Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Meti būtu iezīmēti pareizi. Vajadzīgs tik mūsu darbs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.11.1997., Nr. 300/301 (1015/1016) https://vestnesis.lv/ta/id/31008

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ministru kabineta 15. novembra sēdi

Vēl šajā numurā

19.11.1997., Nr. 300/301 (1015/1016)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

valdībā

Meti būtu iezīmēti pareizi. Vajadzīgs tik mūsu darbs

Ministru prezidents Guntars Krasts — pēc valdības 100 nostrādātām dienām

Turpinājums

no 1.lpp.

Tiešā veidā — kā padomju laikā — valdība darbavietas radīt nevar. Tirgus saimniecībā tās galvenais uzdevums ir radīt iespējas. Radīt iespējas jebkuran Latvijas iedzīvotājam jebkurā valsts reģionā iekļauties tirgus saimniecības apritē. Valdības uzdevums ir veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi, veicinot investīcijas tautsaimniecībā un paplašinot ārējā tirgus mērogus. Attiecībā uz tirgus paplašināšanu vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc iespējas ātrāk noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu.

Ir nepieciešams aktivizēt mazā un vidējā biznesa atbalsta programmu un īpaši atbalstāmo reģionu programmas. Pašlaik vēl visi šie projekti ir sākuma stadijā. Tikai šā gada beigās sāks darboties Kredīta garantiju aģentūra mazā biznesa kreditēšanai un pirmie uzņēmēji depresīvajos reģionos saņems kredītus no Reģionālās attīstības fonda.

Smaga situācija pēdējā laikā izveidojusies ar kontrabandu. Strauji pieaugusi akcizēto preču kontrabanda — par to liecina kaut vai spirta cenas kritums tirgū. Kontrabandas spirts piepilda tirgu. Rezultātā no zemniekiem spirta ražošanas vajadzībām netiek iepirkti desmitiem tūkstošu tonnu graudu. Tas savukārt ietekmē vietējo uzņēmējdarbību, darba tirgu un nodokļu iekasēšanu. Domāju, ka šai jomā jau tuvākajā laikā jāsper radikāli soļi. Esmu apņēmies to personīgi kontrolēt un sekot arī sešu vagonu spirta afēras izmeklēšanai, kā arī koordinēt Valsts ieņēmumu dienesta un “Crown Agents” darbību, kas līdz šim bijusi nepietiekoša.

Pašreizējā situācija ar tiesu varu spilgti atgādina 1995.gada banku krīzi. Toreizējā pretestība stingrāku likuma normu ieviešanai bija galvenais cēlonis patvaļai banku un noguldītājfirmu darbībā.

Arī līdzšinējie mēģinājumi sakārtot tiesu sistēmu ir atdūrušies pret to interešu grupu pretestību, kuras vēlas saglabāt nemainīgu stāvokli un patvaļu. Pēdējā pusotra gada laikā Tieslietu ministrijas virzītie priekšlikumi ar mērķi pastiprināt tiesnešu disciplināro atbildību, noteikt tiesu piekšsēdētāju atbildību, samazināt tiesu piesēdētāju līdzdalību tiesas procesos pārsvarā ir noraidīti, kā argumentu minot nepieciešamību aizsargāt tiesu varas neatkarību. Pēdējā laika notikumi, kas saistīti ar drošības līdzekļa maiņu un neparasti mīkstiem sodiem smagos noziegumos apsūdzētajām personām, ir minēto parādību sekas.

Es uzskatu, ka ir pienācis īstais brīdis, kad sabiedrībai ir radusies iespēja panākt reformas un sakārtot šo jomu. Tiesu darbs ir jāpadara publiskāks. Jāveido stingrāki tiesnešu un piesēdētāju atlases kritēriji, jādiferencē un jāpalielina tiesnešu pārbaudes laiks, jāpanāk, lai atalgojums un sociālās garantijas būtu adekvāti ne tikai kvalifikācijai, bet arī nevainojami nostrādātam laikam. Jāliedz tiesnešiem iespēja ārpus tiesas sēžu laika tikties tikai ar vienu no procesā iesaistītajām pusēm, nepiedaloties otrai pusei. Ir īstais brīdis izvērtēt arī drošības līdzekļa — mājas aresta — lietderību un tā aizstāšanu ar diferencētiem apcietinājuma veidiem, izdarot atbilstošus grozījumus Kriminālprocesa kodeksā. Tāpat, ja reiz esam publiski pētījuši ministrus, deputātus un valsts kontrolierus, ir rūpīgi jāpārbauda arī tiesnešu atbilstība Korupcijas novēršanas likuma prasībām.

