Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 6.novembra sēdi. Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, ir ienākuši vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Izskatīsim tos vispirms.

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz šā gada 6.novembra Saeimas sēdes darba kārtības 8.punktu — likumprojektu “Ieguldījumu sabiedrību likums” izskatīšanu otrajā lasījumā pārcelt uz Saeimas šā gada 20.novembra sēdi. Vai deputāti iebilst pret šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Lēmums pieņemts. Jautājuma izskatīšana pārcelta.

Nākamais. Ministru prezidents iesniedzis Saeimā izskatīšanā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”” un saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz jautājumu iekļaut Saeimas 6.novembra sēdes darba kārtībā un paredzēt balsojumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijām un iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? Iebildu-mu nav. Godātie kolēģi, tad, ja jūs piekristu, tad mēs to varētu iekļaut pēc 4. darba kārtības jautājuma sadaļā par saņemtajiem likumprojektiem. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Tad vēl ir Juridiskās komisijas iesniegums, kura lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ceras apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi” un izskatīt to darba kārtības 2.sadaļā — Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana... un tā tālāk. Pievienots arī Saeimas lēmuma projekts, un tas ir izklāstīts dokumentā nr.3346. Vai deputātiem nav iebildumu pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, tātad varbūt varam vienoties, ka mēs to iekļaujam pēc 7.darba kārtības jautājuma, tas ir, sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu. Paldies! Deputāti piekrīt.

Tad vēl desmit deputāti lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu par deputāta Paula Kļaviņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas. Vai deputātiem nav iebildumu par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Esam vienojušies, iekļausim to darba kārtībā otrajā sadaļā pēc jautājuma, kur mēs tikko panācām vienošanos, par tiesneses Ceras iecelšanu. Paldies!

Un vēl. Desmit deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā arī jautājumu par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā un arī lūdz šo jautājumu izskatīt darba kārtības otrajā sadaļā. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Godātie kolēģi, pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir arī desmit deputātu iesniegums — saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu noteikt šīsdienas sēdē debašu laiku piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Modris Lujāns vēlas runāt. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr ieteiktu ne-palikt smieklīgiem, it sevišķi tā kā darba kārtības jautājumu ir pietiekami maz, un it sevišķi šodien, man liekas, gandrīz politizētu jautājumu nav, tad es piedāvātu, tīri tehnoloģiski būtu, lai būtu normālais runas laiks, un es nedomāju, ka šodien vairākumam būtu jābaidās no opozīcijas, ja, protams, kāds no vairākuma pārstāvjiem negrib fiksi aizskriet pie Alfrēda Rubika satikties vai arī atzīmēt tuvojošos 7.novembri. Tādēļ es piedāvātu, kolēģi, tomēr normālā darba gaitā risināt šodienas jautājumus, es vēlreiz saku, darba kārtība ir pietiekami īsa, un politizētu jautājumu man personīgi nav, neliekas, ka tādi ir. Un tādēļ ieviest Saeimā šo praksi vienkārši, ka, lūk, mēs nepārtraukti ar kaut kādas grupas lūgumu vai pēc biedru lūguma samazinām runas laiku, ja mēs gribam ieviest, tad es varu domāt un aicināt, lai Bišera kungs iesniedz šādus labojumus Kārtības rullī, un tad mēs visi zināsim, ka šī ir mūsu parlamenta pastāvīgā sistēma, nevis šādas iniciatīvas.

Sēdes vadītājs . Vai kāds vēlas runāt par iesniegumu? Ernests Jurkāns. Lūdzu!

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie kolēģi deputāti! Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, par cik mūsu 17 deputāti pēcpusdienā izbrauc uz Viļņu uz Baltijas asamblejas sesiju, tāpēc būtu labi, ja kopīgi beigtu šo darba kārtību un izskatītu visus jautājumus. (No zāles deputāts Lujāns: “Ernest, kāds sakars Saeimas darbībai ar jūsu braucienu?”)

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam par deputātu priekšlikumu par debašu laika samazināšanu. Piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 23, atturas — 1. Pieņemts.

Pirmais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Lujāns.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es nerunāšu pret, bet es pat teikšu, ka var atbalstīt, bet es gribu norādīt uz to zemo kvalitātes līmeni, kādā bieži tiek stādīts Ministru kabineta projekts Saeimai. Un es gribētu arī pievērst deputātu uzmanību vienam no kārtējiem pantiem, kas izraisa reti oriģinālas sajūtas. Tas ir 107.pants — dzīvnieku slēpšana, neidentifikācija, nemarķēšana un izvairīšanās no to uzskaites. Ja dzīvnieku īpašnieks slēpj dzīvniekus no valsts veterinārā inspektora, neidentificē, nemarķē dzīvniekus un izvairās no to uzskaites pašvaldībā, uzliek naudas sodu līdz 25 latiem, par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie nav novērsti vai izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda, uzliek naudas sodu līdz 100 latiem. Man vienmēr sagādā patiesu prieku Ministru kabineta oriģinālie noteikumi. Man it sevišķi sagādā prieku, ka Juridiskajai komisijai kārtējo reizi būs jānodarbojas ar šī interesantā panta labošanu, jo es iedomājos, kā tas noteikts, es domāju, arī daudziem deputātiem ir nelegāli kaķi un suņi mājās. Tad parādīsies kāds cilvēks, kas pieklauvēs pie jūsu durvīm un pateiks, vai tu neesi noslēpis kādu runcīti, un, ja esi netīšām noslēpis, kas tev dzīvo mājās, tad attiecīgi pirmo reizi sodīs ar 25 latiem un, nedod Dievs, ja otro reizi neaiznesīs viņu... nepiereģistrēs viņu pie Andra Bērziņa Rīgas Domē, tad tev sodīs ar 100 latiem.

Pirmkārt, es gribu norādīt ar šo summu nesamērību. Patiešām, es nezinu, ja Ministru kabinets uzskata, ka šodien Latvijas iedzīvotāji dzīvo tik labi, ka 25 lati vai 100 lati par mīļoto kaķīti ir tāda maza summa, tad vajadzētu atsevišķiem Ministru kabineta locekļiem nolaisties uz zemes. Otrkārt, man interesē, kāds izskatīsies tas mehānisms. Ja Ministru kabinets kārtējo reizi piedāvā kaut kādu sankciju sistēmu, tad man interesē, kas to realizēs, kādā veidā, no pulksten cikiem līdz cikiem, vai arī sētnieks rakstīs kārtējo reizi kā padomju laikā kādu paziņojumu par to, ka, lūk, kādam kungam vai kundzei mājās ir noslēpts runcītis, un tādēļ man vienmēr sagādā patiesu prieku Ministru kabinets, un es aicinātu, lai arī Ministru kabineta pārstāvji, kas šodien ir, lai tomēr nopietnāk skatās pie tiem projektiem, ko viņi nosūta, jo citādi mēs bieži vien paliekam smieklīgā lomā, un es nezinu, vai Saeimas komisijām jābūt kā kaut kādam attīrīšanas elementam, lai vienmēr labotu Ministru kabineta lielo speciālistu izdarības. Paldies! Es neprasu balsojumu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret likumprojekta nodošanu minētajām komisijām nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” . Prezidijs ierosina deputātu Kazāka, Kostandas, Liepas, Kušneres, Veldres un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Pieteikušies divi deputāti par šo runāt. Elmārs Zelgalvis, Tautas kustība “Latvijai”, vēlas runāt par. (No zāles: “Jābalso! Balsot!”)

E.Zelgalvis (TKL). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka likumprojektā iekļautie priekšlikumi jau tika izskatīti kā grozījumi pašlaik apspriežamajā likumā “Par akcīzes nodokli” un vakar tika izskatīti Budžeta komisijā, iesniedzēju vārdā atsaucu šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Līdz ar to jautājums ir izskatīts. Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina deputātu Druvas, Vītola, Nagļa, Rubuļa un Putniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Saeimas Kārtības rullis”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Druvas, Nagļa, Vītola, Dilbas un Rubuļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lēmums pieņemts.

Un nākamais — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu nav. Runāt par šo jautājumu arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — deputāta Paula Putniņa iesniegums. Sakarā ar Kārtības ruļļa pirmo daļu lūdzu man piešķirt bezalgas atvaļinājumu privātu iemeslu dēļ no šā gada 12. līdz 13.novembrim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 5, atturas — 4. Atvaļinājums deputātam Paulam Putniņam piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums — otrās sadaļas lēmuma projekts “Par I.Vikmanes iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.” Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Dokumenta numurs 3317. Juridiskajā komisijā izskatīts, un Juridiskā komisija aicina Saeimu atbalstīt — iecelt Irēnu Vikmani par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs jāpiesakās bija rakstiski. Tā kā tas nav izdarīts, lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 7. Irēna Vikmane iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par deputāta Leonarda Staša atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas” . Izskatām, godātie kolēģi, dokumentu ar numuru 3325, ko parakstījuši desmit deputāti. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, izskatām jautājumu par deputāta atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas. Arī šajā gadījumā balsojums slēgts. Lūdzu balsot, un lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 3, atturas — 5. Deputāts Leonards Stašs atsaukts no Pieprasījumu komisijas.

Nākamais saskaņā ar mūsu vienošanos ir darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Zaigas Ceras apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Jums izdalītais dokuments nr.3346 — “Par Zaigas Ceras apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Viņai šī gada novembra pirmajās dienās beidzas pirmo divu gadu apstiprināšanas termiņš, Juridiskā komisija ir izskatījusi un lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mūs lūdz apstiprināt tiesnesi pēc tiesneša, mēs tos tiesnešus neredzam, par viņiem ļoti maz zinām. Un tad mēs laikam viņus apstiprinām tāpēc, ka par viņiem galvo godājamais Grīnblata kungs vai kādas citas institūcijas. Bet šitas tiesnesis, kuru mēs tagad laikam iecelsim, atvieto vienu, par kuru mēs balsojām tikai piecas nedēļas atpakaļ, un par to tiesnesi arī tika galvots, un mēs akli balsojām, ticēdami kāda cilvēka godaprātam, ka neliks mums priekšā žuļikus, kurus pēc mēneša jau būs jāapcietina par kukuļņemšanu. Un es saprotu, ka it kā vainas nekur nav. Ne tur, Tieslietu ministrijā, kas it kā izmeklēja šo cilvēka atbildi par to, ka mēs tādu kropli ievēlējām, nu diez vai mēs šeit, Saeimā, būsim vainīgi? Nē taču. Nē! Un vai tad Māris Grīnblats būs vainīgs, viņš ir atvainojies, ka viņš mums tādu kandidātu lika priekšā? Diez vai.

