Sāk darbu Latvijā Taizemes valsts vēstnieks

Piektdien, 14.oktobrī, akreditācijā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa Taizemes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Prasarts Mansuvans ( Prasart Mansuwan )

Pasniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam savu akreditācijas rakstu, Prasarts Mansuvans teica:

Ekselence!

Man ir tas gods un privilēģija pasniegt Jūsu ekselencei akreditācijas vēstuli, ar kuru Viņa Majestāte karalis Bhumibols Aduliadejs akreditē mani par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā, kā arī, mana priekšgājēja atsaukuma vēstuli. Viņa Majestāte man ir uzdevis nodot Jūsu ekselencei un Latvijas valdībai un tautai viņa sirsnīgākos sveicienus un labākos novēlējumus.

Ekselence!

Taizemi ir dziļi iespaidojuši Latvijas Republikas sasniegumi politiskajās, ekonomiskajās un sociālajās reformās, kas gūti Jūsu ekselences spējīgajā vadībā. Šobrīd šādi soļi ir vitāli svarīgi, īpaši ņemot vērā jaunos uzdevumus un iespējas, piemēram, NATO un Eiropas Savienības paplašināšanos. Esmu pārliecināts, ka Latvijas Republikas pozitīvo devumu mieram un stabilitātei reģionā visas attiecīgās puses augstu novērtē.

Ekselence!

Ir ļoti patīkami vērot, ka, neskatoties uz ģeogrāfisko attālumu, mūsu valstīm ir daudz kopīgu ideju un centienu. Tas atspoguļojas mūsu pieaugošajos kontaktos un sadarbībā. Viņa ekselences Valda Birkava, Latvijas Republikas ārlietu ministra, vizīte Taizemē 1996.gada 6.—10. novembrī bija svarīga robežšķirtne abu valstu attiecībās. Bez tam vizītes laikā starp Taizemi un Latviju noslēgtais līgums par Gaisa satiksmi palīdzēs veicināt sadarbību šajā jomā. Pastāv labas izredzes, ka abas valstis tuvākajā laikā noslēgs līgumu par Investīciju veicināšanu un aizsardzību. Taizeme ir piedāvājusi Latvijai ik gadu piešķirt Latvijas iedzīvotājiem vairākas stipendijas ar valstu attīstību saistītām studijām.

Kas attiecas uz divpusējo tirdzniecību, lai gan tās apjoms joprojām ir zems, salīdzinot ar mūsu tirdzniecību ar lielākajiem tirdzniecības partneriem, es uzskatu, ka pastāv labs potenciāls divpusējās tirdzniecības veicināšanai.

Ekselence!

Taizemei tagad ir iestājies viens no grūtākajiem posmiem mūsdienu ekonomikas vēsturē. Tomēr karaliskā valdība ir apņēmusies šo problēmu atrisināt un ir spērusi drastiskus soļus, lai atjaunotu starptautisko uzticību Taizemes valūtai un finansu sistēmai. Mēs esam pateicīgi SVF un vairākiem mūsu Āzijas draugiem par sniegto palīdzību. Mēs uzskatām, ka, pilnībā īstenojot šādus pasākumus, Taizemes ekonomika reāli īsā laika posmā spēs pilnībā atlabt.

Ekselence!

Savu pilnavaru laikā Taizemes vēstnieka Latvijas Republikā amatā es centīšos veicināt mūsu divpusējās attiecības visos aspektos. Atļaujiet man izteikt sirsnīgu pateicību par sirsnīgo viesmīlību, kas tika izrādīta man, manai sievai un maniem darbiniekiem, manas īsās vizītes laikā jūsu skaistajā valstī.

Savukārt Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā sacīja:

Atļaujiet man jūs apsveikt kā Taizemes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Man ir prieks, ka varu raksturot mūsu valstu attiecības kā labvēlīgas un konstruktīvas.