28.novembrī esmu iecerējis sasaukt preses konferenci, kurā iepazīstināšu ar savu programmu noziedzības un korupcijas apkarošanai, kas skar Tieslietu un Iekšlietu ministrijas, prokuratūras, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta darba sakārtošanu.

Viena no Latvijas tautsaimniecības iezīmēm šajā gadā ir vērojamā gandrīz visu tautsaimniecības nozaru izaugsme. Ne tikai tirdzniecībā un transportā, bet arī rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā. Tas, cik šī izaugsme būs strauja, vai tā radīs drošus pamatus nozares attīstībai nākotnē, ir atkarīgs arī no tā, vai mums ir nozares attīstības konceptuāls redzējums. Diemžēl vairākās jomās tas vēl tikai top.

Valdība ir sagatavojusi enerģētikas attīstības programmu, lauksaimniecības attīstības pamatnostādnes, nobeiguma stadijā ir valsts mežu apsaimniekošanas politika. Un tas arī ir viss. Tikai nupat Satiksmes ministrija ir iesniegusi telekomunikāciju nozares politikas projektu. Cerams, ka tas atrisinās jautājumus par atsevišķu sakaru veidu attīstību un monopolstāvokļa izmantošanu sabiedrībai pieņemamā veidā. Diemžēl izglītības un kultūras jomā sektoru politika vēl tikai top — galvenie pasākumi šajās nozarēs iezīmēti, sākot ar 1998.gadu.

Nozares attīstības koncepcija mums nav nepieciešama tikai tādēļ vien, lai varētu par to atskaitīties un nolikt plauktā. Koncepcija mums ir vajadzīga, ikdienas jautājumus risinot. Par to jau pārliecinājāmies Vaiņodes krīzes laikā, kad secinājām, ka par šo sfēru atbildīgām institūcijām nebija problēmas konceptuāla risinājuma varianta. Arī pašreizējais konflikta risinājums pēc savas būtības ir tikai pagaidu variants.

Mani neapmierina neefektīvā naudas tērēšana aizsardzības jomā. Ar šādu attieksmi mēs nevaram nodrošināt nedz valsts pašaizsardzības spēju, nedz arī Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanu līdzdalībai NATO. Aizsardzības vajadzībām atvēlētie naudas līdzekļi ir jāizmanto mūsu valsts drošības garantiju stiprināšanai, nevis nolūkā uzturēt aizsardzības resorā nodarbinātos ierēdņus un struktūras, kuru nepieciešamība valsts drošībā bieži vien ir apšaubāma.

Tādēļ nepieciešams labi argumentēts, finansiāli pamatots, reāls Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns turpmāko piecu gadu periodam, kā arī ilgtermiņa attīstībai desmit, piecpadsmit gadu laikā, kas noteiktu Nacionālo bruņoto spēku struktūru un skaitlisko sastāvu.

Jānostiprina un jāatbalsta Zemessardze, kas ir mūsu aizsardzības pamats, kā arī jādod iespējas attīstīties Latvijas bataljonam, Baltijas bataljona Latvijas rotai, Speciālo uzdevumu vienībai.

Ceru, ka Jūras un Gaisa spēki nākotnē spēs profesionāli veikt arī uzdevumus meklēšanā un glābšanā, cieši sadarbojoties ar civilo sektoru — piemēram, Katastrofu medicīnas centru, un līdztekus tiks nodrošināta gan gaisa telpas novērošana un kontrole, gan arī krasta apsardze.

Par paveikto. Izveidojot valdību, Saeimā pārstāvētās lielākās partijas ir spējušas valsts interesēs vienoties galvenajos jautājumos. Ir parādījušas politisko atbildību. Ceru, ka šī attieksme nemainīsies līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1998.gadam” ir sagatavots un valdībā akceptēts. Un pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē noteiktajā laikā iesniegts Saeimā. Budžetā saglabāta līdzsvarota valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļa, nepieļaujot finansu deficītu. Budžets jau akceptēts Saeimā pirmajā lasījumā.

Bezdeficīta budžets ir viens no mūsu ekonomiskās politikas stūrakmeņiem, un no šīs pozīcijas mēs neatkāpsimies. Pat vairāk — mums jādomā par budžeta pārpalikumu, par stabilizācijas fonda izveidi, lai nodrošinātos pret iespējamām problēmām, ko var radīt maksājumu bilances deficīts, kā tas noticis pie mūsu ziemeļu kaimiņiem.

