Frakciju viedokļi

Pēc 6.novembra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija): Laikam rudens ir kongresu laiks, un sestdien Tautas saskaņas partija tiekas kārtējā 3.kongresā Rīdzenes viesnīcā, kurā lems par to, kā gājis iepriekšējā periodā, kā jāstrādā un jāorganizējas un kā reāli jārisina un jācīnās par varu Latvijā. It sevišķi tad, kad tuvojas nākamais — vēlēšanu gads. Es domāju, ka tiks uzlikti daudzi kardināli punkti un arī jautājumi, kas jārisina jebkurai partijai, lai Latvija tuvotos demokrātijai un arī Eiropas Savienībai.

Bez kongresiem, kas notikuši un arī notiks, protams, ir arī daudzi svarīgi notikumi.

Viens no notikumiem — kārtējo reizi diezgan nekaunīgi vairākums mēģināja izmantot “izgriezto roku” principu, bet Satversmes grozījumi nav pieņemti. Kaut arī opozīcija piedāvājusi Saeimas priekšsēdētājam A.Čepāņa kungam tikties ar to, izdiskutēt motivāciju, kāpēc netiek atļauti Satversmes grozījumi, izrādās tomēr, ka vairākumam diskusija nav tīkama. Drīzāk tīkams ir lielās nūjas principa pielietojums. Kārtējo reizi šis princips izgāzās. Diemžēl šis princips tiek ne tikai pārnests uz pašiem deputātiem, bet arī uz sabiedrības pārstāvjiem. Klajš piemērs tam bija šodien, kad cienījamais profesors E.Grinovska kungs par to, ka, lūk, viņš netīšām vai arī sava viedokļa dēļ nepaguva atnākt uz obligāto balsojumu par Satversmes grozījumiem, šodien ar ātro palīdzību tika aizvests uz slimnīcu. Iespējams, ka kāds no valdošā vairākuma pārstāvjiem nekorekti izteicies pret cienījamo profesora kungu, un viņš satraukuma rezultātā smagi saslimis. Tāda ir šī valdošā vairākuma morāle — nerēķinoties ar cilvēku un deputātu viedokļiem, panākt sev vēlamo rezultātu. Tā ir demokrātija pēc valdošā vairākuma — “Latvijas ceļa” un “Tēvzemei un Brīvībai” — viedokļa.

Protams, viens no interesantākajiem momentiem ir cienījamā Alfrēda Rubika kunga atbrīvošana. Savā veidā varu izteikt pateicību tiesnesim, kurš noturēja savu viedokli, kurš izanalizēja tos materiālus, kas viņam bija, un Alfrēds Rubika kungs vakar tika atbrīvots. Patiešām, viens no pēdējiem vai vienīgajiem Latvijas politieslodzītajiem diez vai radīja kaut kādu skaistuma etapu vai veidu Latvijas tēlā. Domāju, ka Rubika kungs šodien nesagādā tādu bīstamību Latvijas valstij, lai viņš nevarētu būt brīvs, lai nevarētu atrasties visas sabiedrības locekļu vidū. Pati sabiedrība novērtēs viņa ieguldījumu vai viņa tiesības atrasties un veikt politisko darbību.

Tāpat es kā Tautas saskaņas partijas pārstāvis gribētu akcentēt Tautas saskaņas partijas deputātu darbību Rīgas Domē, ko mēs bieži vien aizmirstam. Ir kārtējā apkures sezona, un Rīgas Domes deputāti neakceptēja “Rīgas siltuma” akciju atdošanu privatizējamajai akciju sabiedrībai “Latvenergo”, tādējādi atstājot Rīgas Domei ietekmi uz apkures tarifiem. Protams, arī mūsu valstī, kā jau vienmēr, notiek dažādi interesanti brīnumi. Apkures sezonas laikā Rīgas Domes Sociālās palīdzības koordinācijas centrs nolēmis rīkot konkursu par kurināmā piegādi Rīgas pilsētas maznodrošinātajiem. Tautas saskaņas partijas Rīgas Domes deputāts Normunds Ozoliņa kungs pamatoti uzdevis jautājumu, un es ceru, ka Andris Bērziņa kungs no “Latvijas ceļa” atbildēs, kāpēc tāda steiga sezonas laikā, un kādas būs malkas cenas rīdziniekiem, kam pagaidām nav tie labie apstākļi, kuru dzīvokļi nav pieslēgti pie centralizētās apkures. Citādi veidojas īpatnēja situācija un steidzīgā karstumā šie jautājumi tiek risināti. Vai tur nevarētu izveidoties monopola cenas, kuras atdos kādai labai, īstai firmai.

