• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 24. septembra noteikumi Nr. 447 "Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2015. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.2019., Nr. 196 https://www.vestnesis.lv/op/2019/196.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 448

Nacionālie antidopinga noteikumi

Vēl šajā numurā

26.09.2019., Nr. 196

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 447

Pieņemts: 24.09.2019.

OP numurs: 2019/196.3

2019/196.3
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 69 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 447

Rīgā 2019. gada 24. septembrī (prot. Nr. 43 13. §)

Par Pasaules Antidopinga aģentūras 2015. gada Pasaules Antidopinga kodeksa pieņemšanu

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma
31. panta pirmās daļas 2. punktu

1. Pasaules Antidopinga aģentūras 2015. gada Pasaules Antidopinga kodekss (turpmāk – kodekss) ar šiem noteikumiem tiek pieņemts un apstiprināts.

2. Kodeksā paredzēto saistību izpildi koordinē Latvijas Antidopinga birojs.

3. Kodekss stājas spēkā 2019. gada 1. oktobrī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministra vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

Pasaules Antidopinga kodekss

PASAULES ANTIDOPINGA AĢENTŪRA

Godīga spēle

2015.

Pasaules antidopinga kodekss

Pasaules antidopinga kodeksu pirmoreiz pieņēma 2003. gadā, un tas stājās spēkā 2004. gadā, un pēc tam tā grozītā redakcija stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī. Šajā dokumentā iekļauti Pasaules antidopinga kodeksa grozījumi, kurus 2013. gada 15. novembrī Johannesburgā apstiprināja Pasaules Antidopinga aģentūras dibināšanas valde. Pārskatītais 2015. gada Pasaules Antidopinga kodekss stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

Izdevējs:

Pasaules Antidopinga aģentūra

Stock Exchange Tower

800 Place Victoria (Suite 1700)

PO Box 120

Monreāla, Kvebeka

Kanāda H4Z 1B7

URL: www.wada-ama.org

Tālr.: +1 514 904 9232

Fakss: +1 514 904 8650

E-pasts: code@wada-ama.org

SATURS

PASAULES ANTIDOPINGA PROGRAMMAS UN KODEKSA MĒRĶIS, DARBĪBAS JOMA UN STRUKTŪRA

KODEKSS

PASAULES ANTIDOPINGA PROGRAMMA

STARPTAUTISKIE STANDARTI

LABĀKĀS PRAKSES PARAUGI UN VADLĪNIJAS

PASAULES ANTIDOPINGA KODEKSA PAMATOJUMS

PIRMĀ DAĻA

DOPINGA KONTROLE

IEVADS

1. PANTS. DOPINGA DEFINĪCIJA

2. PANTS. ANTIDOPINGA NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI

3. PANTS. DOPINGA PIERĀDĪJUMS

4. PANTS. AIZLIEGTO VIELU UN METOŽU SARAKSTS

5. PANTS. PĀRBAUDES UN IZMEKLĒŠANA

6. PANTS. PARAUGU ANALĪZE

7. PANTS. REZULTĀTU PĀRVALDĪBA

8. PANTS. TIESĪBAS UZ TAISNĪGU LIETAS IZSKATĪŠANU UN TIESĪBAS UZ INFORMĀCIJU PAR PIEŅEMTO LĒMUMU

9. PANTS. INDIVIDUĀLO REZULTĀTU AUTOMĀTISKA ANULĒŠANA

10. PANTS. INDIVIDUĀLĀS SANKCIJAS

11. PANTS. SEKAS KOMANDĀM

12. PANTS. SANKCIJAS SPORTA ORGANIZĀCIJĀM

13. PANTS. PĀRSŪDZĪBAS

14. PANTS. KONFIDENCIALITĀTE UN ZIŅOŠANA

15. PANTS. LĒMUMU PIEMĒROŠANA UN ATZĪŠANA

16. PANTS. DOPINGA KONTROLE DZĪVNIEKIEM, KAS PIEDALĀS SPORTA SACENSĪBĀS

17. PANTS. IEROBEŽOJOŠI NOTEIKUMI

OTRĀ DAĻA

IZGLĪTĪBA UN PĒTNIECĪBA

18. PANTS. IZGLĪTĪBA

19. PANTS. PĒTĪJUMI

TREŠĀ DAĻA

FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

20. PANTS. PARAKSTĪTĀJU PAPILDU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

21. PANTS. SPORTISTU UN CITU PERSONU PAPILDU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

22. PANTS. VALDĪBU IESAISTĪŠANA

CETURTĀ DAĻA

PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA, GROZĪŠANA UN INTERPRETĀCIJA

23. PANTS. PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA UN GROZĪŠANA

24. PANTS. KODEKSA INTERPRETĒŠANA

25. PANTS. PĀREJAS NOTEIKUMI

1. PIELIKUMS. DEFINĪCIJAS

2. PIELIKUMS. 10. PANTA PIEMĒROŠANAS PIEMĒRI

PASAULES ANTIDOPINGA PROGRAMMAS UN KODEKSA MĒRĶIS, DARBĪBAS JOMA UN STRUKTŪRA

Pasaules antidopinga kodeksa un Pasaules antidopinga programmas mērķi ir:

* aizsargāt sportistu pamattiesības piedalīties sportā, kurā netiek lietots dopings, tādējādi veicinot sportistu veselību, godīgumu un vienlīdzību pasaulē, un

* starptautiskā un valsts līmenī nodrošināt saskaņotas, koordinētas un efektīvas antidopinga programmas dopinga lietošanas gadījumu atklāšanai, to skaita samazināšanai un dopinga lietošanas novēršanai.

[Piezīme. Gan Olimpiskajā hartā, gan 2005. gada 19. oktobrī Parīzē pieņemtajā Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā ("UNESCO konvencija") ir atzīts, ka dopinga lietošanas novēršana un apkarošana sportā ir būtiska Starptautiskās Olimpiskās komitejas un UNESCO misijas daļa un ka Kodeksam šajā saistībā ir būtiska nozīme.]

Kodekss

Kodekss ir vispusīgs pamatdokuments, uz kura balstīta pasaules antidopinga programma sportā. Kodeksa nolūks ir sekmēt dopinga apkarošanas centienus, nodrošinot antidopinga pamatelementu vispusīgu saskaņošanu. Kodekss ir pietiekami sīki izstrādāts, lai sasniegtu pilnīgu saskaņotību tādos jautājumos, kuros vajadzīga vienota pieeja, tomēr tas ir arī pietiekami vispārīgs citās jomās, lai elastīgi risinātu jautājumu par saskaņoto dopinga apkarošanas principu īstenošanas paņēmieniem. Kodekss ir izstrādāts, ievērojot samērīguma principu un cilvēktiesības.

Pasaules antidopinga programma

Pasaules antidopinga programmā ir iekļauti visi nepieciešamie elementi, lai starptautiskajās un valstu antidopinga programmās nodrošinātu optimālu saskaņotību un labāko praksi. Galvenie programmas elementi ir:

1. līmenis — Kodekss,

2. līmenis — starptautiskie standarti,

3. līmenis — labākās prakses paraugi un vadlīnijas.

Starptautiskie standarti

Antidopinga programmas dažādu tehnisko un darbības jomu starptautiskie standarti ir izstrādāti un arī turpmāk tiks izstrādāti, apspriežoties ar parakstītājiem un valdībām, un šos dokumentus apstiprina Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA). Starptautisko standartu nolūks ir saskaņot to antidopinga organizāciju rīcību, kuras atbild par konkrētām antidopinga programmas tehniskajām un darbības daļām. Lai nodrošinātu atbilstību Kodeksam, obligāti jāievēro starptautiskie standarti. Veicot nepieciešamās pārrunas ar parakstītājiem, valdībām un citām ieinteresētajām personām, WADA Izpildkomiteja laiku pa laikam var pārskatīt starptautiskos standartus. Starptautiskos standartus un visas to pārskatītās redakcijas publicēs WADA tīmekļa vietnē, un tās stāsies spēkā dienā, kas norādīta starptautiskajā standartā vai tā pārskatītajā redakcijā.

[Piezīme. Starptautiskajos standartos ir iekļauta liela daļa Kodeksa īstenošanai nepieciešamo tehnisko datu. Veicot pārrunas ar parakstītājiem, valdībām un citām ieinteresētajām personām, eksperti izstrādās starptautiskos standartus, kurus formulēs atsevišķos dokumentos. Ir būtiski, lai WADA Izpildkomiteja, negrozot Kodeksu, varētu savlaicīgi veikt izmaiņas starptautiskajos standartos.]

Labākās prakses paraugi un vadlīnijas

Lai nodrošinātu risinājumus dažādās dopinga apkarošanas jomās, pamatojoties uz Kodeksu un starptautiskajiem standartiem, ir izstrādāti un tiks izstrādāti labākās prakses paraugi un vadlīnijas. WADA ieteiks izmantot šos paraugus un vadlīnijas, un tie būs pieejami parakstītājiem un citām ieinteresētajām personām pēc pieprasījuma, bet to ieviešana nebūs obligāta. Papildus antidopinga dokumentācijas paraugu izstrādei WADA atbalstīs parakstītājus, nodrošinot arī apmācību.

[Piezīme. Šos paraugdokumentus ieinteresētās personas var izmantot kā alternatīvus risinājumus. Dažas ieinteresētās personas paraugnoteikumus un citus labākās prakses paraugus var pieņemt burtiski. Citas šos paraugus var pieņemt, tos pārveidojot. Taču ieinteresētās personas var arī izstrādāt pašas savus noteikumus saskaņā ar Kodeksā noteiktajiem vispārējiem principiem un konkrētām prasībām.

Konkrētu dopinga apkarošanas procesa daļu paraugdokumenti vai vadlīnijas ir izstrādāti un arī turpmāk tos var izstrādāt, pamatojoties uz vispāratzītām ieinteresēto personu vajadzībām un vēlmēm.]

PASAULES ANTIDOPINGA KODEKSA PAMATOJUMS

Antidopinga programmu nolūks ir saglabāt sporta patieso vērtību. Šo patieso vērtību bieži vien sauc par sportisko garu. Tā ir olimpiskās idejas būtība, cenšanās sasniegt cilvēka spēju izcilību, mērķtiecīgi pilnveidojot katra cilvēka dotības. Tā ir godīga spēle. Sportiskais gars ir cilvēka gara, miesas un prāta vienotības cildinājums, un tam raksturīgas vērtības, kuras mēs gūstam sportā un veicinām ar sporta starpniecību:

* ētika, godīga spēle un godīgums,

* veselība,

* snieguma izcilība,

* raksturs un izglītība,

* prieks un līksme,

* sadarbība komandā,

* mērķtiecība un apņēmība,

* noteikumu un likumu ievērošana,

* cieņa pret sevi un citiem dalībniekiem,

* drosme,

* kopība un solidaritāte.

Dopinga lietošana un sportiskais gars ir pilnīgi nesavienojami jēdzieni.

Lai apkarotu dopinga lietošanu, sekmējot sportisko garu, saskaņā ar Kodeksu katra antidopinga organizācija izstrādā un īsteno sportistu, tostarp jauniešu un sportistu palīgpersonāla izglītības un profilakses programmas.

PIRMĀ DAĻA

DOPINGA KONTROLE

IEVADS

Kodeksa pirmajā daļā ir izklāstīti konkrēti antidopinga noteikumi un principi, kas jāievēro tām organizācijām, kuras savas kompetences jomā atbild par antidopinga noteikumu pieņemšanu, īstenošanu vai ieviešanu, piemēram, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Starptautiskajai Paraolimpiskajai komitejai, starptautiskām federācijām, valstu olimpiskajām un paraolimpiskajām komitejām, lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijām un valstu antidopinga organizācijām. Visas šīs organizācijas kopā dēvē par antidopinga organizācijām.

Visi Kodeksa noteikumi pēc būtības ir obligāti un tie attiecīgi jāpiemēro visām antidopinga organizācijām, sportistiem un citām personām. Tomēr Kodekss neaizstāj un neatceļ vajadzību visām antidopinga organizācijām pieņemt vispusīgus antidopinga noteikumus. Daži Kodeksa noteikumi bez būtiskām izmaiņām ir jāiekļauj katras antidopinga organizācijas antidopinga noteikumos, savukārt citos Kodeksa noteikumos ir paredzēti obligāti pamatprincipi, kas antidopinga organizācijām nodrošina iespēju elastīgi formulēt savus noteikumus vai noteikt prasības, kuras jāievēro visām antidopinga organizācijām, tomēr tās nav atkārtoti jāiekļauj šo organizāciju antidopinga noteikumos.

[Piezīme. Tie Kodeksa panti, kas bez būtiskām izmaiņām jāiekļauj katras antidopinga organizācijas noteikumos, ir norādīti 23. panta 2. punkta 2. apakšpunktā. Piemēram, saskaņošanas nolūkā ir būtiski, lai parakstītāju lēmumi būtu pamatoti ar vienādu antidopinga noteikumu pārkāpumu sarakstu, vienādiem pierādīšanas pienākumiem un identisku antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumos tiktu piemērotas vienādas sekas. Šiem noteikumiem ir jābūt vienādiem, izskatot lietu gan starptautiskā federācijā, gan valsts līmenī vai Sporta šķīrējtiesā.

Tie Kodeksa noteikumi, kuri nav norādīti 23. panta 2. punkta 2. apakšpunktā, pēc būtības ir obligāti, lai gan antidopinga organizācijām šie noteikumi nav jāpiemēro burtiski. Kopumā šos noteikumus var iedalīt divās kategorijās. Pirmkārt, saskaņā ar dažiem noteikumiem antidopinga organizācijām ir jāveic konkrētas darbības, tomēr šie noteikumi nav atkārtoti jāiekļauj antidopinga organizāciju antidopinga noteikumos. Piemēram, saskaņā ar 5. pantu katrai antidopinga organizācijai ir jāplāno un jāveic pārbaudes, tomēr šis norādījums nav atkārtoti jāiekļauj antidopinga organizācijas noteikumos. Otrkārt, daži noteikumi būtībā ir obligāti, tomēr antidopinga organizācijas drīkst elastīgi īstenot šajos noteikumos paredzētos principus. Piemēram, lai panāktu efektīvu saskaņošanu, visiem parakstītājiem nav obligāti jāizmanto vienāda rezultātu pārvaldības un lietu izskatīšanas metode. Pašlaik dažādās starptautiskās federācijās un dažādās valstu organizācijās izmanto vairākas atšķirīgas, bet vienlīdz iedarbīgas rezultātu pārvaldības un lietu izskatīšanas metodes. Kodeksā nav paredzēts ieviest pilnīgu rezultātu pārvaldību un lietu izskatīšanas metožu vienveidību, tomēr tajā paredzēts, ka dažādajām parakstītāju pieejām ir jāatbilst Kodeksā norādītajiem principiem.]

Antidopinga noteikumi, tāpat kā sacensību noteikumi, ir sporta noteikumi, ar kuriem reglamentē sporta spēļu norises apstākļus. Sportisti un citas personas pieņem šos noteikumus kā dalības nosacījumu, un viņiem šie noteikumi ir saistoši. Katrs parakstītājs izstrādā noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgā parakstītāja un tā dalīborganizāciju piekritībā esošie sportisti un citas personas ir informēti par attiecīgās antidopinga organizācijas spēkā esošajiem antidopinga noteikumiem un piekrīt tos ievērot.

Katrs parakstītājs izstrādā noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgā parakstītāja un tā dalīborganizāciju piekritībā esošie sportisti un citas personas piekrīt savu privāto datu izplatīšanai saskaņā ar Kodeksu, piekrīt, ka viņiem ir saistoši Kodeksa antidopinga noteikumi, un apņemas tos ievērot, kā arī piekrīt, ka tiem sportistiem un citām personām, kas neievēro šos noteikumus, piemēro atbilstīgas sekas. Šie sporta noteikumi un procedūras, kuru mērķis ir panākt antidopinga noteikumu vispārēju un saskaņotu īstenošanu, pēc būtības atšķiras no noteikumiem un procedūrām, kas jāievēro kriminālprocesos vai civilprocesos. Šiem noteikumiem un procedūrām nav jāatbilst valsts prasībām vai tiesību normām, kas attiecas uz šādām procedūrām, turklāt uz tiem neattiecas šo prasību un tiesību normu ierobežojumi, lai gan tos ir paredzēts piemērot, ņemot vērā samērīguma un cilvēktiesību principus. Izvērtējot konkrētas lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, visām tiesām, šķīrējtiesu komisijām un citām lēmējiestādēm ir jāapzinās un jāņem vērā, ka Kodeksa antidopinga noteikumu būtība ir atšķirīga un ka šie noteikumi atspoguļo to ļoti dažādo ieinteresēto personu vienprātību visā pasaulē, kuras tiecas nodrošināt godīgumu sportā.

1. PANTS. DOPINGA DEFINĪCIJA

Dopings ir viens vai vairāki Kodeksa 2. panta 1.–10. punktā norādītie antidopinga noteikumu pārkāpumi.

2. PANTS. ANTIDOPINGA NOTEIKUMU PĀRKĀPUMI

Kodeksa 2. panta nolūks ir norādīt tos apstākļus un darbības, kas uzskatāmi par antidopinga noteikumu pārkāpumiem. Ar dopingu saistītu lietu izskatīšana notiks, pamatojoties uz apgalvojumu, ka ir pārkāpts viens vai vairāki no šiem īpašajiem noteikumiem.

Sportistu un citu personu pienākums ir būt informētiem par to, kas ir antidopinga noteikumu pārkāpums, kā arī par to, kādas vielas un metodes ir iekļautas Aizliegto vielu un metožu sarakstā.

Tālāk norādīti antidopinga noteikumu pārkāpumi.

2.1. Aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa

2.1.1. Katra sportista personīgais pienākums ir nodrošināt, lai viņa organismā nenokļūtu aizliegta viela. Sportisti atbild par jebkuras aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni paraugos, kas ņemti no viņu ķermeņa. Tāpēc, lai saskaņā ar 2. panta 1. punktu konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu, nav jāpierāda sportista nodoms, vaina, nolaidība vai aizliegtās vielas apzināta izmantošana.

[Piezīme par 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. Saskaņā ar šo pantu antidopinga noteikumi ir pārkāpti neatkarīgi no sportista vainas. Šis noteikums dažādos Sporta šķīrējtiesas (CAS) lēmumos ir dēvēts par "atbildību neatkarīgi no vainas". Sportista vainu ņem vērā, nosakot šā antidopinga noteikuma pārkāpuma sekas saskaņā ar 10. pantu. CAS ir konsekventi atbalstījusi šo principu.]

2.1.2. Pietiekams 2. panta 1. punktā minētā antidopinga noteikumu pārkāpuma pierādījums ir kāds no norādītajiem apstākļiem: aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne A paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, gadījumos, kad sportists atsakās no B parauga analīzes un B paraugs netiek analizēts; tiek veikta no sportista ķermeņa ņemtā B parauga analīze un tās rezultāti apstiprina tādas aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni, kas konstatēta, veicot no sportista ķermeņa ņemtā A parauga analīzi; no sportista ķermeņa ņemto B paraugu sadala divās mēģenēs un otrās mēģenes saturam veiktā analīze apstiprina tādas aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtni, kas konstatēta, veicot pirmās mēģenes satura analīzi.

[Piezīme par 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktu. Antidopinga organizācija, kas atbild par rezultātu pārvaldību, pēc saviem ieskatiem var izvēlēties veikt B parauga analīzi arī gadījumos, kad sportists B parauga analīzi nepieprasa.]

2.1.3. Neatkarīgi no daudzuma aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts no sportista ķermeņa, ir antidopinga noteikumu pārkāpums; izņēmums ir tādas vielas, attiecībā uz kurām Aizliegto vielu un metožu sarakstā ir īpaši norādītas kvantitatīvās robežvērtības.

2.1.4. Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta vispārējā noteikuma, Aizliegto vielu un metožu sarakstā vai starptautiskajos standartos var iekļaut īpašus kritērijus attiecībā uz tādu aizliegtu vielu izvērtēšanu, kuru izcelsme varētu būt arī endogēna.

2.2. Sportists lietojis vai mēģinājis lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi.

[Piezīme par 2. panta 2. punktu. Lai pierādītu aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu vai lietošanas mēģinājumu, vienmēr bijis iespējams izmantot jebkādus ticamus līdzekļus. Kā norādīts piezīmē par 3. panta 2. punktu, atšķirībā no pierādījumiem, kas nepieciešami, lai konstatētu 2. panta 1. punktā minēto antidopinga noteikumu pārkāpumu, aizliegtas vielas vai metodes lietošanu vai lietošanas mēģinājumu var pierādīt, izmantojot arī citus ticamus līdzekļus, piemēram, sportista atzīšanos, aculiecinieku liecības, dokumentārus pierādījumus, secinājumus, kuri izriet no ilgtermiņa izmeklējumiem, tostarp datus, kas iegūti, lai aizpildītu sportista bioloģisko pasi, kā arī citu analītisku informāciju, kas varētu neatbilst visām prasībām, lai saskaņā ar 2. panta 1. punktu konstatētu aizliegtas vielas klātbūtni.

Piemēram, ja antidopinga organizācija sniedz pietiekamu skaidrojumu tam, kāpēc otra parauga analīzes rezultāts nav bijis apstiprinošs, aizliegtas vielas vai metodes lietošanu var pierādīt, pamatojoties uz ticamiem analītiskiem datiem, kas iegūti, veicot A parauga analīzi (negūstot apstiprinošu rezultātu B parauga analīzē) vai tikai B parauga analīzi.]

2.2.1. Katra sportista personīgais pienākums ir nodrošināt, lai viņa organismā nenokļūtu aizliegta viela un netiktu izmantota aizliegta metode. Tāpēc, lai konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu attiecībā uz aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu, nav jāpierāda sportista nodoms, vaina, nolaidība vai aizliegtas vielas tīša izmantošana.

2.2.2. Nav būtiski, vai, lietojot vai mēģinot lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi, tiek panākta vēlamā iedarbība. Antidopinga noteikumu pārkāpums ir noticis jebkurā gadījumā, kad lietota aizliegta viela vai aizliegta metode vai ir mēģināts lietot šādu vielu vai metodi.

[Piezīme par 2. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Lai konstatētu aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanas mēģinājumu, jāpierāda, ka sportists ir rīkojies ar nodomu. Prasība pierādīt nodomu, lai pierādītu šā konkrētā antidopinga noteikuma pārkāpumu, nav pretrunā principam, kas paredz atbildību neatkarīgi no vainas, un attiecas uz 2. panta 1. un 2. punktā minētajiem pārkāpumiem saistībā ar aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu.

Ja sportists lieto aizliegtu vielu, tas ir antidopinga noteikumu pārkāpums, izņemot gadījumus, kad šādu vielu nav aizliegts lietot ārpus sacensībām un sportists šo vielu lieto ārpus sacensībām. (Tomēr aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne paraugā, kas ņemts sacensību laikā, ir 2. panta 1. punkta pārkāpums neatkarīgi no tā, kad šī viela varētu būt lietota.)]

2.3. Izvairīšanās no paraugu vākšanas, atteikšanās ierasties vai neierašanās uz paraugu vākšanu

Izvairīšanās no paraugu vākšanas, atteikšanās ierasties vai neierašanās uz paraugu vākšanu bez pietiekama pamatojuma pēc tam, kad saņemts paziņojums atbilstīgi spēkā esošajiem antidopinga noteikumiem.

[Piezīme par 2. panta 3. punktu. Piemēram, antidopinga noteikumu pārkāpums saistībā ar "izvairīšanos no paraugu vākšanas" būtu tad, ja tiktu konstatēts, ka sportists ir tīši slēpies no dopinga kontroles amatpersonām, lai izvairītos no paziņojuma saņemšanas vai pārbaudes. Pārkāpumam saistībā ar "neierašanos uz paraugu vākšanu" pamatā var būt gan tīša sportista rīcība, gan nolaidība, turpretim "izvairīšanās" vai "atteikšanās" no paraugu vākšanas ir uzskatāma par tīšu sportista rīcību.]

2.4. Informācijas nesniegšana par sportista atrašanās vietu

Ja reģistrēto pārbaužu sarakstā reģistrēts sportists divpadsmit mēnešus ilgā laika posmā jebkādā kombinācijā trīs reizes nav izpildījis prasību ierasties uz pārbaudēm un/vai prasību sniegt nepieciešamo informāciju, tas ir antidopinga noteikumu pārkāpums.

2.5. Falsifikācija vai falsifikācijas mēģinājums kādā no dopinga kontroles posmiem.

Darbības, kas grauj dopinga kontroles procesu, bet kas pretējā gadījumā nebūtu iekļautas aizliegto metožu definīcijā. Falsifikācija cita starpā ir tīša traucēšana dopinga kontroles amatpersonai vai šādas traucēšanas mēģinājums, nepatiesas informācijas sniegšana antidopinga organizācijai vai iespējamo liecinieku iebiedēšana vai iebiedēšanas mēģinājumi.

[Piezīme par 2. panta 5. punktu. Piemēram, saskaņā ar šo pantu pārbaudes laikā ir aizliegts grozīt identifikācijas numurus dopinga kontroles veidlapā, B parauga analīzes laikā sasist B mēģeni vai pārveidot paraugu, pievienojot piemaisījumu.

Tādu agresīvu izturēšanos pret dopinga kontroles amatpersonu vai citu dopinga kontrolē iesaistītu personu, ko citos gadījumos neuzskata par neatļautu iejaukšanos, iekļauj sporta organizāciju disciplinārajos noteikumos.]

2.6. Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes glabāšana

2.6.1. Sportista rīcībā sacensību laikā ir kāda aizliegta viela vai aizliegta metode, vai ārpus sacensībām sportista rīcībā ir tāda aizliegta viela vai aizliegta metode, kas ir aizliegta ārpus sacensībām, izņemot gadījumu, kad sportists pierāda, ka šī viela vai metode ir viņa rīcībā saskaņā ar terapeitiskās lietošanas atļauju (turpmāk tekstā — "TLA"), kas izsniegta atbilstīgi 4. panta 4. punktam, vai saskaņā ar citu pieņemamu pamatojumu.

2.6.2. Sportista palīgpersonāla rīcībā sacensību laikā ir kāda aizliegta viela vai aizliegta metode vai ārpus sacensībām sportista palīgpersonāla rīcībā ir tāda aizliegta viela vai aizliegta metode, kas saistībā ar sportistu, sacensībām vai treniņiem ir aizliegta ārpus sacensībām, izņemot gadījumu, kad sportista palīgpersonāls pierāda, ka šī viela vai metode ir tā rīcībā saskaņā ar TLA, kas izsniegta sportistam atbilstīgi 4. panta 4. punktam, vai saskaņā ar citu pieņemamu pamatojumu.

[Piezīme par 2. panta 6. punkta 1. un 2. apakšpunktu. Pieņemams pamatojums nav, piemēram, aizliegtas vielas iegāde vai atrašanās personas rīcībā, lai nodotu to draugam vai radiniekam, izņemot pamatotu medicīnisku apstākļu dēļ, kad šai personai ir ārsta recepte, piemēram, insulīna iegādei bērnam, kuram ir cukura diabēts.]

[Piezīme par 2. panta 6. punkta 2. apakšpunktu. Pieņemams pamatojums ir, piemēram, gadījums, kad komandas ārsta rīcībā ir aizliegtas vielas, kas paredzētas izmantošanai akūtās vai ārkārtas situācijās.]

2.7. Aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes izplatīšana vai izplatīšanas mēģinājums

2.8. Sportistam sacensību laikā tiek ievadīta aizliegta viela vai attiecībā uz viņu tiek lietota aizliegta metode vai arī tiek mēģināts veikt kādu no šīm abām darbībām, vai arī sportistam ārpus sacensībām tiek ievadīta tāda aizliegta viela vai attiecībā uz viņu tiek lietota tāda aizliegta metode, kas ir aizliegta ārpus sacensībām, vai arī tiek mēģināts veikt kādu no šīm abām darbībām.

2.9. Līdzdalība

Palīdzēšana, mudināšana, atbalstīšana, pierunāšana, plānošana, slēpšana vai cita veida tīša līdzdalība kāda antidopinga noteikuma pārkāpumā, šāda pārkāpuma mēģinājumā vai 10. panta 12. punkta 1. apakšpunkta pārkāpumā, ko veic kāda cita persona.

2.10. Aizliegta biedrošanās

Ja sportists vai cita persona, kuru antidopinga organizācija ir pilnvarojusi veikt amata pienākumus vai ar sportu saistītus pienākumus, biedrojas ar tādiem sportista palīgpersonāla locekļiem,

2.10.1. kuriem noteikts diskvalifikācijas periods saskaņā ar antidopinga organizācijas pilnvarām, vai

2.10.2. — ja uz viņiem neattiecas antidopinga organizācijas pilnvaras un ja diskvalifikācija nav izvērtēta rezultātu pārvaldības procesā saskaņā ar Kodeksu — ar tādiem sportista palīgpersonāla locekļiem, kas kriminālprocesā, disciplinārajā vai profesionālajā procesā apsūdzēti vai atzīti par vainīgiem saistībā ar rīcību, kas būtu antidopinga noteikumu pārkāpums, ja šīm personām piemērotu Kodeksam atbilstīgus noteikumus. Šādai personai noteiktā diskvalifikācija ir spēkā ne ilgāk kā sešus gadus no attiecīgā krimināltiesas, profesionālās organizācijas vai disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas vai arī attiecīgā piespriestā kriminālsoda vai noteikto profesionālo vai disciplināro sankciju darbības laikā, vai

2.10.3. kuri rīkojas 2. panta 10. punkta 1. vai 2. apakšpunktā aprakstīto personu vārdā vai kā starpnieki saziņā ar šīm personām.

Šo noteikumu piemēro tādā gadījumā, ja antidopinga organizācija, kurai ir pilnvaras attiecībā uz sportistu vai citu personu, vai WADA šim sportistam vai personai iepriekš ir rakstiski paziņojusi par sportista palīgpersonāla locekļa diskvalificēto statusu un par sekām, kas var iestāties aizliegtas biedrošanās gadījumā, un ja sportists vai cita persona pamatoti var nepieļaut šādu biedrošanos. Turklāt antidopinga organizācija veic pamatotus pasākumus, lai informētu sportista palīgpersonālu, par kuru jābrīdina sportists vai cita persona, ka attiecīgais sportista palīgpersonāla loceklis 15 dienu laikā var paskaidrot antidopinga organizācijai, ka 2. panta 10. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētie kritēriji uz viņu neattiecas. (Neatkarīgi no 17. panta šo pantu piemēro arī tad, ja rīcība, ar kuru pamatota sportista palīgpersonāla locekļa diskvalifikācija, notikusi pirms 25. panta spēkā stāšanās dienas.)

Sportistam vai citai personai ir jāpārliecinās, ka viņš profesionāli vai saistībā ar sportu nebiedrojas ar 2. panta 10. punkta 1. vai 2. apakšpunktā aprakstīto sportista palīgpersonāla locekli.

Ja antidopinga organizācijas rīcībā ir informācija par tādiem sportistu palīgpersonāla locekļiem, kuri atbilst 2. panta 10. punkta 1., 2. vai 3. apakšpunktā aprakstītajiem kritērijiem, tā šo informāciju nosūta WADA.

[Piezīme par 2. panta 10. punktu. Sportisti un citas personas nedrīkst sadarboties ar tiesnešiem, treneriem, ārstiem vai citiem sportistu palīgpersonāla locekļiem, kuri ir diskvalificēti kāda antidopinga noteikuma pārkāpuma dēļ vai kuriem ir piespriests kriminālsods vai noteiktas disciplināras sankcijas saistībā ar dopinga lietošanu. Daži šādas aizliegtās biedrošanās piemēri ir: apmācības, stratēģijas izstrāde, metožu, uztura vai medicīniskās konsultācijas saņemšana; ārstēšanas vai recepšu izrakstīšana; no ķermeņa iegūtu produktu došana analīzēm vai pārstāvju pienākumu uzticēšana šiem sportistu palīgpersonāla locekļiem. Aizliegta biedrošanās nav tikai tāda biedrošanās, par kuru persona saņem atlīdzību.

3. PANTS. DOPINGA PIERĀDĪJUMS

3.1. Pierādīšanas pienākums un pierādīšanas prasība

Antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt antidopinga noteikumu pārkāpumu. Pierādīšanas prasība paredz, ka antidopinga organizācijai, ņemot vērā izteiktās apsūdzības smagumu, lietas izskatīšanas komisijai pietiekamā mērā jāpierāda, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. Visos gadījumos šī pierādīšanas prasība ir stingrāka nekā tikai iespējamības izvērtējums, tomēr šiem pierādījumiem nav jābūt tādiem, kurus nevar saprātīgi apšaubīt. Gadījumos, kad saskaņā ar Kodeksu sportistam vai citai personai, kuru apsūdz kāda antidopinga noteikuma pārkāpumā, ar pierādījumiem jāatspēko šāda apsūdzība vai jāpierāda konkrēti fakti vai apstākļi, saskaņā ar pierādīšanas prasību jāizvērtē iespējamība.

[Piezīme par 3. panta 1. punktu. Šī pierādīšanas prasība, kas jāizpilda antidopinga organizācijai, ir pielīdzināma tām normām, kuras vairākumā valstu tiek piemērotas aroda ētikas pārkāpumu gadījumos.

3.2. Faktu konstatēšanas metodes un pieņēmumi

Lai pierādītu ar antidopinga noteikumu pārkāpumiem saistītus faktus, var izmantot jebkādus ticamus līdzekļus, tostarp atzīšanos. Ar dopingu saistītās lietās piemēro norādītos pierādīšanas noteikumus.

[Piezīme par 3. panta 2. punktu. Piemēram, antidopinga organizācija atbilstīgi 2. panta 2. punktam var konstatēt antidopinga noteikumu pārkāpumu, pamatojoties uz sportista atzīšanos, trešo personu ticamu liecību, ticamiem dokumentāriem pierādījumiem, ticamiem A vai B parauga analīzes datiem saskaņā ar piezīmi par 2. panta 2. punktu vai tādiem secinājumiem, kas izriet no vairāku sportista asins vai urīna paraugu raksturojuma, piemēram, no sportista bioloģiskās pases datiem.]

