Iesniegumi

Par Valērija Maļgina kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3349)

Pamatojoties uz š.g. 28.oktobra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Valērija Maļgina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 4. novembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 28.oktobra sēdes protokola nr.33

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Valērija Maļgina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Valērija Maļgina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Valēriju Maļginu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

par piedalīšanos NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros dažāda veida konferencēs, darba tikšanās;

par iesaistīšanos praktiskajās mācībās par meklēšanas un glabāšanas operāciju veikšanu un gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu;

par NBS meklēšanas un glābšanas vienību darbības noteikumu izstrādāšanu;

par godprātīgu darbu, patriotisku attieksmi pret LR Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Saeimas deputāti: V.Dinēvičs, V.Stikuts, L.Teniss, V.Boka, D.Turlais

1997.gada 23.oktobrī

Lūdzu rast iespēju pozitīvi izskatīt jautājumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzes helikopteru posma lidotājam, NBS štāba Operāciju vadības un plānošanas (J–3) pārvaldes virsniekam virsleitnantam Valērijam Maļginam.

Valērijs Maļgins pēc vidusskolas beigšanas Rīgā 1987.gadā tika iesaukts armijā, un bijušais Rīgas Oktobra rajona kara komisariāts nosūtīja viņu uz mācībām Armaviras kara lidotāju augstskolā. Pēc augstskolas beigšanas Valērijs Maļgins ir griezies Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā ar lūgumu atsaukt viņu dienēt Latvijas armijā. Taču tajā laikā to nebija iespējams realizēt. 1994.gadā Valērijs Maļgins ir demobilizējies pats un pēc atgriešanās mājās griezies LR Aizsardzības ministrijā ar lūgumu iesaukt viņu aktīvajā dienestā, un 1995.gada sākumā viņš tika iesaukts aktīvajā dienestā kā Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru posma lidotājs.

Dienesta laikā Valērijs Maļgins ir parādījis sevi kā disciplinēts un centīgs virsnieks, kurš ar lielu atbildības sajūtu veic savus dienesta pienākumus, labi pārzina aviācijas tehniku un prasmīgi to ekspluatē. Viņš ir arī labs datortehnikas speciālists.

Valērijs Maļgins brīvi pārvalda latviešu, angļu un krievu valodu. No 1995.gada decembra viņš piedalās kā NBS Gaisa spēku pārstāvis NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros dažāda veida konferencēs, darba tikšanās un praktiskajās mācībās Latvijā un ārzemēs: ASV, Beļģijā, Zviedrijā, Austrijā, Dānijā, Slovēnijā. Visi šie pasākumi ir saistīti ar meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanu un gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu.

Godam pildot savus pienākumus, Valērijs Maļgins ir parādījis sevi kā zinošs speciālists. 1997.gada septembra sākumā viņš ir piekomandēts Gaisa spēku štābā kā operatīvās plānošanas (S–3) nodaļas virsnieks. No septembra beigām viņš pilda NBS štāba Operāciju vadības un plānošanas (J–3) pārvaldes virsnieka pienākumus. Virsleitnantam Valērijam Maļginam NBS komandiera vārdā tika piešķirts atzinības raksts par ieguldījumu Gaisa spēku attīstībā.

Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki izjūt kvalificētu lidotāju un speciālistu trūkumu. Valērijs Maļgins ir labi sagatavots virsnieks un augstas klases speciālists, kura zināšanas un pieredze ir nepieciešami Gaisa spēkiem. Uzņemšana pilsonībā likvidēs šķēršļus, kas traucē Valērijam Maļginam dienesta pienākumu pildīšanu.

NBS Gaisa spēku komandiera p.i.

1997.gada 1.oktobrī pulkvežleitnants Ojārs Ivanovs

Lūdzu rast iespēju pozitīvi izskatīt jautājumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzes helikopteru posma lidotājam virsleitnantam Valērijam Maļginam.

Valērijs Maļgins ir pabeidzis Armaviras kara lidotāju augstskolu un ieguvis specialitāti lidotājs iznīcinātājs. Sākot 1995.gadā savu dienestu Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos, viņš ir pārkvalificējies par helikopteru posma lidotāju.

