Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48.pantu

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Latviešu Zemnieku savienība

Valsts reģistra Nr.PO–017 Reģ. 18.05.1993.

Statūti

Pieņemti Latviešu Zemnieku savienības

17.kongresā 16./17. aprīlī 1932.gadā.

Reģistrēti Iekšlietu ministrijā

1932.g. 1.jūlijā zem 154216.

Atjaunoti 3.04.1993.g. Latviešu ZS kongresā

I. Uzdevumi, pienākumi, tiesības, darbības iecirknis un sastāvs

¤ 1.

Latviešu Zemnieku savienības uzdevumi ir:

a) izvest dzīvē programmā uzstādītos mērķus;

b) modināt un stiprināt biedros pareizu atziņu par zemnieku nozīmi valstī un sabiedrībā, modināt un stiprināt biedros politisko un nacionālo izpratni un atziņu un modināt viņus ņemt jo rosīgu dalību politiskā dzīvē, nostājoties uz demokrātijas pamatiem;

c) veicināt sabiedriskās un saimnieciskās dzīves attīstību;

d) aizstāvēt zemnieku politiskās, saimnieciskās un kulturālās vajadzības un prasības valsts un pašvaldības iestādēs;

e) ierosināt un izstrādāt iesniegšanai Saeimai dažādus likumu projektus; krāt un kopot likumu izstrādāšanai vajadzīgos materiālus;

f) sniegt biedriem padomus un aizrādījumus politiskos, juridiskos, agrāros, pašvaldības, saimnieciskos un kulturālos jautājumos;

g) likumdošanas ceļā gādāt par zemnieku jaunatnes garīgu un fizisku attīstību organizētā veidā, veicināt arodniecisko zināšanu izplatīšanu, it sevišķi attiecībā uz saimniecības un mājturības labāku iekārtu;

h) modināt un stiprināt biedros kopdarbības garu un likumdošanas ceļā atbalstīt kopdarbību un saimniecisko noorganizēšanos visos tās veidos.

¤ 2.

Latviešu Zemnieku savienībai ir tiesības izdot laikrakstus un grāmatas, sarīkot kursus un priekšlasījumus, iegūt un atsavināt īpašumu savām vajadzībām, iegūt, atvērt un uzturēt grāmatu spiestuves, vākt līdzekļus savām vajadzībām, dibināt naudas fondus, slēgt līgumus, uzņemties pienākumus un ar savu pilnvarnieku starpniecību sūdzēt un aizstāvēties tiesās un vispārīgi baudīt visas juridiskās personas tiesības. Ar savienības valdes piekrišanu arī nodaļas un rajoni partijas vajadzībām var vākt un gādāt līdzekļus šajos statūtos paredzētā kārtībā.

¤ 3.

Latviešu Zemnieku savienības darbības iecirknis ir Latvijas valsts.

¤ 4.

Latviešu Zemnieku savienība, viņas rajoni un nodaļas lieto partijas karogu, kura krāsas un zīmējumu apstiprinājis kongress. Latviešu Zemnieku savienībai ir savs zīmogs, kuru lieto arī rajoni un nodaļas ar attiecīgā nosaukuma pierakstu.

¤ 5.

Latviešu Zemnieku savienības valde atrodas Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

¤ 6.

Par Latviešu Zemnieku savienības biedriem var būt tiklab vīrieši, kā sievietes, ne jaunāki par 18 gadiem un kas stāv ar zemi tiešā vai idejiskā sakarā, kas atzīst savienības programmu un apsolās veicināt savienības mērķus. Par biedriem nevar būt tiesībās aprobežotas personas, tāpat personas, kas pārkāpj partijas statūtus un disciplīnu vai kā citādi kaitē partijas interesēm, tāpat arī personas, kuras pieder jau pie kādas citas politiskas partijas vai organizācijas ar politisku nokrāsu vai kandidē Saeimas un pašvaldību vēlēšanās pēdējo sarakstos bez Latviešu Zemnieku savienības centrālās valdes iepriekšējas piekrišanas. Tāpat par biedriem nevar skaitīties personas, kas darbojas kādas citas politiskas partijas vai LZS naidīgas grupas interesēs. Šinī pantā minētās personas nevar uzņemt nodaļās par biedriem, bet, ja būtu uzņemtas par biedriem, tad nekavējoties izslēdzamas no attiecīgas nodaļas biedru skaita statūtu ¤ 9. panta kārtībā.

¤ 7.

Jaunus biedrus uzņem nodaļu valdes uz 2 biedru rakstisku ieteikumu. Personas, kuras bijušas par biedriem citās politiskās partijās un organizācijās ar politisku nokrāsu, var uzņemt nodaļās par biedriem tikai ar katrreizēju iepriekšēju centrālās valdes piekrišanu. Nodaļas valdes lēmumu par kādas personas uzņemšanu par biedru pretēji statūtu 6.pantam, vai neuzņemšanu partijā var pārsūdzēt nodaļas pilnsapulcei, par pēdējās lēmumu rajona valdei un par rajona valdi centrālai valdei. Pēdējās lēmums ir galīgs. Jaunuzņemtie biedri iegūst balsstiesības pilnsapulcē tikai pēc 1 mēneša pēc viņu uzņemšanas nodaļā, nodaļas amatos viņus var ievēlēt tikai pēc viena gada pēc uzņemšanas partijā, rajona amatos pēc 2 gadiem, bet centrālā valdē pēc 3 gadiem.

Par biedru var būt tikai tās nodaļas robežās, kurā atrodas viņa dzīvesvieta, izņēmums pieļaujams tikai tajā gadījumā, ja viņa dzīvesvietā nav partijas nodaļas, vai izpildot amata pienākumus, uz neilgu laiku jāatstāj savas nodaļas darbības robežas.

¤ 8.

Biedru naudas minimālo lielumu nosaka centrālā valde. Katra gada pirmā sapulcē nodaļas nosaka faktisko biedru naudu tekošam gadam, pie kam 50% no iemaksātām biedru naudām nodaļa patur savām vajadzībām, bet pārējos 50% nosūta partijas rajona valdei, kura savukārt 25% nosūta centrālai valdei. Visas pārējās nodaļām iemaksātās naudas summas (ziedojumi, sarīkojumu atlikumi utt.) ne vēlāk par 2 nedēļām nosūtāmas centrālai valdei. Šos līdzekļus nodaļas savām speciālām vajadzībām var izlietot tikai ar ikreizēju centrālās valdes piekrišanu, tāpat centrālās valdes atļauja nepieciešama, ja nodaļa vai rajons grib kāda sava izrīkojuma tīro atlikumu iemaksāt nevis partijas kasē, bet ziedot kādam citam mērķim.

¤ 9.

Biedri, kuri strādā pretim savienības mērķiem, vai citādi kaitē savienībai, nodaļu pilnsapulcēs izslēdzami ar 2/3 klātesošo balsu vairākumu.

Biedrus var izslēgt arī centrālā valde ar 2/3 klātesošo centrālās valdes locekļu balsīm. Centrālās valdes lēmumus par biedru izslēgšanu var 14 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pārsūdzēt centrālā padomē. Padomes lēmums ir galīgs. Biedrs, kas pie iestāšanās partijā, sniedzis par sevi nepareizas ziņas vai noklusējis atrašanos partijas citā nodaļā, citā politiskā partijā vai organizācijā ar politisku nokrāsu, nekavējoties izslēdzams no partijas. No partijas izslēgtais biedrs līdz ar to zaudē visus partijā ieņemtos amatus.

Biedru izslēgšanu ierosina atsevišķi biedri caur nodaļas valdi, nodaļas, rajona vai centrālo valdi. Izslēgšana uzņemama dienas kārtībā un paziņojama izslēdzamam, kuram ir tiesības sēdē dot paskaidrojumus.

¤ 10.

Biedri, kuri līdz kārtējam savienības kongresam nav nomaksājuši biedru naudu par tekošo gadu, skaitās kā izstājušies no savienības, paturot tiesības tai gadā pēc pienācīgas biedru naudas nomaksas no jauna skaitīties par savienības biedriem.

¤ 11.

Izstāties no savienības var katrs biedrs, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu nodaļas valdei.

Izstājušos vai izslēgtu biedru var no jauna uzņemt partijā tikai ar katrreizēju iepriekšēju centrālās valdes piekrišanu. Izslēgtie biedri ar šādu lūgumu var griezties pie centrālās valdes ne agrāk par 3 gadiem, skaitot no viņa izslēgšanas dienas, bet izstājušies jebkurā laikā.

II. Nodaļas

¤ 12.