Bet kur tad šitā spēlīte ved? Mēs uz mūžu ieceļam kaut kādu cilvēku. Es gribētu, lai mums atbild, kas rekomendēja Baloža kungu, kas atbildēs par to, ka mums tika likts priekšā tāds cilvēks, kas mēneša laikā pēc tam ir jāapcietina. Un es gribētu saprast un lai mums Grīnblata kungs paskaidro, kas atbild par šito rekomendāciju? Un katru reizi, kad nāk viens tiesnesis, par ko mums būtu jābalso ar jā vai nē, es gribētu zināt, kas ir galvojis par viņu. Un citādi, es domāju, mums nebūtu ko balsot, mēs nedrīkstam balsot, ievest tautā tiesnesi uz mūžu tā, kā mēs darām tagad. Neviens nav atbildīgs. Un tad mums ir bezatbildīga valsts, kur viens tiesnesis laiž lielus kropļus ārā, citus tādus kropļus liek cietumā, citus laiž tā un dara viskaut kā. Mēs kļūstam smieklīgi, draugi! Lai Grīnblata kungs mums pasaka, kas galvo par šito kandidātu. Kādā veidā viņš ir izraudzīts, cik smagi viņš ir pārbaudīts un kāpēc mēs varam uzticēties šitam cilvēkam uz mūžu būt godīgam tiesnesim Latvijā. Paldies! Un pirms tam nebalsosim par šito tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Šodien es diemžēl nevaru piekrist draugam Valdmanim, jo, cienījamie kolēģi... Es personīgi uzticos gan tieslietu ministram, gan mūsu valdošajam vairākumam. Es nedomāju, ka viņi ir kaut kādi sīki zaglīši, kas nočiepj konfekti un mēģina aizbēgt. Tādēļ es aicinu arī šinī gadījumā Saeimu atbalstīt tiesnešu kandidatūras, jo ir konkrēti iebildumi pret konkrētām figūrām. Bet ja mēs uzdodam jautājumu — kas nes atbildību? Tad es uzskatu, ka tiešo atbildību nes tieslietu ministrs, jo viņš piestāda Saeimai šīs kandidatūras, viņi ir izgājuši Tieslietu kolēģijas pārbaudi, ir cita lieta, ja tieslietu ministrs nespēj kontrolēt, tad tas ir atsevišķs jautājums, bet, tā kā valdošais vairākums tieslietu ministram ir izteicis uzticību kārtējo reizi, līdz ar to, es domāju, mums arī kā opozīcijai vajadzētu šiem kungiem uzticēties, un tādēļ šinī gadījumā es domāju, ka mums ir jāuzticas gan šiem kungiem, gan arī šiem tiesnešiem. Ir cita lieta. Ja mēs atradīsim reālus faktus, ka ir parādījusies vai nu nekompetence, vai ir bijusi kāda slēpta informācija, tad es varētu piekrist, ka jāizsaka kādam tiesnesim neuzticība vai nav jāatbalsta, bet šinī gadījumā es domāju, ka opozīcijai arī vajadzētu atbalstīt tiesnešu kandidatūras. Ir cits jautājums, ka mums būtu vēlreiz, es domāju, tuvākajā laikā nopietni jāizskata tieslietu ministra atbildība. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu, komisijas vārdā, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats (TB/LNNK) . Godātie Saeimas deputāti! Tiesnese Zaiga Cera nav aizvietojusi nupat apcietināto tiesnesi Baloža kungu, bet ir strādājusi Valmieras tiesā jau divus gadus, Juridiskās komisijas sēdē visiem deputātiem, tajā skaitā arī tiem, kas nav Juridiskās komisijas locekļi, ir ie-spējas ierasties, uzdot viņai jautājumus, manuprāt, Lujāna kungs vakar kaut kāda svarīga iemesla dēļ diemžēl nebija ieradies un palaida šo svarīgo brīdi garām, jā... Ir dots izsmeļošs raksturojums par tiesnesi Zaigu Ceru, un attiecībā uz viņu es varu nomierināt Valdmaņa kungu, ka viņa atceltu vairākus spriedumus sakarā ar to, ka tie bijuši pārāk bargi. Tā kā šis nebūs tas gadījums, kad būtu īpaši jābaidās, un lūdzu aicinātu balsot par.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu par Zaigas Ceras apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 4, atturas — 9. Zaiga Cera apstiprināta par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Tālāk, kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 6, atturas — 10. Deputāts Paulis Kļaviņš atsaukts no Ārlietu komisijas.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā” . Vai kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izsakām attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 5. Deputāts Paulis Kļaviņš ievēlēts Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Godātie kolēģi! Tātad, kā jūs atceraties, 8. darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Ieguldījumu sabiedrību likums” — mēs pārcēlām tā izskatīšanu uz 20. novembri, tagad izskatām 9. darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 3301. Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam, un ir tikai viens priekšlikums. Tas pats no Juridiskā biroja un atbalstīts no atbildīgās komisijas, un tas ir.... pie spēkā stāšanās noteikumiem ir likts priekšā izslēgt pēdējo teikumu par likuma 2. līdz 4. panta spēkā stāšanās laiku. Tas vienkārši ir otrajā lasījumā nepamanīts tehnisks grozījums, jo šie grozījumi, kas ir noteikti 2. līdz 4. pantā, jau ir stājušies spēkā atbilstoši 81. panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 274. Kā jau es teicu, komisija ir atbalstījusi, un, ja jūs piekrītat atbalstīt, tad mēs varam balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret Saeimas Juridiskās komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt pēdējo teikumu par likuma 2. līdz 4. panta spēkā stāšanās laiku, un tālāk kā tekstā. Šis priekšlikums izklāstīts izskatāmā dokumenta 4. lapaspusē. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Tas ir pieņemts. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Valsts statistikas likums” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu... ar dokumentu nr. 3326 — likumprojekts “Valsts statistikas likums” trešajam lasījumam. Tātad 1. pantā izmaiņu nav. Nē... 1. pantā ir priekšlikums par 2. punktu no Juridiskā biroja, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns . 1.panta 3.punktā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas korelē ar 3. priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns, un Juridiskā biroja priekšlikums ir ietverts deputāta Leiškalna priekšlikumā un izteikts labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns . Juridiskais birojs ir licis priekšā mainīt arī 1.panta 4. punktu, ko komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Un par 2. pantu. 1. pantā vairāk izmaiņu nav. Un 2. pantā ir atbildīgās komisijas atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 3. pantā nav priekšlikumu, bet komisija pati to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 3. panta 1. daļā ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. (No zāles: “Otrā daļā!”)

Sēdes vadītājs. Tas ir 3. panta 2. daļā...

K.Leiškalns. Jā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 3. panta 3. daļā Juridiskais birojs liek priekšā vārdu “statistika” aizstāt ar vārdiem “valsts statistiku”, ko komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot 3.panta 3.daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 3. panta 4. daļa ir redakcionāli precizēta no komisijas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk.

K.Leiškalns. Pie 4. panta priekšlikumu nav. 5. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums par 5. panta 1. daļu, ko komisija ir atbalstījusi, un deputāta Leiškalna priekšlikums par 5. panta 1. daļu, ko komisija nav atbalstījusi, un jāteic, ka pareizi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par likumprojekta 5. panta 1. daļas redakciju? Deputāts Leiškalns neuztur balsojumu?

K.Leiškalns. Neuztur nekādā gadījumā, jo komisija ir pareizi...

Sēdes vadītājs. Tātad pieņemts. Paldies!

K.Leiškalns. 5. panta 2. daļā deputāts Leiškalns liek priekšā, un tālāk jūs varat izlasīt... komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 5. panta 5. daļa ir no komisijas redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns. 11. priekšlikumu par 6. pantu liek priekšā deputāts Leiškalns, un tur ir izmaiņas panta pārcelšanā... Galējo redakciju jūs varat redzēt tabulas labajā ailē. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 6. panta nosaukumam “Centrālās statistikas pārvaldes finansēšana” un tā 1., 2. un 3. punktiem piekrīt? Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 12. priekšlikums par 6. pantu nāk no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot otrā lasījuma 6. panta 1. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 7. panta 1. un 2. daļu iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. Tātad ir vēl viens redakcionāls precizējums 8. un 13. pantā — deputāta Leiškalna, priekšlikums par izmaiņām — 7. panta aizstāšana ar 6. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas — 8. pants.

K.Leiškalns. Jā, pēc jaunās numerācijas 8.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti 8.panta pirmajai daļai, tā 1. un 2.punktam un otrajai daļai, un trešajai daļai piekrīt.

K.Leiškalns. Trešajā daļā mums jāatzīmē, ka komisija ir redakcionāli precizējusi 8.panta trešo daļu. Par 9.pantu. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, ietverot, manuprāt, deputāta Leiškalna priekšlikumā, un ietverts jaunajā 6.pantā.

Sēdes vadītājs. To mēs esam jau akceptējuši. Tātad deputāti piekrīt arī šim Juridiskā biroja priekšlikumam, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums. Par 10.panta pirmo daļu. Iesniedzējs — deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 10.panta otrajā daļā mēs redzam 16.priekšlikumu. Iesniedzējs — deputāts Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 11.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tur ir redakcionāli precizējumi veselā virknē pantu. No 11.panta līdz 15.pantam, kā arī 20. pantā. Komisija to ir atbalstījusi, un visi šie precizējumi ir redzami jūsu tabulas labajā ailē. Kā par 11., tā par 12., tā par 13. un 14.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šo pantu redakcionālai precizēšanai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 15.pantā ir priekšlikums no deputāta Leiškalna, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot šo 15.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pantā komisija ir ienesusi jaunas redakcionālas izmaiņas. Respektīvi, precizējot pantu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums ir no deputāta Kārļa Leiškalna. Par 17.panta 1.punkta izmaiņām. Komisija šo precizējumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns liek priekšā 20.priekšlikumā izslēgt 17.panta 2.punktu. Komisija to ir atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 17.panta 2.punkta svītrošanai.

K.Leiškalns. 21. priekšlikumā jūsu padevīgais kalps Leiškalns liek priekšā papildināt 17. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Atkal Leiškalns 22.priekšlikumā izsaka 4.punktu jaunā redakcijā. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna priekšlikums par izslēgumu 17.pantā ir guvis komisijas vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns . Juridiskā biroja labojums 18.panta pirmajā daļā ir atbalstīts, no komisijas vai 25.priekšlikumā deputāts Leiškalns šo pašu domu ir izteicis precīzāk. Komisija to atbalsta, bet vēl precizē 18.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt likumprojektā izteiktajiem un komisijas akceptētajiem labojumiem ar nr. 24 un 25. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat komisija redakcionāli precizē otro un trešo daļu šajā 18.pantā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. Ceturtajā daļā pie 18.panta ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas jums ir ar nr. 26. Komisija atbalsta priekšlikumu, bet redakcionāli precizē pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 18.panta piektajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums nāk no deputāta Leiškalna. Komisija atbalsta un neko vairs šeit neprecizē.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 29. priekšlikums no Juridiskā biroja par izslēgumu 18.panta sestajā daļā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! 18.panta sestā daļa, kuru Juridiskais biroja piedāvā izslēgt, pagaidām nosaka, ka individuālos statistiskos datus nedrīkst izmantot par juridisku pierādījumu. Tā ir pašreiz mūsu akceptētā norma, bet acīmredzot šeit Juridiskajam birojam ir taisnība, ka būtu jāļauj šos individuālos statistikas datus izmantot par juridisku pierādījumu tajos gadījumos, kad tas ir nepieciešams.Tas nebūtu pareizi, ja cilvēks var statistikā rakstīt kaut ko vienu, statistiskajās atskaitēs, bet patiesībā ir kaut kas cits. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, jo cilvēkam statistikā ir jāuzrāda patiesība. Un, ja viņš šo patiesību ir uzrādījis un tā tiešām ir patiesība, tad tur nav nekādu problēmu ar to, ka šos datus arī varētu izmantot kā juridisku pierādījumu. Līdz ar to es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un izslēgt ārā to daļu, kas nosaka, ka individuālos statistikas datus nedrīkst izmantot kā juridisku pierādījumu. Paldies! (No zāles: “Nekādā gadījumā!”)