Esmu sadarbojies ar Valēriju Maļginu NATO programmas “Partnerattiecības mieram” (PfP) īstenošanas gaitā. No 1995.gada decembra viņš piedalās kā NBS Gaisa spēku pārstāvis NATO PfP programmas ietvaros dažāda veida konferencēs, darba tikšanās un praktiskajās mācībās ārzemēs: ASV, Beļģijā, Zviedrijā, Austrijā. Visu šo pasākumu tēmas bija saistītas ar meklēšanas un glābšanas pasākumu plānošanu un veikšanu, meklēšanas un glābšanas vingrinājumu plānošanu un meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanu krīzes un stihisko nelaimes gadījumu apstākļos. Iegūtās zināšanas šinī jomā Valērijs Maļgins ir pielietojis, kopā ar saviem kolēģiem piedaloties NBS meklēšanas un glābšanas vienību darbības noteikumu izstrādāšanā. Pašlaik viņš turpina darbu šinī jomā kopā ar civilajām struktūrām, izstrādājot Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas organizācijas nolikumu.

Valērijs Maļgins ir piedalījies arī NATO oganizētajā darba apspriedē par meklēšanas un glābšanas iekārtu un procedūru standartizāciju, kuras mērķis ir visu valstu meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanas un iekārtu standartu tuvināšana NATO standartiem. Valērijs Maļgins brīvi pārvalda latviešu un angļu valodu. Viņš ir izmantojis savas angļu valodas zināšanas arī kā angļu–latviešu–angļu valodas tulks, pavadot LR Gaisa spēku delegāciju Slovēnijā, konferencē par reģionālās gaisa telpas menedžmentu. Vairākkārt viņš ir strādājis kā tulks ar ārzemju delegācijām, izmantojot savas zināšanas aviācijas jomā.

Esmu pārliecinājies, ka Valērijs Maļgins ir augstas klases speciālists, iniciatīvs virsnieks ar augstu atbildības sajūtu, kurš aktīvi strādā un liek lietā savas zināšanas darbā LR Gaisa spēku attīstībai. Uzskatu, ka ar savu darbu un ieguldījumu Latvijas Republikas NBS attīstībā, kā arī lojālo attieksmi pret Latvijas Republiku un politiku Valērijs Maļgins ir pelnījis, lai viņam piešķirtu Latvijas Republikas pilsonību.

NBS štāba meteoroloģiskā un ekoloģiskās uzraudzības dienesta priekšnieks, NBS štāba Starptautiskās militārās sadarbības grupas vadītājs

kapteinis Jānis Avišāns

Lūdzu rast iespēju pozitīvi izskatīt jautājumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzes helikopteru posma lidotāja virsleitnanta Valērija Maļgina uzņemšanu Latvijas Republikas pilsonībā.

Valērijs Maļgins ir pabeidzis Armaviras kara lidotāju augstskolu ar izcilību un ieguvis specialitāti lidotājs inženieris, iznīcinātājs. Uzsākot 1995.gadā savu dienestu Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos, viņš īsā laikā pārkvalificējās par helikoptera lidotāju.

Dienesta laikā Valērijs Maļgins ir parādījis sevi kā inteliģents, disciplinēts un centīgs virsnieks, kurš ar lielu atbildības sajūtu veic savus dienesta pienākumus, labi pārzina aviācijas tehniku un prasmīgi to ekspluatē. Pastāvīgi paaugstina savu profesionālo līmeni. Pēc rakstura ir nosvērts, komunikabls, ar kolēģiem un komandieriem laipns, izturēts un korekts attiecībās ar karavīriem.

Valērijs Maļgins brīvi pārvalda latviešu un angļu valodu. Savas angļu valodas zināšanas izmanto ikdienas darbā, strādājot kā tulks ar ārzemju delegācijām un piedaloties NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros rīkotajos pasākumos Latvijā un ārvalstīs. Valērijs Maļgins, godam pildot savus pienākumus, ir parādījis sevi kā zinošs speciālists, un viņam tika uzticēts uzdevums piedalīties NBS meklēšanas un glābšanas vienību darbības noteikumu izstrādāšanā un Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas organizācijas nolikumu izstrādāšanā.

Valērijs Maļgins ir saistījis savu dzīvi ar Latvijas Republikas militāro aviāciju. Viņš ir uzticīgs savam darbam, dienē ar pārliecību par nepieciešamību veltīt savu darbu Latvijas Republikas Gaisa spēku attīstībai. Esmu pārliecināts, ka nepieciešamības gadījumā Valērijs Maļgins godam izpildīs militārā lidotāja pienākumu.

Uzskatu, ka Valērijs Maļgins ir cienīgs kļūt par Latvijas Republikas pilsoni.

