiek izveidota konsolidācijas palāta.

5. Tiesas konsolidācijas palātas process notiek šādā veidā:

a) ja vien visas strīda puses nevienojas citādi, gadījumā, ja visas prasības, uz kurām attiektos konsolidācijas rīkojums, ir iesniegtas saskaņā ar vieniem un tiem pašiem strīdu izšķiršanas noteikumiem, konsolidācijas palāta izmanto vienus un to pašus strīdu izšķiršanas noteikumus;

b) ja prasības, uz kurām attiektos konsolidācijas rīkojums, nav iesniegtas saskaņā ar vieniem un tiem pašiem strīdu izšķiršanas noteikumiem, tad:

i) strīda puses var vienoties par strīdu izšķiršanas noteikumiem, kas pieejami atbilstīgi 3.6. pantam (Prasības iesniegšana tiesai) un ko piemēro konsolidācijas procesam, vai

ii) ja strīda puses nevar vienoties par vieniem un tiem pašiem strīdu izšķiršanas noteikumiem 30 dienu laikā no dienas, kad iesniegts lūgums saskaņā ar 3. punktu, tad konsolidācijas procesam piemēro UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumus.

6. Ja konsolidācijas palāta ir pārliecināta, ka divām vai vairāk prasībām, kas iesniegtas saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai), ir kopīgs tiesību vai faktu jautājums un vieni un tie paši notikumi vai apstākļi, tad konsolidācijas palāta taisnīgas un efektīvas prasību izšķiršanas labad, tostarp nolēmumu konsekvences labad, un pēc strīda pušu uzklausīšanas ar rīkojumu var:

a) uzņemties jurisdikciju pār prasībām pilnībā vai daļēji un var tās izskatīt un izlemt kopā, vai

b) uzņemties jurisdikciju pār vienu vai vairākām prasībām (kā arī tās izskatīt un izlemt), kas, pēc tās ieskatiem, palīdzētu izšķirt pārējās prasības.

7. Ja ir izveidota konsolidācijas palāta, tad prasītājs, kurš iesniedzis prasību saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai) un kura nosaukums/ vārds, uzvārds nav norādīts lūgumā, kas iesniegts saskaņā ar 3. punktu, var iesniegt rakstisku lūgumu konsolidācijas palātai, lai to iekļautu ikvienā rīkojumā, ko izdod saskaņā ar 6. punktu. Šāds lūgums atbilst 3. punktā izklāstītajām prasībām.

8. Kamēr saskaņā ar 6. punktu nav pieņemts lēmums, konsolidācijas palāta, saņēmusi strīda puses pieteikumu, var izdot rīkojumu, ka saskaņā ar 3.9. pantu (Pirmās instances tiesa) izveidotas palātas procesu var apturēt, ja vien minētā palāta nav jau beigusi procesu.

9. Saskaņā ar 3.9. pantu (Pirmās instances tiesa) izveidotai tiesas palātai nav jurisdikcijas lemt par tādu prasību vai prasības daļām, par ko uzņēmusies jurisdikciju konsolidācijas palāta, un saskaņā ar 3.9. pantu (Pirmās instances tiesa) izveidotas palātas procesu attiecīgi aptur vai izbeidz.

10. Konsolidācijas palātas nolēmums attiecībā uz prasībām vai to daļām, par ko tā uzņēmusies jurisdikciju, ir saistošs palātām, kuras izveidotas saskaņā ar 3.9. pantu (Pirmās instances tiesa) attiecībā uz šīm prasībām no dienas, kad nolēmums kļūst galīgs saskaņā ar 3.18. panta (Nolēmums) 4. punktu vai 3.19. panta (Apelācijas procedūra) 2. vai 3. punktu.

11. Prasītājs var atsaukt tādu prasību vai prasības daļu, uz ko attiecas konsolidācija, no strīdu izšķiršanas procedūras, uz kuru attiecas šis pants, taču pēc tam prasību vai prasības daļu vairs nevar atkārtoti iesniegt saskaņā ar 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai).

12. Pēc kādas strīda puses lūguma konsolidācijas palāta var veikt pasākumus, ko uzskata par piemērotiem, lai saglabātu šīs strīda puses aizsargātās informācijas konfidencialitāti pret citām strīda pusēm. Šādi pasākumi var ietvert atļauju iesniegt saīsinātu to dokumentu versiju, kuros ir aizsargāta informācija, pārējām strīda pusēm vai daļēji uzklausīt puses privāti.

B SADAĻA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA STARP PUSĒM

3.25. PANTS
Darbības joma

Šo sadaļu piemēro attiecībā uz visiem strīdiem starp pusēm par šā nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, ja vien nav skaidri paredzēts citādi.

3.26. PANTS
Apspriešanās

1. Puses cenšas atrisināt strīdus par 3.25. pantā (Darbības joma) minēto noteikumu interpretāciju un piemērošanu, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2. Puse aicina sākt apspriešanos, nosūtot rakstisku lūgumu otrai Pusei un tā kopiju komitejai, pamato lūgumu sākt apspriešanos, tostarp norādot izskatāmos pasākumus un piemērojamos 3.25. pantā (Darbības joma) minētos noteikumus, un pamato, kādēļ tā uzskata, ka pasākumi ir nesaderīgi ar šādiem noteikumiem.

3. Apspriešanos sarīko 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 60 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas, ja vien Puses nevienojas citādi. Apspriešanās ir konfidenciāla, un tā neskar nevienas Puses tiesības turpmākos procesos.

4. Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem sarīko 15 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas un uzskata par pabeigtu 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas, ja vien Puses nevienojas citādi.

5. Ja Puse, kurai lūgums adresēts, neatbild uz apspriešanās lūgumu desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajā termiņā, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākts savstarpēji saskaņots risinājums, prasītāja Puse saskaņā ar 3.28. pantu (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) var pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidi.

3.27. PANTS
Mediācija

Jebkura Puse saskaņā ar 10. pielikumu (Mediācijas procedūra strīdos starp Pusēm) var pieprasīt otrai Pusei iesaistīties mediācijas procedūrā par pasākumu, kas nelabvēlīgi ietekmē ieguldījumus starp Pusēm.

3.28. PANTS
Šķīrējtiesas procedūras sākšana

1. Ja Puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā paredzēts 3.26. pantā (Apspriešanās), prasītāja Puse saskaņā ar šo pantu var pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidi.

2. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju iesniedz rakstveidā atbildētājai Pusei un komitejai. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda konkrēto izskatāmo pasākumu un tādā veidā, kas pietiekami skaidri parāda sūdzības juridisko pamatu, izskaidro, kāpēc attiecīgais pasākums varētu pārkāpt 3.25. panta (Darbības joma) noteikumus.

3.29. PANTS
Šķīrējtiesas kolēģijas izveide

1. Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs šķīrējtiesneši.

2. Piecu dienu laikā no dienas, kad atbildētāja Puse saņēmusi 3.28. panta (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) 1. punktā minēto pieprasījumu, Puses sāk apspriešanos, lai vienotos par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu.

3. Ja desmit dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju, tad komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis 20 dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas izvēlas vienu šķīrējtiesnesi, kas būs priekšsēdētājs, izlozējot to no saraksta, kurš minēts 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 1. punktā.

4. Ja desmit dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesnešiem, tad:

a) 15 dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas no personām, kas iekļautas saskaņā ar 3.44. pantu (Šķīrējtiesnešu saraksti) izveidotajā sarakstā, katra Puse var izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, kurš nebūs priekšsēdētājs, un

b) ja kāda Puse neizvēlas šķīrējtiesnesi saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu, tad komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izvēlas atlikušos šķīrējtiesnešus, 20 dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas izlozējot to no personām, ko Puse piedāvājusi saskaņā ar 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu.

5. Ja 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktā paredzētais saraksts netiek izveidots 4. punkta vajadzībām noteiktajā laikā:

a) ja abas Puses ir piedāvājušas personas saskaņā 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu, tad katra Puse 15 dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas no piedāvātajām personām var izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, kurš nebūs priekšsēdētājs. Ja Puse neizvēlas šķīrējtiesnesi, tad komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izvēlas šķīrējtiesnesi, izlozējot to no tās Puses piedāvātajām personām, kura nav izvēlējusies savu šķīrējtiesnesi, vai

b) ja tikai viena Puse ir piedāvājusi personas saskaņā 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu, tad katra Puse 15 dienu laikā no 2. punktā minētās apspriešanās sākšanas no piedāvātajām personām var izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, kurš nebūs priekšsēdētājs. Ja Puse neizvēlas šķīrējtiesnesi, tad komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izvēlas šķīrējtiesnesi, izlozējot to no piedāvātajām personām.

6. Ja 3. punktā noteiktajā laikā netiek izveidots 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 1. punktā paredzētais saraksts, tad priekšsēdētāju izvēlas, to izlozējot no PTO Apelācijas institūcijas locekļiem, kuri nav nevienas Puses fiziskas personas.

7. Šķīrējtiesas kolēģijas izveides diena ir diena, kad izvēlēts pēdējais no trim šķīrējtiesnešiem.

8. Šķīrējtiesnešus aizstāj vienīgi 9. pielikumā (Šķīrējtiesas reglaments) iekļautā reglamenta 18.–24. punktā izklāstīto iemeslu dēļ un ievērojot minētajos punktos noteiktās procedūras.

3.30. PANTS
Prejudiciāls nolēmums par steidzamību

Pēc kādas Puses lūguma šķīrējtiesa 10 dienu laikā pēc tās izveides var pieņemt prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

3.31. PANTS
Kolēģijas starpposma ziņojums

1. Šķīrējtiesas kolēģija ne vēlāk kā 90 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveides sniedz Pusēm starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo šā nolīguma noteikumu piemērojamība un šķīrējtiesas kolēģijas konstatējumu un ieteikumu pamatapsvērumi. Ja šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, tad tās priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu šķīrējtiesas kolēģijai nekādā gadījumā nevajadzētu sniegt vēlāk kā 120 dienas pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides.

2. Katra Puse šķīrējtiesas kolēģijai var iesniegt rakstisku lūgumu pārskatīt konkrētus starpposma ziņojuma aspektus 30 dienu laikā no tā paziņošanas.

3. Steidzamos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai sniegtu starpposma ziņojumu divas reizes īsākā termiņā, nekā noteikts 1. punktā, un ikviena Puse šķīrējtiesas kolēģijai var iesniegt rakstisku lūgumu pārskatīt konkrētus starpposma ziņojuma aspektus 15 dienu laikā no tā paziņošanas.

4. Šķīrējtiesas kolēģija, izskatījusi Pušu rakstiskās piezīmes par starpposma ziņojumu, var grozīt ziņojumu un pēc saviem ieskatiem veikt papildu pārbaudi. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgā nolēmuma konstatējumos ir pietiekami aplūkoti argumenti, kas izvirzīti starpposma pārskata posmā, un tajā ir skaidri aplūkotas abu Pušu rakstiskās piezīmes.

3.32. PANTS
Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums

1. Šķīrējtiesa sniedz savu nolēmumu Pusēm un komitejai 150 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveides dienas. Ja šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, tad tās priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt nolēmumu. Nolēmumu šķīrējtiesas kolēģijai nekādā gadījumā nevajadzētu sniegt vēlāk kā 180 dienas pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides.

2. Steidzamo gadījumos šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai sniegtu nolēmumu 75 dienu laikā no tās izveides dienas. Nolēmumu šķīrējtiesas kolēģijai nekādā gadījumā nevajadzētu sniegt vēlāk kā 90 dienas pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides.

3.33. PANTS
Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpilde

Katra Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai labā ticībā izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, un Puses cenšas vienoties par nolēmuma izpildes termiņu.

3.34. PANTS
Samērīgs nolēmuma izpildes termiņš

1. Ja nolēmuma tūlītēja izpilde nav iespējama, tad ne vēlāk kā 30 dienas no šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma saņemšanas atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un komitejai, cik daudz laika tai būs vajadzīgs, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu (turpmāk – "samērīgs termiņš").

2. Ja Pusēm ir domstarpības par samērīgu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes termiņu, tad 20 dienu laikā no atbildētājas Puses saskaņā ar 1. punktu veiktā paziņojuma saņemšanas prasītāja Puse rakstveidā pieprasa sākotnējai šķīrējtiesas kolēģijai noteikt samērīgo termiņu. Par šādu lūgumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un komitejai. Sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija 20 dienu laikā no lūguma iesniegšanas sniedz savu nolēmumu Pusēm un komitejai.

3. Ja kāds no sākotnējās šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem vairs nevar darboties kolēģijā, piemēro 3.29. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 35 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

4. Atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi par šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes gaitu vismaz vienu mēnesi pirms samērīgā termiņa beigām.

5. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt samērīgo termiņu.

3.35. PANTS
Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana

1. Atbildētāja Puse pirms samērīgā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un komitejai visus šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumus, ko tā veikusi.

2. Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai tiek veikti saskaņā ar 1. punktu paziņotie pasākumi vai par to, vai šādi pasākumi ir saderīgi ar 3.25. panta (Darbības joma) noteikumiem, prasītāja Puse var rakstveidā pieprasīt, lai šo jautājumu izlemj sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija. Šādā pieprasījumā norāda konkrēto izskatāmo pasākumu un 3.25. pantā (Darbības joma) minētos noteikumus, ar kuriem tas šķiet nesaderīgs, un tādā veidā, kas pietiekami skaidri parāda sūdzības juridisko pamatu. Šādā pieprasījumā arī izskaidro, kāpēc attiecīgais pasākums nav saderīgs ar 3.25. panta (Darbības joma) noteikumiem. Sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija paziņo savu nolēmumu 45 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

3. Ja kāds no sākotnējās šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem vairs nevar darboties kolēģijā, piemēro 3.29. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītās procedūras. Nolēmuma sniegšanas termiņš ir 60 dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

3.36. PANTS
Pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumenti nolēmuma neizpildes gadījumā

1. Ja atbildētāja Puse līdz samērīgā termiņa beigām nepaziņo nevienu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka šādi pasākumi nav veikti vai ka pasākums, kas paziņots saskaņā ar 3.35. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana) 1. punktu, nav saderīgs ar minētās Puses pienākumiem, kuri izklāstīti 3.25. panta (Darbības joma) noteikumos, atbildētāja Puse sāk sarunas ar prasītāju Pusi ar mērķi panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos par kompensāciju.

