Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7. nr.; 1996, 15. nr.; 1997, 24. nr.; 1998, 2., 18., 22., 24. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 11. nr.; 2001, 3., 8., 12. nr.; 2002, 2., 22. nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 11. nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 7., 12. nr.; 2008, 1., 6., 13. nr.; 2009, 2., 11., 13., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206. nr.; 2011, 68., 80., 85., 169. nr.; 2012, 24., 50., 56., 109., 157., 186., 199., 203. nr.; 2013, 61., 92., 187., 194., 232. nr.; 2014, 6., 51., 119., 189., 204., 214., 220., 257. nr.; 2015, 29., 68., 118., 190., 208., 230., 245., 248., 251. nr.; 2016, 2., 91., 241., 254. nr.; 2017, 5., 75., 124., 128., 156., 236., 242. nr.; 2018, 36., 197., 225. nr.; 2019, 10., 75., 118. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar XV nodaļu šādā redakcijā:

"XV nodaļa
Strīdu izšķiršana, kas radušies ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar tādu starptautisko līgumu interpretāciju un piemērošanu, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam

(1) Šajā nodaļā noteiktais regulējums tiek piemērots, lai izšķirtu Latvijas Republikas un citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestāžu strīdu, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam.

(2) Šīs nodaļas izpratnē nodokļu dubultā uzlikšana ir nodokļu uzlikšana Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī par vienu un to pašu ar nodokli apliekamo ienākumu vai kapitālu, ja uz šiem nodokļiem attiecas starptautiskie līgumi, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam, un ja uzlikšana rada vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

1) papildus maksājamo nodokli;

2) nodokļu saistību palielinājumu;

3) to zaudējumu neatzīšanu vai samazināšanu, kurus varētu izmantot, lai samazinātu ar nodokli apliekamo ienākumu.

(3) Piemērojot šajā nodaļā noteikto regulējumu, ja vien no lietas būtības neizriet pretējais, ikvienam terminam, kas nav lietots šajā nodaļā, ir tāda nozīme, kāda tam ir attiecīgajā starptautiskajā līgumā dienā, kad saņemts pirmais paziņojums par darbību, kura izraisīja vai izraisīs strīda jautājumu (piemēram, lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem). Ja attiecīgajā starptautiskajā līgumā konkrētais termins nav definēts, šim terminam ir tāda nozīme, kāda tam minētajā brīdī bija saskaņā ar tiešo nodokļu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, un minētā nozīme prevalē pār nozīmi, kāda attiecīgajam terminam ir saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

(1) Nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam un citu iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniegumu par strīda jautājumu. Iesniegumu par strīda jautājumu nodokļu maksātājs iesniedz vienlaikus katrai iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Iesniegumā norāda identisku informāciju par strīda jautājuma izšķiršanu, kā arī visas iesaistītās dalībvalstis (dalībvalstis, ar kurām tieši saistīts strīda jautājums). Iesniegumu var iesniegt triju gadu laikā pēc tam, kad saņemts pirmais lēmums par darbību, kas izraisīja vai izraisīs strīda jautājumu (piemēram, lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem), neatkarīgi no tā, vai nodokļu maksātājam ir tiesības izmantot citus normatīvajos aktos paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus.

(2) Valsts ieņēmumu dienests divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par strīda jautājumu:

1) apstiprina nodokļu maksātājam iesnieguma saņemšanas faktu;

2) informē pārējo iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes par iesnieguma saņemšanu, kā arī par valodu, kuru tas izmantos saziņai attiecīgajā procesā.

(3) Valsts ieņēmumu dienests iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā pieņem, ja katrai iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienestam, adresētajā iesniegumā ir ietverta šāda informācija:

1) nodokļu maksātāja nosaukums (fiziskajai personai — vārds un uzvārds), reģistrācijas kods (fiziskajai personai — personas kods), adrese un cita informācija, kas nepieciešama, lai identificētu iesniedzēju un citus ar attiecīgo lietu saistītos nodokļu maksātājus;

2) pārskata periodi, uz kuriem attiecas strīda jautājums;

3) detalizēta informācija par attiecīgās lietas faktiskajiem apstākļiem (tostarp detalizēta informācija par darījumu struktūru un attiecībām starp nodokļu maksātāju un pārējām attiecīgo darījumu pusēm, kā arī jebkādi ar attiecīgo lietu saistīti fakti, kas labā ticībā konstatēti savstarpēji saistošā nolīgumā starp nodokļu maksātāju vai citu lietā iesaistītu personu un nodokļu administrāciju), to darbību apraksts un datums, kuras izraisa strīda jautājumu (tostarp attiecīgā gadījumā — detalizēta informācija par tiem pašiem ienākumiem, kas saņemti citā dalībvalstī, un par šādu ienākumu iekļaušanu ar nodokli apliekamajā bāzē citā dalībvalstī un informācija par nodokli, kas samaksāts vai tiks maksāts par šādiem ienākumiem citā dalībvalstī), kā arī saistītās summas attiecīgo dalībvalstu valūtās un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas;

