Ministru kabineta rīkojums Nr. 525

Rīgā 2019. gada 22. oktobrī (prot. Nr. 49 38. §)

Par Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu 2020.–2026. gadam

1. Apstiprināt Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu 2020.–2026. gadam (turpmāk – plāns).

2. Zemkopības ministrijai un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā noteikto uzdevumu īstenošanu un kontroli noteiktajos termiņos.

3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2020. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto rīcības virzienu īstenošanai 2021. gadam un turpmāk katru gadu izskatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.

4. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2026. gada 30. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu 2027.–2033. gadam.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministra vietā –
veselības ministre I. Viņķele

(Ministru kabineta
2019. gada 22. oktobra
rīkojums Nr. 525)

Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns 2020.–2026. gadam

Lietotie saīsinājumi

1. KOPSAVILKUMS

Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns 2020.–2026. gadam izstrādāts, pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma (turpmāk – likums) 5. panta otro daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu. Tā mērķis ir veicināt bioloģiskā drošuma sistēmas darbību, kas ietver ĢMO riska novērtēšanu, uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visos ĢMO aprites posmos, novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi un saglabātu bioloģisko daudzveidību.

Patlaban tiek īstenots ar MK 2016. gada 27. aprīļa rīkojumu Nr. 271 apstiprinātais Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns 2017.–2019. gadam (turpmāk – plāns 2017.–2019. gadam).

Ņemot vērā sabiedrības, arī Latvijas sabiedrības, negatīvo nostāju, ĢMO ir nozīmīgs jautājums gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī. Viens no būtiskiem jautājumiem Latvijā attiecībā uz ĢMO ir to riska novērtēšana nacionālā līmenī. Saskaņā ar likuma 15. pantu ir izveidota Zinātniskā ekspertu komisija (turpmāk – zinātniskā komisija), kuras darbību nodrošina BIOR. Zinātniskā komisija 2018. gadā ir uzsākusi ĢMO izplatīšanas ES tirgū pieteikumu izskatīšanu un EPNI atzinumu novērtēšanu. Zinātniskās komisijas eksperti veic padziļinātu Latvijai saistošo ĢMO līniju izpēti un riska novērtējuma analīzi.

Palielinoties ĢMO klāstam ES un pasaules tirgū, palielinās arī ĢM produktu, augu sēklu, augu pavairošanas materiāla, kā arī dzīvnieku (tostarp ES neatļauto) nonākšanas iespējamība Latvijas tirgū, tāpēc ir nepieciešams pilnveidot ĢMO uzraudzības un kontroles sistēmu, kā arī tiesisko regulējumu.

2. Situācijas raksturojums

Kopš 2009. gada 21. maija, kad SELK pieņēma lēmumu neatbalstīt ĢMO izplatīšanu tirgū (pārtika, dzīvnieku barība un audzēšana), kā arī ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, ZM (kā kompetentās institūcijas) pārstāvji visu līmeņu ES institūciju darba grupās balso pret atļauju izdošanu ĢMO izplatīšanai ES tirgū (tostarp audzēšanai).

Latvija neatbalsta ĢM kultūraugu audzēšanu savā teritorijā, ievērojot piesardzības principu, lai novērstu apdraudējumus videi, tostarp bioloģiskajai daudzveidībai, cilvēku un dzīvnieku veselībai.

Vēloties saglabāt tradicionālo lauksaimniecības praksi, kā arī izmantojot ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto regulējumu, Latvijas pašvaldības, pieņemot pašvaldību saistošos noteikumus, konkrētajā administratīvajā teritorijā var aizliegt audzēt ĢM kultūraugus.

Latvija bija pirmā valsts ES, kura piemēroja Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Direktīvu (ES) 2015/412, ar ko Direktīvu 2001/18/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt (turpmāk – Direktīva 2015/412), ieviešot to ar likumu un MK 2009. gada 26. maija noteikumiem Nr. 457 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu" (turpmāk – noteikumi Nr. 457), lai izslēgtu savu teritoriju no ĢMO kultūraugu audzēšanas atļaujas ietvara.

ZM uzskata, ka lēmumiem, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢMO izplatīšanai tirgū, ir jāizriet no pamatotiem argumentiem, nevis politiskiem apsvērumiem, tāpēc, izstrādājot nacionālās pozīcijas un instrukcijas, katrs gadījums būtu jāizvērtē atsevišķi, ņemot vērā zinātniskās komisijas viedokli. Komisija sadarbībā ar BIOR Riska novērtēšanas nodaļas ekspertiem izskata arī EPNI sniegtos ĢMO riska novērtējuma atzinumus, tādējādi veidojot Latvijas zinātnisko viedokli ĢMO jomā. BIOR eksperti sadarbībā ar zinātnisko komisiju veic padziļinātu Latvijai saistošo ĢMO līniju izpēti un riska novērtējuma analīzi, kā arī sniedz ZM, kas ir atbildīga par nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādes koordināciju, zinātniski pamatotu viedokli par konkrētās ĢMO līnijas izplatīšanu tirgū.