2. Ja vienošanās par kompensāciju netiek panākta 30 dienu laikā no samērīgā termiņa beigām vai 30 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma sniegšanas atbilstīgi 3.35. pantam (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana) par to, ka nav veikti pasākumi, lai izpildītu šķirējtiesas kolēģijas nolēmumu, vai ka pasākumi, kas veikti lai izpildītu attiecīgo nolēmumu, nav saderīgi ar 3.25. punkta (Darbības joma) noteikumiem, tad prasītājai Pusei, paziņojot to otrai Pusei un komitejai, ir tiesības veikt pienācīgus pasākumus tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam zaudējumam vai kaitējumam. Paziņojumā norāda veicamos pasākumus. Prasītāja Puse var veikt šādus pasākumus jebkurā laikā pēc tam, kad pagājušas desmit dienas pēc tam, kad atbildētāja Puse saņēmusi paziņojumu, ja vien atbildētāja Puse nav lūgusi jautājuma izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar 3. punktu.

3. Ja atbildētāja Puse uzskata, ka prasītājas Puses veiktie pasākumi nav līdzvērtīgi pārkāpuma izraisītajam zaudējumam vai kaitējumam, tā var rakstveidā pieprasīt, lai šo jautājumu izlemj sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija. Par šādu pieprasījumu līdz 2. punktā minētā desmit dienu termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un komitejai. Sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija, attiecīgā gadījumā uzklausījusi ekspertu viedokli, 30 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un komitejai savu nolēmumu par pienākumu apturēšanas apmēru. Pasākumus neveic, iekams sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija nav paziņojusi savu nolēmumu, un pasākumi ir saderīgi ar šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu.

4. Ja kāds no sākotnējās šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem vairs nevar darboties kolēģijā, piemēro 3.29. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītās procedūras. Nolēmuma sniegšanas termiņš ir 45 dienas no 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5. Šajā pantā paredzētie pasākumi ir ierobežoti laikā un tos nepiemēro pēc tam, kad:

a) puses ir panākušas savstarpēji saskaņotu risinājumu saskaņā ar 3.39. pantu (Savstarpēji saskaņots risinājums) vai

b) puses ir panākušas vienošanos par to, vai pasākumi, kas paziņoti saskaņā ar 3.37. panta (To izpildes pasākumu pārskatīšana, kas veikti pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumentu pieņemšanas sakarā ar neizpildi) 1. punktu, nodrošina, ka atbildētāja Puse panāk atbilstību 3.25. panta (Darbības joma) noteikumiem, vai

c) visi pasākumi, kas atzīti par nesaderīgiem ar 3.25. panta (Darbības joma) noteikumiem, ir atcelti vai grozīti, panākot atbilstību minētajiem noteikumiem, kā nolemts saskaņā ar 3.37. panta (To izpildes pasākumu pārskatīšana, kas veikti pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumentu pieņemšanas sakarā ar neizpildi) 2. punktu.

3.37. PANTS
To izpildes pasākumu pārskatīšana, kas veikti pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumentu pieņemšanas sakarā ar neizpildi

1. Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un komitejai visus šķīrējtiesas nolēmuma izpildes pasākumus, kurus tā veikusi, un savu lūgumu izbeigt pasākumus, ko piemēro prasītāja Puse.

2. Ja Puses 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse panāk atbilstību 3.25. panta (Darbības joma) noteikumiem, prasītāja Puse rakstveidā pieprasa, lai šo jautājumu izlemj sākotnējā šķīrējtiesas kolēģija. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un komitejai. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu 45 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un komitejai. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka veiktais izpildes pasākums atbilst 3.25. panta (Darbības joma) noteikumiem, 3.36. pantā (Pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumenti nolēmuma neizpildes gadījumā) minētie pasākumi tiek izbeigti.

3.38. PANTS
Šķīrējtiesas procedūru apturēšana un izbeigšana

1. Šķīrējtiesas kolēģija pēc abu Pušu rakstiska lūguma aptur savu darbu jebkurā laikā uz laikposmu, par ko vienojas Puses un kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Šķīrējtiesas kolēģija atsāk darbu saskaņotā laikposma beigās pēc prasītājas Puses rakstiska lūguma vai pirms saskaņotā laikposma beigām – pēc abu Pušu rakstiska lūguma. Ja prasītāja Puse nepieprasa atsākt šķīrējtiesas kolēģijas darbu pirms saskaņotā perioda beigām, tad strīdu izšķiršanas procedūras, kas sāktas saskaņā ar šo sadaļu, tiek uzskatītas par izbeigtām. Ievērojot 3.45. pantu (Saistība ar PTO pienākumiem), šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar nevienas Puses tiesības citā procesā.

2. Puses jebkurā laikā var rakstveidā vienoties izbeigt strīdu izšķiršanas procedūras, kas sāktas saskaņā ar šo sadaļu.

3.39. PANTS
Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses katrā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdam, uz kuru attiecas šī sadaļa. Par šādu risinājumu tās paziņo komitejai un šķīrējtiesas kolēģijai, ja tāda ir. Ja risinājumam ir vajadzīgs apstiprinājums saskaņā ar attiecīgām kādas Puses iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību, un strīdu izšķiršanas procedūras, kas sāktas saskaņā ar šo sadaļu, tiek apturētas. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai tiek paziņots, ka minētās iekšējās procedūras ir pabeigtas, strīdu izšķiršanas procedūra tiek izbeigta.

3.40. PANTS
Reglaments

1. Strīdu izšķiršanas procedūras, uz kurām attiecas šī sadaļa, reglamentē 9. pielikums (Šķīrējtiesas reglaments).

2. Visas šķīrējtiesas kolēģijas sēdes saskaņā ar 9. pielikumu (Šķīrējtiesas reglaments) ir atklātas.

3.41. PANTS
Informācijas iesniegšana

1. Šķīrējtiesas kolēģija pēc kādas Puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt informāciju no jebkura avota, kuru tā uzskata par pieņemamu šķīrējtiesas kolēģijas procesam, ieskaitot strīdā iesaistītās Puses. Šķīrējtiesas kolēģijai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar Pusēm. Šādi iegūtā informācija jāizpauž Pusēm un jādod tām iespēja iesniegt piezīmes.

2. Pušu ieinteresētajām fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar 9. pielikumu (Šķīrējtiesas reglaments) ir atļauts iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai amicus curiae rezumējumus.

3.42. PANTS
Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesas kolēģija interpretē 3.25. panta (Darbības joma) noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, ieskaitot Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām. Ja kāds šajā nolīgumā paredzēts pienākums ir identisks PTO līgumā paredzētam pienākumam, šķīrējtiesas kolēģija ņem vērā attiecīgo interpretāciju, kas iedibināta PTO Strīdu izšķiršanas padomes nolēmumos. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 3.25. panta (Darbības joma) noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.

3.43. PANTS
Šķīrējtiesas kolēģijas lēmumi un nolēmumi

1. Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, izskatāmo jautājumu izšķir ar balsu vairākumu.

2. Visi šķīrējtiesas nolēmumi ir saistoši Pusēm, un tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā tiek izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo 3.25. panta (Darbības joma) noteikumu piemērojamība, kā arī šķīrējtiesas kolēģijas konstatējumu un secinājumu pamatojums. Komiteja šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumus dara pilnībā pieejamus atklātībai, ja vien tā nelemj citādi, lai nodrošinātu tādas informācijas konfidencialitāti, kuru kāda Puse norādījusi par konfidenciālu.

3.44. PANTS
Šķīrējtiesnešu saraksti

1. Stājoties spēkā šim nolīgumam, Puses izveido piecu personu sarakstu, kuras vēlas un spēj būt 3.29. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) minētās šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs.

2. Komiteja ne vēlāk kā pēc tam, kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši seši mēneši, izveido vismaz desmit personu sarakstu, kuras vēlas un spēj būt šķīrējtiesneši. Stājoties spēkā šim nolīgumam, katra Puse piedāvā vismaz piecas personas, kas varētu būt šķīrējtiesneši.

3. Komiteja nodrošina, ka tiek uzturēti saskaņā ar 1. un 2. punktu izveidotie to personu saraksti, kuras varētu būt priekšsēdētāji vai šķīrējtiesneši.

4. Šķīrējtiesnešiem ir specializētas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā vai ieguldījumos, vai tādu strīdu izšķiršanā, kuri rodas saistībā ar starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem. Viņi ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi, nav saistīti ar nevienas Puses valdību un atbilst 11. pielikumam (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss).

3.45. PANTS
Saistība ar PTO pienākumiem

1. Šīs sadaļas strīdu izšķiršanas noteikumu izmantošana neskar darbības, kas saistītas ar PTO, tostarp strīdu izšķiršanas procesus.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, ja kāda Puse attiecībā uz konkrētu pasākumu ir sākusi strīdu izšķiršanas procesu vai nu saskaņā ar šo sadaļu, vai PTO līgumu, tā nevar sākt strīdu izšķiršanas procesu attiecībā uz to pašu pasākumu otrā forumā, pirms nav beigts pirmais process. Turklāt Puse nesāk strīdu izšķiršanas procesu saskaņā ar šo sadaļu un saskaņā ar PTO līgumu, ja vien netiek apstrīdēti būtiski atšķirīgi pienākumi, uz kuriem attiecas abi nolīgumi, vai ja izraudzītais forums procesuālu vai jurisdikcijas iemeslu dēļ neizdara konstatējumus par prasību, kuras mērķis ir labot šādu pienākumu pārkāpumu, ja konstatējumu neizdarīšanas iemesls attiecīgajā forumā nav prasītājas Puses nolaidība.

3. Šā panta 2. punktā:

a) strīdu izšķiršanas procesu, uz kuru attiecas PTO līgums, uzskata par sāktu, kad kāda Puse pieprasa izveidot komisiju atbilstoši PTO līguma 2. pielikumā ietvertās Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu (turpmāk – "VSI") 6. pantam, un to uzskata par pabeigtu, kad Strīdu izšķiršanas padome pieņem komisijas ziņojumu un attiecīgā gadījumā Apelācijas institūcijas ziņojumu atbilstoši VSI 16. pantam un 17. panta 14. punktam, un

b) strīdu izšķiršanas procesu, uz kuru attiecas šī sadaļa, uzskata par sāktu, kad kāda Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši 3.28. panta (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) 1. punktam, un to uzskata par pabeigtu, kad šķīrējtiesas kolēģija sniedz savu nolēmumu Pusēm un komitejai atbilstoši 3.32. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums) 2. punktam vai kad Puses ir panākušas savstarpēji saskaņotu risinājumu atbilstoši 3.39. pantam (Savstarpēji saskaņots risinājums).

4. Neviens šīs sadaļas noteikums neliedz Pusei īstenot pienākumu apturēšanu, ko atļāvusi Strīdu izšķiršanas padome. Ne PTO līgums, ne ESSBTN nav piemērojams, lai liegtu kādai Pusei veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar šīs sadaļas 3.36. pantu (Pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumenti nolēmuma neizpildes gadījumā).

3.46. PANTS
Termiņi

1. Visus šajā sadaļā noteiktos termiņus, ieskaitot šķīrējtiesas kolēģiju nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās, un pirmā diena ir diena pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.

2. Jebkuru šajā sadaļā minēto termiņu var grozīt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

CETURTĀ NODAĻA
INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

4.1. PANTS
Komiteja

1. Puses ar šo izveido komiteju, kurā ietilpst ES Puses un Singapūras pārstāvji ("komiteja").

2. Komiteja parasti sanāk reizi divos gados pārmaiņus Savienībā vai Singapūrā vai bez nepamatotas kavēšanās – pēc jebkuras Puses lūguma. Komitejas līdzpriekšsēdētāji ir par tirdzniecību atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis un Singapūras tirdzniecības un rūpniecības ministrs vai viņu attiecīgie pārstāvji. Komiteja vienojas par sanāksmju grafiku un nosaka savu darba kārtību, kā arī var pieņemt savu reglamentu.

3. Komiteja:

a) nodrošina šā nolīguma pienācīgu darbību;

b) uzrauga un veicina šā nolīguma īstenošanu un piemērošanu un sekmē tā vispārējo mērķu sasniegšanu;

c) izvērtē iespējas vēl vairāk uzlabot ieguldījumu attiecības starp Pusēm;

d) izskata grūtības, kas var rasties, īstenojot trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļu (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm), un apsver iespējamus tās uzlabojumus, jo īpaši, ņemot vērā pieredzi un notikumus citos starptautiskos forumos;

e) kopumā pārskata trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A iedaļas (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) darbību, ņemot vērā arī visus jautājumus, kas rodas saistībā ar centieniem izveidot daudzpusēju strīdu izšķiršanas mehānismu, kurš apskatīts 3.12. pantā (Daudzpusējs strīdu izšķiršanas mehānisms);

f) neskarot trešo nodaļu (Strīdu izšķiršana), cenšas risināt problēmas, kas var rasties jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, vai atrisināt strīdus, kas var rasties par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, un

g) izskata citus interesējošus jautājumus, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā.