Savas programmas izvešanai un uzdevumu sekmīgākai veikšanai Latviešu Zemnieku savienība var visā savā darbības iecirknī nodibināt vietējās nodaļas, kuras rīkojas uz savienības programmas, statūtu un instrukciju pamata.

¤ 13.

Vietējās nodaļas var nodibināt ikkatrā pagastā, miestā, pilsētā. Savienības valdei pieder nodaļu apstiprināšanas un slēgšanas tiesības.

¤ 14.

Nodaļas var noturēt biedru sapulces, sarīkot biedru vakarus un atklātas sapulces, ierīkot Latviešu Zemnieku savienības laikrakstu izdalāmās vietas, sarīkot izpriecas vakarus, koncertus, teātra izrādes, loterejas, tirdziņus, organizēt priekšlasījumus un kursus.

Piezīme: Nodaļu pilnsapulces skaitās par pilntiesīgām, ja viņās piedalās ne mazāk kā 3/4 nodaļas biedru.

¤ 15.

Nodaļas pilna sapulce ievēl nodaļas valdi un revīzijas komisiju ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Uz kaut viena sapulces dalībnieka pieprasījumu balsošana jāizdara aizklāti. Nodaļas valde sastāv no 5, bet revīzijas komisija no 3 locekļiem. Bez tam valdei pievēlami 2 kandidāti.

Piezīme: Speciālu uzdevumu veikšanai pie nodaļām var nodibināt sekcijas, kā sevišķi tautsaimniecības, mākslas, literatūras, jaunatnes, sporta un mednieku, kuras nodibinās un darbojas uz biedru pilnsapulces pieņemtas un savienības centrālās valdes apstiprinātas instrukcijas pamata.

¤ 16.

Nodaļas valdes un revīzijas komisijas pilnvaru termiņš un lēmumu pieņemšanas kārtība attiecībā uz nodaļu tāda pati kā savienības valdes un revīzijas komisijas — attiecībā uz savienību (¤¤ 50 — 54 un 57 — 60).

Nodaļas pilnsapulces bez parastās gada sākumā, kurā ievēl jaunu valdi, nosaka faktisko biedru naudu un pieņem pag. gada pārskatu, sasaucamas arī pēc katra kongresa un konferences, lai ziņotu par kongresa vai konferences lēmumiem. Nodaļas valdes sēdes sasaucamas ne retāk kā reizi 3 mēnešos. Nodaļas pilnsapulces sasauc pēc vajadzības arī attiecīgas nodaļas valde, revīzijas komisija vai centrālā valde. Par sasaucamām nodaļu pilnsapulcēm jāizziņo vismaz divas nedēļas iepriekš.

¤ 17.

Pati nodaļa nosaka savu iekšējās darbības kārtību, kā arī lemj par līdzekļu izlietošanu saskaņā ar statūtu ¤ 8., savienības centrālās valdes un padomes izstrādāto instrukciju un kongresa lēmumiem.

Nodaļas darbvedība vedama saskaņā ar centrālās valdes norādījumiem. Nodaļu valžu un pilnsapulču protokoli 1 mēneša laikā pēc sapulču noturēšanas iesūtāmi rajona un centrālai valdei zināšanai. Centrālajai valdei ir tiesības viena mēneša laikā atcelt nelietderīgus vai ar statūtiem nesaskanošus lēmumus. Nodaļas biedru saraksti, kases pārskati par iepriekšējo gadu iesūtāmi centrālai valdei līdz tekošā gada 31.martam pēc centrālās valdes dotas veidlapas. Centrālai un rajona valdei tiesības izdarīt nodaļās revīziju jebkurā laikā. Rajona valdes izdarītās revīzijas protokolu noraksti iesūtāmi centrālai valdei 1 mēneša laikā.

¤ 18.

Nodaļas piedalās savienības kongresos ar saviem delegātiem, sūtot vienu delegātu, ja nodaļas biedru skaits nesniedzas pāri par 50, bet, ja nodaļas biedru vairāk, tad no katriem nākošiem 50 atkal pa vienam delegātam. Pārējie biedri var piedalīties savienības kongresos bez lemjošas balsstiesības. Kongresā delegāti uzstājās saskaņā ar savu nodaļu lēmumiem.

Ikvienam delegātam jābūt ne mazāk par vienu gadu tās nodaļas biedram, kura viņu sūta uz kongresu vai konferenci. Šis nosacījums neattiecas uz tām nodaļām, kuras nodibinājušās kongresa gadā.

Delegātus ievēl biedru pilnsapulce reizē ar valdi.

¤ 19.

Nodaļas likvidēšanas gadījumā nodaļai piederošās naudas summas, kustamu un nekustamu mantu, kā arī arhīvu pārņem savienības centrālā valde.

III. Rajoni

¤ 20.

Savas darbības apvienošanas un labākas saskaņošanas dēļ nodaļas apvienojas rajonos. Visiem rajona lēmumiem ir tikai ierosinoša nozīme attiecībā pret centrālo padomi un centrālo valdi. Nodaļas pilnsapulcei ir tiesības izlemt, kādai no viņai tuvākiem rajoniem pievienoties, bet šādam lēmumam vajadzīga centrālās valdes piekrišana. Rajonus apstiprina savienības padome uz valdes priekšlikumu.

¤ 21.

Rajona pārvaldes orgāni ir rajona padome, valde un revīzijas komisija.

¤ 22.

Rajona padome sastāv no rajonā ietilpstošo nodaļu priekšstāvjiem, kurus ievēl nodaļu pilnsapulces no savu biedru vidus. Katrai nodaļai tiesības sūtīt uz rajona padomi ik no 50 biedriem vienu priekšstāvi. Šo priekšstāvju pilnvaru termiņš izbeidzas pēc viena gada, kad nodaļa reizē ar valdes pārvēlēšanu izdara arī savu priekšstāvju pārvēlēšanu.

¤ 23.

Rajona padomi sasauc rajona valdes priekšsēdētājs pēc sava ieskata, uz valdes vai revīzijas komisijas lēmuma, kā arī uz 1/3 padomes locekļu pieprasījuma. Padomes sēde skaitās par pilntiesīgu, ja tajā piedalās ne mazāk par 1/2 tās locekļu. Rajona padomes sēdes sasaucamas vismaz 2 reizes gadā — pavasarī pirms partijas kongresa un rudenī pirms partijas rudens konferences.

¤ 24.

Rajona valdi ievēl rajona padome. Valde sastāv no 5 locekļiem, kuriem jāpievēl vēl 2 kandidāti. Rajona valdes priekšsēdētājs ir arī rajona padomes priekšsēdētājs, turklāt viņš patur tās nodaļas delegāta tiesības, kura viņu sūtījusi uz rajonu. Rajona valdes priekšsēdētāju ievēl atsevišķi no rajona valdes locekļu vidus, pēc tam ievēl pārējos valdes locekļus. Rajona valdes priekšsēdētāju apstiprina centrālā valde 1 mēneša laikā no protokola saņemšanas dienas. Neapstiprināšanas gadījumā rajona padome 1 mēneša laikā izvēl jaunu priekšsēdētāju.

¤ 25.

Rajona valdes sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība ir tāda pati kā savienības centrālās valdes sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība (¤ 51 — 53). Rajona valdes sēdes noturamas ne retāk kā reizi 3 mēnešos. Rajona padomes un valdes lēmumi ir obligāti visām rajonā ietilpstošām nodaļām, un to noraksti piesūtāmi centrālai valdei.

Rajona valde un padome par savu darbību ved kopīgu ienākušo un izejošo rakstu žurnālu, savā rajonā ietilpstošo nodaļu un viņu biedru sarakstu, kuru rajona valde ik gadus pirms kongresa saņem no attiecīgām nodaļām; kopīgu protokolu. Rajonu valdes pārskati par iepriekšējo gadu iesūtāmi centrālai valdei līdz tekošā gada 31.martam pēc dotās formas. Centrālai valdei tiesības izdarīt revīzijas rajonos katrā laikā. Rajona valdes un padomes darbvedība vedama saskaņā ar centrālās valdes norīkojumu.

¤ 26.

Katra gada pirmā padomes sēde, kura sasaucama ne vēlāk par 1.aprīli, pārvēl rajona valdi.

¤ 27.

Lēmumus padome pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās uz pusēm, tad izšķir valdes priekšsēdētāja balss.

¤ 28.

Rajona valde ar centrālās valdes piekrišanu var sasaukt rajona konferences, kurās bez rajona padomes locekļiem ir tiesības piedalīties visiem šai rajonā ietilpstošo nodaļu biedriem.