4) atsauce uz piemērojamiem normatīvajiem aktiem un attiecīgo starptautisko līgumu. Ja ir piemērojams vairāk nekā viens starptautisks līgums, iesnieguma iesniedzējs norāda, kurš starptautiskais līgums tiek interpretēts vai piemērots saistībā ar attiecīgo strīda jautājumu;

5) šādas ziņas kopā ar apliecinošiem dokumentiem:

a) paskaidrojums, kāpēc nodokļu maksātājs uzskata, ka pastāv strīda jautājums,

b) informācija par visiem ar strīda jautājumu saistītajiem uzsāktiem apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesiem, kā arī tiesu spriedumiem,

c) nodokļu maksātāja apliecinājums, ka tas apņemas pēc iespējas pilnīgāk un ātrāk atbildēt uz visiem Valsts ieņēmumu dienesta izteiktajiem pieprasījumiem un iesniegt visus saistībā ar strīda jautājumu Valsts ieņēmumu dienesta pieprasītos dokumentus,

d) lēmums (kopija) par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem vai cita ar strīda jautājumu saistīta dokumenta kopija, kā arī to dokumentu kopijas, kurus izdevušas nodokļu administrācijas attiecībā uz strīda jautājumu, ja šādi lēmumi tikuši pieņemti vai dokumenti sagatavoti. Nodokļu maksātājam nav pienākuma pievienot Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamajam iesniegumam šajā apakšpunktā minēto lēmumu vai dokumentu kopijas, ja šos lēmumus ir pieņēmis vai dokumentus izdevis Valsts ieņēmumu dienests,

e) informācija par visiem iesniegumiem, ko nodokļu maksātājs iesniedzis saskaņā ar citu savstarpējās saskaņošanas procedūru vai citu strīdu izšķiršanas procedūru, kā tas noteikts šā likuma 132. panta trešajā daļā, un, ja šāda savstarpējās saskaņošanas procedūra vai strīdu izšķiršanas procedūra pastāv, nodokļu maksātāja rakstveida apņemšanās, ka tas ievēros šā likuma 132. panta trešās daļas noteikumus;

6) jebkādas papildu ziņas, kuras pieprasa Valsts ieņēmumu dienests, lai sāktu attiecīgās lietas izskatīšanu pēc būtības.

(4) Valsts ieņēmumu dienestam triju mēnešu laikā pēc nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas ir tiesības pieprasīt šā panta trešās daļas 6. punktā minētās papildu ziņas. Šā likuma 121. pantā paredzētās savstarpējās saskaņošanas procedūras laikā Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt papildu ziņas arī pēc minētā termiņa. Saskaņā ar šā panta trešās daļas 6. punktu pieprasītās ziņas nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam sniedz triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas un minēto ziņu kopiju nosūta arī iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(5) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par iesnieguma par strīda jautājumu pieņemšanu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā vai atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai pieņem sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma vai šā panta trešās daļas 6. punktā minēto papildu ziņu saņemšanas. Par pieņemto lēmumu Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties informē nodokļu maksātāju un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes. Valsts ieņēmumu dienests šajā daļā minētajā termiņā ir arī tiesīgs pieņemt lēmumu par strīda jautājuma izšķiršanu vienpusēji, neiesaistot pārējās attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes, ja šādam lēmumam piekrīt nodokļu maksātājs. Par lēmumu par strīda jautājuma izšķiršanu vienpusēji Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties informē iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.

(6) Nodokļu maksātājs ir tiesīgs atsaukt iesniegumu, nosūtot Valsts ieņēmumu dienestam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm rakstveida paziņojumu par iesnieguma atsaukšanu. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties pieņem lēmumu par administratīvā procesa izbeigšanu un par to paziņo nodokļu maksātājam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(7) Ja strīda jautājums vairs nepastāv, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par administratīvā procesa izbeigšanu un par to nekavējoties paziņo nodokļu maksātājam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(1) Ja Valsts ieņēmumu dienests un pārējo iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā, tas, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru, cenšas savstarpēji vienoties ar iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par strīda jautājuma risinājumu divu gadu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lēmumu, ar kuru pēdējā no iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pieņēma iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

(2) Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nosūtīšanas iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienestā šā panta pirmajā daļā minēto divu gadu termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja pieprasītāja kompetentā iestāde sniedz rakstveida pamatojumu.

(3) Pēc tam kad šajā pantā noteiktajā termiņā Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to, kā izšķirt strīda jautājumu, Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties paziņo šo vienošanos nodokļu maksātājam kā lēmumu, kura izpildi nodokļu maksātājs var pieprasīt ar nosacījumu, ka tas piekrīt šim lēmumam un paziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ka atsakās no tiesībām izmantot jebkādu citu tiesību aizsardzības līdzekli. Ja procesi par citiem tiesību aizsardzības līdzekļiem jau ir uzsākti, lēmums kļūst saistošs un izpildāms tikai tad, kad nodokļu maksātājs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pierādījumus par to, ka ir veiktas darbības, lai izbeigtu minētos procesus. Šādus pierādījumus sniedz 60 dienu laikā no dienas, kad šāds lēmums ir paziņots nodokļu maksātājam. Lēmumu pēc tam nekavējoties izpilda neatkarīgi no noteiktajiem termiņiem.