4. Komiteja pēc Pušu vienošanās un pēc to attiecīgo juridisko prasību un procedūru pabeigšanas var lemt par šādiem jautājumiem:

a) iecelt tiesas locekļus un apelācijas tiesas locekļus saskaņā ar 3.9. panta (Pirmās instances tiesa) 2. punktu un 3.10. panta (Apelācijas tiesa) 2. punktu, palielināt vai samazināt locekļu skaitu saskaņā ar 3.9. panta 3. punktu un 3.10. panta 3. punktu, kā arī izslēgt locekļus no tiesas vai no apelācijas tiesas sastāva saskaņā ar 3.11. panta (Ētika) 5. punktu;

b) noteikt ikmēneša honorāru tiesas un apelācijas tiesas locekļiem saskaņā ar 3.9. panta 12. punktu un 3.10. panta 11. punktu un locekļu dienas maksu par darbu apelācijas tiesas palātā, kā arī tiesas un apelācijas tiesas priekšsēdētāja dienas maksu saskaņā ar 3.10. panta 12. punktu un 3.9. panta 13. punktu;

c) pārveidot tiesas un apelācijas tiesas locekļu honorāru un citas maksas un izdevumus par regulāru atalgojumu saskaņā ar 3.9. panta 15. punktu un 3.10. panta 13. punktu;

d) norādīt visus vajadzīgos pārejas pasākumus saskaņā ar 3.12. pantu (Daudzpusējs strīdu izšķiršanas mehānisms);

e) pieņemt papildu noteikumus par maksām saskaņā ar 3.21. panta (Izmaksas) 5. punktu;

f) pieņemt šā nolīguma noteikumu interpretācijas, kas ir saistošas Pusēm un visām saskaņā ar šo nolīgumu izveidotām struktūrām, ieskaitot tiesu un apelācijas tiesu, kas minētas trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļā (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm), un šķīrējtiesas kolēģijas, kuras minētas trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļā (Strīdu izšķiršana starp Pusēm), un

g) pieņemt noteikumus, kas papildina piemērojamos strīdu izšķiršanas noteikumus vai pielikumos iekļautos noteikumus. Šie noteikumi ir saistoši tiesai un apelācijas tiesai, kas minētas trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļā (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm), un šķīrējtiesas kolēģijām, kuras minētas trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļā (Strīdu izšķiršana starp Pusēm).

4.2. PANTS
Lēmumu pieņemšana

1. Puses komitejā var pieņemt lēmumus, ja tas paredzēts šajā nolīgumā. Komitejā pieņemtie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai tos izpildītu.

2. Komiteja var pieņemt pienācīgus ieteikumus, ja tas paredzēts šajā nolīgumā.

3. Komiteja izstrādā lēmumus un ieteikumus, Pusēm vienojoties.

4.3. PANTS
Grozījumi

1. Puses var vienoties grozīt šo nolīgumu. Šā nolīguma grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad Puses apmainās ar rakstiskiem paziņojumiem, kas apliecina, ka tās ir izpildījušas savas attiecīgās piemērojamās tiesiskās prasības un procedūras, kuras izklāstītas grozījumu instrumentā.

2. Neatkarīgi no 1. punkta Puses komitejā var pieņemt lēmumus, ar ko groza šo nolīgumu, ja tas paredzēts šajā nolīgumā.

4.4. PANTS
Piesardzības atkāpe

1. Nekas šajā nolīgumā neliedz nevienai Pusei noteikt vai saglabāt samērīgus pasākumus piesardzības apsvērumu dēļ, piemēram:

a) ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai tādu personu aizsardzība, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi;

b) finanšu pakalpojumu sniedzēju drošības, stabilitātes, integritātes vai finansiālās atbildības uzturēšana vai

c) puses finanšu sistēmas integritātes un stabilitātes nodrošināšana.

2. Šie pasākumi nerada lielāku slogu, kā nepieciešams, lai sasniegtu to mērķi, un neizraisa ne patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju pret otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar Puses pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem, ne arī slēptu pakalpojumu tirdzniecības ierobežojumu.

3. Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tiktu prasīts, lai Puse izpauž informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem vai kādu konfidenciālu vai izpauž ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kura ir publisko tiesību subjektu rīcībā.

4.5. PANTS
Drošības izņēmumi

Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka tas:

a) liktu Pusei izpaust informāciju, ja tās uzskata, ka šīs informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm;

b) atturētu Pusi no darbības, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai aizsargātu tai būtiskas drošības intereses:

i) saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā inventāra ražošanu un attiecībā uz tirdzniecību citām precēm un materiāliem un saimniecisko darbību, ko veic ar tiešu vai netiešu mērķi apgādāt militārus formējumus,

ii) attiecībā uz tādu pakalpojumu sniegšanu, kuru tiešais vai netiešais mērķis ir apgādāt militārus formējumus,

iii) attiecībā uz materiāliem, kas neitronu iedarbībā pārvēršas par skaldmateriāliem, vai kodoltermiskajai sintēzei izmantojamiem materiāliem vai materiāliem, no kuriem tos iegūst, vai

iv) ja šo darbību veic kara vai citas starptautisko attiecību ārkārtas situācijas laikā vai ar mērķi aizsargāt būtiski svarīgu publisku infrastruktūru (tas attiecas uz komunikācijām, energoapgādes vai ūdensapgādes infrastruktūru, kura nodrošina plašai sabiedrībai būtiskās preces un pakalpojumus) – no patvaļīgiem centieniem traucēt tās darbību vai sabojāt to;

c) atturētu kādu Pusi rīkoties, lai saglabātu starptautisko mieru un drošību.

4.6. PANTS
Nodokļu uzlikšana

1. Šis nolīgums attiecas uz nodokļu pasākumiem vienīgi tiktāl, cik to piemērošana ir vajadzīga, lai izpildītu šā nolīguma noteikumus³².

2. Nekas šajā nolīgumā neskar Savienības vai kādas tās dalībvalsts tiesības un pienākumus vai Singapūras tiesības un pienākumus, kas izriet no nodokļu nolīgumiem starp Savienību un Singapūru vai kādu Savienības dalībvalsti un Singapūru. Ja šis nolīgums nav saderīgs ar kādu šādu minēto nolīgumu, tad minētais nolīgums prevalē, ciktāl pastāv nesaderība. Ja ir noslēgts nodokļu nolīgums starp Savienību un Singapūru vai kādu no Savienības dalībvalstīm un Singapūru, vienīgi kompetentās iestādes minētajā nolīgumā ir atbildīgas par to, lai noteiktu, vai ir nesaderība starp šo nolīgumu un minēto nolīgumu.

3. Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei pieņemt vai saglabāt dažādiem nodokļu maksātājiem atšķirīgus nodokļu pasākumus, pamatojoties uz racionāliem kritērijiem, piemēram, attiecībā uz nodokļu maksātājiem, kas nav vienā un tajā pašā situācijā, jo īpaši ciktāl tas skar viņu dzīves vietu vai vietu, kurā tiek ieguldīts kapitāls³³.

4. Nekas šajā nolīgumā neliedz pieņemt vai saglabāt pasākumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ievērojot nodokļu noteikumus nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, citos nodokļu režīmos vai iekšējos fiskālajos tiesību aktos.

5. Nekas šajā nolīgumā neliedz Singapūrai pieņemt vai saglabāt nodokļu pasākumus, kas nepieciešami sevišķi svarīgu Singapūras sabiedriskās politikas interešu dēļ, kuras rodas tās specifisko platības ierobežojumu dēļ.

4.7. PANTS
Īpašs izņēmums

Nekas šajā nolīgumā neattiecas uz darbībām, ko veic centrālā banka vai monetārā iestāde, vai kāds cits publiskā sektora subjekts, īstenojot monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.

4.8. PANTS
Valsts ieguldījumu fondi

Katra Puse mudina savus valsts ieguldījumu fondus ievērot vispārēji pieņemtos principus un praksi jeb Santjago principus.

4.9. PANTS
Informācijas izpaušana

1. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas liktu kādai Pusei darīt pieejamu konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu tiesībaizsardzību, citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai skartu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgas komerciālās intereses.

2. Ja kāda Puse komitejai iesniedz informāciju, kura saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem tiek uzskatīta par konfidenciālu, tad otra Puse šo informāciju uzskata par konfidenciālu, ja vien iesniedzēja Puse nepiekrīt citādai attieksmei.

4.10. PANTS
Pienākumu izpilde

Katra Puse veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pienākumus, kuri izriet no šā nolīguma. Tās raugās, lai tiktu sasniegti šajā nolīgumā izklāstītie mērķi.

4.11. PANTS
Tiešas ietekmes neesība

Lielākai noteiktībai – nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas piešķirtu tiesības vai uzliktu pienākumus personām, kas nav tās tiesības un pienākumi, kas izveidoti Pušu starpā saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām.

4.12. PANTS
Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Šis nolīgums ir to kopējo attiecību starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūru, no otras puses, neatņemama daļa, kuras reglamentē Partnerības un sadarbības nolīgums, un tas ietilpst kopējā institucionālajā satvarā. Tas ir īpašs nolīgums, ar ko īsteno Partnerības un sadarbības nolīguma tirdzniecības un ieguldījumu noteikumus.

2. Lielākai noteiktībai – Puses vienojas, ka nekas šajā nolīgumā tām neliek rīkoties nesaderīgi ar to pienākumiem, kas izriet no PTO līguma.

3. a) Stājoties spēkā šim nolīgumam, 5. pielikumā (4.12. pantā minētie nolīgumi) uzskaitītie nolīgumi starp Savienības dalībvalstīm un Singapūru, ieskaitot no šādiem nolīgumiem atvasinātās tiesības un pienākumus, tiek pārtraukti, vairs nav spēkā un tiek aizstāti ar šo nolīgumu.

b) Ja šo nolīgumu saskaņā ar 4.15. panta (Stāšanās spēkā) 4. punktu piemēro provizoriski, tad 5. pielikumā (4.12. pantā minētie nolīgumi) uzskaitīto nolīgumu noteikumu un no šādu nolīgumu atvasināto tiesību un pienākumu piemērošana tiek apturēta no provizoriskās piemērošanas dienas. Ja šā nolīguma provizoriskā piemērošana tiek izbeigta un šis nolīgums nestājas spēkā, tad apturēšana tiek izbeigta un darbojas 5. pielikumā (4.12. pantā minētie nolīgumi) uzskaitītie nolīgumi.

c) Neatkarīgi no 3. punkta a) un b) apakšpunkta, ievērojot kāda 5. pielikumā (4.12. pantā minētie nolīgumi) uzskaitīta nolīguma noteikumus, prasību saistībā ar režīmu, kas piešķirts, kamēr minētais nolīgums bijis spēkā, ievērojot minētajā nolīgumā noteiktos noteikumus un procedūras, var iesniegt, ja kopš dienas, kad saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu apturēta nolīguma darbība, vai, ja nolīguma darbība nav apturēta saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, kopš dienas, kad stājies spēkā šis nolīgums, pagājuši ne vairāk kā trīs gadi.

d) Neatkarīgi no 3. punkta a) un b) apakšpunkta, ja šā nolīguma provizoriskā piemērošana ir izbeigta un šis nolīgums nestājas spēkā, tad, ievērojot trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļu (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm), prasību saistībā ar režīmu, kas piešķirts nolīguma provizoriskās piemērošanas laikā, var iesniegt, ja kopš provizoriskās piemērošanas izbeigšanas pagājuši ne vairāk kā trīs gadi.

Šajā punktā nepiemēro 4.15. panta (Stāšanās spēkā) 4. punkta d) apakšpunktā ietverto "šā nolīguma stāšanās spēkā" definīciju.

4.13. PANTS
Piemērošanas teritorija

Šo nolīgumu piemēro:

a) attiecībā uz ES Pusi – teritorijām, kurās tiek piemērots Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību, un ar minēto Līgumu nosacījumiem, un

b) attiecībā uz Singapūru – tās teritorijai.

Šajā nolīgumā "teritoriju" saprot šajā nozīmē, ja vien nav skaidri norādīts citādi.

4.14. PANTS
Pielikumi un vienošanās

Šā nolīguma pielikumi un vienošanās ir tā neatņemama daļa.

4.15. PANTS
Stāšanās spēkā

1. Šo nolīgumu Puses apstiprina saskaņā ar savām procedūrām.

2. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kurā Puses apmainījušās ar rakstiskiem paziņojumiem, kas apliecina, ka tās ir izpildījušas savas attiecīgās piemērojamās tiesību aktu prasības un procedūras, kuras vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā. Vienojoties Puses var vienoties par citu datumu.

3. Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Singapūras Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Ziemeļamerikas un Eiropas nodaļas direktoram vai to attiecīgajiem saistību pārņēmējiem.

4. a) Šo nolīgumu var piemērot provizoriski, já Puses par to vienojas. Šādā gadījumā, nolīgumu piemēro no nākamā mēneša pirmās dienas pēc tās dienas, kurā Savienība un Singapūra ir paziņojušas viena otrai, ka ir pabeigušas attiecīgās nepieciešamās procedūras. Savstarpēji vienojoties, Puses var vienoties par citu datumu.

b) Ja konkrētus šā nolīguma noteikumus nevar piemērot provizoriski, Puse, kura nevar veikt šādu provizorisku piemērošanu, paziņo otrai Pusei, kurus noteikumus nevar piemērot provizoriski.

