problēmas

Par īslaicīgiem uzkrājumiem mājsaimniecību budžetos

Signe Bāliņa, LU doktorande,

Oļģerts Krastiņš, LU profesors, — “Latvijas Vēstnesim”

Katram labklājības līmenim ir kāda iecere, ko nevar realizēt uzreiz. Arī turīgais, ja viņš nav “biezais”, par kārtējā mēneša ienākumu nevar nopirkt automašīnu. Vidējam patērētājam kādus mēnešus jākrāj, lai tiktu pie televizora, ledusskapja vai dīvāna. Nabagam jākrāj, lai nopirktu tējkannu. Jākrāj visiem.

Valsts statistikas komitejas mājsaimniecību budžetu statistikas pētījumos iegūst ļoti plašas un samērā ticamas ziņas par Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, patēriņa izdevumiem un citām ģimenes dzīves detaļām. Par mājsaimniecību uzkrājumiem līdz šim nav publicēts nekas.

Mājsaimniecību budžetu statistikas intervētāji un arī radoši statistikas darbinieki izsaka pārliecību, ka mūsdienu kriminogēnajā situācijā jautāt par uzkrājumiem būtu vienkārši nepieļaujami. Tādēļ aptaujas anketā ir gan daži jautājumi par saņemto un atmaksāto kredītu, bankā noguldītajiem un izņemtajiem līdzekļiem, pirkto un pārdoto ārzemju valūtu u.tml. Tomēr visi jautājumi attiecas uz aptaujas mēneša operācijām, neskarot atlikumus kredītiestādēs un ģimenes kasē.

Nesen presē parādījās ziņa, ka tiek gatavots likumprojekts, kura pieņemšanas gadījumā lielākie uzkrājumi būtu jādeklarē. Zinātniekiem patīk izvirzīt dažādas hipotēzes. Arī nereālas. Apspriedām, ko mēs darītu, ja atvilktnē būtu iekrāti daži tūkstoši latu un likums prasītu tos deklarēt. Puslīdz vienojāmies, ka nebūtu jābaidās no Valsts ieņēmumu dienesta, bet no datornoziedzniekiem gan. Ja kādus mēnešus pēc deklarācijas ievadīšanas failos informācija nonāk sānceļos, tad dzīvokļa aplaupīšana nodrošināta. Tad jau pieņemamāk riskēt ar likumprojektā paredzēto sodu.

Secinājums: ko negribi (nedrīksti) izpaust pats, neprasi citiem. Pilnveidojot mājsaimniecību budžetu aptauju anketu nākamajam gadam, tiek apsvērta iespēja ietvert tajā apmēram šāda tipa jautājumus: vai ir rēķins vai konts bankā, vai izdevās to šajā mēnesī papildināt un tamlīdzīgi. Jautājumu par atlikumiem nebūs.

Zināmu priekšstatu par uzkrājumu lomu mājsaimniecību budžetos var iegūt, salīdzinot aptaujā uzrādīto ienākumu un izdevumu lielumus. Šādā veidā gan nepamanīsim ilgtermiņa uzkrājumus vecumdienām vai kāda īpašuma iegādei, ja kādam tas ir pa spēkam. Runa ir par pārejošiem jeb īstermiņa uzkrājumiem, kuri ir vajadzīgi pilnīgi konkrētu mērķu īstenošanai vai arī kādas drošības rezerves izveidošanai neparedzētām vajadzībām. Ekspertīzes ceļā vērtējam, ka šādu uzkrājumu aprites laiks, īpaši lauksaimniecībā nodarbināto mājsaimniecībās, varētu būt gads. Tomēr ar datiem to pamatot nevar.

Divdimensiju sadalījums

Informāciju par mājsaimniecību izdevumu atbilstību ienākumiem var iegūt no divdimensiju sadalījuma, ko noformē kā šahveida tabulu (skat. tabulu 5.lpp.).

Tabulas rindās ir izceltas lasītājiem jau labi pazīstamās mājsaimniecību deciļgrupas pēc rīcībā esošā ienākuma. Rindu virsrakstos par katru grupu uzrādīts grupas numurs, minimālais, maksimālais un vidējais rīcībā esošais ienākums šajā grupā, pēdējo rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī latos. Visas deciļgrupas ir vienādi reprezentatīvas, jo katrā no tām nonāk vienāds novērojumu (mājsaimniecību) skaits.

Tabulas ailēs līdzīgi ir izdalītas desmit deciļgrupas pēc patēriņa izdevumu kopsummas. Arī pēdējo rēķina vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī latos. Katrā grupā nonāk vienāds 10% liels mājsaimniecību skaits.

Tabulas centrālās daļas rūtiņās var ierakstīt jebkuru informāciju par elementārgrupu, kas vienlaikus atbilst rindu un aiļu virsrakstos uzrādīto pamatgrupu grupēšanas intervāliem. Divu dimensiju deciļgrupējumā ir simt elementārgrupu.

Vienkāršākajā gadījumā katrai elementārgrupai paredzētajā rūtiņā ieraksta novērojumu (mājsaimniecību) skaitu, kas atbilst vienlaikus abu grupēšanas pazīmju intervāliem. Labāku pārskatāmību iegūst, tiešo mājsaimniecību skaitu pārrēķinot procentos.

Procentus var rēķināt no rindu vai aiļu summām, bet vislabāk no visas kopsummas, kā tas izdarīts mūsu tabulā. Tādā gadījumā visu elementārgrupu rūtiņās ierakstīto skaitļu summa ir 100 un šie skaitļi lasāmi kā procenti no kopsummas.

