VALDĪBĀ

Ministru kabineta 7. novembra sēdē

Izskatīts jautājums “Grozījums MK 1997.gada 30.aprīļa rīkojumā nr.209 “Par valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu 1997.gadam””. Pieņemta zināšanai ekonomikas ministra Ata Sausnīša sniegtā informācija. Noteikts, ka Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi pēc valsts budžeta saistību un likumos noteikto maksājumu izpildes izmantojami saskaņā ar MK apstiprināto maksājumu plānu. Pieņemta zināšanai ekonomikas ministra A.Sausnīša sniegtā informācija par a/s “Ventamonjaks” valsts kapitāla daļu privatizāciju saistībā ar MK 1997.gada 5.marta rīkojumu nr.105. Finansu ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju uzdots risināt jautājumu par ēkas iegādi Rīgā, Alberta ielā 1, īpašumu maiņas ceļā. Paredzēts atbalstīt priekšlikumus par finansējuma piešķiršanu šādām vajadzībām: Ārlietu ministrijai — 634 tūkst. latu ēku iegādei Jūrmalā, Bulduru prospektā 135; Iekšlietu ministrijai — 15 tūkst. latu Rīgas pilsētas galvenās policijas pārvaldes ceļu policijas nodaļas telpu remontam un iekārtojumam Klijānu ielā 2/14; Labklājības ministrijai — 110 tūkst. latu Rīgas pilsētas dzemdību nama parādu samaksai; Izglītības un zinātnes ministrijai — 10 tūkst. latu ēkas atbrīvošanai Rīgā, Doma laukumā 1. Ekonomikas ministrijai uzdots sagatavot attiecīgos priekšlikumus par līdzekļu pārdali minētā finansējuma nodrošināšanai. Jautājumu atkārtoti paredzēts izskatīt MK sēdē 11.novembrī.

Akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā veicama pašvaldību finansu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociāli ekonomiskās atšķirības. Lai veiktu pašvaldību finansu izlīdzināšanu, paredzēts aprēķināt katras pašvaldības ieņēmumu prognozi no vērtētiem ieņēmumiem, aprēķināt katras pašvaldības finansu nepieciešamību, izdarīt pašvaldību ieņēmumu pārdali caur finansu izlīdzināšanas fondu un ar valsts dotācijas daļu nodrošināt izlīdzināto ieņēmumu un aprēķinātās finansu nepieciešamības noteiktu attiecību pašvaldību grupās. Izlīdzināšanas fondu veidos diferencēti atskaitījumi no nodokļiem un valsts budžeta dotācija. Likumprojektā paredzēts, ka ieņēmumu neizlīdzināmā augšējā robeža būs līmenis, kurš par 10 procentiem pārsniedz vidējo vērtēto ieņēmumu līmeni uz vienu iedzīvotāju valstī. Savukārt neizlīdzināmā apakšējā robeža paredzēta līmenī, kurš par 10 procentiem zemāks nekā vidējais vērtēto ieņēmumu līmenis uz vienu iedzīvotāju valstī. Tām pašvaldībām, kuru vērtētie ieņēmumi ir robežās līdz ieņēmumu neizlīdzināmai augšējai robežai vai ieņēmumu neizlīdzināmai apakšējai robežai, ir neitrālas attiecībā pret finansu izlīdzināšanu, paredzēts neveikt iemaksas izlīdzināšanas fondā, kā arī nesaņemt dotācijas no pašvaldību iemaksām izlīdzināšanas fondā.

Valdības preses departaments