Vēlreiz gribu atgādināt, ka patiešām šī nedēļa bija ļoti interesanta. Varbūt tā beigsies ar grupas “Pērkons” vārdiem, kas dzied par to, ka vecais laiks ir beidzies, jo viens no Latvijas lielākajiem bubuļiem — A.Rubika kungs — ir atbrīvots. Varbūt pāriesim no bubuļu un tautas ienaidnieku meklēšanas uz to, ka mēs dzīvojam šajā valstī un cil-vēkiem ir vajadzīga normāla alga, normāls darbs, siltums. Tādēļ mēs varbūt biežāk iedomāsimies par šīm problēmām, nevis par to, kurš kuram izgriezīs rokas.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija): Šodien, 6.novembra plenārsēdē, tika izskatīti vairāk nekā 20 darba kārtības punkti. Darbs pie likumprojekta izskatīšanas ritēja raiti, deputāti strādāja operatīvi un konstruktīvi. No mūsu, Latvijas Zemnieku un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas tika iesniegti divi likumprojekti — grozījumi likumā “Saeimas Kārtības rullis” un grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”. Abi likumprojekti tika pieņemti un nodoti atbildīgajām komisijām.

Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti pašreiz pastiprināti strādā pie priekšlikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 1998. gadam” otrajam lasījumam. Šajās dienās frakcijas sēdēs tiek dis-kutēti deputātu iesniegtie priekšlikumi. Kopskaitā deputāti iesnieguši 19 priekšlikumus par kopējo summu 4 568 056 latiem, kuri tiks iesniegti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija pārstāv triju ministriju programmas — Zemkopības ministrijas, Kultūras ministrijas un Aizsardzības ministrijas. Vēl priekšlikumi iesniegti Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas programmām. Ministriju programmām summas latos tiek ņemtas, pārdalot ministrijas iekšējo budžetu vai no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Man kā kristīgajam demokrātam tuvs ir iesniegtais priekšlikums Izglītības un zinātnes ministrijā. Ja apskatām programmas, tad Zemkopības ministrijā ir divas programmas ar kopējo summu 495 000 latu, Labklājības ministrijai ir 150 000 latu, Kultūras ministrijai — 11 programmas ar kopējo summu 1 177 305 lati, Aizsardzības ministrijai — 1 programma ar kopējo summu 52 578 lati un mērķdotācija un dotācijas pašvaldībām ir 2,5 miljoni latu.

Tikko minēju par Izglītības un zinātnes ministriju. Man pašam kā iesniedzējam šis projekts ir tuvāks. Tas ir par kopējo summu 400 000 latu, kas panākts kopā ar Kristīgo demokrātu savienības deputātu atbalstu un ir kristīgās ticības mācībai un ētikas mācībai. Kā zināms, 1996.gada 17.jūnijā tika pieņemts Reliģisko organizāciju likums, un 6.pantā runāts par kristīgās ticības mācību valsts un pašvaldību skolās. Likums, protams, pieņemts, bet tā izpilde kavējas finansu līdzekļu dēļ. Mūsu frakcijas viedoklis ir pamatots, tāpēc mēs iesniedzam šo priekšlikumu kristīgās ticības un ētikas mācības programmas īstenošanai Izglītības ministrijā. Jo, kā zināms, Latvijas tradicionālās kristīgās konfesijas ir nopietni strādājušas pie mācību programmas izstrādes un pedagogu sagatavošanas. Atliek tikai Izglītības un zinātnes ministrijai un kristīgajām konfesijām šo programmu realizēt dzīvē, kuru mēs kā kristīgie demokrāti pilnīgi atbalstām. Finansu avots ir programma “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Nobeigumā gribētos Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputātu un dalībnieku vārdā sirsnīgi sveikt mūsu frakcijas deputātu aug-sti godāto Jāni Rubuli 70 gadu jubilejā, vēlot veselību, neizsīkstošu darba spēku, dzīvesprieku, mīlestību un daudz saulainu dienu.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija): Šonedēļ pirmām kārtām būtu jārunā par personībām. Manam cīņu biedram Jānim Rubulim 70 gadu jubileju mēs svinam ar dziļu prieku, bet partijas augstskolas absolventi to vienotību jauca, cik spēja. Bet tas laikam saistīts ar to, ka Vienības partija pa jaunu piedāvātu laukiem kaut kādu izeju.

