Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48.pantu

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Latvijas Zaļā partija

Valsts reģistra Nr.PO–014 Reģ. 12.04.1993.

Statūti

Statūtu izmaiņas apstiprinātas

LZP VII kongresā 30.11.1996.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Latvijas Zaļā partija (tālāk tekstā “LZP”) ir politiska savienība, kura iestājas par cilvēkam un dabai draudzīgu, ilgtspējīgu Latvijas attīstību.

1.2. LZP darbojas atbilstoši LZP manifestam, statūtiem un programmai.

1.3. LZP ir sava simbolika un karogs.

2. Darbības uzdevumi un metodes

2.1. LZP darbības vadmotīvi ir vidrūpe, tautas garīgās kultūras attīstība, tautsaimniecības attīstība, nacionālās būtības saglabāšana un ekoloģiskās apziņas veidošana.

2.2. LZP piedalās visu līmeņu vēlēšanās, izvirzot savus kandidātus, kā arī stājoties koalīcijā ar citiem sabiedriskiem formējumiem, ja to programmas veicina LZP pausto ideju īstenošanu.

2.3. LZP ar deputātu un amatpersonu starpniecību iekļaujas valsts un pašvaldību struktūrās, lai tādējādi sekmētu LZP programmas realizāciju.

3. LZP biedri

3.1. Par LZP biedru var būt jebkurš cilvēks, ja viņš atzīst LZP Manifestu un programmu, ievēro LZP statūtus.

3.2. Iestāšanos partijā persona apstiprina ar parakstu, aizpildot speciālu veidlapu. Uzņemšana partijā tiek apstiprināta ar domes lēmumu, kuru apliecina LZP biedra karte.

3.3. LZP biedrs var izstāties no partijas, par to rakstveidā informējot domi.

3.4. LZP biedru izslēdz no partijas, ja viņš sistemātiski neievēro manifestu un statūtus. Izslēgšanu no partijas apspriež un akceptē dome. Lēmumu par izslēgšanu var pārsūdzēt kongresā.

3.5. LZP biedriem ir tiesības piedalīties visu līmeņu LZP struktūru darbībā, vēlēt un tikt ievēlētiem tajās.

3.6. LZP biedriem ir vienota parauga biedra kartes un nozīmes, ko apstiprina kongress.

4. Organizatoriskā uzbūve

4.1. LZP organizatoriskā uzbūve balstās uz varas decentralizāciju LZP ietvaros.

4.2. Partijas nodaļa. Partijas biedri var apvienoties nodaļās. Ja attiecīgajā reģionā nav nodaļas veidošanai pietiekama biedru skaita (7), partijas biedrs savu darbību saskaņo ar domi. Nodaļa ievēl pilnvaroto, kas pārstāv nodaļu kontaktos ar citām partijas struktūrvienībām, sabiedriskām un valsts organizācijām. Visi procedūras jautājumi (balsošanas kārtība, sanāksmju biežums, vietējās darbības formas u.c.) ir nodaļas pilnsapulces kompetencē.

4.3. LZP padomes. Atsevišķu LZP programmu īstenošanai un partijas darba regulārai veikšanai izveido LZP padomes. Padomju skaitu, darba virzienus un padomju priekšsēdētājus nosaka dome.

4.4. Dome. Domes sastāvā ietilpst trīs LZP līdzpriekšsēdētāji, kongresā ievēlētie LZP biedri (to skaitu nosaka kongress), nodaļu pilnvarotie pārstāvji un biroja vadītājs. Domes darbu ar vienādām tiesībām vada LZP līdzpriekšsēdētāji. Domes darbību nosaka nolikums, kuru apstiprina kongress. Domes sanāksmju starplaikā koordinācijas darbu veic LZP birojs. Dome ieceļ biroja vadītāju, nosaka biroja struktūru un funkcijas, kā arī štata darbinieku atalgojumu.

4.5. LZP līdzpriekšsēdētāji. LZP koleģiāli vada trīs līdzpriekšsēdētāji, kurus aizklātā balsošanā ievēl kongress un kuri bez īpaša pilnvarojuma pārstāv partiju.

4.6. Centrālā revīzijas komisija (CRK). Kontrolē LZP kongresa un domes lēmumu izpildi, LZP statūtu ievērošanu un LZP saimniecisko darbību. CRK sniedz pārskatu LZP kongresam.