Neatkarīgi no 4. punkta a) apakšpunkta, ja otra Puse ir pabeigusi nepieciešamās procedūras un desmit dienu laikā pēc tam, kad iesniegts paziņojums par to, ka nav iespējams provizoriski piemērot kādus noteikumus, neiebilst pret provizorisku piemērošanu, tos šā nolīguma noteikumus, kuri nav minēti paziņojumā, piemēro provizoriski no nākamā mēneša pēc paziņošanas pirmās dienas.

c) Savienība vai Singapūra var izbeigt provizorisku piemērošanu, rakstiski par to paziņojot otrai Pusei. Šāda izbeigšana stājas spēkā otrā mēneša pēc paziņošanas pirmajā dienā.

d) Ja šo nolīgumu vai dažus tā noteikumus piemēro provizoriski, ar vārdiem "šā nolīguma stāšanās spēkā" saprot provizoriskās piemērošanas dienu. Komiteja var pildīt savas funkcijas šā nolīguma provizoriskas piemērošanas laikā. Lēmumi, kas pieņemti, pildot šīs funkcijas, zaudē spēku tikai tad, ja šā nolīguma provizoriskā piemērošana tiek izbeigta un šis nolīgums nestājas spēkā.

4.16. PANTS
Darbības ilgums

1. Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku.

2. ES Puse vai Singapūra var iesniegt otrai Pusei rakstisku paziņojumu par nodomu izbeigt šā nolīguma darbību.

3. Šā nolīguma darbība tiek izbeigta, kad pagājuši seši mēneši no 2. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas, neskarot 4.17. pantu (Nolīguma darbības izbeigšana).

4. Ikviena Puse 30 dienu laikā no 2. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas var pieprasīt apspriešanos par to, vai kādu šā nolīguma noteikumu darbība būtu jāizbeidz vēlāk nekā 3. punktā paredzētajā termiņā. Šo jautājumu sāk apspriest 30 dienu laikā no dienas, kad kāda Puse iesniegusi šādu pieprasījumu.

4.17. PANTS
Nolīguma darbības izbeigšana

Ja, ievērojot 4.16. pantu (Darbības ilgums), šā nolīguma darbība tiek izbeigta, tad attiecībā uz aptvertiem ieguldījumiem, kas veikti pirms šā nolīguma darbības izbeigšanas dienas, šis nolīgums turpina darboties vēl divdesmit gadus no izbeigšanas dienas. Šo pantu nepiemēro, ja tiek izbeigta šā nolīguma provizoriskā piemērošana un šis nolīgums nestājas spēkā.

4.18. PANTS
Jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai

1. Savienība bez nepamatotas kavēšanās informē Singapūru par trešo valstu lūgumiem pievienoties Savienībai.

2. Sarunu laikā starp Savienību un kandidātvalsti, kas vēlas pievienoties Savienībai, Savienība cenšas:

a) iespējamā apmērā sniegt Singapūrai jebkādu informāciju, ko Singapūra lūdz, par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un

b) ņemt vērā Singapūras paustās bažas.

3. Tiklīdz iespējams, Savienība informē Singapūru par to, kāds rezultāts sasniegts pievienošanās sarunās ar kandidātvalsti, un vienmēr paziņo Singapūrai, ka stājies spēkā kāds pievienošanās līgums.

4. Attiecībā uz komiteju, un savlaicīgi pirms datuma, kad trešā valsts pievienojas Savienībai, Puses izskata šādas pievienošanās ietekmi uz šo nolīgumu . Ar komitejas lēmumu Puses var noteikt jebkādus nepieciešamus pielāgojumus vai pārejas pasākumus.

5. Jebkura jauna Eiropas Savienības dalībvalsts pievienojas šim nolīgumam, deponējot aktu par pievienošanos šim nolīgumam Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā un pie Singapūras Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Ziemeļamerikas un Eiropas nodaļas direktora vai to attiecīgajiem saistību pārņēmējiem.

4.19. PANTS
Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, somu, slovāku, slovēņu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

---

 

1. PIELIKUMS

EKSPROPRIĀCIJA

Puses apstiprina, ka tām ir kopīga izpratne par šādiem aspektiem.

1. Nolīguma 2.6. pants (Ekspropriācija) aplūko divas situācijas. Pirmā ir tieša ekspropriācija, kurā aptvertie ieguldījumi tiek nacionalizēti vai citādi tieši ekspropriēti, oficiāli nododot īpašumtiesības vai veicot tiešu konfiscēšanu. Otrā ir netieša ekspropriācija, kurā Puses pasākumam vai pasākumu kopumam, kas neietver īpašumtiesību oficiālu nodošanu vai tiešu konfiscēšanu, ir tiešai ekspropriācijai līdzvērtīgas sekas tādā ziņā, ka aptvertajam ieguldītājam attiecībā uz tā aptvertajiem ieguldījumiem tiek būtiski ierobežota pamata īpašumtiesību izmantošana, tostarp tiesības izmantot savus aptvertos ieguldījumus, baudīt to ieguvumus un atsavināt.

2. Lai varētu noteikt, vai Puses pasākums vai pasākumu kopums konkrētā situācijā ir netieša ekspropriācija, nepieciešama katrā gadījumā atsevišķa uz faktiem balstīta izmeklēšana, kurā citu faktoru starpā izvērtē:

a) pasākuma vai pasākumu kopuma ekonomisko ietekmi un ilgumu, tomēr, pat ja Puses pasākumam vai pasākumu kopumam ir nelabvēlīga ietekme uz ieguldījumu ekonomisko vērtību, tas pats par sevi nenozīmē, ka ir notikusi netieša ekspropriācija;

b) kādā mērā pasākums vai pasākumu kopums kavē iespēju izmantot savu īpašumu, baudīt tā ieguvumus un atsavināt; un

c) pasākuma vai pasākumu kopuma raksturu, jo īpaši, tā objektu, kontekstu un nolūku.

Lielākai noteiktībai – izņemot retus gadījumus, kad pasākuma vai pasākumu kopuma ietekme iepretim tā mērķim ir tik nopietna, ka tā acīmredzami ir pārmērīga, Puses nediskriminējošs pasākums vai pasākumu kopums, ko izveido un piemēro, lai aizsargātu tādus leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus kā sabiedrības veselība, drošība un vide, nav netieša ekspropriācija.

__________________

 

2. PIELIKUMS

ZEMES EKSPROPRIĀCIJA

1. Neatkarīgi no 2.6. panta (Ekspropriācija), ja Singapūra ir ekspropriētāja Puse, tad par ikvienu ekspropriācijas pasākumu, kas attiecas uz zemi un ir definēts Zemes iegādes aktā (Land Acquisition Act) (152. nodaļā)¹, saskaņā ar minēto tiesību aktu tiek maksāta kompensācija, kura atbilst tirgus vērtībai.

2. Šajā nolīgumā ikvienam ekspropriācijas pasākumam, uz kuru attiecas Zemes iegādes akts (Land Acquisition Act) (152. nodaļa), vajadzētu notikt sabiedriska mērķa dēļ vai saistībā ar sabiedrisku mērķi.

---

__________________

 

3. PIELIKUMS

EKSPROPRIĀCIJA UN INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

Lielākai noteiktībai – intelektuālā īpašuma tiesību atsaukšana, ierobežošana vai radīšana, ciktāl šāds pasākums ir saderīgs ar TRIPS līgumu un ESSBTN desmito nodaļu (Intelektuālais īpašums), nav ekspropriācija. Turklāt, ja tiek konstatēts, ka pasākums nav saderīgs ar TRIPS līgumu un ESSBTN desmito nodaļu (Intelektuālais īpašums), tas nenozīmē, ka notikusi ekspropriācija.

__________________

 

4. PIELIKUMS

VALSTS PARĀDS

1. Prasību, ka ar kādas Puses parāda pārstrukturēšanu tiek pārkāpts otrajā nodaļā (Ieguldījumu aizsardzība) noteikts pienākums, nedrīkst iesniegt vai gadījumā, ja tā jau ir iesniegta, to nedrīkst izskatīt saskaņā ar trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļu (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un pusēm), ja iesniegšanas brīdī pārstrukturēšana ir pārstrukturēšana sarunu ceļā vai tā kļūst par pārstrukturēšanu sarunu ceļā pēc iesniegšanas, izņemot prasību par to, ka pārstrukturēšana ir pretrunā 2.3. pantam (Valsts režīms)¹.

2. Neskarot trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļas (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) 3.6. pantu (Prasības iesniegšana tiesai) un ievērojot šā pielikuma 1. punktu, ieguldītājs nedrīkst iesniegt prasību atbilstīgi trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļai (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) par to, ka ar Puses parāda pārstrukturēšanu tiek pārkāpts kāds otrajā nodaļā (Ieguldījumu aizsardzība) minēts pienākums, izņemot 2.3. pantu (Valsts režīms), ja nav pagājušas 270 dienas no tās dienas, kad prasītājs iesniedzis rakstveida lūgumu apspriesties atbilstīgi trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļas (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) 3.3. pantam (Apspriešanās).

3. Šā pielikuma nolūkos:

"pārstrukturēšana sarunu ceļā" ir Puses parāda pārstrukturēšana vai atmaksas grafika maiņa, ko veic ar i) izmaiņām vai grozījumiem parāda instrumentos atbilstīgi to nosacījumiem, tostarp piemērojamajiem tiesību aktiem, vai ii) parāda apmaiņu vai citu līdzīgu procesu, kurā vismaz 75 % pārstrukturējamā kopējā neatmaksātā parāda pamatsummas turētāji ir piekrituši šādai parāda apmaiņai vai citam procesam;

parāda instrumentam "piemērojamie tiesību akti" ir kādas jurisdikcijas tiesiskais un normatīvais regulējums, kas šim parāda instrumentam piemērojams.

4. Lielākai noteiktībai – "Puses parāds" Savienības gadījumā ietver Savienības dalībvalstu valdību vai Savienības dalībvalstīs esošu valdību parādu centrālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī.

---

__________________

 

5. PIELIKUMS

4.12. PANTĀ MINĒTIE NOLĪGUMI

Nolīgumi starp Savienības dalībvalstīm un Singapūru

1. Singapūras Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības nolīgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas noslēgts Singapūrā 2003. gada 15. septembrī

2. Singapūras Republikas valdības un Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienības nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas noslēgts Briselē 1978. gada 17. novembrī

3. Singapūras Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas noslēgts Singapūrā 1995. gada 8. aprīlī

4. Vācijas Federatīvās Republikas un Singapūras Republikas nolīgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un abpusēju aizsardzību, kas noslēgts Singapūrā 1973. gada 3. oktobrī

5. Singapūras Republikas valdības un Francijas Republikas valdības nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas noslēgts Parīzē 1975. gada 8. septembrī

6. Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas noslēgts Singapūrā 1998. gada 7. jūlijā

7. Singapūras Republikas un Ungārijas Republikas valdības nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas noslēgts Singapūrā 1997. gada 17. aprīlī

8. Nīderlandes Karalistes valdības un Singapūras Republikas valdības nolīgums par ekonomisko sadarbību, kas noslēgts Singapūrā 1972. gada 16. maijā

9. Singapūras Republikas valdības un Polijas Republikas valdības nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas noslēgts Varšavā (Polijā) 1993. gada 3. jūnijā

10. Singapūras Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības nolīgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas noslēgts Singapūrā 1999. gada 25. janvārī

11. Singapūras Republikas un Slovākijas Republikas nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un abpusēju aizsardzību, kas noslēgts Singapūrā 2006. gada 13. oktobrī

12. Singapūras Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas noslēgts Singapūrā 1975. gada 22. jūlijā

__________________

 

6. PIELIKUMS

MEDIĀCIJAS MEHĀNISMS STRĪDOS STARP IEGULDĪTĀJIEM UN PUSĒM

1. PANTS
Mērķis

Mediācijas mehānisma mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu visaptverošā un paātrinātā procedūrā ar mediatora palīdzību.

A SADAĻA
MEDIĀCIJAS MEHĀNISMA PROCEDŪRA

2. PANTS
Procedūras sākšana

1. Strīda puse jebkurā laikā var lūgt mediācijas procedūras sākšanu. Šādu rakstisku lūgumu adresē otrai pusei.

2. Puse, kurai šāds lūgums ir adresēts, to izskata ar atsaucību un desmit dienu laikā no saņemšanas rakstiski atbild, to pieņemot vai noraidot.

3. Ja lūgums attiecas uz Savienības vai kādas Savienības dalībvalsts iestādes, subjekta vai aģentūras attieksmi un ja atbilstīgi 3.5. panta (Paziņojums par nodomu) 2. punktam nav noteikts atbildētājs, tad lūgums tiek adresēts Savienībai. Ja Savienība pieņem lūgumu, tad atbildē precizē, vai mediācijas procedūras puse būs Savienība vai attiecīgā Savienības dalībvalsts¹.

3. PANTS
Mediatora atlase

1. Strīda puses cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta atbilde uz šā pielikuma 2. panta (Procedūras sākšana) 2. punktā minēto lūgumu. Šāda vienošanās var ietvert mediatora iecelšanu no tiesas locekļu saraksta, kas izveidots saskaņā ar 3.9. pantu (Pirmās instances tiesa).

2. Ja strīda puses nevar vienoties par mediatoru atbilstīgi 1. punktam, tad jebkura strīda puse var lūgt tiesas priekšsēdētāju izlozēt mediatoru no tiesas locekļu saraksta, kas izveidots saskaņā ar 3.9. pantu (Pirmās instances tiesa). Tiesas priekšsēdētājs izraugās mediatoru desmit darba dienu laikā no dienas, kad kāda strīda puse iesniegusi lūgumu.