3.2.1. Par zinātniski pamatotām uzskata tādas analītiskās metodes un izšķiršanas robežas, kuras pēc apspriešanās ar attiecīgās nozares zinātniekiem ir apstiprinājusi WADA un kurām ir veikts salīdzinošais vērtējums. Ikvienam sportistam vai citai personai, kas cenšas atspēkot šo pieņēmumu par zinātnisku pamatotību, pirms šādas apstrīdēšanas obligāti jāinformē WADA par apstrīdēšanu un apstrīdēšanas pamatu. Arī Sporta šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas var informēt WADA par ikvienu šādas apstrīdēšanas gadījumu. Pēc WADA lūguma Sporta šķīrējtiesas kolēģija ieceļ atbilstīgu zinātnisko ekspertu, lai palīdzētu kolēģijai novērtēt apstrīdēšanas pamatu. Desmit dienu laikā no dienas, kurā WADA saņēmusi šādu paziņojumu un Sporta šķīrējtiesā izskatāmās lietas materiālus, WADA ir arī tiesības iesaistīties šādā tiesvedībā kā pusei, piedalīties kā amicus curiae vai citādi sniegt liecības.

3.2.12. Pieņem, ka WADA akreditētās laboratorijas un citas WADA apstiprinātās laboratorijas paraugu analīzi un uzraudzības procedūras veic saskaņā ar Laboratoriju starptautisko standartu. Sportists vai cita persona var atspēkot šo pieņēmumu, pierādot, ka ir notikusi tāda novirze no Laboratoriju starptautiskā standarta, kuras dēļ analīžu rezultāts pamatoti varētu būt nelabvēlīgs.

Ja sportists vai cita persona atspēko iepriekš minēto pieņēmumu, pierādot, ka notikusi tāda novirze no Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ analīžu rezultāti pamatoti varētu būt nelabvēlīgi, antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgais analīžu rezultāts nav radies šādas novirzes dēļ.

[Piezīme par 3. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Sportistam vai citai personai, izvērtējot iespējamības, ir jāpierāda, ka notikusi tāda novirze no Laboratoriju starptautiskā standarta, kuras dēļ analīžu rezultāts pamatoti varētu būt nelabvēlīgs. Ja sportists vai cita persona to pierāda, antidopinga organizācijas pienākums ir pietiekamā mērā pierādīt lietas izskatīšanas komisijai, ka nelabvēlīgs analīžu rezultāts nav radies šīs novirzes dēļ.]

3.2.3. Tādas novirzes no jebkura cita starptautiska standarta, citiem Kodeksā iekļautajiem antidopinga noteikumiem vai politikas vai antidopinga organizācijas noteikumiem, kuras nav nelabvēlīgā analīžu rezultāta vai cita antidopinga noteikumu pārkāpuma cēlonis, šos pierādījumus vai rezultātus neanulē. Ja sportists vai cita persona pierāda, ka ir notikušas tādas novirzes no cita starptautiska standarta, citiem antidopinga noteikumiem vai politikas, kuru dēļ analīžu rezultāti pamatoti varētu būt nelabvēlīgi vai kuru dēļ varētu būt konstatēts cits antidopinga noteikumu pārkāpums, tad antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgie analīžu rezultāti nav radušies šādu noviržu dēļ vai ka šādas novirzes nav antidopinga noteikumu pārkāpuma faktiskais pamats.

3.2.4. Fakti, kas apstiprināti ar tiesas vai attiecīgas piekritības profesionālās disciplinārās tiesas lēmumu, par kuru nav iesniegta pārsūdzība, ir neapstrīdams pierādījums pret tādu sportistu vai citu personu, uz kuru attiecas lēmums par šiem faktiem, ja vien šis sportists vai cita persona nepierāda, ka šis lēmums ir pretrunā dabisko tiesību principiem.

3.2.5. Lietas izskatīšanas komisija, izskatot antidopinga noteikumu pārkāpumu, var izdarīt nelabvēlīgu slēdzienu, pamatojoties uz to, ka antidopinga noteikumu pārkāpumā apsūdzētais sportists vai cita persona ir atteikušies ierasties uz lietas izskatīšanu pēc pieprasījuma, kas izteikts pieņemamā laikā pirms lietas izskatīšanas (klātienē vai telefoniski saskaņā ar lietas izskatīšanas komisijas norādēm), un atbildēt uz lietas izskatīšanas komisijas vai tās antidopinga organizācijas jautājumiem, kura apgalvo, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums.

4. PANTS. AIZLIEGTO VIELU UN METOŽU SARAKSTS

4.1. Aizliegto vielu un metožu saraksta publicēšana un grozīšana

WADA tik bieži, cik nepieciešams, bet ne retāk kā reizi gadā publicē Aizliegto vielu un metožu sarakstu, kas ir starptautisks standarts. Aizliegto vielu un metožu saraksta ierosināto saturu un visus šā saraksta grozījumus nekavējoties rakstiski paziņo visiem parakstītājiem un valdībām apspriešanai un piezīmju iesniegšanai. WADA nekavējoties izplata visiem parakstītājiem, WADA akreditētajām vai apstiprinātajām laboratorijām un valdībām Aizliegto vielu un metožu saraksta ikgadējo redakciju un visus šā saraksta grozījumus, kā arī publicē šo sarakstu un tā grozījumus WADA tīmekļa vietnē, un visi parakstītāji veic attiecīgus pasākumus, lai izplatītu Aizliegto vielu un metožu sarakstu savām dalīborganizācijām un struktūrvienībām. Katra antidopinga organizācija savos noteikumos norāda, ka Aizliegto vielu un metožu saraksts un tā grozījumi saskaņā ar antidopinga organizācijas noteikumiem stājas spēkā pēc trīs mēnešiem no dienas, kad to ir publicējusi WADA, ja vien šajā sarakstā nav paredzēts citādi, turklāt antidopinga organizācijai šajā nolūkā nav jāveic papildu darbības.

[Piezīme par 4. panta 1. punktu. Aizliegto vielu un metožu sarakstu vajadzības gadījumā groza un publicē paātrinātā kārtībā. Tomēr paredzamības nolūkā katru gadu publicē jaunu Aizliegto vielu un metožu sarakstu neatkarīgi no tā, vai sarakstā ir vai nav veikti grozījumi. WADA tīmekļa vietnē allaž būs pieejama jaunākā Aizliegto vielu un metožu saraksta redakcija. Aizliegto vielu un metožu saraksts ir iekļauts Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā. WADA informēs UNESCO ģenerāldirektoru par visiem Aizliegto vielu un metožu saraksta grozījumiem.]

4.2. Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītās aizliegtās vielas un aizliegtās metodes

4.2.1. Aizliegtās vielas un aizliegtās metodes

Aizliegto vielu un metožu sarakstā norāda gan tādas aizliegtas vielas un aizliegtas metodes, kuras uzskatāmas par dopingu un ir pastāvīgi aizliegtas (kā sacensību laikā, tā ārpus sacensībām), jo ar šīm vielām un metodēm var uzlabot sportisko sniegumu nākamajās sacensībās vai arī tām piemīt maskējošas īpašības, gan arī tādas vielas un metodes, kuras ir aizliegtas tikai sacensību laikā. WADA var paplašināt Aizliegto vielu un metožu sarakstu attiecībā uz konkrētiem sporta veidiem. Aizliegtas vielas un aizliegtas metodes Aizliegto vielu un metožu sarakstā var iekļaut vai nu kā vispārēju kategoriju (piemēram, "anaboliskie līdzekļi"), vai norādot konkrētu vielu vai metodi.

[Piezīme par 4. panta 2. punkta 1. apakšpunktu. Tādas vielas lietošana ārpus sacensībām, kas ir aizliegta tikai sacensību laikā, nav antidopinga noteikumu pārkāpums, izņemot gadījumu, ja attiecībā uz sacensību laikā ņemtu paraugu tiek paziņots nelabvēlīgs analīžu rezultāts, kas saistīts ar šādu vielu vai tās metabolītiem.

4.2.2. Īpašās vielas

Piemērojot 10. pantu, visas aizliegtās vielas ir uzskatāmas par īpašajām vielām, izņemot anabolisko līdzekļu un hormonu klases vielas, kā arī Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītos stimulējošos līdzekļus, hormonu antagonistus un modulatorus. Īpašo vielu kategorijā neiekļauj aizliegtās metodes.

[Piezīme par 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktā norādītās īpašās vielas nekādā ziņā nav uzskatāmas par mazāk svarīgām vai mazāk bīstamām kā citas dopinga vielas. Tās vienkārši ir vielas, attiecībā uz kurām pastāv lielāka varbūtība, ka sportists tās varētu būt lietojis citam nolūkam, nevis sportiskā snieguma uzlabošanai.

4.2.3. Jaunas aizliegto vielu klases

Ja WADA paplašina Aizliegto vielu un metožu sarakstu, saskaņā ar 4. panta 1. punktu iekļaujot tajā jaunu aizliegto vielu klasi, WADA Izpildkomiteja nosaka, vai par īpašajām vielām atbilstīgi 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktam ir uzskatāma tikai kāda konkrēta šīs jaunās aizliegto vielu klases viela vai par īpašām uzskatāmas visas šīs klases vielas.

4.3. Kritēriji vielu un metožu iekļaušanai Aizliegto vielu un metožu sarakstā

Pieņemot lēmumu par vielas vai metodes iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā, WADA ņem vērā norādītos kritērijus.

4.3.1. Vielas vai metodes iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā apsver gadījumos, ja WADA uzskata, ka šī viela vai metode atbilst jebkuriem diviem no tālāk minētajiem trīs kritērijiem.

4.3.1.1. Medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze, kas liecina par to, ka viela vai metode, lietojot atsevišķi vai kombinācijā ar citām vielām vai metodēm, var uzlabot vai uzlabo sportisko sniegumu.

[Piezīme par 4. panta 3. punkta 1. apakšpunkta 1. daļu. Šajā pantā paredzēts, ka varētu būt tādas vielas, kuras nav aizliegtas, lietojot atsevišķi, bet ir aizliegtas, lietojot kombinācijā ar citām noteiktām vielām. Ja viela, kas iekļauta Aizliegto vielu un metožu sarakstā, var uzlabot sportisko sniegumu, tikai to lietojot kombinācijā ar citu vielu, tas attiecīgi jānorāda, un šāda viela ir aizliegta tikai tad, ja ir pierādījumi par abu šo vielu kombināciju.]

4.3.1.2. Medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze, kas liecina, ka vielas vai metodes lietošana rada reālus vai potenciālus draudus sportista veselībai.

4.3.1.3. WADA apstiprinājums, ka vielas vai metodes lietošana ir pretrunā Kodeksa ievadā aprakstītajam sportiskajam garam.

4.3.2. Vielu vai metodi iekļauj Aizliegto vielu un metožu sarakstā arī tad, ja WADA apstiprina, ka medicīniski vai citi zinātniski pierādījumi, farmakoloģiska iedarbība vai pieredze liecina par to, ka šī viela vai metode maskē citu aizliegtu vielu vai aizliegtu metožu lietošanu.

[Piezīme par 4. panta 3. punkta 2. apakšpunktu. Saskaņā ar ikgadējo procedūru parakstītāji, valdības un citas ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt WADA savas piezīmes par Aizliegto vielu un metožu saraksta saturu.]

4.3.3. WADA lēmums par aizliegtu vielu un aizliegtu metožu iekļaušanu Aizliegto vielu un metožu sarakstā, vielu klasifikāciju kategorijās šajā sarakstā un vielas klasifikāciju vai nu kā pastāvīgi aizliegtu, vai aizliegtu tikai sacensību laikā, ir galīgs, un sportistam vai citai personai nav tiesību to apstrīdēt, pamatojoties uz apgalvojumu, ka viela vai metode nav maskējošs līdzeklis, ka tā nespēj uzlabot sportisko sniegumu, ka tā nav kaitīga veselībai vai tās lietošana nav pretrunā sportiskajam garam.

4.4. Terapeitiskās lietošanas atļaujas ("TLA")

4.4.1. Aizliegtu vielu, to metabolītu vai marķieru klātbūtni un/vai aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu, lietošanas mēģinājumu, glabāšanu, ievadīšanu vai ievadīšanas mēģinājumu neuzskata par antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja tas atbilst terapeitiskās lietošanas atļaujai (TLA), kas piešķirta atbilstīgi Starptautiskajam terapeitiskās lietošanas atļaujas standartam.

4.4.2. Sportistam, kas nav starptautiska līmeņa sportists, TLA saņemšanai jāpiesakās savas valsts antidopinga organizācijā. Ja valsts antidopinga organizācija noraida pieteikumu, sportists šo lēmumu var pārsūdzēt tikai valsts līmeņa pārsūdzības iestādē, kas minēta 13. panta 2. punkta 2. un 3. apakšpunktā.

4.4.3. Sportistam, kas ir starptautiska līmeņa sportists, jāpiesakās savā starptautiskajā federācijā.

4.4.3.1. Ja sportista valsts antidopinga organizācija viņam jau ir piešķīrusi attiecīgās vielas vai metodes TLA, kas atbilst Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā noteiktajiem kritērijiem, tad starptautiskajai federācijai tā ir jāatzīst. Ja starptautiskā federācija uzskata, ka TLA neatbilst šiem kritērijiem un tāpēc atsakās to atzīt, tai nekavējoties par šāda lēmuma iemesliem jāinformē sportists un viņa valsts antidopinga organizācija. Sportists un viņa valsts antidopinga organizācija 21 dienas laikā no šāda paziņojuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt šo lietu WADA. Ja lieta tiek pārsūdzēta WADA, tad līdz WADA lēmuma pieņemšanai valsts antidopinga organizācijas piešķirtā TLA paliek spēkā attiecībā uz pārbaudēm valsts līmeņa sacensību laikā un ārpus sacensību laika (bet nav derīga attiecībā uz starptautiska līmeņa sacensībām). Ja lieta netiek pārsūdzēta WADA, beidzoties pārsūdzības iesniegšanai paredzētajam 21 dienas termiņam, TLA vairs nav derīga nekādam nolūkam.

4.4.3.2. Ja sportistam viņa valsts antidopinga organizācija vēl nav piešķīrusi attiecīgās vielas vai metodes TLA, tad šim sportistam, tiklīdz rodas šāda vajadzība, TLA saņemšanai jāpiesakās tieši savā starptautiskajā federācijā. Ja starptautiskā federācija (vai valsts antidopinga organizācija, ja tā ir piekritusi izskatīt pieteikumu starptautiskās federācijas vārdā) noraida sportista pieteikumu, tā nekavējoties informē sportistu par atteikuma iemesliem. Ja starptautiskā federācija piešķir sportista pieprasīto TLA, tai par šo lēmumu jāpaziņo ne vien sportistam, bet arī viņa valsts antidopinga organizācijai, un ja attiecīgās valsts antidopinga organizācija uzskata, ka piešķirtā TLA neatbilst Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā noteiktajiem kritērijiem, tad 21 dienas laikā no šāda paziņojuma saņemšanas tai lieta jāpārsūdz WADA. Ja valsts antidopinga organizācija pārsūdz lietu WADA, tad līdz WADA lēmuma pieņemšanai starptautiskās federācijas piešķirtā TLA paliek spēkā attiecībā uz pārbaudēm starptautiska līmeņa sacensību laikā un ārpus sacensību laika (bet nav derīga attiecībā uz valsts līmeņa sacensībām). Ja valsts antidopinga organizācija lietu nepārsūdz WADA, tad, beidzoties pārsūdzības iesniegšanai paredzētajam 21 dienas termiņam, starptautiskās federācijas piešķirtā TLA stājas spēkā attiecībā uz valsts līmeņa sacensībām.

[Piezīme par 4. panta 4. punkta 3. apakšpunktu. Ja starptautiskā federācija atsakās atzīt valsts antidopinga aģentūras piešķirtu TLA tikai tāpēc, ka trūkst medicīnisko datu vai citas informācijas, kas nepieciešama, lai pierādītu atbilstību Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā noteiktajiem kritērijiem, tad lietu nevar pārsūdzēt WADA. Tā vietā lieta jāpapildina un atkārtoti jāiesniedz starptautiskajai federācijai.

Ja starptautiskā federācija izvēlas veikt pārbaudi sportistam, kas nav starptautiska līmeņa sportists, tai jāatzīst TLA, ko šim sportistam piešķīrusi viņa valsts antidopinga organizācija.]

4.4.4. Lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija var pieprasīt, lai sportisti, kuri vēlas lietot aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi saistībā ar tās rīkoto sporta pasākumu, iesniedz šai organizācijai pieteikumu TLA saņemšanai. Tādā gadījumā piemēro tālāk norādītos noteikumus.

4.4.4.1. Lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijai jābūt izstrādātai procedūrai, lai sportists, kuram vēl nav piešķirta TLA, varētu pieteikties TLA saņemšanai. Ja TLA tiek piešķirta, tā ir derīga tikai attiecībā uz konkrētās organizācijas rīkoto sporta pasākumu.

4.4.4.2. Ja sportistam viņa valsts antidopinga organizācija vai starptautiskā federācija jau ir piešķīrusi Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā noteiktajiem kritērijiem atbilstīgu TLA, tad lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijai tā ir jāatzīst. Ja lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija nolemj, ka TLA neatbilst šiem kritērijiem, tad tai nekavējoties par to jāpaziņo sportistam, paskaidrojot šāda lēmuma iemeslus.

4.4.4.3. Sportists var pārsūdzēt lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas lēmumu neatzīt vai nepiešķirt TLA tikai neatkarīgā organizācijā, ko šim nolūkam izveido vai norīko lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija. Ja sportists lēmumu nepārsūdz (vai ja pārsūdzība ir neveiksmīga), viņš nedrīkst lietot attiecīgo vielu vai metodi saistībā ar konkrēto sporta pasākumu, bet ārpus šā sporta pasākuma paliek spēkā viņa valsts antidopinga organizācijas vai starptautiskās federācijas piešķirtā šīs vielas vai metodes TLA.

[Piezīme par 4. panta 4. punkta 4. apakšpunkta 3. daļu. Neatkarīgas pārsūdzības iestādes funkcijas var pildīt, piemēram, Sporta šķīrējtiesas speciālā nodaļa vai līdzīga struktūra, vai arī WADA var piekrist pildīt šo funkciju. Ja šo funkciju nepilda ne Sporta šķīrējtiesa, ne WADA, tad WADA saglabā tiesības (bet ne pienākumu) jebkurā brīdī saskaņā ar 4. panta 4. punkta 6. apakšpunktu pārskatīt lēmumus, kas saistībā ar pasākumu pieņemti par TLA.]

4.4.5. Ja antidopinga organizācija izvēlas ņemt paraugu no tādas personas ķermeņa, kas nav ne starptautiska līmeņa sportists, ne valsts līmeņa sportists, un ja šī persona lieto aizliegto vielu vai aizliegto metodi terapeitiskā nolūkā, tad antidopinga organizācija šai personai var atļaut pieteikties TLA saņemšanai ar atpakaļejošu spēku.

4.4.6. WADA ir jāpārskata starptautiskās federācijas pieņemts lēmums par valsts antidopinga organizācijas piešķirtas TLA neatzīšanu, ja šo lēmumu tai pārsūdz vai nu attiecīgais sportists, vai šā sportista valsts antidopinga aģentūra. Turklāt WADA ir jāpārskata starptautiskās federācijas pieņemtais lēmums par TLA piešķiršanu, ja šo jautājumu tai pārsūdz attiecīgā sportista valsts antidopinga aģentūra. WADA jebkurā brīdī pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pārskatīt jebkuru citu lēmumu par TLA piešķiršanu. Ja pārskatītais lēmums par TLA piešķiršanu atbilst Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā noteiktajiem kritērijiem, WADA neveic nekādas darbības attiecībā uz šo lēmumu. Ja lēmums par TLA piešķiršanu neatbilst šiem kritērijiem, WADA to anulē.

[Piezīme par 4. panta 4. punkta 6. apakšpunktu. WADA ir tiesības pieprasīt maksu, lai segtu izdevumus par pārskatīšanu, kas tai a) jāveic saskaņā ar 4. panta 4. punkta 6. apakšpunktu un b) ko tā bija izvēlējusies veikt pārskatītā lēmuma anulēšanas gadījumā.

4.4.7. Tādu starptautiskas federācijas lēmumu (vai valsts antidopinga aģentūras lēmumu, ja tā ir piekritusi izskatīt pieteikumu starptautiskās federācijas vārdā) par TLA piešķiršanu, kuru WADA nav pārskatījusi vai ir pārskatījusi, bet pēc pārskatīšanas nav anulējusi, sportists un/vai šā sportista valsts antidopinga aģentūra var pārsūdzēt tikai Sporta šķīrējtiesā.

[Piezīme par 4. panta 4. punkta 7. apakšpunktu. Šādos gadījumos pārsūdz starptautiskās federācijas lēmumu par TLA, nevis WADA lēmumu nepārskatīt lēmumu par TLA vai (pārskatīšanas gadījumā) lēmumu par šā lēmuma neatcelšanu. Tomēr laiks, kurā var pārskatīt lēmumu par TLA, sākas tikai dienā, kad WADA paziņo savu lēmumu. Jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai WADA ir vai nav pārskatījusi lēmumu, tai paziņo par iesniegto pārsūdzību, lai tā varētu piedalīties lietas izskatīšanā, ja tā šādu dalību uzskata par nepieciešamu.]

4.4.8. WADA lēmumu par TLA lēmuma atcelšanu sportists, valsts antidopinga aģentūra un/vai starptautiskā federācija var pārsūdzēt tikai Sporta šķīrējtiesā.

4.4.9. Bezdarbība pieņemamā termiņā attiecībā uz pienācīgi iesniegtu pieteikumu par TLA piešķiršanu/atzīšanu vai par lēmuma pārskatīšanu saistībā ar TLA, ir uzskatāma par pieteikuma noraidījumu.

4.5. Uzraudzības programma

WADA, apspriežoties ar parakstītājiem un valdībām, izstrādā uzraudzības programmu attiecībā uz vielām, kuras nav iekļautas Aizliegto vielu un metožu sarakstā, bet kuras WADA vēlas uzraudzīt, lai konstatētu, kādā veidā šīs vielas ir iespējams ļaunprātīgi izmantot sportā. Pirms visām pārbaudēm WADA publicē uzraugāmo vielu sarakstu. Laboratorijas periodiski ziņo WADA par gadījumiem, kad ir ziņots par šo vielu lietošanu vai konstatēta to klātbūtne paraugā, apkopojot šo informāciju atbilstīgi sporta veidiem un atkarībā no tā, vai paraugi ir vākti sacensību laikā vai ārpus sacensībām. Šādos ziņojumos neiekļauj papildu informāciju par konkrētiem paraugiem. WADA starptautiskajām federācijām un valstu antidopinga organizācijām vismaz reizi gadā dara pieejamus apkopotos statistikas datus par papildu vielām, kas iedalītas atbilstīgi sporta veidiem. WADA veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka saistībā ar šādiem ziņojumiem ir stingri ievērota katra sportista anonimitāte. Gadījumi, kad ziņots par uzraugāmas vielas lietošanu vai paraugā konstatēta šādas vielas klātbūtne, nav uzskatāmi par antidopinga noteikumu pārkāpumu.

5. PANTS. PĀRBAUDES UN IZMEKLĒŠANA

5.1. Pārbaužu un izmeklēšanas nolūks

Pārbaudes un izmeklēšanu veic tikai, lai novērstu dopinga lietošanu.

5.1.1. Pārbaudes veic, lai iegūtu analīzēs pamatotus pierādījumus par sportista atbilstību (vai neatbilstību) Kodeksā noteiktajam stingrajam aizliegumam attiecībā uz aizliegtas vielas klātbūtni vai aizliegtas metodes lietošanu.

5.1.2. Izmeklēšanu veic:

a) saistībā ar netipiskām atradēm un normai neatbilstīgiem pases parametriem saskaņā ar attiecīgi 7. panta 4. un 5. punktu, vācot informāciju vai pierādījumus (tostarp analītiskus pierādījumus), lai noteiktu, vai ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums saskaņā ar 2. panta 1. un/vai 2. punktu, un

b) saistībā ar citām norādēm uz iespējamiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem saskaņā ar 7. panta 6. un 7. pantu, vācot informāciju vai pierādījumus (tostarp analītiskus pierādījumus), lai noteiktu, vai ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums saskaņā ar 2. panta 2.–10. punktu.

5.2. Pārbaužu tvērums

Antidopinga aģentūra, kas pilnvarota veikt pārbaudes kādam sportistam, jebkurā laikā un jebkurā vietā var lūgt šim sportistam nodot paraugu. Uz nākamajiem noteikumiem attiecas 5. panta 3. punktā noteiktie piekritības ierobežojumi attiecībā uz pārbaudēm lielu sporta pasākumu laikā.

5.2.1. Valsts antidopinga aģentūra ir pilnvarota veikt pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām visiem tiem sportistiem, kuri ir attiecīgās valsts pilsoņi, patstāvīgie iedzīvotāji, licences turētāji vai sporta organizāciju biedri vai kuri uzturas šīs antidopinga aģentūras valstī.

5.2.2. Katra starptautiskā federācija ir pilnvarota veikt pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām visiem tiem sportistiem, kuriem piemēro tās noteikumus, tostarp sportistiem, kuri piedalās tādos lielos sporta pasākumos, kuru norisi reglamentē šīs starptautiskās federācijas noteikumi, vai kuri ir šīs starptautiskās federācijas biedri vai licences turētāji vai arī tādas valsts federācijas biedri vai licences turētāji, kura ir attiecīgās starptautiskās federācijas dalīborganizācija vai šīs dalīborganizācijas dalīborganizācija.

5.2.3. Visas lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas, tostarp Starptautiskā Olimpiskā komiteja un Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, ir pilnvarotas veikt pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām savos rīkotajos sporta pasākumos visiem tiem sportistiem, kuri reģistrējušies kādam no tās nākamajiem sporta pasākumiem vai uz kuriem citādi attiecas šīs lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas pilnvaras attiecībā uz pārbaužu veikšanu saistībā ar kādu nākamo pasākumu.

5.2.4. WADA ir pilnvarota veikt 20. pantā noteiktās pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām.

5.2.5. Antidopinga organizācijas drīkst veikt pārbaudes visiem sportistiem, tostarp diskvalificētiem sportistiem, attiecībā uz kuriem tām ir derīgs pilnvarojums veikt šādas pārbaudes.

5.2.6. Ja starptautiskā federācija vai lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija kādu pārbaužu izpildei deleģē pilnvaras valsts antidopinga organizācijai vai noslēdz līgumu ar valsts antidopinga organizāciju par kādu pārbaužu izpildi (tiešā veidā vai ar valsts federācijas starpniecību), tad šī valsts antidopinga organizācija, pati sedzot izmaksas, var vākt papildu paraugus vai norīkot laboratoriju veikt papildu veidu analīzes. Ja tiek vākti papildu paraugi vai veiktas papildu veidu analīzes, par to paziņo attiecīgajai starptautiskajai federācijai vai lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijai.

[Piezīme par 5. panta 2. punktu. Papildu pilnvaras pārbaužu izpildei var piešķirt, parakstītājiem un valdībām noslēdzot savstarpējus starpvalstu vai daudzpusējus līgumus. Ja sportists nav norādījis 60 minūšu ilgu pārtraukumu pārbaužu veikšanai no plkst. 23.00 līdz 6.00 vai citādi pirms pārbaudes nav piekritis pārbaudes veikšanai šajā periodā, antidopinga organizācijai ir nopietns un konkrēts pamats aizdomām, ka šis sportists lieto dopingu. Aizstāvoties antidopinga noteikuma pārkāpumā, kas konstatēts, pamatojoties uz šādu pārbaudi vai tās mēģinājumu, nevar apgalvot, ka antidopinga organizācijai nav pietiekama pamata aizdomām, lai veiktu pārbaudes šajā periodā.

5.3. Pārbaudes sporta pasākumos

5.3.1. Izņemot tālāk minētos gadījumus, kad ir noteikts citādi, sporta pasākuma laikā par pārbaužu sākšanu un vadīšanu pasākuma vietā atbild viena organizācija. Starptautiskos sporta pasākumos paraugu vākšanu sāk un vada tā starptautiskā organizācija, kura ir šā pasākuma rīkotāja (piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja olimpiskajās spēlēs, starptautiskā federācija pasaules čempionātā vai Panamerikas sporta organizācija Panamerikas sporta spēlēs). Valsts sporta pasākumos paraugu vākšanu sāk un vada attiecīgās valsts antidopinga organizācija. Pēc sporta pasākuma rīkotājorganizācijas pieprasījuma visas pārbaudes pasākuma laikā, kuras veic ārpus pasākuma vietas, saskaņo ar šo rīkotājorganizāciju.

[Piezīme par 5. panta 3. punkta 1. apakšpunktu. Dažas organizācijas, kas rīko starptautiskus sporta pasākumus, pasākuma laikā var veikt pašas savas pārbaudes ārpus pasākuma vietas un tādējādi vēlēties saskaņot šīs pārbaudes ar valstu antidopinga organizāciju pārbaudēm.]

15.3.2. Ja antidopinga organizācija, kas citādi atbildētu par pārbaužu veikšanu, bet neatbild par to sākšanu un vadīšanu, sacensību periodā tomēr vēlas sportistiem veikt pārbaudes sacensību vietā, tad šī antidopinga organizācija vispirms apspriežas ar attiecīgā sporta pasākuma rīkotāju, lai saņemtu atļauju veikt un saskaņot šādas pārbaudes. Ja antidopinga organizāciju neapmierina pasākuma rīkotāja atbilde, šī antidopinga organizācija saskaņā ar WADA publicētajām procedūrām var lūgt, lai WADA piešķir tai atļauju veikt pārbaudes un nosaka, kā saskaņot šīs pārbaudes. Pirms šādu pārbaužu atļaujas piešķiršanas WADA apspriežas ar attiecīgā sporta pasākuma rīkotāju un informē to par minēto lūgumu. WADA lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Ja vien pārbaudes atļaujā nav paredzēts citādi, uzskata, ka šīs pārbaudes veiktas ārpus sacensībām. Par šo pārbaužu rezultātu pārvaldību atbild tā antidopinga aģentūra, kura sāka pāraudi, ja vien sporta pasākuma rīkotāja noteikumos nav paredzēts citādi.

[Piezīme par 5. panta 3. punkta 2. apakšpunktu. Pirms WADA atļauj valsts antidopinga organizācijai sākt un vadīt pārbaudes starptautiskā sporta pasākumā, tā apspriežas ar to starptautisko organizāciju, kas rīko attiecīgo sporta pasākumu. Pirms WADA atļauj starptautiskai federācijai sākt un vadīt pārbaudes valsts sporta pasākumā, tā apspriežas ar šā pasākuma norises valsts antidopinga organizāciju. Antidopinga organizācija, kura sāk un vada pārbaudes, pēc saviem ieskatiem var stāties līgumattiecībās ar citām organizācijām, kurām tā deleģē pienākumu veikt paraugu vākšanu vai atbildību par citiem dopinga kontroles procesa aspektiem.]

5.4. Pārbaužu veikšanas plānošana

5.4.1. WADA, apspriežoties ar starptautiskajām federācijām un citām antidopinga organizācijām, pieņem Starptautiskajam pārbaužu un izmeklēšanas standartam atbilstīgus tehniskos dokumentus, kuros, izmantojot riska novērtējumu, nosaka, kuras aizliegtās vielas un/vai aizliegtās metodes, visticamāk, varētu ļaunprātīgi izmantot noteiktos sporta veidos un disciplīnās.

5.4.2. Sākot ar riska novērtējumu, ikviena antidopinga organizācija, kas pilnvarota veikt pārbaudes, izstrādā un īsteno efektīvu, informētu un samērīgu pārbaužu veikšanas plānu, kur saskaņā ar Starptautiskā pārbaužu un izmeklēšanas standarta prasībām attiecīgi nosaka prioritātes disciplīnām, sportistu kategorijām, pārbaužu veidiem, vācamo paraugu veidiem un paraugu analīžu veidiem. Ikviena antidopinga organizācija pēc WADA pieprasījuma tai iesniedz sava aktuālā pārbaužu veikšanas plāna kopiju.

5.4.3. Ja tas ir saprātīgi iespējams, pārbaudes saskaņo, izmantojot Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēmu (ADAMS) vai citu WADA apstiprinātu sistēmu, lai maksimāli palielinātu kopīgo pārbaužu efektivitāti un lieki neveiktu atkārtotas pārbaudes.

5.5. Pārbaužu izpildei piemērojamās prasības

Visas pārbaudes veic saskaņā ar Starptautisko pārbaužu un izmeklēšanas standartu.

5.6. Informācija par sportista atrašanās vietu

Sportisti, kurus viņu starptautiskā federācija un/vai valsts antidopinga organizācija ir iekļāvusi reģistrēto pārbaužu sarakstā, Starptautiskajā pārbaužu un izmeklēšanas standartā noteiktajā veidā sniedz informāciju par savu atrašanās vietu. Starptautiskās federācijas un valstu antidopinga organizācijas saskaņo šādu sportists identificēšanu un informācijas vākšanu par viņu atrašanās vietu. Katra starptautiskā federācija un valsts antidopinga organizācija ADAMS vai citā WADA apstiprinātā sistēmā publicē sarakstu, kurā ir identificēti reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļautie sportisti, norādot šo sportistu vārdus vai skaidri noteiktus, konkrētus kritērijus. Sportisti jāinformē pirms iekļaušanas reģistrēto pārbaužu sarakstā un pirms svītrošanas no šā saraksta. Kamēr sportists ir iekļauts reģistrēto pārbaužu sarakstā, ADAMS vai citā WADA apstiprinātā sistēmā informācija par viņa atrašanās vietu būs pieejama gan WADA, gan citām antidopinga organizācijām, kuras pilnvarotas pārbaudīt šo sportistu saskaņā ar 5. panta 2. punktu. Šo informāciju pastāvīgi glabā stingrā slepenībā un izmanto tikai dopinga kontroles plānošanai, saskaņošanai un vadīšanai, sniedzot informāciju, kas attiecas uz sportista bioloģisko pasi vai citiem analīžu rezultātiem, lai atbalstītu izmeklēšanu vai procedūras saistībā ar iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu; pēc tam, kad šī informācija šiem nolūkiem vairs nav nepieciešama, to iznīcina saskaņā ar Starptautisko privātuma un personas datu aizsardzības standartu.