(4) Ja Valsts ieņēmumu dienests šajā pantā noteiktajā termiņā nav vienojies ar citām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to, kā izšķirt strīda jautājumu, Valsts ieņēmumu dienests par to informē nodokļu maksātāju, norādot iemeslus, kādēļ nav bijis iespējams panākt vienošanos.

(1) Valsts ieņēmumu dienests šā likuma 120. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā pieņem lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) iesniegumam nav pievienota šā likuma 120. panta trešajā un ceturtajā daļā minētā informācija, tostarp noteiktajā termiņā nav sniegtas pieprasītās papildu ziņas;

2) strīda jautājums nepastāv;

3) iesniegums netika iesniegts triju gadu laikā, kā tas noteikts šā likuma 120. panta pirmajā daļā;

4) ir stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas spriedums, ar kuru ir konstatēta nodokļu maksātāja izvairīšanās no nodokļu nomaksas saistībā ar strīda jautājumu.

(2) Lēmumā Valsts ieņēmumu dienests norāda iemeslus atteikumam pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests nav paziņojis lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai šā likuma 120. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un termiņā, iesniegums par strīda jautājumu tiek uzskatīts par pieņemtu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

(4) Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā nodokļu maksātājs ir tiesīgs apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, nodokļu maksātājs nav tiesīgs iesniegt lūgumu saskaņā ar šā likuma 123. panta pirmās daļas 1. punktu:

1) kamēr jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā tiek skatīts administratīvajā procesā saistībā ar tā apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu;

2) kamēr augstākas iestādes lēmums vai tiesas spriedums saistībā ar apstrīdēto vai pārsūdzēto Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā ir pārsūdzams;

3) ja Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu pieņemt izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā tam iesniegto iesniegumu tiesa atzinusi par tiesisku vai ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu par atteikumu pieņemt izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā tai iesniegto iesniegumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa vai tiesu iestāde atzinusi par tiesisku un, ņemot vērā minētās valsts tiesisko regulējumu, nav iespējams atkāpties no attiecīgās tiesas vai tiesu iestādes lēmuma.

(5) Ja lēmums par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā ir apstrīdēts vai pārsūdzēts atbilstoši šā likuma 123. panta pirmās daļas 1. punktam, ņem vērā apstrīdēšanas vai pārsūdzības iestādes galīgo lēmumu vai spriedumu.

(1) Pēc nodokļu maksātāja rakstveida lūguma, kas iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam un pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar minētajām iestādēm izveido strīdu izšķiršanas padomdevēju komisiju (turpmāk — padomdevēju komisija) saskaņā ar šā likuma 124. pantu, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem priekšnosacījumiem:

1) vismaz viena (bet ne visas) iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar šā likuma 122. panta pirmo daļu ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā;

2) Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pieņēmis lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā, bet šā likuma 121. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav panākta vienošanās par to, kā, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru, izšķirt strīda jautājumu.

(2) Nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt šajā pantā minēto lūgumu izveidot padomdevēju komisiju tikai tad, ja saistībā ar šā likuma 122. pantā paredzēto Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu pastāv kāds no šādiem nosacījumiem (paziņojumu par attiecīga nosacījuma esību nodokļu maksātājs iekļauj lūgumā):

1) nodokļu maksātājam saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem nav tiesību apstrīdēt vai pārsūdzēt jebkuras iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā;

2) iestādes lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai nodokļu maksātājs nav apstrīdējis vai pārsūdzējis;

3) nodokļu maksātājs, iesniedzot attiecīgu paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam, ir atteicies apstrīdēt vai pārsūdzēt iestādes lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

(3) Nodokļu maksātājs 50 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums saskaņā ar šā likuma 120. panta piekto daļu vai saņemta informācija saskaņā ar šā likuma 121. panta ceturto daļu, vai tiesa pieņēmusi spriedumu atbilstoši šā likuma 122. panta ceturtajai daļai, iesniedz lūgumu izveidot padomdevēju komisiju. Padomdevēju komisiju izveido 120 dienu laikā pēc šāda lūguma saņemšanas, un pēc tās izveidošanas komisijas priekšsēdētājs nekavējoties par to informē nodokļu maksātāju.

