VĒSTULES “LATVIJAS VĒSTNESIM”

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Guntaram Krasta kungam

Pateicībā par sapratni Aglonas svētvietas jautājumā

Izsakām pateicību Latvijas Republikas valdībai un Jums, Ministru prezidenta kungs, par Aglonas parādu problēmas atrisināšanu un paužam cerību, ka mūsu Dzimtenes svētvieta ar starptautisku nozīmi — Aglonas bazilika — vēl labāk spēs kalpot tautas morālā līmeņa celšanā un Latvijas tēla veidošanā.

Rīgas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats

Aglonas bazilikas dekāns, mons. Andrejs Aglonietis

Šai laikā Zemes otrā pusē, Austrālijā

Anita Misiņa, māksliniece, pedagoģe, — “Latvijas Vēstnesim”, ar “Latvijas Vēstnesi” Sidnejā “satiekoties”

Šis novembris Sidnejas latviešu sabiedrībai kļuvis neparasti bagāts garīgajā un kultūras dzīvē. Notika dievkalpojumi bznīcās, kur pieminēja Lāčplēša dienu — pieminēja latviešu cīnītājus par savu Latviju. Daudzveidīgi saturā ir Latvijas valsts 79 gadu atceres sarīkojumi, kas jau notikuši un notiks daudzās Austrālijas pilsētās. Sidnejā Latvijas valsts proklamēšanas atceri jau iepriekš, 14.novembrī, ievadījām ar ļoti kupli apmeklētu ikmēneša senioru saietu Sidnejas Latviešu biedrības namā. Te arī uzzinājām par to, kā Latvijā šogad atzīmēta Dr. Kārļa Ulmaņa 120.dzimšanas diena. Un tā kā vienīgais laikraksts Latvijā, kurš vispilnīgāk bija aprakstījis un attēlos parādījis šos notikumus, bija “Latvijas Vēstnesis”, Sidnejas Latviešu biedrība par šiem notikumiem lūdz priekšlasījumu zinošam cilvēkam kultūras un zinātnes vēsturē — Dr. Sigizmundam Timšānam.

Tagad visi zinām, ka Dr. S.Timšāns strādā arī Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet viņš ir arī Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas loceklis, kas darbojas akadēmiskās izglītības un zinātnes personāla nodaļā. Līdz ar to mūsu svinīgajā notikumā “Latvijas Vēstneša” rakstu autoram vai līdzautoram no Sidnejas (reizēm arī no Rīgas) inženierzinātņu maģistram Guntaram Saivam netrūka ko stāstīt par S.Timšāna darbību zinātnes vēsturē, jo viņš (S.T.) ir arī Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents. Guntars Saivas kungs, kurš pulcējušos iepazīstināja par Dr. S.Timšāna radošo, sabiedrisko un zinātnisko darbību (viņam ir vairāk nekā 800 publikāciju), tāpat atgādināja, cik ļoti atzinīgi viņu novērtējis gan publikācijās, gan sarunās (ar G.Saivu) Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents un jau pieminētās asociācijas prezidents akadēmiķis profesors Jānis Stradiņš.

Pirms sarīkojuma S.Timšāna kungs bija iekārtojis plašu izstādi ar “Latvijas Vēstneša” izdevumiem un ar publikācijām laikrakstā par Dr. Kārli Ulmani.

No visa redzētā un dzirdētā pēc sarīkojuma daudzi tā dalībnieki izteica atzinību “LV” galvenajam redaktoram Oskaram Gertam par sava veida dāvanu Dr. K.Ulmaņa 120.dzimšanas dienā — interesanto grāmatu “Prezidents un prezidenta sekretārs”. Šī darba sagatavošanā piedalījās arī mūsu viesis no Rīgas. Par šo Kārļa Ulmaņa privātsekretāra Jāņa Ruduma cietumā uzrakstīto Latvijas valsts īsvēsturi “Latvijas valsts un ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa valsts politikas darbs” zināja tikai daži klātesošie. Daudz jauna ir arī Ulda Šmita un jo īpaši Oskara Gerta zinātniskajā publikācijā “Vīrs ar inteliģenta godaprātu”, ar ko domāts J.Rudums. Dažas šīs grāmatiņas kā “Latvijas Vēstneša” dāvinājumu 18.novembra svētkos nu saņems Sidnejas Latviešu nams un Latvijas konsulāts Sidnejā.