4.7. LZP kongress ir LZP augstākais lēmējs. Kongresu sasauc dome ne retāk kā reizi gadā. Kongress apstiprina LZP manifestu, statūtus, programmu un grozījumus tajos, nosaka LZP darbības stratēģiju starpkongresu laikā, ievēl domi un līdzpriekšsēdētājus. Kongress nosaka biedru naudas apmērus un maksāšanas kārtību. Kongresā ievēlēto amatpersonu pilnvaras izbeidzas līdz ar kārtējo kongresu. Kongresam ir lēmējtiesības, ja tajā piedalās vairāk nekā puse ievēlēto delegātu (ja kongress sasaukts pēc kvotu principa) vai vairāk nekā puse LZP biedru (ja kongress sasaukts pēc pilnsapulces principa). Ārkārtējo kongresu var sasaukt, ja to pieprasa vismaz puse domes locekļu.

4.8. LZP birojs ir struktūrvienība, kas darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu, vada LZP saimniecisko darbību, uztur sakarus ar masu informācijas līdzekļiem, veic praktiskos LZP koordinācijas pasākumus un realizē citus domes uzdevumus.

5. LZP tiesiskais statuss un līdzekļi

5.1. LZP un tajā ietilpstošās nodaļas ir juridiskas personas. Tām ir zīmogs ar savu nosaukumu un LZP atribūtiku.

5.2. LZP ir sava manta un finansiālie līdzekļi, kuri tiek izmantoti, lai nodrošinātu partijas sistemātisku darbību.

5.3. LZP ir izdevējtiesības.

5.4. LZP ir štata darbinieki.

5.5. LZP izbeidz savu darbību, ja par to pieņem lēmumu kongress.

LZP līdzpriekšsēdētāji: Askolds Kļaviņš,

Oļegs Batarevskis, Indulis Emsis

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Valsts reģistra Nr.PO-015 Reģ. 13.04.1993.

Statūti

Apstiprināti LSDSP 24.kongresā

Jūrmalā, 15.—16.01.1994.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) ir politiska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojušies Latvijas sociāldemokrāti, lai realizētu sociāldemokrātijas principus un idejas.

LSDSP ir tieša 1904.gadā dibinātās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas tiesību pārņēmēja un turpina tās darbību.

2. LSDSP ir Sociālistiskās internacionāles (SI) pilntiesīga dalīborganizācija.

3. LSDSP darbības mērķis ir humānas, demokrātiskas un labklājībā dzīvojošas sabiedrības veidošana, katras personības brīvības un vispusīgas attīstības nodrošināšana. LSDSP pamatvērtības ir brīvība, taisnīgums un solidaritāte.

4. LSDSP darbības konkrētos uzdevumus nosaka LSDSP programma un LSDSP kongresu un konferenču lēmumi.

5. LSDSP darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem.

II. Darbības principi un veidi

6. LSDSP darbojas ar demokrātiskām, nevardarbīgām metodēm. Tā noraida un vēršas pret jebkuru personas vai sociālās kopības diskrimināciju, totalitāru vai autoritāru ideoloģiju, naida sludināšanu un varmācību.

7. LSDSP attiecības ar citām sociāldemokrātiskām sabiedriskām organizācijām, kā arī ar arodbiedrībām tiek veidotas uz sadarbības vai savstarpēju līgumu pamata.

8. LSDSP veic saimniecisko darbību atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai.

9. LSDSP ir izdevējtiesības. Tā:

— izveido savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus;

— izdod partijas iekšējās darbības informatīvos materiālus.

10. LSDSP sadarbojas ar citām demokrātiskām organizācijām, un attiecības ar tām regulē savstarpēja vienošanās.

LSDSP iekļaujas demokrātisko sabiedrisko un politisko organizāciju apvienībās saskaņā ar šo apvienību statūtiem un LSDSP kongresu lēmumiem.

III. LSDSP biedri

11. Par LSDSP biedru var būt 18 gadu vecumu sasniegušie Latvijas Republikas pilsoņi un Latvijā dzīvojošas personas neatkarīgi no tautības, sociālā stāvokļa, reliģiskās pārliecības, ja tie atzīst LSDSP statūtus un programmu un iestājas partijā individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.

12. Piederība LSDSP nav savienojama ar piederību citai partijai. LSDSP biedri ievēro partijas interešu prioritātes principu pār jebkuras sabiedriskas organizācijas interesēm, kuras dalībnieks var būt partijas biedrs.

13. LSDSP biedru tiesības ir:

— izteikt savus uzskatus, izvirzīt priekšlikumus un piedalīties izvirzīto priekšlikumu apspriešanā;

— piedalīties vēlēšanās, izvirzīt savu vai cita partijas biedra kandidatūru un tikt ievēlētam LSDSP amatos;

— saņemt pilnīgu infomāciju par partijas darbību jebkurā vadības līmenī;

— piedalīties jautājumu izskatīšanā par savu personīgo darbību;

— jebkurā laikā izstāties no partijas, par to rakstveidā paziņojot LSDSP Centrālās komitejas (CK) valdei vai LSDSP priekšsēdētājam.