(4) Valsts ieņēmumu dienesta darbības tiesiskuma kontrole saistībā ar padomdevēju komisijas izveidi notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Padomdevēju komisija, kas izveidota šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, sešu mēnešu laikā pēc tās izveidošanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegums par strīda jautājumu ir pieņemams izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā. Lēmumu Valsts ieņēmumu dienestam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm padomdevēju komisija paziņo 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(6) Ja padomdevēju komisija ir apstiprinājusi, ka ir ievērotas visas šā likuma 120. panta prasības, pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma tiek uzsākta šā likuma 121. pantā paredzētā savstarpējās saskaņošanas procedūra. Ja šādu pieprasījumu izdarījis Valsts ieņēmumu dienests, tas par to paziņo padomdevēju komisijai, iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un nodokļu maksātājam. Termiņš, kas paredzēts šā likuma 121. panta pirmajā un otrajā daļā, sākas ar dienu, kad paziņots padomdevēju komisijas lēmums, ka iesniegums par strīda jautājumu ir pieņemams izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

(7) Ja neviena Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde 60 dienu laikā pēc padomdevēju komisijas lēmuma paziņošanas nav pieprasījusi sākt savstarpējās saskaņošanas procedūru, padomdevēju komisija sniedz atzinumu par to, kā izšķirt strīda jautājumu, ievērojot šā likuma 129. panta pirmo daļu. Šādā gadījumā, piemērojot šā likuma 129. panta pirmo daļu, uzskata, ka padomdevēju komisija ir izveidota dienā, kad beidzies minētais 60 dienu termiņš.

(8) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā padomdevēju komisija sniedz atzinumu par to, kā izšķirt strīda jautājumu saskaņā ar šā likuma 129. panta pirmo daļu.

(1) Padomdevēju komisijas sastāvā ir:

1) priekšsēdētājs;

2) pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes piekrīt, katras Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāvju skaitu var palielināt līdz diviem pārstāvjiem;

3) pa vienai neatkarīgai autoritatīvai personai, ko iecēlusi katras iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz šā likuma 125. pantā minēto sarakstu. Ja Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes piekrīt, katras Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes iecelto neatkarīgo autoritatīvo personu skaitu var palielināt līdz divām personām.

(2) Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas par neatkarīgo autoritatīvo personu iecelšanas noteikumiem. Pēc tam kad ir ieceltas neatkarīgās autoritatīvās personas, katrai no tām nosaka aizstājēju saskaņā ar noteikumiem par neatkarīgo autoritatīvo personu iecelšanu tādos gadījumos, kad neatkarīgās autoritatīvās personas nevar pildīt savus pienākumus.

(3) Ja vienošanās par neatkarīgo autoritatīvo personu iecelšanu nav panākta saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem, šādu personu iecelšana notiek izlozes kārtībā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests var iebilst pret jebkuras konkrētas neatkarīgās autoritatīvās personas iecelšanu jebkāda tāda iemesla dēļ, par ko tas iepriekš panācis vienošanos ar iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, vai jebkura turpmāk minētā iemesla dēļ, izņemot gadījumu, kad neatkarīgās autoritatīvās personas ir iecēlusi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa vai cita līdzvērtīga institūcija, kurai deleģētas tiesības iecelt neatkarīgās autoritatīvās personas:

1) minētā persona ir tieši saistīta ar vienu attiecīgo nodokļu administrāciju vai darbojas tās uzdevumā, vai ir bijusi šādā situācijā iepriekšējo triju gadu laikā;

2) minētajai personai pēdējo piecu gadu laikā pirms tās iecelšanas ir bijusi vai ir būtiska līdzdalība vai balsstiesības jebkurā attiecīgajā nodokļu maksātājā, vai minētā persona ir bijusi vai ir jebkura attiecīgā nodokļu maksātāja darbinieks vai padomnieks;

3) pastāv apstākļi, kas rada šaubas par minētās personas objektivitāti attiecībā uz konkrētā strīda izšķiršanu;

4) minētā persona ir tādas komercsabiedrības darbinieks, kas sniedz konsultācijas nodokļu jautājumos, vai citādi profesionālā veidā sniedz konsultācijas nodokļu jomā, vai pēdējo triju gadu laikā pirms iecelšanas ir bijusi šādā situācijā.

(5) Jebkurai iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei ir tiesības pieprasīt, lai neatkarīgā autoritatīvā persona, kas iecelta saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu, vai tās aizstājējs atklātu tās ieinteresētību vai citus apstākļus, kas varētu ietekmēt minētās personas neatkarību vai objektivitāti vai varētu pamatoti radīt iespaidu par personas neobjektivitāti procesā.

(6) Neatkarīgajai autoritatīvajai personai, kas ir iekļauta padomdevēju komisijas sastāvā, 12 mēnešus pēc padomdevēju komisijas lēmuma pasludināšanas ir aizliegts atrasties tādā situācijā, kura Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu devusi iemeslu iebilst pret tās iecelšanu, kā paredzēts šajā pantā, ja tā būtu atradusies minētajā situācijā brīdī, kad tika iecelta tajā pašā padomdevēju komisijā.

(7) Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis padomdevēju komisijā kopīgi ar pārējo iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvjiem un neatkarīgajām autoritatīvajām personām, kuras ieceltas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ievēlē priekšsēdētāju no šā likuma 125. pantā minētā personu saraksta. Ja vien katras Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāvji un neatkarīgās autoritatīvās personas nav vienojušās citādi, priekšsēdētājs ir tiesnesis.