Latvija ir ieinteresēta veidot savu politiku, regulāri iepazīstoties ar notikumu gaitu Taizemē un Dienvidaustrumāzijas reģionā. Pozitīvi ir tas, ka nesenā pagātnē mums bijusi sekmīga iespēja sarīkot abpusējas vizītes. To laikā guvām vērtīgus iespaidus un zināšanas. Mūsu divpusējo sadarbību iespējams plaši izvērst. Svarīga loma dialoga turpināšanā būs mūsu politiskajai un ekonomiskajai sadarbībai. Labi apzinos, ka mūsu valstu attiecības veidosim ilgā laika posmā.

Latvija augstu vērtē Taizemes mērķtiecīgo rīcību reģiona politiskās stabilitātes veidošanā. Kodolieroču brīvās zonas veidošana ir būtisks sasniegums. Dienvidaustrumāzijas reģiona nozīme un ietekme pasaules notikumos aizvien vairāk pieaug. Latvija ar interesi sekoja līdzi vēsturiskajai konferencei pagājušogad, kad Bangkokā tikās desmit Āzijas valstu un Eiropas Savienības valstu vadītāji.

Viena no šī laikmeta zīmēm ir tā, ka notiek nemitīga reģiona tuvināšanās. Tas sakāms arī par mūsu valstīm un reģioniem. Mēs kopā strādājam starptautiskajās organizācijās, kas ir nozīmīgi kopējai stabilitātei un labklājībai. Mūs tuvina globālā ekonomika, cieši saistītie politiskie procesi, kā arī dziļā interese par citu zemju kultūrām.

Vēstnieka kungs!

Latvija šobrīd ir pamatīgi iekļāvusies Eiropas Savienības un NATO atvērtības procesos. Mūsu politiskā un ekonomiskā attīstība cieši saistīta ar šīm prioritātēm, taču mēs vēlamies radīt labas attiecības arī ar ģeogrāfiski tālākām valstīm. Mēs pievēršam lielu uzmanību tam, lai izveidotu Latviju kā investīcijām pievilcīgu zemi un vēlamies, lai arī Taizemes uzņēmēji var šeit atrast iespējas labai sadarbībai.

Politiskās un ekonomiskās reformas Latvijā ir kļuvušas par pamatu iekšpolitiskajai stabilitātei. Tas dod arī iespēju mūsu sabiedrībai droši raudzīties nākotnē. Savā identitātē saglabājam nacionālās vērtības un reizē esam atvērti citu tautu kultūras vērtībām. Latvijā labprāt es redzētu Taizemes kultūras dienas.

Vēstnieka kungs!

Atļaujiet jums novēlēt panākumus darbā, lai izdodas jūsu ieceres, kuras tuvinās mūsu tautas.

Sarunā pēc svinīgā akreditācijas raksta pasniegšanas abas puses pārrunāja Latvijas un Taizemes divpusējās sadarbības iespējamās sfēras, citustarp minot sadarbību tūrisma un kultūras jomā. Abas puses bija vienisprātis, ka jāpalielina tirdzniecības apjoms starp Latviju un Taizemi. Vēstnieks sacīja, ka Taizeme ir ieinteresēta izmantot Latvijas kā tranzītvalsts iespējas, tajā skaitā Latvijas ostas.

Prasarts Mansuvans dzimis 1940.gada 4.jūnijā. Ieguvis bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās Bangkokā un maģistra grādu sabiedriskajā administrācijā Teksasas universitātē ASV.

No 1971.gada strādājis Ārlietu ministrijā, Informācijas departamentā;

no 1975. — otrais, tad pirmais sekretārs vēstniecībā ANO Ņujorkā;

no 1980. — ĀM Informācijas departamenta preses nodaļas vadītājs;

no 1983. — ĀM Starptautisko organizāciju departamenta sociālās nodaļas direktors;

no 1989. — Protokola nodaļas vadītāja vietnieks;

no 1991. gada ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Brunejā.

