MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Priekšvēlēšanu karuselī

Lai prezidenta amata pretendents kļūtu par kandidātu viņam jāiemaksā arī 4 tūkstoši litu drošības naudas (aptuveni 588 lati). Šī summa tiek atdota, ja pretendents līdz 6. novembrim ir savācis vismaz 20 tūkstošu vēlētāju parakstus un tiek apstiprināts par prezidenta amata kandidātu. Pašreiz šo normu ir izpildījuši astoņi pretendenti, bet pagaidam par prezidenta amata kandidātu jau ir atzīts tikai Artūrs Pavlausks. Galvenajai vēlēšanu komisijai desmit dienu laikā pēc pretendenta atbalstītāju sarakstu iesniegšanas tie ir jāpārbauda un jāsaskaita un pēc tam jāizsludina valsts vadītāja posteņa kandidātu oficiālais saraksts. No 16. līdz 20. decembrim paredzēta balsu nodošana pa pastu. Prezidenta vēlēšanas notiks 21. decembrī. Pēc piecām dienām tiks paziņoti oficiālie vēlēšanu rezultāti. Ja valsts vadītājs netiks ievēlēts jau pirmajā reizē, nākamajai vēlēšanu kārtai būtu jānotiek līdz 1998. gada 4. janvārim.

Tomēr ne jau visi pretendenta goda kārotāji, kas pašā pēdējā brīdī — 18 dienas pirms sarakstu iesniegšanas termiņa beigām — vēl virināja Galvenās vēlēšanu komisijas durvis, ir izvirzījuši galveno mērķi un vēlas kļūt par valsts vadītāju. Kā ziņo laikraksts “Respublika”, dažu nodoms bijis pieticīgāks — par 4 tūkstošiem litu izdaudzināt sevi visā valstī un kļūt slaveniem. Ja cer uz plašāku reklāmu un sabiedrības ievērību, tad nepilni 600 latu uzņēmējam tik tiešām nav liela nauda. Turklāt var taču pacensties šo summu arī atgūt, ja izdodas savākt 20 tūkstošu atbalstītāju parakstus.

Avīze “Lietuvos aidas” raksta par īpatnu paņēmienu, ko savu atbalstītāju parakstu vākšanā izraudzījies Seima deputāts un prezidenta amata pretendents Kazis Bobelis.

Kauņas darba biržā reģistrētajiem bezdarbniekiem uz laiku piedāvāts darbs — vākt parakstus Kaža Bobeļa atbalstam. Tā uz divām nedēļām pie darba tikuši 50 Kauņas bezdarbnieki, par katru parakstu vācējam tiks samaksāti 50 centi (viens lits — Ls 0,147). Prezidenta vēlēšanu likums aizliedz maksāt par pašu parakstu, bet ne par to vākšanu.

Ābolu gada nedienas

Nepieredzēta ābolu raža šogad bija ne tikai Latvijā, bet daudzviet Eiropā, arī Lietuvā — pēc statistiķu aprēķiniem valstī ienācās ap 250 tūkstoši tonnu ābolu. Un visai dīvaini, ka daudzviet vietējo sārtvaidžu vietā tirgotavās piedāvā importētus ābolus par trim līdz sešiem litiem kilogramā. Avīzes “Lietuvos aidas” žurnālisti mēģinājuši izsekot ābolu ražas liktenim.

Viļņas kooperatīvā sabiedrība “Vaisiu sultys” no dārzkopjiem ik dienas iepērk 150 tonnu ābolu, kopumā paredzēts iegādāties 10 tūkstošus tonnu. Cena par kilogramu — 10 centu. Augļi tiek pieņemti maisos vai arī atvesti ar smago mašīnu, tos nevajag ne šķirot, ne sabērt kastēs. Ābolu sulas koncentrāts tiek pildīts 25 tonnu tilpuma cisternās un eksportēts uz Vāciju. Lietuvā no šīs sulas paliek tikai pieci procenti, tik, cik pieprasa tirgotāji. Iekšējam tirgum paredzētā sula tiek pildīta trīslitru burkās vai litra pakās.

Tomēr ne jau visiem Lietuvas dārzkopjiem ir izdevies izaudzēto nogādāt uz Viļņu vai Anīkščiem, kur arī ābolus iepirka par 10 centiem kilogramā, kas Lietuvā šoruden bija gandrīz vai standartcena. Biržu uzņēmēji iepirka no vietējiem tūkstoš tonnas ābolu un eksportēja tos uz Latviju, ar starpnieku palīdzību arī uz Vāciju. No cerētās peļņas gan iznācis visai maz. Latvijā šoferiem vajadzējis pat nedēļu gaidīt rindā, lai nodotu kravu. Bet cenas visur mazas.

Attālākajos lauku rajonos laiku pa laikam iebraukuši arī privātie uzpircēji, kas piedāvājuši augļu audzētājiem pavisam smieklīgu cenu 4 — 6 centus (nepilnu santīmu) par kilogramu.

