Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/13

Rīgā 2019.gada 30.septembrī (prot. Nr.38, 2.p.)

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 15.decembra lēmumā Nr.1/32 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika"

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
20.panta pirmo daļu un
likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un
25.panta pirmo daļu

1. Izdarīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 15.decembra lēmumā Nr.1/32 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 200.nr.; 2013, 193.nr.; 2015, 219.nr.; 2016, 211.nr.; 2016, 233. nr.; 2018, 161.nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1. Elektroenerģijas sadales sistēmas (turpmāk – sadales sistēma) pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka sadales sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).";

1.2. izteikt 2.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1. diferencētie tarifi – tarifi, pēc kuriem par sadales sistēmas pakalpojumiem norēķinās sadales sistēmas lietotāji, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji;";

1.3. papildināt 2.5.apakšpunktu pēc vārda "un" ar vārdu "elektroenerģijas";

1.4. papildināt 2.5.¹apakšpunktu pirms vārdiem "sistēmas operatora" ar vārdu "sadales";

1.5. papildināt lēmumu ar 2.6.¹ un 2.6.²apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.6.¹ regulatīvais periods – laika periods, kuram nosaka atļautos ieņēmumus;

2.6.² regulatīvais rēķins – rēķins, kurā ietver nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumus un šajā metodikā noteiktās plānoto un faktisko izmaksu atšķirības;";

1.6. izteikt 2.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.7. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – sadales sistēmas operatora aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai;";

1.7. papildināt lēmumu ar 2.8.¹apakšpunktu šādā redakcijā:

2.8.¹ tarifu periods – laika periods, kurā ir piemērojami diferencētie tarifi;";

1.8. papildināt 4.punktu pēc vārdiem "aiz komata" ar vārdiem "un elektroenerģijas apjomu kilovatstundās [kWh], kas noapaļots līdz veselam skaitlim";

1.9. papildināt lēmumu ar 6.¹ un 6.²punktu šādā redakcijā:

"6.¹ Regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, komersants iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā – tarifu periodam. Regulators ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

6.² Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa (turpmāk – plānotie ieņēmumi). Plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu periodu attiecināmie 39.¹1.apakšpunktā norādītie lielumi.";

1.10. izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7. Nosakot transportētās elektroenerģijas apjoma prognozes novirzi, sadales sistēmas operators tajā neieskaita elektroenerģijas apjomu, kas piegādāts lietotājiem, attiecībā uz kuriem sadales sistēmas operators ir piemērojis efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumus atbilstoši regulatora noteikumiem par efektīvas atļautās slodzes izmantošanas nosacījumiem.";

1.11. svītrot 8.punktu;

1.12. izteikt 3.nodaļas virsrakstu šādā redakcijā:

"3. Atļauto ieņēmumu aprēķinā iekļaujamās izmaksas";

1.13. izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15. Sadales sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas (I_SSO), kas sastāv no kapitāla izmaksām (I_kap), ekspluatācijas izmaksām (I_ekspl), nodokļiem (I_nod), izmaksu apmēra, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti (I_SSOef), un ieņēmumu korekcijas (I_kor):

I_SSO = I_kap + I_ekspl + I_nod - I_SSOef + I_kor";

1.14. papildināt lēmumu ar 15.¹ un 15.²punktu šādā redakcijā:

"15.¹ Regulators, ņemot vērā salīdzināmus Eiropas Savienības un Latvijas sadales sistēmas operatoru efektivitātes rādītājus, kā arī inflācijas, atalgojuma izmaiņu prognozes regulatīvajam periodam un citus pamatotus, objektīvus rādītājus, var noteikt izmaksu efektivitātes koeficientu regulatīvajam periodam. Nosakot izmaksu efektivitātes koeficientu, regulators ņem vērā sadales sistēmas operatora pamatotu viedokli par izmaksu efektivitātes koeficienta apmēru un tā ietekmi uz sadales sistēmas drošu darbību. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu apmēru, kāds sadales sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā. Sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, nosaka, izmantojot šādu formulu:

I_SSOef  = (I_kap + I_ekspl + I_nod ) × K_ef , kur:

K_ef – izmaksu efektivitātes koeficients.

15.² Ja tarifu periods ir garāks par gadu, uz katru tarifu periodu tiek attiecināts sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu apmērs, kāds sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti. Pēc sadales sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot atšķirīgu sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros.";

1.15. izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

"17. Kapitāla izmaksas (I_kap) veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija):

I_kap = I_nol + P_KA, kur:

I_nol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

P_KA – kapitāla atdeve [EUR].";

1.16. izteikt 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"19. RAB vērtībā iekļauj sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamo pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu (turpmāk – aktīvus) vai to vērtības daļu prognozēto vērtību. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksa), kura saņemta no lietotāja. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu vērtības izmaiņas, kas radušās pārvērtēšanas rezultātā. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti).

