Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs visi Baltijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.11.1997., Nr. 293/294 (1008/1009) https://vestnesis.lv/ta/id/30949

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas asamblejas 11. sesijas dokumenti

Nobeiguma dokuments

Vēl šajā numurā

11.11.1997., Nr. 293/294 (1008/1009)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 10. novembrī, lai informētu Latvijas sabiedrību par pagājušās nedēļas nogalē, no 7. līdz 8. novembrim, Viļņā notikušo Baltijas asamblejas (BA) 11. sesiju, preses konferenci rīkoja Saeimas delegācijas vadītājs Ernests Jurkāns un BA Ārlietu un drošības komitejas priekšsēdētājs Juris Sinka (attēlā).

Šajā BA sesijā prezidējošās valsts statuss uz sešiem mēnešiem — līdz nākamā gada maijam — ticis nodots Latvijai, līdz ar to visas BA organizatoriskās darbības šai laikā būs Latvijas delegācijas pārziņā.

Šī pilnvaru pārņemšana sakritusi arī ar nozīmīgu gadadienu — 8. novembrī apritējuši seši gadi triju Baltijas valstu Augstāko padomju deputātu lēmumam par kopīgas starpparlamentāras struktūras — Baltijas asamblejas — veidošanu. Līdzšinējās darbības izvērtējums un nākotnes prioritāšu noteikšana bijusi arī viens no BA 11. sesijas darba svarīgākajiem uzdevumiem.

Kā informēja Ernests Jurkāns, BA 11. sesijas laikā pieņemtas desmit rezolūcijas un viens lēmums — par BA iekšējā budžeta kontroles komiteju. Par BA ģenerālsekretāri līdz sesijai Rīgā apstiprināta Latvijas pārstāve Baiba Jansone.

Viens no svarīgākajiem BA deputātu debatēs bijis jautājums par Baltijas valstu tālāko sadarbību Baltija asamblejas ietvaros un pirms sešiem gadiem apstiprinātā BA nolikuma iespējamo pārstrādāšanu, kā rezultātā jau nākamā gada sesijā Rīgā būtu gan stingrāk jāreglamentē dažādu starpvalstu struktūra — Baltijas asamblejas, Baltijas Ministru padomes un Baltijas padomes — kompetences robežas, gan konkrēti jānosaka to pieņemto rezolūciju realizācijas kontroles mehānisms. Šīs problēmas varētu tikt risinātas līdz ar BA Kārtības ruļļa pieņemšanu.

Līdz šim nereglamentēta ir palikusi arī kārtība, kādā BA pieņemtās rezolūcijas izskata Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālie parlamenti. Saskaņā ar BA Latvijas delegācijas viedokli Saeima to varētu veikt īpaši šim nolūkam veltītas plenārsēdes ietvaros.

Svarīgs BA nākotnes jautājums, pēc Viļņas sesijas dalībnieku domām, ir arī BA un citu līdzīgu starpvalstu reģionālās sadarbības organizāciju kontaktu veicināšana. Iespējas šajā jomā tikušas apspriestas, deputātiem tiekoties ar Ziemeļvalstu padomes un Beniluksa valstu starpparlamentārās konsultatīvās padomes delegācijām — ar šīm organizācijām BA jau saista parakstītie sadarbības līgumi.

Kā uzsvēra Ernests Jurkāns, iespējams, jau drīzumā izskatīšanai Saeimā tiks ierosināts jautājums par izmaiņām BA Latvijas delegācijas sastāvā nolūkā uzlabot tās darba efektivitāti.

Analizējot Ārlietu un drošības komitejas paveikto, tās priekšsēdētājs Juris Sinka informēja par trim BA 11. sesijas laikā pieņemtajiem dokumentiem ārlietu jautājumos. Tie ir deklarācija par Krievijas piedāvātajām drošības garantijām Baltijas valstīm, kā arī rezolūcijas par NATO paplašināšanas jautājumu un Baltijas valstu integrāciju ES. Pēdējā izraisījusi visplašākās triju valstu pārstāvju diskusijas. Tomēr, neraugoties uz Igaunijas parlamenta deputātu ierosinājumu viennozīmīgi atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu par sarunu uzsākšanu ar ierobežotu valstu grupu, Ārlietu un drošības komitejā izdevies panākt kompromisu — Eiropas Komisijas atzinuma atbalsts deklarācijas tekstā nomainīts ar BA aicinājumu Eiropas Savienības valstu vadītājiem sarunas par iestāšanos šajā organizācijā visdrīzākajā laikā uzsākt arī ar Lietuvu un Igauniju. Kā atzīmēja Juris Sinka, šo domstarpību kontekstā BA deputātu vidū pat izskanējis viedoklis par Eiropas Komisijas atzinumu kā netiešu mēģinājumu šķelt Baltijas valstu vienotību.

Nākamā, plānotā, BA sesija paredzama 1998. gada maijā Rīgā, līdz tam, reaģējot uz kādu visām trim valstīm svarīgu notikumu, būs iespējams sasaukt BA ārkārtas sesijas. Kā vienu no šādiem iespējami svarīgiem iemesliem BA ārkārtas sesijas sasaukšanai Rīgā Ernests Jurkāns minēja gaidāmo Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanos Luksemburgā, kur tiks lemts par ES paplašināšanas procesu.

Vēl pirms BA 12. sesijas Rīgā, atbalstot līdzšinējā BA prezidija priekšsēdētāja Meča Laurinkus priekšlikumu, Latvijā, iespējams, tiks sarīkots arī plašs triju Baltijas valstu augsta līmeņa pārstāvju seminārs, kurš būs veltīts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līdzšinējās sadarbības analīzei un nākotnes perspektīvām.

Dina Gailīte, “LV”

Saeimas un valdības lietu redaktore

Baltijas asamblejas dokumenti — 3.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!