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis ieraksts nonāk pretrunā ar Kriminālprocesa kodeksu un Civilprocesa kodeksu, kuri paredz, kādus datus var izmantot tiesās par pierādījumiem. Es saprotu, ka tās ir zināmas problēmas par konfidencialitāti, bet ne tikai statistikā mums ir problēmas ar konfidencialitāti. Bet, ja tas ir nepieciešams kādas lietas, it sevišķi krimināllietas izskatīšanai, tad šajā gadījumā ir augstākas vērtības, kurām šai konfidencialitātei ir jāpārkāpj pāri. Mēs paši labi redzam, cik grūti šodien iet šīs Lihtenšteinas lietas izmeklēšana, kā mums tur ir jāmeklē, kā es vakar dzirdēju, visādi modeļi un savienojumi un tā tālāk. Un tad pēkšņi mēs atteiksimies no pierādījumiem, kas ir oficiāli iesniegti un atrodas valsts iestādē. Protams, šos pierādījumus arī nevar neviens uzskatīt par absolūtiem, tie ir jāvērtē, un viņu izprasīšana ir tikai tad, ja tas ir valsts interesēs, bet absolūti izslēgt šos dokumentus no pierādījuma loka jau iepriekš es uzskatu par nepamatotu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisijā bija tieši šie paši strīdi, un Bišera kungs jau, es nevaru izrunāt to sarežģīto vārdu, kas sākas ar “ko”, man var samežģīties mēle, tāpēc pateikšu, ka konceptuāli šis likums uzliek par pienākumu izsniegtos, apsekojamos, iegūtos datus turēt par noslēpumu. Mēs šajā likumā nevaram nonākt pretrunā viena panta daļā ar visā likumā ietverto koncepciju un ideju.

Otrs. Statistikas dati bieži vien pēc to iegūšanas būtības ir izlases veida, un neviens šobrīd nevar galvot par to absolūtu precizitāti. Un, ja mēs gribam valstī sakārtot statistikas lietas, ja mēs gribam iegūt maksimāli precīzus datus, tad mums ir jāpasaka, ka ziņu sniedzējiem šo datu apsekošanas objektiem ir garantēta faktu turēšana noslēpumā. Un nevajag lietas, kuras patiesībā nevar kalpot kā juridisks pierādījums, bet var kalpot operatīvās izmeklēšanas gaitā, visādā veidā viņus var izmantot jurisdikcijā, tiesvedībā un pat notiesāšanā, bet ne kā juridiskus pierādījumus. Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu par izslēgumu 18.panta sestajā daļā noraidīšanu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta, piedodiet, Juridiskā biroja priekšlikumu — svītrot 18.panta sesto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 10, atturas — 7. 18.panta sestā daļa tiek svītrota.

K.Leiškalns. Žēl, bet ejam pie 19.panta. Komisija ir redakcionāli precizējusi 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 30.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums un plašāks...

Sēdes vadītājs. 30.priekšlikumā...

K.Leiškalns. 30.priekšlikumā 20.panta pirmās daļas izteikums no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi, ietverot Juridiskā biroja priekšā likto deputāta Kārļa Leiškalna prasījumu šajā priekšlikumā par 20.panta pirmo daļu. Un, apvienojot šos abus priekšlikumus, komisija ir pantu redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 20.panta nosaukumam un pirmās un otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Sestajā nodaļā ir redakcionāli precizēts nodaļas virsraksts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21.pants no komisijas ir redakcionāli precizēts, kaut gan nav neviena priekšlikuma par šo pantu bijis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums nāk no Juridiskā biroja par pārejas noteikumiem. Komisija ir visnotaļ atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs nobalsot par likumprojekta “Valsts statistikas likums” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par —56, pret — nav, atturas — 6. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 330. Tas ir, priekšlikumi un grozījumi likumprojektam “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Uz šo momentu komisijā priekšlikumi netika iesniegti, un komisija vienkārši precizēja redakcionāli un juridiski. Pirmais precizējums bija likuma nosaukumā. Otrais — precizēja ievaddaļas redakciju. Trešais. Pirmajā lasījumā bija izskatīts jautājums par 20.janvāri — 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu, precizēt. Tas ir, papildināt 2.pantu pēc vārdiem “noteikt par atceres dienām” ar vārdiem “20.janvāri — 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinumiem, kas ir izteikti dokumentā un iesniegti deputātiem, par kuriem ziņoja Nagļa kungs. Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus trešajam lasījumam.

A.Naglis. Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 10.novembrim nedrīkst noteikt datumu, tas ir pārāk maz, Nagļa kungs. Nu 11. tad...

A.Naglis. Nu tad līdz 11. novembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 11.novembrim. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2894 un nr.3309. Kā jūs redzat, neviens jauns priekšlikums otrajam lasījumam nav radies. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt pamatgrozījumu valsts noslēpumu likumā un nobalsot otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Galīgais tas nav, Druvas kungs, jo tas nav steidzams. Tas ir otrais lasījums. Galīgais tas nav.

K.Druva. Es atvainojos, es biju...

Sēdes vadītājs . Paldies, Druvas kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 5, atturas — 1. Pieņemts. Tagad, lūdzu, Druvas kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi?

K.Druva . Es lūgtu noteikt termiņu — 12.novembris.

Sēdes vadītājs . 12.novembris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dinesta likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr. 3310 un nr. 3224. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā kārtējā sēdē grozījumus obligātajā militārajā dienestā. Šeit ir trīs mazi grozījumi, kas īstenībā saskaņo Iekšlietu ministrijas struktūru ar robežsardzes struktūru un ugunsdzēsības struktūru uzdevumus kopīgi ar Obligātā militārā dienesta likumu. Līdz ar to, pirmkārt, komisija nobalsoja un lūdz atzīt šos grozījumus par steidzamiem. Un otrs. Tad es lūgšu jūs nobalsot un atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Druva. Cienījamie kolēģi! Tad es lūdzu jūs atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

K.Druva. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu iesniegt grozījumus otrajam lasījumam līdz 12 novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Druvas kunga minēto datumu — 12.novembris? Otrā lasījuma termiņu, Druvas kungs, arī ir jāizskata.

K.Druva . Es lūgtu otrā lasījuma termiņu noteikt...

Sēdes vadītājs. 20. novembris ir pēc divām nedēļām.

K.Druva . Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Jurdžs. Piedodiet, Jurdža kungs, vārds izkūpēja no galvas.

R.Jurdžs (TB). Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs. Paldies!

R.Jurdžs. Cienījamā Saeima! Cienījamais Prezidij! Tātad likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” ir izstrādāts Labklājības ministrijā un ir ienācis komisijā no Ministru kabineta. Tas nosaka izmaiņas, kā aprēķināma vidējā izpeļņa. Tātad tas nosaka, no kā tā aprēķināma. Tātad no darba algas, piemaksām un prēmijām par darbu sešos kalendāra mēnešos. Tātad šeit ir aprunāta šī vidējās izpeļņas aprēķināšana visos gadījumos, lai precizētu stāvokli valstī. Lūdzu balsot par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, Jurdža kungs, apsvērumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanu.

R.Jurdžs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, un Rīgā, Vaļņu ielā 32, nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu nr.3223. Bez tam vēršu jūsu uzmanību, ka jums papildus pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma ir izdalīts arī dokuments nr.3320, kur ir atspoguļotas ziņas par minētiem namīpašumiem, to vēsturi.

Es domāju, visi deputāti atceras, ka mēs šajā zālē noraidījām Ministru kabineta 81.panta pieņemtos noteikumus par šo namīpašumu nodošanu Brīvo arodbiedrību savienībai. Pēc tam 11 deputāti iesniedza atkārtoti analoģisku priekšlikumu, kuru Saeima nodeva Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija izskatīja šo priekšlikumu un nolēma atbalstīt minēto priekšlikumu un virzīt pirmajam lasījumam. Juridiskā komisija apzinājās, ka mēs radām zināmu precedentu, un mēs jau šodien jūtam, ka pēc šī precedenta ir ienākuši arī citi priekšlikumi par valsts īpašumu bezmaksas nodošanu atsevišķām sabiedriskām organizācijām, bet tajā pašā laikā Juridiskā komisija tomēr nolēma atbalstīt minēto priekšlikumu. Un šeit galveno lomu spēlēja divi momenti.

Pirmkārt, jautājums par to, ka Brīvo arodbiedrību savienība ir nodevusi valstij visai lielus namīpašumus, daudz objektu, par kuriem nav saņēmusi nekādu kompensāciju. Mēs, protams, neuzskatām, ka šis ir kompensācijas darījums, tomēr Juridiskā komisija apsver šo jautājumu. Bet pats galvenais, ka ar starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem, ko mēs esam apstiprinājuši, mēs esam uzņēmušies saistības atbalstīt arodbiedrību darbību un radīt to darbībai nepieciešamos apstākļus. Un šinī sakarībā Juridiskā komisijā, tas bija galvenais iemesls, kāpēc Juridiskā komisija pieņēma lēmumu — virzīt šo priekšlikumu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 4, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus uz otro lasījumu, Bišera kungs!

I.Bišers. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 15.novembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele. Lūdzu!

J.Ābele (LC). Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3321 “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Komisija ir saņēmusi vienu ierosinājumu un izdarījusi vairākus redakcionālus precizējumus pantos. Pirmais redakcionālais precizējums ir 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta visiem izdarītajiem precizējumiem? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. Tātad jāpiekrīt visiem precizējumiem 1.pantā. Ejam pie nākošā panta. 3.pants. Kur 3.panta trešajā daļā arī izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. Līdzīgs precizējums ir izdarīts 5.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Precizējums 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

J.Ābele. Ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas precizējums 8.pantā, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu 8.pantā. Pieņemts.

J.Ābele. 9.pantā minētajā tabulā ir neliela kļūda. Redakcionālais precizējums attiecas uz 9.panta ceturto daļu, nevis uz trešo, kā ir iezīmēts tabulā.

Sēdes vadītājs. Paldies, pieņemts. Ejam tālāk!

J.Ābele. 10.pantā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Paldies! Ābeles kungs, par visiem redakcionāliem precizējumiem, tiem, kurus nav iesnieguši deputāti, bet izdarījusi komisija, ziņot nav nepieciešams.

J.Ābele. Paldies! Tātad paliek tikai akceptēt...

Sēdes vadītājs. Ja deputātiem būs iebildumi par kādu no komisijas izdarītajiem precizējumiem, deputāti par to teiks.

J.Ābele. Tātad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 10., 12., 14., 15., 17., 19., 21.pantā izdarītajiem redakcionālajiem precizējumiem? Deputāti piekrīt. Vai deputāti piekrīt pārejas noteikumu redakcijai? Arī piekrīt. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

J.Ābele. Ierosinājumus lūdzam iesniegt līdz 15.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 15.novembris? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ābele. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — likumprojekts “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, pirmais lasījums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā... Vai ir ziņotājs no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas par šo likumprojektu? Nav.

Skatām nākamo. 18.jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas”” , pirmais lasījums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Gunta Gannusa.