Bezdeficīta budžets nav dogma, tomēr domāju, ka mēs esam sapratuši sekas, kādas var izraisīt tā deficīts. Sedzot procentus par 1995.gada budžeta deficīta segšanai aizņēmuma veidā iegūto naudu, Latvijas nodokļu maksātāji divu gadu laikā samaksāja summu, ar kuru 1998.gadā mums pietiktu vēl vienam aizsardzības budžetam. Komercbankas no valsts parādzīmēm nopelnīja 30 miljonus latu gadā.

Turpretī tagad valsts var aizņemties naudu, maksājot kredīta procentus, kas ir zemāki par inflācijas rādītāju. Ekonomija no valsts parāda apkalpošanas procentu maksājumiem ir 14,1 miljonus latu. Ministru kabinets ir sagatavojis un nosūtījis Saeimai likumprojektu par grozījumiem 1997.gada valsts pamatbudžetā, ar mērķi no šiem līdzekļiem kompensēt iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozes neizpildi.

Sociālajām vajadzībām Latvija tērē vairāk nekā Lietuva un Igaunija. Konsekventā pensiju reforma sāk dot pozitīvus rezultātus. Pēdējā pensiju indeksācija ievērojami apsteigusi patēriņa cenu pieaugumu. No 1.novembra vidējā pensija valstī ir Ls 46 — tas atbilst ieņēmumiem no 60 latu lielas darba algas.

Nākamgad 40 procenti no budžeta kopapjoma tiks atvēlēti sociālajām vajadzībām, pensijām un pabalstiem. Turklāt valdība jau šobrīd nopietni strādā pie tā, lai 1998.gadā rastu iespējas veikt piemaksu pensionāriem, kuru pensijas budžeta deficīta dēļ netika indeksētas 1995.gadā. Valdība turpina strādāt pie obligātās fondētās pensiju sistēmas izveides, lai šobrīd strādājošo paaudzei garantētu stabilu pensiju izmaksu nākotnē.

Mēs pamazām sākam baudīt bezdeficīta budžeta augļus. Pabeigti konkursi par līdzekļu piešķiršanu invalīdu uzņēmējdarbībai — 329 tūkstoši latu no privatizācijas fonda un 200 tūkstoši latu no valsts budžeta. Realizējot šos projektus, tiks radītas ap 500 darbavietas.

Īstenojot ģimenes atbalsta programmu, bērnu piedzimšanas pabalsts no 1.oktobra palielināts no 55 līdz 196 latiem.

Turpinot veselības aprūpes reformu, valdība apstiprinājusi slimokasu izveides un darbības noteikumus. Jau izveidota pirmā reģionālā slimokase, apvienojot Daugavpils, Daugavpils rajona un Krāslavas rajona slimokases. Reģionālo slimokasu izveide būtu pēdējais lielais solis veselības aprūpes finansēšanas reformā.

Par prioritāro pasākumu valdība uzskata mātes un bērna veselības aprūpi — šai programmai papildus budžetā iedalīti 216 tūkstoši latu, no privatizācijas fonda līdzekļiem apmaksāti Rīgas dzemdību nama parādi 110 tūkstošu latu apmērā.

Traumatoloģijas slimnīcas rekonstrukcijā un tehnoloģiju modernizācijā kopā ar Šveices valdību ieguldīti 1,9 miljoni latu. Darba pabeigšana plānota 20.novembrī.

Ir uzsākts konstruktīvs dialogs ar Eiropas Savienības komisiju. Valdības pirmajās simts dienās man ir bijušas divas tikšanās ar augstāko Eiropas Komisijas vadību, tās prezidentu Žaku Santēru. Tā rezultātā Komisija ir uzsākusi kandidātvalstu ekonomiskās situācijas attīstības pārvērtēšanas darbu.

Politiķi būs tie, kas lems par valstīm, ar kurām uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, tādēļ izšķiroši būs mūsu personīgie kontakti un attiecības ar Eiropas Savienības valstu vadītājiem. Esmu nodibinājis labas un draudzīgas attiecības ar Ziemeļvalstu ministru prezidentiem.

Mūsu interešu lokā ir Baltijas valstu reģionālās sadarbības padziļināšanas turpināšana. Pēc dažām dienām šogad pirmoreiz Rīgā notiks Baltijas Ministru padomes sēde. Tā būs kārtējā tikšanās ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem, ar kuriem man izveidojusies laba sadarbība.