Ar to varbūt ir saistīts arī Ervida Grinovska veselības stāvoklis. Es uzskatu profesoru Grinovski par personīgu draugu un Latvijai ļoti lojālu personu. Viņš laikam negribēja piedalīties Satversmes. Es viņam novēlu visdziļāko veselību, jo viņš varbūt būtu tas, kas kopā ar citiem varētu risināt mūsu lauku grūto likteni.

Kā tauta laikam zina, padomes pārstāvji mēģināja mainīt mūsu Satversmi, sasaucot speciālu sēdi. Pirmā balsojumā bija 63, tad — 65 balsis, bet viņiem vajadzēja vismaz 66, varbūt 67 cilvēkus, kas piedalās. Tas neizdevās — it kā profesors E.Grinovskis ir viens no grēkāžiem, bet paldies par to, profesor! Turies, paliec vesels un cīnies par tautu!

Šajā nedēļā notika Eiropas Savienības un Latvijas Republikas parlamentu delegātu sapulce, bija ļoti interesanti. Par to, ka Padomju Savienības griba rusificēt Latviju ir grēks, par to negribēja runāt neviens no Eiropas Savienības cilvēkiem, viņi piekrita. Viņiem tika atgādināts par mūsu kultūras vērtībām, par starptautiskajiem likumiem, kas nosaka, ka okupants nedrīkst kolonizēt, ka kolonizētājiem ir jābrauc prom, bet īpatnējā kārtībā mūsu padomes pārstāvis, kas vadīja sēdi balsošanas laikā, neļāva man balsot. Tas bija pilnīgi nekorekti, jo viņš paziņoja, ka Latvijas delegācijas vairākums ir par to, ka mēs turpinām ceļu, kas ved pie tā, ka pēc 5 gadiem pilsonība būs iedota visiem. Bet es saprotu, ka pagaidām tikai 6% no tiem, kas tikuši pie pilsonības iespējas, iesnieguši savus papīrus.

Tas vēl ir grūts un nepatīkams ceļš, lai neiznīcinātu mūsu tautu. Bet pret čekas domu un gribu veikt rusifikāciju visā Latvijā ir jācīnās. Bet īpatnēji bija tas, ka “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji runāja vienu valodu, bet balsoja citādi.

Šodienas plenārsēdē bija interesanti, kad atkal uzlika 5 minūtes runas ilgumu, un šī demokrātijas ierobežošana notiek visu laiku — mēs nespējam izdiskutēt nevienu jautājumu. Šodien it kā vajadzēja izrunāt to, kā mēs varam apstiprināt tiesnešus uz mūžu un kas ir atbildīgs par to, ka tiesnesis der vai neder, jo mēs šodien balsojām par tiesnesi, kas aizvietos E.A.Balodi, kurš mēnesi bija šajā amatā, it kā pārbaudīta persona, bet tika atstādināts par to, ka it kā ņēmis kukuli. Nav nevienas atbildīgās personas ne Tieslietu ministrijā, ne Saeimas komisijā, bet mēs akli balsojam un ieceļam cilvēkus uz mūžu, lai sargātu mūsu tiesības.

Baltijas asambleja šodien aizbrauca uz Lietuvu, ļoti iespējams, bez kvoruma, tāpēc ka izmaiņas, kas tika piedāvātas, jo no Tautas kopas “Brīvība” atteicās braukt Andris Saulītis un Jānis Strods un lūdza, lai viņu vietā ietu es, tika noraidītas viena cilvēka — Aristida Lamberga dēļ, kurš teica “nē”, lai mēs šo jautājumu izlemtu šodien. Tādējādi mēs traucējam Baltijas asamblejas iespējas strādāt. Bet tas ir godātais LNNK pārstāvis! Celsimies, domāsim, sāksim cīnīties pret to spēku, kas pār mums valda!