Bet ne jau visiem bija iespēja atdot izaudzēto pat par pusvelti. Tad nu atlika vienīgi barot ābolus lopiem un grūtu sirdi noskatīties, kā ābolu raža sapūst un aiziet bojā. Būs vismaz mēslojums citu gadu augļiem.

Paredzama lidmašīnu nomaiņa

Vēloties integrēties Eiropas gaisa transporta sistēmā, Lietuvai dažu gadu laikā vajadzēs pilnībā atjaunot savu lidmašīnu parku, detalizēt atbilstošos likumus, kā arī darīt visu iespējamo, lai garantētu lidojumu drošību.

Briselē 15 ES valstis, 10 asociētās valstis, kā arī Norvēģija un Islande vienojušās par sagatavošanos pievienoties kopīgajam Eiropas gaisa transporta tirgum, kas apvienos 27 valstis. Parakstīts arī apvienošanās procesu reglamentējošs dokuments.

Lietuvas satiksmes viceministrs Aļģirds Šakalis izteicās, ka apvienošanās mērķis ir radīt integrētu Eiropas gaisa transporta reģionu, kurā valstīm vajadzēs ievērot konkurences un kopīgas pārvadātāju licencēšanas noteikumus, tiks arī kontrolēts, cik lielu atbalstu valsts sniedz pārvadātājiem.

Šī gada beigās sarunas par pagaidu noteikumiem apvienošanās ietvaros tiks sāktas arī ar Lietuvu. Integrācija šajā kopīgajā tirgū ievērojami paplašinās mūsu tirgus iespējas, norādīja A.Šakalis un piebilda, ka Lietuvas galīgais mērķis ir ar savām lidmašīnām pārvadāt pasažierus no jebkuras Eiropas pilsētas uz jebkuru citu Eiropas pilsētu. Vislielākās investīcijas ceļā uz šo mērķi būs nepieciešamas jaunām lidmašīnām.

No pašreizējām lidmašīnām ES standartiem atbilst tikai zviedru “SAAB” lidmašīnas, bet “Lietuvos avialinijas” nesen iegādātos boeingus vajadzēs nomainīt pret citām lidmašīnām. Naudu jaunu lidaparātu iegādei Lietuva varētu iegūt, pārdodot boeingus un vecās krievu lidmašīnas, kā arī ar valsts garantiju aizņemoties no Rietumu bankām vai pārdodot daļu “Lietuvos avialinijas” akciju.

Igaunijas Republikā

Igaunijas vēstnieks Latvijā kļūst par diplomātiskā korpusa vecāko

Par Rīgā akreditēto ārvalstu diplomātu vecāko kļuvis Igaunijas vēstnieks Latvijā Tomass Tīvels (45 g.v.), kurš savu akreditācijas rakstu Latvijas Valsts prezidentam iesniedzis 1994.gada 22.februārī un kura darbības laiks Latvijā beigsies nākamā gada Igaunijas Neatkarības dienā. Pirmais pasākums, ko rīkoja T.Tīvels, bija pieņemšana Igaunijas vēstniecībā par godu iepriekšējam diplomātiskā korpusa vecākajam, Baltkrievijas vēstniekam. Būt par diplomātiskā korpusa vecāko ir liels gods, taču tas arī uzliek papildu pienākumus. “Nāksies pārstāvēt vēstniekus, kuru Rīgā ir vairāk nekā 20, un arī starptautisko organizāciju pārstāvjus,” laikrakstam “Postimees” precizēja Tomass Tīvels.

Valstī akreditētie diplomāti pēc akreditēšanas raksta iesniegšanas Valsts prezidentam dodas vizītē pie diplomātiskā korpusa vecākā. Kopā ar nerezidējošiem vēstniekiem Rīgā pārstāvētas 70 valstis un organizācijas, kuru korpusa vecākais tagad ir Tīvela kungs.

Tīvels teica laikrakstam “Postimees” ka, piemēram, viens no kopējiem jautājumiem, kas viņam tagad kārtojams ir — iegūt iebraukšanas atļaujas Vecrīgā diplomātiskajām misijām.

Tallinā akreditētā diplomātiskā korpusa vecākais ir Ķīnas vēstnieks Sun Dadongs. Šis ir pirmais gadījums mūsdienu Igaunijas diplomātijas vēsturē, kad Igaunijas vēstnieks ir diplomātiskā korpusa vecākais.

Valsts aizsardzības problēmas sākas jau no pamatlikuma

Igaunijas premjerministrs Marts Sīmans izteicies, ka Igaunijas aizsardzības nopietno problēmu sākums meklējams valsts konstitūcijā.

Sīmans norādīja, ka pēc konstitūcijas aizsardzības spēku virspavēlniekam — Valsts prezidentam — ir ierobežotas iespējas pildīt atbildīgo pienākumu. Premjers šeit domāja to, ka prezidents izsaka priekšlikumu parlamentam par aizsardzības spēku komandiera iecelšanu vai atbrīvošanu.

