PĀRSKATI. ZIŅOJUMI. INFORMĀCIJA

Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildi

1997.gada 9 mēnešos

Saturā

1. Tautsaimniecības attīstība

1.1. Iekšzemes kopprodukts

1.2. Tautsaimniecības nozaru un sektoru attīstība

Rūpniecība

Lauksaimniecība

Būvniecība

Transporta nozare

Tūrisms

Mazumtirdzniecības apgrozījums

1.3. Inflācija

1.4. Iedzīvotāju ienākumi un dzīves līmenis

Nodarbinātība un bezdarbs

1.5. Monetārie rādītāji un naudas tirgus

1.6. Ārējā tirdzniecība

1.7. Valdības kopējais parāds

Valdības iekšējais parāds

Valdības ārējais parāds

2. Kopbudžeta izpilde

2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde

2.2. Valsts speciālo budžetu izpilde

2.3. Pašvaldību budžeta izpilde

2.4. Galveno nodokļu ieņēmumu analīze

Pievienotās vērtības nodoklis

Akcīzes nodoklis

Muitas nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis

Nenodokļu maksājumi un kredītu nomaksa

2.5. Budžeta nodokļu maksājumu parādi

1. pielikums. Makroekonomiskie rādītāji

2. pielikums. 1997. gada valsts pamatbudžeta izpilde 9 mēnešos

Turpinājums. Sākums "LV" 14.11.97., nr.298/299

1. Tautsaimniecības attīstība

1.5. Monetārie rādītāji un naudas tirgus

Monetāro rādītāju attīstība 1997. gada astoņos mēnešos liecina par naudas daudzuma apgrozībā pieaugumu, Latvijas Bankas (LB) konvertējamās valūtas rezervju palielināšanos un pakāpenisku banku sistēmas kredīta un depozītu likmju samazināšanos, kā arī par noguldījumu un izsniegto aizdevumu pakāpenisku pieaugumu. Attīstības tendences norāda, ka līdzšinējās monetārās politikas īstenošana ir iespējama un pēc SVF novērtējuma nav apdraudēta Latvijas konkurētspēja.

Plašās naudas, M2X, stabilā pieauguma tendence liecina par iekšzemes pieprasījuma potenciāla pakāpenisku pieaugumu. M2X no gada sākuma līdz augusta beigām palielinājās par 25,9%. M2X sastāvdaļa, skaidrā nauda (bez atlikumiem banku kasēs) - par 14,2%, turklāt augusta beigās tā pārsniedza iepriekšējā gada augusta apjomu par 27,9%. Latu daudzuma apgrozībā pieaugumu nodrošināja ārvalstu valūtas uzpirkšana Latvijas Bankā (LB). Šī gada astoņos mēnešos LB konvertējamās valūtas rezerves ir pieaugušas par 18 procentiem.

Īpaši pozitīvi vērtējama ir procentu likmju samazināšanās naudas tirgū, kas ļauj izvērst komercbankām plašāku kreditēšanu un Latvijas uzņēmumiem saņemt ilgtermiņa kredītus attīstībai. Izsniegto kredītu likmes samazinājās it sevišķi šī gada pirmajā pusē. Latvijas Bankas refinansēšanas likme ir pakāpeniski samazināta no 9,5% gada sākumā līdz 4%, starpbanku kredītu likmes jau kopš janvāra svārstās 3 - 4% robežās. Komercbanku latos izsniegto kredītu likmes, kas gada sākumā bija aptuveni 20% līmenī, augustā īstermiņa kredītiem bija 13,9%, bet ilgtermiņa kredītiem 13,0% līmenī. Ilgtermiņa latu noguldījumu vidējās svērtās likmes samazinājās no 11% I ceturksnī līdz 7% augustā. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto banku kredītu apjoms, kas iepriekšējā gadā būtiski nepieauga, šī gada astoņos mēnešos pieauga par 39,1 procentu.

5. att. Skaidrā nauda apgrozībā, milj. latu

6. att. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes

7. att. Citas svarīgākās procentu likmes

1.6. Ārējā tirdzniecība

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1997. gada pirmajos astoņos mēnešos bija 1588 milj. latu, kas par 22,6% pārsniedz 1996. gada atbilstošā perioda apjomu.