P.Keišs (frakcija “Latvijas ceļš”): Rīgā pašreiz ir diezgan nemīlīgs laiks, līst lietus, un jācer, ka citur Latvijā ir patīkama novakare. Manā deputāta laikā tā laikam bija pati īsākā sēde, kurā man gadījies būt, protams, atskaitot svētku sēdes, bet tas nenozīmē, ka tajā netika pieņemti lēmumi. Mani apmierina, ka beidzot tika pieņemts “Statistikas likums”, jo bieži dzīvē, pieņemot likumprojektus, vajadzīgas ziņas. Nesen, runājot par iespējamo likumprojektu par pabalstu vientuļajiem pensionāriem, pēkšņi izrādījās, ka republikā neviens neuzskaita, cik tad ir šo vientuļo cilvēku, un tādēļ varbūt kādreiz statistika pieprasīs šīs ziņas, un tās būs pieejamas visiem deputātiem un arī citiem.

Otrajā lasījumā šodien skatīja jautājumu par izmaiņām svētku dienās. Domāju, ka arī trešajā lasījumā šogad tiks pieņemts lēmums par barikāžu atbalstītāju dienu. Šodien tas bija tikai otrais lasījums, kam sekos vēl trešais lasījums, bet es domāju, ka tie, kas šajās barikāžu dienās piedalījušies un atbalstījuši tās, šo piemiņas dienu ir pelnījuši.

Šodien man personīgi un, es domāju, arī mūsu frakcijai bija patīkami balsot par pilsonības piešķiršanu Jurim Verbam, militārpersonai, kuras nopelni Latvijas valsts labā tiešām ir ievērojami. Viņš saņēmis labu raksturojumu, un, manuprāt, viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kas pašreiz balsta mūsu bruņotos spēkus, lai tie tiešām būtu tādi, kuriem nebūtu kauns ieiet Eiropā. Tātad Jurim Verbam šodien tika piešķirta pilsonība.

Tāpat kā visas frakcijas, “Latvijas ceļš” pašreiz domā par budžetu. Nenosaucot visus priekšlikumus, vakar frakcijas sēdē bija vienots uzskats, ka jāiet palīgā pašvaldībām. Man kā kultūras darbiniekam kultūras nozare stāv ļoti tuvu, un es nevaru kopā ar citiem deputātiem neiesniegt priekšlikumu par kultūras darbinieku algām. To arī šodien esmu izdarījis, iesniedzot priekšlikumu par kultūras darbinieku algu paaugstināšanu mūsu nacionālajiem pīlāriem — Nacionālajai operai un Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, tikai šeit jāņem vērā, ka šīs algas no septembra jau tika paaugstinātas, tāpēc tagad būtu ļoti negatīvs moments, ja no jaunā gada, teiksim, šīs algas viņiem izrādītos mazākas nekā bija pēdējā kvartālā. Jāņem vērā tas, ka katrai valstij fundaments sastāv no šiem nacionāliem kolektīviem — Nacionālās operas, Nacionālā teātra, Nacionālās bibiotēkas un Nacionālā simfoniskā orķestra.

Gribu piebilst, ka “Latvijas ceļš” pašreiz gatavojas savam kongresam, kas notiks 29. novembrī. Tādēļ noris semināri, konferences, nesenā pagātnē tādi notika Preiļos, Rēzeknē, tagad Jelgavā, piecpadsmitajā datumā notiks Jūrmalā. Tajos tiek diskutēti jautājumi par to, kādi grozījumi būtu vajadzīgi statūtos un kā rīkoties, sagaidot 7. Saeimas vēlēšanas.

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Ļoti īsi papildus teiktajam par īsāko plenārsēdi šajā rudens sesijā, kurā tomēr, manuprāt, diezgan lielā vienprātībā tika pieņemti vairāki būtiski likumprojekti, par ko jau minēja kolēģi. Tostarp likums par statistiku, arī “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” otrajā lasījumā. Gribu akcentēt, ka šī likumprojekta izstrādes iniciators ir Barikāžu atbalsta fonda prezidents R.Zaļā kungs, kurš arī ir barikāžu dalībnieks. Vēl gribētu akcentēt pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu, kas izstrādāts un iesniegts Saeimā izskatīšanai pēc Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas iniciatīvas. Tas ir likums par nekustamā īpašuma atdošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. Runa ir par nekustamajiem īpašumiem Bruņinieku ielā un Vaļņu ielā, kurus apsaimnieko arodbiedrības, un, kā zināms, pēc 1990. gada Latvijas valsts īpašumā nodevušas sanatorijas, atpūtas namus un sporta celtnes vairāk nekā 5 miljonu latu vērtībā, tajā pašā laikā nesaņemot nekādu kompensāciju. Lai arī kāds viedoklis būtu par pašreizējām arodbiedrībām, būtu pilnīgi pareizi un pieņemami, ka tās šīs kompensācijas vietā saņemtu vismaz šajās divās adresēs minētos nekustamos īpašumus. Deputāti ar izpratni attiecās pret šādu likumprojektu, un es ceru, ka tādējādi viņi tos pieņems pārējos lasījumos.