Aizvadītajā laikā ir panākta būtiska vienošanās par Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu vadītāju tikšanās vietu. Tā būs Rīga. Šī tikšanās notiks nākošā gada janvārī, un šo pasākumu es vadīšu kopīgi ar Dānijas premjerministru. Šī tikšanās būs viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Pirmo reizi mūsu valstī ieradīsies Vācijas kanclers Helmuts Kols, kā arī Krievijas premjerministrs Černomirdins, visu Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu vadītāji un arī Eiropas Savienības Komisijas prezidents.

Manas nesenās vizītes Ziemeļvalstīs devušas rezultātus: Norvēģijas palīdzības programmu apjoms Baltijai tiks palielināts no 20 uz 30 procentiem, bet rūpnīcā “VEF” investīcijas ieguldīs viena no lielākajām pasaules telekomunikāciju firmām “Ericsons”.

Latvija ir izvirzījusies un acīmredzot arī šogad noturēs līderpozīcijas tiešo investīciju piesaistē Baltijas valstu vidū. Pēc biznesa semināra Norvēģijā ārvalstu kompānijas secinājušas, ka Latvijā ir makroekonomiskā stabilitāte un pieņemama līmeņa politiskais risks. Domāju, ka bezvīzu režīma stāšanās spēkā ar Ziemeļvalstīm veicinās arī uzņēmējdarbības attīstību.

Lauksaimniecības attīstības jomā valdība ir izpildījusi Lauksaimniecības likumā noteikto prasību un 1998.gada budžetā tai paredzējusi subsīdijas — 3 procentus no budžeta, kas veido 17,1 miljonu latu. Sagatavota lauksaimniecības atbalsta programma, kurā noteikti galvenie šo subsīdiju izmantošanas virzieni. To kopējā iezīme — veicināt ilgtspējīgu saimniecību attīstību, piesaistot kredīta resursus par pieejamiem procentiem. Pašlaik tiek turpināts darbs pie konkrēto subsīdiju nolikumu sagatavošanas, lai tūlīt pēc budžeta apstiprināšanas šo mehānismu varētu iedzīvināt.

Lauksaimniecībai, tāpat kā pārējām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, ir jākļūst konkurētspējīgai arī ārējā tirgū.

Lauku attīstības projektu realizācijai valdība ir garantējusi Pasaules bankas kredītlīnijas atvēršanu 25 miljonu dolāru apmērā.

Arī valsts programma īpaši atbalstāmo reģionu veicināšanai dos savu ieguldījumu lauku ekonomiskās un sociālās vides attīstībā.

Šobrīd daudzu Latvijas iedzīvotāju aktuāla nepieciešamība ir mājokļa iegāde, būve vai arī esošā pārbūve, tomēr iedzīvotāju rīcībā esošie naudas līdzekļi to neatļauj. Tāpēc valdība ir iecerējusi līdz pavasarim izveidot mājokļu būves un rekonstrukcijas hipotekārās kreditēšanas sistēmu. Tā ļaus iedzīvotājiem, ieķīlājot savu jaunbūvējamo vai pārbūvējamo nekustamo īpašumu, saņemt ilgtermiņa kredītu. Valdības sēdē 19.novembrī tiks lemts par valsts atbalsta veidu šim projektam.

Valsts parādzīmju izlaide ar piecu gadu termiņu, ko valdība ir iecerējusi uzsākt nākamā gada sākumā, palielinās kredīta tirgus stabilitāti un dos atbalsta punktu hipotekārās kreditēšanas sistēmas attīstībai.

Šajā laikā esmu bijis spiests iejaukties arī atsevišķu, sabiedrībai svarīgu uzņēmumu problēmu risināšanā. Es uzskatu, ka patērētāju interešu dēļ nedrīkst pieļaut, ka tiktu diskreditēts vai kavēts “Latvenergo” pārstrukturēšanas un privatizācijas process. Šādu motīvu vadīts, vienreiz jau esmu iejaucies — lai enerģijas patērētājiem nebūtu jāmaksā par “Latvijas kuģniecības” pretenziju. Es iejaukšos vēlreiz, ja tiks apdraudēta sabiedriski nozīmīgu uzņēmumu darbība un patērētāju intereses.

Pēc tam Guntars Krasts atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:Kā pašlaik vērtējat jūsu vadītās valdības stabilitāti?

G.Krasts: — Uzskatu, ka valdība ir stabila, kaut arī neesmu tik optimistiski noskaņots kā darbības uzsākšanas sākumā.

Jautājums:Savā runā jūs uzsvērāt, ka, jūsuprāt, ir paaugstinājies pašreizējās valdības darba temps. Kā jūs pamatotu šo domu?