Šī gada 8 mēnešos tika eksportētas preces 620 milj. latu apmērā. Eksporta apjoms salīdzinot ar 1996. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem ir pieaudzis par 21,8%. Importa apjoms savukārt bija 968 milj. latu, un tā pieaugums attiecīgi bija 23,1 procents.

Ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo šī gada janvārī - augustā veidoja 348 milj. latu (1996. gada attiecīgajā periodā šis rādītājs bija 278 milj. latu).

8. att. Ārējās tirdzniecības bilance, milj. latu

Galvenās preces Latvijas eksporta struktūrā šī gada janvārī - augustā bija šādas: koksne un tās izstrādājumi - 31,0%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 15,9%, pārtikas rūpniecības produkti - 10,3%, mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - 8,8%, metāli un to izstrādājumi - 8,5%, ķīmiskās rūpniecības produkti un tās saskarnozaru produkcija - 6,0 procenti.

Salīdzinot ar 1996. gada atbilstošo periodu, eksporta struktūrā īpaši pieaudzis ir īpatsvars koksnei un tās izstrādājumiem - par 6,6 procentu punktiem, bet visvairāk samazinājies transporta līdzekļu eksporta īpatsvars (par 2,6 procentu punktiem) un pārtikas rūpniecības produktu eksports (par 2,5 procentu punktiem).

Koksnes un tās izstrādājumu eksports salīdzinot ar 1996. gada atbilstošo periodu ir pieaudzis par 54,6% (jeb 68,0 milj. latu), bet metālu un to izstrādājumu - par 55,0% (jeb 18,6 milj. latu).

Galvenās preces Latvijas importa struktūrā šī gada janvārī - augustā bija šādas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - 19,1%, minerālie produkti - 13,5%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 11,3%, metāli un to izstrādājumi - 7,9%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 7,9%, transporta līdzekļi - 7,8% un pārtikas rūpniecības produkti - 7,7 procenti.

Importa struktūrā, salīdzinot ar 1996. gada atbilstošo periodu, visvairāk ir pieaudzis tieši mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu importa īpatsvars - par 2,8 procentu punktiem, bet kritās minerālo produktu importa īpatsvars - par 7,4 procentu punktiem. Metālu un to izstrādājumu imports salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 58,8%, bet mašīnu un mehānismu: elektrisko iekārtu - par 43,8 procentiem.

Ārējās tirdzniecības bilances deficīta pieaugums liecina, ka joprojām aktuāli ir eksporta nozaru attīstības veicinošie faktori. Eksporta potenciālu tuvākajā laikā varētu palielināt kapitālpreču importa pieaugums - šī gada II ceturksnī tas sasniedza 19% no visa preču importa. Svarīgi būtu veicināt kapitālpreču importu tieši konkurētspējīgos vietējos uzņēmumos, kas spētu palielināt eksporta preču ražošanu. Kapitālpreču imports sadzīves pakalpojumu sfērā veicina šo nozaru strauju attīstību, tomēr eksporta rādītājus tas būtiski neietekmē.

Starp valstu grupām galvenā Latvijas eksporta partnere šī gada janvārī - augustā bija Eiropas Savienība (50,6% no kopējā eksporta apjoma). Salīdzinot ar 1996. gada attiecīgo periodu eksports uz Eiropas Savienības valstīm ir pieaudzis par 40,3%. Tajā pašā laikā eksports uz NVS valstīm ir samazinājies par 6,6%. Šī gada pirmajos astoņos mēnešos galvenās partnervalstis Latvijas eksportā bija - Krievija (19,8%), Lielbritānija (15,6%), Vācija (14,0%), Zviedrija (8,3%) un Lietuva (7,3%).

Eiropas Savienības valstis ir arī galvenās Latvijas importa partneres. No Eiropas Savienības šī gada janvārī - augustā tika ievests 53,4% no kopējā importa preču apjoma. Salīdzinot ar 1996. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem imports no Eiropas Savienības ir pieaudzis par 32,0%. Savukārt imports no NVS valstīm ir samazinājies par 3,4%. Lielākās partnervalstis Latvijas importā šī gada astoņos mēnešos bija Vācija (15,6%), Krievija (15,3%), Somija (9,8%) un Zviedrija (8,1%), Lietuva (6,4%) un Igaunija (5,8%).