Ievērojot ES nostāju par ĢMO un EK viedokli par to, ka ĢMO apritei nepieciešamas precīzas un stingras prasības, ES ir izstrādāti normatīvie akti, kuru pamatā ir:

1) riska novērtēšana;

2) atļaujas izdošana pirms ĢMO izplatīšanas tirgū;

3) periodiska un atkārtota riska novērtēšana pēc atļaujas izdošanas.

Šie normatīvie akti nosaka vienotu ES procedūru ĢMO riska novērtēšanai, pieteikumu sagatavošanai atļaujas saņemšanai, ĢMO marķēšanai un izsekojamībai, kā arī prasības ĢMO pārrobežu apritei.

ES ĢMO riska novērtēšanas, kontroles, marķēšanas un izsekojamības, kā arī sabiedrības informēšanas prasības ir stingrākās pasaulē. EK uzskata, ka ĢM pārtika un ĢM dzīvnieku barība, kā arī ĢM kultūraugu audzēšana būtu jāatļauj tikai tad, ja tai nav kaitīgas ietekmes uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

Lai nodrošinātu augstu drošuma līmeni visos ĢMO aprites posmos, Latvijā īsteno ikgadējo valsts uzraudzības un kontroles programmu (turpmāk – kontroles programma) ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai. Lai nodrošinātu apmierinošu ĢMO aprites aizsardzības līmeni Latvijā, nepieciešams saglabāt noteikto valsts budžeta finansējumu patlaban piešķirtajā apmērā ĢM pārtikas un barības uzraudzības un kontroles nodrošināšanai, kā arī zinātniskajai komisijai, kas veic ĢMO riska novērtēšanu.

Riska vadības rekomendāciju trūkuma dēļ līdz šim netika nodrošināta pilnvērtīga uzraudzība ĢM sēklām un augu pavairošanas materiālam. Plānā 2017.–2019. gadam minētās problēmas, kas saistītas ar VAAD noteikto funkciju neizpildi riska vadības rekomendāciju trūkuma dēļ, daļēji ir atrisinātas. Lai izveidotu atbilstošu ĢM sēklu un augu pavairošanas materiāla kontroles programmu, 2016.–2018. gadā ir īstenots zinātniskais projekts "Ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku zinātniskā riska novērtēšana Latvijas teritorijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde atbilstoši Latvijas agroekonomiskajiem apstākļiem" (turpmāk – zinātniskais projekts). Pamatojoties uz zinātniskā projekta ietvaros izstrādātajām rekomendācijām, VAAD ir sagatavojis tirgus monitoringa plānu ĢM sēklām un pavairošanas materiālam un 2019. gadā ir uzsākta kontroles programmas īstenošana . Tādējādi ar pašlaik pieejamo finansējumu, pildot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas, tiek nodrošināta ĢMO uzraudzība un kontrole sēklām un pavairošanas materiālam. Vienlaikus, lai stiprinātu VAAD kapacitāti pilnvērtīgas kontroles un uzraudzības nodrošināšanai, nepieciešams papildus valsts finansējums paraugu ņemšanai un laboratoriskai izmeklēšanai, kā arī mācībām ārvalstīs jaunu riska faktoru izvērtēšanai un metodiku izstrādei.

2.1. ĢM kultūraugu audzēšana

Pārtikā izmantojami ĢM kultūraugi, galvenokārt pret herbicīdiem noturīgas kukurūzas, sojas un eļļas rapšu šķirnes, pasaulē tiek audzēti 24 valstīs. Vairāk nekā 40 % ĢM kultūraugu sējumu platības atrodas ASV. Citas lielas audzētājvalstis ir Brazīlija un Argentīna, bet ĢM kokvilna tiek audzēta galvenokārt Ķīnā un Indijā. Patlaban ES atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu (kukurūzu MON810), un tā tiek audzēta tikai divās DV – Spānijā un Portugālē.