5.7. Aktīvo karjeru pārtraukušu sportistu atgriešanās sacensībās

5.7.1. Ja reģistrēto pārbaužu sarakstā iekļauts starptautiska vai valsts līmeņa sportists pārtrauc aktīvo karjeru, bet pēc tam vēlas atkal aktīvi piedalīties sacensībās, šis sportists nesacenšas starptautiskos vai valsts līmeņa pasākumos, līdz viņš pieteicies pārbaudēm, par to sešus mēnešus iepriekš rakstiski paziņojot savai starptautiskajai federācijai un valsts antidopinga organizācijai. WADA, apspriežoties ar attiecīgo starptautisko federāciju un valsts antidopinga organizāciju, var viņu atbrīvot no noteikuma par rakstisko paziņošanu sešus mēnešus iepriekš, ja šā noteikuma stingra piemērošana būtu acīmredzami netaisnīga attiecībā pret sportistu. Šo lēmumu var pārsūdzētu saskaņā ar 13. pantu.

5.7.1.1. Visus sacensību rezultātus, kas iegūti, pārkāpjot 5. panta 7. punkta 1. apakšpunktu, anulē.

5.7.2. Ja sportists pārtrauc aktīvo karjeru diskvalifikācijas laikā, bet pēc tam vēlas atkal aktīvi piedalīties sacensībās, šis sportists nesacenšas starptautiskos vai valsts līmeņa pasākumos, līdz viņš pieteicies pārbaudēm, par to sešus mēnešus (vai laiku, kas atbilst atlikušajam diskvalifikācijas periodam no dienas, kad sportists pārtrauca aktīvo karjeru, ja šis periods ir ilgāks nekā seši mēneši) iepriekš rakstiski paziņojot savai starptautiskajai federācijai un valsts antidopinga organizācijai.

5.8. Izmeklēšana un informācijas vākšana

Antidopinga organizācijas nodrošina, lai tās varētu veikt visas atbilstīgās tālāk norādītās darbības saskaņā ar Starptautisko pārbaužu un izmeklēšanas standartu:

5.8.1. no visiem pieejamajiem avotiem iegūt, novērtēt un apstrādāt ar dopinga apkarošanu saistītos datus, lai tos izmantotu efektīva, informēta un samērīga pārbaužu veikšanas plāna izstrādē, mērķpārbaužu plānošanā un/vai kā pamatu iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai, un

5.8.2. veikt izmeklēšanu saskaņā ar 7. panta 4. un 5. punktu attiecīgi saistībā ar netipiskām atradēm un normai neatbilstīgiem pases parametriem, un

5.8.3. saskaņā ar 7. panta 6. un 7. punktu izmeklēt jebkādu citu analīzēs vai citādi iegūtu informāciju vai datus, kas liecina par iespējamiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem, lai vai nu pārliecinātos, ka pārkāpums nav noticis, vai savāktu pierādījumus tiesvedības ierosināšanai par antidopinga noteikumu pārkāpumu.

6. PANTS. PARAUGU ANALĪZE

Paraugus analizē saskaņā ar tālāk izklāstītajiem principiem.

6.1. Akreditētu un atzītu laboratoriju pakalpojumu izmantošana

Šā Kodeksa 2. panta 1. punkta izpratnē paraugus analizē tikai WADA akreditētās laboratorijās vai WADA citādi apstiprinātās laboratorijās. WADA akreditētu laboratoriju vai WADA apstiprinātu laboratoriju parauga analīzei izvēlas tikai tā antidopinga organizācija, kas atbild par rezultātu pārvaldību.

[Piezīme par 6. panta 1. punktu. Izmaksu un ģeogrāfiskās piekļuves apsvērumu dēļ WADA var apstiprināt laboratorijas, kuras nav akreditētas laboratorijas, lai veiktu īpašas analīzes, piemēram, asins analīzes, kas noteiktā termiņā jānogādā no savākšanas vietas uz laboratoriju. Pirms šādas laboratorijas apstiprināšanas WADA nodrošinās, ka tā atbilst WADA pieprasītiem augstiem analītiskajiem un uzraudzības standartiem.

Šā Kodeksa 2. panta 1. punkta pārkāpumu var konstatēt tikai, pamatojoties uz WADA akreditētas laboratorijas vai citas WADA apstiprinātas laboratorijas veiktu parauga analīzi. Citu pantu pārkāpumus var konstatēt, izmantojot citās laboratorijās iegūtus analīžu rezultātus, ja vien tie ir ticami.]

6.2. Paraugu analīzes nolūks

Paraugus analizē, lai konstatētu Aizliegto vielu un metožu sarakstā iekļautās aizliegtās vielas un metodes, pēc WADA norīkojuma konstatētu citas vielas saskaņā ar 4. panta 5. punktu vai palīdzētu antidopinga organizācijai apkopot attiecīgos rādītājus — tostarp DNS vai genoma raksturojumu — sportista urīnā, asinīs vai citos audu paraugos, kā arī jebkādā citā likumīgā dopinga apkarošanas nolūkā. Paraugus var vākt un glabāt turpmākas analīzes vajadzībām.

[Piezīme par 6. panta 2. punktu. Piemēram, attiecīgos raksturojuma datus var izmantot, lai noteiktu mērķpārbaudi vai palīdzētu pierādīt antidopinga noteikumu pārkāpumu atbilstīgi 2. panta 2. punktam, vai abiem minētajiem nolūkiem.]

6.3. Paraugu izmantošana pētījumiem

Paraugus nedrīkst izmantot pētījumiem bez attiecīgā sportista rakstiskas piekrišanas. Paraugiem, ko izmanto citiem nolūkiem, kas nav norādīti 6. panta 2. punktā, noņem visus identifikācijas līdzekļus, lai šo paraugu izcelsmi nebūtu iespējams noskaidrot, saistot paraugu ar konkrētu sportistu.

[Piezīme par 6. panta 3. punktu. Medicīnā vairākumā gadījumu anonīmu paraugu izmantošanu kvalitātes nodrošināšanai, kvalitātes uzlabošanai vai atskaites iedzīvotāju grupas noteikšanai neuzskata par pētījumu.]

6.4. Paraugu analīzes un ziņošanas standarti

Laboratorijas analizē paraugus un paziņo rezultātus saskaņā ar Laboratoriju starptautisko standartu. Lai nodrošinātu efektīvu pārbaudi, 5. panta 4. punkta 1. apakšpunktā minētajā tehniskajā dokumentā tiks noteiktas konkrētiem sporta veidiem un sporta disciplīnām piemērotas, ar riska novērtēšanu pamatotas paraugu analīzes izvēlnes, laboratorijas analizē paraugus atbilstīgi minētajām izvēlnēm, izņemot norādītajos gadījumos.

6.4.1. Antidopinga organizācijas var pieprasīt, lai laboratorijas analizē to paraugus, izmantojot plašākas izvēlnes nekā tehniskajā dokumentā aprakstītās.

6.4.2. Antidopinga organizācijas var pieprasīt, lai laboratorijas analizē iesniegtos paraugus, izmantojot šaurākas izvēlnes nekā tehniskajā dokumentā aprakstītās tikai tad, ja tās pārliecina WADA par šaurākas izvēlnes piemērotību, ņemot vērā savas valsts vai attiecīgā sporta veida īpašos apstākļus, kas izklāstīti šo organizāciju pārbaužu veikšanas plānā.

6.4.3. Saskaņā ar Laboratoriju starptautisko standartu, laboratorijas pēc savas iniciatīvas un pašas sedzot izmaksas var analizēt paraugus, lai konstatētu tādas aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes, kas nav iekļautas tehniskajā dokumentā aprakstītajā vai pārbaudes iestādes noteiktajā parauga analīzes izvēlnē. Šādu analīžu rezultātus paziņo tādā pašā veidā kā citus analīžu rezultātus, un tiem ir tāds pats likumīgais spēks un sekas.

[Piezīme par 6. panta 4. punktu. Šā panta mērķis — principu "inteliģenta pārbaude" attiecināt uz parauga analīzes izvēlni, lai visefektīvāk un lietderīgāk atklātu dopinga lietošanu. Jāatzīst, ka dopinga lietošanas apkarošanai pieejamie resursi ir ierobežoti un ka parauga analīzes izvēlnes paplašināšana dažos sporta veidos un dažās valstīs var samazināt to paraugu skaitu, kurus var analizēt.]

6.5. Paraugu papildu analīze

Par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija var atkārtoti analizēt ikvienu paraugu jebkurā brīdī pirms antidopinga organizācija sportistam paziņojusi A un B parauga analīzes rezultātus (vai pirms A parauga rezultāta, ja ir noraidīta vai netiks veikta B parauga analīze), ar kuriem pamato 2. panta 1. punktā norādīto antidopinga noteikumu pārkāpumu.

Piemērojot 6. panta 2. punktu, paraugu jebkurā brīdī var saglabāt un analizēt atkārtoti tikai saskaņā ar WADA vai tās antidopinga organizācijas norādījumu, kura ierosinājusi un norīkojusi ņemt šo paraugu. (Izmaksas, kas saistītas ar WADA ierosinātu paraugu glabāšanu un atkārtotu analīzi, sedz WADA.) Paraugu atkārtotas analīzes veic atbilstīgi prasībām, kas noteiktas Laboratoriju starptautiskajā standartā un Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskajā standartā.

7. PANTS. REZULTĀTU PĀRVALDĪBA

Katra antidopinga organizācija, kas veic rezultātu pārvaldību, izstrādā iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu sākotnējās izskatīšanas procesu, ievērojot tālāk norādītos principus.

[Piezīme par 7. pantu. Daudzi parakstītāji ir izstrādājuši paši savu pieeju rezultātu pārvaldībai. Lai gan šīs dažādās pieejas nav pilnīgi vienādas, ir pierādīts, ka daudzas no tām ir taisnīgas un iedarbīgas rezultātu pārvaldības sistēmas. Kodekss neaizstāj parakstītāju izstrādātās rezultātu pārvaldības sistēmas. Tomēr šajā pantā ir noteikti tādi pamatprincipi, kas jāievēro visiem parakstītājiem, lai rezultātu pārvaldības procesā nodrošinātu vispārēju taisnīgumu. Katra parakstītāja īpašajiem antidopinga noteikumiem ir jāatbilst šiem pamatprincipiem. Ne visos antidopinga organizācijas ierosinātajos tiesas procesos ir nepieciešama lietas izskatīšana. Var būt gadījumi, kad sportists vai cita persona piekrīt sankcijām, kuras viņam nosaka saskaņā ar Kodeksu vai kuras antidopinga organizācija uzskata par atbilstīgām, ja tai ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz sankciju piemērošanu. Jebkurā gadījumā par sankcijām, kas noteiktas, pamatojoties uz šādu piekrišanu, atbilstīgi 14. panta 2. punkta 2. apakšpunktam paziņos pusēm, kurām būs 13. panta 2. punkta 3. apakšpunktā paredzētās tiesības iesniegt pārsūdzību, un informāciju par tām publicēs atbilstīgi 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktam.]

7.1. Atbildība par rezultātu pārvaldību

Izņemot tālāk 7. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā paredzētos gadījumus, par rezultātu pārvaldību un lietu izskatīšanu saskaņā ar saviem procesuālajiem noteikumiem atbild tā antidopinga organizācija, kas sāk un vada parauga vākšanu (vai gadījumā, ja paraugs netiek vākts, tā antidopinga organizācija, kas pirmā paziņo sportistam vai citai personai par iespējamo antidopinga noteikumu pārkāpumu un pēc tam rūpīgi izskata šo antidopinga noteikumu pārkāpumu). Visas organizācijas, kas pārvalda rezultātus vai izskata lietu, ievēro šajā un 8. pantā izklāstītos principus un tos 23. panta 2. punkta 2. apakšpunkta noteikumus, kuri bez būtiskām izmaiņām jāiekļauj organizācijas noteikumos.

Ja antidopinga organizāciju starpā rodas domstarpības par to, kura no tām atbild par rezultātu pārvaldību, WADA izlemj, kurai no organizācijām ir šāda atbildība. Strīdā iesaistītās antidopinga organizācijas septiņu dienu laikā no WADA lēmuma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt WADA lēmumu Sporta šķīrējtiesā. Pārsūdzību Sporta šķīrējtiesa izskata paātrinātā kārtībā, lietu skatot tikai vienam šķīrējtiesnesim.

Ja valsts antidopinga organizācija izvēlas vākt papildu paraugus atbilstīgi 5. panta 2. punkta 6. apakšpunktam, tad uzskata, ka šī antidopinga organizācija ir sākusi un vada paraugu vākšanu. Tomēr, ja valsts antidopinga organizācija, pati sedzot izmaksas, tikai dod norādījumus laboratorijai veikt papildu veidu analīzes, tad uzskata, ka starptautiskā federācija vai lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija ir tā antidopinga organizācija, kas sāk un vada paraugu vākšanu.

[Piezīme par 7. panta 1. punktu. Dažos gadījumos tās antidopinga organizācijas procedūras noteikumos, kas uzsāk un vada paraugu vākšanu, varētu būt paredzēts, ka rezultātu pārvaldību veic cita organizācija (piemēram, sportista pārstāvētā valsts federācija). Šādā gadījumā antidopinga organizācijai ir pienākums apliecināt, ka šīs citas organizācijas noteikumi atbilst Kodeksa prasībām.

7.1.1. Ja saskaņā ar valsts antidopinga organizācijas noteikumiem tai nav pilnvaru attiecībā uz sportistu vai citu personu, kas nav attiecīgās valsts pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs, licences turētājs vai kādas sporta organizācijas biedrs, vai valsts antidopinga organizācija atsakās izmantot šīs pilnvaras, rezultātu pārvaldību veic attiecīgā starptautiskā federācija vai trešā puse saskaņā ar starptautiskās federācijas noteikumiem. Rezultātu pārvaldību un lietas izskatīšanu saistībā ar pārbaudi, ko WADA veikusi pēc savas iniciatīvas, vai saistībā ar WADA konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu veic WADA norīkota antidopinga organizācija. Rezultātu pārvaldību un lietas izskatīšanas saistībā ar pārbaudi, ko veikusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja vai cita lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija, vai saistībā ar šo organizāciju konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu veic attiecīgā starptautiskā federācija attiecībā uz sekām, kas ir stingrākas par atteikumu dalībai pasākumā, pasākuma rezultātu anulēšanu, pasākumā iegūto medaļu, punktu vai balvu atsavināšanu vai antidopinga noteikumu pārkāpumam piemērojamo izmaksu segšanu.

[Piezīme par 7. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. Lai novērstu iespēju, ka neviena antidopinga organizācija nav pilnvarota veikt rezultātu pārvaldību, sportista vai citas personas starptautiskā federācija ir izvēlēta par rezultātu pārvaldības pēdējo instanci. Starptautiskajā federācija savos antidopinga noteikumos drīkst paredzēt, ka rezultātu pārvaldību veic sportista vai citas personas pārstāvētā valsts antidopinga organizācija.]

7.1.2. Rezultātu pārvaldību saistībā ar iespējamo neinformēšanu par atrašanās vietu (informācijas nesniegšanu vai neierašanos uz pārbaudi) veic tā starptautiskā federācija vai valsts antidopinga organizācija, kurā attiecīgais sportists iesniedz informāciju par savu atrašanās vietu saskaņā ar Starptautisko pārbaužu un izmeklēšanas standartu. Antidopinga organizācija, kas konstatē, ka sportists nav iesniedzis ziņas par savu atrašanās vietu vai nav ieradies uz pārbaudi, nosūta šo informāciju WADA ADAMS vai citā WADA atzītā sistēmā, kur tā būs pieejama arī citām attiecīgajām antidopinga organizācijām.

7.2. Nelabvēlīgu analīžu rezultātu pārbaude

Saņemot nelabvēlīgus analīžu rezultātus, par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija veic pārbaudi, lai noteiktu, vai: a) saskaņā ar Starptautisko standartu par terapeitiskās lietošanas izņēmumiem ir izsniegta vai tiks izsniegta attiecīga TLA, b) ir notikusi acīmredzama novirze no Starptautiskā pārbaužu un izmeklēšanas standarta vai Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ iegūti nelabvēlīgie analīžu rezultāti.

7.3. Paziņojums pēc nelabvēlīgu analīžu rezultātu pārbaudes

Ja, saskaņā ar 7. panta 2. punktu pārbaudot nelabvēlīgus analīžu rezultātus, nav atklāts, ka būtu izsniegta attiecīga TLA vai ka sportists būtu bijis tiesīgs saņemt šādu atļauju atbilstīgi Starptautiskajam terapeitiskās lietošanas atļaujas standartam, un nav konstatēta tāda novirze no standartiem, kuras dēļ analīžu rezultāti varētu būtu nelabvēlīgi, antidopinga organizācija 14. panta 1. punkta 1. un 3. apakšpunktā un savos noteikumos norādītajā veidā nekavējoties informē sportistu: a) par nelabvēlīgajiem analīžu rezultātiem, b) par pārkāpto antidopinga noteikumu, c) par sportista tiesībām nekavējoties pieprasīt B parauga analīzi vai, ja viņš šādu analīzi nepieprasa, par to, ka sportists ir atteicies no B parauga analīzes, d) par B parauga analīzei noteikto datumu, laiku un vietu, ja sportists vai antidopinga organizācija izvēlas pieprasīt B parauga analīzi, e) par to, ka Starptautiskajā laboratoriju standartā noteiktajā laikposmā sportistam un/vai sportista pārstāvim ir iespēja piedalīties B parauga atvēršanā un analīzes izpildē, ja šī analīze ir pieprasīta, un f) par sportista tiesībām pieprasīt A un B parauga laboratoriskās dokumentācijas paketes kopiju, kurā iekļauta Starptautiskajā laboratoriju standartā noteiktā informācija. Ja antidopinga organizācija nolemj neizvirzīt apsūdzību par antidopinga noteikumu pārkāpumu saistībā ar nelabvēlīgajiem analīžu rezultātiem, tā savu lēmumu paziņo sportistam un 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā norādītajām antidopinga organizācijām.

Vienmēr, kad sportistam ir paziņots par tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu, kura dēļ nav obligāti jānosaka pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās saskaņā ar 7. panta 9. punkta 1. apakšpunktu, šim sportistam nodrošina iespēju piekrist pagaidu aizliegumam līdz lietas galīgai izskatīšanai.

7.4. Netipiskas atrades pārbaude

Saskaņā ar Starptautiskajiem laboratoriju standartiem noteiktos apstākļos konstatējot tādas aizliegtas vielas klātbūtni, kuras izcelsme var būt arī endogēna, laboratorijas ziņo par netipisku atradi, saistībā ar kuru jāveic papildu izmeklēšana. Saņemot paziņojumu par netipisku atradi, par šo rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija veic pārbaudi, lai noteiktu, vai: a) saskaņā ar Starptautisko standartu par terapeitiskās lietošanas izņēmumiem ir izsniegta vai tiks izsniegta attiecīga TLA, b) ir notikusi tāda acīmredzama novirze no Starptautiskā pārbaužu un izmeklēšanas standarta vai Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ iegūta netipiskā atrade. Ja pārbaudes laikā neatklāj, ka ir izsniegta attiecīga TLA vai ir notikusi novirze, saistībā ar kuru ir konstatēta netipiska atrade, antidopinga organizācija veic nepieciešamo izmeklēšanu. Pēc izmeklēšanas sportistam un citām 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā norādītajām antidopinga organizācijām paziņo, vai šo netipisko atradi uzskatīs par nelabvēlīgu analīžu rezultātu. Sportistam šo informāciju paziņo 7. panta 3. punktā paredzētajā kārtībā.

[Piezīme par 7. panta 4. punktu. Šajā pantā minētā nepieciešamā izmeklēšana būs atkarīga no situācijas. Piemēram, ja iepriekš konstatēts, ka sportistam ir dabiski paaugstināta testosterona/epitestosterona līmeņa attiecība, pietiekama izmeklēšana ir apstiprinājums, ka netipiskā atrade atbilst šai attiecībai.]

7.4.1. Antidopinga organizācija neziņo par netipisko atradi, līdz tā nav pabeigusi izmeklēšanu un izlēmusi, vai netipisko atradi uzskatīs par nelabvēlīgu analīžu rezultātu, izņemot šādus gadījumus:

a) ja antidopinga organizācija konstatē, ka pirms izmeklēšanas slēdziena izdarīšanas saskaņā ar 7. panta 4. punktu ir jāveic B parauga analīze, tad šī antidopinga organizācija drīkst veikt B parauga analīzi pēc tam, kad par to ir paziņojusi sportistam, šajā paziņojumā iekļaujot netipiskās atrades aprakstu un 7. panta 3. punkta d)–f) apakšpunktā norādīto informāciju;

b) ja neilgi pirms kāda starptautiska sporta pasākuma lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija vai tāda sporta organizācija, kurai drīz jāievēro termiņš komandas dalībnieku izvēlei kādam starptautiskam sporta pasākumam, lūdz antidopinga organizāciju atklāt, vai uz kādu no tiem sportistiem, kurus šī lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija vai sporta organizācija ir iekļāvusi savā sarakstā, attiecas vēl neizmeklēts netipiskas atrades gadījums, antidopinga organizācija šādu sportistu norāda tikai pēc tam, kad par netipisko atradi ir paziņojusi attiecīgajam sportistam.

[Piezīme par 7. panta 4. punkta 1. apakšpunkta b) daļu. 7. panta 4. punkta 1. apakšpunkta b) daļā aprakstītajos apstākļos lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas vai sporta organizācijas pēc saviem ieskatiem izvēlas, vai tās veiks kādus pasākumus atbilstīgi šo organizāciju noteikumiem.]

7.5. Netipisku pases parametru un normai neatbilstīgu pases parametru pārbaude

Netipiskus pases parametrus un normai neatbilstīgus pases parametrus pārbauda atbilstīgi Starptautiskajam pārbaužu un izmeklēšanas standartam un Laboratoriju starptautiskajam standartam. Tiklīdz antidopinga organizācija ir pārliecinājusies, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums, tā nekavējoties noteikumos norādītajā veidā informē attiecīgo sportistu par to, kāds antidopinga noteikums ir pārkāpts, kā arī par šā apgalvojuma pamatojumu. Citām antidopinga organizācijām šo informāciju paziņo 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā paredzētajā kārtībā.

7.6. Atrašanās vietas nepaziņošanas gadījumu pārbaude

Iespējamos gadījumus, kad sportists nav sniedzis informāciju par savu atrašanās vietu vai nav ieradies uz pārbaudēm, pārbauda atbilstīgi Starptautiskajam pārbaužu un izmeklēšanas standartam. Tiklīdz starptautiskā federācija vai antidopinga organizācija (attiecīgā gadījumā) ir pārliecinājusies, ka ir pārkāpts 2. panta 4. punkta antidopinga noteikums, tā nekavējoties savos noteikumos norādītajā veidā informē attiecīgo sportistu par to, ka tā uzskata, ka ir noticis 2. panta 4. punkta antidopinga noteikumu pārkāpums, kā arī par šā apgalvojuma pamatojumu. Citām antidopinga organizācijām šo informāciju paziņo 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā paredzētajā kārtībā.

7.7. Citu — 7. panta 1.–6. apakšpunktā neiekļautu — antidopinga noteikumu pārkāpumu pārbaude

Antidopinga organizācija vai cita šādas organizācijas izveidota struktūra, kas veic pārbaudi, iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumā veic papildu izmeklēšanu atbilstīgi piemērojamām antidopinga politikas nostādnēm un antidopinga noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Kodeksu vai kurus antidopinga organizācija uzskata par piemērotiem citu iemeslu dēļ. Tiklīdz antidopinga organizācija ir pārliecinājusies, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums, tā savos noteikumos paredzētajā veidā nekavējoties informē sportistu vai citu personu par to, kāds antidopinga noteikums ir pārkāpts, kā arī par šā apgalvojuma pamatojumu. Citām antidopinga organizācijām šo informāciju paziņo 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā paredzētajā kārtībā.

[Piezīme par 7. panta 1., 6. un 7. punktu. Piemēram, starptautiskā federācija sportistu parasti informē ar sportista pārstāvētās valsts federācijas starpniecību.]

7.8. Iepriekšēju antidopinga noteikumu pārkāpumu konstatēšana

Pirms antidopinga organizācija iepriekš aprakstītajā kārtībā sportistam vai citai personai paziņo par iespējamo antidopinga noteikumu pārkāpumu, tā veic izpēti ADAMS vai citā WADA apstiprinātā sistēmā un sazinās ar WADA un citām attiecīgajām antidopinga organizācijām, lai noskaidrotu, vai šis sportists vai cita persona jau agrāk nav pārkāpusi antidopinga noteikumus.

7.9. Pagaidu aizliegumam piedalīties sacensībās piemērojamie principi

7.9.1. Obligāts pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās pēc nelabvēlīgiem A parauga analīžu rezultātiem

Tālāk norādītie parakstītāji pieņem noteikumus, kur paredz, ka, saņemot nelabvēlīgus analīžu rezultātus attiecībā uz kādu aizliegto vielu vai aizliegto metodi, izņemot attiecībā uz īpašo vielu, pēc 7. panta 2., 3. vai 5. punktā aprakstītās pārbaudes un paziņošanas nekavējoties nosaka pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās šādos gadījumos: ja parakstītājs ir sporta pasākuma rīkotājs (noteikumus piemēro šim konkrētajam sporta pasākumam), ja parakstītājs atbild par komandas locekļu atlasi (noteikumus piemēro šīs komandas atlasei), ja parakstītājs ir attiecīgā starptautiskā federācija vai ja parakstītājs ir cita antidopinga organizācija, kas pilnvarota pārvaldīt rezultātus saistībā ar iespējamo antidopinga noteikumu pārkāpumu. Obligāto pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās var atcelt, ja sportists lietas izskatīšanas komisijai pierāda, ka pārkāpumu var būt izraisījis piesārņots produkts. Lietas izskatīšanas komisijas lēmums neatcelt obligāto pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās, pamatojoties uz sportista apgalvojumu par piesārņotu produktu, nav pārsūdzams.

Tomēr pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās nedrīkst noteikt, ja sportistam: a) pirms pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās noteikšanas vai neilgi pēc tās netiek nodrošināta lietas iepriekšējas izskatīšanas iespēja vai b) netiek nodrošināta iespēja veikt paātrinātu lietas izskatīšanu saskaņā ar 8. pantu neilgi pēc pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās noteikšanas.

7.9.2. Neobligāts pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās, pamatojoties uz nelabvēlīgiem analīžu rezultātiem saistībā ar īpašajām vielām, piesārņotiem produktiem vai citiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem

Parakstītājs, kas var būt attiecīgā starptautiskā federācija vai pilnvarots veikt rezultātu pārvaldību saistībā ar iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu, var pieņemt visiem parakstītāja rīkotajiem sporta pasākumiem un visiem komandas dalībnieku atlases procesiem, par kuriem atbild parakstītājs, piemērojamus noteikumus, saskaņā ar kuriem pirms sportista B parauga analīzes vai pirms 8. pantā aprakstītās galīgās lietas izskatīšanas drīkst noteikt pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumā, kas nav ietverti 7. panta 9. punkta 1. apakšpunktā.

Tomēr pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās nevar noteikt, ja sportistam vai citai personai: a) netiek nodrošināta iespēja veikt iepriekšēju lietas izskatīšanu pirms pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās noteikšanas vai neilgi pēc tās, vai b) netiek nodrošināta iespēja veikt paātrinātu lietas izskatīšanu saskaņā ar 8. pantu neilgi pēc pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās noteikšanas.

Ja pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās nosaka, pamatojoties uz nelabvēlīgiem A parauga analīžu rezultātiem, un pēc tam veiktā B parauga analīze (ja to pieprasa sportists vai antidopinga organizācija) neapstiprina A parauga analīžu rezultātus, sportistam nenosaka turpmāku pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās 2. panta 1. punkta pārkāpuma dēļ. Ja sportista (vai saskaņā ar attiecīgās lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas vai starptautiskās federācijas noteikumiem — sportista komandas) dalība sacensībās ir pārtraukta, pamatojoties uz 2. panta 1. punkta pārkāpumu, bet pēc tam veiktā B parauga analīze neapstiprina A parauga analīzes rezultātus, sportists vai komanda drīkst turpināt piedalīties šajās sacensībās, ja sportista vai komandas dalību šajās sacensībās vēl iespējams atjaunot, neietekmējot sacensību norisi.

[Piezīme par 7. panta 9. punktu. Pirms antidopinga organizācija vienpusēji nosaka pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās, tā veic Kodeksā paredzēto iekšējo pārbaudi. Turklāt parakstītājs, kas nosaka pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās, nodrošina sportistam vai nu iespēju pirms vai tūlīt pēc pagaidu aizlieguma noteikšanas veikt iepriekšēju lietas izskatīšanu, vai arī iespēju tūlīt pēc pagaidu aizlieguma noteikšanas paātrinātā kārtā veikt galīgo lietas izskatīšanu saskaņā ar 8. pantu. Saskaņā ar 13. panta 2. punkta 3. punktu sportistam ir tiesības lēmumu pārsūdzēt.

Retos gadījumos, kad B parauga analīze neapstiprina A parauga analīzes rezultātus, sportists, kuram ir noteikts pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās, konkrētajā sporta pasākumā drīkst piedalīties nākamajās sacensībās, ja tas ir iespējams. Tāpat atkarībā no attiecīgajiem starptautiskās federācijas noteikumiem komandu sporta veidos šāds sportists var piedalīties nākamajos sacensību posmos, ja komanda joprojām piedalās sacensībās.

Sportistiem vai citām personām laiku, uz kādu tām nosaka pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās, atņem no jebkura vēlāk noteikta vai atzīta diskvalifikācijas perioda saskaņā ar 10. panta 11. punkta 3. un 4. apakšpunktu.]

7.10. Ar rezultātu pārvaldību saistīto lēmumu paziņošana

Vienmēr, kad antidopinga organizācija ir pārliecinājusies par to, ka ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums, atsaukusi apsūdzību antidopinga noteikumu pārkāpumā, noteikusi pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās vai vienojusies ar sportistu vai citu personu par sankciju piemērošanu bez lietas izskatīšanas, šī antidopinga organizācija 14. panta 2. punkta 1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā par to paziņo pārējām antidopinga organizācijām, kurām ir tiesības iesniegt pārsūdzību saskaņā ar 13. panta 2. punkta 3. apakšpunktu.

7.11. Aktīvās karjeras pārtraukšana

Ja sportists vai cita persona pārtrauc savu aktīvo karjeru, kamēr rezultātu pārvaldības process vēl nav noslēdzies, tad tai antidopinga organizācijai, kas veic rezultātu pārvaldību, saglabā piekritību, lai pabeigtu iesākto rezultātu pārvaldības procesu. Ja sportists vai cita persona aktīvo karjeru pārtrauc pirms rezultātu pārvaldības procesa sākšanas, rezultātu pārvaldību veic tā antidopinga organizācija, kurai būtu jāveic rezultātu pārvaldība attiecībā uz šo sportistu vai citu personu laikā, kad šis sportists vai cita persona izdarīja antidopinga noteikumu pārkāpumu.

[Piezīme par 7. panta 11. punktu. Attiecīgu sportista vai citas personas rīcību laikā, kad šis sportists vai cita persona vēl nebija kādas antidopinga organizācijas piekritībā, nevar uzskatīt par antidopinga noteikumu pārkāpumu, tomēr šāda rīcība var būt pietiekams pamatojums tam, lai šim sportistam vai citai personai liegtu dalību sporta organizācijā.]

8. PANTS. TIESĪBAS UZ TAISNĪGU LIETAS IZSKATĪŠANU UN TIESĪBAS UZ INFORMĀCIJU PAR PIEŅEMTO LĒMUMU

8.1. Taisnīga lietas izskatīšana

Ikvienai personai, kuru apsūdz antidopinga noteikumu pārkāpumā, par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija vismaz nodrošina pietiekami drīzu, taisnīgu lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā lietas izskatīšanas komisijā. Laicīgi pieņemtu, pamatotu lēmumu, kurā īpaši paskaidroti diskvalifikācijas perioda noteikšanas iemesli, publisko saskaņā ar 14. panta 3. punktu.

[Piezīme par 8. panta 1. punktu. Šajā pantā paredzēts, ka rezultātu pārvaldības procesa konkrētā posmā sportistam vai citai personai nodrošina laicīgas, taisnīgas un objektīvas lietas izskatīšanas iespēju. Šie principi ir noteikti arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā un tiek vispārīgi atzīti starptautiskajās tiesībās. Šā panta nolūks nav aizstāt katras antidopinga organizācijas noteikumus attiecībā uz lietu izskatīšanu, bet gan nodrošināt, ka visas antidopinga organizācijas nodrošina lietas izskatīšanu atbilstīgi šiem principiem.]

8.2. Ar sporta pasākumiem saistītu lietu izskatīšana

Lietu izskatīšanu saistībā ar sporta pasākumiem var veikt paātrinātā kārtībā atbilstīgi attiecīgās antidopinga organizācijas un lietas izskatīšanas komisijas noteikumiem.

[Piezīme par 8. panta 2. punktu. Piemēram, lietu var izskatīt paātrināti liela sporta pasākuma priekšvakarā, kad ir vajadzīgs lēmums par antidopinga noteikumu pārkāpumu, lai noteiktu, vai sportists ir tiesīgs piedalīties sporta pasākumā, vai arī pasākuma laikā, ja lēmums šajā lietā ietekmē sportista gūto rezultātu spēkā esību vai turpmāko dalību šajā pasākumā.]

8.3. Atteikšanās no lietas izskatīšanas

Sportists vai cita persona var skaidri atteikties no lietas izskatīšanas, taču sportists vai cita persona atsakās no lietas izskatīšanas arī gadījumā, kad konkrētā antidopinga organizācijas noteikumos norādītajā termiņā šis sportists vai cita persona nav apstrīdējis antidopinga organizācijas apgalvojumu, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums.

8.4. Lēmumu paziņošana

Par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija 14. panta 2. punkta 1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā sportistam un citām antidopinga organizācijām paziņo pamatotu lēmumu, kas pieņemts pēc lietas izskatīšanas, vai gadījumos, kad sportists vai cita persona ir atteikusies no lietas izskatīšanas, pamatotu lēmumu, kurā norādītas veiktās darbības, un šim sportistam vai citai personai ir 13. panta 2. punkta 3. apakšpunktā paredzētās tiesības iesniegt pārsūdzību.