Vēl gribu minēt, ka pirmdien, 10. novembrī, Mazajā Ģildē notiks Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pirmā domes sēde pēc oktobrī notikušā kongresa, kurā jāievēlē valde 15 cilvēku sastāvā, jāizdiskutē jautājums par komisijām un to vadītājiem, citi teorētiski un ar praktisko darbu saistītie jautājumi.

Mūsu frakcijā tāpat kā citviet notiek diskusijas par budžetu. Partija prioritāti nolēmusi dot, pārdalot budžetu pašvaldībām, izglītībai un valsts iekšējai drošībai. Kā to akceptēs Saeima, par to liecinās nākotne.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Sākšu ar drūmāko, kas plenārsēdē, protams, netika apspriests, bet kas kā tumša ēna kopš vakardienas lidinās virs mums un neliek mieru. Latvijas neatkarības nīdēja, zvērināta, nelabojama, es gribētu sacīt, komunista, izlaišana no cietuma. Var par to spriest dažādi, protams, un par to arī spriež dažādi. Es saku skaidri un gaiši — tas ir kauns, tas ir spļāviens sejā visiem Latvijas patriotiem, arī demokrātijai. Kauns un negods tiesām, kas reizi pēc reizes ir saprotams, ka ietekmējas no attiecīgajiem spēkiem un, diemžēl, gremdē valsti aizvien lielākā kaunā. Es uzsveru, ka, ja turpināsies tā, kā pašlaik tas notiek, tad Latvijas neatkarībai gaidāmi smagi laiki. Protams, smieklīgi, bērnišķīgi ir advokātu un tiesnešu šļupsti par priekšzīmīgo cietumnieku A.Rubiku. Es gribētu sacīt — viņš var būt simtreiz priekšzīmīgs, bet lai sēž cietumā, lai saņem to, ko pelnījis gan pēc Kriminālkodeksa pantiem, gan par to, ko darījis Latvijā, palīdzot to kolonizēt un pārkrievot. Žēl, ka nav Kriminālkodeksā tāda panta, bet derētu gan, kurš A.Rubiku paturētu mūža ieslodzījumā tikai par to vien, ka viņš Rīgā iedeva dzīvokļus desmitiem tūkstošiem iebraucēju, laimes meklētāju, kolonizatoru un pārkrievotāju. Un, lūk, šodien latvieši dzīvo vecajos graustos, bet manis pieminētie iebraucēji un laimes meklētāji šodien jau privatizē dzīvokļus jaunajās mājās. Latvieši jau skaita gadus un mēnešus, kad atguvušie īpašnieki — saimnieki viņus izliks ārā no dzīvokļiem. Tādu “putnu” laiž ārā no cie-tuma! Un smieklīgi M.Lujāna kungs runāja par kaut kādām bailēm. Neviens jau no tāda A.Rubika, fanātiskā nodevēja, protams, nebaidās, pat ja viņš arī ir brīvībā. Bet runa ir par apkaunojumu, kādu saņēmām, par spļāvienu sejā, īpaši tiem — un tādu Latvijā ir ļoti daudz — kuri mīl savu zemi, mīl tās neatkarību. Es nezinu, kā mēs notīrīsim šo traipu. Domāju, ka A.Rubiks tuvākajā laikā jāaizved atpakaļ uz cietumu un tad varētu skatīties, ko darīt tālāk.