Salīdzinājumā ar 2016. gadu, kad ĢM kultūraugu platības pasaulē aizņēma 185,2 miljonu hektāru platību, novērojams ĢM kultūraugu platību pieaugums. 2017. gadā kopējā ĢM kultūraugu platība pasaulē aizņēma 189,8 miljoni ha, no kuriem kopējā ĢM kukurūzas audzēšanas platība ES bija tikai 131 000 ha. ĢM sojas pupiņas 2017. gadā tika audzētas 50 % no pasaules ĢM kultūraugu aizņemtās platības, kas sasniedza 94,1 miljonu hektāru, kukurūzai aizņemot 59,7 miljonus hektāru, kokvilnai – 24,21 miljonu hektāru un rapsim – 10,2 miljonus hektāru. Pasaulē tiek audzētas arī citas ĢM kultūras, piemēram, sējas lucerna, cukurbietes, papaija, skvošs, baklažāni, kartupeļi.

Pretēji ĢM kultūraugu platību pieauguma tendencei pasaulē, ES novērojama audzēšanas platību samazināšanās. 2016. gadā ĢM kukurūza tika audzēta arī Čehijā un Slovākijā, taču šīs valstis ir pārtraukušas audzēšanu. Pārējās ES valstīs, kurās audzēšana nav aizliegta, tā gandrīz nenotiek. ĢM kultūraugu audzēšanas jautājums Latvijas teritorijā pašlaik nav aktuāls, jo ES atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzas līniju MON810, kas ir modificēta, lai iegūtu noturību pret apiņu svilni (Ostrinia nubilalis) (citi nosaukumi – kukurūzas svilinātājs, kukurūzas svilnis (Pyrausta nubilalis)), bet Latvijas agroklimatiskajos apstākļos tas nav izplatīts.

Pašlaik jau 19 DV, arī Latvija, ir izslēgtas no to astoņu ĢM kukurūzas šķirņu audzēšanas ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuru audzēšana ES ir atļauta vai kuru atļauja tās audzēt vēl tiek izskatīta.

Vairāku DV nostāju šajā jautājumā atspoguļo gan mazais līdz šim piešķirto audzēšanas atļauju skaits, gan vairākās DV pieņemtās drošības klauzulas (tās tiek pieņemtas, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem apsvērumiem), kas aizliedz attiecīgās DV teritorijā konkrētu ES atļauto ĢMO izplatīšanu tirgū. Pēdējos gados ES sabiedrībā palielinās negatīvā attieksme pret ĢM kultūraugu audzēšanu. Atsevišķas DV, lai ierobežotu ĢMO izplatīšanu tirgū, noteica drošības klauzulu uz konkrētiem ĢM kultūraugiem, pamatojot savu lēmumu ar zinātniskiem apsvērumiem. ES Tiesa šādus vienpusējus aizliegumus atzina par nepamatotiem.

Pamatojoties uz Francijas lauksaimnieku savienības 2016. gadā iesniegto pieteikumu, 2018. gada 25. jūlijā (Lieta C 528/16) ES Tiesa nolēma, ka mutaģenēzes ceļā iegūtie organismi ir uzskatāmi par ĢMO, jo mutaģenēzes metodes maina organisma ģenētisko materiālu tā, ka tas nenotiek dabiski.

Tā kā pastāv neskaidrības par ES Tiesas sprieduma piemērošanu dalībvalstīs, Somija savā ES Padomes prezidentūras laikā (no 2019. gada jūlija līdz decembrim) plāno uzsākt diskusijas par jaunajām augu pavairošanas metodēm, kas saistītas ar ES Tiesas spriedumu par mutaģenēzi, paredzot rīkot politiskās diskusijas un, iespējams, sagatavot Padomes secinājumus.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes direktīvas 90/220/EKK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2001/18/EK), kas Latvijā ieviesta ar likumu un noteikumiem Nr. 457, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (turpmāk – Regula Nr. 1829/2003) paredz, ka katrai DV kompetentajai institūcijai jāveic ĢMO un ĢM produktu uzraudzība un kontrole. Tā kā pasaules, tostarp ES, tirgū palielinās izplatīšanai tirgū atļauto ĢMO daudzums, Latvijā ir svarīgi nodrošināt sēklu un augu pavairojamā materiāla tirgus uzraudzību un kontroli.

Latvijā lielākā daļa pašvaldību savā teritorijā ir noteikušas ĢM kultūraugu audzēšanas ierobežojumus, tāpēc ir jānodrošina, lai ĢM sēklas vai pavairojamais materiāls nenonāktu Latvijas tirgū un tā neradītu ekonomiskos zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un apdraudējumu videi.

2.2. ĢM pārtika un dzīvnieku barība

Eiropas Komisija 2018. gada laikā ir reģistrējusi 31 ĢM pārtikas un dzīvnieku barības pieteikumu (kokvilnai, kukurūzai, sojai un eļļas rapsim) un divus atjaunotos pieteikumus (kukurūzai MON810 un kukurūzai 1507). Vairāki pieteikumi vēl tiek izskatīti. EPNI ir publicējusi 13 zinātniskus viedokļus par ĢM kokvilnu, kukurūzu, soju, eļļas rapsi un cukurbietēm, no kuriem četri ir atjaunotie pieteikumi.