¤ 29.

Revīzijas komisiju ievēl rajona padome reizē ar valdi. Revīzijas komisija sastāv no 3 locekļiem.

¤ 30.

Revīzijas komisijas konstituēšana, sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība tāda pati kā savienības revīzijas komisijai (¤ 57 — 60).

¤ 31.

Savu uzdevumu labākai veikšanai rajonos var algot darbvedi. Uz savstarpējas vienošanās pamata vairāki rajoni var algot kopēju darbvedi. Darbveža izraudzīšanai un pieņemšanai vajadzīga katrreizēja savienības valdes piekrišana.

¤ 32.

Rajons var likvidēties uz padomes lēmuma pamata, bet šāda lēmuma izpildīšanai nepieciešama savienības centrālās valdes piekrišana. Rajons var tikt likvidēts tāpat uz savienības centrālās padomes un centrālās valdes lēmuma pamata.

¤ 33.

Rajona likvidēšanas gadījumā rajonam piederošās naudas summas, kustamu un nekustamu mantu, kā arī arhīvu pārņem savienības valde.

IV. Pārvalde

¤ 34.

Savienības darījumus pārzin: a) kongress, b) padome, c) valde un d) revīzijas komisija.

Kongress

¤ 35.

Kongresu sasauc valde, un tas ir kārtējs un ārkārtējs.

¤ 36.

Kārtējo kongresu sasauc katru gadu un ne vēlāk par aprīļa mēnesi, un tā pienākums ir:

a) caurskatīt valdes pārskatu līdz ar revīzijas komisijas ziņojumiem par pagājušo gadu un pieņemt budžetu tekošam gadam;

b) ievēlēt valdes priekšnieku, valdes locekļus un revīzijas komisiju;

c) izšķirt sūdzības par padomi un valdi, kā arī rajonu padomēm un valdēm un nodaļu valdēm;

d) pārrunāt un apspriest jautājumus, kuri ir sakarā ar savienības uzdevumiem un darbību.

¤ 37.

Ārkārtējos kongresus sasauc pēc vajadzības, lai izspriestu neatliekamas lietas, kuru izšķiršana nestāv valdes vai padomes varā. Tos sasauc vai nu pēc valdes, padomes vai revīzijas komisijas ieskata vai uz 1/10 nodaļu pieprasījuma. Rakstisks pieprasījums par ārkārtēju kongresa sasaukšanu centrālai valdei izpildāms ne vēlāk par vienu mēnesi no raksta iesniegšanas dienas. Ja centrālā valde to neizpilda, tad kongresu sasauc revīzijas komisija.

¤ 38.

Kongresa lēmumi ir obligāti visiem savienības biedriem un visiem partijas orgāniem.

¤ 39.

Par kongresa laiku un vietu, uzrādot apspriežamos jautājumus, nodaļām izziņo vismaz 14 dienas iepriekš ar sludinājumiem savienības laikrakstos.

¤ 40.

Kongresu atklāj valdes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, bet to vada kongresa ievēlēts prezidijs. Prezidijā nevar vēlēt savienības valdes un revīzijas komisijas locekļus.

¤ 41.

Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, izņemot jautājumu par savienības likvidēšanu, kam nepieciešams 3/4 balsu vairākums, pie kam kongresā jābūt reprezentētām ne mazāk kā 3/4 reģistrēto nodaļu. Balsstiesības kongresā bauda arī centrālās valdes, padomes un galvenās revīzijas komisijas locekļi, tāpat arī Saeimas frakcijas locekļi, ministri un partijas ģenerālsekretārs, izņemot gadījumus, kad apspriež tieši viņu rīcību.

¤ 42.

Kongresa protokolu raksta kongresa ievēlēts sekretārs un paraksta prezidija locekļi.

Savienības padome

¤ 43.

Savienības padome sastāv no rajona padomju vēlētiem delegātiem. Uz savienības padomi rajoni sūta ik no 1000 savu nodaļu biedriem vienu delegātu. Iesākts 1000 skaitās par pilnu.

Piezīme: kamēr Rīgā nav nodibinājies rajons, Rīgas nodaļa sūta savus delegātus uz centrālo padomi līdzīgi rajoniem.

¤ 44.

Katra savienības padomes locekļa pilnvaru termiņš izbeidzas ar jaunām pārvēlēšanām rajonā. Pārvēlēšanas izdarāmas katru gadu ne vēlāk par 1.aprīli.

¤ 45.

Savienības padomē kā pilntiesīgi locekļi ieiet visi savienības valdes locekļi. Savienības valdes amata personas izpilda tos pašus amatus arī savienības padomē.

¤ 46.

Savienības padomi sasauc priekšsēdētājs pēc sava ieskata, uz valdes vai revīzijas komisijas lēmuma, kā arī 1/5 padomes locekļu pieprasījuma. Padomes sēdes skaitās par pilntiesīgām, ja tajās piedalās ne mazāk kā 20 rajonu delegāti.

¤ 47.

Savienības padomes sēdēs lēmumus pieņem tāpat kā valdes sēdēs (¤ 53). Padomes sēdes vada partijas valdes priekšsēdētājs vai viņa biedrs. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

¤ 48.

Savienības padome rīkojas pēc viņas izstrādātas un kongresa apstiprinātas instrukcijas.

¤ 49.

Padomes pienākumi ir sekojoši:

a) pārraudzīt šo statūtu nosacījumu, kā arī kongresa lēmumu izpildīšanu;

b) atrast līdzekļus, lai sasniegtu savienības nolūkus;

c) pārraudzīt un pieņemt gada pārskatus un budžetu iesniegšanai kongresam.

Valde

¤ 50.

Valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus ievēl kongress uz laiku līdz nākošam kārtējam kongresam, valde sastāv no 7 valdes locekļiem, ieskaitot priekšsēdētāju. Bez tam kongress ievēl vēl 2 kandidātus, kuri ieņem izstājušos valdes locekļu vietas. Valdes amata personas, izņemot priekšsēdētāju, valde ievēl no sava vidus pirmā sēdē pēc kongresa.

¤ 51.

Valde sanāk uz priekšsēdētāja aicinājumu vai uz vismaz 1/3 viņas locekļu pieprasījumu. Sēdēs ar valdes atļauju var piedalīties ar padomdevēju balsi arī citi savienības biedri.

¤ 52.

Valdes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās ir klāt ne mazāk kā puse no viņas locekļiem, tai skaitā viņas priekšsēdētājs vai tā biedrs.

¤ 53.

Valdes lēmumus pieņem ar vienkāršu klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, tad izšķir priekšsēdētāja balss.

¤ 54.

Valde pārzin visus savienības darījumus un iestādes, veic tās darbus un rēķinus, sastāda par to pārskatus, pārvalda tās mantu, izpilda visus uzdevumus, kurus nosaka instrukcijas un kongresa lēmumi, uzmeklē līdzekļus, lai pēc iespējas pilnīgi sasniegtu noteiktos savienības mērķus, pārzin nodaļu un rajonu atvēršanu un likvidēšanu un aizstāv savienību visās viņas attiecībās uz ārieni ar iestādēm un personām.

Piezīme: speciālu uzdevumu veikšanai pie valdes var nodibināt sekcijas, kā sevišķi tautsaimniecības, mākslas, literatūras, jaunatnes, sporta, mednieku, kuras darbojas uz valdes apstiprinātu instrukciju pamata.

¤ 55.

Valdei ir tiesības sasaukt valsts, kā arī apgabala konferences, kurās var piedalīties katrs savienības biedrs. Valde arī izziņo konferences laiku, vietu un dienas kārtību.

¤ 56.

Konferenču lēmumus pieņem tāpat kā kongresu lēmumus, pie kam balsstiesības ir visiem klātesošiem savienības biedriem. Šiem lēmumiem ir ierosinājumu nozīme.

Revīzijas komisija

¤ 57.

Savienības naudas summu, dokumentu, grāmatu un mantas revīzijai, pārskatu un budžetu caurskatīšanai un vispārīgi savienības valdes darbības kontrolei kongress katru gadu ievēl no biedriem, kuri neieņem amatus valdē un padomē, revīzijas komisiju, kura sastāv no 3 locekļiem.

¤ 58.

Pirmo revīzijas komisijas sēdi sasauc valdes priekšnieks. Šai sēdē revīzijas komisija ievēl komisijas priekšsēdētāju no sava vidus. Turpmākās sēdes sasauc un tajās pieņem lēmumus tāpat kā valdes sēdēs.

¤ 59.