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Igauniju un Lietuvu šī gada janvārī - augustā bija negatīva un negatīvais saldo ar Igauniju veidoja 31,6 milj. latu, savukārt ar Lietuvu attiecīgi - 16,6 milj. latu. Baltijas valstu ārējās tirdzniecības attīstības tendences ir līdzīgas: importa pieaugums ir ievērojami straujāks nekā eksports un tirdzniecības bilances ir izteikti negatīvas.

Eksporta apjoms uz Igauniju šī gada astoņos mēnešos ir pieaudzis salīdzinot ar atbilstošo iepriekšējā gada līmeni par 40,7%, bet imports no Igaunijas par 26,9%. Jāatzīmē, ka Latvijas importa apjoms no Igaunijas šī gada astoņos mēnešos bija 2,3 reizes lielāks nekā Latvijas eksports. Latvijas eksportā uz Igauniju galvenās preces ir: ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (19,8%), metāli un to izstrādājumi (14,9%) pārtikas rūpniecības produkti (12,3%) un tekstilmateriāli, to izstrādājumi (10,7%).

Latvijas eksports uz Lietuvu šī gada astoņos mēnešos salīdzinot ar attiecīgo 1996. gada periodu pieauga par 19,4%, bet imports no Lietuvas - par 31,3%. Latvijas importa struktūrā no Lietuvas lielākais īpatsvars ir minerāliem produktiem (22,4%), bet Latvijas eksportā - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijai (21,1%).

Maksājumu bilances šī gada I ceturkšņa rezultāti liecināja, ka tekošā konta deficīts pret IKP bija palielinājies virs 8% līmeņa. Tekošā konta deficīta pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu noteica gan tirdzniecības bilances deficīta palielināšanās, gan pakalpojumu pozitīvā saldo samazināšanās.

Provizoriskie II ceturkšņa maksājumu bilances dati rāda, ka tekošā konta deficīts pret IKP var pārsniegt 10% līmeni. II ceturksnī ievērojami palielinājās ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo (apmēram 20% no IKP). Negatīvo bilanci īpaši palielināja mehānismu, elektrisko iekārtu, kā arī transporta līdzekļu ievedums otrajā ceturksnī (kapitālpreču īpatsvars sasniedza 19%).

Sagaidāms, ka līdz 1997. gada beigām saglabāsies importa un eksporta pieauguma tempi ap 20% pret iepriekšējo gadu (faktiskajās cenās). Maksājumu bilances tekošā konta deficīts, sakarā ar pieaugošo tirdzniecības bilances negatīvo saldo, prognozējams lielāks nekā 1996. gadā - ap 10% no IKP.

Importa apjomu pieaugums var pozitīvi ietekmēt netiešo nodokļu ieņēmumus. Sagaidāms, ka pievienotās vērtības, muitas un akcīzes nodokļu plānotie ieņēmumi tiks izpildīti. Sagaidāms, ka akcīzes nodokļa ieņēmumu plānotais apjoms tiks sasniegts gada beigās, pieaugot degvielas importam sakarā ar plānoto akcīzes nodokļa likmju izmaiņām, kā arī kontrabandas iespēju likvidēšanas administratīvajiem pasākumiem.

1.7. Valdības kopējais parāds*

Septembra beigās kopējais valdības parāds bija 403,9 milj. latu. Kopējais valdības parāds salīdzinājumā ar II ceturksni ir samazinājies par 10,0 milj. latu jeb par 2,4 procentiem.

Valdības iekšējais parāds

Valdības iekšējais parāds šī gada III ceturksnī salīdzinājumā ar II ceturksni ir pieaudzis par 7,3 milj. latu jeb 4,4 procentiem.

2. tabula

Valdības iekšējais parāds, tūkst. latu

	1997. gada	1997. gada	1997. gada
	I cet.	1. pusgads	9 mēneši
Iekšējais parāds kopā:	183 309	166 485	173 780
Iekšējais latu parāds	181 818	166 485	173 780
ilgtermiņa parāds	33 283	32 895	32 146
vidēja termiņa parāds	0	16 993	16 993
īstermiņa parāds	148 535	116 597	124 641
Iekšējais valūtu parāds	1 491	0	0
komercbanku aizdevumi	1 491	0	0
mīnuss
Iekšējie aktīvi	54 916	62 146	69 348
naudas līdzekļi bankā	3 216	4 394	3 450
depozīti	38 350	41 830	54 610
aizdevumi cita līmeņa budžetiem	13 350	15 922	11 288
Tirais iekšējais parāds	128 393	104 339	104 432

Septembra beigās apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa vērtspapīru apjoms pēc diskonta bija 122,6 milj. latu, bet valsts vidēja termiņa obligāciju - attiecīgi 17 milj. latu.