(1) Finanšu ministrs iekļaušanai Eiropas Savienības neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā izvirza vismaz trīs kompetentas un neatkarīgas personas, kas spēj rīkoties objektīvi un godīgi. Finanšu ministra ieteiktos kandidātus iekļaušanai minētajā sarakstā apstiprina Ministru kabinets. Par izvirzītajām neatkarīgajām autoritatīvajām personām finanšu ministrs paziņo Eiropas Komisijai, norādot šo personu vārdu un uzvārdu, pilnīgu un aktuālu informāciju par minēto personu darba un akadēmisko pieredzi, kompetenci, zināšanām un jebkādiem interešu konfliktiem, kas tām varētu būt. Finanšu ministrs paziņojumā var norādīt, kuru no minētajām personām var iecelt par padomdevēju komisijas priekšsēdētāju.

(2) Šā panta pirmās daļas izpratnē personu nevar uzskatīt par neatkarīgu, ja tā:

1) ieņem vai iepriekšējo triju gadu laikā ieņēma amatu Valsts ieņēmumu dienestā;

2) ir tādas komercsabiedrības darbinieks, kas sniedz konsultācijas nodokļu jautājumos, vai citādi profesionālā veidā sniedz konsultācijas nodokļu jomā, vai pēdējo triju gadu laikā pirms iecelšanas ir bijusi šādā situācijā.

(3) Finanšu ministrs nekavējoties informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām to personu sastāvā, kuras tas izvirza iekļaušanai neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā.

(4) Finanšu ministrs nodrošina, ka vismaz reizi gadā tiek pārskatīts, vai nav iestājušies apstākļi, kas liedz viņa izvirzītajām personām būt neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā. Ja šādi apstākļi tiek konstatēti, finanšu ministrs atsauc attiecīgo personu un tās vietā, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, ieceļ citu personu.

(5) Ja, ņemot vērā šā panta noteikumus, finanšu ministram ir pamatots iemesls iebilst pret citas dalībvalsts izvirzītas personas palikšanu neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā neatkarības trūkuma dēļ, tas informē Eiropas Komisiju un sniedz atbilstošu pamatojumu.

(6) Ja finanšu ministrs saņem no Eiropas Komisijas informāciju par citas Eiropas Savienības dalībvalsts izteiktajiem iebildumiem un tos pamatojošiem pierādījumiem par viņa izvirzīto neatkarīgo autoritatīvo personu, viņš sešu mēnešu laikā izskata sūdzību un izlemj, vai minētā persona paliek neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā vai tiek svītrota no tā. Lēmumu nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai.

(1) Valsts ieņēmumu dienestam kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības vienoties, ka padomdevēju komisijas vietā tiek izveidota strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija, kas sniegs atzinumu par to, kā izšķirt strīda jautājumu saskaņā ar šā likuma 130. pantu. Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm var vienoties arī par to, ka strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija tiek veidota kā pastāvīga komisija.

(2) Izņemot šā likuma 124. panta ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumus par strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas locekļu neatkarību, šī komisija pēc sava sastāva un formas var atšķirties no padomdevēju komisijas.

(3) Strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija var izmantot jebkuru strīdu izšķiršanas procesu vai metodi, lai atrisinātu strīda jautājumu tādā veidā, kas ir saistošs iesaistītajām pusēm. Valsts ieņēmumu dienestam kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo pantu ir tiesības vienoties par jebkuru citu strīdu izšķiršanas procesa veidu, un strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijai ir tiesības to piemērot kā alternatīvu strīdu izšķiršanas procesa veidam, kuru piemēro padomdevēju komisija saskaņā ar šā likuma 124. pantu (neatkarīga atzinuma procesam).

(4) Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas par padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas darbības noteikumiem (turpmāk arī — darbības noteikumi) saskaņā ar šā likuma 127. pantu.

(5) Šā likuma 128. un 129. pantā noteikto regulējumu piemēro strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijai, ja vien šā likuma 127. pantā minētajos darbības noteikumos nav paredzēts citādi.

(1) Valsts ieņēmumu dienests 120 dienu laikā atbilstoši šā likuma 123. panta pirmajai daļai nodokļu maksātājam paziņo:

1) padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas darbības noteikumus;

2) datumu, līdz kuram pieņem atzinumu par strīda jautājuma izšķiršanu;

3) atsauces uz visām piemērojamām Latvijas Republikas tiesību normām un visiem piemērojamiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Darbības noteikumus paraksta Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis kopīgi ar pārējo attiecīgajā strīdā iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvjiem, un tajos iekļauj galvenokārt šādus aspektus:

1) strīda jautājuma apraksts un raksturojums;

2) darba uzdevumi, par kuriem Valsts ieņēmumu dienests vienojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz juridiskiem un ar lietas faktiskajiem apstākļiem saistītiem jautājumiem, kas jārisina;

3) strīdu izšķiršanas komisijas veids (padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija), kā arī strīdu alternatīvās izšķiršanas procesa veids, ja tas atšķiras no neatkarīga atzinuma procesa, ko piemēro padomdevēju komisija;