Revīzijas komisijas pilnvaru termiņš līdzīgas valdes pilnvaru termiņam.

¤ 60.

Revīzijas komisija savā darbībā rīkojas pēc pašas izstrādātām un kongresā apstiprinātām instrukcijām.

V. Līdzekļi

¤ 61.

Savienības līdzekļi sastāv no:

a) biedru iemaksām;

b) ienākumiem no savienības kapitāliem un mantām;

c) dāvinājumiem un pabalstiem;

d) ieņēmumiem no savienības, tās nodaļu un rajonu sarīkotiem kursiem, priekšlasījumiem, vakariem, izrādēm, koncertiem, tirdziņiem, loterejām, izstādēm un publiskām naudas vākšanām;

e) ienākumiem no savienības literāriem izdevumiem;

f) ziedojumiem pēc listēm un grāmatiņām;

g) aizņēmumiem, kurus savienība noslēdz;

h) visiem citiem likumīgi atļautiem ienākumiem.

¤ 62.

Rēķinu un darba vešanas, kā arī pārskata sastādīšanas un rīcības kārtību par savienībai piederošiem kapitāliem un citu mantu noteic kongresa apstiprinātas instrukcijas.

VI. Goda tiesa

¤ 63.

Atsevišķu partijas biedru nesaskaņu un savstarpējo apvainojumu noskaidrošanai, ja to vēlas kāda no abām pusēm, var izšķirt goda tiesa. Goda tiesa sastāv no centrālās valdes iecelta priekšsēdētāja un diviem locekļiem, kurus izrauga ieinteresētās puses. Pēc apstākļu noskaidrošanas goda tiesā, pēdējā taisa lēmumu, kurš abām pusēm ir saistošs un nav pārsūdzams. Pirms goda tiesas sākšanās puses dod rakstisku solījumu padoties tiesas lēmumam. Sevišķi svarīgos gadījumos tiesa var nolemt un griezties pie centrālās valdes ar lūgumu uz savākto materiālu pamata izslēgt vainīgo biedru no partijas.

VII. Savienības slēgšana

¤ 64.

Ja kongresā, kurā reprezentētas 3/4 reģistrēto nodaļu, ar 3/4 klātesošo delegātu balsu vairākumu pieņemts par savienības darbības izbeigšanu, tad kongress ievēl likvidācijas valdi, kura nokārto savienības prasības un pienākumus pret juridiskām un fiziskām personām, ja tādi pienākumi un prasības viņas darbības laikā vēl pastāv.

¤ 65.

Likvidācijas valdi ievēl tādā pašā kārtībā un sastāvā kā savienības valdi, un viņas pilnvaru termiņš ir viens gads.

¤ 66.

Likvidācijas valdes sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība tāda pati kā savienības valdes (¤ 51 — 53).

¤ 67.

Ja pēc prasību nokārtošanas, kuras pret savienību cēlušas juridiskas vai fiziskas personas, paliek pāri vēl kāda manta, tad likvidācijas valde šo mantu izlieto, piemērojoties savienības nolūkiem.

¤ 68.

Par izdarīto savienības likvidāciju likvidācijas valde sniedz ziņojumu tās sasauktajam kongresam.

Priekšsēdētājs Ēriks Aivars Miķelsons

Valdes kandidāte Gita Roze

Valdes loceklis Jānis Vīķelis

Tautas saskaņas partija

Valsts reģistra Nr.PO–029 Reģ.04.03.1994.

Statūti

Ar izmaiņām un papildinājumiem, kas pieņemti 13.05.1995. —

Tautas saskaņas partijas I kongresā un 06.07.1996., TSP 2.kongresā.

Tautas saskaņas partija (TSP) ir politiska organizācija, kura darbojas Latvijas Republikas teritorijā, tajā apvienojušies Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un Latvijā dzīvojošas personas, lai realizētu savus politiskos mērķus Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Tautas saskaņas partijas pamatmērķis ir tautas brīvība, turība un drošība uz tautsaimniecības atdzimšanas pamata brīvā, demokrātiskā un neatkarīgā Latvijas valstī. Šī mērķa sasniegšanai jāpanāk sabiedrības stabilitāte, tautas saskaņa politisko, sociāli ekonomisko, nacionālo, starptautisko un personisko attiecību jomā.

Tautas saskaņas partija ir demokrātiska parlamentāra tipa partija, kuras darbības galvenais uzdevums ir cīņa par vēlētāju interesēm Latvijas Republikas Saeimā, pašvaldības un izpildvaras struktūrās.

Partijas biedri

1. Par partijas biedru var kļūt katrs 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas pilsonis, nepilsonis un Latvijā dzīvojoša persona neatkarīgi no sociālās, rasu un nacionālās piederības, profesijas, filozofiskajiem uzskatiem, pilsonības un reliģiskās pārliecības, ja viņš atzīst partijas programmu un statūtus.

2. Tautas saskaņas partijas biedrs nevar vienlaikus būt citas partijas biedrs.

3. Visiem partijas biedriem ir vienādas tiesības. Katrs partijas biedrs ir tiesīgs:

— piedalīties partijas politikas un darbības noteikšanā, izvirzot priekšlikumus, izklāstot savus uzskatus un piedaloties visu izskatāmo jautājumu brīvā apspriešanā un demokrātiskā izlemšanā, nepieciešamības gadījumā iestājoties par pieņemto lēmumu grozīšanu vai atcelšanu,

— izvirzīt kandidatūras, arī savu kandidatūru, vēlēt un tikt ievēlēts jebkurā partijas iestādē, jebkurā amatā, kā arī par jebkura partijas foruma delegātu, balsošanā partijas biedrs var piedalīties tikai personiski,

— publiski kritizēt jebkuru partijas biedru neatkarīgi no viņa ieņemamā amata,

— izteikt viedokļus, organizēt frakcijas, lai apvienotu partijas biedrus, kam kopīgs viedoklis atsevišķos partijas politikas un praktiskās darbības jautājumos,

— saņemt informāciju, kas ir partijas iestāžu rīcībā,

— personīgi piedalīties jebkurā apspriešanā, kas skar viņa darbību,

— brīvi izstāties no partijas, rakstiski paziņojot par to un nododot biedra karti,

— piedalīties citu sabiedrisko organizāciju darbā, ja to principi un darbība nav pretrunā ar partijas programmu,

— saņemt partijas aizstāvību,

— izvirzīt kandidatūras, arī savu kandidatūru, visu līmeņu deputātu kandidātu sarakstos, ko veido partija.

4. Katra partijas biedra pienākums ir:

— sekmēt partijas programmas īstenošanu un ievērot statūtus,

— rūpēties par partijas autoritāti sabiedrībā,

— aktīvi piedalīties Latvijas Republikas Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanu kampaņās,

— būt iecietīgam pret atšķirīgu viedokļu paudējiem,

— maksāt biedra naudu,

— pildīt partijas institūciju lēmumus.

5. Iestāties partijā var individuāli uz personīga rakstveida iesniegumu pamata. Iesniegumu izskata attiecīgās teritoriālās organizācijas sapulcē un pieņem lēmumu, ja klātesošo biedru vairākums to atbalsta.

Gadījumā, ja teritoriālā organizācija nav izveidota, lēmumu par uzņemšanu pieņem TSP valde.

6. Piederību pie partijas var pārtraukt:

— pēc paša vēlēšanās, saskaņā ar statūtu 3.punktu,

— izslēdzot no partijas.

Izslēgt var biedru, kura rīcība ir pretrunā ar partijas programmu vai statūtiem. Jautājumu par izslēgšanu izlemj teritoriālās oganizācijas sapulces, balsojot ar 2/3 balsu vairākumu, vai, ja tās nav izveidotas, TSP dome.

No partijas izslēgtajiem ir tiesības divu mēnešu laikā iesniegt apelāciju augstākstāvošā partijas institūcijā, kas pieņem galīgo lēmumu.

Partijas darbības principi

7. Visu līmeņu partijas kongresu, sapulču un konferenču delegāti un partijas vadošo institūciju locekļi tiek ievēlēti tiešās, vienlīdzīgās, alternatīvās vēlēšanās. Ja partijas institūcijas loceklis vai kongresu, sapulču un konferenču delegāts atsakās vai nevar pildīt viņam uzliktos pienākumus vai pilnvaras un par to rakstiski paziņo attiecīgai partijas institūcijai, tad tā izskata jautājumu par pilnvaru piešķiršanu tam partijas biedram, kas šīs partijas institūcijas vēlēšanās nav ticis ievēlēts, bet saņēmis vislielāko balsu skaitu, vai arī organizē jaunas vēlēšanas.