Septembra beigās apgrozībā esošie valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri pēc diskonta procentuāli sadalījās šādi: 1 mēneša - 1,4%, 3 mēnešu - 6,6%, 6 mēnešu - 16,8%, viena gada - 63,0% un 2 gadu - 12,2 procenti.

Valdības ārējais parāds

Valdības ārējais parāds šī gada III ceturksnī salīdzinājumā ar II ceturksni ir samazinājies par 17,3 milj. latu jeb par 7,0 procentiem.

3. tabula

Valdības ārējais parāds , tūkst. latu

	1997. gada	1997. gada	1997. gada
	I cet.	1. pusgads	9 mēneši
Ārējais parāds kopā:	237 970	247 399	230 090
Ārējais latu parāds	20 493	20 493	0
Ārējais valūtu parāds	217 477	226 906	230 090
mīnuss
Ārējie likvīdie aktīvi	74 047	91 600	95 620
naudas līdzekļi komercbankās	2 334	1 437	2 721
riska un rezerves fonds	2 060	2 684	2 653
G 24, SVF, SPA naudas līdzekļu depozīti	0	7 144	12 495
G24, SVF, SPA nauds līdzekļu atlikums LB	14 337	21 301	16 896
Tālākaizdevumi	55 316	59 034	60 837
Tīrais ārējais parāds	163 923	155 799	134 488

* Operatīvā VSK informācija.

* Izmantota Valsts Kases operatīvā informācija.

2. Kopbudžeta izpilde*

1997. gadā valdība turpina īstenot stingru fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus, ierobežojot izdevumus un uzlabojot budžeta vadību.

4. tabula

Atsevišķu budžetu fiskālie rādītāji 1997. gada 9 mēnešos, milj. latu

	Ieņē-	Izde-	Finan-	Bud-	Fis-
	mumi	vumi	siālā	žeta	kālā
			bilance	aizde-	bilance
				vumi un
				atmaksas
Valsts pamatbudžets	428,8	390,7	38,1	14,3	23,8
% no 1997.g. plāna	74,9	68,2
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	31,3	12,1
Valsts speciālie budžeti	397,1	391,0	6,2	0	6,2
% no 1997.g. plāna	67,8	65,8
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	34,4	26,4
Pašvaldību pamatbudžets	239,1	236,4	2,7	1,0	1,7
% no 1997.g. plāna	75,7	74,6
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	25,8	25,2
Pašvaldību speciālie budžeti	24,9	23,2	1,7	0,3	1,4
% no 1997.g. plāna	83,2	73,2
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	-38,6	-40,8

1997. gada 9 mēnešos gan valsts budžeta, gan pašvaldību budžetu finansiālās un fiskālās bilances ir pozitīvas. Labi ir pildījies pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns (104,2%). Jāatzīmē, ka gada pirmajos deviņos mēnešos budžeta iestādes nav iztērējušas 8,3% no budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

Šī gada 9 mēnešos valsts budžeta iekšējie aizdevumi bija 25,3 milj. latu. Lielākā daļa no šiem aizdevumiem ir pašvaldībām aizdotie līdzekļi. Aizdevumu atmaksas bija veiktas par 14,3 milj. latu. Ārējie aizdevumi un atmaksas bija 3,3 milj. latu.

8. att. Valsts pamatbudžeta, pašvaldību budžeta un sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi 1994. - 1997. gadā (faktiskās un salīdzināmās cenās), milj. latu

Šī gada 9 mēnešos vislabāk no galvenajiem nodokļu ieņēmumiem ir izpildīti muitas un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada 9 mēnešiem, ievērojami palielinājušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa (par 63,4%) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (par 32,8%). Minētajā periodā nozīmīgi ir palielinājušies pašvaldību budžetos ieskaitāmie ieņēmumi no īpašuma nodokļa - par 32,8 procentiem.