4) strīdu izšķiršanas procedūras termiņš;

5) padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas sastāvs (tostarp komisijas locekļu skaits un attiecīgās personas identificējošā informācija, detalizēta informācija par to kompetenci un kvalifikāciju, kā arī iespējamā komisijas locekļa atrašanās interešu konflikta situācijā);

6) noteikumi, kas reglamentē nodokļu maksātāju un trešo personu dalību procesā, memorandu, informācijas un pierādījumu apmaiņu, izmaksas, izmantojamo strīdu izšķiršanas procesa veidu un visus citus attiecīgos procesuālos vai organizatoriskos jautājumus;

7) loģistikas pasākumi padomdevēju komisijas procesu īstenošanai un atzinuma sniegšanai.

(3) Ja padomdevēju komisija ir izveidota, lai sniegtu atzinumu saskaņā ar šā likuma 123. panta pirmās daļas 1. punktu, darbības noteikumos izklāsta tikai to informāciju, kas minēta šā panta otrās daļas 1., 4., 5. un 6. punktā.

(4) Ja darbības noteikumi ir nepilnīgi vai nav paziņoti nodokļu maksātājam, tiek piemēroti ar īstenošanas aktiem pieņemtie Eiropas Komisijas standartnoteikumi.

(5) Ja iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes nav paziņojušas nodokļu maksātājam darbības noteikumus saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, neatkarīgās autoritatīvās personas un priekšsēdētājs pabeidz darbības noteikumu izstrādi, pamatojoties uz standartnoteikumiem, kas paredzēti šā panta ceturtajā daļā, un nosūta tos nodokļu maksātājam divu nedēļu laikā pēc padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas izveidošanas. Ja neatkarīgās autoritatīvās personas un priekšsēdētājs nav vienojušies par darbības noteikumiem vai nav paziņojuši tos nodokļu maksātājam, nodokļu maksātājs var vērsties Administratīvajā rajona tiesā ar prasījumu uzlikt padomdevēju komisijai pienākumu pieņemt darbības noteikumus.

(1) Izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus un ja vien Valsts ieņēmumu dienests nav vienojies ar iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par citu izmaksu segšanas kārtību, Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienādās daļās sedz šādas izmaksas:

1) neatkarīgo autoritatīvo personu izdevumus, proti, summu, kas līdzvērtīga vidējai summai, ko parasti atmaksā augstākā līmeņa ierēdņiem;

2) neatkarīgo autoritatīvo personu honorārus, kas nepārsniedz 1000 euro katrai personai dienā par katru padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas sanāksmes dienu.

(2) Valsts ieņēmumu dienests nesedz izdevumus, kas radušies nodokļu maksātājam.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to vienojas, visas šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas sedz nodokļu maksātājs, ja tas iesniedzis:

1) paziņojumu par iesnieguma par strīda jautājumu atsaukšanu saskaņā ar šā likuma 120. panta sesto daļu;

2) lūgumu izveidot padomdevēju komisiju saskaņā ar šā likuma 123. panta pirmo daļu pēc tam, kad iesniegums par strīda jautājumu tika noraidīts saskaņā ar šā likuma 122. panta pirmo daļu un padomdevēju komisija nolēma, ka iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes ir rīkojušās pareizi, iesniegumu noraidot.

(1) Šā likuma 123. vai 126. pantā paredzētajā procesā, ja Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm piekrīt, attiecīgais nodokļu maksātājs var sniegt padomdevēju komisijai vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijai jebkādu informāciju, pierādījumus vai dokumentus, kas var būt svarīgi lēmuma pieņemšanas procesā. Nodokļu maksātājs un Valsts ieņēmumu dienests sniedz jebkādu informāciju, pierādījumus vai dokumentus pēc padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas pieprasījuma. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atteikties sniegt informāciju padomdevēju komisijai un strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijai jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) lai iegūtu informāciju, ir jāveic administratīvi pasākumi, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem;

2) informāciju nevar iegūt saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

3) informācija satur tirdzniecības noslēpumu, komercnoslēpumu, rūpniecisku noslēpumu, dienesta noslēpumu vai attiecas uz tirdzniecības procesu;

4) informācijas izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību.

(2) Nodokļu maksātājam vai tā pārstāvim ir tiesības piedalīties padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas sanāksmēs, ja tam piekrīt Valsts ieņēmumu dienests un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes. Nodokļu maksātājam vai tā pārstāvim ir pienākums piedalīties padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas sanāksmēs pēc attiecīgās komisijas pieprasījuma.

(3) Nodokļu maksātājs un tā pārstāvis Valsts ieņēmumu dienestam sniedz informāciju, ko tas saņēmis saistībā ar strīda jautājuma risināšanu, ja to pieprasa Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Neatkarīgajai autoritatīvajai personai ir aizliegts izpaust jebkādas ziņas, ko tā saņem kā padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas loceklis. Nodokļu maksātājam un tā pārstāvim aizliegts izpaust jebkādu informāciju (tostarp informāciju par dokumentiem), ko tas saņem šajā nodaļā paredzētā procesa ietvaros.