8. Pilnīgs atklātums visu partijas organizāciju un institūciju darbībā, partijas sapulču atklātums.

9. Mazākuma tiesību garantēšana. Partijas biedriem, kas paliek mazākumā:

— tiek dotas tiesības pēc zināma laika pieprasīt atkārtoti izskatīt strīdīgos jautājumus partijas iestādēs un forumos.

— tiek nodrošināta frakciju veidošanas brīvība. Frakcija tiek uzskatīta par izveidotu ar brīdi, kad partijas vadošā institūcija ir saņēmusi partijas biedru grupas paziņojumu par frakcijas izveidošanu. Partijas konferencēs un vēlētajās institūcijās tiek garantēta frakciju proporcionāla pārstāvniecība.

Nevienam partijas biedram nav tiesību traucēt pieņemtā lēmuma izpildi.

10. Partijas biedru sapulce, institūcija, konference vai kongress ir tiesīgi pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā 1/2 tās biedru, konferences vai kongresa delegātu.

Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso vairākums klātesošo attiecīgās organizācijas vai institūcijas biedru, konferences vai kongresa delegātu, izņemot gadījumus, kad tiek izskatīti jautājumi par partijas biedra izslēgšanu no partijas vai par partijas organizācijas pašlikvidēšanos. Minētos gadījumos lēmums tiek pieņemts ar 2/3 balsu vairākumu.

11. Jebkurai balsošanai jābūt aizklātai, ja to pieprasa 1/10 klātesošo partijas biedru.

Partijas organizatoriskā struktūra

Teritoriālās organizācijas (pirmorganizācijas).

12. Ne mazāk kā trīs partijas biedri var izveidot partijas teritoriālo organizāciju (rajonā, pilsētā, pagastā utt.). Dibināšanas sapulces protokols tiek nosūtīts TSP valdei. Vienā teritorijā var būt vairākas partijas organizācijas.

13. Teritoriālā organizācija nosaka biroja locekļu skaitu un ievēl uz vienu gadu biroju vai organizācijas koordinatoru un viņa vietnieku. Birojs vai koordinators:

— sasauc partijas sapulces (pārstāvju sapulces);

— organizē pirmorganizācijas darbu saskaņā ar partijas programmu, statūtiem un pieņemtiem lēmumiem;

— rīkojas ar partijas organizācijas naudas līdzekļiem apstiprinātās tāmes ietvaros.

14. Partijas teritoriālās organizācijas ir autonomas savā darbībā realizējot partijas programmas un kongresa lēmumus savā reģionā, organizējot vēlēšanu kampaņas, kā arī organizējot partijas klubu darbu, uzņemot jaunus partijas biedrus.

15. Partijas teritoriālās organizācijas augstākā lēmējiestāde ir kopsapulce vai pārstāvju sapulce, kuru sasauc ne retāk kā reizi gadā.

Sapulces pārstāvju sapulces sasaukšanas datumu un darba kārtību paziņo partijas biedriem ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms tās sākuma.

16. Ārkārtas sapulci (pārstāvju sapulci) sasauc nedēļas laikā pēc organizācijas vadošās iestādes, vietējās pašvaldības deputātu frakcijas vai ne mazāk kā 1/3 visu organizācijas biedru iniciatīvas. Ja teritoriālās organizācijas vadošā iestāde atsakās sasaukt ārkārtas sapulci vai neievēro tās sasaukšanas termiņus, tad partijas biedri, kuri pieprasa to sasaukt, var izveidot organizācijas komiteju konferences sasaukšanai.

Partijas nodaļas

17. Pēc divu vai vairāk teritoriālo organizāciju priekšlikuma un ar partijas valdes lēmumu vienā teritorijā (rajons, pilsēta, vēlēšanu apgabals) var tikt izveidota partijas nodaļa.

Partijas nodaļa ir organizatoriska struktūra, kuras uzdevums ir koordinēt pirmorganizācijas darbu, organizēt priekšvēlēšanu kampaņas, sniegt organizācijām metodisku un informatīvu palīdzību.

Partijas nodaļas darbu vada nodaļas birojs, kuru uz vienu gadu ievēlē nodaļas kopsapulcē (konferencē), nosakot tā skaitlisko sastāvu, pamata funkcijas un tiesības.

Partijas augstākās institūcijas

18. Partijas augstākais lēmējs ir partijas kongress, kuru sasauc partijas dome ne retāk kā reizi gadā.

Kongresa sasaukšanas laiku un apspriežamos jautājumus paziņo partijas organizācijām ne vēlāk kā mēnesi pirms kongresa sākuma. Dokumentu projektus apspriešanai izplata ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kongresa sākuma.

19. Partijas ārkārtas kongresu sasauc mēneša laikā pēc partijas domes, vai ne mazāk kā 1/3 partijas biedru vai organizācijas iniciatīvas, ja dome atsakās sasaukt kongresu vai neievero tā sasaukšanas termiņus, tad organizācijas vai partijas biedri, kas pieprasa tā sasaukšanu, var izveidot organizācijas komiteju kongresa sasaukšanai.

20. Kongresu starplaikos aktuālo jautājumu apspriešanai var tikt sasauktas partijas konferences. To sasaukšanas un darbības kārtību nosaka partijas dome.

21. Partijas kongresu un konferenču delegātus ievēlē partijas organizācijās atbilstoši noteiktajām pārstāvniecības normām. Delegātu vēlēšanu kārtību kā arī pārstāvniecības normas nosaka partijas dome.

Vienlaicīgi ar kongresa delegātiem tiek izvirzītas partijas centrālo institūciju locekļu (domes un revīzijas komisijas) un partijas priekšsēdētāja kandidatūras.

22. Partijas kongress:

— apstiprina partijas nosaukumu, pieņem partijas programmu, statūtus un izdara tajos grozījumus,

— nosaka partijas politikas pamatprincipus, pieņem priekšvēlēšanu platformu,

— noklausās, apspriež un apstiprina partijas vadošo institūciju pārskatus, kā arī Saeimas deputātu frakcijas darba pārskatu,

— ievēlē partijas priekšsēdētāju, kurš vienlaicīgi ir partijas domes un valdes loceklis,

— nosaka partijas domes un revīzijas komisijas locekļu skaitu un ievēlē partijas domi un revīzijas komisiju,

— sniedz paziņojumus, kā arī izskata jebkurus citus jautājumus, kas skar partijas dzīvi,

— pieņem lēmumu par partijas pašlikvidēšanos.

23. Partijas vadošas institūcijas ir partijas priekšsēdētājs, partijas dome, partijas valde un partijas revīzijas komisija.

24. Kongresu starplaika augstākā lēmējinstitūcija ir partijas dome, ko izveido partijas kongress.

Domes sēdi sasauc partijas priekšsēdētājs vajadzības gadījumā, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

Partijas domes darbā ar lēmējtiesībām var piedalīties TSP Saeimas frakcijas deputāti.

25. Partijas dome:

— ievēlē partijas valdi, valdes priekšsēdētāju, viņa biedru (biedrus), partijas atbildīgo sekretāru,

— nosaka konkrētus partijas kongresu lēmumu realizācijas ceļus,

— sasauc partijas kongresus (konferences), nosaka to norises vietu un laiku, sagatavo izskatāmo dokumentu projektus,

— izskata un apstiprina partijas budžetu,

— sniedz paziņojumus un pieņem lēmumus kārtējos politiskajos jautājumos,

— apstiprina vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Domes sēdes tiek protokolētas.

26. Partijas valde ir partijas izpildinstitūcija kongresu starplaikā. To sasauc partijas valdes priekšsēdētājs vajadzības gadījumā, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

Partijas valde:

— veic organizatorisko, metodisko darbu, koordinē nodaļu, teritoriālo organizāciju darbību,

— izstrādā, pieņem un izplata instrukcijas, informatīvi metodiskus materiālus, sagatavo dokumentu projektus izskatīšanai domes sēdēs, partijas kongresos (konferencēs), sniedz konsultācijas,

— rīkojas ar partijas kustamo un nekustamo mantu,

— rīkojas ar partijas naudas līdzekļim apstiprinātā budžeta ietvaros,

— izveido konsultatīvo padomi un citus sabiedriskus orgānus,

— organizē biedru uzskaiti,

— lemj par algotu štata darbinieku pieņemšanu darbā vai atlaišanu no darba,

— pilda citas funkcijas, kuras deleģējusi dome.