Tajā pašā laikā, redzot izstādē visas “Latvijas Vēstnesī” publicētās Kārļa Ulmaņa vēstules (ap 300) — saraksti ar Valmieras tautsaimnieku, izglītības un sabiedrisko darbinieku Hermani Endzeliņu (laikrakstā — “Sarakste ar domubiedru”), var tikai apbrīnot “Latvijas Vēstneša” centību — šādu grūtu darbu padarot pavisam īsā laikā. Latvijas viesis arī atklāja, ka šis darbs ir ne tikai “dāvana” notikumiem Latvijas vēsturē, bet ka tas ir sākums, domājot jau par nākamā gada 18.novembri. Tāpēc arī šo vēstuļu publikācijām laikrakstā ir nemainīgais virsraksts jeb pieteikums “Latvijas valsts un tās vīri”. Viesis kā laikraksta informācijas redaktors parādīja “LV” jaunākos numurus, kur jau iespiestas arī apceres par citiem Latvijas valstsvīriem.

Izstādē daudziem interese bija par bagātīgi ilustrētajām “LV” lappusēm, kur atainotas Kārļa Ulmaņa 120.dzimšanas dienas svinības Priekuļos, “Pikšās” un Bērzē. Šo lappušu līdzveidotājs pats arī tās raksturoja. Bija interesanti atkal dzirdēt precīzi citētus K.Ulmaņa izteicienus par savu skolu, par vēlēšanos atdusēties tajos kapos, kur apbedīti viņa vecāki un citi Ulmaņa dzimtas pārstāvji. Viesis, vērtējot K.Ulmaņa publicēto saraksti, pats to nosauca par “lielu nodaļu Latvijas lauksaimniecības zinātnes vēsturē”. Šo vēstuļu publicēšana vien ar dažām ilustrācijām un īsiem paskaidrojumiem ļāvusi izlasīt ne vienu vien nepieminētu vai, pareizāk sakot, noslēptu darbu. Sarunā pēc priekšlasījuma viesis gan neatbildēja uz vienu jautājumu: vai šī sarakste iznāks atsevišķā grāmatā?

Bet Dr. Sigizmunds Timšāns izmantoja gadījumu un lūdza Sidnejas latviešu sabiedrību palīdzēt ātrāk apzināt daudzu latviešu un latviešu kultūras darbinieku devumu Latvijai un pasaulei, kā arī apzināt viņu personīgos arhīvus. Izrādījās, ka viesis šo darbu uzsācis jau pirms desmit gadiem, un pildījis to kā Latvijas Kultūras fonda stipendiāts. Viņš parādīja jau publicētus rakstus par profesotru Nikolaju Rozenaueru savā laikrakstā “Sigizmunds”, Jāņa Vēliņa atmiņas par Latvijas Universitāti, kas publicētas “Latvijas Vēstnesī”. Izstādē bija kādas Zemkopības ministrijas izdevuma korektūras lapas, kur ievietotas lopkopības zinātnieku Lienes un Bruno Plaudes biogrāfijas un darbu bibliogrāfijas. Tagad tikai pa īstam uzzinājām, ka jau ceturto gadu latviešu devuma izpēti Austrālijā viņš dara kopā ar sidnejiešiem Brigitu un Guntaru Saivām.

Paldies Jūsu redaktoram Oskaram Gerta kungam un laikraksta “Latvijas Vēstnesis” veidotājiem par to, ka tur bez oficiālajiem dokumentiem var uzzināt arī par kultūras un zinātnes norisi Latvijā un izcilām latviešu personībām dažādās pasaules valstīs!

Vēlreiz pateicībā,—

Anita Misiņa

Sidnejā 1997.gada 17.novembrī

(Saņemts Rīgā pa telefaksu)