20. Aktīviem vai to vērtības daļai, kas nav iekļauta RAB, nolietojumu neiekļauj tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksās un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.";

1.17. svītrot 22.punktu;

1.18. aizstāt 23.punktā vārdu "atklājas" ar vārdiem "tiek konstatēts" un pēc vārda "vai" vārdu "aktīvu" ar vārdiem "to vērtības";

1.19. izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

"24. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

P_KA = RAB × wacc , kur:

RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme [%].";

1.20. svītrot 28.punktā pēc vārda "kur" vārdus "Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];";

1.21. izteikt 34.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"34.1. ja sadales sistēmas operatora elektroietaises ir tieši pieslēgtas pārvades sistēmai:

I_ekspl = I_PSO + I_{tehn proc} + I_pers + I_rem + I_saimn, kur

I_PSO – konkrēta sadales sistēmas operatora pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas [EUR];

n – sadales sistēmas operatora pieslēguma vietu skaits pārvades sistēmai;

Tⁱ_jauda – tarifs i-tās pieslēguma vietas pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai [EUR/kW gadā];

Nⁱ – sadales sistēmas operatora attiecīgās pieslēguma vietas pārvades sistēmai uzstādītā jauda[kW];

Tⁱ_elek – sadales sistēmas operatora attiecīgās pieslēguma vietas pārvades sistēmai elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs [EUR/kWh];

Eⁱ_SSOp – sadales sistēmas operatora attiecīgajā pieslēguma vietā pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

I_pers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

I_{tehn proc} – elektroenerģijas sadales sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [EUR];

I_rem – īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR];

I_saimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].";

1.22. papildināt lēmumu ar 3.4.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"3.4. Ieņēmumu, izmaksu un lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjoma korekcija

39.¹ Sadales sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām uzskaita:

39.¹1. starpību starp plānotajiem un faktiskajiem ieņēmumiem kalendārajā gadā;

39.¹2. starpību starp plānotajām elektroenerģijas zudumu izmaksām un faktiskajām elektroenerģijas zudumu izmaksām. Izmaksu starpību aprēķina, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu kalendārajā gadā, nemainoties plānotajam elektroenerģijas zudumu apjomam kalendārajā gadā;

39.¹3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu kalendārajā gadā (IIP_kg), ko aprēķina šādi:

IIP_kg = (I_pers,t + I_rem,t + I_saimn,t) – I_ne,t) × (PCI_f – PCI_pl), kur:

I_saimn,t – tarifu aprēķinā iekļautās pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

I_pers,t – tarifu aprēķinā iekļautas ekspluatācijas izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

I_rem,t – tarifu aprēķinā iekļautas īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

I_ne,t – tarifu aprēķinā iekļautas ekspluatācijas izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu un uz kurām inflācijas radītas izmaksu izmaiņas regulatīvajā periodā nav plānots [EUR];

PCI_pl – tarifu aprēķinā izmantotais plānotais kumulatīvais inflācijas līmenis attiecīgajam tarifu periodam [%];

PCI_f – faktiskais kumulatīvais inflācijas līmenis attiecīgajam tarifu periodam [%];

39.¹4. starpību starp plānotajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām kalendārajā gadā, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas kalendārajā gadā;

39.¹5. starpību starp plānotajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām kalendārajā gadā, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas kalendārajā gadā.

39.² Starpība starp šīs metodikas 39.¹ punktā norādītajiem lielumiem tiek noteikta uz kalendārā gada 31.decembri.

39.³ Sadales sistēmas operators divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu.

39.⁴ Šīs metodikas 15.punktā noteikto ieņēmumu korekciju nākamajam regulatīvajam periodam nosaka šādi:

39.⁴1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

39.⁴2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā samazina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

39.⁴3. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās un prognozētās sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas, izņemot izmaksu starpības, kas minētas šīs metodikas 39.¹ punktā, pa izmaksu grupām ir mazākas par apstiprinātajām sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām pa izmaksu grupām (turpmāk – izmaksu ietaupījums), sadales sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību pa izmaksu grupām, izmaksu ietaupījumu ieskaitot regulatīvajā rēķinā. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar 50% no izmaksu ietaupījuma;

39.⁴4. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas vai cita sadales operatora pakalpojuma izmaksas, ir lielākas par regulatīvā perioda laikā atgūtajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām vai cita sadales operatora pakalpojuma izmaksām, izmaksu atšķirību ieskaita regulatīvajā rēķinā, nosakot ieņēmumu korekcijas apmēru, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas regulatīvajā periodā;

39.⁴5. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam.

