• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsti sargā griba. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.11.1997., Nr. 300/301 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31010

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.332

Par J.Vaivada atvaļinājumu

Vēl šajā numurā

19.11.1997., Nr. 300/301

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

valstsvīru domas

Valsti sargā griba

Igaunijas prezidents Lennarts Meri

................................

Igaunijas prezidents Lennarts Meri intervijā laikrakstam “Eesti Päevaleht”, 1997.gada 12. un 13. novembrī

E.P. (“Eesti Päevaleht”):Kas varētu Igaunijai dot drošības garantijas?

L.M. (Lennart Meri): — Vienpusēju garantiju došanas laiks ir garām, tas pieder laikam pirms Otrā pasaules kara. Ja Eiropa vispār ir mācījusies no diviem pasaules kariem, tad galvenokārt to, ka drošība nav sadalāma. Jau tas ir bīstami, ja viena lielvalsts ar mīlestību piedāvā otrai drošības garantijas, jo drošība cenšas izvairīties no ietekmes sfēru radīšanas. Helsinku padomes noslēguma akta pamatdoma ir tāda, ka drošība nekādā gadījumā nav atkarīga no vienas vai otras valsts ģeopolitiskā stāvokļa, bet tā ir kopums. Katrs igaunis būtu laimīgāks, ja Krievijas Federācija attiecībā uz Igauniju būtu draudzīga un sadarbībai gatava valsts. Tiekoties ar Černomirdinu Viļņā, nosaucu viņam trīs principus, uz kuriem balstoties, varētu attīstīties Igaunijas un Krievijas sadarbība.

E.P.: — Kādi būtu šie principi?

L.M.: — Tie ir pavisam vienkārši principi: sadarbībai jābūt abām pusēm izdevīgai; sadarbībai jābalstās uz starptautisko tiesību aktiem; sadarbības līgumiem un sadarbības prognozēm jābūt ilglaicīgām. Es šos principus viņam atkārtoju divas reizes un jautāju, vai viņš ir gatavs tos akceptēt. Pēc dziļām pārdomām premjers Černomirdins teica, ka tie ir pilnīgi pieņemami pamati Igaunijas un Krievijas attiecību tālākai attīstībai.

Es neatbalstu viedokli, kādu satur Krievijas priekšlikums garantēt Igaunijas, Lietuvas un Latvijas drošību.

E.P.: — Vai iekļaušanās Eiropas Savienībā dotu šīs drošības garantijas?

L.M.: — Nē, pati par sevi nekādas. Bet drošības garantijas dzimst kā blakusprodukts tam, ka viena vai otra valsts ir ekonomiski saistīta kopējā pasaules tautsaimniecības asinsritē. Tagad Baltijas valstīm ir pavisam citāds stāvoklis, nekā tas bija 1938.—1939.gadā. Pasaule ir jūtami pārveidojusies un ekonomiski saaugusi. 47 procenti Eiropas Savienības tirdzniecības saistās ar Krieviju. Tas jau pats par sevi ir faktors, kam jāiedveš Igaunijai pašpaļāvība un drošība. Kad Krievija būs samierinājusies ar jaunām realitātēm, kad būsim parakstījuši robežlīgumu un viens otram draudzīgi paspieduši roku, tad tas dos iespējas Igaunijai aktīvi piedalīties starptautiskajā darba dalīšanā.

E.P.: — Vai pasaule ir jau tiktāl pārveidojusies, ka valsts aizsardzībai vispār vairs nav jāpievērš uzmanība?

L.M.: — Tam es nekādā ziņā nepiekrītu. Valsts aizsardzību vairs nemērī ar tērauda tonnām, tanku un atomzemūdeņu skaitu. To mērī ar valsts aizsardzības gribu un gatavību aizsargāt un pildīt uzdevumus, kas izriet no drošības līgumiem.

Valsts aizsardzības nevainojama darbība jau pats par sevi ir ļoti būtisks valsts aizsardzības elements, lai cik mazs arī būtu aizsardzības spēks. Mums neviens nepārmet, ka mums nav tanku, bet mums var pārmest, ka mūsu valsts aizsardzības organizācija un likumdošana ir nesakārtota.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!