14. LSDSP biedru pienākumi ir:

— pildīt partijas statūtus, programmu un lēmumus;

— piedalīties savas kopas darbā;

— veikt pašizglītošanos un citu izglītošanas darbu sociāldemokrātijas jautājumos;

— piedalīties LSDSP rīkotajos pasākumos;

— atbalstīt savu presi;

— maksāt biedru naudu saskaņā ar nolikumu, kas apstiprināts LSDSP CK.

15. LSDSP biedrs ir tiesīgs nepiedalīties jebkuras partijas institūcijas pieņemto lēmumu izpildē, kuriem viņš nepiekrīt, ja ar to netiek pārkāpti partijas programmas principi un noteikumi. Tomēr LSDSP biedrs nedrīkst aktīvi vērsties pret vairākuma pieņemto lēmumu izpildi, kā arī aicināt citus jebkādā veidā traucēt šādu lēmumu izpildi.

LSDSP biedram ir tiesības uz laiku apturēt savu darbību LSDSP, par to paziņojot kopai. Darbības atjaunošana partijā notiek pēc LSDSP biedra iesnieguma, to akceptējot kopas valdei.

16. LSDSP aizstāv savu biedru tiesības un likumīgās intereses, aizstāv savus biedrus pret vajāšanām par viņu sabiedrisko vai politisko darbību, par piederību partijai vai citai organizācijai.

17. Uzņemt partijā ir tiesības kopas sapulcei, rajonu un pilsētu komitejām un LSDSP CK valdei.

Ja rajonā (pilsētā) nav LSDSP kopas, uzņemt partijā ir tiesīga arī cita tuvākā rajona (pilsētas) komiteja.

Iestājoties LSDSP, ir jāaizpilda un jāparaksta iesniegums.

LSDSP kongress var uzņemt partijas goda biedrus.

18. Atsevišķos gadījumos, uzņemot partijā, var noteikt pārbaudes laiku, ne ilgāku par 6 mēnešiem.

Bijušos citu partiju biedrus un bijušos vēlētos algotos PSKP darbiniekus uzņem LSDSP tikai ar atbilstoša līmeņa komitejas vai kongresa lēmumu.

LSDSP neuzņem bijušos PSRS un LPSR VDK darbiniekus (izņemot tehniskos darbiniekus) un pastāvīgos ziņotājus.

19. Izslēgt no partijas var gadījumos:

— ja biedra rīcība nonāk pretrunā ar partijas programmu un statūtiem;

— ja biedra rīcība diskreditē partiju;

— ja uzņemšana partijā notikusi viltus vai draudu ietekmē.

20. Izslēgt no partijas var LSDSP kopas sapulce, kā arī LSDSP CK, ja LSDSP revīzijas komisija griežas CK ar ierosinājumu un dod savu slēdzienu par izslēgšanas pamatu. Izslēgt no partijas var arī LSDSP konference un LSDSP kongress.

Lēmumus par izslēgšanu, izņemot lēmumu, kuru pieņēmis LSDSP kongress, var pārsūdzēt augstākā partijas institūcijā.

21. Izslēgšana notiek individuāli, garantējot partijas biedram, kura darbība tiek vērtēta, iespēju piedalīties attiecīgajā sapulcē, sēdē, konferencē vai kongresā un aizstāvēties pret izvirzītajiem pārmetumiem. Partijas amatā vēlētu biedru nevar izslēgt zemāka līmeņa partijas institūcija nekā tā, kura viņu ievēlējusi.

IV. Partijas demokrātija

22. Visas partijas vadības un kontroles institūcijas tiek veidotas tiešās un vienlīdzīgās vēlēšanās.

23. Vēlētie partijas vadītāji ir atbildīgi tos vēlējošo pārstāvniecību priekšā.

24. Ikviens partijas biedrs ir tiesīgs iepazīties ar ikvienu partijas dokumentu un tā tapšanas gaitu.

25. Partijas darbība ir atklāta, partijas institūcijas sēdēs var būt klāt jebkurš partijas biedrs.

26. Sapulce, konference, kongress, komiteja, revīzijas komisija, CK un jebkura līmeņa valde ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no kopas biedriem, delegātiem, komiteju, komisiju, CK vai valžu locekļiem un ja statūtos nav paredzēta augstāka pārstāvniecības norma.

Visu partijas sapulču, sēžu, konferenču un kongresu gaita tiek protokolēta. LSDSP konferenču, kongresu un LSDSP CK sēžu protokoli glabājas pastāvīgi. Citu protokolu glabāšanas ilgumu nosaka attiecīgā partijas institūcija, bet tas nevar būt mazāks par 10 gadiem.