39.⁵ Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, šīs metodikas 15.punktā noteikto ieņēmumu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem nosaka šādi:

39.⁵1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, ja tas pēc kalendārā gada beigām veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz trīs procentus no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām, un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam. Trīs procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpībām, kas minētas šīs metodikas 39.¹4. un 39.¹5.apakšpunktā;

39.⁵2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, ja tas pēc kalendārā gada beigām veido vairāk nekā vienu procentu no kalendārā gada plānotajām ekspluatācijas izmaksām, un samazina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

39.⁵3. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam.";

1.23. izteikt 4.nodaļu šādā redakcijā:

"4. Sadales sistēmas operatora atļautie ieņēmumi pa sprieguma pakāpēm

40. Sadales sistēmas operators gūst atļautos ieņēmumus, sniedzot sadales sistēmas pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs, un aprēķina diferencētos tarifus katrai no sprieguma pakāpēm:

40.1. no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm;

40.2. no 6-20kV sadales punktiem, 6-20kV līnijām;

40.3. no 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnēm;

40.4. no zemsprieguma 0,4kV līnijām.

41. Kopējos atļautos ieņēmumus (I_elek), kurus sadales sistēmas operators gūst, sniedzot pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs, aprēķina:

I _elek = I _{elek 6-20 kV kopn} + I _{elek 6-20 kV} + I _{elek 0,4 kV kopn} + I _{elek 0,4 kV}, kur:

I _{elek 6-20 kV kopn} – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnes [EUR];

I _{elek 6-20 kV}  – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - 6-20kV sadales punkti, 6-20kV līnijas [EUR];

I _{elek 0,4 kV kopn}  – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnes [EUR];

I _{elek 0,4 kV} – sadales sistēmas operatora atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama, sniedzot elektroenerģijas sadales pakalpojumu sprieguma pakāpē - zemsprieguma 0,4kV līnijas [EUR].

42. Kopējās sadales sistēmas operatora izmaksas (I_SSO), kas saistītas ar sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu, attiecina uz visiem sadales sistēmas pakalpojumiem, lai noteiktu katra pakalpojuma izmaksas.

43. Sadales sistēmas operators var noteikt atšķirīgu ieņēmumu daļu, kas atgūstama no šiem pakalpojumiem dažādās sprieguma pakāpēs.

44. Katrā sprieguma pakāpē aprēķina sadales sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļu uz vienu vienību.

45. Sadales sistēmas operatora atgūstamos atļautos ieņēmumus uz vienu vienību par 110/6-20kV transformatoru kopnēm pārvadīto elektroenerģiju (T'_{elek 6-20 kV kopn}) [EUR/kWh] aprēķina šādi:

46. Līdzīgi aprēķina sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļu no vienas vienības arī pārējās sprieguma pakāpēs:

T'_{elek 6-20 kV} – sadales sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļa no 6-20 kV sadales punktiem, 6-20 kV līnijām nodotās transportētās elektroenerģijas uz vienu vienību [EUR/kWh];

T' _{elek 0,4kV kopn} – sadales sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļa no 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4 kV kopnēm nodotās transportētās elektroenerģijas uz vienu vienību [EUR/kWh];

kur:

T'_{elek 0,4kV} – sadales sistēmas operatora atgūstamo atļauto ieņēmumu daļa no 0,4 kV sprieguma līnijām nodotās transportētās elektroenerģijas uz vienu vienību [EUR/kWh].

47. Tā kā daļa no sadales sistēmas operatora izmaksām (I_SSOkop) ir saistītas ar elektroenerģijas sistēmas darbību un tās drošuma uzturēšanu un tās nav iespējams nodalīt atkarībā no lietotāja elektroietaišu pieslēguma vietas sadales sistēmā, tās tiek attiecinātas uz visiem sadales sistēmas lietotājiem un tiek iekļautas atgūstamos atļautos ieņēmumos vienādā apmērā elektroenerģijas sadales pakalpojumos visās sprieguma pakāpēs vienādās daļās. Šo koppakalpojuma maksu aprēķina šādi:

T_{SSO kop} – vienas vienības koppakalpojuma maksa [EUR/kWh].

48. Lai elektroenerģiju piegādātu lietotājiem no 0,4 kV sprieguma līnijām, to pārvada caur visiem sadales sistēmas elementiem, savukārt no 110/6-20 kV transformatoru 6-20kV kopnēm elektroenerģijas piegādei izmanto tikai 6-20 kV sadales.