Pēc Starptautiskā dienesta lauksaimniecības biotehnoloģijas pieteikumu iegūšanas (International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications ISAAA) datiem, pasaulē no 1992. līdz 2017. gadam ir apstiprināti 4133 pieteikumi par 26 ĢM kultūraugiem. Tie iesniegti par ĢMO pārtikas ražošanu (1995), ĢMO dzīvnieku barības ražošanu (1338) un vides riska novērtēšanu (800). Lielākais apstiprināto pieteikumu skaits (232) kopumā 30 valstīm ir par ĢM kukurūzu.

ES tirgū bez ierobežojumiem drīkst izplatīt tikai EK reģistrētu un atļautu ĢM pārtiku un dzīvnieku barību. ES tirgū nonāk tikai tāda ĢM pārtika un dzīvnieku barība, kas ir ĢMO reģistrā un tiek atļauta saskaņā ar Regulu Nr. 1829/2003 un Direktīvu 2001/18/EK. Kopumā ES atļautas piecu ĢM kultūraugu līnijas: kukurūza – 25, kokvilna – 12, soja – 19, rapsis – 5, cukurbietes – 1.

Pašlaik ES teritorijā tirdzniecībā nav pieejams ievērojams ĢM pārtikas apjoms. Tas izskaidrojams ar sabiedrības negatīvo attieksmi pret ĢM pārtiku. ĢM dzīvnieku barības tirgus salīdzinājumā ar ĢM pārtikas tirgu ES ir nozīmīgs, īpaši attiecībā uz barības maisījumiem, kas to lielās enerģētiskās vērtības un proteīna satura dēļ tiek plaši izmantoti. Lielākā daļa ES lietotās dzīvnieku barības tiek importēta, galvenokārt no valstīm, kurās pārsvarā tiek audzēti ĢM kultūraugi. ES ĢM soja pārsvarā tiek importēta no Brazīlijas, Argentīnas, ASV un Paragvajas. Galvenie iemesli plašajai ĢM sojas miltu lietošanai ir to pieejamība, cena un konkurētspēja.

Daudzi pārtikas mazumtirgotāji turklāt ir izšķīrušies netirgot ĢM pārtiku. Tas varētu būt izskaidrojams ar Regulā Nr. 1829/2003 noteiktajām obligātajām prasībām ĢM pārtikas marķēšanai un arī ar ģenētiski nemodificētās pārtikas produktu pieejamību. ES strauji palielinās arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas, jo tā ir garantija, ka nevienā pārtikas ražošanas posmā nav izmantoti ĢMO.

Latvijā ĢMO uzraudzību un kontroli pārtikā un dzīvnieku barībā veic atbilstoši plānā 2017.–2019. gadam noteiktajiem pasākumiem gan iekšzemē, gan uz robežas.

2.3. ĢMO riska novērtēšana

ĢMO riska novērtējumu veic EPNI ĢMO ekspertu panelis – no EK neatkarīga zinātniska organizācija. ĢMO ekspertu panelis ne vien novērtē risku, bet arī sniedz viedokli par attiecīgo ĢMO un priekšlikumus riska pārvaldības pasākumiem. Riska novērtēšana balstās uz zinātniski pamatotu informāciju un datu analīzi. Riska novērtējums nodrošina pamatu EK lēmumprojektam par atļaujas izsniegšanu ĢMO izplatīšanai tirgū.

Kopš 2017. gada EPNI pieņēma šādus norādījumus attiecībā ar ĢM pārtikas un dzīvnieku barības riska novērtējumu:

1) norādījumus par ĢM augu alergēniskuma novērtējumu;

2) norādījumus par riska novērtējumu attiecībā uz ĢM augu materiālu klātbūtni importētā pārtikā un dzīvnieku barībā.

EPNI ĢMO riska novērtēšanas zinātniskais tīkls (turpmāk – ĢMO tīkls) ir izveidots saskaņā ar EPNI stratēģiju sadarbībai ar DV. ĢMO tīkla mērķi ir uzlabot dalībnieku dialogu, veidot savstarpēju izpratni par riska novērtēšanas principiem, uzlabot zināšanas un uzticību ES zinātniskajam novērtējumam un palielināt procesa pārredzamību starp DV un EPNI. Pašlaik ĢMO tīkla dalībnieces ir 28 dalībvalstis un Norvēģija. Šveice, Turcija un Bosnija-Hercegovina ir aicinātas piedalīties ĢMO tīklā kā novērotāji. Šīs ĢMO tīklā esošās organizācijas ir norīkojušas kopumā vairāk nekā 60 izraudzītu zinātnisko ekspertu. ĢMO tīkla dalībnieki piedalās ikgadējās ĢMO tīkla sanāksmēs un citās EPNI zinātniskās sanāksmēs, kas saistītas ar ĢMO riska novērtējumu. Tā mērķis ir paaugstināt ES izstrādāto riska novērtējumu saskaņošanas līmeni.

Saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK un Regulu Nr. 1829/2003, ir jāveic riska novērtēšana, pirms tiek izsniegta atļauja konkrēta ĢMO izplatīšanai ES tirgū. EK lēmums izsniegt atļauju pieteikuma iesniedzējam attiecas uz visām DV un konkrēto ĢMO, ko bez ierobežojumiem var izplatīt visā ES teritorijā, ciktāl tas nav pretrunā ar Direktīvu 2015/412.

Direktīva 2001/18/EK un Regula Nr. 1829/2003 paredz, ka pirms ĢMO atļaujas izdošanas katrai DV kompetentajai institūcijai ir pienākums iesaistīties ĢMO riska novērtēšanā. Latvijā kompetentā institūcija ĢMO riska novērtēšanā ir BIOR. Tā pārraudzībā esošās zinātniskās komisijas uzdevums ir sniegt zinātniski pamatotu viedokli par ĢMO, kurus paredzēts izplatīt tirgū, veikt padziļinātu Latvijai saistošo ĢMO līniju izpēti un riska novērtējuma analīzi, kā arī izstrādāt riska novērtējuma ziņojumus.

Zinātniskā komisija 2018. gadā ir uzsākusi DV pieteikumu un EPNI atzinumu par ĢMO izplatīšanas tirgū novērtēšanu. Pieteikumi tiek izskatīti gan pārtikas, gan dzīvnieku barības jomā. Atbilstoši ES regulējumam, ja pastāv šaubas, vai ĢMO atļaujas pieprasītājs ir iesniedzis pilnīgu riska novērtējumu, BIOR kā Latvijas kompetentajai institūcijai ir tiesības pieprasīt ĢMO ekspertu panelim papildu riska novērtējumu vai informācijas iesniegšanu.

Pamatojoties uz plānu 2017.–2019. gadam, tika izvirzīts mērķis – izvērtēt 12 riska novērtējuma atzinumus. Šobrīd zinātniskā komisija ir sagatavojusi komentārus par EPNI saņemto Syngenta iesniegumu ĢM kukurūzas (MIR604 maize) importa ES autorizēšanas atjaunošanai un komentārus par soju MON 87751. Pieteikumi iesniegti saskaņā ar Regulu Nr. 1829/2003, un zinātniskā komisija sniegusi komentārus, pamatojoties uz Direktīvu 2001/18/EK un noteikumiem Nr. 457, par trīs mēnešu konsultāciju periodu ar DV kompetentajām iestādēm. Norit darbs pie sojas GMB151 pieteikuma un kokvilnas GHB811 pieteikuma riska novērtējuma, kā arī regulāri tiek izskatīti EPNI piedāvātie pieteikumu varianti.

Tā kā ir jānodrošina Latvijas līdzdalība riska novērtēšanā, ir būtiski turpināt darbu pie DV pieteikumu izvērtēšanas pirms ĢMO izplatīšanas tirgū.

2.4. ĢMO izplatīšana tirgū Latvijā

ĢM kultūraugu audzēšanas jautājums Latvijas teritorijā pašlaik nav aktuāls, jo ES atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzas līniju MON810.

Turklāt Latvija atbilstoši Direktīvai 2015/412 ir izslēgta no audzēšanas atļaujās noteiktā ģeogrāfiskā apgabala astoņām ĢM kukurūzas šķirnēm (MON810, 1507, Bt11, GA21, 59122, MIR604, Bt11xMIR604xGA21 un 1507x59122).

Pēc lopbarības ražotāju sniegtajiem datiem, ĢMO sojas spraukumu patēriņš dzīvnieku barības maisījumu ražošanā 2018. gadā bija 23 760 tonnu un 2017. gadā – 22 850 tonnu (neiekļaujot to ražotāju datus, kas gatavo dzīvnieku barību savam patēriņam).

ES, tostarp Latvijā, ievestās ĢM pārtikas un dzīvnieku barības daudzums pēdējos gados nav būtiski mainījies.