8.5. Lietas vienreizēja izskatīšana Sporta šķīrējtiesā

Apgalvojumu, ka starptautiska vai valsts līmeņa sportists ir pārkāpis antidopinga noteikumus, var skatīt uzreiz Sporta šķīrējtiesā, un nav nepieciešama lietas iepriekšējā izskatīšana, ar nosacījumu, ka tam piekrīt par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija, WADA un jebkura cita antidopinga organizācija, kurai būtu tiesības pirmajā instancē pieņemtu lēmumu pārsūdzēt Sporta šķīrējtiesā.

[Piezīme par 8. panta 5. punktu. Dažos gadījumos ar lietas izskatīšanu pirmajā instancē starptautiskā vai valsts līmenī un pēc tam atkārtotu skatīšanu Sporta šķīrējtiesā var būt saistītas ļoti lielas izmaksas. Ja visas šajā pantā norādītās puses ir pārliecinātas, ka to intereses tiks pienācīgi aizstāvētas vienā lietas izskatīšanas procesā, sportistam un antidopinga organizācijai nav nepieciešams radīt liekas izmaksas. Tā antidopinga organizācija, kas vēlas iestāties lietas izskatīšanā Sporta šķīrējtiesā kā puse vai novērotājs, var piekrist lietas izskatīšanai vienā procesā, ja tai piešķir šādas tiesības.]

9. PANTS. INDIVIDUĀLO REZULTĀTU AUTOMĀTISKA ANULĒŠANA

Individuālajos sporta veidos sacensību laikā veiktā pārbaudē konstatējot antidopinga noteikumu pārkāpumu, automātiski anulē šajās sacensībās gūtos rezultātus, piemērojot visas no tā izrietošās sekas, tostarp atsavinot visas medaļas, punktus un balvas.

[Piezīme par 9. pantu. Komandu sporta veidos anulē apbalvojumus, ko saņēmuši atsevišķi spēlētāji. Tomēr komandu diskvalificē saskaņā ar 11. pantu. Ja tādos sporta veidos, kas nav komandu sporta veidi, bet kuros apbalvojumus piešķir komandām, viens vai vairāki komandas locekļi ir pārkāpuši antidopinga noteikumus, tad komandu diskvalificē vai tai nosaka citas disciplinārās sankcijas atbilstīgi attiecīgās starptautiskās federācijas piemērojamajiem noteikumiem.]

10. PANTS. INDIVIDUĀLĀS SANKCIJAS

10.1. Rezultātu anulēšana sporta pasākumā, kurā ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums

Izņemot 10. panta 1. punkta 1. apakšpunktā norādīto gadījumu, ja sporta pasākumā vai saistībā ar to notiek antidopinga noteikumu pārkāpums, ar šā sporta pasākuma rīkotāja lēmumu var anulēt visus tos individuālos rezultātus, kurus attiecīgais sportists ir guvis šajā pasākumā, piemērojot visas no tā izrietošās sekas, tostarp atsavinot visas medaļas, punktus un balvas.

Lemjot par to, vai anulēt citus sporta pasākumā gūtos rezultātus, ir jāņem vērā tādi apstākļi kā, piemēram, sportista izdarītā antidopinga noteikumu pārkāpuma smagums, kā arī tas, vai sportistam veikto pārbaužu rezultāti citās sacensībās ir bijuši negatīvi.

[Piezīme par 10 panta 1. punktu. Saskaņā ar 9. pantu anulē tādās atsevišķās sacensībās gūtos rezultātus, kurās sportistam veikto pārbaužu rezultāts ir bijis pozitīvs (piemēram, 100 metru peldēšanā uz muguras), un saskaņā ar šo pantu ir iespējams anulēt arī visus rezultātus, kas gūti visās pasākuma sacensībās (piemēram, Starptautiskās peldēšanas federācijas (FINA) pasaules čempionātos)].

10.1.1. Ja sportists pierāda, ka pārkāpums nav noticis viņa vainas vai nolaidības dēļ, sportista individuālos rezultātus citās sacensībās neanulē, ja vien sportista izdarītais antidopinga noteikumu pārkāpums nav ietekmējis viņa rezultātus citās sacensībās, izņemot tās sacensības, kurās noticis šis antidopinga noteikumu pārkāpums.

10.2. Diskvalifikācija par aizliegtas vielas klātbūtni, aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes klātbūtni, lietošanu, lietošanas mēģinājumu vai glabāšanu

Diskvalifikācijas periodu par 2. panta 1., 2. un 6. punkta pārkāpumiem nosaka, kā norādīts tālāk, un to var saīsināt vai atlikt saskaņā ar 10. panta 4., 5. un 6. punktu.

10.2.1. Diskvalifikācijas periods ir četri gadi, ja:

10.2.1.1. antidopinga noteikumu pārkāpums nav bijis saistīts ar īpašu vielu, ja vien sportists vai cita persona var pierādīt, ka antidopinga noteikumu pārkāpums nebija izdarīts ar nodomu;

10.2.1.2. antidopinga noteikumu pārkāpums ir bijis saistīts ar īpašu vielu un antidopinga organizācija var konstatēt, ka antidopinga noteikumu pārkāpums tika izdarīts ar nodomu.

10.2.2. Ja nepiemēro 10. panta 2. punkta 1. apakšpunktu, diskvalifikācijas periods ir divi gadi.

10.2.3. Šā panta 2. un 3. pantā frāze "ar nodomu" ir lietota, lai norādītu uz tiem sportistiem, kas krāpjas. Šis termins nozīmē, ka sportists vai cita persona ir veicis darbības, par kurām tā zināja, ka tas ir antidopinga noteikumu pārkāpums vai ka pastāv vērā ņemams risks, ka šāda rīcība varētu būt antidopinga noteikumu pārkāpums vai izraisīt šādu pārkāpumu, un acīmredzami neņēma to vērā. Uzskata, ka tāds antidopinga noteikumu pārkāpums, kas konstatēts, pamatojoties uz nelabvēlīgiem analīžu rezultātiem attiecībā uz vielu, kuru ir aizliegts lietot tikai sacensību laikā, nav izdarīts ar nodomu, ja viela ir īpašā viela un sportists var pierādīt, ka aizliegtā viela lietota ārpus sacensībām. Uzskata, ka tāds antidopinga noteikumu pārkāpums, kas konstatēts, pamatojoties uz nelabvēlīgiem analīžu rezultātiem attiecībā uz vielu, kuru ir aizliegts lietot tikai sacensību laikā, nav izdarīts ar nodomu, ja viela nav īpašā viela, un sportists var pierādīt, ka aizliegtā viela lietota ārpus sacensībām nesaistīti ar sportiskā snieguma uzlabošanu.

10.3. Diskvalifikācija saistībā ar citu antidopinga noteikumu pārkāpumiem

Ja vien nepiemēro 10. panta 5. vai 6. punktu, diskvalifikāciju tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu dēļ, kas nav norādīti 10. panta 2. punktā, nosaka uz tālāk minēto laiku.

10.3.1. Par 2. panta 2. un 3. punkta pārkāpumiem piešķir diskvalifikāciju uz četriem gadiem, ja vien gadījumā, kad sportists nav ieradies uz paraugu vākšanu, viņš var pierādīt, ka antidopinga noteikuma pārkāpums nav izdarīts ar nodomu (šīs frāzes skaidrojumu sk. 10. panta 2. punkta 3. apakšpunktā), un tādā gadījumā viņu diskvalificē uz diviem gadiem.

10.3.2. Ja sportists ir pārkāpis 2. panta 4. punktu, viņu diskvalificē uz diviem gadiem, un atkarībā no viņa vainas pakāpes šo laiku var saīsināt līdz vienam gadam. Sportista diskvalifikācijas laiku nevar samazināt no diviem gadiem uz vienu gadu, ja tas, kā pēdējā brīdī ir mainījusies informācija par viņa atrašanās vietu, vai citas darbības rada aizdomas, ja šis sportists centies izvairīties no pārbaudes.

10.3.3. Par 2. panta 7. vai 8. punkta pārkāpumiem sportistu diskvalificē uz laiku no četriem gadiem līdz mūža beigām atkarībā no pārkāpuma smaguma. Tāds 2. panta 7. vai 8. panta pārkāpums, kurā piedalījusies nepilngadīga persona, ir uzskatāms par sevišķi smagu pārkāpumu, un, ja to ir veicis sportista palīgpersonāls un šāds pārkāpums nav saistīts ar īpašajām vielām, par šādu pārkāpumu sportista palīgpersonālam nosaka diskvalifikāciju mūža garumā. Turklāt tādu būtisku 2. panta 7. vai 8. punkta pārkāpumu gadījumā, kas varētu būt arī ar sportu nesaistītu tiesību aktu un noteikumu pārkāpumi, ziņo kompetentajām administratīvajām, profesionālajām vai tiesu iestādēm.

[Piezīme par 10. panta 3. punkta 3. apakšpunktu. Personām, kas iesaistītas dopinga izmantošanā attiecībā uz sportistiem vai dopinga slēpšanā, jāpiemēro smagākas sankcijas nekā sportistiem, kuru pārbaužu rezultāti ir pozitīvi. Tā kā sporta organizāciju pilnvaras kopumā ir ierobežotas un minētās organizācijas ir tiesīgas tikai liegt akreditāciju, dalības iespējas un citas sporta priekšrocības, tad dopinga apkarošanas nolūkā ir būtiski par sportistu palīgpersonālu ziņot kompetentajām iestādēm.]

10.3.4. Ja sportists ir pārkāpis 2. panta 9. punktu, viņu diskvalificē uz laiku no diviem līdz četriem gadiem atkarībā no pārkāpuma smaguma.

10.3.5. Ja sportists vai cita persona ir pārkāpusi 2. panta 10. punktu, viņu diskvalificē uz diviem gadiem, bet atkarībā no šā sportista vai personas vainas pakāpes un citiem lietas apstākļiem šo laiku var saīsināt līdz vienam gadam.

[Piezīme par 10. panta 3. punkta 5. apakšpunktu. Ja 2. panta 10. punktā minētā "cita persona" ir juridiska persona, nevis privātpersona, tad tai var piemērot 12. pantā paredzētās sankcijas.]

10.4. Diskvalifikācijas atcelšana, ja vaina vai nolaidība nav konstatēta

Citos gadījumos piemērojamo diskvalifikāciju atceļ, ja sportists vai cita persona konkrētajā lietā pierāda, ka viņš nav bijis vainīgs vai nolaidīgs.

[Piezīme par 10. panta 4. punktu. Šis pants un 10. panta 5. punkta 2. apakšpunkts attiecas tikai uz sankciju piemērošanu; tos nevar piemērot, lai noteiktu, vai ir izdarīts antidopinga noteikumu pārkāpums. Tos piemēro tikai ārkārtas apstākļos, piemēram, ja sportists var ierādīt, ka, neraugoties uz pienācīgu rūpību, kāds viņa sāncensis ir viņu sabotējis. Turpretī noteikumu par diskvalifikācijas atcelšanu, ja nav konstatēta vaina vai nolaidība, nepiemēro šādos apstākļos: a) pozitīvi pārbaudes rezultāti tādu vitamīnu vai uztura bagātinātāju lietošanas dēļ, kuri ir nepareizi marķēti vai kuros ir piemaisījumi (sportisti atbild par to, ko uzņem ar pārtiku (2. panta 1. punkta 1. apakšpunkts), un ir brīdināti par to, ka uztura bagātinātājos varētu būt nevēlami piemaisījumi), b) ja sportista personīgais ārsts vai treneris sportistam izplata aizliegtu vielu, to neatklājot sportistam (sportisti ir atbildīgi par medicīniskā personāla izvēli, un viņu pienākums ir informēt medicīnisko personālu par to, ka sportistam nedrīkst dot aizliegtas vielas), un c) ja sportista laulātais, treneris vai cita persona no sportista tuvāko biedru vidus nodara kaitējumu, pievienojot aizliegtu vielu sportista pārtikai vai dzērienam (sportisti atbild par to, ko uzņem ar pārtiku, kā arī par tādu personu rīcību, kurām viņi uztic piekļuvi savai pārtikai un dzērieniem). Tomēr atkarībā no konkrētās lietas individuālajiem apstākļiem katrā no minētajiem gadījumiem sankcijas varētu samazināt saskaņā ar 10. panta 5. punktu, pamatojoties uz to, ka pārkāpumā nav būtiskas sportista vainas vai nolaidības.

10.5. Diskvalifikācijas perioda saīsināšana, ja būtiska vaina vai nolaidība nav konstatēta

10.5.1. Par 2. panta 1., 2. vai 6. punktā minēto pārkāpumu noteikta diskvalifikācijas perioda saīsināšana, pamatojoties uz to, ka pārkāpums bijis saistīts ar īpašajām vielām vai piesārņotiem produktiem

10.5.1.1. Īpašās vielas

Ja antidopinga noteikumu pārkāpums ir saistīts ar kādu īpašo vielu un sportists vai cita persona var pierādīt, ka šajā pārkāpumā nav būtiskas viņa vainas vai nolaidības, tad šim sportistam vai citai personai izsaka vismaz aizrādījumu vai piešķir diskvalifikāciju uz laiku līdz diviem gadiem atkarībā no viņas vainas pakāpes.

10.5.1.2. Piesārņoti produkti

Ja sportists vai cita persona var pierādīt, ka pārkāpumā nav būtiskas viņas vainas vai nolaidības un ka aizliegtā viela organismā nokļuvusi, lietojot piesārņotu produktu, tad šim sportistam vai citai personai izsaka vismaz aizrādījumu vai piešķir diskvalifikāciju uz laiku līdz diviem gadiem atkarībā no viņas vainas pakāpes.

[Piezīme par 10. panta 5. punkta 1. apakšpunkta 2. daļu. Novērtējot sportista vainas pakāpi, sportistam būtu labvēlīgi, piemēram, ja viņš savā dopinga kontroles veidlapā būtu norādījis produktu, kas vēlāk izrādījies piesārņots.]

10.5.2. Noteikuma par diskvalifikāciju, ja nekonstatē būtisku vainu vai nolaidību, piemērošana papildus 10.5.1. punktam

Ja konkrētajā gadījumā, kad 10. panta 5. punkta 1. apakšpunkts nav piemērojams, sportists vai cita persona pierāda, ka pārkāpumā nav būtiskas viņas vainas vai nolaidības, tad citkārt piešķiramās diskvalifikācijas laiku var saīsināt atkarībā no šā sportista vai citas personas vainas pakāpes, bet saīsinātais diskvalifikācijas laiks nedrīkst būt īsāks kā puse no citkārt nosakāmā diskvalifikācijas laika, un šo saīsināto diskvalifikācijas laiku var vēl vairāk saīsināt vai atcelt pavisam saskaņā ar 10. panta 6. punktu. Ja citkārt būtu piešķirama diskvalifikācija mūža garumā, saskaņā ar šo pantu samazinātais diskvalifikācijas periods nedrīkst būt īsāks par astoņiem gadiem.

[Piezīme par 10. panta 5. punkta 2. apakšpunktu. 10. panta 5. punkta 2. apakšpunktu var piemērot jebkuram antidopinga noteikumu pārkāpumam, izņemot, ja tas izdarīts ar nodomu (piemēram, 2. panta 5., 7., 8. un 9. punktā minētie pārkāpumi) vai ja par to paredzētas īpašas sankcijas (piemēram, 10. panta 2. punkta 1. apakšpunktā minētais pārkāpums), vai ja diskvalifikācijas laiks jau ir noteikts kādā pantā atkarībā no sportista vai citas personas vainas pakāpes.]

10.6. Diskvalifikācijas vai citu sankciju atcelšana, to perioda saīsināšana vai atlikšana citu iemeslu dēļ, kas nav vainas nekonstatēšana

10.6.1. Būtiska palīdzība antidopinga noteikumu pārkāpuma atklāšanā vai pierādīšanā

10.6.1.1. Pirms pārsūdzības instance saskaņā ar 13. pantu pieņēmusi galīgo lēmumu vai pagājis pārsūdzības iesniegšanai paredzētais termiņš, par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija atsevišķā gadījumā var apturēt daļu no noteiktā diskvalifikācijas perioda, ja sportists vai cita persona ir sniedzis būtisku palīdzību antidopinga organizācijai, krimināllietu vai disciplinārlietu izskatīšanas institūcijai un tāpēc: i) antidopinga organizācija ir atklājusi vai pierādījusi kādas citas personas veiktu antidopinga noteikuma pārkāpumu vai ii) krimināllietu vai disciplinārlietu izskatīšanas institūcija ir atklājusi vai pierādījusi citas personas izdarītu kriminālnoziegumu vai arodnoteikumu pārkāpumu un informācija, ko dara zināmu persona, kura sniedz būtisku palīdzību, ir pieejama par rezultātu pārvaldību atbildīgajai antidopinga organizācijai. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas pārsūdzības instancē saskaņā ar 13. pantu vai pēc pārsūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa beigām antidopinga organizācija drīkst apturēt piemērojamo diskvalifikāciju tikai ar WADA un attiecīgās starptautiskās federācijas apstiprinājumu. Piemērojamā diskvalifikācijas apturēšanas ilgums ir atkarīgs no sportista vai citas personas izdarītā antidopinga noteikumu pārkāpuma smaguma un tā, cik nozīmīga ir bijusi šā sportista vai citas personas sniegtā būtiskā palīdzība cīņā pret dopinga lietošanu sportā. Diskvalifikāciju nevar apturēt par vairāk nekā trim ceturtdaļām no piemērojamā termiņa. Ja citādi būtu piešķirama diskvalifikācija mūža garumā, tad saskaņā ar šo pantu neapturētais diskvalifikācijas periods nedrīkst būt īsāks par astoņiem gadiem. Ja sportists vai cita persona neturpina sadarboties un sniegt pilnīgu un ticamu būtisku palīdzību, ar kuru tika pamatota šīs personas diskvalifikācijas perioda apturēšana, tad antidopinga organizācija, kas apturēja diskvalifikāciju, atjauno sākotnējo diskvalifikācijas periodu. Ja antidopinga organizācija nolemj atjaunot apturēto diskvalifikācijas periodu vai nolemj neatjaunot apturēto diskvalifikācijas periodu, šo lēmumu var pārsūdzēt jebkura persona, kurai ir pārsūdzības tiesības saskaņā ar 13. pantu.

10.6.1.2. Lai vēl vairāk mudinātu sportistus un citas personas sniegt būtisku palīdzību antidopinga organizācijām, pēc tās antidopinga organizācijas lūguma, kas veic rezultātu pārvaldību, vai pēc tā sportista vai citas personas lūguma, kurš ir izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu vai kuru apsūdz šāda pārkāpuma izdarīšanā, WADA jebkurā rezultātu pārvaldības procesa posmā, tostarp pēc tam, kad saskaņā ar 13. pantu ir pieņemts galīgais apelācijas instances lēmums, var piekrist piemērojamā diskvalifikācijas vai citu sankciju perioda apturēšanai, ja tā uzskata šādu rīcību par atbilstīgu. Ārkārtas apstākļos, pamatojoties uz būtiskas palīdzības sniegšanu, WADA var piekrist apturēt noteikto diskvalifikācijas vai citu sankciju periodu, pārsniedzot šajā pantā paredzēto ilgumu, vai pat pavisam atcelt diskvalifikāciju un/vai lēmumu par balvā saņemtās naudas atgriešanu vai soda naudas/izdevumu apmaksu. Tomēr saskaņā ar citiem šā panta noteikumiem ar WADA apstiprinājumu sākotnējās sankcijas var arī atjaunot. Neatkarīgi no 13. panta neviena cita antidopinga organizācija nevar pārsūdzēt WADA lēmumus saistībā ar šo pantu.

10.6.1.3. Ja, pamatojoties uz būtiskas palīdzības sniegšanu, antidopinga organizācija aptur citādi piemērojamas sankcijas darbību, tā saskaņā ar 14. panta 2. punktu šo lēmumu un lēmuma pamatojumu paziņo pārējām antidopinga organizācijām, kurām ir 13. panta 2. punkta 3. apakšpunktā noteiktās pārsūdzības tiesības. Ārkārtas gadījumos, ja WADA uzskata, ka tas vislabāk veicinās dopinga apkarošanu, tā var atļaut antidopinga organizācijām slēgt atbilstīgus konfidencialitātes līgumus, ierobežojot vai aizkavējot informācijas izpaušanu saistībā ar vienošanos par īpašo palīdzību un sniegtās palīdzības veidu.

[Piezīme par 10. panta 6. punkta 1. apakšpunktu. Lai izskaustu dopinga lietošanu sportā, būtiska ir tādu sportistu, sportistu palīgpersonāla un citu personu sadarbība, kuri atzīst savas kļūdas un vēlas atklāt citus antidopinga noteikumu pārkāpumus. Saskaņā ar Kodeksu šis ir vienīgais gadījums, kad atļauta piemērojamā diskvalifikācijas perioda apturēšana.]

10.6.2. Atzīšanās antidopinga noteikumu pārkāpumā, kad nav citu pierādījumu

Ja sportists vai cita persona labprātīgi atzīstas antidopinga noteikumu pārkāpumā pirms paziņojuma saņemšanas par paraugu vākšanu, kuras laikā varētu konstatēt antidopinga noteikumu pārkāpumu (vai tāda antidopinga noteikuma pārkāpumā, kas nav norādīts 2. panta 1. punktā, pirms saņemts pirmais paziņojums par atzīto pārkāpumu saskaņā ar 7. pantu), un šī atzīšanās attiecīgajā laikā ir vienīgais ticamais pārkāpuma pierādījums, diskvalifikācijas periodu var samazināt, nosakot diskvalifikāciju uz laiku, kas nav īsāks par pusi no citādi piemērojamā termiņa.

[Piezīme par 10. panta 6. punkta 2. apakšpunktu. Šis pants ir piemērojams tad, ja sportists vai cita persona pati piesakās un atzīstas antidopinga noteikumu pārkāpumā tādos apstākļos, kad neviena antidopinga organizācija nav bijusi informēta, ka varētu būt noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. Tas nav piemērojams gadījumos, kad sportists vai cita persona atzīstas pārkāpumā laikā, kad uzskata, ka šā sportista vai minētās personas izdarīto pārkāpumu varētu atklāt. Diskvalifikācijas termiņu saīsina atkarībā no tā, kāda bija varbūtība, ka sportists vai cita persona tiktu pieķerti, ja nebūtu brīvprātīgi atzinušies.]

10.6.3. Tūlītēja atzīšanās antidopinga noteikumu pārkāpumā pēc pieķeršanas pārkāpumā, par kuru sankcijas paredzētas 10. panta 2. punkta 1. apakšpunktā un 3. punkta 1. apakšpunktā

Ja sportists vai cita persona, kurai varētu noteikt 10. panta 2. punkta 1. apakšpunktā un 3. punkta 1. apakšpunktā paredzētās sankcijas (par izvairīšanos no paraugu vākšanas, atteikšanos nodot paraugu vai ņemtā parauga falsifikāciju), atzīstas iespējamā antidopinga noteikumu pārkāpumā tūlīt pēc tam, kad antidopinga organizācija viņu ir pieķērusi, tad šim sportistam vai citai personai diskvalifikācijas periodu var saīsināt ne vairāk kā līdz diviem gadiem atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes un sportista vai citas personas vainas pakāpes, ar nosacījumu, ka tam piekrīt WADA un par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija; šādu diskvalifikācijas perioda samazinājumu WADA un attiecīgā antidopinga organizācija var piešķirt arī pēc saviem ieskatiem.

10.6.4. Sankciju samazināšana, pamatojoties uz vairākiem faktoriem

Ja sportistam vai citai personai ir tiesības lūgt samazināt tai noteiktās sankcijas, pamatojoties uz vairāk nekā vienu 10. panta 4., 5. vai 6. punkta noteikumu, pirms sankciju samazināšanas vai apturēšanas saskaņā ar 10. panta 6. punktu citkārt piemērojamās diskvalifikācijas perioda ilgumu nosaka atbilstīgi 10. panta 2., 3., 4. un 5. punktam. Ja sportists vai cita persona pierāda, ka šim sportistam vai minētajai personai saskaņā ar 10. panta 6. punktu ir tiesības uz diskvalifikācijas perioda saīsināšanu vai apturēšanu, diskvalifikācijas periodu var saīsināt vai apturēt, bet tas nedrīkst būt īsāks par vienu ceturtdaļu no piemērojamā termiņa.

[Piezīme par 10. panta 6. punkta 4. apakšpunktu. Attiecīgās sankcijas nosaka, veicot četrus secīgus posmus. Pirmkārt, lietas izskatīšanas komisija nosaka, kura no pamatsankcijām (10. panta 2., 3., 4. vai 5. punkts) piemērojama konkrētā antidopinga noteikumu pārkāpuma gadījumā. Otrkārt, ja pamatsankcijas var būt dažādas, lietas izskatīšanas komisija noskaidro, kura no šīm sankcijām atbilst sportista vai citas personas vainas pakāpei. Trešajā posmā lietas izskatīšanas komisija noskaidro, vai ir pamats atcelt, apturēt vai samazināt sankcijas (10. panta 6. punkts). Visbeidzot, lietas izskatīšanas komisija saskaņā ar 10. panta 11. punktu lemj par diskvalifikācijas perioda sākšanu.

2. papildinājumā ir vairāki 10. panta piemērošanas piemēri.]

10.7. Atkārtoti pārkāpumi

10.7.1. Ja sportists vai cita persona antidopinga noteikumu pārkāpj otrreiz, minimālais diskvalifikācijas periods ir:

a) seši mēneši,

b) puse no diskvalifikācijas perioda, kas bija noteikts par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu, neņemot vērā nekādus 10. panta 6. punktā paredzētos samazinājumus, vai

c) divreiz ilgāks nekā citkārt piemērojamais diskvalifikācijas periods par otrreizēju antidopinga noteikumu pārkāpumu, ko skata tā, it kā tas būtu pirmais pārkāpums, neņemot vērā nekādus 10. panta 6. punktā paredzētos samazinājumus.

Pēc tam iepriekš noteikto diskvalifikācijas periodu var saīsināt, piemērojot 10. panta 6. punktu.

10.7.2. Trešā antidopinga noteikumu pārkāpuma sekas vienmēr ir diskvalifikācija mūža garumā, izņemot gadījumu, ja trešais pārkāpums atbilst tiem nosacījumiem, kas attiecas uz diskvalifikācijas perioda atcelšanu vai saīsināšanu saskaņā ar 10. panta 4. vai 5. punktu, vai arī ja šis ir 2. panta 4. punkta pārkāpums. Šajos konkrētajos gadījumos nosaka diskvalifikāciju uz laiku no astoņiem gadiem līdz diskvalifikācijai mūža garumā.

10.7.3. Tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu, attiecībā uz kuru sportists vai cita persona ir pierādījusi, ka nav bijusi vainīga vai nolaidīga, neuzskata par iepriekšēju pārkāpumu šā panta piemērošanai.

10.7.4. Papildu noteikumi attiecībā uz dažiem iespējamiem atkārtotiem pārkāpumiem

10.7.4.1. Lai piemērotu sankcijas saskaņā ar 10. panta 7. punktu, antidopinga noteikumu pārkāpumu uzskata par otro pārkāpumu tikai tādā gadījumā, ja antidopinga organizācija var pierādīt, ka sportists vai cita persona otru antidopinga noteikumu pārkāpumu izdarījuši pēc paziņojuma saņemšanas par pirmo pārkāpumu atbilstīgi 7. pantam vai pēc tam, kad antidopinga organizācija ir veikusi pienācīgus pasākumus, lai informētu sportistu par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu. Ja antidopinga organizācija to nevar pierādīt, abus pārkāpumus izskata kopā kā vienu pārkāpumu, t. i., kā pirmo pārkāpumu, un sankcijas nosaka, pamatojoties uz to pārkāpumu, par kuru piemērojamas smagākas sankcijas.

10.7.4.2. Ja pēc sankciju noteikšanas par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu antidopinga organizācija atklāj faktus, kas saistīti ar tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu, ko attiecīgais sportists vai cita persona ir izdarījuši pirms paziņojuma saņemšanas par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu, antidopinga organizācija nosaka papildu sankcijas, pamatojoties uz tām sankcijām, kuras varētu noteikt, ja šie divi pārkāpumi būtu izskatīti vienlaicīgi. Visu to sacensību rezultātus, kas attiecas uz laiku, kad izdarīts pirmais no antidopinga noteikumu pārkāpumiem, anulē saskaņā ar 10. panta 8. punktu.

10.7.5. Atkārtoti antidopinga noteikumu pārkāpumi desmit gadu laikā

Saskaņā ar 10. panta 7. punktu par atkārtotiem uzskata tādus antidopinga noteikumu pārkāpumus, kas izdarītiem vienā un tajā pašā desmit gadus ilgā laika posmā.

10.8. Sacensību rezultātu anulēšana pēc paraugu vākšanas vai antidopinga noteikumu pārkāpuma izdarīšanas

Saskaņā ar 9. pantu automātiski anulē ne vien to sacensību rezultātus, kurās parauga analīžu rezultāts ir bijis pozitīvs, bet arī visus tos sacensību rezultātus, kas gūti laikā no dienas, kad vākts paraugs (sacensībās vai ārpus sacensībām), kura analīžu rezultāts ir bijis pozitīvs, vai noticis cits antidopinga noteikumu pārkāpums, līdz dienai, kad stājas spēkā pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās vai diskvalifikācija, piemērojot visas no tā izrietošās sekas, tostarp atsavinot visas medaļas, punktus un balvas, ja vien saskaņā ar taisnīguma principiem nav jārīkojas citādi.

[Piezīme par 10. panta 8. punktu. Kodeksa noteikumi neliedz "tīriem" sportistiem vai citām personām, kas cietušas zaudējumus antidopinga noteikumus pārkāpušās personas rīcības dēļ, īstenot savas tiesības pieprasīt šai personai šādu zaudējumu atlīdzību.]

10.9. Sporta šķīrējtiesas piespriesto izmaksu kompensācijas un atsavināto naudas balvu sadalīšana

Sporta šķīrējtiesas piespriesto izmaksu kompensācijas un atsavināto naudas balvu sadalīšanas prioritātes ir šādas: pirmkārt, Sporta šķīrējtiesas izmaksu segšana, otrkārt, atsavināto naudas balvu izmaksāšana citiem sportistiem, ja to paredz starptautiskās federācijas piemērojamie noteikumi, un, treškārt, tās antidopinga organizācijas izmaksu segšana, kas attiecīgajā lietā veica rezultātu pārvaldību.

10.10. Finansiālās sekas

Antidopinga organizācijas savos noteikumos par antidopinga noteikumu pārkāpumiem var paredzēt samērīgu izmaksu atgūšanu vai finansiālas sankcijas. Tomēr antidopinga organizācijas var noteikt finansiālas sankcijas gadījumos, ja jau ir noteikts maksimālais diskvalifikācijas periods, kas citkārt būtu piemērojams. Finansiālas sankcijas var piemērot tikai saskaņā ar samērīguma principu. Izmaksu atgūšanu vai finansiālas sankcijas nevar uzskatīt par pamatu diskvalifikācijas perioda vai citu saskaņā ar Kodeksu piemērojamu sankciju samazināšanai.

10.11. Diskvalifikācijas perioda sākšana

Izņemot tālāk norādītos gadījumus, diskvalifikācijas periods sākas no dienas, kad lietas izskatīšanā ir pieņemts galīgs lēmums par diskvalifikācijas periodu, vai — ja lietas izskatīšanu atceļ vai tā nenotiek — no dienas, kad sportists piekrīt diskvalifikācijai vai to viņam nosaka citā veidā.

10.11.1. Ar sportistu vai citu personu nesaistīta kavēšanās

Ja lietas izskatīšanas procesā vai citos dopinga kontroles posmos ir notikusi būtiska kavēšanās, kuras iemesli nav saistīti ar sportistu vai citu personu, iestāde, kas nosaka sankcijas, var noteikt diskvalifikācijas perioda sākumu agrāk, proti, jau paraugu vākšanas dienā vai arī dienā, kad izdarīts pēdējais antidopinga noteikumu pārkāpums. Anulē visus sacensību rezultātus, kas gūti diskvalifikācijas periodā, tostarp, arī tad, ja diskvalifikācija noteikta ar atpakaļejošu datumu.

[Piezīme par 10. panta 11. punkta 1. apakšpunktu. Tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumos, kas nav minēti 2. panta 1. punktā, antidopinga organizācijai var būt nepieciešams ilgs laiks pietiekamu faktu atklāšanai un noskaidrošanai, lai varētu konstatēt antidopinga noteikumu pārkāpumu, jo īpaši, ja sportists vai cita persona cenšas novērst tā konstatēšanu. Šajos apstākļos nevajadzētu izmantot šā panta elastīgumu, lai sankcijas sāktu piemērot agrākā datumā.

10.11.2. Savlaicīga atzīšanās

Ja sportists vai cita persona pēc tam, kad antidopinga organizācija ir apsūdzējusi viņus antidopinga noteikumu pārkāpumā, nekavējoties (kas attiecībā uz sportistu visos pasākumos nozīmē — pirms viņa dalības nākamajās sacensībās) atzīstas šādā pārkāpumā, par diskvalifikācijas perioda sākumu var uzskatīt jau paraugu vākšanas dienu vai dienu, kad izdarīts pēdējais antidopinga noteikumu pārkāpums. Tomēr katrā lietā, kurā piemēro šo pantu, sportists vai cita persona vismaz pusi no diskvalifikācijas perioda izcieš pēc dienas, kad šis sportists vai cita persona ir piekritusi sankcijas noteikšanai, kad lietas izskatīšanā ir pieņemts lēmums par sankcijas noteikšanu vai kad sankcija noteikta citā veidā. Šo pantu nepiemēro, ja diskvalifikācijas periods jau ir saīsināts saskaņā ar 10. panta 6. punkta 3. apakšpunktu.

10.11.3. Pagaidu aizlieguma vai jau pagājušā diskvalifikācijas perioda atņemšana

10.11.3.1. Ja noteikts pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās un sportists vai cita persona šo aizliegumu ievēro, šāda pagaidu aizlieguma periodu atņem no jebkura diskvalifikācijas perioda, kuru varētu noteikt pēc tam. Ja diskvalifikācijas periods seko pēc tāda lēmuma pieņemšanas, kuru vēlāk pārsūdz, tad sportistam vai citai personai jau pagājušo diskvalifikācijas periodu atņem no jebkura diskvalifikācijas perioda, kuru varētu noteikt pēc tam.