3. Ja vien strīda puses nevienojas citādi, tad mediators nav nevienas Puses valstspiederīgais.

4. Mediators objektīvā un pārredzamā veidā palīdz strīda pusēm noskaidrot ar pasākumu saistītos jautājumus un tā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz ieguldījumiem un panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

4. PANTS
Mediācijas procedūras noteikumi

1. Strīda puse, kas pieprasījusi mediācijas procedūru, desmit dienu laikā no mediatora iecelšanas mediatoram un otrai strīda pusei sniedz detalizētu rakstisku problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz konkrētā pasākuma darbību un tā nelabvēlīgo ietekmi uz ieguldījumiem. Otra strīda puse 20 dienu laikā no šā apraksta piegādes var sniegt rakstiskas piezīmes par problēmas aprakstu. Ikviena strīda puse savā problēmas aprakstā vai piezīmēs par problēmas aprakstu var iekļaut jebkādu informāciju, ko tā uzskata par attbilstīgu.

2. Mediators var lemt, kāds ir vispiemērotākais veids, lai noskaidrotu ar attiecīgo pasākumu saistītos jautājumus un tā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz ieguldījumiem. Mediators jo īpaši var rīkot strīda pušu sanāksmes, apspriesties ar abām strīda pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriesties ar tiem, kā arī sniegt papildu atbalstu, ko lūdz strīda puses. Tomēr, pirms mediators vēršas pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriežas ar tiem, viņš apspriežas ar strīda pusēm.

3. Mediators strīda pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un ierosināt risinājumu, un strīda puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nesniedz padomus un neizsaka piezīmes par to, vai izskatāmais pasākums ir saderīgs ar otro nodaļu (Ieguldījumu aizsardzība).

4. Mediācijas procedūra notiek tās strīda puses teritorijā, kurai adresēts lūgums, vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.

5. Strīda puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas. Kamēr nav panākta galīgā vienošanās, strīda puses var apsvērt iespējamus pagaidu risinājumus.

6. Savstarpēji saskaņotus risinājumus dara pieejamus atklātībai. Tomēr atklātībai izpaustajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, ko kāda strīda puse norādījusi par konfidenciālu.

7. Mediācijas procedūru izbeidz:

a) strīda pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu – šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz tā pieņemšanas dienā;

b) jebkurā mediācijas procedūras posmā strīda pusēm savstarpēji vienojoties – šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz šīs vienošanās dienā;

c) ar mediatora rakstisku paziņojumu, kas sagatavots pēc apspriešanās ar strīda pusēm, ka turpmāka mediācija ir veltīga – šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz šāda paziņojuma sniegšanas dienā; vai

d) ar rakstisku paziņojumu, ko strīda puse sagatavo pēc tam, kad ir iepazinusies ar mediācijas procedūrā piedāvātajiem savstarpēji saskaņotajiem risinājumiem un kad ir izskatījusi visus mediatora piedāvātos padomus un ierosinātos risinājumus – šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz minētā paziņojuma sniegšanas dienā.

B SADAĻA
ĪSTENOŠANA

5. PANTS
Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana

1. Kad strīda puses ir vienojušās par risinājumu, katra strīda puse termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

2. Strīda puse, kas īsteno savstarpēji saskaņoto risinājumu, rakstiski informē otru strīda pusi, kādu īstenošanas rīcību vai pasākumus tā veikusi.

3. Pēc strīda pušu lūguma mediators strīda pusēm sniedz rakstisku faktu izklāsta projektu, kurā īsi apkopo: i) procesā izskatāmo pasākumu; ii) ievērotās procedūras; un iii) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti šā procesa galarezultātā, ieskaitot iespējamos pagaidu risinājumus. Mediators atvēl strīda pusēm 15 darba dienas, kurās iesniegt piezīmes par izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas piezīmes, ko puses iesniegušas minētajā termiņā, 15 darba dienu laikā mediators strīda pusēm iesniedz galīgo rakstisko faktu izklāstu. Galīgais rakstiskais faktu izklāsts neietver šā nolīguma interpretāciju.

C SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

6. PANTS
Saistība ar strīdu izšķiršanu

1. Mediācijas procedūru nav paredzēts izmantot par pamatu strīdu izšķiršanas procedūrās atbilstīgi šim nolīgumam vai kādam citam nolīgumam. Strīda puse šādās strīdu izšķiršanas procedūrās neizmanto par pamatu vai pierādījumu, un tiesas iestāde, šķīrējtiesa vai kolēģija neņem vērā:

a) ne nostājas, ko mediācijas procedūras gaitā ir ieņēmusi kāda strīda puse;

b) ne to, ka kāda strīda puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija, ne arī

c) mediatora padomus vai ierosinājumus.

2. Mediācijas mehānisms neskar Pušu un strīda pušu juridiskās nostājas atbilstīgi trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļai (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) un B sadaļai (Strīdu izšķiršana starp Pusēm).

3. Neskarot šā pielikuma 4. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 6. punktu un ja strīda puses nevienojas citādi, visi procedūras posmi, ieskaitot iespējamos padomus un ierosinātos risinājumus, ir konfidenciāli. Tomēr ikviena strīda puse var izpaust atklātībai faktu, ka norisinās mediācijas procedūra.

7. PANTS
Termiņi

Ikvienu šajā pielikumā minēto termiņu var grozīt, strīda pusēm savstarpēji vienojoties.

8. PANTS
Izmaksas

1. Katra strīda puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties mediācijas procedūrā.

2. Strīda puses kopīgi un vienādās daļās sedz izdevumus, kas radušies no organizatoriskiem jautājumiem, ieskaitot mediatora atalgojumu un izdevumus. Mediatoru maksas un izdevumi atbilst maksām un izdevumiem, kas ir spēkā mediācijas sākšanas dienā un ir noteikti, ievērojot ICSID konvencijas Administratīvo un finanšu noteikumu 14. noteikuma 1. punktu.

---

__________________

 

7. PIELIKUMS

RĪCĪBAS KODEKSS TIESAS UN APELĀCIJAS TIESAS LOCEKĻIEM UN MEDIATORIEM

Definīcijas

1. Šajā rīcības kodeksā:

"loceklis" ir saskaņā ar trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļu (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm) izveidotas tiesas vai apelācijas tiesas loceklis;

"mediators" ir persona, kas veic mediāciju saskaņā ar trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) A sadaļu (Strīdu izšķiršana starp ieguldītājiem un Pusēm);

"kandidāts" ir persona, kura kandidatūra tiek izvērtēta, izraugoties locekli;

"palīgs" ir persona, kas saskaņā ar locekļa pilnvarām veic izpēti vai palīdz loceklim; un

locekļa "personāls" ir personas, kas strādā locekļa vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus.

Procesuālie pienākumi

2. Ikviens kandidāts un loceklis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem vai netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības normām tā, lai tiktu saglabāta strīdu izšķiršanas mehānisma integritāte un objektivitāte. Attiecībā uz jautājumiem, ko izskata tiesa vai apelācijas tiesa, locekļi nesaņem norādījumus no organizācijām vai valdībām. Bijušajiem locekļiem jāpilda šā rīcības kodeksa 15.–21. punktā noteiktie pienākumi.

Izpaušanas pienākumi

3. Pirms kādu personu ieceļ par locekli, šis kandidāts izpauž Pusēm bijušās vai esošas intereses, attiecības vai jautājumus, kas varētu ietekmēt šīs personas neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti. Šim nolūkam kandidāts dara visu iespējamo, lai noskaidrotu šādas intereses, attiecības un jautājumus.

4. Jautājumus, kas saistīti ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem, loceklis dara zināmus tikai strīda pusēm un strīdā neiesaistītajai nolīguma Pusei.

5. Locekļi vienmēr dara visu iespējamo, lai noskaidrotu šā rīcības kodeksa 3. punktā minētās intereses, attiecības vai jautājumus, un izpauž to esību. Izpaušanas pienākums ir ilgstoša saistība, kas liek loceklim izpaust šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā, tiklīdz loceklis to noskaidro. Loceklis izpauž šādas intereses, attiecības un jautājumus izskatīšanai, rakstveidā informējot strīda puses un strīdā neiesaistīto nolīguma Pusi.

Locekļu pienākumi

6. Loceklis visā procesa gaitā pilda savus pienākumus rūpīgi un godprātīgi, taisnīgi un centīgi.

7. Loceklis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un nedeleģē šo pienākumu citam.

8. Loceklis dara visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka viņa palīgi un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 4., 5., 19., 20. un 21. punktu un tos ievēro.

9. Loceklis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar procesu.

Locekļu neatkarība un objektivitāte

10. Loceklim ir jābūt neatkarīgam un objektīvam un jāatturas radīt iespaidu par neobjektivitāti vai nepiedienīgu uzvedību, viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu strīda pusi vai strīdā neiesaistīto nolīguma Pusi vai bailes no kritikas.

11. Loceklis ne tieši, ne netieši neuzņemas saistības un nepieņem labumus, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt viņa pienākumu pienācīgu izpildi vai radīt iespaidu par šādu ietekmi.

12. Loceklis nedrīkst izmantot savu stāvokli tiesā, lai īstenotu kādas personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

13. Loceklis nedrīkst pieļaut, ka finanšu, darījumdarbības, profesionālās, ģimenes vai sociālās attiecības vai pienākumi ietekmē viņa rīcību vai spriedumu.

14. Loceklim jāatturas no iesaistīšanās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa objektivitāti vai pamatoti varētu radīt iespaidu par nepiedienīgu uzvedību vai neobjektivitāti.

Bijušo locekļu pienākumi

15. Visiem bijušajiem locekļiem ir jāatturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši kādu labumu no tiesas vai apelācijas tiesas lēmuma vai nolēmuma.

16. Neskarot 3.9 panta (Pirmās instances tiesa) 5. punktu un 3.10. panta (Apelācijas tiesa) 4. punktu, locekļi apņemas pēc pilnvaru termiņa beigām nekādā veidā neiesaistīties:

a) ieguldījumu strīdos, kas tikuši izskatīti tiesā vai apelācijas tiesā pirms viņu pilnvaru termiņa beigām;

b) ieguldījumu strīdos, skaidri un tieši saistīti ar strīdiem, tostarp izbeigtiem strīdiem, kurus viņi izskatījuši tiesas vai apelācijas tiesas locekļu statusā.

17. Locekļi apņemas trīs gadus pēc pilnvaru termiņa beigām nebūt kādas strīda puses pārstāvji ieguldījumu strīdos tiesā vai apelācijas tiesā.

18. Ja tiesas priekšsēdētājs vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs tiek informēts vai citādi uzzina, ka kāds bijušais attiecīgi tiesas vai apelācijas tiesas loceklis ir pārkāpis pienākumus, kas izklāstīti 15.–17. punktā, priekšsēdētājs izskata šo jautājumu un sniedz bijušajam loceklim iespēju tikt uzklausītam. Ja pēc pārbaudes priekšsēdētājs konstatē, ka iespējamais pārkāpums apstiprinās, viņš par to informē:

a) profesionālo organizāciju vai citu iestādi, kurā bijušais loceklis darbojas;

b) Puses un

c) citu attiecīgu ieguldījumu tiesu vai apelācijas tiesu priekšsēdētājus.

Tiesas priekšsēdētājs vai apelācijas tiesas priekšsēdētājs publisko savus konstatējumus atbilstīgi šim punktam.

Konfidencialitāte

19. Loceklis vai bijušais loceklis nekad neizpauž un neizmanto tādu informāciju par procesu vai procesā iegūtu informāciju, kas nav atklātībai pieejama, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams konkrētajam procesam, un nekādā gadījumā neizpauž un neizmanto šādu informāciju, lai gūtu personīgu labumu vai labumu citiem vai lai ietekmētu citu intereses.

20. Loceklis neizpauž lēmumu vai nolēmumu vai to daļas pirms to publiskošanas saskaņā ar 8. pielikumu.

21. Loceklis vai bijušais loceklis nekad neizpauž tiesas vai apelācijas tiesas apspriesto vai kāda locekļa viedokli par apspriesto.

Izdevumi

22. Ikviens loceklis veic uzskaiti un iesniedz galīgo atskaiti par laiku, ko viņš veltījis procesam, un par izdevumiem.

Mediatori

23. Šajā rīcības kodeksā izklāstītais, kas piemērojams locekļiem vai bijušajiem locekļiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

Padomdevēja komiteja

24. Gan tiesas priekšsēdētājam, gan apelācijas tiesas priekšsēdētājam palīdz padomdevēja komiteja, kurā ietilpst attiecīgais priekšsēdētāja vietnieks un pēc vecuma vecākais attiecīgi tiesas vai apelācijas tiesas loceklis, lai nodrošinātu pareizu šā rīcības kodeksa un 3.11. panta (Ētika) piemērošanu, kā arī jebkādu citu uzdevumu izpildi, ja tā noteikts.

__________________

 

8. PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR PUBLISKU PIEKĻUVI DOKUMENTIEM, TIESAS SĒDĒM UN IESPĒJU TREŠĀM PERSONĀM SNIEGT IZKLĀSTUS

1. PANTS

1. Ievērojot šā pielikuma 2. un 4. pantu, atbildētājs, saņēmis turpmāk minētos dokumentus, nekavējoties pārsūta tos strīdā neiesaistītajai nolīguma Pusei un šā pielikuma 5. pantā minētajam informācijas glabātājam, kas tos publisko:

a) lūgumu apspriesties, kas minēts 3.3. panta (Apspriešanās) 1. punktā;

b) paziņojumu par nodomu, kas minēts 3.5. panta (Paziņojums par nodomu) 1. punktā;

c) dokumentu par 3.5. panta (Paziņojums par nodomu) 2. punktā minēto atbildētāja noteikšanu;

d) informāciju par 3.6. pantā (Prasības iesniegšana tiesai) minēto prasības iesniegšanu;

e) rakstveida ziņojumus, atzinumus un informācijas izklāstus, ko tiesai iesniegusi strīda puse, ekspertu ziņojumus un rakstveida izklāstus, kas iesniegti atbilstīgi 3.17. pantam (Strīdā neiesaistītā nolīguma Puse) un šā pielikuma 3. pantam;

f) tiesas sēžu protokolus vai pierakstus, ja tādi ir, un

g) tiesas vai attiecīgā gadījumā tiesas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka rīkojumus, spriedumus un lēmumus.