Komerciālie ražotāji – dzīvnieku barības rūpnīcas – pagājušajā gadā dzīvnieku barības ražošanā izmantojuši tikai ĢM soju, pamatojot to ar apsvērumu, ka barība ar konvencionālo soju ir dārgāka. ĢM soja ir arī lētākais pieejamais olbaltumvielu avots. Tonna ĢM sojas ir apmēram par 15–20 % lētāka nekā tonna konvencionālās sojas.

Latvijā 2017. gadā zinātnieki, sadarbojoties ar uzņēmumiem, kas Latvijā ieved sēklas audzēšanai, kā arī ar PVD, kas kontrolē dzīvnieku barībai ievesto augu materiālu, ievāca paraugus tālākām analīzēm. Papildu paraugi tika iegūti no atsevišķiem dzīvnieku barības ražotājiem, kā arī no Latvijas teritorijā ievestām petūniju sēklām un stādiem. Kopumā tika ievākti un pārbaudīti 182 sēklu un dzīvnieku barības paraugi, kā arī 11 petūniju paraugi. Divos no pārbaudītajiem sēklu paraugiem tika konstatēta ĢM sojas MON40-3-2 un ĢM kukurūzas MON810 klātbūtne. Viens no dzīvnieku barībai importētajiem sojas paraugiem saturēja MON40-3-2 un viens no rapšu raušu paraugiem – GT73 1,04 ± 0,01 %. Tā kā visi 11 petūniju paraugi bija ĢMO pozitīvi, tirdzniecības vietām tika noteikts šīs šķirnes izņemt no tirdzniecības, jo ES teritorijā nav atļauts audzēt vai izplatīt tirgū nevienu ĢM petūnijas šķirni. Attiecībā uz ĢM petūnijām zinātniskā komisija ZM uzdevumā veica vides risku novērtējumu, un, ņemot vērā ģenētiskās modifikācijas veidu, petūniju bioloģiskās īpašības un ekspozīciju, secināja, ka sagaidāmā ĢM petūniju ietekme uz vidi nav būtiska.

Tā kā Latvijā palielinās interese par kultūraugu sugām, kurām ir potenciāli palielināts ĢMO piesārņojuma risks, kā, piemēram, sojai un rapsim, pieaug arī risks, ka potenciālās ĢM augu sēklas un pavairojamais materiāls Latvijas teritorijā ienāks no citām valstīm.

Dzīvnieku barības paraugu analīzes liecina, ka dzīvnieku barībai importētās kukurūzas paraugi lielākoties nesatur dzīvotspējīgu sēklu materiālu, tādēļ potenciālais risks no ĢM kukurūzas graudiem, ja tādi tiktu ievesti, ir mazs.

2.5. Ierobežošanas iespējas ĢMO izplatīšanai Latvijas tirgū

ĢM kultūraugu audzēšanas un ĢM produktu izplatīšanas ierobežošanai Latvija var piemērot kārtību, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. panta 5. punktu un Direktīvas 2001/18/EK 23. punktā sniegto drošības klauzulu, proti, pieņemt nacionālās normas ĢM kultūraugu audzēšanas un ĢM produktu ierobežošanai (aizliegšanai), par to argumentēti informējot EK un apturot atbilstošā EK lēmuma piemērošanu Latvijas teritorijā. Minētā norma ietverta arī likuma 5. panta trešajā daļā. Tā paredz, ka MK var noteikt pagaidu aizliegumus un ierobežojumus ES atļautu ĢMO izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja atbilstoši jauniem vai papildu zinātniskiem datiem konkrētā ĢMO izplatīšana tirgū var nodarīt kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi.

Zinātniskā komisija veic gan ĢMO riska novērtēšanu, gan pēc nepieciešamības sniedz zinātniski pamatotus argumentus, lai piemērotu drošības klauzulu. Zinātniskā komisija šobrīd saņem finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem ĢMO riska novērtēšanai plāna 2017.–2019. gadam ietvaros. Lai turpinātu nodrošināt Latvijas pilnvērtīgu dalību ES lēmumu pieņemšanā par ĢMO, valsts finansējums EPNI atzinumu ĢMO izplatīšanai tirgū novērtēšanai ir nepieciešams arī turpmāk.

Direktīvā 2015/412 noteikts, ka, piešķirot vai atjaunojot atļauju konkrētam ĢMO, DV var pieprasīt, ka atļauja tiek pielāgota noteiktam ģeogrāfiskam apgabalam, lai visā minētās DV teritorijā vai tās daļā audzēšana netiktu atļauta. Minētā norma ir ietverta arī nacionālajos normatīvajos aktos. Likuma 5. panta ceturtajā daļā noteikts, ka MK var noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ES atļautu ĢM kultūraugu audzēšanai. Latvija ir izmantojusi šo iespēju, lai savā teritorijā aizliegtu ĢM kultūraugu audzēšanu.