G.Gannusa (DPS). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3322. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un akceptēja likumu pirmam lasījumam par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas. Šajā likumā ir nesaiste ar 1998.gada 1.janvārī pieņemto likumu par nekustamā īpašuma nodokli. Likuma “Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas “5.pantā, kurā nosaka, ka ieņēmumi no meža resursu realizācijas sadalāmi pagasta un pilsētu budžetam, kā samaksa par lietošanā esošā meža fonda zemes izmantošanu ir 30%, tā kā šajos abos likumos ir nesaiste, tad šajos likumos ir jāizdara grozījumi, un tāpēc Tautsaimniecības komisija pieņēma šo likumu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus atbalstīt likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

G.Gannusa. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 14.novembris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (LC). Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3323. Ir saņemti vairāki priekšlikumi. 2.pantā ir saņemts priekšlikums no Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Lapšes. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. Ir saņemts arī attiecīgās ministrijas valsts sekretāra Jāņa Lapšes priekšlikums pie 5.panta. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 5.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Ir izdarīti redakcionāli labojumi likuma 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti redakcionāliem labojumiem likuma 6.pantā piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, mums ir tik daudz darba, ka nav laika strādāt savu tiešo darbu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu apsvērumu par trešo lasījumu.

J.Ābele. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 21.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 21.novembris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele. Godājamie deputāti, paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — likumprojekts “Par pārtikas aprites uzraudzību” , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3324, likumprojekts “Par pārtikas aprites uzraudzību” otrajā lasījumā pa pantiem. Pirmais priekšlikums pie likumprojekta nosaukuma nāk no Viktora Dinēviča. Komisija nav atbalstījusi likumprojekta nosaukuma maiņu.

1.pantā ir redakcionāli labojumi, vairāki redakcionāli labojumi, ko izdarījusi komisija. Lūdzu jūs neiebilst pret attiecīgajiem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam? Paldies! Piekrīt.

K.Leiškalns. 2.pantā komisija nav saņēmusi deputātu priekšlikumu, bet, intensīvi strādājot ar likumprojektu, ir veikusi redakcionālus labojumus, kurus es lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti redakcionāliem labojumiem piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 3.pantā arī tikai redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4.pantā redakcionāli labojumi vairākās šī panta daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti tos atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 5.pantā ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 6.pants ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.pantā tāpat ir vairāki redakcionāli labojumi, kurus izdarījusi komisija pirmajā un trešajā panta daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 9.pants ir redakcionāli labots pirmajā, otrajā un trešajā daļā, kā arī vēlākajās daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 10.pantā komisija ir saņēmusi deputāta Guntara Grīnblata priekšlikumu par panta izteikšanu sekojošā redakcijā. Komisija, rūpīgi studējot Grīnblata priekšlikumu, ir nolēmusi to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat ir deputāta Grīnblata priekšlikums par 10.panta otrās daļas izteikšanu citā redakcijā. Komisija deputāta Guntara Grīnblata priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un neatlaidīgais deputāts Guntars Grīnblats prasa labot arī panta trešo daļu, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns. 11.pantā ir komisijas redakcionālais labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 12.pantā nav ne priekšlikumu, ne labojumu. 13.pants ir no komisijas redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija ir saņēmusi arī deputāta Guntara Grīnblata labojumus 13.panta otrajā daļā. Komisija tos ir uzklausījusi, atbalstījusi un iekļāvusi pašizteiktajā redakcijā, ko jūs redzat jūsu tabulas ailītes labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 14.pantā ir virkne komisijas izdarītu redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 15.panta otrā daļa ir no komisijas redakcionāli labota.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 16.pantā nav izmaiņu. 17.pantā ir labojumi tā otrajā daļā, ko ir izdarījusi komisija, strādājot pie likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tādi paši labojumi ir arī panta otrajā un trešajā daļā. 18.pantā virkne redakcionāli labojumi, ko ir veikusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šiem redakcionāliem labojumiem pantā nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.pants ir no atbildīgās komisijas redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 20.pantā ir redakcionāls labojums pašā panta hipotēzē un vairākās tā daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti 20.panta redakcijai piekrīt.

K.Leiškalns. Kā arī 20.panta devītās daļas labojums, kuru liek priekšā deputāts Grīnblats, un atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 20.pantā nav labojumu. 21.pantā deputāts Grīnblats liek izteikt pantus sev vēlamā redakcijā. Komisija deputāta Grīnblata priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 22.pantā pirmajai daļai paliekot spēkā, ir deputāta Grīnblata priekšlikums — izteikt otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi, daļēji iekļaujot komisijas izstrādātajā gala redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tālāk seko šajā pantā vairāki redakcionāli labojumi, ko komisija pati ir veikusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

K.Leiškalns. 21.pantā komisija redakcionāli labo panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.pantā ir komisijas ienestie redakcionālie labojumi, kas uzlabo, manuprāt, šī likuma pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē.

K.Leiškalns. Nobeiguma noteikumi ir redakcionāli laboti.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta.

K.Leiškalns. Pie pārejas noteikumiem ir deputāta Grīnblata priekšlikums ar nr.9, kas liek izteikt pārejas noteikumus attiecīgā redakcijā. Komisija iepazinusies un atbalstījusi deputāta Grīnblata priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Otrā daļā komisija redakcionāli precizē pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Kā 10.un pēdējais priekšlikums ir deputāta Grīnblata izteiktā redakcija pārejas noteikumu trešajai daļai. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus un redakcionālos labojumus, tāpēc es aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti! Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 5.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret minēto termiņu — 5.decembris — nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — patstāvīgais priekšlikums — lēmuma projekts “Par Jurija Verbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā... ziņotāja laikam nav. Paldies, jautājums netiek skatīts.

Godātie kolēģi, pirms sēdes slēgšanas izskatīsim desmit deputātu iesniegumu, kuru parakstījuši 10 deputāti, kuri ierosina pārcelt Saeimas 6.novembra vakara sēdi uz 13.novembri. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Paldies, pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir ienākusi vesela virkne, neesmu paspējis saskaitīt, deputātu pieprasījumi Ministru kabinetam un ministriem. Nododam tos Pieprasījumu komisijai. (No zāles: “Pilnīgi pareizi!”) Par dokumenta nr.3359 motivāciju vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tik tālu mēs esam nonākuši, ka Saeima vairs nav spējīga normāli strādāt tādā ritmā, kādā tai būtu jāstrādā, un deputātu vairākums sistemātiski atceļ tās sēdes, kas ir paredzētas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Un līdz ar to, lai saņemtu tiešām izsmeļošas atbildes no ministriem, kuras ir pēc būtības, mēs esam spiesti šos jautājumus, ko mēs esam iesnieguši un uz kuriem mēs neesam šīs atbildes saņēmuši, pārformulēt kā pieprasījumus. Un tas ir tas, ko mēs tagad darām un ko mēs darīsim arī uz priekšu. Līdz tam brīdim, kamēr šeit tiks panākts kāds saprātīgs risinājums. Šis konkrētais pieprasījums ir Latvijas Republikas Ministru prezidentam Guntaram Krastam, Latvijas Republikas ekonomikas ministram Atim Sausnītim un Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam, un pieprasījuma objekts ir bezdarba problēma Latvijā. Saeimas deputāti, pieprasījuma iesniedzēji, uzskata, ka bezdarbs un jo sevišķi ilgstošs bezdarbs ir viens no būtiskākajiem sociālās spriedzes avotiem Latvijā. Un līdz ar to mēs pieprasām no valdības, pirmkārt, sniegt deputātiem precīzus datus par to, kāds ir bezdarba līmenis Latvijas pagastos un pilsētās, jo mēs skaidri zinām, ka dažādās Latvijas vietās šie dati atšķiras kardināli. Un ir tādas apdzīvotas vietas, tādi ciemati, mazpilsētas, kurās faktiskais bezdarba līmenis ir ļoti tuvs pat pie 80%. Mūs interesē valdības oficiālā statistika. Otrs. Kādus konkrētus pasākumus valdība veic bezdarba samazināšanai Latvijas novados, pagastos un pilsētās? Un ko konkrēti valdība dara, ko konkrēti tā jau ir izdarījusi ilgstošā bezdarba problēmas risināšanai Latvijas pagastos un pilsētās?

Bez tam mūs interesē, kad valdība izstrādās un īstenos bezdarba samazināšanas nacionālo programmu, kas respektē Latvijas novadu, pilsētu un pagastu teritoriālās un sociālās īpatnības. Tas nav pieļaujams, ka šī bezdarba problēma arī turpmāk tiek ignorēta. Tā tas ir bijis līdz šim. Un faktiski nekas līdz šim nav ticis darīts šeit pozitīva risi-nājuma panākšanai.

Mūs nevar apmierināt tāda situācija, ka kāda neliela politiska elite Rīgā, izmantojot valsts varas instrumentus, ka viņa panāk pati savu vajadzību nodrošināšanu ar nodokļos savākto naudu, bet tautas lielākā daļa sabiedrībā ir spiesta dzīvot nabadzībā. Un mums ir nepieciešams panākt, lai Latvijā tiktu ievērota arī zināma reģionālā solidaritāte, ka saimnieciskā attīstība koncentrējas ne tikai Rīgā, bet arī attālākos Latvijas novados, piemēram, Latgalē.

Protams, ir ļoti labi, ka saimnieciskā attīstība notiek Rīgā, bet nav pieļaujams tas, ka šī saimnieciskā attīstība nenotiek citos reģionos. Tāpēc, ņemot vērā to, ka mēs neesam saņēmuši izsmeļošu atbildi uz šo mūsu noformulēto deputātu jautājumu un mums nav iespēju uzdot papildjautājumus ministru kungiem jautājumu un atbilžu sēdēs, mēs prasām šo pieprasījumu nodot Pieprasījumu komisijai, izskatīt to pēc būtības, debatēt to un pēc tam virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Nākamais pieprasījums ar nr.3358. Motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā jau teicu, ka Saeimas valdošais vairākums ar savu balsojumu sistemātiski atceļ jautājumu un atbilžu sēdes. Un mums nav iespēju izskatīt mūsu jautājumus Saeimas sēdēs pēc būtības. Un tāpēc mēs esam spiesti šos mūsu jautājumus pārformulēt kā pieprasījumus. To mēs darām, un to mēs darīsim līdz tam brīdim, kamēr tiks panākts kāds saprātīgs risinājums šai problēmai.

Šajā pieprasījumā, kas ir adresēts Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Celmiņam, mēs lūdzam informēt deputātus par to, kā Latvijas valsts palīdz skolotājiem to tālākizglītošanas procesā. Mēs esam bijuši daudzās skolās Latvijā, un skolotāji sūdzas, ka viņiem šīs iespējas īstenot tālāk izglītošanos, ka viņiem šīs iespējas gadu no gada tiek būtiski samazinātas. Problēma šeit ir tā, ka valsts sistemātiski gadu no gada izdala mazāk līdzekļu skolotāju tālāk izglītošanai. Mēs zinām skaidri, un es domāju, ka to apzinās arī pārējie deputāti, ka mēs nevaram atļauties mūsu valstī realizēt valsti degradējošu izglītības politiku, kas diemžēl notiek tajā gadījumā, ja skolotājiem netiek dotas iespējas pašiem pilnveidot savas zināšanas. Tajā pašā laikā valsts izvirza prasības skolotājiem celt savu kvalifikāciju. Tas ir ļoti labi, skolotājiem ir jāceļ kvalifikācija, bet šīm prasībām ir jābūt sabalansētām ar skolotājiem reāli piedāvātajām iespējām šim darbam. Diemžēl tas tā nenotiek. Mēs labi zinām, ka skolotāju algas vēl joprojām būtiski atpaliek no ierēdņu algām, kaut arī dažas valdības savās deklarācijās bija rakstījušas to, ka skolotāju algas būtu pakāpeniski tuvināmas ierēdņu algām. Diemžēl tas nenotiek.