2. Ievērojot šā pielikuma 4. pantā izklāstītos izņēmumus, tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras personas lūguma un pēc apspriešanās ar strīda pusēm var pieņemt lēmumu, vai un kā darīt pieejamus kādus citus dokumentus, uz kuriem neattiecas 1. punkts, kas tikuši iesniegti tiesai, vai ko izsniegusi tiesa. Tas var notikt, piemēram, darot šādus dokumentus pieejamus konkrētā vietnē vai ar šā pielikuma 5. pantā minētā informācijas glabātāja starpniecību.

2. PANTS

Tiesas sēdes ir atklātas, un, apspriežoties ar strīda pusēm, tiesa nosaka piemērotus loģistikas risinājumus. Tomēr ikviena strīda puse, kas nodomājusi tiesas sēdē izmantot informāciju, kurai ir aizsargātas informācijas apzīmējums, par to informē tiesu. Tiesa veic attiecīgus pasākumus, lai šo informāciju aizsargātu no izpaušanas.

3. PANTS

1. Tiesa, apspriedusies ar strīda pusēm, var ļaut personai, kura nav strīda puse un nav strīdā neiesaistītā nolīguma puse (turpmāk – "trešā persona"), iesniegt tiesā rakstisku izklāstu par jautājumu, kas ir strīda tvērumā.

2. Trešā persona, kura vēlas iesniegt izklāstu, vēršas pie tiesas un procesa valodā rakstveidā sniedz šādu rakstisku informāciju koncentrētā veidā, nepārsniedzot lappušu skaita ierobežojumu, ko var noteikt tiesa:

a) trešās personas apraksts, attiecīgā gadījumā tās dalībnieki un juridiskais statuss (piemēram, nozares apvienība vai cita nevalstiska organizācija), tās vispārīgie mērķi, darbības raksturs un visas mātesorganizācijas, ieskaitot organizācijas, kuru tiešā vai netiešā kontrolē trešā persona ir;

b) tieša vai netieša trešās personas saistība ar strīda pusēm;

c) informācija par valdību, personu vai organizāciju, kas sniegusi finansiālu vai citādu palīdzību izklāsta sagatavošanā vai iesniegšanā vai kas sniegusi būtisku palīdzību šai trešajai personai pēdējo divu gadu laikā pirms trešā persona iesniegusi pieteikumu saskaņā ar šo pantu, (piemēram, finansējums ap 20 % no tās kopējā gada apgrozījuma);

d) to interešu būtības apraksts, kuras trešai personai ir konkrētajā procesā, un

e) konkrētie procesā aplūkojamie faktu vai tiesību jautājumi, kurus trešā persona vēlas aplūkot rakstiskajā izklāstā.

3. Nosakot, vai ļaut šādu izklāstu iesniegšanu, tiesa cita starpā ņem vērā:

a) vai šai trešajai personai procesā ir nozīmīgas intereses un

b) apmēru, kādā izklāsts, sniedzot citādu skatījumu, konkrētas zināšanas vai izpratni nekā strīda pusēm, palīdzētu tiesai noskaidrot faktu vai tiesību jautājumus, kas saistīti ar procedūru.

4. Trešās personas iesniegts izklāsts:

a) ir personas, kas izklāstu iesniedz trešās personas vārdā, datēts un parakstīts;

b) ir koncentrēts un nekādā gadījumā nepārsniedz apjomu, ko atļāvusi tiesa;

c) precīzi norāda trešās personas nostāju par jautājumiem un

d) aplūko tikai tos jautājumus, kas ir strīda tvērumā.

5. Tiesa nodrošina, lai šāds izklāsts netraucētu un nevajadzīgi neapgrūtinātu tiesas procesu un nepamatoti nekaitētu nevienai strīda pusei. Tiesa vajadzības gadījumā var pieņemt piemērotas procedūras vairāku izklāstu apstrādei.

6. Tiesa nodrošina, ka strīda pusēm tiek dota samērīga iespēja iesniegt savus apsvērumus par ikvienu trešās personas izklāstu.

4. PANTS

1. Konfidenciāla vai aizsargāta informācija, kas definēta 2. punktā un kas precizēta saskaņā ar šo pantu, netiek publiskota.

2. Konfidenciāla vai aizsargāta informācija ir:

a) konfidenciāla darījumdarbības informācija;

b) informācija, kas saskaņā ar šo nolīgumu ir aizsargāta pret publiskošanu;

c) informācija, kas ir aizsargāta pret publiskošanu ar atbildētājas puses tiesību aktiem (tas attiecas uz atbildētāja informāciju) un – citas informācijas gadījumā – ar kādiem citiem tiesību aktiem vai noteikumiem, ko tiesa noteikusi par piemērojamiem šādas informācijas izpaušanai.

3. Ja atbilstīgi šā pielikuma 1. panta 1. punktam ir jāpublisko dokuments, kas nav ne tiesas rīkojums, ne tiesas lēmums, tad, dokumenta iesniegšanas brīdī strīda puse, strīdā neiesaistītā nolīguma Puse vai trešā persona, kura iesniedz dokumentu:

a) norāda, vai tā uzskata, ka dokumentā ir informācija, kas jāaizsargā no publiskošanas;

b) skaidri apzīmē šādu informāciju tad, kad to iesniedz tiesai, un

c) nekavējoties vai tiesas noteiktā termiņā iesniedz rediģētu dokumenta versiju, kurā nav šādas informācijas.

4. Ja atbilstīgi šā pielikuma 1. panta 2. punktā minētajam lēmumam ir jāpublisko dokuments, kas nav ne tiesas rīkojums, ne tiesas lēmums, tad strīda puse, strīdā neiesaistītā nolīguma Puse vai trešā persona, kura iesniegusi dokumentu, 30 dienu laikā no tiesas lēmuma par to, ka dokuments ir jāpublisko, norāda, vai tā uzskata, ka dokumentā ir informācija, kas jāaizsargā no publiskošanas, un iesniedz rediģētu dokumenta versiju bez minētās informācijas.

5. Ja ir ierosināta rediģēšana saskaņā ar 4. punktu, tad ikviena strīda puse, kas nav persona, kura iesniegusi konkrēto dokumentu, var iebilst pret ierosināto rediģēšanu vai ierosināt citādu redakciju. Ikvienu šādu iebildumu vai citādas redakcijas ierosinājumu iesniedz 30 dienu laikā no ierosinātā rediģētā dokumenta saņemšanas.

6. Ja atbilstīgi šā pielikuma 1. panta 1. punktam ir jāpublisko tiesas rīkojums, lēmums vai nolēmums, tad tiesa dod visām strīda pusēm iespēju iesniegt izklāstus par to, cik lielā apjomā šajā dokumentā ir informācija, kas jāaizsargā no publiskošanas, un ierosināt tādu dokumenta redakciju, kas nepieļautu minētās informācijas publiskošanu.

7. Tiesa pieņem nolēmumu par jautājumiem, kas saistīti ar ierosinājumiem rediģēt dokumentus saskaņā ar 3. līdz 6. punktu, un pēc saviem ieskatiem nosaka, ciktāl publiskojamajos dokumentos ietvertā informācija jārediģē.

8. Ja tiesa nosaka, ka dokumentā ietverto informāciju rediģēt atbilstīgi 3. līdz 6. punktam nevajadzētu vai ka nevajadzētu liegt dokumenta publiskošanu, tad 30 dienu laikā no tiesas veiktās noteikšanas ikviena strīda puse, strīdā neiesaistītā nolīguma Puse vai trešā persona, kas brīvprātīgi iesniegusi dokumentu lietā, var:

a) izņemt visu dokumentu, kurā ir šāda informācija, vai tā daļu no lietas dokumentiem vai

b) iesniegt dokumentu no jauna tādā formā, kas atbilst tiesas noteiktajam.

9. Ikviena strīda puse, kas nodomājusi tiesas sēdēs izmantot informāciju, kuru tā uzskata par konfidenciālu vai aizsargātu, par to informē tiesu. Tiesa pēc apspriešanās ar strīda pusēm pieņem lēmumu, vai informācija būtu jāaizsargā, un attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka aizsargātu informāciju publisko saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu.

10. Informāciju nepublisko, ja, to publiskojot, tiktu apdraudēta strīdu izšķiršanas procesa integritāte, ko nosaka, ievērojot 11. punktu.

11. Tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc strīda puses pieteikuma saņemšanas pēc apspriešanās ar strīda pusēm, ja tas iespējams, veic piemērotus pasākumus informācijas publiskošanas ierobežošanai vai aizkavēšanai, ja šāda publiskošana varētu apdraudēt strīdu izšķiršanas procesu, jo:

a) tā varētu apdraudēt pierādījumu vākšanu vai iesniegšanu vai

b) tā varētu iebaidīt lieciniekus, strīda pušu juristus vai tiesas locekļus, vai

c) pastāv salīdzināmi ārkārtas apstākļi.

5. PANTS

ANO ģenerālsekretārs ar UNCITRAL sekretariāta starpniecību ir informācijas glabātājs un, ievērojot šo pielikumu, publisko informāciju.

6. PANTS

Ja šajā pielikumā paredzēts, ka tiesa rīkojas pēc saviem ieskatiem, tad rīkojoties pēc saviem ieskatiem, tiesa ņemot vērā:

a) sabiedrības ieinteresētību tajā, lai būtu pārredzama līgumā balstīta ieguldījumu strīdu izšķiršana un konkrētais process, un

b) strīda pušu ieinteresētību taisnīgā un efektīvā strīda izšķiršanā.

__________________

 

9. PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

Vispārīgi noteikumi

1. Trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļā (Strīdu izšķiršana starp Pusēm) un šajā pielikumā:

"konsultants" ir persona, kuru Puse ir nolīgusi, lai to konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar šķīrējtiesas kolēģijas procesu;

"šķīrējtiesnesis" ir 3.29. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotas šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

"palīgs" ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šķīrējtiesnesim;

"prasītāja Puse" ir jebkura Puse, kura saskaņā ar 3.28 pantu (Šķīrējtiesas procedūras sākšana) pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju;

"atbildētāja Puse" ir Puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj 3.25. panta (Darbības joma) noteikumus;

"šķīrējtiesas kolēģija" ir atbilstīgi 3.29. pantam (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izveidota šķīrējtiesas kolēģija;

"Puses pārstāvis" ir Puses valsts pārvaldes departamenta vai valsts pārvaldes aģentūras, vai cita publisko tiesību subjekta nodarbināta vai iecelta persona, kas pārstāv Pusi strīdā par kādu no šā nolīguma noteikumiem.

2. Šo pielikumu piemēro strīdu izšķiršanas procesam atbilstīgi trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļai (Strīdu izšķiršana starp Pusēm), ja vien Puses nevienojas citādi.

3. Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētājas Puses pārziņā ir strīdu izšķiršanas procesa loģistika un jo īpaši tiesas sēžu organizēšana. Puses vienādās daļās sedz izdevumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp šķīrējtiesnešu izdevumus.

Paziņojumi

4. Puses un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus izklāstus vai citus dokumentus pa elektronisko pastu, kopiju tajā pašā dienā nosūtot pa faksu, ar ierakstītu vēstuli, ar kurjerpastu, ar piegādi pret parakstu par saņemšanu vai jebkuriem citiem telesakaru līdzekļiem, kas reģistrē nosūtīšanu. Ja vien netiek pierādīts citādi, elektroniskā pasta vēstule ir uzskatāma par saņemtu nosūtīšanas dienā.

5. Katra Puse iesniedz katra rakstiski iesniegta izklāsta un atspēkojuma kopiju katram šķīrējtiesnesim un vienlaicīgi arī otrai Pusei. Iesniedz arī drukātu dokumenta eksemplāru.

6. Visus paziņojumus adresē attiecīgi Eiropas Savienības Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam un Singapūras tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Ziemeļamerikas un Eiropas departamenta direktoram.

7. Ja vien otra Puse neiebilst, sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiski iesniegtajos izklāstos vai citos dokumentos saistībā ar lietas izskatīšanu šķīrējtiesas kolēģijā var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

8. Ja dokumenta iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir Singapūras vai Savienības oficiālā brīvdiena, minēto dokumentu iesniedz nākamajā darbdienā.

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

9. a) Ja atbilstīgi 3.29. pantam (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) vai šā pielikuma 21., 23. vai 50. punktam šķīrējtiesnešus izraugās lozējot, lozēšanā ir tiesības piedalīties abu Pušu pārstāvjiem.

b) Ja vien Puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju septiņu dienu laikā no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, ko puses vai šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgiem, tai skaitā par šķīrējtiesnešu atalgojumu un viņiem atlīdzināmajiem izdevumiem. Šķīrējtiesneši un Pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.

10. a) Ja vien Puses septiņu dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģijas pilnvaras ir šādas:

"ņemot vērā attiecīgos nolīguma noteikumus, izskatīt saskaņā ar 3.28. pantu iesniegtajā šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas pieprasījumā minēto jautājumu; lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar 3.25. pantā minētajiem noteikumiem, izdarot juridiskus atzinumus un/vai atzinumus par faktiem un norādot to pamatojumu; sagatavot nolēmumu saskaņā ar 3.31. un 3.32. pantu".

b) Kad Puses ir vienojušās par šķīrējtiesas kolēģijas pilnvarām, tās par šo vienošanos nekavējoties informē šķīrējtiesas kolēģiju.