27. Sapulces, konferences, kongresa, komitejas, revīzijas komisijas, CK un jebkura līmeņa valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši vairāk nekā puse no sapulcē, konferencē vai kongresā klātesošo biedru vai delegātu skaita vai sēdē klātesošo citu institūciju locekļu skaita un ja statūtos nav paredzēts, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits. Ja attiecīgajā jautājumā neviens no priekšlikumiem neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad rīkojama balsošanas otrā kārta, balsojot par tiem diviem priekšlikumiem, par kuriem nodots lielāks balsu skaits. Ja balsošanas otrajā kārtā neviens no priekšlikumiem negūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad lēmums netiek pieņemts.

Ja jebkura līmeņa valdes sēdē balsis sadalās līdzīgi, tad izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss.

Kopas valdes, rajona (pilsētas) komitejas un valdes un LSDSP priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja par viņu nodotas vairāk nekā puse no sapulcē, konferencē vai kongresā klātesošo biedru vai delegātu balsu skaita. Ja neviens no kandidātiem neiegūst šādu balsu vairākumu, tad tiek rīkota vēlēšanu otrā kārta. Tad notiek balsošana par diviem kandidātiem, par kuriem pirmajā kārtā nodots lielākais balsu skaits. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem negūst vairāk par pusi balsu, tad rīkojama balsošanas trešā kārta bez kandidātu skaita ierobežojuma, un trešajā kārtā ievēlēts ir tas kandidāts, par kuru nodots lielākais balsu skaits.

Pārējos amatos un institūcijās ievēlēti ir tie kandidāti, par kuriem nodots lielākais balsu skaits.

Delegātiem, komitejas, valdes vai komisijas locekļiem, kuri svarīgu iemeslu dēļ nevar piedalīties konferencē vai sēdē, ir tiesības balsot rakstveida iesniegumā vai vēstulē. Balss tiek skaitīta, ja šis paziņojums vai vēstule saņemta pirms balsu skaitīšanas komisijas paziņojuma nolasīšanas.

Partijas amatpersonu vēlēšanās notiek aizklāta balsošana. Izlemjot citus jautājumus, aizklāta balsošana jārīko, ja to pieprasa 1/10 daļa no sapulcē, sēdē vai kongresā klātesošajiem biedriem, delegātiem un attiecīgo institūciju locekļiem.

28. LSDSP garantē:

— uzskatu izteikšanas brīvību;

— funkciju veidošanas un darbības brīvību;

— iekšpartijas diskusiju un aptauju rīkošanu, ja to pieprasa mazākums (frakcija), kurā iekļāvušies vairāk nekā 1/4 daļa no LSDSP biedriem;

— frakcijām, kurās iekļāvušies vairāk nekā 1/4 daļa no LSDSP biedriem, saskaņā ar šo frakciju pieprasījumu — proporcionālu pārstāvniecību LSDSP konferencēs un kongresos.

LSDSP kongresos vēlētajās partijas institūcijās sievietēm pēc to pieprasījuma tiek nodrošinātas ne mazāk kā 3 CK locekļu un 3 revīzijas komisijas locekļu vietas.

Sievietes un frakcijās sastāvošie LSDSP biedri var realizēt proporcionālās vai skaitliskās pārstāvniecības tiesības tikai kā sievietes vai arī tikai kā vienas frakcijas biedri.

V. Partijas organizatoriskā un vadības uzbūve

29. LSDSP mazākā organizatoriskā vienība ir kopa. Kopā ir ne mazāk kā 3 partijas biedri. LSDSP biedri var organizēt kopas pēc teritoriālā, profesionālā vai arī cita principa. Katra LSDSP kopa iekļaujas savā teritoriālajā struktūrā. Katrs LSDSP biedrs var būt tikai vienā partijas kopā.

Kopas augstākā lēmējinstitūcija ir kopas sapulce, kura:

— ievēlē valdi trīs vai vairāk locekļu sastāvā;

— ievēlē valdes priekšsēdētāju, sekretāru un kasieri;

— var ievēlēt revīzijas komisiju, izveidot citas komisijas un darba grupas;

— ievēlē delegātus uz rajona konferencēm saskaņā ar rajona komitejas noteiktām pārstāvniecības normām; ja kopas biedru skaits nedod iespēju realizēt proporcionālu pārstāvniecību, tad divas vai vairākas kopas var izvirzīt delegātus kopīgi;

— lemj par kopas dibināšanu, likvidēšanos, sadalīšanos vai apvienošanos ar citām kopām;

— izlemj jautājumu, vai kopai ir juridiskas personas statuss;

— lemj par kopas īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

— atceļ vai groza kopas valdes lēmumus, ja tie neatbilst LSDSP statūtiem, kopas sapulces vai LSDSP augstāko institūciju lēmumiem;

— izvirza deputātu kandidātus pašvaldību vēlēšanām, kuru sarakstus apstiprina LSDSP augstākās institūcijas.