Latvijai ir svarīgi būt brīvai no ĢM kultūraugu audzēšanas, piemērojot piesardzības principu, lai novērstu apdraudējumu videi, tostarp bioloģiskai daudzveidībai, cilvēku un dzīvnieku veselībai, izmantojot ES un nacionālajos normatīvajos aktos ĢMO aprites jomā noteikto regulējumu.

Likuma 22. pants paredz, ka ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumu attiecīgā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Šo lēmumu var pieņemt pašvaldības, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos vai vides apstākļus vai, izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata. Patlaban Latvijā ir 96 novadu pašvaldības, kas noteikušas ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu.

2.6. Valsts uzraudzības un kontroles finansējums

Normatīvajos aktos noteikto BIOR uzdevumu izpildei no 2018. gada piešķirts valsts budžeta finansējums:

1) BIOR valsts budžeta apakšprogrammas 20.02.00 "Pārtikas aprites un veterinārmedicīnas valsts uzraudzības laboratoriskie izmeklējumi" prioritārajā pasākumā "Sadarbība ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), riska zinātniskā novērtēšana, pārtikas uzņēmumu darbības un eksporta veicināšana" šādā apmērā:

2) VAAD valsts budžeta apakšprogrammas "Augu veselība un augu aprites uzraudzība" prioritārajā pasākumā "Augu veselības un augu uzraudzības nodrošināšana" šādā apmērā:

Papildus valsts finansējums 5310 EUR apmērā 2020., 2021., 2022. gadam nepieciešamai ĢMO kontrolei sēklām un augu pavairošanas materiālam – pārbaudēm ar paraugu ņemšanu un iepakojumam (920 EUR); paraugu laboratoriskai izmeklēšanai (416 EUR), kā arī mācībām ārvalstīs jaunu riska faktoru izvērtēšanai un metodiku izstrādei (3974 EUR). Detalizētāks aprēķins un skaidrojums norādīts plāna 3. nodaļas tabulas "Indikatīvā finansējuma sadalījums atbilstoši rīcības virzieniem" 2. punktā.

2.7. Konstatētās problēmas

Ievērojot plānā 2017.–2019. gadam minētās problēmas, ar valsts piešķirto finansējumu un īstenoto zinātnisko projektu tās daļēji ir atrisinātas.

1. Nepilnīga ĢMO uzraudzība un kontrole pārtikā, dzīvnieku barībā, sēklās un augu pavairošanas materiālā

Latvijā par ĢMO uzraudzību, kontroli un paraugu noņemšanu ir atbildīgs PVD un VAAD.

No 2017. līdz 2019. gadam, īstenojot ĢMO kontroles programmu, PVD finansējuma trūkuma dēļ nav sasniedzis iepriekšējā plānā noteikto pārtikas un dzīvnieku barības paraugu skaitu iekšzemē un uz robežas.

2017. gadā paraugu izmeklējumu lielo izmaksu un nepietiekamā budžeta finansējuma dēļ ĢMO kontroles programma netika pilnībā īstenota, tāpēc pārtikas un dzīvnieku barības paraugi saistībā ar šo kontroles programmu uz robežas netika ņemti, bet tika noņemti četri dzīvnieku barības paraugi iekšzemē.

2016. gadā, sagatavojot plānu 2017.–2019. gadam, tika plānota 140 paraugu izmeklēšana pirmajā plāna darbības gadā, bet otrajā un trešajā gadā – 142 paraugu izmeklēšana. Šādi rezultatīvie rādītāji tika saglabāti, arī sagatavojot budžeta pieprasījumu prioritārā pasākuma ietvaros. Izmeklējumu skaits un nepieciešamais finansējums tika aprēķināts, ņemot vērā 2016. gadā aktuālo izmeklējumu cenu –151,65 EUR pārtikai un 151,56 EUR dzīvnieku barībai. Tā kā 2018. gadā faktiskā izmeklējuma cena bija 187,92 EUR (pārtikai un dzīvnieku barībai), ar piešķirto finansējumu nebija iespējams izmeklēt iepriekš plānoto paraugu skaitu. 2018. gadā ir noņemti astoņi dzīvnieku barības paraugi iekšzemē un četri paraugi uz robežas, kā arī 81 pārtikas paraugs iekšzemē un 10 paraugi uz robežas.

2019. gadā plānots noņemt astoņus dzīvnieku barības paraugus iekšzemē un 12  paraugu uz robežas, kā arī 81 pārtikas paraugu iekšzemē un 22 paraugus uz robežas.