49. Tā kā aprēķinātā sadales sistēmas atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama no vienas vienības sprieguma pakāpes, katrai lietotāju grupai, ir atšķirīga, tad sprieguma pakāpes tarifus aprēķina šādi:

T"_{elek 6-20 kV kopn} = T'_{elek 6-20 kV kopn} + T_SSO kop, kur:

T"_{elek 6-20 kV kopn} – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV apakšstaciju 6-20 kV kopnēs [EUR/kWh];

T"_{elek 6-20 kV} = T'_{elek 6-20 kV kopn} + T'_{elek 6-20 kV} + T_SSO kop, kur:

T"_{elek 6-20 kV} – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 6-20 kV sadales punktos, 6-20 kV līnijās [EUR/kWh].

T"_{elek 0,4 kV kopn} = T'_{elek 6-20 kV kopn} +T'_{elek 6-20 kV} +T'_{elek 0,4 kV kopn} + T_SSO kop, kur:

T"_{elek 0,4 kV kopn} – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 6-20/0,4 kV transformatoru 0,4 kV kopnēs [EUR/kWh].

T"_{elek. 0,4 kV} = T' _{elek 6-20kV kopn} + T'_{elek 6-20kV} +T' _{elek 0,4kV kopn} +T'_{elek 0,4kV} + T_SSO kop , kur

T"_{elek 0,4 kV} – sadales sistēmas vienas vienības izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 0,4 kV līnijās [EUR/kWh].

50. Sadales sistēmas operatora atļautos ieņēmumus uz vienu vienību (T_SSO), pamatojoties uz sadales sistēmas operatora izmaksām (I _SSO) un transportēto elektroenerģijas daudzumu (E _{SSO nod liet}) [EUR/kWh], aprēķina šādi:

1.24. izteikt 51.punktu šādā redakcijā:

"Tarifu projektu sadales sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, ņemot vērā atļautos ieņēmumus attiecībā uz sadales sistēmas pakalpojumiem. Kopā ar tarifu projektu sistēmas operators iesniedz tarifu aprēķina projektā minēto tarifu aprēķinā iekļaujamo izmaksu pamatojumu un minēto izmaksu pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu. Tarifu projekts ietver:";

1.25. papildināt 51.1.apakšpunktu pirms vārda "tarifu" ar vārdu "diferencēto";

1.26. izteikt 51.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"51.2. diferencētos tarifus, kurus sadales sistēmas operators aprēķina tā, lai atbilstoši tiem aprēķinātā plānoto ieņēmumu kopsumma par laika periodu, kuram aprēķināts tarifu projekts, nepārsniedz attiecīgo sprieguma pakāpju plānotos kopējos ieņēmumus. Tarifus var diferencēt atkarībā no diennakts laika, nedēļas dienas un citiem rādītājiem ar mērķi sekmēt efektīvāku sadales sistēmas izmantošanu.";

1.27. papildināt 52.punktu pēc vārda "nosaka" ar vārdiem "attiecināmo atļauto ieņēmumu daļu";

1.28. svītrot 53.punktu;

1.29. 56.punktā:

svītrot vārdus "sprieguma pakāpes tarifus un";

papildināt pēc vārda "veikt" ar vārdu "diferencēto";

1.30. 58.punktā:

svītrot pēc vārda "noteiktie" vārdus "tarifi un";

papildināt pēc vārda "jaunu" ar vārdu "diferencēto";

1.31. izteikt 59.4. un 59.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"59.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai nav noraidījis diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā;

59.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai noraida diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi nestājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sadales sistēmas operatoram un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.";

1.32. papildināt lēmumu ar 61.⁷, 61.⁸ un 61.⁹ punktu šādā redakcijā:

"61.⁷ Diferencētos tarifus sadales sistēmas operators elektroenerģijas ražotājiem piemēro no 2021.gada 1.janvāra.

61.⁸ Izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās plānota līdz 2021.gada 1.janvārim, gadījumā, ja transportēto elektroenerģijas apjomu, patēriņa struktūras un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot spēkā esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju apmēriem un tas ietekmē sadales sistēmas operatora neto apgrozījumu par vairāk nekā vienu procentu, sadales sistēmas operators ņem vērā šīs atšķirības un par prognožu novirzes summu samazina vai palielina ieņēmumu korekciju.

61.⁹ Sadales sistēmas operators nodrošina izsekojamību un uzskaiti aktīvu līmenī pa finansējuma avotiem, dalījumā starp sadales sistēmas operatora finansējumu un citu pušu finansējumu, aktīviem, kas nodoti ekspluatācija no 2020.gada 1.janvāra.".

2. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētājs R.Irklis