Lēmums par kopas likvidēšanu, sadalīšanos vai apvienošanos ar citām kopām var tikt pieņemts, ja sapulcē piedalās ne mazāk kā 2/3 no kopas biedriem un ja par šādu lēmumu balso ne mazāk kā 2/3 no sapulcē klātesošajiem biedriem. Bez tam lēmums par kopas likvidēšanu nevar tikt pieņemts, ja pret to balso 3 vai vairāk kopas biedru.

Kopas darbu sapulču starplaikā vada valde, kuras kompetencē ir visu to jautājumu izlemšana, kuri saskaņā ar statūtiem nav vienīgi kopas sapulces kompetencē.

Par veikto darbu un par kopas sapulces pieņemtajiem lēmumiem valde sniedz rakstisku informāciju LSDSP augstākstāvošajai institūcijai.

30. Katra republikas rajona un republikas pakļautības pilsētas, kā arī Rīgas pilsētas teritorijā darbojošās kopas apvienojas LSDSP rajona vai pilsētas organizācijā.

LSDSP rajona (pilsētas) augstākā lēmējinstitūcija ir kopu delegātu konference, kura:

— nosaka galvenos LSDSP rajona organizācijas darbības virzienus, izstrādā priekšlikumus LSDSP kongresam, LSDSP CK un tās valdei;

— ievēlē rajona (pilsētas) komiteju un revīzijas komisiju;

— ievēlē rajona (pilsētas) komitejas un tās valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja biedrus;

— izveido komisijas un darba grupas;

— ievēlē vienu LSDSP CK locekli, bet Rīgas pilsētas konference — sešus LSDSP CK locekļus;

— ievēlē delegātus uz LSDSP kongresu saskaņā ar LSDSP CK noteiktām pārstāvniecības normām;

— lemj par LSDSP rajona (pilsētas) organizācijas nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

— atceļ vai groza kopu sapulču vai valdes lēmumus, kā arī rajona (pilsētas) komitejas lēmumus, ja tie neatbilst LSDSP statūtiem, rajona (pilsētas) konferences vai LSDSP augstāko institūciju lēmumiem;

— izvirza deputātu kandidātus LSDSP augstāko institūciju apstiprināšanai Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām;

— apstiprina deputātu kandidātus rajona (pilsētas) un pagastu pašvaldību vēlēšanām.

Rajona (pilsētas) kopu delegātu konferences jāsasauc ne retāk kā vienu reizi gadā. Ārkārtas konferences var sasaukt rajona (pilsētas) komiteja un revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas vai arī ja to pieprasa ne mazāk kā viena ceturtā daļa no rajona (pilsētas) organizācijas LSDSP biedriem. Ārkārtas konferences jāsasauc mēneša laikā kopš dienas, kad pienācīgi noformēts paziņojums iesniegts rajona (pilsētas) LSDSP valdei.

LSDSP rajona (pilsētas) organizācijas darbu konferenču starplaikā vada rajona (pilsētas) komiteja, kuras kompetencē ir visu to jautājumu izlemšana, kuri saskaņā ar statūtiem nav vienīgi rajona (pilsētas) konferences kompetencē.

LSDSP rajona (pilsētas) komiteja ievēlē LSDSP rajona (pilsētas) valdes locekļus.

Par veikto darbu un par rajona (pilsētas) konferences un komitejas pieņemtajiem lēmumiem valde sniedz rakstisku informāciju LSDSP CK valdei.

Rīgas pilsētas teritorijā darbojošās kopas var apvienoties rajonu organizācijās. Šo rajonu organizāciju teritoriālās robežas, organizatorisko uzbūvi un vadības institūciju kompetenci nosaka attiecīgo kopu delegātu konference.

31. Ārzemēs dzīvojošie LSDSP biedri apvienojas kopās vai klubos, kuru vadības struktūru nosaka kopas vai kluba biedru sapulce atbilstoši mītnes zemes apstākļiem.

Vienā valstī darbojošās kopas un klubi ir tiesīgi deleģēt vienu LSDSP CK locekli. Šo jautājumu izlemj kopu un klubu biedru sapulce vai konference.

Ārvalstīs darbojošos kopu un klubu delegātu konference izveido Ārzemju komiteju (ĀK), kuras priekšsēdētājs ir LSDSP CK loceklis.