(1) Padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija sešu mēnešu laikā pēc tās izveidošanas sniedz atzinumu par strīda jautājumu Valsts ieņēmumu dienestam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Ja padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija uzskata, ka atzinuma sniegšanai par strīda jautājumu nepieciešami vairāk nekā seši mēneši, šo termiņu var pagarināt par trim mēnešiem. Padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija par šādu pagarinājumu informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes un nodokļu maksātāju.

(2) Padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija atzinumu gatavo, ievērojot šā likuma 119. panta pirmajā daļā minētā starptautiskā līguma noteikumus, kā arī visus piemērojamos iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvos aktus.

(3) Padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija atzinumu apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Priekšsēdētājs nosūta padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinumu Valsts ieņēmumu dienestam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(1) Sešu mēnešu laikā pēc padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinuma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas par to, kā izšķirt strīda jautājumu.

(2) Valsts ieņēmumu dienestam kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības pieņemt lēmumu, kas atšķiras no padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinuma. Ja Valsts ieņēmumu dienests un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes nespēj panākt vienošanos par to, kā izšķirt strīda jautājumu, attiecīgais padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinums Valsts ieņēmumu dienestam kļūst saistošs.

(3) Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties paziņo nodokļu maksātājam galīgo lēmumu par strīda jautājuma izšķiršanu (turpmāk — galīgais lēmums). Ja šāds lēmums nav nosūtīts 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas, nodokļu maksātājs var vērsties Administratīvajā rajona tiesā ar prasījumu uzlikt attiecīgajai institūcijai pienākumu pieņemt galīgo lēmumu.

(4) Galīgais lēmums ir saistošs konkrētā strīda jautājuma izšķiršanai. Galīgo lēmumu izpilda, ja nodokļu maksātājs 60 dienu laikā pēc tā paziņošanas informē Valsts ieņēmumu dienestu, ka piekrīt tam un atsakās no tiesībām izmantot jebkādu citu tiesību aizsardzības līdzekli saistībā ar strīda jautājumu. Ar brīdi, kad nodokļu maksātājs šajā pantā noteiktajā kārtībā ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu par piekrišanu galīgajam lēmumam un atteikšanos no tiesībām izmantot jebkādu citu tiesību aizsardzības līdzekli saistībā ar strīda jautājumu, tiek uzskatīts, ka starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju ir noslēgts administratīvais līgums strīda jautājuma izšķiršanai.

(5) Galīgo lēmumu izpilda saskaņā ar administratīvo procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē administratīvā līguma izpildi, neatkarīgi no noilguma termiņiem, izņemot gadījumu, kad Administratīvā rajona tiesa nolemj, ka, piemērojot šā likuma 124. pantā minētos kritērijus, procesā nebija nodrošināta neatkarība. Nodokļu maksātājs var prasīt galīgā lēmuma izpildi Administratīvajā rajona tiesā atbilstoši administratīvo procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(1) Tas, ka lēmums, kas izraisa strīda jautājumu, ir kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, neliedz nodokļu maksātājam izmantot šajā nodaļā paredzētās tiesības.

(2) Nodokļu maksātājs ir tiesīgs izmantot normatīvajos aktos noteiktos tiesību aizsardzības līdzekļus. Neierobežojot šā panta ceturtajā daļā noteikto, gadījumā, kad nodokļu maksātājs ir vērsies tiesā, lai pieprasītu piemērot tiesību aizsardzības līdzekli, attiecīgi šā likuma 120. panta piektajā daļā un 121. panta pirmajā un otrajā daļā minētie termiņi sākas ar dienu, kurā spriedums, kas pasludināts minētajā tiesvedībā, ir kļuvis galīgs vai kurā minētā tiesvedība ir izbeigta vai apturēta.

(3) Ar nodokļu maksātāja iesnieguma par strīda jautājumu iesniegšanu atbilstoši šā likuma 120. pantam tiek izbeigta jebkāda cita savstarpējās saskaņošanas procedūra vai strīdu izšķiršanas procedūra, kura notiek saskaņā ar starptautisko līgumu, kas tiek interpretēts vai piemērots saistībā ar attiecīgo strīda jautājumu. Citu notiekošu procesu saistībā ar attiecīgo strīda jautājumu izbeidz ar dienu, kad jebkura no iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pirmo reizi saņēmusi iesniegumu.