Ja mēs runājam konkrēti par skolotāju tālāku izglītošanu, tad vislielākās problēmas ir attālāko Latvijas novadu skolotājiem, kam līdzās maksājumiem par pašiem šiem kursiem un lielam laika patēriņam ceļā ir nepieciešamas arī ievērojamas naudas summas tērēt ceļa izdevumiem. Diemžēl valdība nav spējusi nodrošināt pietiekamu atbalstu arī šo skolotāju tālākizglītošanas procesam. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka šai problēmai ir nepieciešams rast risinājumu. Diemžēl mūs nevar pilnībā apmierināt valdības atbildes, kaut arī zināmi fakti tur tika doti, un tieši šis negatīvais izklāsts, un tāpēc, ņemot vērā to, ka valdošais vairākums ir sistemātiski atcēlis Saeimas sēdes, kas paredzētas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem, līdz ar to mēs esam spiesti šo jautājumu virzīt Celmiņa kungam kā pieprasījumu. Citos gadījumos mēs, protams, to nedarītu, bet šobrīd mēs esam to spiesti darīt un izskatīt to tādā kārtībā, kāda ir paredzēta deputātu pieprasījumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Nākamais dokuments nr.3357, pieprasījums. Motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā jau teicu, ka Saeimas vairākums sistemātiski atceļ tās sēdes, kas Saeimai ir paredzētas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Tāpēc mēs esam spiesti attiecīgos jautājumus noformulēt kā pieprasījumus un to mēs arī darām un darīsim arī turpmāk. Es ceru, ka arī citi deputāti rīkosies šādā pašā veidā. Līdz tam brīdim, kamēr šeit tiks panākts kāds saprātīgs kompromiss un saprātīgs risinājums un Saeima tiešām normāli sāks strādāt tādā veidā, kā viņai ir jāstrādā.

Šis konkrētais pieprasījums ir Ministru prezidentam Krastam, ārlietu ministram Birkavam, satiksmes ministram Krištopanam un ekonomikas ministram Sausnītim. Šajā pieprasījumā mēs prasām motivāciju Latvijas — Krievijas robežpunkta Vecumos neatvēršanai starptautiskiem kravu pārvadājumiem. Un mēs prasām: vai valdībai nav zināms, ka robežpunkta atvēršana dotu papildu kravu apgrozījumu Balvu un Gulbenes rajona dzelzceļa līnijās, un tas arī viegli varētu nodrošināt šo līniju rentabilitāti. Mēs bijām šo jautājumu uzdevuši jau Saeimas deputātu jautājumu formā, diemžēl tā atbilde, ko mēs esam saņēmuši, nekādā veidā nevar mūs apmierināt, jo Ekonomikas ministrija uzskata, ka dzelzceļa līnijas atvēršana kravu pārvadājumiem caur Vecumu robežpunktu tiešām ir vajadzīga, bet nekas netiek teikts par to, kāpēc šie kravu pārvadājumi caur Vecumiem šobrīd nenotiek. Ja jau šī robežpunktu atvēršana tiešām ir nepieciešama, tad izdariet to! Kāpēc uz šo brīdi tas vēl joprojām nav noticis? Var jau būt arī, ka ekonomikas ministrs nezina to, ka šie kravu pārvadājumi caur Vecumu robežpunktu nenotiek, bet tad tādā gadījumā viņš nebūtu cienīgs ieņemt ekonomikas ministra amatu. Es domāju, ka, virzot šo jautājumu pieprasījumu formā, mēs to arī varēsim noskaidrot.

Mēs varētu šo papildjautājumu uzdot ļoti viegli arī jautājumu un atbilžu sēdē, bet diemžēl Saeimas valdošais vairākums šādu iespēju mums nav devis. Un tas nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka valdošais vairākums risina savā politikā tikai Rīgas un tās tuvākās apkārtnes problēmas, aizstāv tikai Rīgas un tuvākās apkārtnes intereses un it kā savā prātā ir jau novilcis Latvijas robežu caur Siguldu, Ogri, Jelgavu un Tukumu, un tas, kas ir ārpus šīs robežas, tas valdošajam vairākumam acīmredzot neinteresē. Mēs kategoriski protestējam pret šādu izkārtojumu un mēģinājumiem šādā veidā īstenot valdības politiku, un tāpēc mēs pieprasām arī pilnīgi konkrētu pievēršanos arī Latvijas attālāko novadu problēmām, un aicinu pilnīgi tomēr iedziļināties un saprast, kāpēc Balvu un Gulbenes rajonā ir šīs problēmas dzelzceļam un kāpēc netiek atvērts šis otrs robežpunkts ar Krieviju dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Mēs zinām, ka arī Terehovas punkta caurlaidība ir ierobežota, un tāpēc mēs pieprasām, lai tiktu atvērts arī šis otrais robežpunkts un lai tiktu sniegts izsmeļošs situācijas skaidrojums par to, kas tur ir noticis, kādas ir problēmas, un lai tiktu panākts pozitīvs risinājums.

Es aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai, izvērtēt to kā pieprasījumu, diemžēl tas mums ir nepieciešams, mums nav citu iespēju, un pēc tam nākamajā reizē to debatēt un arī pieņemt par to attiecīgo lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais pieprasījums ar dokumenta nr. 3356. Vārds motivācijai Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Saeimas valdošais vairākums sistemātiski atceļ tās plenārsēdes, kas ir noteiktas valdības ministru atbildēm uz Saeimas deputātu jautājumiem, un tāpēc mēs esam spiesti tos jautājumus, ko mēs esam kā jautājumus izvirzījuši, tagad pārformulēt kā pieprasījumus. Un to mēs darām, un to mēs darīsim arī uz priekšu līdz tam brīdim, kamēr tiks panākts kāds saprātīgs kompromiss. Un es ļoti ceru, ka arī pārējie deputāti rīkosies analoģiskā veidā.

Šis konkrētais pieprasījums ir Latvijas Republikas Ministru prezidentam Krasta kungam, finansu ministram Zīles kungam un Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministrei Počas kundzei. Un šis jautājums, tas tika... Es varu pagaidīt, kamēr jūs pārtrauksit smieties... Un es varu pagaidīt arī līdz tam brīdim... (No zāles: “Ārstu komisija.”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu nomierināties, uzstājas deputāts Čerāns. Lūdzu, turpiniet! Lūdzu ievērot klusumu, pacietību... līdz pārtraukumam vairs tikai dažas minūtes

K.Čerāns. Es varu izteikt pateicību deputātiem Požarnovam, Vidiņam un Jurdžam par to interesi, ko viņi pastiprinātā veidā izrāda par šo tematiku, un ir nostājušies pašā tribīnes priekšā, un es domāju, ka, ja šeit zālē būtu televīzijas kamera, tad būtu ļoti interesanti vērot šo trīs brālīšu izturēšanos šobrīd Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, es aicinu jūs runāt pēc būtības.

K.Čerāns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šis konkrētais pieprasījums ir motivēts ar to, ka mums ir nepieciešams izvērtēt valdības noslēgto līgumu efektivitāti, un tāpēc mēs jau pavasarī vēl iepriekšējai valdībai pieprasījām skaidrojumu un lūdzām sniegt deputātiem ziņas par visām alkohola kravām, kas ir aizturētas Latvijā, izmantojot sadarbību ar “Crown Agents”, to, kad konkrētā krava ir tikusi aizturēta, kāds ir tās apjoms un kāda ir tās vērtība. Un tāpat mēs lūdzām informēt, kuras no minētajām kravām vai to daļas ir tikušas konfiscētas, bet kurām aizturēšana ir izrādījusies nepamatota. Diemžēl mums ir signāli par to, ka šīs “Crown Agents” darbības rezultātā vienu lielu daļu no alkohola kravām ir nācies pēc tam atbrīvot, un tas ir radījis tikai papildu zaudējumus valstij.

Mūs arī interesē pilnīgi konkrēti izvērtēt to, cik naudas ir budžetā ieņemts no konfiscēto alkohola kravu realizācijas un cik naudas sodi par muitas režīma pārkāpšanu. Mēs lūdzam norādīt datus par katru kravu atsevišķi, jo mūs interesē tiešām šī patiesā situācija un objektīvā analīze. Un mēs arī prasām — kādas naudas summas valsts ir bijusi spiesta apmaksāt sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu alkohola kravu aizturēšanu sadarbībā ar “Crown Agents” un kādas soda naudas vai kompensācijas kravu īpašniekiem vai to pārstāvjiem valsts ir bijusi spiesta samaksāt? Mēs atceramies šo smago diskusiju, kas pagājušajā gadā bija par šiem jautājumiem, un mums tiešām interesē objektīvā situācija un tā patiesā bilance, kāda šeit valstī ir izveidojusies, lai varētu sniegt šiem faktiem, šai situācijai tādu galēju novērtējumu. Diemžēl mums nav bijusi iespēja pārrunāt šos jautājumus ar Počas kundzi jautājumu un atbilžu sēdē, un tāpēc mēs esam spiesti šo problēmu pacelt kā deputātu pieprasījumu. Aicinu to nodot Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Pirms pārtraukuma vārds trim paziņojumiem. Andrim Rubinam — par komisijas sēdi.

A.Rubins (TKB). Deputāti, Ārlietu komisijas biedri! Ārlietu komisijas sēde notiks šinī pārtraukumā Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs . Ludmila Kuprijanova — par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova (DPS). Es lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju sanākt komisijas telpās tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs . Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi, lūdzu pulcēties pārtraukumā uz īsu komisijas sēdi šeit pat, blakuszālītē.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Sveicam mūsu kolēģi Jāni Rāznu, kuram 31. oktobrī palika 50 gadi. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu, un lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ziedonis Čevers, Indulis Emsis, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Māris Rudzītis, Anna Seile, Andris Tomašūns. Paldies!