Kā redzams 12. attēlā, gada 9 mēnešos vislabāk no galvenajiem nodokļu ieņēmumiem ir izpildīti muitas, uzņēmuma ienākuma un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi.

9. att. Nodokļu faktiskie ieņēmumi 1997. gada 9 mēnešos

2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1997. gada 9 mēnešos bija 428 813 tūkst. latu (ieskaitot 39 653 tūkst. latu par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem) jeb 74,9% no gadam apstiprinātās ieņēmumu kopsummas, un izdevumi - 390 716 tūkst. latu jeb 68,2% no gadam paredzētās izdevumu kopsummas.

Novērtējot valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāna izpildi 1997. gadā, sagaidāms, ka ieņēmumus negatīvi var ietekmēt privatizācijas fonda iemaksas. Paredzētās iemaksas no privatizācijas fonda 9 mēnešos bija tikai 25,6% no gada plāna, kas rada pamatotas bažas par plānoto iemaksu izpildi. Ja privatizācijas fonda iemaksas netiks iemaksātas paredzētajā apmērā un, ja budžeta iestādes neiztērēs paredzētos izdevumus pilnībā, valsts pamatbudžetā gada beigās būs neliels finansu pārpalikums.

Valsts pamatbudžeta izdevumu daļā 9 mēnešos lielākais īpatsvars bija kārtējiem izdevumiem, no kuriem visvairāk tika izlietots izdevumiem darba algām ar pieskaitījumiem, maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem, precēm, subsīdijām un dotācijām, ieskaitot kompensācijas un dotācijas iedzīvotājiem.

5. tabula

Pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu

	1997.g.	% no	1997.g.
	9 mēn.	plāna	9 mēn. pret
			1996.g.
			9 mēn., %
Pamatbudžeta ieņēmumi	428,8	74,9	31,3
Nodokļu ieņēmumi	354,0	78,2	22,5
Nenodokļu ieņēmumi	74,8	62,6	99,2
Pamatbudžeta izdevumi	390,7	68,2	12,1
Kārtējie izdevumi	196,6	70,5	-9,1
Atalgojumi	85,1	69,4	-16,6
Darba devēja sociālā nodokļa iemaksas	26,8		-30,5
Maksājumi par pakalpojumiem	84,7		12,0
Kredītu procenti, subsīdijas, dotācijas	170,6	67,8	42,7
Maksājumi par aizdevumiem un kredītiem	22,3		-30,8
Subsīdijas un dotācijas	148,2		69,9
Kapitālie izdevumi	21,4	59,8	67,4
Investīcijas	14,9	59,9	50,9
Nesadalītie izdevumi	2,2	34,2	-
Finansiālais deficīts (pārpalikums)	38,1	-	-
Tīrie aizdevumi	14,3	-	-
Fiskālā bilance	23,8	-	-

Kārtējie izdevumi un izdevumi darba algām valsts pamatbudžetā izpildīti par 70,5% un 69,4 procentiem. Izdevumi investīcijām izpildīti par 59,9% no plāna, jo atsevišķu investīciju projektiem samaksa par darbu tiks veikta pēc objekta nodošanas. Salīdzinoši zemais izdevumu līmenis investīcijām iespaidoja kapitālo izdevumu izpildi.

Lai varētu gūt pilnīgāku priekštatu par pamatbudžeta izdevumiem šī gada 9 mēnešos, tiek analizēti paredzētie izdevumi ministrijām un pasākumiem (2. pielikums). Saskaņā ar šo pielikumu, ministrijas un citas valsts centrālās iestādes, salīdzinot ar finansēšanas plānu, ir izmantojušas valsts budžeta līdzekļus 91,7% apmērā.

Valsts budžeta līdzekļu izdevumu plāna neizpildi raksturo šādi iemesli:

• tiek veidoti līdzekļu uzkrājumi komunālo pakalpojumu apmaksai, kas pieaugs rudens un ziemas periodā,

• tiek uzkrāti finansu resursi lielākām materiālām iegādēm, remontdarbiem, neparedzētiem pasākumiem,

• tā kā norēķināšnās par noslēgto līgumu izpildi notiek pēc padarītā darba, iespējams, ka šie izdevumi pieaugs gada beigās.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tāpēc budžets bija ar pārpalikumu 38,1 milj. latu. Budžeta aizdevumi un atmaksas no valsts pamatbudžeta bija 14,3 milj. latu, no tiem lielāko daļu veido iekšējie aizdevumi - 10,95 milj. latu.