Valdes priekšsēdētājs organizē un vada partijas valdes darbu partijas vārdā slēdz līgumus un vienošanās ar fiziskām un juridiskām personām, balstoties uz valdes piešķirto pilnvaru pamata.

Valdes sēdes tiek protokolētas.

27. Partijas priekšsēdētājs bez speciāla pilnvarojuma sniedz publiskus paziņojumus partijas vārdā, pārstāv partiju attiecībās ar valsts un ārvalstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, partijām un sabiedriskām organizācijām, atsevišķām personām. Partijas priekšsēdētājam partijas domes lēmumi ir saistoši.

28. Kongresu starplaikā partijas institūciju un amatpersonu darbību kontrolē un partijas statūtu ievērošanai seko partijas revīzijas komisija, kas savā darbībā pakļaujas tikai kongresam. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ar padomdevēja tiesībām piedalās domes un valdes darbā.

29. Teritoriālās organizācijas struktūru (vadošās institūcijas) un to funkciju sadali pēc saviem ieskatiem veido un nosaka tās attiecīgā augstākā lēmējiestāde (sapulce, konference).

30. Pie mazākuma pašnoteikšanās, jautājumu par īpašuma sadali izlemj augstākās lemjošās institūcijas.

Partijas parlamentārā darbība

31. Piedalīšanās demokrātiskās visu līmeņu valsts varas institūciju vēlēšanās, cīņa par vietām tajās un partijas programmatisko nostādņu realizācija ir galvenais partijas politiskās darbības virziens.

32. Partijas priekšvēlēšanu platformu Saeimas vēlēšanām izstrādā partijas dome un akceptē kongress.

33. Partijas deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām pēc teritoriālo organizāciju ieteikuma apstiprina partijas dome. Jebkurai teritoriālajai organizācijai ir tiesības pieprasīt deputāta kandidāta neiekļaušanu sarakstā. Galīgo lēmumu šinī jautājumā pieņem partijas dome.

34. Partijas biedri — valsts varas institūciju un pašvaldību deputāti — veido tajās frakciju vai savu deputātu grupu. Partijas biedri — LR Saeimas un visu līmeņu pašvaldību deputāti, frakcijas vai deputātu grupas var sadarboties,veidot blokus un koalīcijas ar citu partiju frakcijām un grupām, ievērojot TSP programmu un priekšvēlēšanu platformas pamatprincipus.

35. Pēc partijas organizāciju vai to vadošo institūciju pieprasījuma par darbību, kas neatbilst partijas programmas, statūtu, frakcijas nolikuma vai kongresa pieņemto lēmumu prasībām, deputātam — partijas biedram — jānoliek Saeimas vai vietējās pašvaldības deputāta mandāts likumdošanā noteiktajā kārtībā, vai arī viņš var tikt izslēgts no partijas.

36. Deputātu frakcijas un grupas, kā arī teritoriālās organizācijas kā galveno savas darbības formu saiknē ar partijas biedriem un atbalstītājiem izmanto partijas klubus. Partijas vēlētajām amatpersonām ir pienākums regulāri atskaitīties teritoriālajām organizācijām par veikto darbu. Partijas biedriem ir tiesības zināt valdes sēžu darba kārtību un norises laiku.

Partijas naudas līdzekļi

37. Partijas naudas līdzekļi veidojas no biedru naudām, atskaitījumiem no partijas uzņēmumu un saimniecisko organizāciju peļņas un cita veida likumīgas darbības, kā arī fizisku un juridisku personu brīvprātīgiem ziedojumiem.

38. Biedru naudas lielums ir 1% no minimālās mēnešalgas mēnesī. Īpašos gadījumos ar organizācijas lēmumu partijas biedra var uz laiku atbrīvot no biedra naudas maksāšanas.

39. Biedra naudas summa sadalās šādi:

— 50% paliek teritoriālās organizācijas rīcībā,

— 50% tiek nodoti partijas valdes rīcībā.

Nepieciešamības gadījumā ar īpašu valdes lēmumu naudas līdzekļi var tikt centralizēti vēlēšanu kampaņu vai atsevišķu pasākumu un citas darbības finansēšanai.

Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija

Valsts reģistra Nr.PO-021 Reģ. 06.09.1993.

Statūti

Statūtu grozījumi un papildinājumi

pieņemti LNDP 2. kongresa 1. sesijā, 11.05.1995.

I. Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas statuss

1.¤ Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija (saīsinājums — LNDP) ir politiska organizācija (partija) un juridiska persona ar savu simboliku, zīmogu un kontu bankā.

2.¤ LNDP biedri ir nacionālie demokrāti (saīsinājums — nacionāldemokrāti).

II. LNDP mērķi, uzdevumi, darbības teritorija un metodes

3.¤ LNDP pastāvēšana nepieciešama, lai tiktu izveidota:

— sabiedrība, kas uzticas Tam Kungam Dievam, kurš radījis debesis un zemi, kurš vienīgais valda pār cilvēkiem;

— demokrātiska iekārta Latvijā, kas nodrošinātu cilvēka tiesības un brīvības, kā arī taisnīgas tiesas;

— nacionāla valsts, kurā latviešiem nodrošināta iespēja īstenot savas tiesības un pienākumus;

— Latvijas brīvvalsts kā Brīvās pasaules priekšpostenis un Amerikas Savienoto Valstu stratēģiskā sabiedrotā.

4.¤ LNDP darbojas starptautisko tiesību un demokrātijas normu ietvaros. Mērķu sasniegšanai LNDP kā galvenos uzdevumus izvirza:

— izmantot visas savā rīcībā esošās pilnvaras un iespējas, lai aizstāvētu cilvēka tiesības un brīvības;

— veicot izskaidrošanas darbu u.c. publisko darbību, ietekmēt sabiedrības apziņas veidošanos;

— ar godīgu politisko darbību iemantot Latvijas pilsoņu uzticību Saeimas un pašvaldību vēlēšanās;

— uz savstarpējas saprašanās principiem saistīties un sadarboties ar Latvijas un ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kas atbalsta demokrātisku, nacionālu Latvijas valsti;

— vienotas, nāciju tiesības respektējošas civilizācijas nostiprināšanai veidot un attīstīt sakarus, kā arī koordinēt darbību ar nacionāli demokrātiskiem spēkiem pasaulē.

III. LNDP uzbūve

5.¤ LNDP veidota pēc trīskārša (lēmēj-, izpild- un kontroles) varas sadalījuma principa, kas pieņemts par Brīvās pasaules valstu valstiskās uzbūves pamatu.

6.1. LNDP lēmējinstitūcija ir reizi piecos gados LNDP struktūrvienību ievēlēts kongress.

6.2. Kongress tiek sasaukts ne retāk kā reizi gadā. Kongresa sasaukšana ietilpst izpildvaras pienākumos. Kongresa sasaukšanas tiesības ir kontroles varai. Kongresam ir pašsasaukšanās tiesības, ja to rakstveidā pieprasa vairāk nekā 2/3 LNDP struktūrvienību ievēlēto pārstāvju — kongresmeņu.

6.3. Kongress ir tiesisks, ja tā sesijā piedalās vairāk nekā puse kongresmeņu.

6.4. Kongresa sesiju vada kongresa ievēlēts vadītājs.

6.5. Jebkura balsošana kongresā notiek atklāti.

6.6. Kongress pieņem lēmumus, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo kongresmeņu, izņemot gadījumus, kuros statūti paredz citādu kārtību.

6.7. Kongress pieņem LNDP statūtus un izdara tajos labojumus vai grozījumus, ja par lēmuma pieņemšanu nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo kongresmeņu, izņemot gadījumus, kad statūti paredz citādu kārtību.

6.8. Kongresam ir tiesības izveidot jebkādas LNDP darbībai nepieciešamas institūcijas, pastāvīgas un pagaidu komisijas, kā arī pieņemt citus lēmējvaras funkcijām un statūtiem atbilstošus lēmumus.

6.9. Kongresam ir tiesības kooptēt kongresā jaunus kongresmeņus, kā arī izslēgt no kongresa tā darbā nepiedalošos kongresmeņus, ja par lēmumu pieņemšanu nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo kongresmeņu.

6.10. Ikvienam kongresmenim ir tiesības atkāpties no amata, iesniedzot rakstveida paziņojumu partijas izpildvaras vai kontroles varas institūcijām.

7.1. LNDP izpildinstitūcija ir valde, kurā ietilpst partijas priekšsēdis, vicepriekšsēdis u.c. valdes locekļi.

7.2. Kongresa pienākums ir reizi piecos gados ievēlēt partijas priekšsēdi un vicepriekšsēdi. Priekšsēdim ir priekšroka vicepriekšsēža kandidāta izvirzīšanā kongresā.