Divdimensiju deciļgrupējumam ir priekšrocība, ka bez papildu rēķināšanas un atsevišķu tabulu veidošanas var nolasīt arī elementārgrupu īpatsvarus pamatgrupu (rindu un aiļu) ietvaros. Tā kā visas pamatgrupas, kas atspoguļotas tabulas ailēs un rindās, satur tieši 10% no visu mājsaimniecību skaita, elementārgrupu īpatsvarus kādas pamatgrupas ietvaros var iegūt, vienkārši tabulā uzrādītos procentu skaitļus pareizinot ar 10 (domās pārceļot komatu).

Uzkrāj, lai izdotu

Kā piemēru aplūkosim piektās deciļgrupas mājsaimniecības, kuras izdalītas pēc rīcībā esošā ienākuma — rinda tabulas centrā. Lielākais skaitlis šajā rindā ir 2,17. Pareizinot to ar 10, var secināt, ka 21,7% no šīs grupas mājsaimniecībām arī pēc patēriņa izdevumu kopsummas nonāk atbilstošajā piektajā deciles grupā (numurs ailes virsrakstā). Tāda mājsaimniecību daļa aptaujas mēnesī ir izdevusi atbilstoši saviem ienākumiem. Kaut arī šis ir lielākais skaitlis rindā, tomēr tikai katra piektā mājsaimniecība aptaujas mēnesī ir tērējusi atbilstoši saviem ienākumiem. Citas ir vai nu uzkrājušas, vai tērējušas iepriekšējo mēnešu uzkrājumus.

14,6% mājsaimniecību ir krājušas nedaudz, pēc patēriņa izdevumiem pārvietojoties vienu deciļgrupu zemāk nekā pēc rīcībā esošā ienākuma. 13,7% grupas mājsaimniecību jau krājušas intensīvāk, pēc patēriņa izdevumiem pārvietojoties divas deciļgrupas zemāk trūcīgo un nabadzīgo mājsaimniecību virzienā. 3,9% mājsaimniecību, kuru ienākumi bijuši vidējā līmenī, ir krājušas tik intensīvi, ka viņu izdevumi atbilst visnabadzīgāko deciļgrupai.

Saskaitot visus skaitļus pa kreisi no diagonālrūtiņas un reizinot ar 10, iegūstam, ka 39,6% mājsaimniecību apspriežamajā grupā aptaujas mēnesī ir krājušas.

Tāpat, saskaitot visus skaitļus pa labi no diagonālrūtiņas un reizinot ar 10, iegūstam, ka 38,9% mājsaimniecību aptaujas mēnesī ir tērējušas iepriekšējo mēnešu uzkrājumus. 1,5% ir izdarījušas tik lielus pirkumus, ka, no izdevumu viedokļa raugoties, tās nonāk visaugstākajā desmitā labklājības grupā.

Uz abām pusēm no diagonālrūtiņas procentu skaitļi pakāpeniski samazinās. Tas nozīmē, ka mājsaimniecības pēc saviem izdevumiem tiecas uz deciļgrupām, kuras ir tuvas tai deciļgrupai, kurā mājsaimniecības atrodas pēc ienākumiem.

Līdzīgi var izvērtēt jebkuras citas pamatgrupas (atbilstošās rindiņas) mājsaimniecību sadalījumu (skat. tabulu).

Vispārējs pārskats

Mājsaimniecību deciļgrupējuma tabulas visās rūtiņās ir procentu skaitļi, kas lielāki par simtdaļu (nav tukšu rūtiņu). Tas nozīmē, ka ir ļoti liela mājsaimniecību dažādība savu uzkrājumu veidošanā un tērēšanā. Pēc ienākumiem visnabadzīgāko mājsaimniecību grupā ir 2,1% tādu, kuru izdevumi atbilst visturīgāko mājsaimniecību izdevumiem. Un pretēji: pēc ienākumiem visturīgāko mājsaimniecību vidū ir 0,1% tādu, kuras tērējušas tā, kā raksturīgi visnabadzīgākajām.

Tomēr vislielākie skaitļi, skatoties tiklab pa rindām, kā ailēm, ir novietoti uz tabulas diagonāles. Lielākajiem tuvākie skaitļi grupējas rūtiņās, kas tuvas galvenai diagonālei. Tas rāda, ka tomēr ir tendence izdot atbilstoši ienākumiem.

Vērtējot atsevišķi skaitļus uz galvenās diagonāles, var ievērot, ka lielākie skaitļi ir abos diagonāles galos. Vismazāko ienākumu mājsaimniecības izteiktāk koncentrējas mazo izdevumu grupās, bet lielo ienākumu mājsaimniecības — lielo izdevumu grupās. Sadalījuma centrā, vidējo ienākumu grupās, šāda koncentrācija ir mazāka. To izskaidro divi apstākļi.

Ja uzkrājumus izdara pēc ienākumiem visnabadzīgākās deciļgrupas mājsaimniecības, tās pēc izdevumiem nevar nonākt zemāk par pirmo deciļgrupu, jo zemākas nemaz nav. Līdzīgi, ja uzkrājumus tērē pēc ienākumiem visturīgākās (desmitās) deciļgrupas mājsaimniecības, tās pēc izdevumiem nevar nonākt augstāk par desmito deciļgrupu, jo tādas nav.