32. LSDSP biedri, kopas un rajonu (pilsētu) organizācijas var apvienoties un veidot sekcijas, grupas, konsultatīvās padomes, klubus un citas apvienības, kuru darbības principus, organizatorisko struktūru un vadību nosaka apvienojušos biedru vai delegātu sapulces. Par šādas apvienības nodibināšanos ir jāpaziņo LSDSP CK valdei.

33. LSDSP biedri var apvienoties frakcijās, ja tiem ir savs, no partijas vairākuma atšķirīgs viedoklis atsevišķos nozīmīgos partijas darbības vai politikas jautājumos, ja vien šis viedoklis nav pretrunā ar LSDSP darbības pamatprincipiem un programmu.

Frakcijas politisko nostādņu platforma un frakcijas nolikums ir jāiesniedz LSDSP CK apstiprināšanai.

Frakcija, kuras sastāvā ir ne mazāk kā ceturtā daļa no LSDSP biedriem, ir tiesīga pieprasīt proporcionālu pārstāvniecību LSDSP konferencēs un kongresos.

Ja frakcija pieprasa sev proporcionālu pārstāvniecību, tai līdz ar iesniegumu jāiesniedz frakcijas biedru saraksts. Saraksts jāiesniedz līdz tam laikam, kad LSDSP CK ar savu lēmumu nosaka pārstāvniecības normas nākošajai konferencei vai kongresam, pretējā gadījumā frakcija zaudē proporcionālās pārstāvniecības tiesības šajā konferencē vai kongresā. Ja LSDSP biedrs sastāv vairākās frakcijās, viņš tiek iekļauts vienas frakcijas sarakstā saskaņā ar biedra rakstiski izteikto vēlēšanos.

Frakcijas biedru sapulces un piedalīšanos vēlēšanās organizē frakcijas vadības institūcija.

34. LSDSP augstākā lēmējinstitūcija ir LSDSP kongress. Kārtējos LSDSP kongresus sasauc LSDSP CK ne retāk kā reizi gadā. Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ieplānotās kongresa sasaukšanas dienas LSDSP CK nosaka pārstāvniecības normas, kā arī kongresa darba kārtību.

LSDSP CK valdei LSDSP CK lēmums jāpaziņo rakstveidā visu teritoriālo organizāciju, frakciju valdēm un Ārzemju komitejai divu nedēļu laikā no lēmumu pieņemšanas. Teritoriālo organizāciju valdēm un Ārzemju komitejai divu nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas LSDSP CK lēmums rakstveidā jāpaziņo visām LSDSP kopām (ārzemju klubiem).

Ārkārtas kongresu ir tiesības sasaukt LSDSP CK un revīzijas komisijai. Ārkārtas kongress jāsasauc, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa no LSDSP rajonu vai pilsētu komitejām vai arī ne mazāk kā trešā daļa LSDSP biedru. Ārkārtas kongress jāsasauc divu mēnešu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Ja mēneša laikā kongresa sasaukšana netiek izziņota, tad organizācijas vai biedri, kuri tiesīgi to pieprasīt, var dibināt orgkomiteju un sasaukt kongresu.

35. LSDSP kongress:

— pieņem vai groza LSDSP programmu un statūtus; statūtu grozījumus var izskatīt kongresā, ja attiecīgie priekšlikumi iesniegti LSDSP CK valdei ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms kongresa;

— nosaka partijas politikas pamatvirzienus;

— apstiprina LSDSP priekšsēdētāja, LSDSP CK valdes un revīzijas komisijas ziņojumus, novērtē LSDSP priekšsēdētāja , LSDSP CK un tās valdes darbību;

— ievēlē LSDSP priekšsēdētāju un LSDSP priekšsēdētāja biedrus;

— ievēlē 9 LSDSP CK locekļus;

— ievēlē partijas centrālā preses izdevuma galveno redaktoru;

— nosaka skaitlisko sastāvu un ievēlē LSDSP revīzijas komisiju;

— ir tiesīgs lemt par partijas iekļaušanos politisko vai sabiedrisko organizāciju apvienībās, par partijas reorganizāciju, apvienošanos vai likvidāciju;

— ir tiesīgs atcelt vai grozīt jebkuras partijas institūcijas lēmumus.

36. Balsstiesības kongresā ir rajona vai pilsētu konferenču ievēlētajiem delegātiem, kā arī frakciju delegātiem, ja frakcijām ir tiešas pārstāvniecības tiesības. Ar padomdevēja balsstiesībām kongresa darbā var piedalīties LSDSP CK locekļi, revīzijas komisijas locekļi un Ārzemju komitejas locekļi.