LR Gaisa spēku Aviācijas bāzes eskadriļas komandiera vietnieks virsleitnants Igors Mackāns

Autobiogrāfija

Es, Valērijs Maļgins, esmu dzimis 1970.gada 4.jūlijā bijušās PSRS Permas apgabalā, Kunguras pilsētā. Vecāki uz manas dzimšanas brīdi dzīvoja Rīgā. 1970.gada vasarā tēvs bija darba komandējumā un mana māte, būdama stāvoklī un ar diviem bērniem (maniem vecākiem brāļiem), aizbrauca pavadīt pirmsdzemdību atvaļinājumu pie saviem radiem Permas apgabalā, kur es arī piedzimu. Uzreiz pēc dzemdībām māte ar mani un maniem brāļiem atgriezās mājās Rīgā.

Mans tēvs Vasilijs Maļgins dzimis 1934.gada 1.janvārī Permas apgabalā. 1960.gadā iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā un kopš tā laika pastāvīgi dzīvo Rīgā. Pēc profesijas radioinženieris, pašlaik — pensionārs. Mana māte Ludmila Maļgina dzimusi 1942.gada 23.februārī Permas apgabalā. 1962.gadā apprecējās ar manu tēvu un no tā laika pastāvīgi dzīvo Rīgā. Pēc profesijas — skaitļošanas tehnikas operatore, ilgus gadus strādāja VEF, pašlaik –— pensionāre. Man ir divi brāļi. Jevgēnijs Maļgins dzimis 1962.gada 17.maijā, dzīvo ar savu ģimeni Rīgā, Andrejs Maļgins dzimis 1965.gada 24.janvārī, dzīvo ar savu ģimeni Igaunijā, Tallinā.

1977.gadā es iestājos Rīgas angļu valodas specializētā vidusskolā un pabeidzu to 1987. gadā. Pēc skolas beigšanas 1987.gadā toreizējais Rīgas Oktobra rajona kara komisariāts nosūtīja mani uz mācībām Armaviras kara aviācijas lidotāju augstskolā. 1991.gada 19.oktobrī es pabeidzu augstskolu ar izcilību (specialitāte — lidotājs inženieris, iznīcinātājs).

Pēc augstskolas beigšanas tiku nosūtīts uz Orenburgas apgabala mācību centru kā lidotājs. 1992.gada februārī, būdams atvaļinājumā mājās Rīgā, griezos Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas kadru daļā ar lūgumu atsaukt mani dienēt mājās Latvijas armijā. Informācija par mani tika pierakstīta un man tika teikts, ka ir jāpaaugstina kvalifikācija un, kad būs iespēja, mani atsauks uz mājām.

1992.gada augustā atkal biju atvaļinājumā mājās un atkārtoti griezos Aizsardzības ministrijā ar lūgumu atsaukt mani, saņēmu tādu pašu atbildi kā 1992. gada februārī. Diemžēl atlūgumu tā arī nesagaidīju, un tikai 1994.gada augustā man pašam izdevās demobilizēties, lai atgrieztos mājās.

Kad 1987.gadā iestājos Armaviras augstskolā, pase man tika atņemta un atdota augtskolas štābam. Kad es pabeidzu augstskolu, man neizsniedza manu pasi, bet izrakstīja personas apliecību. Lai atgrieztos mājās un arī lai apprecētos (mani mājās jau sen gaidīja līgava), man vajadzēja saņemt iekšzemes un ārzemju pases.

Neskatoties uz to, ka visu mācību laiku līdz pat 1994.gadam, kad demobilizējos, es biju pierakstīts Rīgā pie saviem vecākiem un nekad nekur Krievijā pierakstīts nebiju, man izrakstīja tāda parauga iekšzemes un ārzemes pases, kādas 1994.gadā bija lietošanā Krievijas Federācijā. Tas ir, iekšzemes pase bija izrakstīta uz tāda parauga pases, kur ir teksts, ka šis pases īpašnieks ir Krievijas Federācijas pilsonis. Lai atgrieztos mājās, biju spiests paņemt tādas pases, kādas man izsniedza. Pases man tika izsniegtas 1994.gada jūlijā, un jau augustā es atgriezos mājās.

Nekad un nekur es neesmu griezies ar lūgumu piešķirt man Krievijas pilsonību un joprojām neuzskatu sevi par Krievijas pilsoni.

