Par Latvijas un Zviedrijas dialoga tālāku izvēršanu

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Turpinājums no 1.lpp.

Modernizācijas jēdzienu lietoju, runājot arī par valsts aizsardzības jomu. Latvijā atradās nederīga padomju militārā infrastruktūra, un šajos gados to pamatīgi pārveidojam. Ciešā dialogā ar NATO dalībvalstīm un citām valstīm apgūstam gadsimtu mijai atbilstošo izpratni par drošību.

Tādējādi telpa, kas ilgāk nekā 40 gadus bija izteikta Austrumu un Rietumu bloku robežšķirtne, kļūst par reģionu, kurā jaunās Eiropas sadarbības tendences apliecina sevi visspilgtāk. Tās nav skatāmas atrauti no Eiropas sadarbības kopējā konteksta. Gluži pretēji — mūsdienu Baltijas jūras reģions ir integrēta eiroatlantiskās telpas sastāvdaļa tā drošības, stabilitātes un arī ekonomiskās sadarbības aspektos. Mums ir pavērusies unikāla iespēja nostiprināt šīs attīstības tendences.

Latvijai ir stabilas ilgtermiņa nacionālās intereses — sakļauta un harmoniska sabiedrība, integrēta Baltija un integrēts reģions Eiropā. Dalība padziļinātā un paplašinātā Eiropas Savienībā izriet no vēlmes veidot atvērtu laikmetīgu valsti un ekonomiku. Tā ir arī iespēja mazai valstij būt dalībniecei lēmumu pieņemšanas mehānismos tad, kad runa ir par kopējām Eiropas interesēm.

Esam gandarīti par Zviedrijas un citu valstu atbalstu mums šajā procesā. Mums ir svarīgi padomi, kuri vērš mūsu uzmanību uz sabiedrības iekšējās integrācijas procesu nozīmi. Mums ir svarīgi padomi par apdraudējumiem mūsu valsts sekmīgai un stabilai attīstībai un par nacionālo interešu sasniegšanu.

Dāmas un kungi!

Globalizācijas iespaidā iezīmējas pārmaiņas valstu ārpolitikas apziņā. Globalizācija liek šai apziņai būt laikmetīgai un atteikties no novecojušiem stereotipiem starpvalstu attiecībās.

Pretstāvēšanas ideoloģiju nomaina iesaistes ideja, kas kļūst par ikdienas praksi. Konfrontatīvā drošība kļūst par jēdzienu no politiskās vēstures grāmatām. Eiroatlantiskajā telpā tagad runājam par kooperatīvo drošību. Drošība nav iedomājama kā vienošanās, kas būtu ietverta divpusējos paktos. Laikmetīga drošības politika saistāma ar daudzpusējās sadarbības ideju. Valstu savstarpējā uzticēšanās noteikti sekmē drošību. Tāpēc uzticības veicināšana kļuvusi par nozīmīgu daļu jaunās Eiropas politikā.

Mūsu mērķis ir veidot tādu ārpolitiku, kas vienlaikus mudina un palīdz iesaistīt Krieviju Eiropas politiskajās norisēs. Latvijai ir svarīgi, lai gan Zviedrijā, gan Eiropā mūs uztvertu kā valsti, kas domā ar identisku atbildību gan par reģionu, gan par Eiropu kopumā. Labas kaimiņattiecības ar Krieviju un citām kaimiņvalstīm mums ir svarīgas kā politiska un cilvēciska vērtība.

Latvija apzinās ģeopolitisko sasaisti ar abām citām Baltijas valstīm. Atskatoties uz kopā noieto ceļu, jāatzīst, ka esam īsā laikā veikuši darbu, kas citām Eiropas valstīm prasījis gadu desmitus. Tas sakāms par dialogu ekonomikā, politikā, arī militārajā jomā. Trīs Baltijas valstis turpina attīstīt praktisko sadarbību, kas pakāpeniski pārvērš mūs integrētā ekonomiskā, informācijas un drošības telpā.

Protams, jautājums par Baltijas valstu vienotību ir arī dziļi emocionāls, jo tas skar mūsu valstu politisko identitāti. Tāpēc bieži var dzirdēt arī šaubas par to, vai vispār pastāv Baltijas sadarbība un vai tā ir vispār vēlama. Apzinoties, ka katra mūsu valsts paplašina savu ārpolitisko apziņu, domāju, ka Baltijas sadarbība būs viena pastāvīga dimensija tanī.