10.11.3.2. Ja sportists vai cita persona brīvprātīgi rakstiski piekrīt pagaidu aizliegumam, ko noteikusi antidopinga organizācija, kas pilnvarota veikt rezultātu pārvaldību, un pēc tam nepiedalās sacensībās, šāda brīvprātīga pagaidu aizlieguma periodu atņem no jebkura diskvalifikācijas perioda, ko šim sportistam vai citai personai varētu noteikt pēc tam. Katrai pusei, kurai saskaņā ar 14. panta 1. punktu ir tiesības saņemt paziņojumu par iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu, nekavējoties izsniedz sportista vai citas personas labprātīgās piekrišanas pagaidu aizliegumam kopiju.

[Piezīme par 10. panta 11. punkta 2. apakšpunkta 2. daļu. Sportista labprātīga piekrišana pagaidu aizliegumam nav atzīšanās, un to neizmanto, lai izdarītu sportistam nelabvēlīgus secinājumus.]

10.11.3.3. No diskvalifikācijas perioda neatņem tādus laikposmus pirms pagaidu aizlieguma piedalīties sacensībās vai labprātīga pagaidu aizlieguma spēkā stāšanās dienas, kuros sportists nav piedalījies sacensībās, neatkarīgi no tā, vai tā ir bijusi sportista izvēle, vai arī viņa dalību ir apturējusi komanda.

10.11.3.4. Komandu sporta veidos, ja diskvalifikācijas periods ir noteikts komandai, tas sākas dienā, kad ir pieņemts galīgais lēmums par diskvalifikāciju vai gadījumā, ja lietas izskatīšanu atceļ, dienā, kad ir pieņemta vai citādi noteikta diskvalifikācija, ja vien saskaņā ar taisnīguma principiem nav jārīkojas citādi. Jebkuru pagaidu aizlieguma periodu (kas komandai noteikts vai kam tā brīvprātīgi piekritusi) atņem no kopējā noteiktā diskvalifikācijas perioda.

[Piezīme par 10. panta 11. punktu. 10. panta 11. punkta tekstā ir skaidri norādīts, ka vienīgie iemesli, kuru dēļ diskvalifikācijas periodu var sākt pirms dienas, kad lietas izskatīšanā pieņemts galīgais lēmums, ir aizkavēšanās, kas nav saistīta ar sportistu, sportista laicīga atzīšanās un pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās.

10.12. Sportista statuss diskvalifikācijas laikā

10.11.1. Aizliegums piedalīties sacensībās diskvalifikācijas laikā

Par diskvalificētu atzīts sportists vai cita persona diskvalifikācijas laikā nekādā statusā nedrīkst piedalīties sacensībās vai veikt darbību (izņemot piedalīšanos apstiprinātās antidopinga izglītības vai rehabilitācijas programmās), ko apstiprina vai rīko kāds no parakstītājiem, tā dalīborganizācija, klubs vai parakstītāja dalīborganizācijas cita dalīborganizācija, tādās sacensībās, ko apstiprina vai rīko kāda profesionālā līga vai starptautiska vai valsts līmeņa sporta pasākumu rīkotājorganizācija, vai valsts aģentūras finansētā elites vai valsts līmeņa sporta pasākumā.

Tāds sportists vai cita persona, kam noteiktais diskvalifikācijas periods ir ilgāks par četriem gadiem, pēc četriem diskvalifikācijas gadiem ir tiesīgi piedalīties vietējos sporta pasākumos, kurus nav sankcionējis Kodeksa parakstītājs vai tā dalīborganizācija vai kas citādi nav to piekritībā, bet tikai ar nosacījumu, ka šāds vietējais sporta pasākums nav tāda līmeņa pasākums, kurā šāds sportists vai cita persona tieši vai netieši varētu kvalificēties dalībai (vai uzkrāt punktus kvalifikācijai) valsts čempionātā vai starptautiskā sporta pasākumā, un šis sportists vai cita persona nekādā statusā nedrīkst strādāt ar nepilngadīgām personām.

Sportistam vai citai personai, kam noteikts diskvalifikācijas periods, joprojām veic dopinga pārbaudes.

[Piezīme par 10. panta 12. punkta 1. apakšpunktu. Piemēram, saskaņā ar šā dokumenta 10. panta 2. punkta 2. apakšpunktu diskvalificēts sportists nevar piedalīties treniņnometnē, paraugdemonstrējumos vai attiecīgās nacionālās federācijas vai tāda kluba organizētā praksē, kas ir attiecīgās nacionālās federācijas dalībnieks vai kas saņem kādas valsts aģentūras finansējumu. Turklāt diskvalificēts sportists nedrīkst piedalīties sacensībās tādā profesionālā līgā (piemēram, Nacionālā hokeja līga, Nacionālā basketbola asociācija u. c.), kas nav parakstītāja līga, un piedalīties tādos sporta pasākumos, ko rīko tāda starptautiska vai valsts līmeņa sporta pasākumu rīkotājorganizācija, kas nav parakstītāja organizācija, pretējā gadījumā iestājas 10. panta 12. punkta 3. apakšpunktā minētās sekas. Termins "darbība" ietver arī, piemēram, tādas administratīvās darbības kā šajā pantā aprakstītās organizācijas amatpersonas, direktora, darbinieka vai brīvprātīgā pienākuma pildīšanu. Vienā sporta veidā piešķirto diskvalifikāciju atzīst arī citos sporta veidos (sk. 15. punkta 1. apakšpunktu "Savstarpēja atzīšana").]

10.12.2. Treniņu atsākšana

10. panta 12. punkta 1. apakšpunkta izņēmums paredz, ka sportists drīkst atsākt treniņus kopā ar komandu vai izmantot kluba vai parakstītāja dalīborganizācijas citas dalīborganizācijas telpas un iekārtas: 1) šā sportista diskvalifikācijas perioda pēdējo divu mēnešu laikā vai 2) noteiktā diskvalifikācijas perioda pēdējā ceturtdaļā (atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir īsāks).

[Piezīme par 10. panta 12. punkta 2. apakšpunktu. Daudzos komandu sporta veidos un arī dažos individuālajos sporta veidos (piemēram, lēkšanā ar slēpēm un vingrošanā) sportists nevar efektīvi trenēties viens pats, lai būtu gatavs piedalīties sacensībās pēc viņam noteiktās diskvalifikācijas perioda beigām. Šajā pantā aprakstītajā treniņu periodā diskvalificēts sportists nedrīkst piedalīties sacensībās vai veikt citu 10. panta 12. punkta 1. apakšpunktā aprakstīto darbību, kas nav treniņš.]

10.12.3. Aizlieguma piedalīties sacensībās pārkāpums diskvalifikācijas laikā

Ja diskvalificēts sportists vai cita persona pārkāpj 10. panta 12. punkta 1. apakšpunktā noteikto aizliegumu piedalīties sacensībās diskvalifikācijas laikā, šādi gūtos rezultātus anulē un sākotnējam diskvalifikācijas periodam pieskaita jaunu diskvalifikācijas periodu, kura ilgums ir vienāds ar sākotnējo diskvalifikācijas perioda ilgumu. Jauno diskvalifikācijas perioda ilgumu var samazināt atkarībā no sportista vai citas personas vainas pakāpes un citiem lietas apstākļiem. Tā antidopinga organizācija, kura pārvaldīja rezultātus un noteica sākotnējo diskvalifikācijas periodu, izlemj, vai sportists vai cita persona ir pārkāpuši aizliegumu piedalīties sacensībās un vai vajadzētu koriģēt diskvalifikācijas periodu. Šo lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar 13. pantu.

Ja sportista palīgpersonāls vai cita persona palīdz kādai personai pārkāpt noteikto aizliegumu diskvalifikācijas periodā piedalīties sacensībās, par šādu sportista palīgpersonālu vai citu personu atbildīgā antidopinga organizācija par šādu palīdzību var noteikt attiecīgas sankcijas saistībā ar 2. panta 9. punkta pārkāpumu.]

10.12.4. Finansiālā atbalsta apturēšana diskvalifikācijas laikā

Turklāt parakstītāji, parakstītāju dalīborganizācijas un valdības par visiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem, kas nav saistīti ar samazinātām sankcijām atbilstīgi 10. panta 4. vai 5. punktam, daļēji vai pilnīgi aptur ar sportu saistītu finansiālu atbalstu vai citus ar sportu saistītus pabalstus, ko saņēmusi šāda persona.

10.13. Informācijas par sankcijām automātiska publicēšana

Nosakot jebkādas sankcijas, šī informācija obligāti jāpublicē saskaņā ar 14. panta 3. punktu.

[Piezīme par 10. pantu. Sankciju saskaņošana ir viens no visvairāk apspriestajiem un pārrunātajiem dopinga apkarošanas jautājumiem. Saskaņošana nozīmē to, ka, novērtējot katra atsevišķā gadījuma īpašos faktus, piemēro vienādus noteikumus un kritērijus. Pret sankciju saskaņošanu vērstie argumenti tiek pamatoti ar dažādu sporta veidu savstarpējām atšķirībām, tostarp, piemēram, šādām: dažos sporta veidos sportisti ir profesionāļi, kas, nodarbojoties ar sportu, gūst ievērojamu peļņu, bet citos sporta veidos sportisti ir amatieri; sporta veidos, kuros sportista karjera ir īsa, standarta diskvalifikācijas periods daudz vairāk ietekmē sportistu nekā tajos sporta veidos, kuros sportistu karjera parasti ir ilgāka. Galvenais arguments par labu saskaņošanai ir tas, ka nav taisnīgi diviem vienas valsts sportistiem, kuru pārbaužu rezultāti attiecībā uz vienu un to pašu aizliegto vielu ir pozitīvi, līdzīgos apstākļos piemērot atšķirīgas sankcijas tikai tāpēc, ka šie sportisti piedalās sacensībās dažādos sporta veidos. Turklāt bieži tiek uzskatīts, ka sankciju piemērošanas elastīgums nav pieņemama iespēja, kuru dažas sporta organizācijas varētu izmantot, lai būtu iecietīgākas pret dopinga lietotājiem. Sankciju saskaņotības trūkums bieži ir bijis arī starptautisko federāciju un valstu antidopinga organizāciju tiesisko nesaskaņu cēlonis.]

11. PANTS. SEKAS KOMANDĀM

11.1. Pārbaudes komandu sporta veidos

Ja saistībā ar sporta pasākumu komandu sporta veidā vairāk nekā vienam komandas loceklim ir paziņots par antidopinga noteikumu pārkāpumu saskaņā ar 7. pantu, šā sporta pasākuma rīkotājs pasākuma laikā komandai veic attiecīgas mērķpārbaudes.

11.2. Pārkāpuma sekas komandu sporta veidos

Ja komandu sporta veidā konstatē, ka kāda sporta pasākuma laikā divi vai vairāki komandas locekļi ir izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu, tad šā sporta pasākuma rīkotājs komandai piemēro attiecīgas sankcijas (piemēram, komanda zaudē punktus, tiek diskvalificēta dalībai sacensībās vai sporta pasākumā vai citas sankcijas) papildus tām sankcijām, kuras par attiecīgo antidopinga noteikumu pārkāpumu piemēro atsevišķiem sportistiem.

11.3. Sporta pasākuma rīkotāja noteiktas stingrākas sekas komandu sporta veidos

Sporta pasākuma rīkotājs var izlemt izstrādāt tādus pasākuma noteikumus, ar kuriem komandu sporta veidos paredz stingrākas sekas nekā tās, kas saistībā ar sporta pasākumiem noteiktas 11. panta 2. punktā.

[Piezīme par 11. panta 3. punktu. Piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja var izstrādāt tādus noteikumus, saskaņā ar kuriem Olimpisko spēļu periodā komandu var diskvalificēt dalībai olimpiskajās spēlēs, pamatojoties uz mazāku antidopinga noteikumu pārkāpumu skaitu.]

12. PANTS. SANKCIJAS SPORTA ORGANIZĀCIJĀM

Kodeksa noteikumi neliedz parakstītājiem vai valdībām, kas atzinušas Kodeksu, īstenot savus noteikumus, lai piemērotu sankcijas tām sporta organizācijām, uz kurām attiecas parakstītāja, tā dalīborganizācijas vai valdības pilnvarojums.

[Piezīme par 12. pantu. Šajā pantā ir skaidri noteikts, ka Kodekss neierobežo iespējamās disciplināri tiesiskās saistības starp organizācijām.]

13. PANTS. PĀRSŪDZĪBAS

13.1. Pārsūdzamie lēmumi

Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Kodeksu, vai noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Kodeksu, var pārsūdzēt atbilstīgi 13. panta 2. –4. punkta noteikumiem vai citiem attiecīgiem Kodeksa vai starptautisko standartu noteikumiem. Ja pārsūdzības iestāde nenosaka citādi, šie lēmumi paliek spēkā pārsūdzības laikā. Pirms pārsūdzības izskatīšanas ir jāizmanto visas pārskatīšanas iespējas, kas antidopinga organizācijas noteikumos paredzētas pēc lēmuma pieņemšanas, ar nosacījumu, ka šāda pārskatīšana notiek saskaņā ar 13. panta 2. punkta 2. apakšpunktā norādītajiem principiem (izņemot 13. panta 1. punkta 3. apakšpunktā minētos gadījumus).

13.1.1. Pārskatīšanas joma nav ierobežota

Pārskatīšanas jomā ir visi jautājumi, kas ir svarīgi konkrētajā lietā, un ir skaidri noteikts, ka tā neattiecas tikai uz tiem jautājumiem vai jomu, ko skatījis sākotnējā lēmuma pieņēmējs.

13.1.2. Sporta šķīrējtiesa neņem vērā pārsūdzētos atzinumus.

Pieņemot lēmumu, Sporta šķīrējtiesa neņem vērā tās organizācijas atzinumus, kuras lēmums tiek pārsūdzēts.

[Piezīme par 13. panta 1. punkta 2. apakšpunktu. Sporta šķīrējtiesa lietu skata no jauna. Iepriekšējās tiesvedības neierobežo pierādījumu izmantošanu un tās nav svarīgas, izskatot lietu Sporta šķīrējtiesā.]

13.1.3. WADA nav jāizmanto visas iekšējās pārsūdzības iespējas

Ja WADA saskaņā ar 13. pantu ir tiesīga iesniegt pārsūdzību un citas puses antidopinga organizācijas paredzētajā kārtībā nav pārsūdzējušas galīgo lēmumu, WADA ir tiesības pārsūdzēt šādu lēmumu Sporta šķīrējtiesā, neizmantojot pārējās antidopinga organizācijas procesā paredzētās pārsūdzības iespējas.

[Piezīme par 13. panta 1. punkta 3. apakšpunktu. Ja lēmums ir pieņemts pirms antidopinga organizācijas procesa pēdējā posma (piemēram, pirmajā lietas izskatīšanas sēdē) un puses nolemj nepārsūdzēt šo lēmumu nākamajā antidopinga organizācijas procesā paredzētajā instancē (piemēram, valdē), WADA var izlaist atlikušos antidopinga organizācijas iekšējā procesa posmus un uzreiz iesniegt pārsūdzību Sporta šķīrējtiesā.]

13.2. Ar antidopinga noteikumu pārkāpumiem, tā sekām un pagaidu aizliegumiem saistītu lēmumu pārsūdzēšana, atzīšana un piekritība

Lēmums, ar ko apstiprina, ka ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums, nosaka vai nenosaka sekas par antidopinga noteikumu pārkāpumu vai noraida antidopinga noteikumu pārkāpuma faktu; lēmums par to, ka antidopinga noteikumu pārkāpuma izskatīšanu nevar turpināt procesuālu iemeslu dēļ (tostarp, piemēram, ārsta norādījumu dēļ), WADA lēmums nepiešķirt atkāpi no prasības, saskaņā ar kuru sportistam, kas beidzis aktīvo karjeru, par atgriešanos sacensībās saskaņā ar 5. panta 7. punkta 1. apakšpunktu jāpaziņo sešus mēnešus iepriekš, WADA lēmums par rezultātu pārvaldības pilnvaru piešķiršanu saskaņā ar 7. panta 1. punktu, antidopinga organizācijas lēmums nelabvēlīgu analīžu rezultātu vai netipisku atradi neizskatīt kā antidopinga noteikumu pārkāpumu vai lēmums neturpināt antidopinga noteikumu pārkāpuma izskatīšanu pēc izmeklēšanas saskaņā ar 7. panta 7. punktu, lēmums pēc iepriekšējas lietas izskatīšanas nenoteikt pagaidu aizliegumu, antidopinga organizācijas neatbilstība 7. panta 9. punkta prasībām, lēmums, ka antidopinga organizācija nav pilnvarota lemt par antidopinga noteikumu pārkāpumu vai tā sekām; lēmums apturēt vai neapturēt diskvalifikācijas periodu vai atjaunot vai neatjaunot saskaņā ar 10. panta 6. punkta 1. apakšpunktu apturēto diskvalifikācijas periodu, lēmums saskaņā ar 10. panta 12. punkta 3. apakšpunktu un antidopinga organizācijas lēmumu saskaņā ar 15. punktu neatzīt citas antidopinga organizācijas lēmumu var pārsūdzēt vienīgi šajā 13. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

13.2.1. Pārsūdzība saistībā ar starptautiska līmeņa sportistiem vai starptautiskiem sporta pasākumiem

Gadījumos, kuri izriet no dalības starptautiskā sporta pasākumā vai kuros iesaistīti starptautiska līmeņa sportisti, lēmumus var pārsūdzēt tikai Sporta šķīrējtiesā.

[Piezīme par 13. panta 2. punkta 1. apakšpunktu. Sporta šķīrējtiesas lēmumi ir galīgi un saistoši, izņemot, ja tos pārskata saskaņā ar tiesību aktiem, kas piemērojami šķīrējtiesas lēmumu atcelšanai vai apstiprināšanai.]

13.2.2. Pārsūdzība saistībā ar citiem sportistiem vai citām personām

Gadījumos, kad 13. panta 2. punkta 1. apakšpunkts nav piemērojams, lēmumu var pārsūdzēt neatkarīgā iestādē saskaņā ar valsts antidopinga organizācijas pieņemtajiem noteikumiem. Noteikumos, kas attiecas uz šādu pārsūdzību, ir jāievēro šādi principi:

• laicīgi veikta lietas izskatīšana,

• taisnīga un objektīva lietas izskatīšanas komisija,

• tiesības uz advokāta pārstāvību, šā pakalpojuma izmaksas sedzot no personas līdzekļiem, un

• laicīga, rakstiska un pamatota lēmuma pieņemšana.

[Piezīme par 13. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Antidopinga organizācija var nolemt ievērot šā panta prasības, paredzot tiesības iesniegt pārsūdzību uzreiz Sporta šķīrējtiesā.]

13.2.3. Personas, kurām ir tiesības iesniegt pārsūdzību

13. panta 2. punkta 1. apakšpunktā noteiktajos gadījumos pārsūdzību Sporta šķīrējtiesā ir tiesīgas iesniegt šādas personas: a) sportists vai cita persona, uz kuru attiecas pārsūdzamais lēmums, b) otra puse, kas iesaistīta lietā, kurā pieņemts šis lēmums, c) attiecīgā starptautiskā federācija, d) personas pastāvīgās dzīvesvietas valsts antidopinga organizācija vai tādas valsts antidopinga organizācija, kuras pilsonis vai licences turētājs ir šī persona, e) Starptautiskā Olimpiskā komiteja vai attiecīgā gadījumā Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, ja lēmums varētu ietekmēt olimpiskās vai paraolimpiskās spēles, tostarp tādu lēmumu gadījumos, kas ietekmē tiesības piedalīties olimpiskajās vai paraolimpiskajās spēlēs, un f) WADA.

13. panta 2. punkta 2. apakšpunktā noteiktajos gadījumos personas, kas tiesīgas iesniegt pārsūdzību valsts līmeņa pārsūdzības institūcijā, ir norādītas valsts antidopinga organizācijas noteikumos, un šīs personas ir: a) sportists vai cita persona, uz kuru attiecas pārsūdzamais lēmums, b) otra puse, kas iesaistīta lietā, kurā pieņemts šis lēmums, c) attiecīgā starptautiskā federācija, d) personas pastāvīgās dzīvesvietas valsts antidopinga organizācija, e) Starptautiskā Olimpiskā komiteja vai attiecīgā gadījumā Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, ja lēmums varētu ietekmēt olimpiskās vai paraolimpiskās spēles, tostarp tādu lēmumu gadījumos, kas ietekmē tiesības piedalīties olimpiskajās vai paraolimpiskajās spēlēs, un f) WADA. 13. panta 2. punkta 2. apakšpunktā noteiktajos gadījumos arī WADA, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja un attiecīgās starptautiskās federācijas ir tiesīgas iesniegt pārsūdzību Sporta šķīrējtiesā, ņemot vērā tās valsts līmeņa pārsūdzības iestādes lēmumu. Ikviena puse, kas iesniedz pārsūdzību, ir tiesīga saņemt Sporta šķīrējtiesas palīdzību, lai iegūtu visu būtisko informāciju no tās antidopinga organizācijas, kuras lēmums tiek pārsūdzēts, un attiecīgā antidopinga organizācija sniedz šādu informāciju atbilstīgi Sporta šķīrējtiesas norādījumiem.

Termiņš, līdz kuram WADA var iesniegt pārsūdzību, ir vēlākais no norādītajiem:

a) divdesmit viena diena pēc pēdējās dienas, kurā pārsūdzību varēja iesniegt kāda cita lietā iesaistītā puse, vai

b) divdesmit viena diena pēc tās dienas, kad WADA ir saņēmusi visus ar šo lēmumu saistītos lietas materiālus.

Neatkarīgi no citiem šeit izklāstītajiem noteikumiem vienīgā persona, kas ir tiesīga pārsūdzēt lēmumu par pagaidu aizliegumu piedalīties sacensībās, ir tas sportists vai cita persona, kam noteikts šis pagaidu aizliegums.

13.2.4. Ir atļautas pretapelācijas sūdzības un turpmākas apelācijas.

Saskaņā ar Kodeksu ir atļautas pretapelācijas sūdzības un turpmākas apelācijas, ko iesniedz atbildētāji lietās, kuras skata Sporta šķīrējtiesa. Ikvienai pusei, kurai saskaņā ar 13. pantu ir pārsūdzības tiesības, pretapelācijas sūdzība un turpmāka apelācija jāiesniedz vēlākais, saņemot otras puses atbildi.

[Piezīme par 13. panta 2. punkta 4. apakšpunktu. Šis noteikums ir nepieciešams, jo saskaņā ar Sporta šķīrējtiesas noteikumiem kopš 2011. gada sportistam vairs nav tiesību iesniegt pretapelācijas sūdzību, ja antidopinga organizācija ir pārsūdzējusi lēmumu pēc tam, kad ir pagājis laiks, kurā sportists var iesniegt pārsūdzību. Šis noteikums nodrošina visu pušu pienācīgu uzklausīšanu.]

13.3. Antidopinga organizācija savlaicīgi nepieņem lēmumu

Ja konkrētā lietā antidopinga organizācija WADA noteiktā pamatotā termiņā nepieņem lēmumu par to, vai ir izdarīts antidopinga noteikumu pārkāpums, WADA var nolemt iesniegt pārsūdzību Sporta šķīrējtiesā tā, it kā antidopinga organizācija būtu pieņēmusi lēmumu, atzīstot, ka antidopinga noteikumu pārkāpums nav noticis. Ja Sporta šķīrējtiesas lietas izskatīšanas komisija konstatē, ka izdarīts antidopinga noteikumu pārkāpums un ka WADA ir rīkojusies pamatoti, nolemjot iesniegt pārsūdzību Sporta šķīrējtiesā, antidopinga organizācija sedz ar WADA pārsūdzības procesu saistītās izmaksas, kā arī advokāta pakalpojumu izmaksas.

[Piezīme par 13. panta 3. punktu. Ņemot vērā katra antidopinga noteikumu pārkāpuma izmeklēšanas un rezultātu pārvaldības procesa atšķirīgos apstākļus, nav iespējams noteikt nemainīgu laika posmu, kurā antidopinga organizācijai ir jāpieņem lēmums, pirms WADA ir tiesīga iejaukties, iesniedzot pārsūdzību Sporta šķīrējtiesā. Tomēr pirms šāda lēmuma pieņemšanas WADA apspriežas ar attiecīgo antidopinga organizāciju un dod antidopinga organizācijai iespēju paskaidrot, kāpēc tā vēl nav pieņēmusi lēmumu. Šā panta noteikumi neliedz arī starptautiskai federācijai pieņemt tādus noteikumus, kas pilnvaro šo federāciju pārņemt piekritību tādos gadījumos, kad ir pārlieku aizkavējies tāds rezultātu pārvaldības process, ko veic kāda no starptautiskās federācijas nacionālajām federācijām.]

13.4. Pārsūdzības saistībā ar TLA

Ar TLA saistītos lēmumus var pārsūdzēt tikai 4. panta 4. punktā paredzētajā kārtībā.

13.5. Pārsūdzības instances lēmumu paziņošana

Antidopinga organizācija, kas ir puse pārsūdzības procedūrā, 14. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā par pārsūdzības instancē pieņemto lēmumu nekavējoties informē sportistu vai citu personu un pārējās antidopinga organizācijas, kas saskaņā ar 13. panta 2. punkta 3. apakšpunktu būtu tiesīgas iesniegt pārsūdzību.

13.6. Saskaņā ar Kodeksa trešo un ceturto daļu pieņemtu lēmumu pārsūdzība

Attiecībā uz WADA ziņojumu par Kodeksa neievērošanu saskaņā ar 23. panta 5. punkta 4. apakšpunktu vai tādām sekām, kas noteiktas saskaņā ar Kodeksa trešo daļu ("Funkcijas un pienākumi"), tā struktūra, uz kuru attiecas WADA ziņojums vai kurai noteiktas Kodeksa trešajā daļā paredzētās sekas, ir tiesīga iesniegt pārsūdzību tikai Sporta šķīrējtiesā atbilstīgi šīs tiesas noteikumiem.

13.7. Laboratorijas akreditācijas apturēšanas vai atcelšanas lēmumu pārsūdzība

WADA lēmumus par kādas laboratorijas WADA akreditācijas apturēšanu vai atcelšanu ir tiesīga pārsūdzēt tikai attiecīgā laboratorija, šādu pārsūdzību iesniedzot tikai Sporta šķīrējtiesā.

[Piezīme par 13. pantu. Kodeksa mērķis ir nodrošināt ar dopingu saistīto lietu izskatīšanu taisnīgos un pārredzamos iekšējos procesos un paredzēt galējās pārsūdzības iespējas. Antidopinga organizāciju lēmumi saistībā ar dopinga apkarošanu ir pārredzami saskaņā ar 14. pantu. Konkrētas personas un organizācijas, tostarp WADA, ir tiesīgas pārsūdzēt šos lēmumus. Tā kā sportisti un sportistu federācijas varētu gūt labumu no kāda pretinieka diskvalifikācijas, tie nav iekļauti to ieinteresēto personu un organizāciju definīcijā, kuras ir tiesīgas iesniegt pārsūdzību saskaņā ar 13. pantu.]

14. PANTS. KONFIDENCIALITĀTE UN ZIŅOŠANA

Tālāk ir izklāstīti principi, kas attiecas uz dopinga pārbaužu rezultātu saskaņošanu, publisko pārredzamību un pārskatatbildību un visu sportistu vai citu personu privātuma ievērošanu.

14.1. Informācija attiecībā uz nelabvēlīgiem analīžu rezultātiem vai netipiskām atradēm un citiem iespējamiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem

14.1.1. Paziņošana sportistiem un citām personām par antidopinga noteikumu pārkāpumiem

Par iespējamo antidopinga noteikumu pārkāpumu paziņo tādā veidā un ar tādiem līdzekļiem, kādi paredzēti par rezultātu pārvaldību atbildīgās antidopinga organizācijas noteikumos.

14.1.2. Paziņojums par antidopinga noteikumu pārkāpumu valsts antidopinga organizācijai, starptautiskajai federācijai un WADA

Par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija par iespējamo antidopinga noteikumu pārkāpumu vienlaicīgi paziņo gan sportistam vai citai personai, gan sportista valsts antidopinga organizācijai, starptautiskajai federācijai un WADA.

14.1.3. Paziņojuma par antidopinga noteikumu pārkāpumu saturs

Paziņojumā iekļauj šādu informāciju: sportista vārdu un uzvārdu, valsti, sporta veidu un disciplīnu, sportista sacensību līmeni, to, vai pārbaude veikta sacensību laikā, vai ārpus sacensībām, parauga vākšanas dienu, laboratorijas paziņotos analīžu rezultātus un citu informāciju, kas noteikta Starptautiskajā pārbaužu un izmeklēšanas standartā, un attiecībā uz citiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem, kas nav minēti 2. panta 1. punktā — pārkāpto noteikumu un apsūdzības pamatu.

14.1.4. Ziņojumi par statusu

Izņemot attiecībā uz tām izmeklēšanām, pēc kurām nav paziņots par antidopinga noteikumu pārkāpumu saskaņā ar 14. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, antidopinga organizācijām, kas minētas 14. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, regulāri paziņo jaunāko informāciju par visu atbilstīgi 7., 8. vai 13. pantam veikto pārskatīšanu vai tiesvedību statusu un secinājumiem un nekavējoties rakstiski iesniedz pamatotu skaidrojumu vai lēmumu, kurā paskaidrots, kā jautājums ir atrisināts.

14.1.5. Konfidencialitāte.

Saņēmējas organizācijas šo informāciju neizpauž citām personām ārpus to personu loka, kurām šī informācija ir jāzina (tostarp attiecīgajiem darbiniekiem attiecīgajā valsts olimpiskajā komitejā, valsts federācijā un komandai komandu sporta veidos), līdz šo informāciju saskaņā ar 14. panta 3. punktu ir publiskojusi vai nav publiskojusi par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija.

[Piezīme par 14. panta 1. punkta 5. apakšpunktu. Visas antidopinga organizācijas savos antidopinga noteikumos paredz procedūras konfidenciālas informācijas aizsardzībai, kā arī konfidenciālas informācijas nepiemērotas publiskošanas gadījumu izmeklēšanai un disciplināru sodu noteikšanai vainīgajam antidopinga organizācijas darbiniekam vai pārstāvim.]

14.2. Paziņošana par lēmumiem attiecībā uz antidopinga noteikumu pārkāpumiem un lietas materiālu pieprasīšana

14.2.1. Lēmumos par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti atbilstīgi 7. panta 10. punktam, 8. panta 4. punktam, 10. panta 4., 5. un 6. punktam, 10. panta 12. punkta 3. apakšpunktam un 13. panta 5. punktam, iekļauj pilnu lēmuma pamatojumu, tostarp attiecīgā gadījumā pamatojumu, kāpēc nav noteiktas maksimālās iespējamās sankcijas. Ja lēmums nav angļu vai franču valodā, antidopinga organizācija sniedz īsu lēmuma un tā pamatojuma kopsavilkumu angļu vai franču valodā.

14.2.2. Antidopinga organizācija, kurai ir tiesības pārsūdzēt 14. panta 2. punkta 1. apakšpunktā aprakstītajā kārtībā saņemto lēmumu, 15 dienu laikā no saņemšanas dienas pieprasa visu ar lēmumu saistītās lietas materiālu kopijas.

14.3. Publiskošana

14.2.1. Par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija tāda sportista vai citas personas identitāti, kuru šī antidopinga organizācija apsūdz antidopinga noteikumu pārkāpumā, ir tiesīga publiskot tikai pēc tam, kad sportistam vai citai personai ir sniegts paziņojums saskaņā ar 7. panta 3., 4., 5., 6. vai 7. punktu un attiecīgās antidopinga organizācijas ir informētas saskaņā ar 14. panta 1. panta 2. apakšpunktu.

14.2.2. Ne vēlāk kā divdesmit dienas pēc dienas, kad lietas izskatīšanā saskaņā ar 13. panta 2. punkta 1. vai 2. apakšpunktu ir galīgi konstatēts, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums, vai dienas, kad apsūdzētais saskaņā ar 8. pantu ir atteicies no lietas izskatīšanas vai apsūdzība antidopinga noteikumu pārkāpumā cita iemesla dēļ nav savlaicīgi apstrīdēta, par rezultātu pārvaldību atbildīgā antidopinga organizācija publiski paziņo par šo dopinga lietu, norādot arī sporta veidu, pārkāpto antidopinga noteikumu, antidopinga noteikumu pārkāpumu izdarījušā sportista vai citas personas vārdu, ar pārkāpumu saistītās aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes, kā arī noteiktās sekas. Divdesmit dienu laikā šai pašai antidopinga organizācija ir publiski jāpaziņo arī pārsūdzības instances galīgais lēmums par antidopinga noteikumu pārkāpumu, tostarp iepriekš norādītā informācija.

14.3.3. Jebkurā gadījumā, ja pēc lietas izskatīšanas vai pārsūdzības ir konstatēts, ka sportists vai cita persona nav izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumu, lēmumu var publiskot tikai tad, ja publiskošanai ir piekritis sportists vai cita persona, uz kuru šis lēmums attiecas. Antidopinga organizācija, kas atbild par rezultātu pārvaldību, veic pamatotus pasākumus, lai saņemtu šādu piekrišanu, un, to saņemot, publisko pilnīgu sportista vai citas personas apstiprinātu rediģētu lēmuma tekstu.

14.3.4. Attiecīgā informācija tiek publiskota, to ievietojot vismaz antidopinga organizācijas tīmekļa vietnē un nodrošinot šādas informācijas pieejamību attiecīgajā tīmekļa vietnē ne ilgāk kā vienu mēnesi vai uz jebkādu diskvalifikācijas perioda laiku.

14.3.5. Antidopinga organizācijas, WADA akreditētas laboratorijas, kā arī antidopinga organizāciju un WADA akreditētu laboratoriju pārstāvji nedrīkst publiski komentēt konkrētus izskatāmās lietas faktus (izņemot vispārēju procesa aprakstu un zinātniskus faktus), izņemot gadījumus, kad šāds komentārs ir atbilde uz attiecīgā sportista, citas personas vai tās pārstāvja publisku komentāru.

14.3.6. Obligātā publiskā paziņošana saskaņā ar 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktu netiek prasīta, ja sportists vai cita persona, kas atzīta par antidopinga noteikuma pārkāpēju, ir nepilngadīga persona. Neobligātajai publiskajai paziņošanai lietā, kurā ir iesaistīta nepilngadīga persona, jābūt samērīgai ar lietas faktiem un apstākļiem.