1994.gada 1.oktobrī es apprecējos. Sieva Karīna Klancberga dzimusi Rīgā 1970.gadā (latviete, Latvijas pilsone), somu valodas tulks, strādā par Somijas vēstnieka sekretāri tulku Somijas vēstniecībā Rīgā. Pēc kāzām griezos Pilsonības un imigrācijas departamentā, lai saņemtu konsultāciju, kādā veidā es varētu atteikties no Krievijas pilsonības un saņemt pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Saņēmu atbildi, ka atteikties varu, bet garantijas, ka es saņemšu iedzīvotāja statusu, nav. Un tādā veidā es varu palikt vispār bez dokumentiem.

Pēc atgriešanās mājās griezos LR NBS Gaisa spēku štābā ar lūgumu iesaukt mani aktīvajā dienestā. 1994.gada 28.decembrī noliku valsts valodas prasmes eksāmenu atbilstoši trešās pakāpes prasībām. 1995.gada 4.maijā ar LR aizsardzības ministra pavēli tiku ieskaitīts LR Aizsardzības spēku sastāvā un iesaukts aktīvajā dienestā kā helikopteru posma lidotājs Gaisa spēku aviācijas bāzē, kur turpinu dienēt arī pašlaik. Vienlaicīgi no 1997.gada septembra sākuma biju arī Gaisa spēku štāba operatīvās plānošanas (S–3) nodaļas virsnieks, bet no septembra beigām esmu NBS štāba operāciju vadības un plānošanas (J–3) pārvaldes virsnieks.

No 1995.gada decembra kā NBS Gaisa spēku pārstāvis esmu piedalījies NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros dažāda veida konferencēs, darba tikšanās un praktiskajās mācībās Latvijā un ārzemēs: ASV, Beļģijā, Zviedrijā, Austrijā, Dānijā, Slovēnijā. Visi šie pasākumi ir saistīti ar meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanu un gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu.

Visa mana dzīve ir saistīta ar Latviju — tā ir mana Dzimtene. Uzskatu par godu dienēt Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos kā lidotājs un, ja būs nepieciešams, — aizstāvēt Latvijas neatkarību. Par savu pienākumu uzskatu kalpot Latvijas valstij, un kā Latvijas Republikas pilsonim man būs vairāk iespējau plašāk piedalīties Latvijas Republikas Gaisa spēku darbībā, izmantojot savas zināšanas un darba pieredzi.

1997.gada 1.oktobrī V.Maļgins

Par Hermaņa Černova kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3350)

Pamatojoties uz š.g. 4.novembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Hermaņa Černova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 4.novembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 4.novembra sēdes protokola nr.34

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Hermaņa Černova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Hermaņa Černova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Hermani Černovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

par krasta apsardzes kuģu diviziona izveidošanu,

par ieguldījumu kuģu komandieru un to palīgu apmācībā,

par piedalīšanos starptautiskajās mācībās un semināros NATO un ASV kara flotes štābā,

par godprātīgu darbu, uzticību un patriotisku attieksmi pret LR Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

6.Saeimas deputāti: V.Dinēvičs, V.Stikuts, L.Teniss, V.Boka,

1997.gada 23.oktobrī D.Turlais, M.Bekasovs, J.Ādamsons

Komandkapteinis Hermanis Černovs Latvijas Jūras spēkos dienē no 1995.gada augusta. No pirmās dienas parādīja savu augsto profesionālo līmeni, lielas darba un labas organizatora spējas. Faktiski pateicoties tikai savām spējām, izveidoja krasta apsardzes kuģu divizionu. Iemantojis lielu autoritāti, prot ātri nodibināt kontaktus ar kolektīvu un to virzīt uzdevuma izpildei. Īsā laikā apguva angļu valodu, pateicoties tam, spēja aktīvi piedalīties starptautiskajos semināros un mācībās, kurās tūlīt bija ievērots kā augsti profesionāls speciālists. Ļoti labas atsauksmes tika saņemtas no ASV, Dānijas un Zviedrijas militārajiem speciālistiem. Pateicoties zināšanām un praktiskajai pieredzei, palīdz paaugstināt Latvijas virsnieka autoritāti.

Veidojot krasta apsardzes kuģu divizionu, personīgi veica zināmu darbu, apmācot kuģu komandierus, to palīgus navigācijas jautājumos. Visa darba rezultātā redzami izmainījās kuģu komandu organizācija, spēja pildīt uzdevumus valsts robežas aizsardzībā.

Ņemot vērā minēto, Hermanis Černovs ir cienīgs būt Latvijas Republikas pilsonis par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā.

1997.gada 16.janvārī Jūras spēku komandieris jūras kapteinis G.Zeibots

Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aktīvajā dienestā ir divi Jūras spēku virsnieki, kuri nav ieguvuši Latvijas Republikas pilsonību.

