Informācija

Par savu cukuru no savām cukurbietēm

Vēl gan cukurbiešu ražas vākšana visās saimniecībās nav beigusies, taču jau tagad var lēst, kāds būs pašu mājās izaudzētā salduma daudzums. Ziņas par izaudzēto cukurbiešu ražu un prognozes par gaidāmo cukura iznākumu ir apkopojusi Latvijas Cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju asociācija, un asociācijas prezidente Valija Zabe tās neliedza arī “Latvijas Vēstnesim”:

— Liepājas cukurfabrika šogad pieņems un pārstrādās apmēram 63 000 tonnu cukurbiešu, jelgavnieki pārstrādei pieņems 185 000 tonnas biešu, bet Jēkabpils fabrika pārstrādās 98 000 tonnas cukurbiešu. Tātad kopumā Latvijas cukurfabrikas no cukurbiešu audzētājiem būs pieņēmušas un pārstrādājušas 346 000 tonnas cukurbiešu.

Liepājas fabrika plāno, ka cukura iznākums no pieņemtajām cukurbietēm būs aptuveni 7500 tonnu, Jelgavas cukurfabrikā cukura iznākums ir plānots ap 23 000 tonnu, bet jēkabpilieši domā saražot 12 000 tonnas cukura no pašmāju bietēm. Pavisam valstī no Latvijā izaudzētajām cukurbietēm saražotā cukura šajā sezonā būs vismaz 42 500 tonnu, bet pieredze liecina, ka šis skaitlis reāli varētu būt arī lielāks — vairāk nekā 43 000 tonnu.

Pašlaik ir grūti precīzi noteikt cukurbiešu vidējo ražu valstī, jo audzis ir ļoti nevienmērīgi. Piemēram, Bauskas rajonā cukurbietes briedušas varen ražīgi — tur lietus bija svētīgāks nekā citviet, Liepājas puses zemnieki nav ar savu audzējumu mierā — plānojuši vairāk, nedaudz apmierinātāki ir dobelnieki. Taču visumā raža varētu būt 25 — 30 tonnas no hektāra. Tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad ilgstošā sausuma iespaidā izauga tika 70 — 80 procenti plānotā biešu daudzuma, šis gads ir krietni labāks, uzskata Valija Zabe.

Latvijas cukura patēriņš gadā ir apmēram 80 000 — 100 000 tonnu. Pašu trīs cukurfabrikas šobrīd spēj saražot mazāko pusi no nepieciešamā cukura daudzuma.

— To, kā mums trūkst, saražosim no jēlcukura,— saka Valija Zabe.— Katra Latvijas cukurfabrika apstrādās jēlcukura daudzumu proporcionāli pārstrādāto cukurbiešu daudzumam. Taču vēl šobrīd valstī tiek izsniegtas licences un ievests cukurs gan pārstrādei, gan vairumtirdzniecībai, tā ka par cukura trūkumu mūsu iedzīvotāji sūdzēties nevarēs. Tiesa, ar cukura ievešanu pārstrādei ar atvieglotiem noteikumiem tā saucamajam reeksportam mēs, biešu audzētāji un pārstrādātāji, neesam apmierināti, un Zemkopības ministrijas speciālisti solīja, ka šāda veida licences turpmāk vairs izsniegtas netiks.

Taču, kā tur īsti ar licencēm ir, vaicājām Zemkopības ministrijas Tirgus politikas departamenta Tirdzniecības ekonomisko nosacījumu nodaļas vecākajam referentam Robertam Māklerim. Viņš teica, ka noteiktu daudzumu izejvielu pārstrādei, tajā skaitā arī cukuru, mūsu valstī ieved ar atvieglotiem noteikumiem — nemaksājot ievedmuitu un PVN — tie uzņēmumi, kuri attiecīgu daudzumu produkcijas eksportē. Tas ir reeksports, ko pieļauj Latvijas normatīvie akti. Taču reizēm rodas šaubas, vai noteiktajā laika periodā, ko nosaka VID, tiek izvests viss daudzums produkcijas, ko paredzēts eksportēt — vai nerodas “noplūde”. Šādas šaubas izsaka cukurbiešu audzētāji. Tādēļ, lai pārliecinātos par šo aizdomu patiesumu vai lai arī tās kliedētu, šobrīd vairākas kompetentas iestādes pārbauda dažu uzņēmumu un firmu visus oficiālos dokumentus. Ja tiks atklāti pārkāpumi, tad no licences būs jāatvadās. Taču nākotnē šī sistēma par cukura ievešanu ar atvieglotiem noteikumiem acīmredzot tiks likvidēta. Domājams, ka no nākamā gada, jo nekas nenotiek vienā dienā. Pašlaik tiek izstrādāts attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projekts, kas jau ir akceptēts valsts sekretāru sanāksmē un izsūtīts ministrijām atzinuma sniegšanai. Tas paredz cukura ievešanu vispārējā kārtībā — ar visu nodevu un nodokļu maksāšanu. Taču līdz jauno noteikumu izstrādāšanai un pieņemšanai spēkā ir esošā licencēšanas kārtība.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības redaktore