• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par īslaicīgiem uzkrājumiem mājsaimniecību budžetos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.11.1997., Nr. 295 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30986

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Cauri paaudzēm zem sarkanbaltsarkanā karoga krāsām ir tikai viena Latvija

Vēl šajā numurā

12.11.1997., Nr. 295

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

problēmas

Par īslaicīgiem uzkrājumiem mājsaimniecību budžetos

Signe Bāliņa, LU doktorande,

Oļģerts Krastiņš, LU profesors, - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Tātad šajos gadījumos mājsaimniecību koncentrēšanos pēc ienākumiem un izdevumiem atbilstošās deciļgrupās veicina pats grupēšanas process. Lai atklātu ienākumu un izdevumu neatbilstību galējās grupās, vajadzētu sīkāku grupējumu, piemēram, procentiļgrupās. Konkrētajā pētījumā tas nav nepieciešams.

Pirmajā un pēdējā ienākumu (arī izdevumu) deciļgrupā ir daudz lielāka grupu iekšējā variācija nekā centrālajās deciļgrupās, kuras ir viendabīgākas. Par to var pārliecināties, salīdzinot grupu intervālu lielumus tabulas rindu un aiļu virsrakstos. Tas nozīmē, ka visnabadzīgāko un relatīvi visturīgāko mājsaimniecību grupās ir vērojama vislielākā noslāņošanās, salīdzinot ar centrālajām grupām. Tādēļ zināma uzkrājumu veidošana vai uzkrājumu izlietošana var notikt, mājsaimniecībām paliekot atbilstošo deciļgrupu ietvaros.

Mājsaimniecību izkliede ienākumu un izdevumu divdimensiju sadalījuma ietvaros atspoguļo galvenokārt īstermiņa uzkrājumu kustību. Ilgtermiņa uzkrājumu veidošanās intensitāti ar zināmām atrunām atspoguļo vidējo rīcībā esošo ienākumu un vidējo patēriņa izdevumu starpība. 1996.gadā vidēji mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, tā bija Ls 4,59 (51,52-46,93) jeb 8,9% no ienākumiem.

Miljons dolāru

nav miljons dolāru

Aprēķini rāda, ka iedzīvotāju īslaicīgie uzkrājumi ir jāvērtē kā lieli. Atsevišķai mājsaimniecībai tie būs daži desmiti vai simti, reti - tūkstoši latu. Bet, pareizinot ar Latvijas mājsaimniecību skaitu (vērtējums 1,07 miljoni), iegūstam uzkrājumu vērtējumu, kas varētu būt ap 100 miljonu latu (dziļāk šo jautājumu pagaidām neesam pētījuši). Mājsaimniecības šos uzkrājumus samērā ātri izlieto un veido no jauna, bet vidējais sabiedrībai raksturīgais atlikums saglabājas. Vai nebūtu vilinoši šīs uz laiku brīvās summas iesaistīt tautsaimniecības finansēšanai?

Lai to izdarītu, būtu nepieciešami divi apstākļi: 1) iespēja viegli un ērti, tuvu dzīvesvietai, papildināt noguldījumu un no tā saņemt līdzekļus; 2) valsts garantija par līdzekļu drošību.

Trīsdesmitajos gados Latvijas valsts šo uzdevumu risināja, izmantojot pasta krājkases. Pasta nodaļa visumā ir vistuvākā valsts iestāde katra dzīvesvietai. Par noguldījumiem pasta krājkasē atbildīga valsts (Likums par pasta krājkasi. 1938.g. Lik.kr. Nr.232.1.p.). 1938.g. beigās Latvijas pastā bija atvērts 189 000 krājgrāmatiņu ar atlikumu 83,4 milj. latu. 1938.gada laikā no krājgrāmatiņām izmaksāja 103,7 milj. latu, bet pieņēma no jauna 108,1 milj. latu (Latvijas statistikas gada grāmata. 1939., 101.lpp.).

Atjaunotajā Latvijas valstī, cik zināms, neviena no valdībām, ne arī Latvijas Banka nav devusi saviem pilsoņiem iespēju noguldīt naudu kredītiestādē ar valsts garantiju. Toties, kā liecina izmeklēšanas par izšķērdētajiem miljoniem, tādas garantijas ir izsniegtas ārzemju lielkapitālam.

Ja miljonu dolāru aizdod lielkapitāls, to drošību garantē valsts ar savu budžetu. Ja to pašu miljonu grib savākt iedzīvotāji, - negarantē neviens. Miljons dolāru nav miljons dolāru; galvenais - kas tos aizdod.

Vai tā nav valsts vadības nicinoša izturēšanās pret savas valsts pilsoņiem un iedzīvotājiem?

Mājsaimniecību divdimensiju deciļgrupējums pēc rīcībā esošā ienākuma un patēriņa izdevumiem, abus rēķinot uz vienu

mājsaimniecības locekli mēnesī, 1996.g. (tabulas centrālajā daļā - mājsaimniecību īpatsvars grupās, procentos)

Rīcībā esošais ienākums, Ls Patēriņa izdevumi, Ls
Deciļgru- 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Ko-
pas Nr.
Min. 1,71 21,38 28,20 34,12 39,32 44,46 50,45 57,52 67,68 87,86 1,71
Deciļ- Maks. 21,36 28,17 34,12 39,31 44,45 50,43 57,52 67,67 87,71 473,28 473,28
grupas Vid. 15,52 24,98 31,13 36,64 41,81 47,26 53,82 61,98 76,45 122,01 46,93
Nr. Min. Maks. Vid.
1 -203,76 23,53 14,55 5,46 1,65 0,92 0,47 0,34 0,29 0,23 0,27 0,16 0,21 10
2 23,54 32,15 27,92 2,04 3,01 1,87 1,01 0,59 0,46 0,39 0,33 0,27 0,03 10
3 32,16 37,74 34,96 0,94 1,85 2,22 1,94 1,13 0,69 0,42 0,41 0,23 0,18 10
4 37,76 41,70 39,68 0,61 1,33 1,40 2,22 1,84 1,07 0,52 0,57 0,26 0,17 10
5 41,70 46,15 44,01 0,39 0,74 1,37 1,46 2,17 1,72 0,82 0,73 0,47 0,15 10
6 46,16 52,50 49,15 0,23 0,61 0,91 1,17 1,50 2,22 1,45 1,05 0,53 0,30 10
7 52,51 60,00 55,93 0,16 0,40 0,48 0,83 1,01 1,50 2,51 1,82 0,94 0,36 10
8 60,03 72,77 65,99 0,07 0,24 0,37 0,48 0,84 1,22 1,95 2,26 1,80 0,75 10
9 72,78 95,33 82,88 0,08 0,12 0,30 0,28 0,38 0,60 1,26 1,81 3,12 2,06 10
10 95,34 642,62 139,59 0,01 0,05 0,17 0,13 0,18 0,24 0,45 0,76 2,22 5,79 10
Kopā - 203,76 642,62 51,52 10 10 10 10 10 10 10 10 10 10 100

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!