Abi virsnieki runā vairākās svešvalodās, ieguvuši teicamu izglītību un Jūras spēkos ir vienīgie militārie speciālisti savā jomā. Ārvalstu militārie pārstāvji pēc starptautiskām mācībām, sanāksmēm un citām aktivitātēm, kurās piedalījušies J.Verba un H.Černovs, apliecinājuši, ka viņi ir augstas klases speciālisti ar nevainojamu morālo stāju. Gan H.Černovs, gan J.Verba iemantojuši autoritāti ar savu godprātīgo darbu, patriotisko attieksmi pret Latvijas un Jūras spēku popularizēšanu.

Uzskatu, ka komandkapteinis H.Černovs un kapteiņleitnants J.Verba ir cienīgi kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā.

1997.gada 31.jūlijā Ar cieņu, — aizsardzības ministrs T.Jundzis

Autobiogrāfija

Es, Hermanis Černovs, esmu dzimis 1962.gada 30.janvārī Ļeņingradā. Krievs. No trīs mēnešu vecuma kopā ar vecākiem pārcēlos uz pastāvīgu dzīvi Liepājā. Mācījos Liepājas 3. vidusskolā, kuru beidzu 1979.gadā, un šajā gadā iestājos Ļeņingradas Augstākajā kara, jūras skolā, kuru pabeidzu 1984.gadā. Iegūta specialitāte — kuģa bruņojums.

No 1984.gada augusta līdz 1985.gada martam dienēju mīnu torpēdu bāzes laboratorijas priekšnieka amatā Murmanskā. No 1985.gada aprīļa līdz 1994. gada decembrim es biju atomzemūdenes mīnu torpēdu kaujas nodaļas komandieris, zemūdenes komandiera palīgs, zemūdenes komandiera kaujas vadīšanas vecākais palīgs un zemūdenes komandiera vecākais palīgs. No 1984.gada augusta līdz 1988.gada augustam dienēju Murmanskā. No 1988.gada augusta līdz 1994.gada decembrim dienēju Kamčatkā. No 1990.gada septembra līdz 1991.gada jūlijam mācījos Augstākajos kara flotes virsnieku kursos. 1993.gadā piešķirta dienesta pakāpe — otrā ranga kapteinis. 1994.gada decembrī tiku atvaļināts no Krievijas kara flotes sakarā ar kontrakta neparakstīšanu.

1995.gada janvārī atgriezos Latvijā. No 1995.gada 7.augusta ieskaitīts LR virsnieku sastāvā, piešķirta pakāpe — komandkapteinis. No 1995.gada augusta līdz 1996.gada decembrim biju krasta apsardzes kuģu diviziona komandieris. No 1996.gada decembra esmu NBS Jūras spēku štāba priekšnieka vietnieks. 1995.gada oktobrī piedalījos NATO jūras mācībās “Cooperative Jaguar — 95”. 1995.gada februārī piedalījos štābu mācībās “Cooperative Tide – 96” ASV. 1996.gada aprīlī piedalījos mācībās “Baltic TTE” Zviedrijā. 1996.gada maijā vadīju krasta apsardzes kuģu grupu pārgājiena un remonta laikā Gotlandē. 1996.gada jūnijā vadīju krasta apsardzes kuģu grupu oficiālā vizītē Bornholmā, Dānijā. 1996.gadā arī piedalījos dažādos semināros NATO štābā Briselē un ASV kara flotes štābā Londonā.

1988.gadā es apprecējos. Mana sieva Černova Tatjana, Valentīna meita, dzimusi 1962.gadā Liepājā. Latvijas Republikas pilsone. Ģimenē ir divi bērni: meita Anna — dzimusi 1991.gadā Rīgā, meita Aļvina — dzimusi 1993.gadā Rīgā.

Tēvs Genādijs Černovs dzimis 1939.gada 13.janvārī Novgorodā, no 1963.gada — šķīries un dzīvo Sanktpēterburgā. Par tēvu man sīkākas informācijas nav. Māte Ludmila Černova dzimusi 1935.gada 23.maijā, Latvijas Republikas pastāvīgā iedzīvotāja, pensionāre, dzīvo Liepājā. Brāļu un māsu man nav.

Es pārvaldu krievu un angļu valodu.

Naidīgās organizācijās neesmu sastāvējis. Slepenos dienestos neesmu strādājis. Neesmu sodīts.

1997.gada 21.janvārī A.Černovs