Lēmumi par partijas programmas un statūtu pieņemšanu un grozījumiem, par partijas iekļaušanos politisko vai sabiedrisko organizāciju apvienībās, par partijas reorganzāciju, apvienošanos vai likvidāciju var tikt pieņemti, ja par tiem balso ne mazāk kā 2/3 no kongresā klātesošo delegātu skaita.

Kongresa delegāti, pieņemot lēmumu ar ne mazāk kā 2/3 balsu vairākumu var piešķirt kongresa delegātu pilnvaras arī citiem klātesošajiem LSDSP biedriem.

37. Partijas darbības taktisko un stratēģisko, kā arī citu jautājumu risināšanai saskaņā ar LSDSP CK lēmumu var tikt sasauktas LSDSP konferences, kuras ir tiesīgas izlemt attiecīgos jautājumus, vajadzības gadījumā atceļot vai grozot LSDSP CK vai LSDSP CK valdes lēmumus.

Lēmums par konferences rīkošanu, kā arī pārstāvniecības normas LSDSP CK valdei ir jāpaziņo teritoriālajām organizācijām un tām — LSDSP kopām tādos termiņos, lai būtu nodrošināta visu LSDSP biedru pārstāvniecība konferencē.

Konferences delegāti, pieņemot lēmumu ar ne mazāk kā 2/3 balsu vairākumu, var piešķirt konferences delegātu pilnvaras arī citiem klātesošajiem LSDSP biedriem.

38. LSDSP CK vada partijas darbu LSDSP kongresu starplaikā.

LSDSP CK sastāvā ir LSDSP priekšsēdētājs un viņa biedri, LSDSP Ārzemju komitejas priekšsēdētājs, LSDSP kongresā ievēlētie 9 LSDSP CK locekļi, LSDSP rajonu un pilsētu organizāciju konferenču ievēlētie šo organizāciju pārstāvji. Latvijas Republikas Saeimas LSDSP frakcijas deputāti, ja viņi ir LSDSP biedri, kā arī ārvalstu kopu un klubu sapulču vai konferenču deleģētie pārstāvji, ja pieņemts attiecīgs lēmums.

Noslēdzot sadarbības līgumus ar citām Latvijas sociāldemokrātiskajām organizācijām, ir pieļaujams šādos līgumos paredzēt šo organizāciju pārstāvniecību LSDSP CK, deleģējot ne vairāk kā divus pārstāvjus no katras organizācijas. Kā pārstāvjus CK var iekļaut tikai LSDSP biedrus. Šādi līgumi var tikt noslēgti, ja par to balso ne mazāk kā 2/3 no sēdē klātesošo CK locekļu skaita.

LSDSP CK sēdes notiek regulāri ne retāk kā vienu reizi mēnesī vai arī pirms attiecīgā termiņa, ja to prasa LSDSP priekšsēdētājs, LSDSP CK valde vai ne mazāk kā 1/5 daļa no LSDSP CK locekļiem.

LSDSP CK sēdes sasauc LSDSP CK valde, kura arī izstrādā sēdes darba kārtību. Darba kārtībā neiekļautu jautājumu LSDSP CK var izlemt tikai tad, ja tā izlemšana kādu objektīvu apstākļu dēļ ir neatliekama.

LSDSP CK valdei jāpaziņo katram LSDSP CK loceklim par CK sēdes laiku un vietu, kā arī par sēdes darba kārtību.

LSDSP CK var pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no CK locekļu skaita.

Atsevišķos gadījumos, kad jautājuma izlemšana ir neatliekams, šādu neatliekamu jautājumu var izlemt neatkarīgi no sēdē ieradušos CK locekļu skaita.

Ja objektīvu ārēju apstākļu dēļ LSDSP CK atzīst, ka tā Latvijā nevar turpināt savu darbību, tad CK funkcijas un kompetence pilnībā pāriet uz ārvalstīs atrodošamies CK locekļiem un LSDSP ĀK.

39. LSDSP CK:

— apstiprina LSDSP CK valdes un LSDSP revīzijas komisijas nolikumus;

— apstiprina LSDSP saimnieciskās darbības virzienus, izlemj jautājumus par uzņēmumu dibināšanu vai par iesaistīšanos uzņēmējsabiedrību dibināšanā;

— lemj par partijas nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

— nosaka skaitu un ievēlē LSDSP CK valdes locekļus;

— nosaka LSDSP biedru pārstāvniecības normas LSDSP konferencēs un kongresos;

— apstiprina LSDSP deputātu kandidātu sarakstus Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām;

— apstiprina ierosinājumus attiecībā uz likumdošanu un Latvijas Republikas valdības darbību;

— ir tiesīga atcelt vai grozīt teritoriālo organizāciju institūciju lēmumus, ja tie neatbilst LSDSP programmai, LSDSP kongresu, konferenču vai CK lēmumiem.