Sākotnēji iesniedzamie izklāsti

11. Prasītāja Puse iesniedz sākotnēji iesniedzamos rakstiskos izklāstus ne vēlāk kā 20 dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas. Atbildētāja Puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no sākotnēji iesniedzamo rakstisko izklāstu iesniegšanas.

Šķīrējtiesas kolēģiju darbība

12. Visas šķīrējtiesas kolēģijas sanāksmes vada šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesas kolēģija var deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

13. Ja vien trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļā (Strīdu izšķiršana starp Pusēm) nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu jebkādā veidā, tostarp pa tālruni, ar faksa sūtījumiem vai ar datorsakariem.

14. Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija var atļaut šādās apspriedēs piedalīties palīgiem.

15. Vienīgi šķīrējtiesas kolēģija veic nolēmumu sagatavošanu un šo pienākumu nedeleģē.

16. Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļa (Strīdu izšķiršana starp Pusēm) un tās pielikumi, šķīrējtiesas kolēģija pēc apspriešanās ar Pusēm var rīkoties saskaņā ar jebkādu piemērotu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

17. Ja šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgu mainīt kādu procesā ievērojamu termiņu vai procesa laikā veikt citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā rakstiski informē Puses par šādu izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem, norādot vajadzīgo termiņu vai pielāgojumu.

Aizstāšana

18. Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, tiek atcelts no amata vai ir jānomaina, viņa aizstājēju izraugās saskaņā ar 3.29. pantu (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide).

19. Ja kāda Puse uzskata, ka kāds šķīrējtiesnesis būtu jāaizstāj, jo viņš neatbilst 11. pielikumā izstrādātā rīcības kodeksa (turpmāk – "rīcības kodekss") prasībām, šai Pusei par to būtu jāinformē otra Puse 15 dienu laikā no dienas, kad kļuvuši zināmi apstākļi, kas apliecina šķīrējtiesneša neatbilstību rīcības kodeksam.

20. Ja kāda Puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, kurš nav priekšsēdētājs, neatbilst rīcības kodeksa prasībām, Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, aizstāj šo šķīrējtiesnesi, izraugoties aizstājēju atbilstīgi 3.29. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītajai kārtībai.

21. Ja Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja pēc šāda pieprasījuma priekšsēdētājs nolemj, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām, izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi.

Puse, kura sākotnēji bija izvēlējusies aizstājamo šķīrējtiesnesi, izvēlas vienu šķīrējtiesnesi no atlikušajām personām sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu. Ja šī Puse piecu dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja konstatējuma šķīrējtiesnesi neizvēlas, tad komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis desmit dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja konstatējuma izvēlas šķīrējtiesnesi, lozējot no atlikušajām personām sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu.

Ja saraksts, kas izveidots saskaņā ar 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu, nav izveidots termiņā, kas noteikts atbilstīgi 3.29. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) 4. punktam, Puse, kura sākotnēji bija izvēlējusies aizstājamo šķīrējtiesnesi, vai, ja šī Puse to nedara, komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis piecu dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja konstatējuma izvēlas šķīrējtiesnesi, ja:

a) Puse nav piedāvājusi kandidātus – no atlikušajām personām, kuras saskaņā ar 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu ierosinājusi otra Puse;

b) Puses nav spējušas vienoties par sarakstu saskaņā ar 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu – no personām, kuras Puse ir ierosinājusi saskaņā ar 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 2. punktu.

22. Ja kāda Puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, Puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, aizstāj priekšsēdētāju, izraugoties aizstājēju atbilstīgi 3.29. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izklāstītajai kārtībai.

23. Ja Puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai neitrālai trešajai personai. Ja Puses nespēj vienoties par neitrālu trešo personu, šo jautājumu nodod izskatīšanai kādai no atlikušajām personām sarakstā, kas minēts 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 1. punktā. Šīs personas uzvārdu izlozē komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis. Šīs personas lēmums par vajadzību aizstāt šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šī persona nolemj, ka sākotnējais šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, Puses vienojas par priekšsēdētāja aizstāšanu. Ja Puses nespēj vienoties par jaunu šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju, komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no atlikušajām personām sarakstā, kas minēts 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksti) 1. punktā. No sarakstā atlikušajām personām attiecīgā gadījumā izslēdz to personu, kura bija nolēmusi, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām. Jauno priekšsēdētāju izvēlas piecu dienu laikā pēc konstatējuma par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību.

24. Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek atlikts uz laiku, kamēr norisinās šā pielikuma 18., 19., 20., 21., 22. un 23. punktā paredzētās procedūras.

Tiesas sēdes

25. Priekšsēdētājs, apspriežoties ar Pusēm un pārējiem šķīrējtiesas locekļiem, nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un to rakstiski apstiprina Pusēm. Šo informāciju dara publiski pieejamu tā Puse, kura atbild par procesa loģistisko administrāciju, ja vien sēde nav slēgta tipa sēde. Ja vien kāda Puse pret to neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija var nolemt tiesas sēdi nerīkot.

26. Ja vien Puses nevienojas citādi, tiesas sēde notiek Briselē, ja prasītāja Puse ir Singapūra, un Singapūrā, ja prasītāja Puse ir Savienība.

27. Šķīrējtiesas kolēģija var rīkot papildu tiesas sēdes, ja Puses tam piekrīt.

28. Visi šķīrējtiesneši ir klāt tiesas sēdē visu sēdes laiku.

29. Neatkarīgi no tā, vai tiesas sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

a) Pušu pārstāvji;

b) Pušu konsultanti;

c) administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti un

d) šķīrējtiesnešu palīgi.

Pie šķīrējtiesas kolēģijas drīkst vērsties vienīgi Pušu pārstāvji un konsultanti.

30. Katra Puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms tiesas sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai un vienlaicīgi arī otrai Pusei to personu sarakstu, kuras attiecīgās Puses vārdā sēdē sniegs mutisku argumentu izklāstu, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies sēdē.

31. Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes ir atklātas, ja vien Puses nenolemj, ka tām jābūt daļēji vai pilnībā slēgtām. Ja vien Puses nevienojas citādi, gadījumos, kad tiesas sēdes ir atklātas:

a) publika tās var vērot videotiešraidē atsevišķā vērošanas telpā tajā vietā, kur notiek šķīrējtiesas sēde;

b) sēdes vērošanai nepieciešama reģistrācija;

c) vērošanas telpā nav atļauts veikt ne video, ne audio ierakstu, ne arī fotografēt;

d) šķīrējtiesas kolēģijai ir tiesības izsludināt slēgtu sēdi, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar konfidenciālu informāciju.

Šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtu sēdi, ja kādas Puses iesniegtie izklāsti un argumenti ietver konfidenciālu informāciju. Izņēmuma gadījumos šķīrējtiesai ir tiesības jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas Puses lūguma organizēt slēgtu sēdi.

32. Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes norise, nodrošinot prasītājai Pusei un atbildētājai Pusei vienādu atvēlēto laiku, ir šāda.

Izklāsts

a) prasītājas Puses izklāsts;

b) atbildētājas Puses izklāsts.

Argumentu atspēkošana

a) prasītājas Puses veikta argumentu atspēkošana;

b) atbildētājas Puses sniegta atbilde.

33. Sēdes laikā šķīrējtiesas kolēģija var jebkurai no Pusēm jebkurā laikā uzdot jautājumus.

34. Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras tiesas sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu Pusēm pēc iespējas īsā laikā.

35. Katra Puse desmit dienu laikā no tiesas sēdes dienas var iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai un vienlaikus arī otrai Pusei rakstiskus papildu izklāstus par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

Rakstiski jautājumi

36. Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā var rakstiski uzdot jautājumus jebkurai no Pusēm vai tām abām. Katra Puse saņem visu šķīrējtiesas kolēģijas uzdoto rakstisko jautājumu kopiju.

37. Puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai un vienlaikus otrai Pusei uz šķīrējtiesas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai Pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras Puses atbildi piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

Konfidencialitāte

38. Puses un to konsultanti nodrošina šķīrējtiesas kolēģijas sēdes konfidencialitāti, ja tiesas sēde ir slēgta saskaņā ar šā pielikuma 31. punktu, kā arī apspriesto jautājumu, šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojuma, visu šķīrējtiesai iesniegto rakstisko izklāstu un visas saziņas ar šķīrējtiesu konfidencialitāti. Katra Puse un tās konsultanti uzskata par konfidenciālu informāciju, kuru otra Puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un uz kuras konfidencialitāti minētā otra Puse ir norādījusi. Ja izklāstos, ko kāda Puse sniegusi šķīrējtiesas kolēģijai, ir konfidenciāla informācija, tā pēc otras Puses lūguma 15 dienu laikā nodrošina arī tajos ietvertās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Nekas šajā pielikumā neliedz kādai Pusei izpaust plašākai sabiedrībai savas nostājas izklāstus, ja, atsaucoties uz otras Puses sniegto informāciju, netiek izpausta konfidenciāla informācija, kuru par tādu ir norādījusi otra Puse.

Ex parte sakari

39. Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar kādu no Pusēm, neesot klāt otrai Pusei.

40. Neviens no šķīrējtiesnešiem nedrīkst apspriest izskatāmās lietas priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām Pusēm, neesot klāt pārējiem šķīrējtiesnešiem.

Amicus curiae iesniegti izklāsti

41. Ja vien Puses trīs dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var izskatīt brīvprātīgus rakstiski iesniegtus izklāstus no ieinteresētām Pušu fiziskām vai juridiskām personām, ja minētos izklāstus iesniedz desmit dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveides, ja tie ir īsi un nekādā gadījumā nav garāki par 15 drukātām lappusēm, ieskaitot pielikumus, un ja tie tieši attiecas uz šķīrējtiesas kolēģijas izskatāmajiem faktiskajiem jautājumiem.

42. Kopā ar iesniegtajiem izklāstiem norāda informāciju par to iesniedzēju (fizisku vai juridisku personu), tostarp iesniedzēja valstspiederību vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu, iesniedzēja darbības veidu un iesniedzēja finansējuma avotu, kā arī precizē, kā šo personu skar konkrētais šķīrējtiesas process. Izklāstus iesniedz kādā no valodām, ko Puses izvēlas saskaņā ar šā pielikuma 45. punktu.

43. Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus saņemtos izklāstus, kas atbilst šā pielikuma 41. un 42. punkta noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai savā nolēmumā nav obligāti jāpievēršas šādos izklāstos iekļautajiem argumentiem. Katru izklāstu, ko šķīrējtiesas kolēģija saņēmusi saskaņā ar šo pielikumu, nodod Pusēm piezīmju sniegšanai.

Steidzami gadījumi

44. Trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļā (Strīdu izšķiršana starp Pusēm) minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar Pusēm, attiecīgi pielāgo šajā pielikumā minētos termiņus un par šādiem pielāgojumiem paziņo Pusēm.

Rakstiskā un mutiskā tulkošana

45. Apspriešanās laikā, kas minēta 3.26. pantā (Apspriešanās), un ne vēlāk kā šā pielikuma 9. punkta b) apakšpunktā minētajā sanāksmē Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu šķīrējtiesas kolēģijas darba procesā.

46. Jebkura Puse var iesniegt piezīmes par dokumenta tulkojumu, kas sagatavots saskaņā ar šo pielikumu.

47. Ja rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju, šķīrējtiesas kolēģija ņem vērā to, ka sarunas par šo nolīgumu ir norisinājušās angliski.

Termiņu aprēķināšana

48. Ja, piemērojot šā pielikuma 8. punktu, kāda Puse saņem dokumentu citā dienā, nekā šo dokumentu ir saņēmusi otra Puse, jebkuru termiņu, kura aprēķināšana ir atkarīga no dokumenta saņemšanas dienas, skaita no attiecīgā dokumenta vēlākās saņemšanas dienas.

Citas procedūras

49. Šo pielikumu piemēro arī procedūrām atbilstīgi 3.34. panta (Samērīgs nolēmuma izpildes termiņš) 2. punktam, 3.35. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana) 2. punktam, 3.36. panta (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā) 3. punktam un 3.37. panta (To izpildes pasākumu pārskatīšana, kas veikti pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumentu pieņemšanas sakarā ar neizpildi) 2. punktam. Tomēr šajā pielikumā noteiktos termiņus pielāgo atbilstoši konkrētajiem termiņiem, kas šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma pieņemšanai paredzēti minētajās citās procedūrās.

50. Ja sākotnējais šķīrējtiesas kolēģijas sastāvs vai atsevišķi tās locekļi nevar sanākt uz sēdi procedūrās atbilstīgi 3.34. panta (Samērīgs nolēmuma izpildes termiņš) 2. punktam, 3.35. panta (Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma izpildes pasākumu pārskatīšana) 2. punktam, 3.36. panta (Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā) 3. punktam un 3.37. panta (To izpildes pasākumu pārskatīšana, kas veikti pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības instrumentu pieņemšanas sakarā ar neizpildi) 2. punktam, piemēro 3.29. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) izstrādātās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņu pagarina par 15 dienām.

__________________

 

10. PIELIKUMS

MEDIĀCIJAS PROCEDŪRA STRĪDOS STARP PUSĒM

1. PANTS
Mērķis un darbības joma

1. Šā pielikuma mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu, izmantojot visaptverošu un paātrinātu procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.

2. Ja vien nav paredzēts citādi, šis pielikums attiecas uz ikvienu pasākumu, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā un nelabvēlīgi ietekmē ieguldījumus Pušu starpā.