14.4. Statistikas pārskati

Antidopinga organizācijas vismaz reizi gadā publicē vispārēju statistikas pārskatu par veiktajiem dopinga kontroles pasākumiem, šā pārskata kopiju iesniedzot WADA. Antidopinga organizācijas var publicēt arī tādus ziņojumus, kuros ir norādīti visu to sportistu vārdi, kuriem veiktas pārbaudes, kā arī katras pārbaudes veikšanas datums. WADA vismaz reizi gadā publicē statistikas pārskatus, kuros apkopota informācija, kas saņemta no antidopinga organizācijām un laboratorijām.

14.5. Dopinga kontroles informācijas apstrādes centrs

WADA ir galvenais dopinga kontroles pārbaužu datu un rezultātu apmaiņas centrs, jo īpaši attiecībā uz starptautiska līmeņa un valsts līmeņa sportistu bioloģiskās pases datiem un attiecībā uz informāciju par reģistrēto pārbaužu sarakstos iekļauto sportistu atrašanās vietu. Lai atvieglotu pārbaužu plānošanu un novērstu vairāku antidopinga organizāciju veikto pārbaužu nevajadzīgu atkārtošanos, ikviena antidopinga organizācija pēc pārbaužu veikšanas iespējami drīz ADAMS vai citā WADA apstiprinātā sistēmā ziņo WADA informācijas apstrādes centram par visām pārbaudēm, kas šādiem sportistiem veiktas gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām. Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem šī informācija būs pieejama sportistam, sportista valsts antidopinga organizācijai un starptautiskajai federācijai un visām parējām antidopinga organizācijām, kas pilnvarotas šim sportistam veikt pārbaudes.

Lai WADA varētu pildīt dopinga kontroles pārbaužu datu un rezultātu pārvaldības lēmumu apstrādes centra funkcijas, tā atbilstīgi datu aizsardzības principiem ir izstrādājusi datu bāzes pārvaldības rīku — Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēmu (ADAMS). WADA ir izstrādājusi ADAMS atbilstīgi tiem datu aizsardzības statūtiem un normām, kas piemērojamas WADA un citām organizācijām, kuras izmanto ADAMS. Kanādas privātuma datu aizsardzības iestāžu uzraudzībā stingrā slepenībā un saskaņā ar Starptautisko datu aizsardzības un privātuma standartu WADA glabā privātu informāciju par sportistiem, sportistu palīgpersonālu vai citām dopinga apkarošanā iesaistītajām personām.

14.6. Datu privātums

Antidopinga organizācija var vākt, glabāt, apstrādāt un izpaust personas datus par sportistiem un citām personām, ja tas nepieciešams un ir atbilstīgi, lai veiktu dopinga apkarošanas pasākumus saskaņā ar Kodeksu un starptautiskajiem standartiem (tostarp saskaņā ar Starptautisko privātuma un personas datu aizsardzības standartu) un atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem.

[Piezīme par 14. panta 6. punktu. Ņemiet vērā, ka saskaņā ar 22. panta 2. punktu "valdības ievieš tiesību aktus, noteikumus, politikas nostādnes un administratīvās prakses sadarbībai un informācijas apmaiņai ar antidopinga organizācijām un Kodeksā paredzētajai datu apmaiņai ar antidopinga organizācijām".

15. PANTS. LĒMUMU PIEMĒROŠANA UN ATZĪŠANA

15.1 Ievērojot 13. pantā noteiktās pārsūdzības tiesības, visi parakstītāji atzīst un ievēro jebkura cita parakstītāja veikto pārbaužu, lietu izskatīšanu rezultātus vai citus Kodeksam atbilstīgus un attiecīgā parakstītāja kompetencē esošus galīgus lēmumus, kas ir piemērojami visā pasaulē.

[Piezīme par 15 panta 1. punktu. To, kādā mērā tiek atzīti citu antidopinga organizāciju pieņemtie lēmumi attiecībā uz TLA, nosaka 4. panta 4. punktā un Starptautiskajā terapeitiskās lietošanas atļaujas standartā.]

15.2. Parakstītāji atzīst tādu citu organizāciju veiktos pasākumus, kuras nav pieņēmušas Kodeksu, ja to noteikumi tomēr atbilst Kodeksam.

[Piezīme par 15. panta 2. punktu. Ja tādas organizācijas lēmums, kura nav pieņēmusi Kodeksu, daļēji atbilst un daļēji neatbilst Kodeksam, parakstītāji mēģina īstenot šo lēmumu saskaņā ar Kodeksa principiem. Piemēram, ja organizācija, kas nav parakstījusi Kodeksu, Kodeksam atbilstīgā procesā, pamatojoties uz aizliegtas vielas klātbūtni sportista ķermenī, ir konstatējusi, ka sportists ir izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu, bet noteiktais diskvalifikācijas periods ir īsāks par Kodeksā paredzēto, visiem parakstītājiem ir jāatzīst antidopinga noteikumu pārkāpuma konstatācija un sportista valsts antidopinga organizācijai ir jāveic lietas izskatīšana saskaņā ar 8. pantu, lai noteiktu, vai ir piemērojams Kodeksā noteiktais diskvalifikācijas periods, kas ir garāks.]

16. PANTS. DOPINGA KONTROLE DZĪVNIEKIEM, KAS PIEDALĀS SPORTA SACENSĪBĀS

16.1. Visos sporta veidos, kur sacensībās ir iesaistīti dzīvnieki, attiecīgā sporta veida starptautiskā federācija izstrādā un īsteno antidopinga noteikumus attiecībā uz dzīvniekiem, kas piedalās šajā sporta veidā. Šajos antidopinga noteikumos iekļauj aizliegto vielu sarakstu, piemērotas pārbaužu procedūras un paraugu analīžu veikšanai apstiprināto laboratoriju sarakstu.

16.2. Attiecībā uz antidopinga noteikumu pārkāpumu noteikšanu, rezultātu pārvaldību, taisnīgu lietas izskatīšanu, sekām un pārsūdzību saistībā ar sportā iesaistītajiem dzīvniekiem attiecīgā sporta veida starptautiskā federācija izstrādā un īsteno tādus noteikumus, kas vispārēji atbilst Kodeksa 1., 2., 3., 9., 10., 11., 13. un 17. pantam.

17. PANTS. IEROBEŽOJOŠI NOTEIKUMI

Ja sportistam vai citai personai nav paziņots par attiecīgo antidopinga noteikumu pārkāpumu 7. pantā paredzētajā kārtībā vai nav veikti pietiekami pasākumi, lai par to paziņotu, desmit gadus no dienas, kad ir izdarīts iespējamais antidopinga noteikumu pārkāpums, pret sportistu vai citu personu nevar sākt tiesvedību saistībā ar antidopinga noteikumu pārkāpumu.

OTRĀ DAĻA

IZGLĪTĪBA UN PĒTNIECĪBA

18. PANTS. IZGLĪTĪBA

18.1. Pamatprincips un galvenais nolūks

Pamatprincips attiecībā uz informācijas un izglītības programmām, kuru nolūks ir sports bez dopinga, ir aizsargāt Kodeksa ievadā aprakstīto sportisko garu no dopinga lietošanas graujošās ietekmes. Šo programmu galvenais nolūks ir profilakse. Mērķis ir atturēt sportistus no tīšas vai netīšas aizliegtu vielu un aizliegtu metožu lietošanas.

Informācijas programmās galvenā uzmanība jāpievērš pamatinformācijas sniegšanai sportistiem saskaņā ar 18. panta 2. punktu. Izglītības programmās galvenā uzmanība jāpievērš profilaksei. Profilakses programmu pamatā jābūt vērtībām, un tām jābūt adresētām sportistiem un sportistu palīgpersonāla locekļiem, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem — iekļaujot šīs programmas skolu mācību programmās.

Visi parakstītāji savu iespēju un pienākumu robežās, savstarpēji sadarbojoties, plāno, īsteno, izvērtē un pārrauga informācijas un izglītības programmas, kuru mērķis ir sports bez dopinga.

18.2. Programmas un pasākumi

Šīs programmas nodrošina sportistiem un citām personām atjauninātu un precīzu informāciju vismaz par šādiem jautājumiem:

* Aizliegto vielu un metožu sarakstā iekļautās vielas un metodes,

* antidopinga noteikumu pārkāpumi,

* dopinga lietošanas sekas, tostarp sankcijas, dopinga ietekme uz veselību un tā radītās sociālās sekas,

* dopinga kontroles procedūras,

* sportista un sportistu palīgpersonāla tiesības un pienākumi,

* TLA,

* ar uztura bagātinātājiem saistītā riska pārvaldība,

* dopinga kaitējums sportiskajam garam,

* piemērojamās prasības attiecībā uz informēšanu par atrašanās vietu.

Programmu nolūks ir veicināt sportisko garu, lai veidotu tādu vidi, kas īpaši sekmē sportu bez dopinga, kā arī pozitīvi un ilgstoši ietekmē sportistu un citu personu izvēli.

Šīs programmas galvenokārt paredzētas jauniešu izglītošanai atbilstīgi viņu attīstības līmenim, tās īsteno skolās un sporta klubos, vecāku, pieaugušo sportistu, sporta amatpersonu, treneru un medicīniskā personāla vidū, kā arī plašsaziņas līdzekļos.

Sportistu palīgpersonāla pienākums ir izglītot un konsultēt sportistus par antidopinga politiku un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kodeksu.

Visi parakstītāji veicina un atbalsta sportistu un sportistu palīgpersonāla aktīvu līdzdalību izglītības programmās par sportu bez dopinga.

[Piezīme par 18. panta 2. punktu. Informatīvās un izglītības programmas antidopinga jomā nav jāierobežo, iekļaujot tajās tikai valsts vai starptautiska līmeņa sportistus; šajās programmās ir jāiesaista visas personas, tostarp jaunieši, kas piedalās sportā kāda parakstītāja, valdības vai citas tādas sporta organizācijas pakļautībā, kas ir pieņēmusi Kodeksu. (Sk. termina "sportists" definīciju.) Šajās programmās ir jāiesaista arī sportistu palīgpersonāls.

Šie principi atbilst UNESCO konvencijai attiecībā uz izglītību un apmācību.]

18.3. Profesionālie rīcības kodeksi

Visi parakstītāji sadarbojas gan savstarpēji, gan ar valdībām, lai rosinātu attiecīgās kompetentās profesionālās apvienības un iestādes izstrādāt un īstenot piemērotus rīcības kodeksus, labu praksi un ētikas noteikumus saistībā ar dopinga apkarošanu sportā, kā arī izstrādāt un īstenot Kodeksam atbilstīgas sankcijas.

18.4. Koordinācija un sadarbība

WADA ir centrālais informācijas apstrādes centrs attiecībā uz WADA vai antidopinga organizāciju izstrādātiem informācijas un izglītības līdzekļiem un/vai programmām.

Visi parakstītāji, sportisti un citas personas sadarbojas gan savstarpēji, gan ar valdībām, lai saskaņotu savus pasākumus ar dopinga apkarošanu saistītas informācijas un izglītības jomā, lai apmainītos ar pieredzi un nodrošinātu šo programmu efektivitāti cīņā pret dopinga lietošanu sportā.

19. PANTS. PĒTĪJUMI

19.1. Pētījumu nolūks un mērķi dopinga apkarošanas jomā

Ar dopinga apkarošanu saistīti pētījumi sekmē efektīvu programmu izstrādi un īstenošanu dopinga kontroles jomā, kā arī informēšanu un izglītošanu par sportu bez dopinga.

Visi parakstītāji, sadarbojoties gan savstarpēji, gan ar valdībām, rosina un veicina šādus pētījumus un veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādu pētījumu rezultātus izmanto, lai veicinātu Kodeksa principiem atbilstīgu mērķu sasniegšanu.

19.2. Pētījumu veidi

Pētījumi dopinga apkarošanas jomā var ietvert ne tikai medicīniskus, analītiskus un psiholoģiskus pētījumus, bet arī, piemēram, socioloģiskus, uzvedības, juridiskus un ētikas pētījumus. Būtu jāveic pētījumi par Kodeksa principiem atbilstīgu zinātniski pamatotu fizioloģisku un psiholoģisku treniņa programmu izstrādi, izprotot cilvēku kā vienotu veselumu, un šādu programmu efektivitātes novērtēšanu, kā arī pētījumi par zinātnes attīstības gaitā radītu jaunu vielu un metožu lietošanu.

19.3. Pētījumu koordinēšana un rezultātu koplietošana

Ir būtiski, lai ar dopinga apkarošanu saistīti pētījumi tiktu koordinēti ar WADA starpniecību. Saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesībām ar dopinga apkarošanu saistītu pētījumu rezultātu kopijas iesniedz WADA un attiecīgos gadījumos šos rezultātus dara pieejamus parakstītājiem, sportistiem un citām ieinteresētajām personām.

19.4. Pētniecības prakses

Pētījumus dopinga apkarošanas jomā veic atbilstīgi starptautiski atzītai ētikas praksei.

19.5. Pētījumi, kuros izmanto aizliegtas vielas un aizliegtas metodes

Veicot pētījumus, attiecībā uz sportistiem jāvairās izmantot aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes.

19.6. Ļaunprātīga rezultātu izmantošana

Ir jāveic atbilstīgi drošības pasākumi, lai ar dopinga apkarošanu saistītu pētījumu rezultātus neizmantotu ļaunprātīgi un neizmantotu dopingam.

TREŠĀ DAĻA

FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

[Piezīme. Parakstītāju, sportistu un citu personu pienākumus, kas aplūkoti vairākos Kodeksa pantos, papildina šajā daļā norādītie pienākumi.]

Visi parakstītāji rīkojas saskaņā ar partnerības un sadarbības principiem, lai nodrošinātu sekmīgu cīņu pret dopinga lietošanu sportā un Kodeksa ievērošanu.

20. PANTS. PARAKSTĪTĀJU PAPILDU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

20.1. Starptautiskās Olimpiskās komitejas funkcijas un pienākumi

20.1.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstīgas dopinga apkarošanas politikas nostādnes un noteikumus attiecībā uz olimpiskajām spēlēm.

20.1.2. Olimpiskajā kustībā iekļautajām starptautiskajām federācijām Kodeksa ievērošanu noteikt kā prasību, lai tās atzītu Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

20.1.3. Daļēji vai pilnīgi apturēt olimpisko finansējumu tādām sporta organizācijām, kas neatbilst Kodeksam.

20.1.4. Veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 23. panta 5. punktu, lai cīnītos pret Kodeksa neievērošanu.

20.1.5. Atļaut un veicināt neatkarīgo novērotāju programmas ieviešanu.

20.1.6. Sportistiem un sportistu palīgpersonāla locekļiem, kas trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla statusā piedalās olimpiskajās spēlēs, noteikt obligātu prasību ievērot Kodeksam atbilstīgus antidopinga noteikumus.

20.1.7. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savas piekritības jomā, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas.

20.1.8. Attiecībā uz olimpiskajām spēlēm pieņemt dalības pieteikumus tikai no tām valstīm, kuru valdība ir ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi UNESCO konvenciju vai pievienojusies šai konvencijai un kurās valsts olimpiskā komiteja, valsts paraolimpiskā komiteja un valsts antidopinga organizācija ievēro Kodeksu.

20.1.9. Sekmēt izglītošanu dopinga apkarošanas jomā.

20.1.10. Sadarboties ar attiecīgajām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.2. Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas funkcijas un pienākumi

20.2.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstīgas antidopinga politikas nostādnes un noteikumus attiecībā uz Paraolimpiskajām spēlēm.

20.2.2. Noteikt, ka Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja atzīst tikai tās paraolimpiskajā kustībā iekļautās valstu paraolimpiskās komitejas, kas ievēro Kodeksu.

20.2.3. Daļēji vai pilnīgi apturēt paraolimpisko finansējumu tām sporta organizācijām, kas neievēro Kodeksu.

20.2.4. Veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 23. panta 5. punktu, lai cīnītos pret Kodeksa neievērošanu.

20.2.5. Atļaut un veicināt neatkarīgo novērotāju programmas ieviešanu.

20.2.6. Sportistiem un sportistu palīgpersonāla locekļiem, kas trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla statusā piedalās paraolimpiskajās spēlēs, noteikt obligātu prasību ievērot Kodeksam atbilstīgus antidopinga noteikumus.

20.2.7. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savas piekritības jomā, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas.

20.2.8. Sekmēt izglītošanu dopinga apkarošanas jomā.

20.2.9. Sadarboties ar attiecīgajām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.3. Starptautisko federāciju funkcijas un pienākumi

20.3.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstīgas antidopinga politikas nostādnes un noteikumus.

20.3.2. Noteikt, ka attiecīgās starptautiskās federācijas biedrs var būt tikai tāda valsts federācija un citas dalīborganizācijas, kuru politikas nostādnes, noteikumi un programmas atbilst Kodeksam.

20.3.3. Sportistiem un sportistu palīgpersonāla locekļiem, kas trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla statusā piedalās starptautiskās federācijas vai tās dalīborganizācijas apstiprinātās vai rīkotās sacensībās vai pasākumā, noteikt obligātu prasību ievērot Kodeksam atbilstīgus antidopinga noteikumus.

20.3.4. Attiecībā uz tiem sportistiem, kas nav attiecīgās starptautiskās federācijas vai tās nacionālo dalībfederāciju pastāvīgie biedri, noteikt prasību, ka šiem sportistiem ir jābūt pieejamiem paraugu vākšanai un saistībā ar starptautiskās federācijas reģistrēto pārbaužu sarakstu jāsniedz precīza un aktuāla informācija par savu atrašanās vietu atbilstīgi starptautiskās federācijas vai attiecīgā gadījumā lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas izvirzītajiem dalības nosacījumiem.

[Piezīme par 20. panta 3. punkta 4. apakšpunktu. Tas attiecas, piemēram, arī uz profesionālo līgu sportistiem.]

20.3.5. Pieprasīt, lai visas valstu federācijas izstrādā noteikumus, saskaņā ar kuriem sportistiem un sportistu palīgpersonāla locekļiem, kas trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla statusā piedalās attiecīgās starptautiskās federācijas vai tās dalīborganizācijas apstiprinātās vai rīkotās sacensībās vai sporta pasākumā, saskaņā ar Kodeksu obligāti jāievēro antidopinga noteikumi un antidopinga organizācijas pilnvaras attiecībā uz rezultātu pārvaldību.

20.3.6. Pieprasīt, lai valstu federācijas savai attiecīgajai valsts antidopinga organizācijai un starptautiskajai federācijai ziņo visu informāciju, kas liecina par antidopinga noteikumu pārkāpumu vai var būt saistīta ar šādu pārkāpumu, un sadarbojas atbilstīgi pilnvarotās antidopinga organizācijas veiktā izmeklēšanā.

20.3.7. Veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 23. panta 5. punktu, lai cīnītos pret Kodeksa neievērošanu.

20.3.8. Pilnvarot un veicināt neatkarīgo novērotāju programmu starptautiskos sporta pasākumos.

20.3.9. Daļēji vai pilnīgi apturēt finansējumu tādām starptautiskās federācijas nacionālajām dalībfederācijām, kas neievēro Kodeksu.

2.3.10. Lai rūpīgi izmeklētu visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savā piekritībā, tostarp to, vai sportista palīgpersonāls vai citas personas varētu būt saistītas ar katru no tiem dopinga lietošanas gadījumiem, kuros ir vai nu piedalījušās nepilngadīgas personas, vai arī ir konstatēts, ka antidopinga noteikumu pārkāpumu izdarījis sportista palīgpersonāls, kas savu atbalstu sniedza vairāk nekā vienam sportistam.

20.3.11. Darīt visu iespējamo, lai pasaules čempionāta rīkošanas tiesības piešķirtu tikai tādām valstīm, kuru valdība ir ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi UNESCO konvenciju vai pievienojusies šai konvencijai un kurās valsts olimpiskā komiteja, valsts paraolimpiskā komiteja un valsts antidopinga organizācija ievēro Kodeksu.

20.3.12. Veicināt izglītību dopinga apkarošanas jomā, tostarp pieprasīt, lai valstu federācijas, sadarbojoties ar attiecīgo valsts antidopinga organizāciju, nodrošina izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.3.13. Sadarboties ar attiecīgajām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.3.14. Pilnībā sadarboties ar WADA saistībā ar izmeklēšanām, ko tā veic saskaņā ar 20. panta 7. punkta 10. apakšpunktu.

20.3.15. Ieviest disciplināros noteikumus un pieprasīt, lai valstu federācijām būtu šādi disciplinārie noteikumi, saskaņā ar kuriem sportistu palīgpersonāls, kas bez likumīga pamatojuma lieto aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes, nedrīkstētu sniegt atbalstu sportistiem, kas ir attiecīgās starptautiskās vai valsts federācijas piekritībā.

20.4. Valstu olimpisko komiteju un valstu paraolimpisko komiteju funkcijas un pienākumi

20.4.1. Nodrošināt šo komiteju antidopinga politikas un noteikumu atbilstību Kodeksam.

20.4.2. Kā dalības vai atzīšanas nosacījumu noteikt prasību, saskaņā ar kuru valstu federāciju antidopinga politikas nostādnēm un noteikumiem ir jāatbilst attiecīgajiem Kodeksa noteikumiem.

20.4.3. Ievērot valsts antidopinga organizācijas autonomiju savā valstī un neiejaukties tās lēmumos un pasākumos saistībā ar tās darbību.

20.4.4. Pieprasīt, lai valstu federācijas savai attiecīgajai valsts antidopinga organizācijai un starptautiskajai federācijai ziņo visu informāciju, kas liecina par antidopinga noteikumu pārkāpumu vai var būt saistīta ar šādu pārkāpumu, un sadarbojas atbilstīgi pilnvarotās antidopinga organizācijas veiktā izmeklēšanā.

20.4.5. Noteikt, ka tie sportisti, kas nav savas valsts federācijas biedri, var piedalīties olimpiskajās spēlēs vai paraolimpiskajās spēlēs tikai tādā gadījumā, ja viņi ir pieejami paraugu vākšanai un sniedz ziņas par savu atrašanās vietu atbilstīgi Starptautiskajam pārbaužu un izmeklēšanas standartam, tiklīdz sportists ir iekļauts kandidātu sarakstā dalībai olimpiskajās spēlēs vai paraolimpiskajās spēlēs vai nākamajā attiecīgo spēļu dalībnieku sarakstā.

20.4.6. Sadarboties ar savu valsts antidopinga organizāciju un strādāt kopīgi ar savas valsts valdību, lai izveidotu valsts antidopinga organizāciju, ja šādas organizācijas vēl nav, ar nosacījumu, ka līdz tās izveidei valsts olimpiskā komiteja vai tās pilnvarota iestāde pilda valsts antidopinga organizācijas pienākumus.

20.4.6.1. Tajās valstīs, kas ir reģionālas antidopinga organizācijas dalībvalstis, valsts olimpiskā komiteja sadarbībā ar attiecīgo valdību pildīs aktīvas un atbalstošas funkcijas savā reģionālajā antidopinga organizācijā.

20.4.7. Pieprasīt, lai visas valstu federācijas izstrādā noteikumus, saskaņā ar kuriem sportistu palīgpersonāla locekļiem, kas trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla statusā piedalās attiecīgās starptautiskās federācijas vai tās dalīborganizācijas apstiprinātās vai rīkotās sacensībās vai sporta pasākumā, obligāti jāievēro Kodeksam atbilstīgi antidopinga noteikumi un Kodeksam atbilstīgas antidopinga organizācijas pilnvaras attiecībā uz rezultātu pārvaldību.

20.4.8. Diskvalifikācijas periodā daļēji vai pilnīgi apturēt finansējumu tādam sportistam vai sportistu palīgpersonālam, kas izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu.

20.4.9. Daļēji vai pilnīgi apturēt finansējumu tādām attiecīgās federācijas dalībfederācijām vai attiecīgās federācijas atzītām federācijām, kas neievēro Kodeksu.

20.4.10. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savas piekritības ietvaros, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas.

20.4.11. Veicināt izglītību dopinga apkarošanas jomā, tostarp pieprasīt, lai valstu federācijas, sadarbojoties ar attiecīgo valsts antidopinga organizāciju, nodrošina izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.2.12. Sadarboties ar attiecīgajām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.4.13. Ieviest disciplināros noteikumus un pieprasīt, lai valstu federācijām būtu šādi disciplinārie noteikumi, saskaņā ar kuriem sportistu palīgpersonāls, kas bez likumīga pamatojuma lieto aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes, nedrīkstētu sniegt atbalstu sportistiem, kas ir attiecīgās valsts olimpiskās komitejas vai valsts paraolimpiskās komitejas piekritībā.

20.5. Valstu antidopinga organizāciju funkcijas un pienākumi

20.5.1. Būt neatkarīgai, pieņemot lēmumus un veicot pasākumus saistībā ar savu darbību

20.5.2. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstīgus antidopinga noteikumus un politiku.

20.5.3. Sadarboties ar citām attiecīgām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.5.4. Mudināt valstu antidopinga organizācijas veikt abpusējas pārbaudes.

20.5.5. Sekmēt pētniecību dopinga apkarošanas jomā.

20.5.6. Ja tiek nodrošināts finansējums, diskvalifikācijas periodā daļēji vai pilnīgi apturēt finansējumu tādam sportistam vai sportistu palīgpersonālam, kas pārkāpis antidopinga noteikumus.

20.5.7. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savā piekritībā, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas, un nodrošināt pienācīgu seku izpildi.

20.5.8. Sekmēt izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.5.9. Veikt automātisku izmeklēšanu attiecībā uz sportistu palīgpersonālu savā piekritībā saistībā ar visiem tiem dopinga lietošanas gadījumiem, kuros ir vai nu piedalījušās nepilngadīgas personas, vai arī ir konstatēts, ka antidopinga noteikumu pārkāpumu izdarījis sportista palīgpersonāls, kas savu atbalstu sniedzis vairāk nekā vienam sportistam.

20.5.10. Pilnībā sadarboties ar WADA saistībā ar izmeklēšanām, ko tā veic saskaņā ar 20. panta 7. punkta 10. apakšpunktu.

[Piezīme par 20. panta 5. punktu. Dažās mazākās valstīs šajā pantā aprakstītos pienākumus valsts antidopinga organizācija var deleģēt reģionālajai antidopinga organizācijai.]

20.6. Lielu sporta pasākumu rīkotājorganizāciju funkcijas un pienākumi

20.6.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstīgu antidopinga politiku un noteikumus attiecībā uz saviem rīkotajiem sporta pasākumiem.

20.6.2. Veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 23. panta 5. punktu, lai cīnītos pret Kodeksa neievērošanu.

20.6.3. Apstiprināt un veicināt neatkarīgo novērotāju programmas izveidi.

20.6.4. Sportistiem un sportistu palīgpersonāla locekļiem, kas trenera, menedžera, komandas dalībnieka, amatpersonas, medicīnas personāla vai medicīnas palīgpersonāla statusā piedalās attiecīgajā sporta pasākumā, noteikt obligātu prasību ievērot Kodeksam atbilstīgus antidopinga noteikumus.

20.6.5. Rūpīgi izskatīt visus iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus savā piekritībā, tostarp izmeklēt, vai attiecīgajā dopinga lietā varētu būt iesaistīts sportistu palīgpersonāls vai citas personas.

20.6.6. Darīt visu iespējamo, lai lielu sporta pasākumu rīkošanas tiesības piešķirtu tikai tādām valstīm, kuru valdība ir ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi UNESCO konvenciju vai pievienojusies šai konvencijai un kurās valsts olimpiskā komiteja, valsts paraolimpiskā komiteja un valsts antidopinga organizācija ievēro Kodeksu.

20.6.7. Sekmēt izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.6.8. Sadarboties ar attiecīgajām valsts organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

20.7. WADA funkcijas un pienākumi

20.7.1. Pieņemt un īstenot Kodeksam atbilstīgu politiku un procedūras.

20.7.2. Pārraudzīt, kā parakstītāji ievēro Kodeksu.

20.7.3. Apstiprināt tādus starptautiskus standartus, kas piemērojami attiecībā uz Kodeksa īstenošanu.

20.7.4. Akreditēt un atkārtoti akreditēt laboratorijas paraugu analīžu veikšanai vai šajā nolūkā apstiprināt citas laboratorijas.

20.7.5. Izstrādāt un apstiprināt vadlīnijas un labākās prakses paraugus.

20.7.6. Sekmēt, veikt, uzdot veikt, finansēt un koordinēt pētījumus un veicināt izglītību dopinga apkarošanas jomā.

20.7.7. Izstrādāt un īstenot efektīvu neatkarīgo novērotāju programmu un citus sporta pasākumu padomdevēju programmas.

20.7.8. Ārkārtas situācijās veikt dopinga kontroli saskaņā ar WADA ģenerāldirektora norādījumiem vai pēc citu antidopinga organizāciju pieprasījuma un sadarboties ar attiecīgajām valsts un starptautiskajām organizācijām un aģentūrām, tostarp veicinot arī izmeklēšanu un izpēti.

[Piezīme par 20. panta 7. punkta 8. apakšpunktu. WADA nav pārbaudes institūcija, bet patur tiesības ārkārtas gadījumos veikt pati savas pārbaudes, ja attiecīgā antidopinga organizācija ir vērsusi tās uzmanību uz problēmām, attiecībā uz kurām rīcība nav bijusi pietiekama.

20.7.9. Apspriežoties ar starptautiskajām federācijām, apstiprināt valstu antidopinga organizācijas un lielu sporta pasākumu rīkotājas organizācijas saskaņā ar pārbaužu un paraugu analīžu veikšanas programmām.

20.7.10. Sākt savu izmeklēšanu attiecībā uz antidopinga noteikumu pārkāpumiem un citām darbībām, kas var veicināt dopinga lietošanu.

21. PANTS. SPORTISTU UN CITU PERSONU PAPILDU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

21.1. Sportistu funkcijas un pienākumi

21.1.1. Būt informētiem par visām piemērojamām antidopinga politikas nostādnēm un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kodeksu, un ievērot tos.

21.1.2. Vienmēr būt pieejamiem paraugu vākšanai

[Piezīme par 21. panta 1. punkta 2. apakšpunktu. Pienācīgi ņemot vērā sportista cilvēktiesības un privātumu, ar dopinga apkarošanu saistītu likumīgu apsvērumu dēļ paraugu vākšana dažreiz ir jāveic vēlu vakarā vai agri no rīta. Piemēram, ir zināms, ka daži sportisti šajā laikā lieto nelielas EPO devas, lai no rīta tās nevarētu konstatēt.]

21.1.3. Saistībā ar dopinga apkarošanu sportisti atbild par to, ko viņi uzņem ar pārtiku vai lieto.

21.1.4. Informēt medicīnas darbiniekus par viņu pienākumu nelietot aizliegtas vielas un aizliegtas metodes, kā arī uzņemties atbildību, nodrošinot, ka ārstēšana nav pretrunā saskaņā ar Kodeksu pieņemtajām antidopinga politikas nostādnēm un noteikumiem.

21.1.5. Informēt savu valsts antidopinga organizāciju un starptautisko federāciju par visiem lēmumiem, kurus persona, kas nav parakstītājs, ir pieņēmusi par to, ka attiecīgais sportists pēdējo desmit gadu laikā ir izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu.

21.1.6. Sadarboties ar antidopinga organizācijām antidopinga noteikumu pārkāpumu izmeklēšanā.

[Piezīme par 21. panta 1. punkta 6. apakšpunktu. Saskaņā ar Kodeksu nesadarbošanās nav antidopinga noteikumu pārkāpums, bet uz tās pamata var ierosināt disciplinārlietu saskaņā ar ieinteresētās puses noteikumiem.]

21.2. Sportistu palīgpersonāla funkcijas un pienākumi

21.2.1. Būt informētiem par visām antidopinga politikas nostādnēm un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kodeksu un attiecas uz sportistu palīgpersonālu vai sportistiem, ko šīs personas atbalsta, un ievērot tos.

21.2.2. Sadarboties saskaņā ar sportistu pārbaužu programmu.

21.2.3. Izmantot savu ietekmi uz sportista uzskatiem un uzvedību, lai sekmētu tādu attieksmi, kas vērsta pret dopinga lietošanu.

21.2.4. Informēt savu valsts antidopinga organizāciju un starptautisko federāciju par visiem lēmumiem, ko persona, kas nav parakstītājs, ir pieņēmusi par to, ka attiecīgais sportistu palīgpersonāla loceklis pēdējo desmit gadu laikā ir izdarījis antidopinga noteikumu pārkāpumu.

21.2.5. Sadarboties ar antidopinga organizācijām antidopinga noteikumu pārkāpumu izmeklēšanā.

[Piezīme par 21. panta 2. punkta 5. apakšpunktu. Saskaņā ar Kodeksu nesadarbošanās nav antidopinga noteikumu pārkāpums, bet uz tās pamata var ierosināt disciplinārlietu saskaņā ar ieinteresētās puses noteikumiem.]

21.2.6. Sportistu palīgpersonāls bez likumīga pamatojuma nelieto un neglabā aizliegtās vielas un neizmanto aizliegtās metodes.

[Piezīme par 21. panta 2. punkta 6. apakšpunktu. Tās situācijas, kad sportistu palīgpersonāla loceklis nepamatoti ir lietojis aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi vai glabājis šādu aizliegtu vielu un tas saskaņā ar Kodeksu nav antidopinga noteikumu pārkāpums, jāskata saskaņā ar citiem sporta disciplinārajiem noteikumiem. Treneri un citi sportistu palīgpersonāla locekļi bieži ir paraugi sportistam. Viņiem nevajadzētu rīkoties pretrunā savam pienākumam mudināt savus sportistus nelietot dopingu.]

21.3. Reģionālo antidopinga organizāciju funkcijas un pienākumi

21.3.1. Nodrošināt, lai dalībvalstis pieņem un īsteno Kodeksam atbilstīgus noteikumus, politikas nostādnes un programmas.

21.3.2. Pieprasīt, lai dalībvalsts pirms iestāšanās reģionālajā antidopinga organizācijā paraksta oficiālu reģionālās antidopinga organizācijas dalības veidlapu, kurā skaidri norādīti šai reģionālajai antidopinga organizācijai deleģētie pienākumi dopinga apkarošanas jomā.

21.3.3. Sadarboties ar citām attiecīgām valsts un reģionālajām organizācijām un aģentūrām, kā arī ar citām antidopinga organizācijām.