Sēdes vadītājs . Pārtraukums līdz pulksten 11.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu deputātus ieņemt vietas! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 53 deputāti reģistrējušies. Turpinām! Nākamais dokuments, ko izskatām, ir ar nr.3354. Deputātu pieprasījums. Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis atkal ir deputātu pieprasījums, kurš ir iesniegts tāpēc, ka valdošās frakcijas sistemātiski atceļ tās deputātu sēdes, kuras ir paredzētas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Šis pieprasījums ir konkrēti Ministru prezidentam Krastam, finansu ministram Zīlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai. Balstoties uz nepieciešamību izvērtēt valdības noslēgto līgumu efektivitāti, mēs prasām, kādu naudas summu Latvijas valsts ir samaksājusi firmai “Crown Agents” par tās veiktajiem pakalpojumiem un kādu naudas summu šai firmai vēl paredzēts samaksāt 1997.gada laikā, kā arī no kādiem avotiem šī summa ir samaksāta, un kāds ir firmas “Crown Agents” ieguldījums Latvijas budžeta veidošanā? Cik daudz minētā firma ir ienesusi budžetā, cik daudz ir bijis jāatmaksā, cik daudz valsts budžetam ir bijis jāsamaksā soda nauda vai kompensācija par nepamatotu preču aizturēšanu? Šādu jautājumu mēs tikām uzdevuši jau šā gada maijā. Diemžēl mums nav bijis valdošo frakciju attieksmes dēļ iespējas šo jautājumu pēc būtības izskatīt jautājumu formā, tāpēc mēs to šobrīd virzām kā Saeimas pieprasījumu. Aicinu to nodot Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais dokuments, ko izskatām, ir 3364. Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam un ekonomikas ministram. Vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis deputātu pieprasījums arī ir iesniegts tāpēc, ka valdošās frakcijas sistemātiski un būtībā antikonstitucionāli atceļ tās sēdes, kas ir noteiktas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Šis ir pieprasījums Ministru prezidentam Krastam un ekonomikas ministram Sausnītim, kurš arī tika uzdots jau šā gada pirmajā pusē attiecīgajām amatpersonām, kuras toreiz bija, bet kuru nebija iespējams izskatīt jautājumu un atbilžu sēdē valdošo frakciju attieksmes dēļ. Tāpēc mēs šo jautājumu virzām kā pieprasījumu. Šajā konkrētajā pieprasījumā mēs prasām iepazīstināt deputātus ar Energoapgādes regulēšanas padomes noteikto energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku un to, vai Energoapgādes regulēšanas padome ir izskatījusi un apstiprinājusi akciju sabiedrības “Rīgas siltums” tarifus par siltumenerģijas izmaksām. Tajā gadījumā, ja šī padome ir apstiprinājusi, tas nozīmē, ka tai ir arī zināma atbildība. Līdz ar to atbildība gulstas arī uz Ekonomikas ministriju. Šī metodika tiek pieprasīta tāpēc, ka mēs uzskatām, ka visiem monopoluzņēmumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijā, tiem ir jābūt caurspīdīgiem, un katram cilvēkam ir jābūt iespējām iepazīties ar to detalizētā veidā, kādā veidā un no kādām pozīcijām šie tarifi sastādās. Diemžēl mēs zinām, ka šie tarifi bieži vien ir ļoti nepamatoti, un to mēs konkrēti zinām “Latvenergo” gadījumā ar pilnīgi konkrētiem pierādījumiem. Diemžēl ir arī pamatotas ziņas par to, ka arī “Rīgas siltuma” gadījumā šie tarifi ir bijuši nepamatoti. To vajadzētu izanalizēt un šo jautājumu tiešām pēc būtības izskatīt.

Tāpat arī ir jautājums Energoapgādes regulēšanas padomei par visu šīs padomes locekļu personisko balsojumu šajā jautājumā un par viņu attiecībām, par personisko atbildību. Es aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Mēs to varētu, protams, kā pieprasījumu neizskatīt tajā gadījumā, ja mēs to pirms tam izskatītu kā jautājumu jautājumu un atbilžu sēdē. Šī pieprasījuma forma ir tikai tāpēc, ka šīs valdību veidojošās frakcijas, būtībā ignorējot Satversmi, ka viņas... atsevišķas šīs jautājumu un atbilžu sēdes. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Tālāk vēlas runāt Pēteris Tabūns par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi un visi, kas klausās mūs! Kārtējo reizi cilvēki, kuri šobrīd iesnieguši šos pieprasījumus, skaitā 11, pierāda, ka viņi Saeimā nav nākuši, lai runātu, lai strādātu konstruktīvi. Skaidri un gaiši Čerāna kungs, nākdams reizi pēc reizes, pie katra pieprasījuma saka, ka šis nav pieprasījums, bet vienīgi tāpēc, ka netiek izskatīti šie kā jautājumi, viņi to virza Pieprasījumu komisijai. Tātad apzināti Čerāna kungs un deputāti, kas ir parakstījuši šos pieprasījumus, traucē Saeimai strādāt. Jūs iedomājieties, kolēģi, ka katru reizi, tātad tagad 11 reizes pēc kārtas, Pieprasījumu komisijai ir jāsanāk, jāizskata pieprasījumi, jāaicina ministri, attiecīgi arī citi cilvēki, kas saistīti ar šo jautājumu kārtošanu, cik daudz laika paņems šī vienkārši Saeimas darba torpedēšana. (No zāles: “Pēter, atdod naudu! Tu esi komisijas priekšsēdētājs.”)

Cienījamie kolēģi un opozīcijas deputāti, kuri nodarbojas ar šo jautājumu un pieprasījumu automātisku ražošanu, tur jau ir izveidots konveijers, kas katru nedēļu ražo šos jautājumus un pieprasījumus. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Beidz muldēt!”) Man rodas jautājums, cienījamie kolēģi, kā šie deputāti, kuri raksta šos jautājumus un arī pieprasījumus, ir absolūti nezinīši, jo Saeimas laikā uzdot simtiem jautājumus, tas nozīmē, ka viņi neorientējas absolūti nekādās jomās. Tad, lūk, es domāju, ka cilvēki, kas klausās šo viņu izveidoto pašlaik farsa pusstundu, pat vairāk, novērtēs to. Cik reizes es neesmu runājis no Saeimas tribīnes, ka opozīcija, it īpaši tas attiecas uz partiju “Latvijai” — Zīgerista partiju, nodarbojas ar Saeimas darba torpedēšanu, ar izteiktu traucēšanu. Es nezinu, varbūt nākotnē mums jāizdomā pēc procedūras kāds veids, kādā tomēr mēs varētu normāli Saeimā strādāt, jo tas patiešām traucē mums normāli strādāt. Mēs klausāmies “nezinīšus”, mēs katru sēdi klausāmies šos “nezinīšus”, kuriem uz elementāriem jautājumiem, kāpēc zāle ir zaļa, nav nekādas skaidrības. (Starpsauciens: “BeidzÉ Par daudzÉ”) Lūk, to es gribēju pateikt, cienījamie kolēģi, un es aicinu šos cilvēkus un Čerāna kungu nenākt vairs tribīnē un nenodarboties ar šādu izteiktu Saeimas darba traucēšanu. Jūs taču skaidri un gaiši pateicāt, kā man rīkoties kā Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam, aicināt Pieprasījumu komisiju sēdi sasaukt, lai gan skaidri zināms, ka šie nav pieprasījumi, tie ir jautājumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais izskatāmais dokuments nr. 3355. Pieprasījums zemkopības ministram un finansu ministram. Motivācijai vārdu lūdz Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Es jums nolasīšu Satversmes 27. pantu. Jūs laikam to esat piemirsuši, jums nav līdzi. “Saeima ir tiesīga iesniegt Ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus.” Tas ir teikts Satversmē. “Uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amatpersonai.” Tātad pienākums. “Ministru prezidentam vai ministram uz Saeimas, tās komisijas pieprasījumu jāceļ priekšā attiecīgi dokumenti un akti.” Šis ir pamatlikums, pēc kura būtu jāvadās visai Latvijas sabiedrībai. Šis pamatlikums principā tiek pārkāpts šajā punktā. Kā mēs dzirdējām, no pavasara atbildes uz jautājumiem nav dotas. Kā šie jautājumi formulējami, es jums varbūt nolasīšu Kārtības ruļļa attiecīgos pantus, lai jūs saprastu, ka šobrīd jūs ņirgādamies pārkāpjat elementāro demokrātiju. Ne tikai pēc burta, bet pēc gara ļoti, ļoti daudz. Vai varbūt jūs zināt šos pantus? Tas ir Kārtības ruļļa 119. pants. Ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, valsts ministram un Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām. Uz šiem jautājumiem, kā jūs dzirdējāt, mēs neesam saņēmuši atbildes vēl no pavasara.

Kāpēc mums tik daudz jautājumu? Es varu jums pastāstīt, tāpēc, ka mēs, braucot pa Latviju apkārt, neesam nevienā vietā sastapuši tādus cilvēkus, ar kuriem būtu runājuši, piemēram, teritoriālās reformas veidotāji, bet brēka bija sacelta liela. Mēs nedabūjām atbildes uz šiem jautājumiem. Konkrēti par šo jautājumu nr. 3355 arī mēs neesam dabūjuši atbildi, un šis jautājums skan šādi, kurš ir izteikts tātad pieprasījuma formā, piespiedu kārtā. Un te pavisam būtībā ir trīs jautājumi, tātad tas nav viens jautājums. “Kā valdība panāks, lai 1998.gadā tiktu nodrošināta Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturtās daļas prasības par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritāti nodrošināšana?”

Godātie deputāti, kas klausās! Vai jūs zināt, ko nozīmē šī paritāte? Vai jūs esat iedziļinājušies? Tas nozīmē, ka tai produkcijai, ko ražo zemnieks, jābūt līdzsvarotai ar to produkciju, ko viņš iepērk, lai šīs produkcijas, savas produkcijas ražošanu nodrošinātu. Proti, lai nekāptu cenas izejvielām, degvielai un tā tālāk. Nekāptu cenas mašīnu izmantošanai. Šī paritāte nav nodrošināta, un mums neatbild uz jautājumu. Kopš pavasara neatbild būtībā uz jautājumu. Tāpēc mēs to pārvēršam par pieprasījumu, kuram var sekot tas pats mums nepieciešamais pieprasījums — tādu Ministru prezidentu, tādu ministru, kas par šīm lietām atbild, atcelt no amata. Šie ir ļoti nopietni jautājumi, un jautājums paceļas līdz pat tādam stāvoklim: vai Latvijas zemniecībai būt vai nebūt? Paldies, ka jūs mazliet mani klausījāties. Es ceru, ka jūs kļūsit nopietnāki.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Gundars Valdmanis — par to, kā lieta virzāma tālāk.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Manuprāt, mēs jau zinām, kurp mēs ejam, un kāpēc tad mēs mānīsimies un strīdēsimies par niekiem. Latvijā demokrātijas nav. Mums neatļauj domāt Saeimā, pasaka, kuru pogu spiest, un, ja nē, tad lepojas, ka uztur disciplīnu. Mums iespunda mazā telpā, kur ir grūti pēc vairākām stundām elpot un domāt, un tad skatāmies, kā sēdes pēcpusdienā kļūst neražīgākas, un mūsu darba diena kļūst īsāka. Skatāmies uz šodienu, kad nolēma, ka ir jāsaīsina atkal atkārtoti runāšanas laiks tā, lai mēs nevarētu iztirzāt nekādu svarīgu jautājumu, teiksim, to jautājumu, kā mēs ieceļam tiesnešus un kas ir atbildīgs. Nav laika priekš tā, lai tautā notiek, kas notiek. Un tagad skatieties, kas notiek, mēs pat nedrīkstam, ja mēs konstatējam, ka kaut kas varbūt nav kārtībā, mēs nedrīkstam jautājumu prasīt, mēs drīkstam prasīt, mēs varam savu laiku tērēt, bet neviens netaisās atbildēt. Un tad godājamais kauslis, atvainojiet, kādreiz profesionālais kauslis Tabūna kungs atnāk un pasaka, ka mēs opozīcijā esam ļoti negodīgi, jo mēs tomēr gribam tikt pie atbildes, un tas viņu apgrūtinās, jo viņam tas aizņems laiku.