(4) Ja saistībā ar strīda jautājumu ir stājies spēkā tiesas spriedums:

1) pirms Valsts ieņēmumu dienests un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot šā likuma 121. pantā paredzēto savstarpējās saskaņošanas procedūru, ir panākuši vienošanos par strīda jautājuma izšķiršanu, Valsts ieņēmumu dienests paziņo visām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par attiecīgo tiesas spriedumu un par to, ka attiecīgā savstarpējās saskaņošanas procedūra ir jāizbeidz ar dienu, kad saņemts šis Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums;

2) pirms nodokļu maksātājs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 123. panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu strīda jautājumu izšķirt padomdevēju komisijā, šā likuma 123. panta pirmā daļa nav piemērojama, ja, izmantojot šā likuma 121. pantā paredzēto savstarpējās saskaņošanas procedūru, nav panākta vienošanās par strīda jautājuma izšķiršanu. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests informē iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes par attiecīgā tiesas sprieduma sekām;

3) uzsāktais šā likuma 123. pantā paredzētais strīda jautājuma izšķiršanas process padomdevēju komisijā ir jāizbeidz, ja attiecīgais tiesas spriedums ir stājies spēkā jebkurā laikā pēc tam, kad nodokļu maksātājs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 123. panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu strīda jautājumu izšķirt padomdevēju komisijā, bet pirms padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija ir sniegusi savu atzinumu saskaņā ar šā likuma 130. pantu. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests informē iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes un padomdevēju komisiju vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisiju par attiecīgā tiesas sprieduma sekām.

(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības liegt nodokļu maksātājam tiesības izmantot strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā likuma 123. pantu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, tas konstatē, ka strīda jautājums nav par nodokļu dubulto uzlikšanu. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties informē nodokļu maksātāju un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.

(1) Šā panta noteikumi attiecināmi uz nodokļu maksātāju, ja tas:

1) ir fiziskā persona;

2) neatbilst lielas komercsabiedrības kritērijiem, jo bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:

a) bilances kopsumma — 20 000 000 euro,

b) neto apgrozījums — 40 000 000 euro,

c) vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā — 250;

3) neatbilst lielas starptautiskas uzņēmumu grupas kritērijiem, kuriem atbilstoši liela starptautiska uzņēmumu grupa ir tāda, kurā mātes komercsabiedrība un meitas komercsabiedrības sagatavo konsolidētu gada pārskatu saskaņā ar piemērojamiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un kurai mātes komercsabiedrības bilances datumā ir pārsniegtas vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:

a) bilances kopsumma — 20 000 000 euro,

b) neto apgrozījums — 40 000 000 euro,

c) vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā — 250.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nodokļu maksātājs iesniegumus, sūdzības, atbildes uz lūgumu pēc papildu informācijas, iesniegumu atsaukšanu un lūgumus, kas precizēti attiecīgi šā likuma 120. panta pirmajā, ceturtajā, sestajā un septītajā daļā, šā likuma 123. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, atkāpjoties no vispārīgiem noteikumiem, var iesniegt arī tikai tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents. Ja šādā gadījumā kompetentā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests, tas divu mēnešu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas paziņo par to visām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tiklīdz šāds paziņojums ir sniegts, uzskata, ka nodokļu maksātājs ir iesniedzis iesniegumu visām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm dienā, kad ir iesniegts kāds no šajā daļā minētajiem dokumentiem nodokļu maksātāja rezidences valsts kompetentajai iestādei.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests saņem papildu ziņas saskaņā ar šā likuma 120. panta ceturto daļu, tas nosūta kopiju visām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tiklīdz papildu ziņas ir iesniegtas nodokļu maksātāja rezidences valsts kompetentajai iestādei, uzskata, ka tās saņēma arī iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.

(1) Padomdevēju komisija un strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija atzinumus sagatavo rakstveidā.

(2) Valsts ieņēmumu dienestam kopīgi ar pārējām iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības vienoties par šā likuma 131. pantā minēto galīgo lēmumu publicēšanu pilnībā, ja tam piekrīt katrs iesaistītais nodokļu maksātājs.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests vai attiecīgais nodokļu maksātājs nepiekrīt, ka galīgais lēmums tiek publicēts pilnībā, Valsts ieņēmumu dienests publicē galīgā lēmuma kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj lietas un priekšmeta aprakstu, datumu, attiecīgos pārskata periodus, juridisko pamatojumu, nozari un īsu aprakstu par galīgo iznākumu, kā arī aprakstu par izmantoto strīda risināšanas metodi.

(4) Pirms publicēšanas Valsts ieņēmumu dienests nosūta nodokļu maksātājam informāciju, kas jāpublicē saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Nodokļu maksātājam 60 dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas ir tiesības pieprasīt, lai Valsts ieņēmumu dienests nepublicē informāciju, kas attiecas uz jebkādu tirdzniecības noslēpumu, komercnoslēpumu, rūpniecisku vai dienesta noslēpumu vai tirdzniecības procesu vai kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību.

(5) Informācijas publicēšanai Valsts ieņēmumu dienests izmanto ar īstenošanas aktiem apstiprinātās Eiropas Komisijas standarta veidlapas.

(6) Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai informāciju, kas jāpublicē saskaņā ar šā panta trešo daļu."

2. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 18. punktu šādā redakcijā:

"18) Padomes 2017. gada 10. oktobra direktīvas (ES) 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 17. oktobrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2019. gada 22. oktobrī