Ņemot vērā BIOR veikto aktuālo izmeklējumu cenu kalkulāciju, 2020. gadā viena parauga izmeklējuma cena pārtikai un dzīvnieku barībai būs 195,40 EUR, tātad attiecīgi ir jāsamazina izmeklējamo paraugu daudzums.

Plānā 2017.–2019. gadam minētās problēmas, kas saistītas ar VAAD noteikto funkciju neizpildi riska vadības rekomendāciju trūkuma dēļ, daļēji ir atrisinātas. Pēc VAAD ierosinājuma 2016.–2018. gadā ir īstenots zinātniskais projekts. Pamatojoties uz zinātniskajā projektā izstrādātajām rekomendācijām, VAAD ir sagatavojis tirgus monitoringa plānu ĢM sēklām un pavairošanas materiālam. Tas ļaus uzlabot ĢMO uzraudzību un kontroli sēklām un pavairošanas materiālam, tādējādi ar pašlaik pieejamo finansējumu pildot normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības un kontroles funkcijas. Pilnvērtīgai ĢMO uzraudzībai un kontrolei sēklām un pavairošanas materiālam ir nepieciešams stiprināt VAAD kapacitāti.

2. Novērsts ĢMO riska novērtēšanas sistēmas un Latvijai aktuālo ĢMO riska faktoru novērtēšanas trūkums

Ņemot vērā zinātniskajai komisijai valsts piešķirto finansējumu, ir nodrošināta ĢMO riska novērtēšana, kā arī ir uzsākta dalība ĢMO izplatīšanai tirgū pieteikumu un EPNI atzinumu novērtēšanā. Komisijas eksperti veic padziļinātu Latvijai saistošo ĢMO līniju izpēti un riska novērtējuma analīzi. Komisija darbu uzsāka 2018. gada vidū un ir izskatījusi četrus pieteikumus, kā arī plāno vēl četrus izskatīt līdz 2019. gada beigām.

Zinātniskās komisijas funkciju nodrošināšanai arī turpmākajos gados ir nepieciešams valsts budžeta finansējums patlaban piešķirtajā apmērā.

3. ĢMO tiesiskā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamība

Likumā ir jāprecizē VAAD funkcijas ĢMO ierobežojumu vai aizliegumu noteikšanā sēklām un pavairošanas materiālam. Pašlaik likumā noteiktais ĢMO piejaukuma slieksnis konvencionālajās un bioloģiskajās sēklās Latvijā ir optimāli nosakāmā tehniskā nulle. Tomēr, normatīvajos aktos nosakot stingrākas prasības attiecībā uz ĢMO izplatīšanas ierobežošanu, likumā tiktu paredzēts, ka ir aizliegts izplatīt sēklas, kurās konstatēts jebkāds ĢMO piejaukums, tā ierobežojot arī ĢM kultūraugu audzēšanas iespējas Latvijā.

Likuma 33. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka, rodoties nopietniem draudiem cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, uzraudzības un kontroles institūcijām ir tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ĢMO apritē. Ja tiek novērots apdraudējums cilvēka un dzīvnieka veselībai vai videi, attiecībā uz ES tirgū atļautajiem ĢMO ir nepieciešams zinātniskās komisijas atzinums par draudu līmeni, tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka zinātniskā komisija, kas veic arī ĢMO riska novērtēšanu, pēc kontrolējošo institūciju pieprasījuma sniedz atzinumu par draudu līmeni.

Ņemot vērā iespējamos draudus neatļautu ĢM dzīvnieku nonākšanai Latvijas tirgū, ir lietderīgi paplašināt PVD funkcijas, paredzot īstenot ĢM dzīvnieku uzraudzības un kontroles pasākumus. Lai gan pašlaik ES tirgū nav atļauts izplatīt nevienu ĢM dzīvnieku, norit plaši zinātniskie pētījumi par ĢM dzīvnieku izveides, kā arī ES tirgū jau ir nonākušas neatļautas ĢM dekoratīvās zivis. Potenciālie ĢM dzīvnieku izmantošanas draudi saistās ar iespējamo transgēnu noplūdi dabiskajā ekosistēmā, palielinātu dzīvnieku agresivitāti, jaunām alerģiskām reakcijām, lietojot uzturā šādu dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī jauniem slimību draudiem.

Ministru kabinets 2019. gada 17. septembra sēdē (prot. Nr. 42 19. §) ir atbalstījis Zemkopības ministrijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā". Tādējādi tiks nodrošināts augsts drošuma līmenis visos ĢMO aprites posmos.

3. PLĀNA MĒRĶIS, RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI

Indikatīvā finansējuma sadalījums atbilstoši rīcības virzieniem

Zemkopības ministra vietā –
veselības ministre I. Viņķele