Mīļie kungi, sapratīsim, ka Saeima arvien vairāk kļūst par farsu. Mēs pat nedrīkstam vairs ministram prasīt jautājumu, nu es tad domāju, ka mums vajadzētu nolemt visiem kopīgi, ka demokrātija ar šito Saeimu nav un nebūs, nobalsot atlaist prezidentu, nobalsot atlaist sevi, un iesim pie tautas, jo es domāju, ka tautai ir pilnīgi apnicis demokrātijas trūkums, ko mēs šeit redzam. Un šitā augstprātība no padomes pārstāvjiem, mūsu tauta tiek izzagta, bet mēs nedrīkstam pārvaldīt Privatizācijas aģentūru, tur pat jautājumus īsti nevar prasīt. Mūsu ministri var darīt, ko viņi grib, pat mums ieteikt tādus, ko pēc mēneša ir jāmet cietumā, uz mūžu amatu kā Latvijas tiesnešus, nekādas atbildes, nekādas atbildības nav, bet tas ir nekaunīgi, kā mēs opozīcijā sakām, lūdzu, mēs atbildi gribam, nedosit tā, mēs to pieprasīsim citādi, un es domāju, ka tauta varētu ticēt, ka šeit daži cenšas apgaismot tās nekaunības, kas tautā notiek, un ka citi zina tikai skaļi taurēt un saka, zini, ka tie visi ir nelieši un traucē demokrātiju, kas prasa, lai būtu kaut kāda atbildība mūsu tautā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais dokuments nr.3363. Deputātu pieprasījums. Motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis deputātu pieprasījums arī ir iesniegts tāpēc, ka valdību veidojošās frakcijas sistemātiski atceļ tās Saeimas sēdes, kuras ir noteiktas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Un šis tāpat kā visi iepriekšējie, Tabūna kungs, ir pieprasījums, jo tas ir iesniegts attiecīgajā formā, un jums diemžēl tas Pieprasījumu komisijā būs jāizskata. Un, ja jūs negribat strādāt šādā veidā, tad jums, protams, ir iespēja, jūs varat pateikt saviem frakcijas kolēģiem Vidiņam, Dobelim un vēl citiem, lai neiesniedz priekšlikumus par jautājumu un atbilžu sēžu atcelšanu. Ja šādi priekšlikumi netiks iesniegti, ja šie jautājumi tiks atbilstošā kārtībā izskatīti Saeimas sēdē, tad arī nebūs pieprasījumu. Un mēs esam gatavi arī šos pieprasījumus atsaukt tajā brīdī, kad tie tiek kā jautājumi izskatīti jautājumu un atbilžu sēdē. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi. Tas mums ir vajadzīgs, tās ir atbildes uz mūsu jautājumiem, kurus mēs esam uzdevuši, ņemot vērā mūsu konstitūcijā noteiktās tiesības, Satversmē noteiktās tiesības. Un, ja jūs domājat, ka deputāts, ka deputātiem nevajadzētu uzdot jautājumus, tad es aicinātu jūs iesniegt attiecīgus grozījumus Satversmē, un, ja deputātu vairākums par to vienotos, tad arī deputātu jautājumi mūsu Saeimā vairs nepastāvētu. Ja tiktu izslēgti arī pieprasījumi, tad arī pieprasījums Saeimā vairs nepastāvētu. Es gan domāju, ka tas būtu slikti priekš demokrātijas, bet, ja tāds ir jūsu uzskats, tad jūs varat šādus priekšlikumus iesniegt un arī nest par tiem politisku atbildību.

Šis konkrētais pieprasījums Krastam, Krištopanam, Rasnačam un Zīlem skar ļoti būtisku problēmu, uz kuru mēs neesam saņēmuši līdz šim apmierinošu atbildi, un tas ir par Latvijas novados dzīvojošo politiski represēto personu bezmaksas braukšanas iespējām. Mēs zinām, ka Rīgā dzīvojošām politiski represētām personām ir tiesības braukt bez maksas piepilsētas vilcienos, tas ir ļoti labi, bet jautājums ir — kāpēc tādas analoģiskas tiesības, kurām būtu reāls segums, nepastāv arī, piemēram, Ilūkstē dzīvojošām politiski represētām personām? Mēs saprotam, jā, tur nav attiecīgi šie piepilsētas dzelzceļi, un tas ir skaidrs, bet vai tāpēc šīs politiski represētās personas, kas dzīvo kādos attālākos Latvijas novados, vai tāpēc viņas būtu sliktākas, vai tāpēc viņām nebūtu nepieciešamas tiesības uz bezmaksas pārvietošanos? Un tāpēc mēs prasām, cik lieli naudas līdzekļi nākamā gada budžeta projektā ir nepieciešami, lai visiem politiski represētiem noteiktu bezmaksas pārvietošanās iespējas pa dzelzceļu, nevis tikai piepilsētas satiksmē, bet arī tā saucamajā vietējā satiksmē, kas ir faktiski visā Latvijas teritorijā? Un, lai noteiktu bezmaksas pārvietošanos ar autobusu sava rajona ietvaros, ja šajā rajonā nav pieejama piepilsētas dzelzceļa satiksme. Diemžēl mēs neesam saņēmuši pietiekami izsmeļošu atbildi no valdības puses, un tāpēc mēs esam spiesti to virzīt kā deputātu pieprasījumu. Un Tabūna kungam tiešām šeit nāksies strādāt, un nekas cits neatliks, bet, kā jau teicu, viņam ir iespējas no šī darba atbrīvoties, kas viņam tik ļoti nepatīk, un palūgt savas frakcijas kolēģus neiesniegt turpmāk Saeimā antikonstitucionālus priekšlikumus par jautājumu un atbilžu sēžu atcelšanu. Aicinu šo pieprasījumu nodot Pieprasījumu komisijai! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Nākamais dokuments nr.3360. Deputātu pieprasījums. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns. (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Kārli, jau kuro reizi?”)

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis pieprasījums arī tiek iesniegts tāpēc, ka valdību veidojošās frakcijas sistemātiski pretkonstitucionāli atceļ tās Saeimas sēdes, kuras ir noteiktas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Ja nebūtu šāda valdību veidojošo frakciju rīcība, tad tādā gadījumā šāds pieprasījums arī iesniegts netiktu, bet mums ir nepieciešams pilnīgi konkrēts skaidrojums par šīm lietām neatkarīgi no tā, ko par to domā Vidiņa kungs. (No zāles: “Nav ko runāt vairs!”) Un šajā pieprasījumā Ministru prezidentam Krastam, satiksmes ministram Krištopanam un finansu ministram Zīlem mēs pieprasām skaidrojumu, kāpēc nākamā gadā vienam un tam pašam mērķim, valsts nozīmes datu pārraides tīklu izveidei, ir paredzēts atvēlēt 1,22 miljonus no valsts budžeta, un turklāt tas ir paredzēts valsts budžeta iestādei, valsts informācijas tīkla aģentūrai, bet 4,52 miljoni no aizdevuma tiek virzīti valsts akciju sabiedrībai “Vita”. Un mēs lūdzam arī iesniegt deputātiem šīm summām atbilstošo kustamo un nekustamo īpašumu līdzekļu iegādei pieprasīto līdzekļu paredzētā izlietojuma atšifrējumu. Tad mūs interesē tas, kādā veidā detalizēti šie līdzekļi tiks tērēti šajās investīcijās. Un es gribu vērst uzmanību uz to, ka Finansu ministrijas un Satiksmes ministrijas sniegtās atbildes uz šo mūsu jautājumu, tās ir savā starpā pretrunīgas, un tāpēc mums ir nepieciešami šie papildjautājumi un papildu tālākā analīze, lai šo jautājumu mēs varētu tālāk izskatīt un iegūt šeit kaut kādu skaidrību, lai būtu arī kaut kāda skaidrība attiecībā starp dažādām valsts jeb valdības institūcijām. Tas nav pieļaujams, ka mūsu valstī ir dažādas ministrijas, kuras savā starpā nespēj saskaņot viedokli tad, kad jautājums ir uzdots valdībai, un iesniedz pretrunīgas atbildes. Diemžēl mums šīs iespējas nav bijušas, tāpēc mums to nāksies darīt caur Pieprasījumu komisiju, un es aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai. Nākamais dokuments nr.3361. Pieprasījums labklājības ministram. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis pieprasījums arī ir iesniegts tāpēc, ka valdību veidojošās frakcijas sistemātiski pretkonstitucionāli atceļ Saeimas sēdes, kas noteiktas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Un šis ir deputātu pieprasījums labklājības ministram Makarovam, un šajā pieprasījumā mēs lūdzam iepazīstināt deputātus ar Daugavpils rajona slimokases budžeta izpildi 1996.gadā un 1997.gada pirmajos deviņos mēnešos. Tajā skaitā sniedzot informāciju par to, cik lieli naudas līdzekļi, kādām medicīnas iestādēm ir izmaksāti un cik naudas iztērēts kādiem citiem mērķiem. Tāpat mūs ļoti interesē tas, kādi tiesību akti dod tiesisko pamatojumu mediķiem pašiem iepazīties ar savas pilsētas vai rajona slimokases budžeta izlietojumu un kam ir pienākums šādus tiesību aktus izstrādāt. Un šeit neiet runa tikai par to, lai katrs mediķis redzētu savas slimnīcas budžetu, bet lai attiecīgā rajona mediķu sabiedrībai būtu iespējas detalizēti analizēt visu slimokases budžeta izlietojumu. Lai mediķi varētu izspriest par to kopā, kuri izdevumi ir bijuši lietderīgi un kuri nav bijuši lietderīgi. Tieši šādā veidā tiek efektīvi realizēts budžeta caurspīdīguma princips.

Diemžēl tajā atbildē, ko mēs esam saņēmuši uz jautājumu, nav absolūti nekas minēts tieši par šo ļoti būtisko šā jautājuma aspektu, kas ļauj mediķiem pašiem iepazīties ar savas pilsētas vai rajona slimokases budžeta izlietojumu un kam ir pienākums izstrādāt šādus tiesībaktus. Mēs varam spriest no tā tikai to, ka šādus tiesībaktus ir pienākums izstrādāt Labklājības ministrijai, un viņa to nav izdarījusi, un neies jau labklājības ministrs Makarovs savā atbildē pats sevi pērt. Labāk neuzrakstīt neko, bet tāpēc mums būtu vajadzīga šī jautājumu un atbilžu sēde, lai varētu uzdot šo pilnīgi konkrēto papildjautājumu un saņemt šo pilnīgi konkrēto atbildi. Diemžēl tādas iespējas mums šobrīd nav bijušas.

Vēl viens ļoti būtisks punkts šajā pieprasījumā ir par tiem mehānismiem, kas ir paredzēti vai kuriem būtu jābūt paredzētiem, lai slimokasu reformu laikā netiktu masveidā slēgtas mazās lauku slimnīcas. Mēs esam daudz braukājuši pa Latvijas lauku apvidiem, un, iegriežoties slimnīcās, mēs ļoti bieži sastopam šo satraukumu cilvēkos par šo slimokasu reformām, par slimokasu apvienošanu, par reģionālo slimokasu veidošanu. Mediķi uztraucas par to, ka laukos varētu tikt slēgtas mazās lauku slimnīcas, un mums šī viņu sāpe ir pilnīgi skaidra. Jo tā ir ne tikai šo pašu medicīnas darbinieku lieta, bet tās ir arī iespējas cilvēkiem uz vietām saņemt nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus. Un, ja šī slimokasu reforma ir tāda, kurā pastāv risks, ka varētu pasliktināties cilvēku medicīniskās aprūpes līmenis, tad šie jautājumi ir vismaz pēc būtības dziļi jāizdiskutē. Diemžēl arī šādu izpratni no Makarova kunga mēs nesaņēmām.