Saņēmis deviņus ordeņus, tajā skaitā četrus Viscēlākā Ziloņa ordeņus, četrus Viscēlākos Taizemes Karaliskos ordeņus un Chakrabarti Mala medaļu.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja — Taizemes vēstnieks

15. novembrī Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Taizemes vēstnieku Prafartu Mansuanu. Diplomātiskās attiecības ar Taizemes Karalisti Latvija nodibināja 1992. gada martā, un Prafarts Mansuans stājies amatā pirmā Taizemes vēstnieka Latvijā — Sučindas Jongsuntona vietā. Taizemes vēstnieka rezidence atrodas Stokholmā.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis augstu novērtēja Taizemes attieksmi pret Latvijas valsts interesēm un apliecināja, ka arī Latvijas nostāja pret Taizemes interesēm ir labvēlīga. Savukārt Taizemes vēstnieks P.Mansuans atzina, ka Taizemei vienmēr bijis nozīmīgs Latvijas atbalsts starptautiskajās organizācijās.

Saeimas priekšsēdētājs informēja Taizemes vēstnieku par Latvijas panākumiem laikā kopš neatkarības atjaunošanas, tostarp par likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības standartiem, un akcentēja, ka Latvija ir ieinteresēta paplašināt tirdzniecības un ekonomisko sadarbību ar Dienvidaustrumāzijas valstīm, īpaši ar Taizemi. P.Mansuans izteica atzinību Latvijas sekmēm, īsā laikā veicot nozīmīgu valsts pārkārtošanu, atbalstu Latvijas izvēlētajam kursam uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī cerību, ka nākotnē varētu notikt abu valstu parlamentāro vizīšu apmaiņa.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra — NATO ģenerālsekretāra vietnieks

16. novembrī ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma NATO ģenerālsekretāra vietnieku politiskajos jautājumos Klausu Peteru Klaiberu ( Klaus Peter Klaiber ). K.P.Klaibers ieradās Rīgā, lai 17. novembrī piedalītos starptautiskajā konferencē “Drošība un stabilitāte Baltijas reģionā”.

V.Birkavs un K.P.Klaibers atklāti un lietišķi pārrunāja Latvijas un NATO sadarbību, augstu novērtējot attiecību līmeni un intensitāti. V.Birkavs pozitīvi izteicās par 1997. gada jūlijā Madridē pieņemtajiem lēmumiem, kā arī norādīja, ka Latvija turpinās gatavoties dalībai NATO, tostarp aktīvi iesaistoties programmā “Partnerattiecības mieram” un uzlabojot militāro sadarbību un savietojamību ar NATO.

V.Birkavs un K.P.Klaibers apmainījās viedokļiem par iespējām paplašināt sadarbību starp Latviju un NATO, uzsverot Baltijas valstu reģionālo projektu (Baltijas miera uzturēšanas bataljona “Baltbat”, Baltijas jūras spēku vienības “Baltron”, Baltijas gaisa kontroles sistēmas iniciatīvas “Baltnet”, Baltijas aizsardzības koledžas “Baltdefcol”) attīstīšanu, kā arī Latvijas līdzdalību Eiroatlantiskās partnerības padomē programmā “Partnerattiecības mieram”.

Sarunas dalībnieki plaši apsprieda NATO paplašināšanās procesa norisi un perspektīvas. K.P.Klaibers pozitīvi vērtēja sarunu nobeigumu par Polijas, Ungārijas un Čehijas Republikas uzņemšanu NATO un pauda uzskatu, ka veiksmīga minēto valstu iekļaušana NATO dos jaunu impulsu alianses turpmākajai paplašināšanai. V.Birkavs norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta apgūt šo valstu pieredzi paplašināšanās procesā.

V.Birkavs un K.P.Klaibers pārrunāja ES paplašināšanos, kā arī citas Baltijas reģiona aktualitātes.

ĀM preses centrs