2.2. Valsts speciālo budžetu izpilde

Valsts speciālo budžetu veido ar valsts pamatbudžetu nesaistīti iezīmēti ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai un kura līdzekļi izlietojami saistībā ar minētajiem ieņēmumiem.

Valsts speciālo budžetu ieņēmumi 1997. gada 9 mēnešos bija 397 145 tūkst. latu, izdevumi - 390 963 tūkst. latu.

Tā kā speciālo budžetu veido atsevišķi fondu budžeti, kopējo speciālo budžetu gada paredzēto plāna izpildi var ietekmēt atsevišķu budžetu plāna neizpilde vai pārpilde. Jātzīmē, ka lielākais speciālais budžets - sociālās apdrošināšanas budžets, varētu šo gadu noslēgt ar ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, ja saglabāsies patreizējās sociālā nodokļa ieņēmumu tendences un izdevumi gada beigās būtiski nepalielināsies.

Savukārt, valsts autoceļu fondā akcīzes nodokļa ieņēmumi no benzīna un dīzeļdegvielas nav tik lieli kā tika prognozēti, tādēļ gada ieņēmumi un izdevumi būs mazāki nekā bija plānoti.

Kopumā speciālo budžetu izdevumi varētu pārsniegt ieņēmumus un veidot nelielu deficītu 1997. gadā.

6. tabula

Atsevišķu fondu budžetu ieņēmumi un izdevumi 1997. gada 9 mēnešos, milj. latu

	Ieņē	Izde-	Finasiālais	Tīrie	Fiskālais
	mumi	vumi	pārpali-	aizde-	pārpali-
			kums (+)	vumi	kums (+)
			vai defi-		vai defi-
			cīts (-)		cīts (-)
Valsts sociālās apdrošināšanas fonds	281,4	268,1	13,3		13,3
% no 1997.g. plāna	71,9	68,5
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	24,0	13,3
Speciālais veselības aprūpas budžets	48,8	48,0	0,8		0,8
% no 1997.g. plāna	76,0	74,7
Vides aizsardzības fonds	4,8	2,4	2,4		2,4
% no 1997.g. plāna	87,3	36,4
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	1377,5	2609,1
Valsts autoceļu fonds	25,9	36,4	-10,5		-10,5
% no 1997.g. plāna	50,8	62,9
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	22,2	71,4
Mežsaimniecības attīstības fonds	9,9	10,8	-0,9		-0,9
% no 1997.g. plāna	62,5	68,1
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	18,3	28,2
Valsts īpašuma privatizācijas fonds	13,8	14,5	-0,7		-0,7
% no 1997.g. plāna	32,9	34,5
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	114,6	117,4
Ostu attīstības fonds	0,8	0,5	0,3		0,3
% no 1997.g. plāna	79,9	52,9
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	-1,1	-38,8
Pārējie speciālie budžeti	11,8	10,3	1,4		1,4
% no 1997.g. plāna	79,2	68,1
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	-62,8	-70,9
Kopā speciālie budžeti	397,1	391,0	6,2	0	6,2
% no 1997.g. plāna	67,8	65,8
pieaugums pret 1996.g. 9 mēnešiem, %	34,4	26,4

Valsts speciālo budžetu ieņēmumu daļu galvenokārt veido ieņēmumi no akcīzes, iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa. 1997. gada 9 mēnešos nodokļu ieņēmumi valsts speciālajos budžetos bija 341 023 tūkst. latu jeb 85,9% no kopējiem speciālo budžetu ieņēmumiem.