2. PANTS
Informācijas pieprasīšana

1. Pirms mediācijas procedūras sākšanas Puse jebkurā laikā var rakstiski pieprasīt otrai Pusei sneigt informāciju par pasākumu, kas nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus Pušu starpā. Puse, kurai tiek iesniegts šāds pieprasījums, 20 dienu laikā sniedz rakstisku atbildi.

2. Ja Puse, kura sniedz atbildi, uzskata, ka 20 dienu laikā nav iespējams sniegt atbildi, tā informē Pusi, kas pieprasījumu iesniegusi, par to, kādēļ nav iespējams sniegt atbildi šajā laikā, un paziņo savu aplēsto īsāko termiņu, kurā tā spēs sniegt atbildi.

3. PANTS
Procedūras sākšana

1. Puse jebkurā laikā var pieprasīt, lai Puses sāktu mediācijas procedūru. Šādu rakstisku pieprasījumu adresē otrai Pusei. Pieprasījums ir pietiekami detalizēts, skaidri izklāstot pieprasījuma iesniedzējas Puses bažas, un tajā:

a) norāda konkrēto izskatāmo pasākumu;

b) norāda, kādu nelabvēlīgu ietekmi uz ieguldījumiem Pušu starpā pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses uzskata minētais pasākums rada vai radīs, un

c) izskaidro, kā pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses uzskata šī ietekme ir saistīta ar pasākumu.

2. Puse, kurai pieprasījums ir adresēts, to izskata ar atsaucību un desmit dienu laikā rakstiski atbild, to pieņemot vai noraidot.

4. PANTS
Mediatora atlase

1. Puses cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta atbilde uz šā pielikuma 2. panta (Procedūras sākšana) 3. punktā minēto pieprasījumu.

2. Ja Puses noteiktajā termiņā nevar vienoties par mediatoru, jebkura Puse var pieprasīt, lai komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izlozē mediatoru no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 3.44. panta (Šķīrējtiesnešu saraksts) 2 punktu. Abu Pušu pārstāvjiem ir tiesības būt klāt lozēšanā.

3. Komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izraugās mediatoru piecu darba dienu laikā no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas.

4. Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas puses valstspiederīgais.

5. Mediators objektīvā un pārredzamā veidā palīdz Pusēm noskaidrot ar pasākumu saistītos jautājumus un tā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz ieguldījumiem un panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Uz mediatoriem mutatis mutandis attiecas 11. pielikums. Arī 9. pielikuma 4.–8. un 45.–48. punktu piemēro mutatis mutandis.

5. PANTS
Mediācijas procedūras noteikumi

1. Puse, kas pieprasījusi mediācijas procedūru, 10 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas mediatoram un otrai Pusei sniedz detalizētu rakstisku problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz izskatāmā pasākuma darbību un tā nelabvēlīgo ietekmi uz ieguldījumiem. Otra Puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas var sniegt rakstiskas piezīmes par problēmas aprakstu. Ikviena Puse savā sagatavotajā problēmas aprakstā vai piezīmēs par problēmas aprakstu var iekļaut jebkādu informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.

2. Mediators var lemt, kāds ir vispiemērotākais veids, kā noskaidrot ar attiecīgo pasākumu saistītos jautājumus un tā iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz ieguldījumiem. Mediators jo īpaši var rīkot pušu sanāksmes, apspriesties ar abām Pusēm kopā vai ar katru atsevišķi, vērsties pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriesties ar tiem, kā arī sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Tomēr, pirms mediators vēršas pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriežas ar tiem, viņš apspriežas ar Pusēm.

3. Mediators Pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un ierosināt risinājumu, un Puses var akceptēt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nesniedz padomus un neizsaka piezīmes par izskatāmā pasākuma saderību ar šo nolīgumu.

4. Mediācijas procedūra notiek tās Puses teritorijā, kurai adresēts pieprasījums, vai, savstarpēji vienojoties, citā vietā vai ar citiem līdzekļiem.

5. Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas. Kamēr nav panākta galīgā vienošanās, Puses var apsvērt iespējamus pagaidu risinājumus.

6. Risinājumu var pieņemt ar komitejas lēmumu. Ikviena Puse var noteikt, ka risinājumu sāk piemērot pēc nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanas. Savstarpēji saskaņotus risinājumus dara pieejamus atklātībai. Tomēr sabiedrībai izpaustajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, ko kāda Puse norādījusi par konfidenciālu.

7. Mediācijas procedūru izbeidz:

a) Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu – šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz tā pieņemšanas dienā;

b) Pusēm savstarpēji vienojoties jebkurā mediācijas procedūras posmā – šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz minētās vienošanās dienā;

c) ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar Pusēm – šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz šāda paziņojuma sniegšanas dienā, vai

d) ar kādas Puses rakstisku paziņojumu, ko Puse sagatavo pēc tam, kad ir izpētījusi mediācijas procedūrā piedāvātos savstarpēji saskaņotos risinājumus un izskatījusi visus mediatora piedāvātos padomus un ierosinātos risinājumus – – šajā gadījumā mediācijas procedūru izbeidz minētā paziņojuma sniegšanas dienā.

6. PANTS
Savstarpēji saskaņota risinājuma īstenošana

1. Kad Puses ir vienojušās par risinājumu, katra Puse termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

2. Puse, kas to īsteno, rakstiski informē otru Pusi, kādu rīcību vai pasākumus tā veikusi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

3. Pēc Pušu lūguma mediators sniedz pusēm rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi apkopojot: i) procedūrās izskatāmo pasākumu, ii) ievērotās procedūras un iii) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas panākti šo procedūru galarezultātā, ieskaitot iespējamos pagaidu risinājumus. Mediators atvēl Pusēm piecpadsmit dienas, kurās iesniegt piezīmes par izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir izskatītas piezīmes, ko Puses iesniegušas minētajā termiņā, piecpadsmit dienu laikā mediators rakstveidā pusēm iesniedz galīgo rakstisko faktu izklāstu. Galīgais rakstiskais faktu izklāsts neietver nekādu šā nolīguma interpretāciju.

7. PANTS
Saistība ar strīdu izšķiršanu

1. Mediācijas procedūra neskar Pušu tiesības un pienākumus atbilstīgi trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļai (Strīdu izšķiršana starp Pusēm).

2. Mediācijas procedūru nav paredzēts izmantot par pamatu strīdu izšķiršanas procedūrās, uz kurām attiecas šis nolīgums vai kāds cits nolīgums. Puse šādās strīdu izšķiršanas procedūrās neizmanto par pamatu vai pierādījumu, un šķīrējtiesas kolēģija neņem vērā:

a) ne nostājas, ko mediācijas procedūras gaitā ir ieņēmusi kāda Puse,

b) ne to, ka kāda Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu pasākumam, uz kuru attiecas mediācija, ne arī

c) mediatora padomus vai ierosinājumus.

3. Neskarot šā pielikuma 5. panta (Mediācijas procedūras noteikumi) 6. punktu un ja vien Puses nevienojas citādi, visi mediācijas procedūras posmi, ieskaitot jebkādus padomus, kas var tikt sniegti, vai risinājumu, kas var tikt ierosināts, ir konfidenciāli. Tomēr katra Puse var izpaust sabiedrībai faktu, ka norisinās mediācija.

8. PANTS
Termiņi

Ikvienu šajā pielikumā minēto termiņu var grozīt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

9. PANTS
Izmaksas

1. Katra Puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties mediācijas procedūrā.

2. Puses vienādā apmērā sedz izdevumus, kas radušies no organizatoriskiem jautājumiem, ieskaitot mediatora atalgojumu un viņam radušās izmaksas. Mediatora atalgojums atbilst 9. pielikuma 9. punkta b) apakšpunktā noteiktajam atalgojumam.

10. PANTS
Pārskatīšana

Kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši pieci gadi, Puses, ņemot vērā savu pieredzi, kas gūta, izmantojot mediācijas procedūru, un ņemot vērā attiecīgā mehānisma izmaiņas PTO, puses savstarpēji apspriežas par nepieciešamību grozīt mediācijas procedūru.

__________________

 

11. PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU RĪCĪBAS KODEKSS

Definīcijas

1. Šajā rīcības kodeksā:

"šķīrējtiesnesis" ir 3.29. pantā (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

"kandidāts" ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts 3.44. pantā (Šķīrējtiesnešu saraksti) minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesnesi saskaņā ar 3.29. pantu (Šķīrējtiesas kolēģijas izveide);

"palīgs" ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša pilnvarām veic izpēti vai palīdz šķīrējtiesnesim;

"process", ja vien nav noteikts citādi, ir šķīrējtiesas kolēģijas process saskaņā ar trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļu (Strīdu izšķiršana starp Pusēm);

šķīrējtiesneša "personāls" ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus.

Procesuālie pienākumi

2. Procesa norises laikā ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām uzvedības normām tā, lai tiktu saglabāta strīdu izšķiršanas mehānisma integritāte un objektivitāte. Saistībā ar kolēģijā izskatāmajiem jautājumiem šķīrējtiesneši nesaņem norādījumus no organizācijām vai valdībām. Bijušajiem šķīrējtiesnešiem jāpilda šā rīcības kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi.

Izpaušanas pienākumi

3. Pirms personu apstiprina par šķīrējtiesnesi atbilstīgi trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļai (Strīdu izšķiršana starp Pusēm), kandidāts izpauž intereses, attiecības vai jautājumus, kas varētu ietekmēt šīs personas neatkarību vai godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Šim nolūkam kandidāts dara visu iespējamo, lai noskaidrotu šādas intereses, attiecības un jautājumus.

4. Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai šķīrējtiesnesis dara zināmus vienīgi komitejai, lai tos izskatītu Puses.

5. Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis turpina darīt visu iespējamo, lai noskaidrotu šā rīcības kodeksa 3. punktā minētās intereses, attiecības vai jautājumus, un izpauž to esību. Izpaušanas pienākums ir nepārtraukts, un, tiklīdz šķīrējtiesnesis ir noskaidrojis šādas intereses, attiecības vai jautājumus, kas var rasties kādā procesa posmā, viņš tos izpauž. Šādu interešu, attiecību vai jautājumu rašanos šķīrējtiesnesis rakstiski izpauž komitejai, lai Puses tos izskatītu.

Šķīrējtiesnešu pienākumi

6. Līdz ar iecelšanu šķīrējtiesnesis visā procesa gaitā pilda savus pienākumus rūpīgi un godprātīgi, taisnīgi un centīgi.

7. Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un nedeleģē šo pienākumu citam.

8. Šķīrējtiesnesis dara visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka viņa palīgi un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro.

9. Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar procesu.

Šķīrējtiesnešu neatkarība un objektivitāte

10. Šķīrējtiesnesim ir jābūt neatkarīgam un godprātīgam un jāatturas radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai neobjektīva, un viņu nedrīkst ietekmēt savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai bailes no kritikas.

11. Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

12. Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

13. Šķīrējtiesnesis neļauj finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, ģimenes vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

14. Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

Bijušo šķīrējtiesnešu pienākumi

15. Visiem bijušajiem šķīrējtiesnešiem ir jāizvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma vai nolēmuma.

Konfidencialitāte

16. Ne esošais, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž un neizmanto konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar procesu vai iegūta tā gaitā, citādi, kā vien attiecīgā procesa vajadzībām, un šādu informāciju nekad neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai skartu citu personu intereses.

17. Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu vai tā daļas pirms to publiskošanas saskaņā ar trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļu (Strīdu izšķiršana starp Pusēm).

18. Ne esošais, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli.

Izdevumi

19. Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē procesam veltīto laiku un savus izdevumus un sniedz galīgo pārskatu par to, kā arī savu palīgu patērēto laiku un izdevumiem.

Mediatori

20. Šajā rīcības kodeksā izklāstītais, kas piemērojams šķīrējtiesnešiem vai bijušajiem šķīrējtiesnešiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

__________________

 

1. VIENOŠANĀS
PAR SINGAPŪRAS ĪPAŠAJIEM IEROBEŽOJUMIEM ATTIECĪBĀ UZ DZĪVOJAMO PLATĪBU UN DABAS RESURSU PIEEJAMĪBU

1. Nolīguma 2.3. pants (Valsts režīms) neattiecas uz pasākumiem, kas saistīti ar:

a) dzeramā ūdens piegādi Singapūrā;

b) mājokļa īpašuma¹ tiesībām, pirkšanu, attīstību, pārvaldību, uzturēšanu, lietošanu, tā labumu baudīšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu un ar jebkāda veida publiskām mājokļa programmām Singapūrā.

2. Trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un ik pēc diviem gadiem pēc tam, ja vēl būs spēkā Pircēja papildu zīmoga maksājums (ABSD), komiteja izskatīs jautājumu par to, vai ABSD ir turpmāk nepieciešams saglabāt, lai nodrošinātu mājokļa īpašuma tirgus stabilitāti. Šajās apspriedēs Singapūra iesniegs attiecīgu statistiku un informāciju par stāvokli mājokļa īpašuma tirgū.

---

__________________

 

2. VIENOŠANĀS
PAR ŠĶĪRĒJTIESNEŠU ATALGOJUMU

Attiecībā uz 9. punktu 9. pielikumā Puses vienojas šādi.

1. Šķīrējtiesnešiem maksājamā atalgojuma un atmaksājamo izdevumu pamatā ir divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos ietverti līdzvērtīgu starptautisku strīdu noregulēšanas mehānismu standarti.

2. Par atalgojuma un izdevumu konkrēto summu Puses vienojas pirms tikšanās ar šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši 9. pielikuma 9. punktam.

3. Abas Puses šo vienošanos piemēro labticīgi, lai vienkāršotu šķīrējtiesas kolēģijas darbu.

__________________