LSDSP CK locekļi ir tiesīgi piedalīties ar padomdevēja tiesībām un izteikt savu viedokli visās partijas kopu un rajonu organizāciju un to institūciju sapulcēs, konferencēs un sēdēs.

40. LSDSP CK valde:

— vada, organizē un koordinē partijas politisko un saimniecisko darbību;

— nodrošina LSDSP kongresu un konferenču, kā arī LSDSP CK lēmumu izpildi;

— nosaka centrālā partijas aparāta struktūru, darbinieku skaitu un atalgojumu, pieņem un atbrīvo darbiniekus atbilstoši CK lēmumiem, rīkojas ar partijas finansu līdzekļiem un kustamo mantu, lemj par speciālistu un ekspertu pieaicināšanu un to darba apmaksu;

— sasauc LSDSP CK sēdes, izstrādā un izziņo darba kārtību;

— LSDSP CK sēžu starplaikā nosaka partijas politiskās nostādnes aktuālos jautājumos un situācijās. Šādi valdes lēmumi un paziņojumi apspriežami nākošajā CK sēdē, kurā jāizlemj jautājums par to apstiprināšanu.

41. LSDSP priekšsēdētājs:

— ir CK priekšsēdētājs un CK valdes loceklis;

— pauž visas partijas viedokli, pārstāv LSDSP attiecībās ar citām partijām, sabiedriskām organizācijām un valsts institūcijām, par to atskaitās CK;

— prombūtnes laikā uztic savu pienākumu veikšanu vienam no priekšsēdētāja biedriem.

42. Revīzijas komisija:

— ievēlē komisijas priekšsēdētāju un citas amatpersonas,

— kontrolē LSDSP finansiālo darbību visos līmeņos un dod savu slēdzienu;

— kontrolē atsevišķu biedru, organizāciju un vēlēto struktūru darbības atbilstību statūtiem, programmai un lēmumiem un dod savu slēdzienu;

— izskata jautājumus par LSDSP biedra goda, cieņas aizskaršanu partijā un dod savu slēdzienu.

Revīzijas komisijas darbību nosaka tās nolikums, kuru apstiprina CK sēdē, piedaloties revīzijas komisijas locekļiem.

VII. LSDSP īpašums, finanses un štati

43. LSDSP CK un katrai tās organizācijai vai kopai ar juridiskās personas tiesībām var piederēt jebkurš kustamais vai nekustamais īpašums, kurš ar likumu nav izņemts no civiltiesiskās apgrozības, tai skaitā finansu līdzekļi bankās un citās kredītiestādēs.

LSDSP attiecībā uz savu īpašumu realizē lietošanas valdījuma un rīcības tiesības.

LSDSP ienākumus veido:

— biedru naudas maksājumi,

— fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;

— ienākumi no saimnieciskās, tai skaitā izdevējdarbības.

LSDSP ir savi štata darbinieki, kas pieņemti organizatorisku un tehnisku pasākumu veikšanai.

44. LSDSP biedri maksā biedru maksu ik ceturksni, ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojoša mēneša desmitajam datumam, kopas valdei vai rajona organizācijas valdei.

Biedru maksas apmēru un biedru maksu sadalījumu starp kopām, rajonu organizācijām un LSDSP CK nosaka LSDSP CK apstiprināts nolikums.

45. LSDSP organizē žēlsirdības un palīdzības fondus.

46. LSDSP finansiālo darbību kontrolē attiecīgās struktūras revīzijas komisijas.

VIII. LSDSP tiesiskais stāvoklis

47. LSDSP, LSDSP rajonu un pilsētu organizācijām ir juridiskās personas statuss.

LSDSP biedru kopām ir juridiskās personas statuss, ja par to ir pieņemts kopas sapulces lēmums. Apvienībām, kuras tiek nodibinātas saskaņā ar LSDSP statūtu 32.pantu, kā arī Rīgas rajonu organizācijām ir juridiskās personas statuss, ja par to pieņemts lēmums.

Par teritoriālo struktūrvienību izveidošanu LSDSP ziņo Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai likumā noteiktajā kārtībā.

LSDSP neatbild par tās rajonu organizāciju un kopu civiltiesiskajām (saimnieciskajām un finansiālajām) saistībām, un pēdējās neatbild par LSDSP saistībām.

Katrai LSDSP organizācijai ir tiesības izdot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, ievērojot un pildot Latvijas Republikas likumu nosacījumus.

48. LSDSP simbolika ir sarkanas neļķes attēls.

49. LSDSP pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas — LSDSP CK valdes un LSDSP priekšsēdētāja atrašanās vieta ir Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31.

LSDSP priekšsēdētājs E.Baldzēns