Valsts sociālais apdrošināšanas fonds ir lielākais no visiem valsts speciālajiem budžetiem. Valsts sociālā apdrošināšanas fonda galvenais ieņēmumu avots ir sociālais nodoklis. 1997. gada 9 mēnešos sociālā nodokļa ieņēmumi bija 274,1 milj. latu, bet citi sociālā nodokļa maksājumi un iemaksas - 7,3 milj. latu. Tā kā nodokļu parādu kapitalizācijas, uzņēmumu privatizācijas, likvidācijas vai bankrota gadījumā, uzņēmumiem tiek dzēstas sociālā nodokļa parādu soda un kavējuma naudas, citu sociālā nodokļa maksājumu un iemaksu, kur ietilpst arī soda naudas par kavētiem sociālā nodokļa maksājumiem, gada plāns tika izpildīts tikai par 33 procentiem.

Valsts sociālā apdrošināšanas fonda izdevumi bija 268,1 milj. latu. Ieņēmumi pārsniedza izevumus par 13,3 milj. latu. Vislielākās izmaksas no Valsts sociālā apdrošināšanas fonda 1997. gada 9 mēnešos bija par maksājumiem valsts pensijām, kas veidoja 242,9 milj. latu jeb 69,4% no gada plāna. Izdevumi maternitātes un slimības pabalstiem bija 3,9 milj. latu jeb tikai 45,9% no gada plāna, jo faktiski pabalstu apmēri un saņēmēju skaits ir zemāks nekā bija paredzēts plānā. Izdevumi obligātai sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām 1997. gada 9 mēnešos tika veikti tikai par 41,2 milj. jeb 4,7%, jo Ministru kabinets tikai 1 pusgadā apstiprināja noteikumus "Par obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību".

2.3. Pašvaldību budžeta izpilde

Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 1997. gada 9 mēnešos bija 239 136 tūkst. latu, bet izdevumi (bez aizdeviem un atmaksām) - 236 424 tūkst. latu. Pašvaldību ieņēmumi pārsniedza izdevumus par 2 712 tūkst. latu.

Kopumā pašvaldību budžetos 1997. gada 9 mēnešos tika ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma, zemes un īpašuma nodoklis 167 154 tūkst. latu apmērā.

Šī gada 9 mēnešos finansu izlīdzināšanas fondā no valsts budžeta ieskaitīti 39 687 tūkst. latu jeb 75% no gada plāna, mērķdotācijas pašvaldībām un valsts institūcijām pārskaitītas 13 983 tūkst. latu apmērā jeb 66,7% no gada plāna.

Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi 1997. gada 9 mēnešos bija 24 897 tūkst. latu, bet izdevumi - 23 459 tūkst. latu. Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus par 1 438 tūkst. latu. Kopumā pašvaldībām speciālajos budžetos 1997. gada 9 mēnešos tika ieskaitīti privatizācijas fonda, dabas resursu nodokļa ieņēmumi un autoceļu (ielu) fonda līdzekļi 14 755 tūkst. latu apmērā.

7. tabula

Pašvaldību pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu

	1996.g.	1997.g.	1997.g.	% no plāna
	9 mēn.	9 mēn.	9 mēn.	pret 1996.g.
			mēn., %
Kopā ieņēmumi	190,1	239,1	25,8	75,7
Nodokļu ieņēmumi	142,0	131,2	-7,6	76,3
Nenodokļu ieņēmumi	4,5	28,9	537,6	77,1
Saņemtie maksājumi	43,6	79,1	81,3	74,4
Kopā izdevumi pēc ekonomiskās klasif.	188,2	236,4	25,7	74,6
Tekošie izdevumi	177,3	217,9	22,9	72,4
Kapitālie izdevumi	10,8	18,5	71,5	114,6
Investīcijas	3,2	3,3	3,5	75,8
Finansiālā bilance	2,0	2,7
Budžeta aizdevumi un atmaksas*		-1,0
Fiskālā bilance		1,7

Šajā gadā pašvaldību budžeta kopējie ieņēmumi salīdzinājumā ar 1996. gada atbilstošo periodu ir palielinājušies par 25,8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visvairāk ir pieauguši nenodokļu ieņēmumi, jo šogad nenodokļu ieņēmumos tiek ieskaitīti arī budžeta iestāžu pašu ieņēmumi. 1996. gadā pašu ieņēmumus ieskaitīja speciālajos budžetos. Būtiski ir palielinājušies arī saņemtie maksājumi, jo šogad finansu izlīdzināšanas fondam ir vairāk pārskaitītas mērķdotācijas un dotācijas no pamatbudžeta, kas galvenokārt paredzētas pedagogu algu finansēšanai.