Par citiem atklātajiem kaitniekiem Saeimā. Tie vispirms ir “slīpētā” J.Zīgerista un “ākstīgā” G.Valdmaņa vīri, kuri vai pušu plīst, gandrīz katru dienu izdomā, kā traucēt Saeimā darbu, un dara visu, lai tikai tiktu pie muldēšanas. Es nemaz nemēģināju saskaitīt tos tūkstošus, desmitus tūkstošus, kurus šie tautmīļi, kā viņi vienmēr sevi dēvējuši, ir notērējuši tikai savā muldēšanā Saeimā. Tad viņi apvaino “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un citus, kas ar grūtībām izveidoja valdību un strādāja neslikti, it īpaši pašlaik, kad izveidota jauna valdība ar manas partijas premjeru G.Krasta kungu priekšgalā. Iedomājieties, kas būtu, ja turpinātos haoss, kādu sagaida šobrīd un uz kādu nepārtraukti aicina un ved šie opozīcijas cilvēki, kurus neinteresē Latvijas cilvēku labāka dzīve, bet interesē, kā to padarīt sliktāku, lai pēc tam varētu teikt un runāt, ka visi ir slikti, tikai mēs esam tie labie. Tūlīt pēc K.Čerāna kungs noteikti runās par šo manu skarbo kritiku, kas attiecas uz viņiem, bet viņi to ir pelnījuši, jo šobrīd Saeimā gandrīz stundu atkal tika muldēts, bez tam neatradās pat tas, par ko runāt, jo K.Čerāna kungs kopā ar J.Mauliņa kungu vienpadsmit reizes kāpa tribīnē un grieza vienu un to pašu plati, nodot Pieprasījumu komisijai, kuras priekšsēdētājs es esmu, vienpadsmit pieprasījumus, un skaidri formulēja, ka tie nav pieprasījumi, bet jautājumi. Tātad nevajadzēja traucēt Saeimas darbu. Man kā šīs komisijas priekšsēdētājam, lai izpildītu to, kas pašlaik nospriests Saeimā, katru dienu aicināt divus ministrus un ne tikai ministrus uz komisijas sēdi, traucēt viņus darbā, lai izpildītu šos opozīcijas niķīšus.

Biju laikam visai skarbs, bet citādi nemaz nevarēju teikt. Un arī turpmāk, ja šī nekonstruktīvā un Saeimas darbu torpedējošā rīcība turpināsies, es, protams, runāšu tikpat skarbi arī nākotnē.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Es tiešām domāju, ka jums šobrīd vairs nav grūti atšķirt to, kas ir kas.

Bet gribētu šodien sākt ar tādu vispārēju vērojumu, ka tagad ir klāt gada tumšākais laiks, klāt novembris, un tas ir arī laiks, kad mēs atceramies mūsu valstiskuma pamatus un dziļāk izjūtam sāpi par mūsu tautas vienotības nepieciešamību, arī sāpi par to, ka pēc komunisma ārējās atkāpšanās mēs neesam spējuši izveidot mūsu valsti tādu, kādu vairums no mums cerēja atmodas sākuma gados. Negribu daudz runāt par valdošo politiķu nodevību pret tautu un par bezprincipialitāti, kas daudzus cilvēkus šobrīd iedzinusi nabadzībā un bezperspektivitātē. Bet mans jautājums P.Tabūna kungam, kas šeit sūrojās par latviešu tautas grūto stāvokli, allaž ir bijis — ko reāli “Tēvzemei un Brīvībai” darījusi šī stāvokļa uzlabošanai. Atbilde diemžēl neseko. Tā līdz šim nav saņemta.

Tomēr, neskatoties uz to, ka šī situācija daudziem cilvēkiem mūsu valstī ir smaga, un, neskatoties uz šīm dažādajām valdošo politiķu izrīcībām, Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka vēl pastāv cerība, ka mūsu tauta spēs saņemt reālu valsts varu savās rokās un virzīt valsts procesus tādā veidā, lai tie vestu pretī attīstībai un respektētu taisnīgumu, cilvēka cieņu un būtu saskaņā ar tautas vairākuma sirdsapziņu. Tāpēc 18.novembrī Jelgavā Tautas kustība “Latvijai” atkal rīko nu jau tradicionālo pasākumu — uguņošanu brīvībai. Svētku pasākums sāksies Jelgavas pilī pulksten 17, pēc tam pulksten 18 runās Joahims Zīgerists un pulksten 19.30 būs tradicionālā uguņošana. Aicinām visus, kam ir tāda iespēja, piedalīties šajā pasākumā un izjust svētku sajūtu.