G.Krasts: — Protams, tas nav viegli atbildams jautājums. Bet es esmu tīri matemātiski pētījis to jautājumu skaitu, kas tiek izskatīti valdības sēdēs. Un šis apjoms ir pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējās valdības darbu.

Turklāt es saskatu arī pašreizējās valdības ministru lielāku iesaistīšanos atbildīgu jautājumu risināšanā. Arī tas ir pozitīvs rādītājs.

Jautājums:Pieņemot, ka valdības sēdēs izskatīto jautājumu apjoms ir pieaudzis, vai ir uzlabojusies arī kontrole pār akceptēto dokumentu izpildi?

G.Krasts: — Neapšaubāmi, lēmumu izpildes kontroles mehānisms ir ļoti svarīgs, tomēr 100 dienas ir vēl pārāk īss laiks, lai spriestu par pieņemto lēmumu izpildes kvalitāti un rezultativitāti.

Jautājums:Savā runā jūs uzsvērāt nepieciešamību krasi ierobežot kontrabandas spirta ieplūšanu Latvijā. Kā izpaudīsies jūsu minētie radikālie soļi?

G.Krasts: — Šai sešu spirta vagonu lietas apstākļu noskaidrošanai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram Andrejam Sončikam un “Crown Agents” darbiniekiem esmu devis divas nedēļas laika.

Līdz šim šo divu organizāciju — Valsts ieņēmumu dienesta un “Crown Agents” — sadarbība nav bijusi apmierinoša.

Jautājums:Valdība līdz gada beigām ir apņēmusies veikt analīzi un noteikt dažādu Latvijas tautsaimniecības nozaru perspektīvas nākotnē. Kuras, jūsuprāt, būs Latvijas nākotnei nozīmīgākās nozares?

G.Krasts: — Ar šo jautājumu vēl nodarbojas darba grupas Finansu un Ekonomikas ministrijā. Šo programmu izstrādās līdz nākamā gada sākumam, tad arī varēs nosaukt perspektīvākās nozares.

Dina Gailīte,

Saeimas un valdības lietu redaktore

Ministru prezidenta paziņojums

Par tiesu sistēmas sakārtošanu

Vakar, 14.novembrī, atskatoties uz manas valdības paveikto, es izteicu nepieciešamību strauji sakārtot tiesu sistēmu, kamēr to nav skārusi krīze. Tiesnešu biedrības aicinājums Ģenerālprokuratūrai izvērtēt, vai mans un tieslietu ministra pirms mēneša izteiktais viedoklis par Laventa tiesu ir vērtējams kā spiediens uz tiesu, ir vēl viens apliecinājums strauju reformu nepieciešamībai.

Demokrātiskā valstī likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara ir nošķirtas. Sadalīta ir arī to kompetence — Saeima pieņem likumus, valdība nodrošina to izpildi, tiesas izšķir strīdus. Šajā gadījumā veidojas absurda situācija, kad Tiesnešu biedrība būtībā piedāvā uzsākt strīdu starp izpildvaru un tiesu varu, kurā pēdējai galu galā nāktos būt šķīrējai. Tiesnešu biedrības centieni liek secināt, ka atsevišķiem tiesnešiem diemžēl ir vēlme pārvērst demokrātisku diskusiju neauglīgā strīdā.

Tiesu vara Latvijā ir neatkarīga. Tieša spiediena uz tiesu Aleksandra Laventa lietas izskatīšanas laikā nevarēja būt. Fakts, ka tiesnese A.Saulīte tiesas lēmumā atzīst, ka izjutusi valdības un sabiedrības spiedienu šīs lietas izskatīšanā, un tas, ka tiesnešu biedrība aizstāv šo viedokli, liek domāt par to, ka tiesas mūsu valstī nespēj lietu izskatīšanas laikā nodrošināt tiesnešu izolētību no ārējās ietekmes un ka viņu pieņemtos lēmumus varētu ietekmēt arī citi spēki. Latvijas Kriminālprocesa kodekss nosaka, ka lietas apstākļu noskaidrošanai var izmantot tikai tos pierādījumus, kas iegūti, pārbaudīti un novērtēti šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Politiķu vai sabiedrības izteiktie viedokļi tajā nav paredzēti. Turklāt pastāv starptautiski atzīts princips, ka tiesai pašai ir jānodrošina, lai tā procesa laikā nebūtu ietekmējama. To vajadzētu ievērot arī Latvijas tiesnešiem. Esmu pārliecināts, ka iecerētās reformas tiesu sistēmas sakārtošanā palīdzēs to nodrošināt.

Valsts kancelejas preses departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!