21.3.4 Veicināt valsts antidopinga organizācijas un reģionālās antidopinga organizācijas savstarpējas pārbaudes.

21.3.5. Sekmēt pētniecību dopinga apkarošanas jomā.

21.3.6. Sekmēt izglītību dopinga apkarošanas jomā.

22. PANTS. VALDĪBU IESAISTĪŠANA

Katra valdība apliecina savu apņemšanos ievērot Kodeksu, parakstot 2003. gada 3. marta Kopenhāgenas deklarāciju pret dopingu sportā un ratificējot, pieņemot, apstiprinot UNESCO konvenciju vai pievienojoties šai konvencijai. Nākamajos pantos ir izklāstītas parakstītāju prasības.

22.1. Katra valdība veic visas nepieciešamās darbības un pasākumus, lai izpildītu UNESCO konvencijas prasības.

22.2. Valdības ievieš tiesību aktus, noteikumus, politikas nostādnes un administratīvo praksi sadarbībai un informācijas apmaiņai ar antidopinga organizācijām un Kodeksā paredzētajai antidopinga organizāciju savstarpējai datu apmaiņai.

22.3. Katra valdība atbalsta visu savu valsts dienestu vai aģentūru sadarbību ar antidopinga organizācijām, lai laikus apmainītos ar informāciju, kas būtu noderīga cīņā pret dopinga lietošanu, ja šāda rīcība nav pretlikumīga.

22.4. Valdības atzīst, ka šķīrējtiesa ir vēlamā institūcija, kur izšķir ar dopinga lietošanu saistītus strīdus, ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības un piemērojamos valsts tiesību aktus.

22.5. Valdības, kuru valstīs nav savu valsts antidopinga organizāciju, sadarbosies ar savu valsts olimpisko komiteju, lai izveidotu šādu organizāciju.

22.6. Katra valdība ievēro valsts antidopinga organizācijas autonomiju savā valstī un neiejaucas tās lēmumos un pasākumos saistībā ar tās darbību.

22.7. Valdībai jāizpilda 22. panta 2. punkta prasības vēlākais līdz 2016. gada 1. janvārim. Līdz šim laikam jau jābūt izpildītiem pārējā šā panta punktiem.

22.8. Ja valdība pēc tam neratificē, nepieņem, neapstiprina UNESCO konvenciju vai nepievienojas šai konvencijai, attiecīgajai valstij saskaņā ar 20. panta 1. punkta 8. apakšpunktu, 20. panta 3. punkta 11. apakšpunktu un 20. panta 6. punkta 6. apakšpunktu var liegt pieteikties dalībai lielos sporta pasākumos, kā arī var piemērot citas sekas, piemēram, anulēt funkcijas un posteņus WADA, nepieņemt pieteikumus par starptautisku sporta pasākumu rīkošanu šajā valstī un atcelt starptautiskos sporta pasākumus, kā arī piemērot simboliskas sekas vai citas sekas saskaņā ar Olimpisko hartu.

[Piezīme par 22. pantu. Vairākums valdību nevar būt privātu nevalstisku dokumentu, piemēram, Kodeksa, puses un šādi dokumenti tām nevar būt saistoši. Šā iemesla dēļ valdībām tiek lūgts parakstīt nevis Kodeksu, bet gan Kopenhāgenas deklarāciju un ratificēt, pieņemt, apstiprināt UNESCO konvenciju vai pievienoties šai konvencijai. Lai gan pieņemšanas mehānismi var atšķirties, sporta kustības un valdības lielā mērā kopīgi cenšas apkarot dopinga lietošanu, izmantojot Kodeksā aprakstīto, koordinēto un saskaņoto programmu.]

Šajā pantā ir konkrēti izklāstīts, ko parakstītāji sagaida no valdībām. Tomēr tas ir tikai "vēlamais", jo valdībām ir "pienākums" izpildīt tikai UNESCO konvencijas prasības.

CETURTĀ DAĻA

PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA, GROZĪŠANA UN INTERPRETĀCIJA

23. PANTS. PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA UN GROZĪŠANA

23.1. Kodeksa pieņemšana.

23.1.1. Kodeksa parakstītāji ir šādas struktūras, kas pieņem Kodeksu: WADA, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, starptautiskās federācijas, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, valstu olimpiskās komitejas, valstu paraolimpiskās komitejas, lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas un valstu antidopinga organizācijas. Šīs struktūras pieņem Kodeksu, parakstot pieņemšanas deklarāciju pēc tam, kad to ir apstiprinājusi katras struktūras attiecīgā vadības iestāde.

[Piezīme par 23. panta 1. punkta 1. apakšpunktu. Katrs parakstītājs, kas pieņem Kodeksu, atsevišķi paraksta arī identisku standarta formas kopējās pieņemšanas deklarācijas kopiju un iesniedz to WADA. Kodeksu pieņem saskaņā ar katras organizācijas iekšējos noteikumos paredzēto kārtību. Piemēram, starptautiskā federācija pieņem Kodeksu federācijas kongresā, bet WADA — dibināšanas valdē.]

23.1.2. Pēc WADA aicinājuma Kodeksu var pieņemt arī tādas citas sporta organizācijas, kas var nebūt parakstītāja pārziņā.

[Piezīme par 23. panta 1. punkta 2. apakšpunktu. Kodeksu pieņemt tiks mudinātas arī tās profesionālās līgas, kas pašlaik nav kādas valdības vai starptautiskās federācijas piekritībā.]

23.1.3. WADA publisko visu pieņemto lēmumu sarakstu.

23.2. Kodeksa īstenošana.

23.2.1. Parakstītāji īsteno piemērojamos Kodeksa noteikumus, atbilstīgi savām pilnvarām un savā attiecīgajā atbildības jomā izstrādājot un īstenojot politikas nostādnes, statūtus, noteikumus vai reglamentu.

23.2.2. Parakstītāji atbilstīgi antidopinga organizācijas veikto dopinga apkarošanas pasākumu piemērošanas jomai īsteno tālāk norādītos pantus bez būtiskām izmaiņām (būdamas tiesīgas veikt nebūtiskas izmaiņas saistībā ar valodas lietojumu, atsaucoties uz organizācijas nosaukumu, sporta veidu, sadaļas numuru u. c.):

• 1. pantu ("Dopinga definīcija"),

• 2. pantu ("Antidopinga noteikumu pārkāpumi"),

• 3. pantu ("Dopinga pierādījums"),

• 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktu ("Īpašās vielas"),

• 4. panta 3. punkta 3. apakšpunktu ("WADA lēmums par Aizliegto vielu un metožu sarakstu"),

• 7. panta 11. punktu ("Aktīvās karjeras pārtraukšana"),

• 9. pantu ("Individuālo rezultātu automātiska anulēšana"),

• 10. pantu ("Individuālās sankcijas"),

• 11. pantu ("Sekas komandām"),

• 13. pantu ("Pārsūdzības"), izņemot 13. panta 2. punkta 2. apakšpunktu un 13. panta 6. un 7. punktu,

• 15. panta 1. punktu ("Lēmumu atzīšana"),

• 17. pantu ("Ierobežojoši noteikumi"),

• 24. pantu ("Kodeksa interpretācija"),

• 1. pielikumu ("Definīcijas").

Parakstītāji savos noteikumos nedrīkst iekļaut tādas papildu normas, kas maina iepriekš norādīto pantu darbību. Parakstītāju noteikumos ir jābūt skaidri atzītai Kodeksa piezīmei, kurai jābūt piešķirtam tādam pašam statusam kā pašam Kodeksam.

[Piezīme par 23. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Kodeksa noteikumi neliedz antidopinga organizācijai pieņemt un īstenot konkrētus disciplinārus noteikumus attiecībā uz tādām sportistu palīgpersonāla darbībām, kas saistītas ar dopinga lietošanu, bet saskaņā ar Kodeksu pašas par sevi nav uzskatāmas par antidopinga noteikumu pārkāpumu. Piemēram, valsts federācija vai starptautiskā federācija var atteikties atjaunot trenera licenci, ja vairāki sportisti, būdami šā trenera pārraudzībā, ir izdarījuši antidopinga noteikumu pārkāpumus.]

23.2.3. Parakstītāji ir aicināti Kodeksa īstenošanā izmantot WADA ieteiktos labākās prakses paraugus.

23.2. Antidopinga programmu īstenošana

Parakstītāji velta ievērojamus resursus, lai visās jomās īstenotu Kodeksam un starptautiskajiem standartiem atbilstīgas antidopinga programmas.

23.4. Kodeksa ievērošana

Kamēr parakstītāji nav pieņēmuši Kodeksu un īstenojuši to saskaņā ar 23. panta 1., 2. un 3. punktu, neuzskata, ka tie ievēro Kodeksu. Ja parakstītājs atsauc lēmumu par Kodeksa pieņemšanu, vairs neuzskata, ka attiecīgais parakstītājs ievēro Kodeksu.

23.5. Kodeksa un UNESCO konvencijas ievērošanas pārraudzība

23.5.1. Kodeksa ievērošanu pārrauga WADA vai šo pārraudzību veic citā veidā, kas saskaņots ar WADA. Saskaņā ar 23. panta 3. punktu atbilstību antidopinga programmām uzrauga, pamatojoties uz WADA Izpildkomitejas noteiktiem kritērijiem. UNESCO konvencijā noteikto saistību ievērošanu pārrauga saskaņā ar UNESCO konvencijas dalībvalstu konferences norādījumiem pēc apspriedēm ar dalībvalstīm un WADA. WADA konsultē valdības jautājumos, kas saistīti ar parakstītāju veikto Kodeksa īstenošanu, kā arī konsultē parakstītājus jautājumos, kuri saistīti ar valdību veikto UNESCO konvencijas ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos šai konvencijai.

23.5.2. Lai veicinātu pārraudzību, katrs parakstītājs reizi divos gados ziņo WADA par Kodeksa ievērošanu saskaņā ar WADA dibinātāju padomes norādījumiem un sniedz paskaidrojumu par Kodeksa neievērošanas iemesliem.

23.4.3. Ja parakstītājs nesniedz WADA pieprasīto 23. panta 5. punkta 2. apakšpunktā noteikto informāciju par Kodeksa ievērošanu vai nesniedz WADA citos Kodeksa pantos noteikto informāciju, šādu rīcību var uzskatīt par Kodeksa neievērošanu.

23.5.4. WADA dibināšanas valde apstiprina visus WADA sniegtos ziņojumus par Kodeksa ievērošanu. Pirms ziņošanas par to, ka parakstītājs neievēro Kodeksu, WADA apspriežas ar attiecīgo parakstītāju. Visi tie WADA ziņojumi, kuros ir secināts, ka parakstītājs neievēro Kodeksu, jāapstiprina WADA dibināšanas valdei sanāksmē, ko rīko pēc tam, kad parakstītājam ir dota iespēja dibināšanas valdei iesniegt rakstisku pamatojumu. WADA dibināšanas valdes slēdzienu par to, ka parakstītājs neievēro Kodeksu, var pārsūdzēt saskaņā ar 13. panta 6. punktu.

23.5.5. Par Kodeksa ievērošanu WADA ziņo Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Starptautiskajai Paraolimpiskajai komitejai, starptautiskajām federācijām un lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijām. Šos ziņojumus publisko.

23.5.6. WADA izskata paskaidrojumus par Kodeksa neievērošanu un ārkārtas situācijās var ieteikt Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, Starptautiskajai Paraolimpiskajai komitejai, starptautiskajām federācijām un lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijām uz laiku attaisnot Kodeksa neievērošanu.

[Piezīme par 23. panta 5. punkta 6. apakšpunktu. WADA atzīst, ka parakstītāju un valdību pieredze dopinga apkarošanas jomā, resursi un tiesiskā situācija, kurā tiek veikti dopinga apkarošanas pasākumi, būtiski atšķiras. WADA ņem vērā šīs atšķirības, lemjot par kādas organizācijas atbilstību Kodeksam.]

23.6. Papildu sekas parakstītājiem Kodeksa neievērošanas gadījumā

Ja parakstītājs nepilda Kodeksa noteikumus, parakstītājam var liegt tiesības piedalīties lielos sporta pasākumos, kā arī var piemērot sekas, kas norādītas 20. panta 1. punkta 8. apakšpunktā (Starptautiskā olimpiskā komiteja), 20. panta 3. punkta 11. apakšpunktā (starptautiskās federācijas) un 20. panta 6. punkta 6. apakšpunktā (lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas), piemēram: anulēt funkcijas un posteņus WADA, nepieņemt pieteikumus par starptautisku sporta pasākumu rīkošanu šajā valstī, atcelt starptautiskos sporta pasākumus, piemērot simboliskas sekas vai citas sekas saskaņā ar Olimpisko hartu.

Parakstītājs, kam noteiktas šādas sekas, attiecīgo lēmumu var pārsūdzēt Sporta šķīrējtiesā saskaņā ar 13. panta 6. punktu.

23.7. Kodeksa grozījumi

23.7.1. WADA atbild par Kodeksa pilnveides un uzlabošanas pārraudzību. Sportisti, citas ieinteresētās personas un valdības ir aicināti piedalīties šajā procesā.

23.7.2. WADA sāk izvirzīt ierosinātos Kodeksa grozījumus un nodrošina konsultatīvo kārtību, lai saņemtu ieteikumus un atbildētu uz tiem, kā arī lai veicinātu to, ka sportisti, citas ieinteresētās personas un valdības pārskata šos ierosinātos grozījumus un izsaka savu viedokli.

23.7.3. Pēc attiecīgām apspriedēm WADA dibināšanas valde apstiprina Kodeksa grozījumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, turklāt šajā balsošanā par labu grozījumiem ir jānobalso gan vairākumam valsts sektora pārstāvju, gan vairākumam Olimpiskās kustības locekļu. Ja nav noteikts citādi, grozījumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc šādas apstiprināšanas.

23.7.4. Parakstītāji ne vēlāk kā līdz 2015. gada 1. janvārim groza savus noteikumus, lai iekļautu tajos 2015. gada Kodeksu. Parakstītāji visus turpmāk piemērojamos Kodeksa grozījumus īsteno viena gada laikā pēc tam, kad tos apstiprinājusi WADA dibinātāju padome.

23.8. Lēmuma par Kodeksa pieņemšanu atsaukšana

Parakstītāji ir tiesīgi atsaukt lēmumu par Kodeksa pieņemšanu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad par šādu nodomu ir rakstiski paziņojuši WADA.

24. PANTS. KODEKSA INTERPRETĒŠANA

24.1. Par Kodeksa oficiālo tekstu atbild WADA, kas to publicē angļu un franču valodā. Ja starp teksta versijām angļu un franču valodā ir pretrunas, noteicošā ir teksta versija angļu valodā.

24.2. Piezīmes, kas papildina dažādus Kodeksa noteikumus, izmanto, lai interpretētu Kodeksu.

24.3. Kodekss ir neatkarīgs, autonoms teksts un to interpretē, bez atsaucēm uz attiecīgo parakstītāju vai valdību spēkā esošajiem tiesību aktiem vai statūtiem.

24.4. Dažādu Kodeksa daļu un pantu virsraksti ir norādīti tikai ērtības labad, tie nav uzskatāmi par Kodeksa satura daļu un tie nekādi neietekmē attiecīgo noteikumu tekstu.

24.5. Kodeksu nepiemēro ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz lietām, kuru izskatīšana ir sākta pirms dienas, kad parakstītājs ir pieņēmis Kodeksu un ieviesis tā prasības savos noteikumos. Tomēr, saskaņā ar 10. pantu nosakot sankcijas par turpmākiem pārkāpumiem, kas izdarīti pēc Kodeksa pieņemšanas, pirms Kodeksa pieņemšanas izdarītu antidopinga noteikumu pārkāpumu joprojām uzskata par pirmo pārkāpumu vai otro pārkāpumu.

24.6. Pasaules antidopinga programmas un Kodeksa nolūku, piemērošanas jomu un struktūru un 1. papildinājumu "Definīcijas" un 2. papildinājumu "10. panta piemērošanas paraugi" uzskata par Kodeksa neatņemamām sastāvdaļām.

25. PANTS. PĀREJAS NOTEIKUMI

25.1. 2015. gada Kodeksa vispārējā piemērošana

2015. gada Kodekss pilnā mērā ir spēkā no 2015. gada 1. janvāra (spēkā stāšanās diena).

Kodeksu nepiemēro ar atpakaļejošu spēku, izņemot 10. panta 7. apakšpunktā minētajā gadījumā vai tad, ja piemēro lex mitior principu.

Laikposmi pagātnē, kuros notikušus pārkāpumus saskaņā ar 10. panta 7. punkta 5. apakšpunktu var izskatīt, ja tie saistīti ar vairākiem citiem pārkāpumiem, un 17. pantā noteiktie ierobežojumi ir procesuāli un ir piemērojami ar atpakaļejošu spēku; Tomēr 17. pantu var piemērot ar atpakaļejošu spēku, ja līdz Kodeksa spēkā stāšanās dienai jau nebūs beidzies ierobežojumu periods. Citādā gadījumā attiecībā uz jebkuru antidopinga noteikumu pārkāpuma lietu, kuru izskata, sākot no spēkā stāšanās dienas, un jebkuru antidopinga noteikumu pārkāpuma lietu, kuras izskatīšanu sāk pēc spēkā stāšanās dienas, pamatojoties uz tādu antidopinga noteikumu pārkāpumu, kas izdarīts pirms spēkā stāšanās dienas, ņem vērā tos neatkarīgos antidopinga noteikumus, kuri bija spēkā piedēvētā antidopinga noteikumu pārkāpuma izdarīšanas laikā, ja vien institūcija, kura izskata šo lietu, nenosaka, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, ir piemērojams lex mitior princips

25.3. Piemērošana attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti pirms 2015. gada Kodeksa spēkā stāšanās dienas

Attiecībā uz tādām lietām, kurās galīgais lēmums, konstatējot antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir pieņemts pirms Kodeksa spēkā stāšanās dienas, bet sportists vai cita persona pēc Kodeksa spēkā stāšanās dienas vēl aizvien ir diskvalificēta, šāds sportists vai cita persona var lūgt tai antidopinga organizācijai, kas atbild par rezultātu pārvaldību saistībā ar konkrēto antidopinga noteikumu pārkāpumu, apsvērt iespēju saīsināt diskvalifikācijas periodu, ņemot vērā 2015. gada Kodeksa noteikumus. Šāds lūgums ir jāiesniedz pirms diskvalifikācijas perioda beigām. Antidopinga organizācijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar 13. panta 2. punktu. 2015. gada Kodeksu nepiemēro attiecībā uz tādām antidopinga noteikumu pārkāpumu lietām, kurās ir pieņemts galīgais lēmums, konstatējot antidopinga noteikumu pārkāpumu, un diskvalifikācijas periods ir beidzies.

25.4. Vairāki pārkāpumi, ja pirmais pārkāpums noticis līdz 2015. gada 1. janvārim

Novērtējot diskvalifikācijas perioda ilgumu, kas saskaņā ar 10. panta 7. punkta 1. apakšpunktu nosakāms par otro pārkāpumu, ja sankcijas saistībā ar pirmo pārkāpumu bija noteiktas, pamatojoties uz tiem Kodeksa noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2015. gadam, piemēro to diskvalifikācijas periodu, kas būtu noteikts saistībā ar pirmo pārkāpumu, ja attiecīgajā laikā būtu bijuši spēkā 2015. gada Kodeksa noteikumi.

[Piezīme par 25. panta 4. punktu. Citos gadījumos, kas nav aprakstīti 25. panta 4. punktā, kad galīgais lēmums, konstatējot antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir pieņemts vai nu pirms Kodeksa pieņemšanas, vai saskaņā ar kādu no iepriekšējām Kodeksa versijām pirms 2015. gada Kodeksa un noteiktais diskvalifikācijas periods ir pagājis, 2015. gada Kodeksu nevar izmantot, lai atkārtoti klasificētu agrāko pārkāpumu.]

25.5. Kodeksa papildu grozījumi

Visi Kodeksa papildu grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 23. panta 7. punktu.

1. PIELIKUMS. DEFINĪCIJAS

ADAMS — Antidopinga administrācijas un pārvaldības sistēma ir datu ievadīšanai, uzglabāšanai, datu koplietošanai un ziņošanai paredzēts datubāzu pārvaldības tīmekļa instruments, kas izstrādāts, lai atbalstītu ieinteresēto personu un WADA veiktos dopinga apkarošanas pasākumus, ievērojot tiesību aktus datu aizsardzības jomā.

Izplatīšana — citas personas īstenota aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes nodrošināšana, piegādāšana, uzraudzīšana, popularizēšana vai citāda līdzdalība tās lietošanā vai lietošanas mēģinājumā. Tomēr šī definīcija neietver tādas bona fide medicīniskā personāla darbības, kas saistītas ar aizliegtu vielu vai aizliegtu metožu lietošanu patiesā un likumīgā terapeitiskā nolūkā vai citu pieņemamu iemeslu dēļ, kā arī neietver darbības, kas saistītas ar tādām aizliegtām vielām, kuras nav aizliegtas ārpus sacensību pārbaudēs, ja vien apstākļi kopumā neliecina par to, ka šādas aizliegtas vielas ir lietotas nevis patiesi un likumīgi terapeitiskā nolūkā, bet gan sportiskā snieguma uzlabošanai.

Nelabvēlīgi analīžu rezultātiWADA akreditētas laboratorijas vai citas WADA apstiprinātas laboratorijas ziņojums, kurā saskaņā ar Laboratoriju starptautisko standartu un saistītajiem tehniskajiem dokumentiem ir norādīts, ka paraugā konstatēta aizliegtas vielas, tās metabolītu vai marķieru klātbūtne (tostarp paaugstināts endogēno vielu daudzums) vai pierādījumi par aizliegtas metodes lietošanu.

Normai neatbilstīgi pases parametri — ziņojums, kurā saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem identificēts normai neatbilstīgs pases parametrs.

Antidopinga organizācijaparakstītājs, kas atbild par antidopinga noteikumu pieņemšanu attiecībā uz jebkura dopinga kontroles procesa posma sākšanu, īstenošanu vai izpildi. Antidopinga organizācija ir, piemēram, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, citas lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas, kas veic pārbaudes savās rīkotajās sacensībās, WADA, starptautiskās federācijas un valstu antidopinga organizācijas.

Sportists — jebkura persona, kas starptautiskā līmenī (kā noteikusi katra starptautiskā federācija) vai valsts līmenī (kā noteikusi katra valsts antidopinga organizācija) piedalās sporta sacensībās. Antidopinga organizācija pēc saviem ieskatiem var piemērot antidopinga noteikumus sportistam, kas nav ne starptautiska, ne valsts līmeņa sportists, un tādējādi termina "sportists" definīciju attiecināt uz šiem sportistiem. Attiecībā uz sportistiem, kas nav ne starptautiska, ne valsts līmeņa sportisti, antidopinga organizācija var izvēlēties: veikt ierobežotas pārbaudes vai pārbaudes neveikt vispār; analizēt paraugus, izmantojot aizliegto vielu nepilnu izvēlni; ierobežotā apmērā pieprasīt vai vispār nepieprasīt informāciju par atrašanās vietu; nepieprasīt TLA. Tomēr, ja kāds no antidopinga organizācijai pakļautajiem sportistiem, kas sacenšas zemākā sacensību līmenī, nevis starptautiskā vai valsts līmenī, ir pārkāpis 2. panta 1. punktā, 2. panta 3. punktā vai 2. panta 5. punktā minētos antidopinga noteikumus, jāpiemēro Kodeksā (izņemot 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktā) noteiktās sekas. Lai pildītu Kodeksa 2. panta 8. un 9. punkta prasības un lai informētu un izglītotu antidopinga jautājumos, sportists ir jebkura persona, kuru sporta pasākumos piedalīties norīkojis attiecīgais parakstītājs, valdība vai cita sporta organizācija, kas pieņēmusi Kodeksu.

[Piezīme. Šajā definīcijā ir skaidri noteikts, ka visiem starptautiska un valsts līmeņa sportistiem ir jāievēro Kodeksa antidopinga noteikumi; precīzas starptautiska un valsts mēroga sporta definīcijas attiecīgi ir jānosaka starptautisko federāciju un valstu antidopinga organizāciju antidopinga noteikumos. Tāpat definīcijā ir paredzēts, ka katra valsts antidopinga organizācija, kas izdara šādu izvēli, var paplašināt savu antidopinga programmu ārpus starptautiska un valsts līmeņa sportistu loka, attiecinot to uz zemāka līmeņa sacensību dalībniekiem vai individuāliem dalībniekiem, kas nodarbojas ar sportu, taču nepiedalās sacensībās. Tādējādi valsts antidopinga organizācija varētu, piemēram, izvēlēties pārbaudīt amatieru sacensību dalībniekus, bet nepieprasīt tiem TLA. Taču, ja antidopinga noteikumu pārkāpums ietver nelabvēlīgu analīžu rezultātu vai rezultātu falsifikāciju, piemēro visus Kodeksā (izņemot 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktā) paredzētos sodus. Lēmumu par seku piemērošanu amatieru līmeņa sportistiem, kas nodarbojas ar sportu, taču nekad nepiedalās sacensībās, pieņem valsts antidopinga organizācija. Tāpat lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas, kas rīko sacensības tikai meistaru klases sportistiem, var izvēlēties pārbaudīt sacensību dalībniekus, bet, analizējot paraugus, neizmantot aizliegto vielu pilnu izvēlni. Visiem sportistiem neatkarīgi no sacensību līmeņa jābūt iespējai saņemt ar dopinga apkarošanu saistītu informāciju un piedalīties izglītošanas programmās.]

Sportista bioloģiskā pase — Pārbaužu un izmeklējumu starptautiskajā standartā un Laboratoriju starptautiskajā standartā noteikto datu apkopošanas un salīdzināšanas programma un metodes.

Sportista palīgpersonāls — visi treneri, menedžeri, aģenti, komandas dalībnieki, amatpersonas, medicīnas personāls, medicīnas palīgpersonāls, vecāki vai jebkura cita persona, kas strādā ar sportistu, ārstē vai palīdz sportistam, kurš piedalās sporta sacensībās vai gatavojas tām.

Mēģinājums — tīša iesaistīšanās norisē, kas ir būtisks posms tādu darbību ciklā, kuru plānotais iznākums ir antidopinga noteikumu pārkāpums. Tomēr antidopinga noteikumu pārkāpumu nevar konstatēt, pamatojoties tikai uz mēģinājumu izdarīt šādu pārkāpumu, ja persona atsakās no šāda nodoma, pirms to atklāj ar šo mēģinājumu nesaistīta trešā persona.

Netipiska atrade — WADA akreditētas laboratorijas vai citas WADA apstiprinātas laboratorijas ziņojums, kurā saskaņā ar Laboratoriju starptautisko standartu vai attiecīgajiem tehniskajiem dokumentiem ir noteikta prasība veikt papildu izmeklēšanu pirms nelabvēlīga analīžu rezultāta konstatēšanas.

Netipiski pases parametri ziņojums, kurā saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem identificēts netipisks pases parametrs.

CAS — Sporta šķīrējtiesa.

Kodekss — Pasaules antidopinga kodekss.

Sacensības — vienas sacīkstes, sacensības, spēle vai atsevišķa sporta sacensība. Piemēram, basketbola spēle vai olimpiskā 100 metru skrējiena fināls vieglatlētikā. Posmu sacensībās un citās sporta sacensībās, kur balvas piešķir, pamatojoties uz attiecīgās dienas vai cita starpposma rezultātiem, atšķirības starp sacensībām un sporta pasākumu ir noteiktas attiecīgās starptautiskās federācijas noteikumos.

Antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas ("sekas") — ja sportists vai cita persona pārkāpj kādu antidopinga noteikumu, tā sekas var būt viens vai vairāki no šādiem sodiem: a) anulēšana ir konkrētajās sacensībās vai sporta pasākumā gūto sportista rezultātu anulēšana, piemērojot visas no tā izrietošās sekas, tostarp atsavinot visas medaļas, punktus un balvas; b) diskvalifikācija nozīmē to, ka sportistam vai citai personai noteiktu laiku ir aizliegts piedalīties sacensībās vai citos sporta pasākumos, kā arī aizliegts saņemt finansējumu, kā noteikts 10. panta 12. punkta 1. apakšpunktā; c) pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās nozīmē to, ka sportistam vai citai personai uz laiku ir aizliegts piedalīties sacensībās, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums lietā, ko skata saskaņā ar 8. pantu; d) finansiālas sekas nozīmē finansiālas sankcijas par antidopinga noteikumu pārkāpumu vai ar šādu pārkāpumu saistīto izmaksu atlīdzināšana; e) informācijas publiskošana vai publisks ziņojums ir informācijas izplatīšana plašai sabiedrībai vai citām personām, ne tikai tām, kas ir tiesīgas saņemt iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar 14. pantu. Komandu sporta veidos 11. pantā paredzētās sekas var vērst arī pret komandām.

Piesārņots produkts — produkts, kas satur aizliegtu vielu, kura nav norādīta uz šā produkta etiķetes vai informācijā, ko iespējams atrast, veicot saprātīgu meklēšanu internetā.

Anulēšana — sk. iepriekš "antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas".

Dopinga kontrole — visi pasākumi un procesi no pārbaužu veikšanas plānošanas līdz pārsūdzības galīgai izskatīšanai, tostarp visi starppasākumi un starpprocesi, piemēram, informācijas sniegšana par atrašanās vietu, paraugu vākšana un apstrāde, laboratoriska analīze, terapeitiskās lietošanas atļaujas, rezultātu pārvaldība un lietu izskatīšana.

Sporta pasākums — vienas pārvaldības struktūras organizēta atsevišķu sacensību kopīga virkne (piemēram, olimpiskās spēles, Starptautiskās peldēšanas federācijas (FINA) pasaules meistarsacīkstes vai Amerikas sporta spēles).

Sporta pasākuma norises vieta sporta pasākuma rīkotāja norādītā pasākuma norises vieta.

Sporta pasākuma laiks — laikposms no sporta pasākuma sākuma līdz beigām, ko noteicis sporta pasākuma rīkotājs.

Vaina — pienākumu neizpilde vai pienācīgās uzmanības neveltīšana pienākuma izpildei konkrētajā situācijā. Novērtējot sportista vai citas personas vainas pakāpi, jāņem vērā tādi faktori kā, piemēram, šā sportista vai citas personas pieredze, vai sportists ir nepilngadīgs, kā arī tādi īpaši faktori kā invaliditāte, risks, ko sportists uzņemas, un tas, vai viņš ir bijis pienācīgi rūpīgs un veicis pienācīgu izpēti, ņemot vērā šo risku. Novērtējot sportista vai citas personas vainas pakāpi, ir jāņem vērā tādi konkrēti apstākļi, kas ir būtiski, lai izskaidrotu sportista vai citas personas novirzi no cerētā uzvedības standarta. Tādējādi, piemēram, fakts, ka sportists zaudētu iespēju nopelnīt lielas naudas summas diskvalifikācijas periodā vai ka sportista karjera strauji tuvojas beigām, vai ka pārkāpuma izdarīšanas laiks sporta sacensību kalendārā nav būtiski faktori, kas būtu ņemami vērā, samazinot diskvalifikācijas periodu saskaņā ar 10. panta 5. punkta 1. vai 2. apakšpunktu.

[Piezīme. Sportista vainu novērtē, pamatojoties uz tādiem pašiem kritējiem, kādus piemēro saskaņā ar visiem pantiem, kuri attiecas uz vainu. Tomēr saskaņā ar 10. panta 5. punkta 2. apakšpunktu nav pamatoti samazināt sankcijas, ja vien, novērtējot vainas pakāpi, nekonstatē būtisku sportista vai citas personas vainu vai nolaidību attiecīgajā pārkāpumā.]

Finansiālas sekas — sk. iepriekš "antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas".

Sacensību laiks — ja vien starptautiskās federācijas vai attiecīgā sporta pasākuma rīkotāja noteikumos nav paredzēts citādi, "sacensību laiks" ir tāds laikposms, kas sākas divpadsmit stundas pirms sacensībām, kurās sportistam ir plānots piedalīties, un turpinās līdz šādu sacensību un ar šādām sacensībām saistītā paraugu vākšanas procesa beigām.

[Piezīme. Starptautiskā federācija vai sporta pasākuma rīkotāja organizācija var noteikt sacensību laiku, kas atšķiras no paša pasākuma laika.]

Neatkarīgo novērotāju programmaWADA pārraudzīta novērotāju komanda, kura noteiktos sporta pasākumos novēro dopinga kontroles procesu un kurai tiesības sniegt norādījumus saistībā ar šo procesu, kā arī ziņot par saviem novērojumiem.

Individuālais sporta veids — visi tie sporta veidi, kas nav komandu sporta veidi.

Diskvalifikācija — sk. iepriekš "antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas".

Starptautisks sporta pasākums — tāds sporta pasākums vai sacensības, kuru rīko Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, starptautiskā federācija, lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācija vai cita starptautiska sporta organizācija vai saistībā ar kuru kāda no minētājām organizācijām norīko tehniskās amatpersonas.

Starptautiska līmeņa sportists — sportists, kas piedalās starptautiska līmeņa sacensībās, ko katra starptautiskā federācija nosaka saskaņā ar Starptautisko pārbaužu un izmeklēšanas standartu.

[Piezīme. Saskaņā ar Starptautisko pārbaužu un izmeklēšanas standartu starptautiskā federācija var brīvi noteikt kritērijus sportistu klasificēšanai starptautiska līmeņa sportistos, piemēram, atbilstīgi reitingam, dalībai noteiktos starptautiskos sporta pasākumos, licences tipam u. c. Tomēr tai šie kritēriji jāpublicē skaidri un precīzi, lai sportisti ātri un ērti varētu pārliecināties, vai viņi ir klasificēti kā starptautiska līmeņa sportisti. Piemēram, ja kritērijs ir dalība noteiktos starptautiskajos sporta pasākumos, tad starptautiskajai federācijai jāpublicē šo pasākumu starptautisko sporta pasākumu saraksts.]

Starptautiskais standarts WADA pieņemts standarts, kas papildina Kodeksu. Ja starptautiskajā standartā (pretstatā citiem alternatīviem standartiem, praksei vai procedūrām) noteiktās prasības ir izpildītas, var secināt, ka starptautiskajā standartā norādītās procedūras ir veiktas pienācīgi. Starptautiskajos standartos ir iekļauti visi tehniskie dokumenti, kas izdoti atbilstīgi attiecīgajam starptautiskajam standartam.