Latvijai un Baltijai kopumā ir liels izaicinājums būs asociētai Baltijas jūras reģionā. Īpaši ņemot vērā to, kāda ietekme pasaules politiskajos procesos ir Zviedrijai un Ziemeļvalstīm kopumā un kādu cieņu tās bauda. Tā iegūta ar morālu ārpolitiku un internacionālismu, kā arī pateicoties sekmīgām palīdzības programmām. Pasaulē uzticas Zviedrijai, un tam ir arī liela nozīme, Baltijas jūras reģionā veidojot attiecības ar Krieviju.

Vēlos uzsvērt, ka Zviedrijas aktivitāte Eiropas politiskajos procesos nepārprotami kalpo arī mūsu interesēm. Esmu gandarīts, konstatējot, ka mūsu valstīm ir līdzīgs redzējums par galvenajiem jautājumiem pasaules, Eiropas un Baltijas jūras reģiona politikā.

Laika distance palīdz mums vēl augstāk vērtēt Zviedrijas ātro un atbilstošo reakciju uz norisēm Eiropā 90. gadu sākumā. Ar tās atbalstu tika izveidota Baltijas jūras valstu padome. Tur uzreiz tika iesaistītas neatkarību atguvušās valstis. Tas noteikti ir palielinājis stabilitāti un drošību visā reģionā.

Baltijas valstis aktīvi iesaistījās šajās aktivitātēs un, kā jau minēju, saista lielu nākotni ar tālāku sadarbības nostiprināšanu reģionā. Konkrētas cerības saistām ar 1998.gada janvāri, kad Rīgā notiks Baltijas jūras valstu premjerministru otrā tikšanās.

Dāmas un kungi!

Baltijas jūras reģionā ir ļoti dažādas valstis. Tieši tāpēc ir īpaši saistoši domāt par to, kā veidojas šī reģiona sadarbības identitāte. Šobrīd vēlamas ir visas idejas, kas mēģina iezīmēt jaunu laikmetīgu horizontu sadarbībai reģionā. Vēlami ir izmantot esošos institucionālos ietvarus.

Mūsu reģiona valstīm jau šobrīd ir pieejami daudzveidīgi sadarbības ietvari. Būtiska ir diskusija par vienotu nākotnes redzējumu, par reģiona jauno identitāti.

Par atzīstamu jaunu ieguldījumu ir jāuzskata gan Hanzas stratēģija, gan “Amber Gateway” priekšstats, gan Krievijas nesenās iniciatīvas sadarbības veicināšanai, gan aicinājums pastiprināt Eiropas Savienības politiku reģionā caur Ziemeļu dimensiju. Nopietna uzmanība jāvelta, lai apspriestu arī reģiona transatlantiskās dimensijas saglabāšanu un pastiprināšanu.

Trīs Baltijas valstu prezidenti nesen savā kopējā sarunā augstu novērtēja Krievijas Federācijas prezidenta iniciatīvu. Būtībā Krievija tādējādi ir paudusi nepieciešamību domāt par nākamo gadu un gadu desmitu sadarbības modeli Baltijas jūras reģionā. Tā noteikti attiecināma uz ekonomiku, sociālo un humanitāro jomu, kā arī uz ekoloģiju un kultūru.

Dāmas un kungi!

Modernizācijas politika ir vērojama visās Eiropas valstīs. Tas ir šīsdienas imperatīvs. Šai politikai Latvijā nav alternatīvas, tieši tāpat kā ir neiespējami iedomāties pozitīvu alternatīvu Eiropas valstu kopīgajiem centieniem pilnveidot iekļaujošu sadarbību. Šajā procesā jau bijis daudz pozitīvu brīžu, tomēr ir jāapzinās, ka veiksmīgu galarezultātu var nodrošināt tikai laikmeta garam atbilstoša izvēle arī nākotnē.

Vēlreiz pateicos par iespēju jūs uzrunāt un būšu priecīgs dzirdēt jūsu jautājumus un komentārus.

Runa “Laikmetīga Latvija jaunajā Eiropā” Zviedrijas Ārpolitikas institūtā Stokholmā — 1997.gada 25.novembrī