Un tāpēc, ņemot vērā, ka mums ir likumos un Satversmē noteiktas tiesības uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildi, bet atbildi mēs neesam saņēmuši, līdz ar to likums ir pārkāpts, un arī šādā kontekstā mēs varam šo uzskatīt kā deputātu pieprasījumu. Es aicinu to nodot Pieprasījumu komisijai un virzīt tālāk kā pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Un vēl viens dokuments — 3362. Deputātu pieprasījums. Vārdu motivācijai lūdz deputāts Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Ceru, ka jums nevajag atkārtoti nolasīt Satversmes attiecīgo pantu. Un jūs uzklausīsit mazliet uzmanīgāk mani, nekā jūs uzklausījāt Kārli Čerānu sākumā. Un sēdes vadītājs arī nenodrošināja disciplīnu zālē.

Šis jautājums ir tāds. Kāpēc budžeta likumā, kas nupat projekta formā nācis mums priekšā, nav atšifrējumu par atsevišķām lietām, kas ir ļoti svarīgas? Tās ir tekstā. Lūdzu, palasiet! Kaut gan es redzu, ka ne kāds grib lasīt nopietni, ne kāds zina, kā, par ko šis pieprasījums ir uzrakstīts. Un tad, kad nāk te Tabūns un apgalvo, ka mēs negribam strādāt un traucējam strādāt, tad man pašlaik, skatoties uz jums, uz zāli, rodas iespaids, ka es traucēju jums izklaidēties, jo es varu nosaukt pašlaik rindā cilvēkus, kas sarunājas, kas neklausās, kam absolūti neinteresē jautājumi, kas sāp tautai. Un tautai ļoti sāp jautājumi — kāpēc netiek iekasēti nodokļi, lai gan Valsts ieņēmumu dienestā ir paredzētas milzīgas summas. Tauta pat nezina, ka Finansu ministrijai vien tiek izdoti līdzekļi vairāk nekā 100 miljonu latu gadā. Un Valsts ieņēmumu dienestam jautājums ir ļoti vienkāršs — cik darbinieku šobrīd strādā Valsts ieņēmumu dienesta centrālajā aparātā? Es uzsveru — centrālajā aparātā. Kādos amatos, ar kādām faktiskām mēneša amatalgām un piemaksām? Lai ir redzams tautai, kur aiziet tie nodokļi — tautas nauda.

Mēs prasām arī, cik VID darbiniekiem ir šobrīd nodotas dienesta automašīnas, kādas markas un kādi modeļi. Tad jūs redzēsiet, cik skaistas mašīnas ir nodotas šiem ierēdņiem, kas praktiski neveic savus pienākumus. Bet atbildi mēs nevaram uz šo jautājumu dabūt. Pacelsies jautājums par to, vai nevajadzētu pacelt vēlreiz jautājumu par finansu ministra neatbilstību amatam? Ja nevar sakārtot šo nozari un joprojām tiek plānots, ka nākošajos gados vēl mazāk būs ienākumu nekā nākošajā gadā. Aiznākošajā vēl mazāk. Bet pieaugs vienīgi Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izdevumi. Jūs runājat ar Tabūna muti, ka mēs esam “kāpēcīši”. Jautājums ir par to, ka tauta grib uzzināt, ka tauta raksta vēstules, sūdzības, nesaņem atbildes vai no ierēdņu puses saņem tikai smīnus un augstprātību. Viņiem neesot laika runāt ar cilvēkiem, jādzer kafija. Bez tam veselai rindai ierēdņu vispār nav uzrakstīti pieņemšanas laiki, kad pieņem mierīgo, mazo, kā jūs ņirgājaties, “mazo reņģu ēdāju”, mazo cilvēku. Kad beigsies šī ņirgāšanās par tautu, tad beigsies arī ņirgāšanās par opozīciju, kad pie varas būs cilvēki, kam rūp tautas intereses un otrā vietā būs savas kabatas un savas karjeras un augstprātības intereses?

Es lūdzu pieiet šiem jautājumiem ļoti nopietni un padomāt, vai jūs nepiemeklēs līdzīgs liktenis, ja tauta izšķirsies jūs noraidīt, jūsu pārstāvjus, jo būtībā jūs ar savu rīcību nepārstāvat tautu, arī šobrīd jūs neinteresējaties par to, ko es stāstu par tautas sāpēm. Nevaru jums teikt paldies par uzmanību, jo jūs neklausaties.

Sēdes vadītājs . Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz izskatīt 6.novembra darba kārtībā iekļauto 21.jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3311. Es atvainojos komisijas vārdā par aizkavēšanos, bet diemžēl cilvēku slimības ne vienmēr mūs piemeklē tad, kad vajag.

Tātad mēs izskatām Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu “Par Jurija Verbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Kā jūs re-dzat klāt pievienotajos dokumentos, tad Jurijs Verba ir mūsu bruņoto spēku virsnieks, un kā galvenie nopelni tiek izdalīti — “Par piedalīšanos starptautiskajā miera uzturēšanas vienībā Bosnijā”, “Par piedalīšanos starptautiskajās mācībās un semināros”, “Par speciālās izglītības iegūšanu pretmīnu aizsardzības jomā”, “Par godprātīgu darbu, patriotisku attieksmi pret Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”. Es jūs gribu informēt, ka ne tikai Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi šo Saeimas...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Kreituses kundze! Godātie deputāti, es lūdzu koncentrēties!

I.Kreituse. Godātie deputāti! Es gribēju pievērst jūsu uzmanību tam, ka ne tikai Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir izskatījusi šo Saeimas lēmuma projektu un atbalstījusi, bet arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija tāpat ir izskatījusi Jurija Verbas nopelnus Latvijas labā un atzinusi, ka viņš ir cienīgs saņemt Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 6. Jurijs Verba uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi! Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu — iekļaut šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā šādus lēmuma projektus. Lēmuma projekts “Par deputāta Saulīša atsaukšanu no Latvijas Republikas Saeimas Baltijas asamblejas delegācijas sastāva”. Vai kāds vēlas runāt par šo deputātu iesniegumu? Godātie kolēģi! Tātad varbūt izlemsim kopīgi. Par deputāta Saulīša atsaukšanu es jums pateicu. Deputāti iesniedz par deputāta Stroda atsaukšanu no Baltijas asamblejas delegācijas sastāva un ierosina iekļaut darba kārtībā arī Valdmaņa ievēlēšanu Baltijas asamblejas delegācijas sastāvā un deputāta Kazāka ievēlēšanu Baltijas asamblejas delegācijas sastāvā. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, mēs varētu šo jautājumu izlemt tūlīt. Vai deputāti kāds vēlas runāt par vai pret šiem iesniegumiem? Iebildumu... (No zāles: “Nevēlos. Balsojam!”) Vēlas runāt Aristids Lambergs, Nacionālā reformu partija. Lūdzu!

A.Lambergs (LNRP, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēc divām stundām Latvijas delegācijai ir jāizbrauc uz Viļņu. Ir ļoti savādi, ka divas stundas pirms izbraukšanas tiek mainīts sastāvs. Es liktu priekšā atlikt šo jautājumu izlemšanu uz nākošo sēdi. Un tiem deputātiem, kuri ir Baltijas asamblejā šobrīd, arī braukt un piedalīties, un tad varam mainīt pēc šīs sēdes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu tam, ko saka Lamberga kungs. Taču, ja deputāti nevēlas būt šajā delegācijā, un es saprotu, ka 10 deputāti ir iesnieguši par Saulīti un Stroda kungu to, tādā gadījumā es domāju, ka tas ir jāizlemj pirms delegācijas izbraukšanas.

Un otrkārt, jautājums par ievēlēšanu, šajā gadījumā Kazāka kunga un Valdmaņa kunga, to arī, teiksim, mēs varam lemt un pieņemt konkrētus lēmumus par katru personīgi. Es aicinu šodien izskatīt šo jautājumu. Un nevienu nevajag spiest braukt vai nebraukt uz Baltijas asambleju. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Jāievēl arī uzreiz.”)

Sēdes vadītājs . Paldies, godātie kolēģi! Šis ir deputātu patstāvīgais priekšlikums. Un, ja viens, kaut vai viens no deputātiem iebilst pret, un Lamberga kungs to jau izdarīja, mēs tos iekļaut darba kārtībā šodien nevaram. (No zāles: “Nav taisnība.”) Jābalso mums ir par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Es runāju par to, ka šodien mēs viņus iekļaut vairs nevaram. Čerāna kungs vēlas. Jā, lūdzu, par kārtību, kā lieta virzāma tālāk.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir jautājums par amatpersonu ievēlēšanu vai atsaukšanu no amata, un, tāpat kā mēs šādus jautājumus esam līdz šim skatījuši par deputātu ievēlēšanu vai atsaukšanu, to iekļaušana vai neiekļaušana darba kārtībā vienmēr ir tikusi izlemta ar Saeimas balsojumu. Un tas ir bijis tās pašas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Es aicinātu arī to šajā gadījumā izdarīt. Kāda būs deputātu vairākuma griba, tā arī šis jautājums tālāk tiks virzīts — vai tiks iekļauts, vai netiks iekļauts. Un pēc tam, ja tiks iekļauts, tad arī par katru no šiem lēmuma projektiem Saeimas vairākums izteiks — atbalstīt vai ne. Motivācija visa šeit ir izteikta, un es aicinātu balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un Čerāna kungs! Jūs zināt perfekti rulli tad, kad jums tas ir izdevīgi. Bet atļaujiet jums atgādināt arī tos ruļļa pantus, kas šobrīd jums nav izdevīgi. Un konkrēti Kārtības ruļļa 35.pants, kura pirmā daļa nosaka — par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās (un Baltijas asambleja tāda ir) lemj 117. un 118.pantā noteiktajā kārtībā. Tādēļ iekļaut darba kārtībā šodien mēs viņu nevaram. Kārtības rullis to neļauj. Mēs varam balsot par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Deputāti pieprasa balsojumu? Nav vajadzīgs balsojums. Tos mēs iekļausim. Nevajag. Paldies!

Pirms sēdes slēgšanas paziņojums tāds — 11.novembrī, Lāčplēša dienā, 11.30 būs ziedu nolikšana Brāļu kapos. Frakciju un komisiju pārstāvji, lūdzu darīt to zināmu visiem, kas vēlas tur piedalīties. Vēl paziņojums Pēterim Tabūnam par komisijas sēdi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas locekļi! Jūs dzirdējāt, ka 11 pieprasījumi ir nodoti, un aicinu jūs nākamtrešdien pulksten 9 uz komisijas sēdi. Un Čerāna un Mauliņa kungi! Es jums skaidri un gaiši saku, ka mēs strādājam un strādāsim pretēji jums, kuri nepārtraukti nodarbojaties ar muldēšanu. (Starpsauciens: “Aizrādījumu par rupjību!”) Es esmu gatavs saņemt pat priekšsēdētāja pie-zīmi par šo vārdu, bet citu vārdu es neatrodu. Tātad nākamtrešdien pulksten 9, cienījamie kolēģi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēl viens paziņojums no Ata Kramiņa bēru organizācijas komisijas. Izvadīšana notiks 11.novembrī pulksten 14 no Varoņu ielas 3 Sēru nama. Apbedīšana I Meža kapos. 13.30 autobuss no Saeimas do-sies uz turieni.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzīts (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Indulis Emsis, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Andrejs Naglis, Anna Seile, Andris Tomašūns, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl Ernests Jurkāns vēlas uzaicināt Baltijas asamblejas delegātus. Lūdzu, Jurkāna kungs!

E.Jurkāns (DPS). Es ļoti lūdzu Baltijas asamblejas delegātus šeit uz vienu minūti burtiski!

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Saeimas 6.novembra plenārsēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde 13.novembrī pulksten 9.