Vislielākie pašvaldību izdevumi bija nacionālai ekonomikai un izglītībai, jo no 1997. gada mainījās funkciju un to finansēšanas pārdale starp valsts un pašvaldību budžetiem (izglītības finansēšana tagad ir pilnībā pašvaldību pārziņā).

10. att. Pašvaldību pamatbudžetu izdevumu struktūra 1997. gada 9 mēnešos, %

2.4. Galveno nodokļu ieņēmumu analīze

Pievienotās vērtības nodoklis

1997. gada 9 mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā bija 212 581 tūkst. latu, kas faktiskās cenās pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda iemaksas par 12,8 procentiem.

Ieņēmumu pieaugumu ietekmēja tādi makroekonomiskie faktori kā:

• inflācija,

• mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums,

• iekšzemes pieprasījuma, tai skaitā importa un privātā patēriņa pieaugums.

Jāatzīmē, ka akcīzes nodokļa likmju izmaiņas ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa apliekamās bāzes palielināšanos.

11. attēlā redzama pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu nevienmērība 1996. gada beigās un 1997. gada sākumā. Tā kā ar 1997. gada 1. janvāri stājās spēkā paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes benzīnam un dīzeļdegvielai, nodokļu maksātāji pirms likmju paaugstināšanas centās ievest Latvijā degvielas krājumus. Rezultātā netiešo nodokļu ieņēmumi pirms likmju palielināšanas strauji pieauga. 1997. gada I ceturksnī degvielas imports krasi samazinājās un attiecīgi samazinājās arī nodokļu ieņēmumi.Tikai maijā un jūnijā palielinājās benzīna un dīzeļdegvielas imports.

Uz valsts robežas samaksātā pievienotās vētības nodokļa summa šī gada 9 mēnešos ir 144 817 tūkst. latu jeb 68,1% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem.

11. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

8. tabula

	1997.g.	1997.g. 9 mēn. pret	1997.g.
	9 mēn.	1996.g. 9 mēn., %	sagaidāmā izpilde
Pievienotās vērtības nodokļa
ieņēmumi, milj. latu	212,6		292,0
pieaugums faktiskās cenās		12,8
% no kopbudžeta ieņēmumiem	21,6

Akcīzes nodoklis

Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi bija 84 194 tūkst. latu jeb 66,1% no gada plāna.

1997. gada 9 mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā bija 64 251 tūkst. latu jeb 76,5% no gada plāna, bet daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu tika pārskaitīta Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu fondā - 19 943 tūkst. latu jeb 46% no gada plāna.

Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 1997. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 1996. gada attiecīgo periodu, faktiskās cenās pieauga par 63,4%, kas ir saistīts ar:

• importa apjoma pieaugumu,

• akcīzes nodokļa likmju par degvielu paaugstināšanu 1996. gada II pusgadā un 1997. gada sākumā,

• kontroles funkciju pilnveidošanu un aktivizēšanu (intensīvāk apkaro tabakas un alkoholisko dzērienu kontrabandas ievešanu).

9. tabula

Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra, %

	1996.g. 9 mēn.	1997.g. 9 mēn.
naftas produkti	48,8	53,9
alkoholiskie dzērieni	38,8	34,5
tabakas izstrādājumi	10,0	9,3
pārējie	2,4	2,3

Akcīzes nodokļa par degvielu likmju izmaiņu dēļ, 1997. gada 9 mēnešos vairāk kā pusi no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem veidoja akcīzes nodokļa maksājumi par naftas produktiem. Ar šī gada 1. jūliju akcīzes nodokli maksā arī par petroleju. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājies tabakas izstrādājumu īpatsvars akcīzes nodokļa ieņēmumos.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu nevienmērība 1996. gada beigās un 1997. gada sākumā izskaidrojama līdzīgi kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu nevienmērība.

12. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

10. tabula

	1997.g.	1997.g. 9 mēn. pret	1997.g.
	9 mēn.	1996.g. 9 mēn., %	sagaidāmā izpilde
Akcīzes nodokļa ieņēmumi, milj. latu	84,2		126,5
pieaugums faktiskās cenās		63,4
% no kopbudžeta ieņēmumiem	8,6