Lielu sporta pasākumu rīkotājorganizācijas — valstu olimpisko komiteju kontinentālās apvienības un citas starptautiskas vairāku sporta veidu organizācijas, , kas darbojas kā kontinentālu, reģionālu vai citu starptautisku sporta pasākumu pārvaldības struktūras.

Marķieris — tāds savienojums, savienojumu grupa vai bioloģiski parametri, kas norāda uz aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes lietošanu.

Metabolīts — jebkura viela, kas veidojusies biotransformācijas procesā.

Nepilngadīga persona — fiziska persona, kas nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu.

Valsts antidopinga organizācija — tādas valsts pilnvarotas struktūras, kam valsts līmenī ir galvenās pilnvaras un atbildība pieņemt un īstenot antidopinga noteikumus, norīkot paraugu vākšanu, veikt pārbaužu rezultātu pārvaldību un lietu izskatīšanu. Ja valsts kompetentās iestādes nav piešķīrušas minētās pilnvaras, šādas struktūras funkcijas pilda valsts olimpiskā komiteja vai tās pilnvarota iestāde.

Valsts mēroga sporta pasākums — tāds sporta pasākums vai sacensības, kurās piedalās starptautiska vai valsts līmeņa sportisti un kas nav starptautisks sporta pasākums.

Valsts līmeņa sportistssportists, kas piedalās valsts līmeņa sacensībās, ko katra valsts antidopinga organizācija noteikusi saskaņā ar Starptautisko pārbaužu un izmeklēšanas standartu.

Valsts olimpiskā komiteja — Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīta organizācija. Termins "valsts olimpiskā komiteja" attiecas arī uz valsts sporta konfederāciju tajās valstīs, kurās valsts sporta konfederācija pilda valsts olimpiskās komitejas ierastos pienākumus antidopinga jomā.

Nav vainas vai nolaidības sportista vai citas personas pierādījums, ka, būdams maksimāli piesardzīgs, viņš nav zinājis vai nojautis un pamatoti nav varējis zināt vai nojaust, ka ir lietojis vai saņēmis aizliegtu vielu vai ka attiecībā uz viņu ir izmantota aizliegta metode, vai ka viņš citādi ir pārkāpis kādu antidopinga noteikumu. Izņemot gadījumu, kad sportists ir nepilngadīgs, 2. panta 1. punkta pārkāpuma gadījumā viņam ir jāpierāda arī tas, kā aizliegtā viela nokļuvusi viņa organismā.

Nav būtiskas vainas vai nolaidības sportista vai citas personas pierādījums, ka viņa vaina vai nolaidība, ņemot vērā visus apstākļus un tos kritērijus, kas attiecas uz vainas vai nolaidības neesību, bija nebūtiska attiecībā pret antidopinga noteikumu pārkāpumu. Izņemot gadījumu, kad sportists ir nepilngadīgs, 2. panta 1. punkta pārkāpuma gadījumā viņam ir jāpierāda arī tas, kā aizliegtā viela nokļuvusi viņa organismā.

[Piezīme. Kanabinoīdu gadījumā sportistam ir jāpierāda, ka pārkāpumā nav būtiskas viņa vainas vai nolaidības, skaidri pierādot, ka lietošanas apstākļi bija nesaistīti ar sportiskā snieguma uzlabošanu.

Ārpus sacensībām — jebkurš laikposms, kas nav sacensību laikā.

Dalībnieks — jebkurš sportists vai sportista palīgpersonāls.

Persona — fiziska persona, organizācija vai cita struktūra.

Glabāšana — faktiska, fiziska glabāšana vai netieša glabāšana (ko konstatētu tikai tad, ja personai būtu īpaša kontrole pār aizliegto vielu vai aizliegto metodi, vai telpām, kurās atrodas aizliegta viela vai tiek lietota aizliegta metode, vai ja šī persona paredzētu īstenot šo kontroli); tomēr, ja personai nav īpašas kontroles pār aizliegto vielu vai aizliegto metodi, vai telpām, kurās atrodas aizliegta viela vai tiek lietota aizliegta metode, netiešu glabāšanu var konstatēt tikai tad, ja šī persona ir zinājusi par aizliegtas vielas vai aizliegtas metodes esību un paredzējusi to kontrolēt. Tomēr antidopinga noteikumu pārkāpumu nevar konstatēt, pamatojoties tikai uz glabāšanu, ja pirms jebkāda paziņojuma saņemšanas par to, ka persona ir pārkāpusi kādu antidopinga noteikumu, šī persona ir veikusi konkrētas darbības, pierādot, ka tai nav bijis nolūka glabāt kādu aizliegtu vielu vai metodi un ka tā ir atteikusies no šādas glabāšanas, skaidri paziņojot par to antidopinga organizācijai. Neatkarīgi no jebkāda šai definīcijai pretēja apgalvojuma, ja persona iegādājas aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi (tostarp, izmantojot elektroniskus vai citus līdzekļus), uzskata, ka šī persona glabā attiecīgo vielu vai metodi.

[Piezīme. Saskaņā ar šo definīciju tad, ja sportista automašīnā atrod steroīdus, to uzskata par antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja vien sportists nepierāda, ka šo automašīnu ir lietojis kāds cits; tādā gadījumā antidopinga organizācijai ir jāpierāda, ka sportists ir zinājis par šiem steroīdiem un viņam ir bijis nolūks tos izmantot, pat tad, ja automašīna nav bijusi sportista ekskluzīvā valdījumā. Tāpat arī gadījumā, ja steroīdus atrod zāļu skapītī, kas ir sportista un viņa laulātā kopīgā pārziņā, antidopinga organizācijai ir jāpierāda, ka sportists ir zinājis par steroīdu atrašanos skapītī un ka sportistam ir bijis nolūks tos izmantot. Aizliegtas vielas iegāde ir glabāšana, pat tad, ja, piemēram, produkts netiek saņemts, ir paredzēts kādam citam vai tiek nosūtīts uz trešās personas adresi.]

Aizliegto vielu un metožu saraksts — saraksts, kurā norādītas aizliegtās vielas un aizliegtās metodes.

Aizliegtā metode — jebkura metode, kas Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādīta kā aizliegta.

Aizliegtā viela — jebkura viela, kas Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādīta kā aizliegta.

Iepriekšēja lietas izskatīšana — paātrināta, saīsināta lietas izskatīšana saskaņā ar 7. panta 9. punktu pirms lietas izskatīšanas saskaņā ar 8. pantu, saistībā ar kuru sportists saņem paziņojumu par antidopinga noteikumu pārkāpumu, un viņam ir nodrošināta rakstiskas vai mutiskas uzklausīšanas iespēja.

[Piezīme. Lietas iepriekšēja izskatīšana ir tikai pirmstiesas procedūra, kurā var neizskatīt visus lietas faktus. Pēc lietas iepriekšējas izskatīšanas sportistam joprojām ir tiesības uz lietas pilnīgu izskatīšanu pēc būtības. Turpretī 7. panta 9. punktā lietotais termins "paātrināta lietas izskatīšana" nozīmē pilnīgu, paātrinātu lietas izskatīšanu pēc būtības.]

Pagaidu aizliegums piedalīties sacensībās — sk. iepriekš "antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas".

Publiskošana vai publisks paziņojums — sk. iepriekš "antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas".

Reģionāla antidopinga organizācija — reģionāla struktūra, ko dalībvalstis norīkojušas koordinēt un pārvaldīt savu valsts antidopinga programmu deleģētās jomas, kuru vidū var būt antidopinga noteikumu pieņemšana un īstenošana, paraugu vākšana un vākšanas plānošana, rezultātu pārvaldība, TLA pārbaude, lietu izskatīšana un izglītības programmu vadīšana reģionālā līmenī.

Reģistrēto pārbaužu saraksts — augstākās prioritātes sportistu saraksts, ko starptautiskā līmenī atsevišķi izveidojušas starptautiskās federācijas, bet valstu līmenī — valstu antidopinga organizācijas; saskaņā ar attiecīgās starptautiskās federācijas vai valsts antidopinga organizācijas izstrādāto pārbaužu veikšanas plānu šiem sportistiem veic mērķtiecīgas pārbaudes gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām, un tādēļ viņiem ir jāsniedz ziņas par savu atrašanās vietu saskaņā ar 5. panta 6. punktu un Starptautisko pārbaužu un izmeklēšanas standartu.

Paraugs — jebkāds bioloģiskais materiāls, kas ņemts, lai veiktu dopinga kontroli.

[Piezīme. Dažkārt ir izteikti iebildumi, ka asins paraugu ņemšana ir pretrunā noteiktu reliģisko un kultūras grupu principiem. Ir konstatēts, ka šādi iebildumi ir nepamatoti.]

Parakstītāji — struktūras, kas parakstījušas Kodeksu un piekritušas ievērot Kodeksa noteikumus saskaņā ar 23. pantu.

Īpašās vielas — Sk. 4. panta 2. punkta 2. apakšpunktu.

Stingra atbildība — princips, kas paredz, ka saskaņā ar 2. panta 1. un 2. punktu, lai antidopinga organizācija konstatētu antidopinga noteikumu pārkāpumu, tai nav jāpierāda sportista nodoms, vaina vai nolaidība vai tas, ka lietošana bijusi apzināta.

Būtiska palīdzība — atbilstīgi 10. panta 6. punkta 1. apakšpunktam personai, kas sniedz būtisku palīdzību, ir: 1) parakstītā rakstiskā paziņojumā pilnīgi jāatklāj visa informācija, kas tai zināma saistībā ar antidopinga noteikumu pārkāpumu, un 2) pilnīgi jāsadarbojas jebkuras tādas lietas izmeklēšanā un iztiesāšanā, kas saistīta ar šīs personas sniegto informāciju, tostarp, piemēram, jāsniedz liecība lietas izskatīšanā, ja to pieprasa antidopinga organizācija vai lietas izskatīšanas komisija. Turklāt sniegtajai informācijai ir jābūt ticamai un tai ir jābūt būtiskai sāktās lietas materiālu daļai; ja lietas izskatīšanu nesāk, šai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai uz tās pamata tomēr varētu sākt tiesas procesu.

Falsifikācija — pārveidošana kaitnieciskā nolūkā vai kaitnieciskā veidā; kaitnieciskas ietekmes radīšana; kaitnieciska iejaukšanās; traucēšana, maldināšana vai iesaistīšanās jebkādās krāpnieciskās darbībās, lai pārveidotu rezultātus vai novērstu parasto procedūru izpildi.

Mērķpārbaude — noteiktu sportistu atlase pārbaudei, pamatojoties uz Starptautiskajā pārbaužu un izmeklēšanas standartā noteiktajiem kritērijiem.

Komandu sporta veids — sporta veids, kurā ir atļauta sportistu maiņa sacensību laikā.

Pārbaudedopinga kontroles procesa daļas, kas ietver pārbaužu veikšanas plānošanu, paraugu vākšanu, paraugu apstrādi un paraugu transportēšanu uz laboratoriju.

Izplatīšana ja sportists, sportista palīgpersonāls vai kāda cita persona, kura ir antidopinga organizācijas piekritībā, kādai trešai personai (fiziskā veidā vai izmantojot elektroniskus vai citus līdzekļus) pārdod, iedod, transportē, nosūta, piegādā vai izplata (vai šādam nolūkam glabā) aizliegtu vielu vai aizliegtu metodi; tomēr šī definīcija neietver tādas bona fide medicīniskā personāla darbības, kas saistītas ar aizliegtu vielu vai aizliegtu metožu lietošanu patiesā un likumīgā terapeitiskā nolūkā vai citu pieņemamu iemeslu dēļ, kā arī neietver darbības, kas saistītas ar tādām aizliegtām vielām, kuras nav aizliegtas ārpus sacensību pārbaudēs, ja vien apstākļi kopumā neliecina par to, ka šādas aizliegtas vielas ir lietotas nevis patiesi un likumīgi terapeitiskā nolūkā, bet gan sportiskā snieguma uzlabošanai.

TLA — 4. panta 4. punktā aprakstītā terapeitiskās lietošanas atļauja.

UNESCO konvencija Starptautiskā konvencija pret dopingu sportā, kas pieņemta UNESCO ģenerālkonferences 33. sesijā 2005. gada 19. oktobrī, tostarp visi grozījumi, kurus pieņēmušas konvencijas dalībvalstis un Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā dalībvalstu konference.

Lietošana — jebkādas aizliegtas metodes vai aizliegtas vielas izmantošana, uzsmērēšana, iekšķīga lietošana, injicēšana vai cita veida lietošana.

WADA — Pasaules Antidopinga aģentūra.

[Piezīme. Definētie termini ietver to daudzskaitļa formas un locījumus, kā arī gadījumus, kad šos terminus lieto kā citas vārdšķiras.]

2. PIELIKUMS. 10. PANTA PIEMĒROŠANAS PIEMĒRI

1. PIEMĒRS

Fakti. Nelabvēlīgs analīžu rezultāts konstatēts, pamatojoties uz anaboliska steroīda klātbūtni sacensību laikā veiktā pārbaudē (2. panta 1. punkts); sportists nekavējoties atzīstas viņam piedēvētajā antidopinga noteikumu pārkāpumā; sportists pierāda, ka pārkāpumā nav būtiskas viņa vainas vai nolaidības un viņš sniedz būtisku palīdzību.

Seku piemērošana

1. Pirmkārt, piemēro 10. panta 2. punktu. Tā kā uzskata, ka pārkāpumā nav būtiskas sportista vainas, kas būtu pietiekams apstiprinošs pierādījums (sk. 10. panta 2. punkta 1. apakšpunkta 1. daļu un 3. punktu) tam, ka antidopinga noteikumu pārkāpums bijis tīšs, nosaka diskvalifikāciju uz diviem, nevis četriem gadiem (10. panta 2. punkta 2. apakšpunkts).

2. Otrkārt, lietas izskatīšanas komisija izanalizē, vai ir piemērojams ar vainu saistīts diskvalifikācijas perioda samazinājums (10. panta 4. un 5. punkts). Pamatojoties uz to, ka nav konstatēta būtiska vaina vai nolaidība (10. panta 5. punkta 2. apakšpunkts), tā kā anaboliskais steroīds nav īpašā viela, piemērojamās diskvalifikācijas ilgumu samazina no diviem gadiem līdz vienam gadam (tam jābūt vismaz pusei no sākotnēji noteiktajiem diviem gadiem). Pēc tam lietas izskatīšanas komisija noteiks piemērojamo diskvalifikācijas periodu šajā diapazonā, pamatojoties uz sportista vainas pakāpi. (Lai paskaidrotu šo piemēru, pieņemsim, ka lietas izskatīšanas komisija citādā gadījumā noteiktu diskvalifikāciju uz 16 mēnešiem.)

3. Treškārt, lietas izskatīšanas komisija novērtēs iespējamību apturēt vai samazināt diskvalifikācijas periodu saskaņā ar 10. panta 6. punktu (samazinājums, kas nav saistīts ar vainu). Šajā gadījumā piemēro tikai 10. panta 6. punkta 1. apakšpunktu ("Būtiska palīdzība"). (10. panta 6. punkta 3. apakšpunkts ("Tūlītēja atzīšanās") nav piemērojams, jo noteiktais diskvalifikācijas ilgums jau ir mazāks nekā 10. panta 6. punkta 3. apakšpunktā noteiktais minimums — divi gadi). Pamatojoties uz to, ka tika sniegta būtiska palīdzība, diskvalifikācijas periodu var apturēt uz trīs ceturtdaļām no noteiktajiem 16 mēnešiem.* Tādējādi minimālais diskvalifikācijas periods ir četri mēneši. (Lai paskaidrotu šo piemēru, pieņemsim, ka lietas izskatīšanas komisija aptur diskvalifikācijas periodu uz desmit mēnešiem, un tādā gadījumā diskvalifikācijas periods ir seši mēneši.)

4. Saskaņā ar 10. panta 11. punktu diskvalifikācijas periods faktiski sākas no tā brīža, kad lietas izskatīšanā tiek pieņemts galīgais lēmums. Tā kā sportists tūlīt ir atzinies antidopinga noteikumu pārkāpumā, diskvalifikācijas periods var sākties jau paraugu vākšanas dienā, tomēr jebkurā gadījumā vismaz puse no diskvalifikācijas perioda (t. i., vismaz trīs mēneši) sportistam ir jāizcieš pēc dienas, kad lietas izskatīšanā ir pieņemts lēmums.

5. Tā kā nelabvēlīgais analīžu rezultāts tika konstatēts sacensību laikā izdarītā pārbaudē, komisijai automātiski jāanulē šajās sacensībās gūtais rezultāts (9. pants).

6. Saskaņā ar 10. panta 8. punktu anulē arī visus rezultātus, kurus sportists guvis pēc paraugu vākšanas dienas līdz diskvalifikācijas perioda sākumam, ja vien saskaņā ar taisnīguma principiem nav jārīkojas citādi.

7. Ja sportists nav nepilngadīgs, informācija, kas minēta 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktā, jāpublisko, jo publiskošana ir obligāta sankciju daļa (10. panta 13. punkts).

8. Sportists diskvalifikācijas laikā nekādā statusā nedrīkst piedalīties nevienās sacensībās vai citā ar sportu saistītā pasākumā neviena parakstītāja vai ar to saistītu personu piekritībā (10. panta 12. punkta 1. apakšpunkts). Tomēr sportists drīkst atsākt treniņus kopā ar komandu vai izmantot kluba vai parakstītāja dalīborganizācijas, vai ar to saistītu personu telpas un iekārtas: a) šā sportista diskvalifikācijas perioda pēdējo divu mēnešu laikā vai b) noteiktā diskvalifikācijas perioda pēdējā ceturtdaļā (atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir īsāks) (10. panta 12. punkta 2. apakšpunkts). Tādējādi sportists drīkstēs atsākt treniņus pusotru mēnesi pirms diskvalifikācijas perioda beigām.

2. PIEMĒRS

Fakti. Nelabvēlīgs analīžu rezultāts konstatēts, pamatojoties uz stimulējošas īpašās vielas klātbūtni sacensību laikā veiktā pārbaudē (2. panta 1. punkts); antidopinga organizācija var pierādīt, ka sportists antidopinga noteikums ir pārkāpis tīši; sportists nespēj pierādīt, ka aizliegtā viela lietota ārpus sacensībām nesaistīti ar sportiskā snieguma uzlabošanu; sportists tūlīt neatzīstas viņam piedēvētajā antidopinga noteikumu pārkāpumā; sportists nesniedz būtisku palīdzību.

Seku piemērošana

1. Pirmkārt, piemēro 10. panta 2. punktu. Tā kā antidopinga organizācija var pierādīt, ka antidopinga noteikums ir pārkāpts tīši un sportists nevar pierādīt, ka aizliegtā viela lietota ārpus sacensībām nesaistīti ar sportiskā snieguma uzlabošanu (10. panta 2. punkta 3. apakšpunkts), diskvalifikācijas perioda ilgums būs četri gadi (10. panta 2. punkta 1. apakšpunkta 2. daļa).

2. Tā kā pārkāpums izdarīts tīši, diskvalifikācijas periodu nevar samazināt, pamatojoties uz vainas pakāpi (nepiemēro 10. panta 4. un 5. punktu). Ja būtu sniegta būtiska palīdzība, sankcijas varētu apturēt uz laiku līdz trīs ceturtdaļām no noteiktajiem četriem gadiem.* Tādējādi minimālais diskvalifikācijas periods būtu viens gads.

3. Saskaņā ar 10. panta 11. punktu diskvalifikācijas periods sākas dienā, kad lietas izskatīšanā pieņemts galīgais lēmums.

4. Tā kā nelabvēlīgais analīžu rezultāts tika konstatēts sacensību laikā izdarītā pārbaudē, komisijai automātiski jāanulē šajās sacensībās gūtais rezultāts.

5. Saskaņā ar 10. panta 8. punktu anulē arī visus rezultātus, kurus sportists guvis pēc paraugu vākšanas dienas līdz diskvalifikācijas perioda sākumam, ja vien saskaņā ar taisnīguma principiem nav jārīkojas citādi.

6. Ja sportists nav nepilngadīgs, informācija, kas minēta 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktā, jāpublisko, jo publiskošana ir obligāta sankciju daļa (10. panta 13. punkts).

7. Sportists diskvalifikācijas laikā nekādā statusā nedrīkst piedalīties nevienās sacensībās vai citā ar sportu saistītā pasākumā neviena parakstītāja vai ar to saistītu personu piekritībā (10. panta 12. punkta 1. apakšpunkts). Tomēr sportists drīkst atsākt treniņus kopā ar komandu vai izmantot kluba vai parakstītāja dalīborganizācijas, vai ar to saistītu personu telpas un iekārtas: a) šā sportista diskvalifikācijas perioda pēdējo divu mēnešu laikā vai b) noteiktā diskvalifikācijas perioda pēdējā ceturtdaļā (atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir īsāks) (10. panta 12. punkta 2. apakšpunkts). Tādējādi sportists drīkstēs atsākt treniņus divus mēnešus pirms diskvalifikācijas perioda beigām.

3. PIEMĒRS

Fakti. Nelabvēlīgs analīžu rezultāts konstatēts, pamatojoties uz anaboliska steroīda klātbūtni ārpus sacensībām veiktā pārbaudē (2. panta 1. punkts); sportists pierāda, ka pārkāpumā nav būtiskas viņa vainas vai nolaidības un sportists pierāda arī to, ka nelabvēlīgo analīžu rezultātu izraisījis piesārņots produkts.

Seku piemērošana

1. Pirmkārt, piemēro 10. panta 2. punktu. Tā kā sportistam ir apstiprinoši pierādījumi tam, ka viņš antidopinga noteikumu nav pārkāpis tīši, t. i., pārkāpumā nav būtiskas viņa vainas, jo viņš bija lietojis piesārņotu produktu (10. panta 2. punkta 1. apakšpunkta 1. daļa un 10. panta 2. punkta 3. apakšpunkts), diskvalifikācijas periods būs divi gadi (10. panta 2. punkta 2. apakšpunkts).

2. Otrkārt, lietas izskatīšanas komisija izanalizē, vai ir piemērojams ar vainu saistīts diskvalifikācijas perioda samazinājums (10. panta 4. un 5. punkts). Tā kā sportists var pierādīt, ka antidopinga noteikumu pārkāpumu izraisījis piesārņots produkts un ka viņa rīcībā nav būtiskas vainas vai nolaidības saskaņā ar 10. panta 5. punkta 1. apakšpunkta 2. daļu, piemērojamais diskvalifikācijas perioda diapazons būtu jāsamazina no diviem gadiem līdz aizrādījuma izteikšanai. Pēc tam lietas izskatīšanas komisija noteiks piemērojamo diskvalifikācijas periodu šajā diapazonā, pamatojoties uz sportista vainas pakāpi. (Lai paskaidrotu šo piemēru, pieņemsim, ka lietas izskatīšanas komisija citādā gadījumā noteiktu astoņus mēnešus ilgu diskvalifikācijas periodu.)

3. Saskaņā ar 10. panta 8. punktu anulē arī visus rezultātus, ko sportists guvis pēc paraugu vākšanas dienas līdz diskvalifikācijas perioda sākumam, ja vien saskaņā ar taisnīguma principiem nav jārīkojas citādi.

4. Ja sportists nav nepilngadīgs, informācija, kas minēta 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktā, jāpublisko, jo publiskošana ir obligāta sankciju daļa (10. panta 13. punkts).

5. Sportists diskvalifikācijas laikā nekādā statusā nedrīkst piedalīties nevienās sacensībās vai citā ar sportu saistītā pasākumā neviena parakstītāja vai ar to saistītu personu piekritībā (10. panta 12. punkta 1. apakšpunkts). Tomēr sportists drīkst atsākt treniņus kopā ar komandu vai izmantot kluba vai parakstītāja dalīborganizācijas, vai ar to saistītu personu telpas un iekārtas: a) šā sportista diskvalifikācijas perioda pēdējo divu mēnešu laikā vai b) noteiktā diskvalifikācijas perioda pēdējā ceturtdaļā (atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir īsāks) (10. panta 12. punkta 2. apakšpunkts). Tādējādi sportists drīkstēs atsākt treniņus vienu mēnesi pirms diskvalifikācijas perioda beigām.

4. PIEMĒRS

Fakti. Sportists, kura pārbaužu rezultāti nekad nav bijuši nelabvēlīgi vai kuram nekad nav piedēvēts antidopinga noteikumu pārkāpums, spontāni atzīst, ka tīši ir lietojis anaboliskos steroīdus, lai uzlabotu savu sportisko sniegumu. Sportists sniedz būtisku palīdzību.

Seku piemērošana

1. Tā kā pārkāpums ir bijis tīšs, ir piemērojams 10. panta 2. punkta 1. apakšpunkts, un noteiktais diskvalifikācijas pamatperiods būtu četri gadi.

2. Diskvalifikācijas periodu nevar samazināt, pamatojoties uz kritērijiem saistībā ar vainu (nepiemēro 10. panta 4. un 5. punktu).

3. Pamatojoties tikai uz sportista spontāno atzīšanos (10. panta 6. punkta 2. apakšpunkts), diskvalifikācijas periodu var samazināt ne vairāk kā par pusi no paredzētajiem četriem gadiem. Pamatojoties tikai uz sportista spontāno atzīšanos (10. panta 6. punkta 1. apakšpunkts), diskvalifikācijas periodu var apturēt ne vairāk kā par trīs ceturtdaļām no paredzētajiem četriem gadiem.* Saskaņā ar 10. panta 6. punkta 4. apakšpunktu, izskatot šo spontāno atzīšanos kopā ar sniegto būtisko palīdzību, sankcijas varētu samazināt vai apturēt ne vairāk kā uz laiku, kas atbilst trīs ceturtdaļām no paredzētajiem četriem gadiem. Minimālais diskvalifikācijas perioda ilgums būtu viens gads.

4. Diskvalifikācijas periods faktiski sākas dienā, kad lietas izskatīšanā ir pieņemts galīgais lēmums (10. panta 11. punkts). Ja, ņemot vērā spontāno atzīšanos, ir samazināts diskvalifikācijas periods, atbilstīgi 10. panta 11. punkta 2. apakšpunktam nav pieļaujams agrāks diskvalifikācijas perioda sākums. Minētā apakšpunkta nolūks ir nepieļaut, ka sportists divkārši izmanto vienus un tos pašus lietas apstākļus. Tomēr, ja diskvalifikācijas periods ir apturēts, tikai pamatojoties uz sniegto būtisko palīdzību, tad 10. panta 11. punkta 2. apakšpunktu var piemērot un par diskvalifikācijas perioda sākumu uzskata dienu, kad sportists pēdējoreiz lietojis anabolisko steroīdu.

5. Saskaņā ar 10. panta 8. punktu anulē arī visus rezultātus, ko sportists guvis pēc antidopinga noteikumu pārkāpuma līdz diskvalifikācijas perioda sākumam, ja vien saskaņā ar taisnīguma principiem nav jārīkojas citādi.

6. Ja sportists nav nepilngadīgs, informācija, kas minēta 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktā, jāpublisko, jo publiskošana ir obligāta sankciju daļa (10. panta 13. punkts).

7. Sportists diskvalifikācijas laikā nekādā statusā nedrīkst piedalīties nevienās sacensībās vai citā ar sportu saistītā pasākumā neviena parakstītāja vai ar to saistītu personu piekritībā (10. panta 12. punkta 1. apakšpunkts). Tomēr sportists drīkst atsākt treniņus kopā ar komandu vai izmantot kluba vai parakstītāja dalīborganizācijas, vai ar to saistītu personu telpas un iekārtas: a) šā sportista diskvalifikācijas perioda pēdējo divu mēnešu laikā vai b) noteiktā diskvalifikācijas perioda pēdējā ceturtdaļā (atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir īsāks) (10. panta 12. punkta 2. apakšpunkts). Tādējādi sportists drīkstēs atsākt treniņus divus mēnešus pirms diskvalifikācijas perioda beigām.

5. PIEMĒRS

Fakti

Sportista palīgpersonāla loceklis palīdz sportistam pārkāpt noteikto diskvalifikāciju, piesakot viņu dalībai sacensībās ar svešu vārdu. Sportista palīgpersonāla loceklis spontāni atzīstas šajā antidopinga noteikumu pārkāpumā (2. panta 9. punkts), pirms antidopinga organizācija viņam ir paziņojusi par antidopinga noteikumu pārkāpumu.

Seku piemērošana

1. Saskaņā ar 10. panta 3. punkta 4. apakšpunktu diskvalifikācijas perioda ilgums būtu no diviem līdz četriem gadiem atkarībā no pārkāpuma smaguma. (Lai paskaidrotu šo piemēru, pieņemsim, ka lietas izskatīšanas komisija nosaka trīs gadus ilgu diskvalifikācijas periodu.)

2. Diskvalifikācijas periodu nevar samazināt, pamatojoties uz kritērijiem saistībā ar vainu, jo 2. panta 9. punktā noteiktā antidopinga noteikuma pārkāpums ir bijis tīšs (sk. 10. panta 5. punkta 2. apakšpunkta piezīmi).

3. Atbilstīgi 10. panta 6. punkta 2. apakšpunktam — ja atzīšanās ir vienīgais ticamais pierādījums — diskvalifikācijas perioda ilgumu var samazināt uz pusi. (Lai paskaidrotu šo piemēru, pieņemsim, ka lietas izskatīšanas komisija nosaka astoņpadsmit mēnešus ilgu diskvalifikāciju.)

4. Ja sportista palīgpersonāla loceklis nav nepilngadīgs, informācija, kas minēta 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktā, jāpublisko, jo publiskošana ir obligāta sankciju daļa (10. panta 13. punkts).

6. PIEMĒRS

Fakti. Sportistam par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu bija noteikta diskvalifikācija uz 14 mēnešiem, ko apturēja uz četriem mēnešiem, jo sportists bija sniedzis būtisku palīdzību. Tagad šis sportists ir izdarījis otru antidopinga noteikumu pārkāpumu, jo sacensību laikā veiktā pārbaudē ir konstatēts, ka viņa organismā ir tāda stimulējoša viela, kas nav īpašā viela (2. panta 1. punkts); sportists pierāda, ka pārkāpumā nav būtiskas viņa vainas vai nolaidības un viņš sniedz būtisku palīdzību. Ja šis būtu pirmais pārkāpums, komisija sportistam noteiktu diskvalifikāciju uz 16 mēnešiem, no kuriem sešus mēnešus atceltu, pamatojoties uz sniegto būtisko palīdzību.

Seku piemērošana

1. Otrajam antidopinga noteikumu pārkāpumam piemēro 10. panta 7. punktu, jo uz to attiecas 10. panta 7. punkta 4. apakšpunkta 1. daļa un 5. apakšpunkts.

2. Saskaņā ar 10. panta 7. punkta 1. apakšpunktu diskvalifikācijas periods būtu ilgāks par

a) sešiem mēnešiem,

b) pusi no diskvalifikācijas perioda, kas bija noteikts par pirmo antidopinga noteikumu pārkāpumu, neņemot vērā nekādus 10. panta 6. punktā paredzētos samazinājumus (šajā piemērā tas būtu puse no 14 mēnešiem jeb septiņi mēneši); vai

c) divreiz ilgāks nekā citkārt piemērojamais diskvalifikācijas periods par otrreizēju antidopinga noteikumu pārkāpumu, ko skata tā, it kā tas būtu pirmais pārkāpums, neņemot vērā nekādus 10. panta 6. punktā paredzētos samazinājumus (šajā piemērā tas būtu 16 mēneši, kas reizināti ar divi, jeb 32 mēneši).

Tādējādi par otro pārkāpumu noteiktais diskvalifikācijas periods būtu ilgākais no a), b) un c) apakšpunktā paredzētajiem periodiem, respektīvi 32 mēneši.

3. Treškārt, lietas izskatīšanas komisija novērtēs iespējamību atcelt vai samazināt diskvalifikācijas periodu saskaņā ar 10. panta 6. punktu (samazinājums, kas nav saistīts ar vainu). Šajā gadījumā piemēro tikai 10. panta 6. punkta 1. apakšpunktu (Būtiska palīdzība). Pamatojoties uz to, ka tika sniegta būtiska palīdzība, diskvalifikācijas periodu var apturēt uz trīs ceturtdaļām no noteiktajiem 32 mēnešiem.* Tādējādi minimālais diskvalifikācijas periods ir astoņi mēneši. (Lai paskaidrotu šo piemēru, pieņemsim, ka lietas izskatīšanas komisija atceļ astoņus mēnešus no noteiktā diskvalifikācijas perioda, pamatojoties uz sniegto būtisko palīdzību, un tādā gadījumā diskvalifikācijas periods tiek saīsināts līdz diviem gadiem.)

4. Tā kā nelabvēlīgais analīžu rezultāts tika konstatēts sacensību laikā izdarītā pārbaudē, komisijai ir automātiski jāanulē šajās sacensībās iegūtais rezultāts.

5. Saskaņā ar 10. panta 8. punktu anulē arī visus rezultātus, ko sportists guvis pēc paraugu vākšanas dienas līdz diskvalifikācijas perioda sākumam, ja vien saskaņā ar taisnīguma principiem nav jārīkojas citādi.

6. Ja sportists nav nepilngadīgs, informācija, kas minēta 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktā, jāpublisko, jo publiskošana ir obligāta sankciju daļa (10. panta 13. punkts).

7. Sportists diskvalifikācijas laikā nekādā statusā nedrīkst piedalīties nevienās sacensībās vai citā ar sportu saistītā pasākumā neviena parakstītāja vai ar to saistītu personu piekritībā (10. panta 12. punkta 1. apakšpunkts). Tomēr sportists drīkst atsākt treniņus kopā ar komandu vai izmantot kluba vai parakstītāja dalīborganizācijas, vai ar to saistītu personu telpas un iekārtas: a) šā sportista diskvalifikācijas perioda pēdējo divu mēnešu laikā vai b) noteiktā diskvalifikācijas perioda pēdējā ceturtdaļā (atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir īsāks) (10. panta 12. punkta 2. apakšpunkts). Tādējādi sportists drīkstēs atsākt treniņus divus mēnešus pirms diskvalifikācijas perioda beigām.

___________________________

* Saskaņā ar WADA atļauju ārkārtas apstākļos maksimālais laiks, par kādu var apturēt diskvalifikāciju, pamatojoties uz sniegto būtisko palīdzību, var būt ilgāks nekā trīs ceturtdaļas, un uz laiku atlikt var ziņošanu un informācijas publiskošanu.

World Anti-Doping Code

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!