Runājot vēl nedaudz par šodienas plenārsēdi, tiešām nepārsteidza tas, ka P.Tabūna kungs uztraucas par to, ka viņam šobrīd būs daudz darba. Bet Tautas kustība “Latvijai”, iesniedzot šos deputātu pieprasījumus, pastāv uz savām Satversmē noteiktajām deputātu tiesībām uzdot valdībai jautājumus un saņemt konkrētas atbildes. Un, ja valdošais vairākums bloķē sēdes, kuras noteiktas ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem, tad mums nekas cits neatliek kā izsaukt šo ministru uz diskusiju citā veidā, un šoreiz tas ir caur Pieprasījumu komisiju. Un, ja P.Tabūna kungs negrib šādā veidā strādāt, tad lai viņš pasaka saviem frakcijas kolēģiem, lai tie sarunā ar kolēģi J.Vidiņu un J.Dobeli neiesniegt Saeimā šos pretkonstitucionālos lēmuma projektus, kas atceļ jautājumu un atbilžu sēdes. Ja šie jautājumi tiktu skatīti nor-mālā kārtībā, tad, protams, nevienam no mums nebūtu vajadzība tos virzīt kā pieprasījumus.

Vēl gribu nedaudz akcentēt Tautas kustības “Latvijai” sagatavotos priekšlikumus budžeta projektā. Mūsu akcents pamatā ir uz veselības aprūpi, kur Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka šo finansējumu nepieciešams palielināt par 25%. Diemžēl iespējas ir visai ierobežotas, jo budžetā ielikti nepareizi principi, par ko mēs jau teicām, balsojot pret šo budžetu pirmajā lasījumā.

Tāpat mēs esam iestrādājuši virkni priekšlikumu par dotācijām pašvaldībām gan infrastruktūras objektu uzturēšanai, gan izglītības, medicīnas un sociālo iestāžu uzturēšanai, tajā skaitā arī pirmsskolas iestāžu darba nodrošinājumam. Mēs sakām pilnīgi skaidri, ka šeit ir jābūt dotācijai no valsts budžeta, citādi darba apstākļi bērnudārzos, ko mēs redzam, ir pārāk smagi, un daudzviet vecāki ir spiesti ņemt bērnus ārā no bērnudārziem pārāk augsto maksu dēļ.

Tāpat ir mūsu priekšlikumi attiecībā uz skolotāju algu esošā līmeņa saglabāšanu un tālākā pieauguma nodrošināšanu, kā arī par mācību grāmatu un skolotāju tālākās izglītošanas finansēšanu. Mēs uzskatām, ka mūsu valstī izglītībai jādod nepieciešamā prioritāte. Tas pats attiecas arī uz skolu datorizācijas jautājumu, kurā mēs katastrofāli atpaliekam no kaimiņvalstīm.

Runājot par perspektīvu, tieši mēs uzskatām, ka nepieciešams palielināt finansējumu zinātnei, kas Latvijā, jāsaka, ir pašā pēdējā vietā pat starp Austrumeiropas valstīm.

Un vēl ļoti būtiski mūsu priekšlikumi ir attiecībā uz budžeta līdzekļu piešķiršanu Lauksaimniecības likuma izpildei, lai nodrošinātu zemnieku saimniecību produkcijas un resursu cenu paritāti. Diemžēl šo likuma prasību valdība vēl līdz šim nav uzskatījusi par nepieciešamu ievērot. Līdzekļu avoti ir gan dažādas investīciju programmas, kuras, pēc mūsu uzskata, nav pirmā prioritāte, gan nodokļu iekasēšana, gan arī citi atsevišķi budžetā slēpti resursi, par kuriem konkrēti mēs runāsim, skatot šo jautājumu otrajā lasījumā.

Un visbeidzot es gribu pateikt paldies A.Nagļa kungam un kristīgajiem demokrātiem par frakcijas viedokļa maiņu valsts finansējuma atbalstam ticības mācībai Latvijas skolās. Es ceru, ka kopīgiem spēkiem, ja kristīgie demokrāti konsekventi turēsies šajās pozīcijās, mēs spēsim panākt pozitīvu izkārtojumu vismaz šajā jautājumā, kas būtu ļoti vajadzīgs mūsu valstij.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.128