Pēc premjerministra vārdiem, arī premjera loma Igaunijas aizsardzības spēkos nav skaidra. Daudzās jomās nav regulētas arī Aizsardzības ministrijas un Aizsardzības spēku galvenā štāba un aizsardzības ministra un aizsardzības spēku vadītāja attiecības. “Ja likumdošanā ir robi un nozares nav precīzi regulētas, starp cilvēkiem radies saspīlējums var kaitēt valsts aizsardzībai,” atzīmēja Sīmans.

Premjers gan tieši nepateica, ka būtu vajadzīgs mainīt konstitūciju. Valdība pašlaik izsver, kādā veidā apdrošināt valsts aizsardzības spēkos dienējušos.

“Īstenībā viņi visi ir apdrošināti, valdība visiem, kam nepieciešams, ir izmaksājusi kompensāciju,” precizēja Sīmans.

Vairāk naudas igauņu valodas apguvei

Nākamā gada Tallinas pilsētas budžetā paredzēts 1,068 miljonus kronu izlietot cittautiešiem igauņu valodas apguvei.

1996.gadā šim nolūkam bija piešķirts 870 000 kronu, 1997.gadā 970 000 kronu.

Pilsonības iegūšanas valodu kursi ilgst 60 stundas, un par to maksā valodas apguvēji paši. Kursu cena — 750 kronas.

Šajā mācību gadā Tallinā darbojas 20 igauņu valodas mācību grupas, katrā pa 15 kursantiem. Pēc pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Petera Kreicberga datiem, 9.septembrī igauņu valodu kursos apguva 246 cilvēki.

Līdzdalībai starptautiskajās organizācijās — 68 miljoni kronu

Nākamā gada budžetā ir iedalīti 68,5 miljoni kronu kā dalībmaksa starptautiskajās organizācijās, un tas ir 0,5% no kopējā budžeta.

Pašlaik par piedalīšanos gandrīz 80 starptautiskajās organizācijās Igaunija maksā 40,2 miljonus kronu, piemēram, dalība Eiropas Padomē izmaksā 2,667 miljonus kronu, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā — 2,5 milj. kronu, bet ANO — 5,658 miljoni kronu. Nākamā gada budžetā ir iekļauti maksājumi arī par piedalīšanos starptautiskajā darba organizācijā — 2,1 miljons kronu — un Pasaules veselības aizsardzības organizācijā — 3 miljoni kronu.

Priekšlikums par virsnieka izglītības standartu

Bijušais parlamenta loceklis profesors Ilo Voglaids kopā ar Aizsardzības ministrijas valsts aizsardzības biroja darbinieku Urmasu Rennitu sagatavojusi priekšlikumu par virsnieku izglītības standartu.

Virsnieku izglītības standarts pirmoreiz nosaka Aizsardzības koledžas beidzēju diploma iegūšanai nepieciešamo zināšanu minimumu. Diploma ieguvējiem virsniekiem bez zināšanu minimuma jābūt arī vadības un pedagoģiskajām iemaņām, pārskatam par filozofiju, psiholoģiju, kultūras vēsturi un dabaszinībām. Jāzina arī svešvalodas. Valsts aizsardzības izglītības koncepcijā ir noteikts valsts aizsardzības izglītības mērķis, struktūra un vieta valsts izglītības sistēmā.

Aizsardzības ministrs Andruss Ēvels ir apgalvojis, ka Igaunijas aizsardzības spēku virsniekam ir jābūt ļoti labi izglītotam. “Virsniekam ir jābūt ar augstāko akadēmisko bāzes izglītību! Un nākotnē apakšvirsniekiem arī!” apstiprināja Ēvels. Pēc ģenerālštāba datiem, pašlaik Igaunijas aizsardzības spēkos 350 virsnieku ir bez augstākās izglītības.

Visuzticamākā banka — “Hansapank”

Pēc statistikas pētījumiem, uzticība sešām lielākajām Igaunijas komercbankām sadalās šādi: “Hansapank”, Krājbanka “Hoiupank”, “Unibanka” ( †hispank ), Zemesbanka ( Maapank ), Tallinas banka ( Tallinna Pank ) un “Foreksbanka” ( Forekspank ). Krājbanku par piemērotāko uzskatīja kantoru novietojuma un darba laika ziņā. Aptaujātie uzskata, ka Krājbankā ir arī vienkāršāk saņemt aizdevumu, bet klientus visātrāk apkalpo “Hansapank”. Klientu apkalpošanas ziņā visnegatīvāko vērtējumu guva Krājbanka — ar to nebija apmierināti 26% aptaujāto.

Visgrūtāk aizdevumu, pēc aptaujāto domām, esot iegūt Tallinas bankā, pasliktinājušies aizdevuma noteikumi arī “Hansapank”. Šeit aizņēmumu nevar iegūt zemāk atalgotie iedzīvotāji. Bet trīs procenti aptaujāto vispār nav banku klienti.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte

un Andris Sproģis,

par Igauniju — Katrīna Ducmane