7.3. Priekšsēdim triju dienu laikā pēc kongresa jāizveido valde ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

7.4. Ja valdē paliek mazāk kā trīs valdes locekļi, priekšsēdim triju dienu laikā jānokomplektē skaitliski pilnvērtīga valde. Ja priekšsēdis noteiktā laikā nenokomplektē valdi, kontroles varai jāsasauc ārkārtas kongress, lai izskatītu radušos situāciju.

7.5. Kongresa starplaikā izmaiņas valdē statūtos noteiktajā kārtībā izdara valde. Iekļaut valdes sēdes darba kārtībā priekšlikumus par nacionāldemokrātu apstiprināšanu valdē vai valdes locekļu izslēgšanu no valdes drīkst tikai partijas priekšsēdis.

7.6. Valdes sēdes sasauc un vada partijas priekšsēdis. Priekšsēdim jāsasauc valdes sēdes ne retāk kā reizi mēnesī. Sēdes laiku un vietu nosaka priekšsēdis. Sēde ir tiesiska, ja tajā piedalās vismaz trīs valdes locekļi.

7.7. Valdes lēmumus ar balsu vairākumu pieņem sēdē klātesošie valdes locekļi. Balsīm daloties, spēkā ir lēmums, par kuru nobalsojis priekšsēdis. Valdes lēmumam esot pretrunā ar statūtu 3.¤, priekšsēdim ir veto tiesības. Priekšsēža veto drīkst atcelt tikai kongress.

7.8. Partijas priekšsēdim kādu iemeslu dēļ (bojāeja, nopietna saslimšana, apcietinājums, atrašanās ārzemēs u.tml.) nespējot veikt savas funkcijas, tās veic vicepriekšsēdis, vicepriekšsēdim šo pašu iemeslu dēļ nespējot veikt priekšsēža funkcijas, tās līdz kongresa sesijai veic valdes ievēlēts valdes loceklis.

7.9. Kongresa sesiju starplaikā valde izpilda kongresa lēmumus, izstrādā un īsteno LNDP stratēģiju un taktiku, pārstāv LNDP un tās intereses, veic nacionāldemokrātu uzņemšanu un izslēgšanu, nosaka algoto darbinieku skaitu, pieņem citus izpildvaras funkcijām un statūtiem atbilstošus lēmumus.

7.10. Valdes sēžu starplaikā LNDP pārstāv partijas priekšsēdis un valdes deleģēto pilnvaru apjomā citi valdes locekļi. Par paveikto valdes locekļi atskaitās valdes sēdē.

7.11. Kongresam ir tiesības atcelt ikvienu valdes lēmumu.

8.1. LNDP augstākā kontroles institūcija ir kongresa ievēlēta Goda tiesa, kurā ietilpst Goda tiesas priekšsēdis un goda tiesneši.

8.2. Goda tiesas priekšsēdi kongress ievēlē reizi piecpadsmit gados.

8.3. Goda tiesā par goda tiesnešiem uz desmit gadiem kongress ievēlē īpašu LNDP uzticību iemantojušus nacionāldemokrātus.

8.4. Goda tiesas priekšsēdim ir priekšroka partijas priekšsēža, galvenā revidenta un goda tiesnešu kandidātu izvirzīšanā kongresā.

8.5. Goda tiesas sēdes sasauc un vada Goda tiesas priekšsēdis. Goda tiesas locekļi drīkst balsot tikai “par” vai “pret”. Goda tiesa pieņem lēmumus ar Goda tiesas locekļu balsu vairākumu.

8.6. Goda tiesas locekļu skaits nedrīkst veidot pāra skaitli.

8.7. Goda tiesas loceklis nedrīkst būt partijas priekšsēdis un vicepriekšsēdis.

8.8. Goda tiesa kontrolē valdes lēmumu un nacionāldemokrātu darbības atbilstību statūtiem, kā arī izskata strīdus starp nacionāldemokrātiem, LNDP institūcijām un struktūrvienībām.

8.9. Goda tiesai ir tiesības apturēt valdes lēmumus, izmeklēt jebkuras LNDP struktūras un jebkura nacionāldemokrāta darbību, apstādināt atsevišķu personu uzņemšanu LNDP un nacionāldemokrātu izslēgšanu no partijas, kā arī pieņemt citus kontroles varas funkcijām un statūtiem atbilstošus lēmumus.

8.10. Kongresam ar vairāk nekā 2/3 klātesošo kongresmeņu balsojumu ir tiesības atcelt ikvienu Goda tiesas lēmumu.

9.1. LNDP revīzijas institūcija ir kongresa ievēlēta revīzijas komisija, kurā ietilpst galvenais revidents un revidenti.

9.2. Kongresa pienākums ir reizi trīs gados ievēlēt galveno revidentu.

9.3. Kongress pēc nepieciešamības ievēlē revīzijas komisijā revidentus. Revidentu pienākumus revīzijas komisijā nosaka galvenais revidents.

9.4. Galvenā revidenta pienākums ir ne retāk kā reizi pusgadā pārbaudīt LNDP finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī LNDP mantas un finansu līdzekļu izmantošanu. Par rezultātiem galvenais revidents ziņo kongresam, bet kongresa starplaikā — Goda tiesai.

10.¤ Kongresmeņu, partijas priekšsēža, Goda tiesas priekšsēža, goda tiesnešu, galvenā revidenta u.c. vēlētu amatpersonu pilnvaru termiņam beidzoties, atkāpe no noteiktā pārvēlēšanas laika pieļaujama ne vairāk par gada ceturksni.

11.¤ Kongresam ar vairāk nekā 4/5 kongresmeņu balsojumu ir tiesības:

— pārvēlēt partijas priekšsēdi, Goda tiesas priekšsēdi, goda tiesnešus vai galveno revidentu pirms viņu pilnvaru termiņa izbeigšanās;

— mainīt statūtos noteikto balsošanas kārtību;

— atcelt, labot, grozīt vai papildināt LNDP statūtu 3.¤ vai 11.¤;

— pieņemt lēmumu par LNDP pašlikvidāciju.

IV. LNDP struktūrvienības

12.1. LNDP teritoriālā struktūrvienība ir teritoriālā vietā pēc nacionāldemokrātu savstarpējas vienošanās izveidota teritoriāla organizācija, ko apstiprinājusi valde.

12.2. Visas teritoriālās organizācijas ir neatkarīgas viena no otras. Teritoriālo organizāciju statusu un pilnvaras nosaka LNDP statūti, kā arī kongresa un valdes lēmumi.

12.3. Nacionāldemokrātiem, kas apvienojušies teritoriālā organizācijā, ir pienākums ar balsu vairākumu ievēlēt savas teritoriālās organizācijas vadību un noteikt tās pilnvaru apjomu ar ne veirāk kā piecu gadu termiņu.

12.4. Katrai teritoriālai organizācijai ir tiesības ievēlēt savu pārstāvi kongresā. Teritoriālo organizāciju pārstāvniecības normas nosaka valde.

12.5. Valdei ir tiesības neapstiprināt teritoriālas organizācijas izveidošanu, ja teritoriālā vietā jau ir teritoriālā struktūrvienība.

12.6. Teritoriālai organizācijai pārkāpjot statūtus, kā arī kongresa, valdes vai Goda tiesas lēmumus, valdei ir tiesības:

— atcelt teritoriālās organizācijas vadību;

— izformēt teritoriālo organizāciju;

— izslēgt teritoriālo organizāciju no LNDP.

13.1. Cilvēku grupai no kādas organizācijas stājoties LNDP, ir tiesības pretendēt uz frakcijas izveidošanu. Frakciju, tās nosaukumu un pārstāvniecību valdē apstiprina valde.

13.2. Frakcijai ir tiesības:

— savā darbībā akcentēt kādu LNDP principiem atbilstošu sabiedrisko vai politisko prioritāti;

— pēc saviem ieskatiem veidot iekšējo struktūru;

— ievēlēt savu pārstāvi kongresā;

— statūtu 3.¤ ietvaros paust no LNDP lēmumiem atšķirīgu viedokli.

13.3. Nacionāldemokrātiem ir tiesības iesaistīties jebkurā LNDP frakcijā.

14.¤ Partijas priekšsēdim, vicepriekšsēdim un Goda tiesas locekļiem pilnīgi jāaptur sava piederība LNDP struktūrvienībām.

V. Uzņemšana LNDP un izslēgšana no tās

15.¤ Par nacionāldemokrātu var kļūt jebkura astpoņpadsmit gadu vecumu sasniegusi persona neatkarīgi no nacionālās vai reliģiskās piederības, rases vai sociālās izcelšanās, materiālā stāvokļa, dzimuma, izglītības vai profesijas, ja tā pilnīgi pievienojas LNDP mērķiem un uzdevumiem, kā arī apņemas ievērot visas statūtu prasības.

16.¤ Par nacionāldemokrātu nevar būt persona, kas:

— atbalsta totalitārisma ideoloģiju — monarhismu, fašismu (komunismu, nacismu u.c.), islama fundamentālismu u.tml.;

— pauž uzskatus par cilvēku nevienlīdzību pēc rases, nacionālām, reliģiskām, dzimuma, izglītības, sociālās izcelšanās, materiālā stāvokļa vai jebkādām citām pazīmēm.

17.1. Personas LNDP uzņem valde pēc valdes vai Goda tiesas locekļa, kongresmeņa vai struktūrvienības rekomendācijas. Valdei jāizskata jautājums par personas uzņemšanu triju mēnešu laikā.

17.2. Goda tiesai ir tiesības apturēt personas uzņemšanu LNDP šaubu gadījumā par personas godprātīgiem nolūkiem, stājoties partijā.

17.3. Partijā neuzņemtai personai ir tiesības griezties pie kongresa ar lūgumu par uzņemšanu LNDP. Kongress pieņem galīgo lēmumu.

18.1. Personai, stājoties LNDP, ir tiesības izvēlēties kolēģa vai piekritēja statusu.

18.2. Personas, kas iestājas partijā ar piekritēja statusu, ir LNDP biedri, taču valdei nav tiesību pieprasīt no nacionāldemokrāta ar piekritēja statusu obligātu līdzdalību partijas darbā.

18.3. Uz nacionāldemokrātiem ar kolēģa statusu attiecas viss LNDP dokumentu kopums, bet uz nacionāldemokrātiem ar piekritēja statusu — LNDP vadlīnijas, kas apkopotas statūtu 3.¤.

18.4. Neatkarīgi no statusa ikvienam nacionāldemokrātam ir vienādas iespējas izvirzīties LNDP.

19.¤ Personas, kas kādos normatīvos aktos noteikto ierobežojumu vai citu iemeslu dēļ nedrīkst atrasties partijā, darbojas kā atbalstītāji. Atbalstītājam stājoties LNDP, laiks no darbības sākuma tiek ieskaitīts partijas stāžā.

20.1. Jebkurš nacionāldemokrāts ir izslēdzams no LNDP par darbību, kas ir pretrunā ar statūtu jebkuru paragrāfu, kā arī kongresa, valdes vai Goda tiesas lēmumiem. Lēmumu par izslēgšanu no LNDP pieņem valde.

20.2. No LNDP izslēgtai personai ir tiesības pārsūdzēt valdes lēmumu Goda tiesai. Goda tiesai novērtējot valdes lēmumu par nepamatotu, persona tiek atjaunota LNDP. Goda tiesas lēmumam esot noraidošam, personai ir tiesības griezties pie kongresa ar lūgumu atjaunot partijā. Kongress pieņem galīgo lēmumu.

20.3.No LNDP izslēgta persona pārstāj būt jebkurā amatā partijā.

21.¤ LNDP neuzņemta vai no partijas izslēgta persona var atkārtoti stāties LNDP ne ātrāk kā gadu pēc neuzņemšanas vai izslēgšanas.

22.1. Ja slimības, dienesta, prombūtnes ārzemēs, ģimenes sarežģījumu vai citu apstākļu dēļ nacionāldemokrāts nepiedalās partijas darbā, valdei ir tiesības apturēt šīs personas atrašanos LNDP.

22.2. Persona, kuras atrašanās LNDP apturēta, pārstāj būt jebkādā amatā partijā.

22.3. Personai vēloties atsākt darbību LNDP, lēmumu par atjaunošanu partijā pieņem valde. Atteikums, atjaunot atrašanos partijā, līdzvērtīgs izslēgšanai no LNDP.

VI. Nacionālo demokrātu tiesības un pienākumi

23.¤ Ikvienam nacionāldemokrātam, piedaloties statūtos paredzētās vēlēšanās un lēmumu pieņemšanā, ir viena balss.

24.¤ Ikvienam nacionāldemokrātam ir tiesības:

— piedalīties savas teritoriālās organizācijas vadības un pārstāvja kongresā vēlēšanās;

— savā teritoriālajā organizācijā izvirzīt kandidātus vadības un kongresmeņu amatiem, kā arī pašizvirzīties;

— pretendēt uz jebkuru amatu valdē, Goda tiesā, revīzijas komisijā un jebkādās citās LNDP vēlētās institūcijās;

— izvirzīt priekšlikumus LNDP struktūrvienībām un institūcijām;

— pārsūdzēt struktūrvienības lēmumus LNDP lēmēj-, izpild- un kontroles institūcijām;

— atbilstoši spējām, darbam LNDP mērķu īstenošanā un attieksmei pret nacionālā demokrāta pienākumiem tikt izvirzītam un atbalstītam starptautiskās, valsts, pašvaldību, sabiedriskās un politiskās struktūrās;

— uz savas teritoriālās organizācijas, visu pastāvošo LNDP struktūru un partijas kopumā vispusīgu aizsardzību, ja tiek apdraudēta dzīvība, veselība, cieņa, īpašums utt.

25.¤ Katra nacionālā demokrāta pienākums ir:

— zināt, izskaidrot un izplatīt LNDP programmu un statūtus;

— pilnīgi pakļauties visām statūtu prasībām, kā arī kongresa, valdes un Goda tiesas lēmumiem;

— izpildīt visus valdes un savas teritoriālās organizācijas uzdevumus;

— atbalstīt LNDP izvirzītos kandidātus Saeimas, pašvaldību u.c. vēlēšanās;

— piedalīties LNDP rīkotajos pasākumos;

— saudzēt LNDP īpašumu un sekmēt tā pavairošanu;

— atturēties no partiju, tās idejas un principus diskreditējošas darbības;

— aizstāvēt LNDP intereses un aizsargāt partijas biedrus, kuru dzīvība, veselība, cieņa vai īpašums tiek apdraudēts.

26.1. Saeimā vai pašvaldībās ievēlētie nacionāldemokrāti iegūst kolēģa statusu neatkarīgi no izvēles, stājoties partijā.

26.2. No LNDP ievēlēto Saeimas un pašvaldību deputātu, kā arī uz pārvaldes struktūrām no LNDP izvirzīto un ievēlēto nacionāldemokrātu darbību nosaka kongresa, valdes un attiecīgo teritoriālo organizāciju lēmumi. Strīdu gadījumus izskata un izšķir Goda tiesa.

26.3. LNDP veidojot koalīciju, nacionāldemokrātu statusu koalīcijā nosaka valde. Konkrētos gadījumos valde var deleģēt šīs tiesības teritoriālajām struktūrvienībām.

VII. LNDP manta un finansu līdzekļi

27.1. LNDP manta un finansu līdzekļi ir nedalāms tikai LNDP piederošs īpašums, kas veidojas no naudas u.c. ziedojumiem, kā arī no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem. Jebkuri juridisku vai fizisku personu ziedotie finansu līdzekļi vai manta kļūst par LNDP īpašumu.

27.2. LNDP manta un finansu līdzekļi atrodas valdes rīcībā un tiek izlietoti LNDP vajadzībām pēc partijas priekšsēža rīkojuma.

27.3. Lai pavairotu LNDP mantu un finansu līdzekļus, valdei ir tiesības uzsākt uzņēmējdarbību vai citu saimniecisko darbību, kā arī deleģēt šīs tiesības citām personām.

27.4. LNDP finansu un saimniecisko darbību, kā arī mantas un finansu līdzekļu izmantošanu statūtos noteiktajā kārtībā kontrolē revīzijas komisija.

28.¤ Valdei ir tiesības noteikt nacionāldemokrātiem biedru naudu.

29.¤ Nevienai personai, personu grupai vai struktūrvienībai, kuras atrašanās LNDP tiek apturēta, kā arī, kas izstājas vai tiek izslēgta no LNDP, nav tiesību uz jebkādas daļas saņemšanu no LNDP mantas un finansu līdzekļiem.

30.¤ LNDP pašlikvidācijas gadījumā LNDP manta un finansu līdzekļi ar kongresa lēmumu tiek ziedoti labdarības organizācijām vai pasākumiem.

LNDP priekšsēdētājs Armands Māliņš