Ministru kabineta noteikumi Nr. 506

Rīgā 2019. gada 5. novembrī (prot. Nr. 51 2. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk – specifiskais atbalsts) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – trešā projektu iesniegumu atlases kārta);

1.2. specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi;

1.3. specifiskā atbalsta trešajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.

3. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs.

4. Specifiskā atbalsta trešo projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

5. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 38 932 643 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 11 679 793 euro un privātais finansējums – 27 252 850 euro.

6. Atbalsts specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.

7. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros vienam finansējuma saņēmējam un viņa saistītajiem uzņēmumiem maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 1 000 000 euro. Saistītās personas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai.

8. Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4. punktu ir 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

9. Specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji un to vērtības:

9.1. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji:

9.1.1. enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā – 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 euro;

9.1.2. atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā – 51 %;

9.2. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:

9.2.1. atbalstu saņēmušo komersantu skaits – 12 komersanti;

9.2.2. enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem – 32 913 MWh/gadā;

9.2.3. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 2,3 MW;

9.2.4. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 3051 CO₂ ekvivalenta tonnas.

10. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II. Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības

11. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais uzņēmums un viena no tā darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas C sadaļa).

12. Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības noteiktais funkcionālais zonējums Latvijas Republikas pašvaldības teritorijā, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu atjaunošana un būvniecība un kurā projekta iesniedzējs veic un pēc noslēguma maksājuma veikšanas turpina saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē.

13. Projekta iesniegumā iekļautajā rūpnieciskās ražošanas ēkā, ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un ar tām vismaz vienu gadu ir veikts nepārtraukts ražošanas process. Ja projektā plānotas investīcijas noliktavu ēkās, tad attiecīgajā ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un attiecīgajā noliktavā ir uzglabāta produkcija, starpprodukcija vai ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamie izejmateriāli.

14. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās rūpnieciskās ražošanas ēkās, noliktavās, inženierbūvēs vai inženiersistēmās, kuras:

14.1. atrodas vienā rūpnieciskās apbūves teritorijā;

14.2. ir nepieciešamas vienota ražošanas procesa nodrošināšanai.

15. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ieguldījumus veic rūpnieciskās ražošanas ēkās un noliktavās, kas atbilst būvju klasifikācijas kodam 125 saskaņā ar būvju klasifikācijas noteikumiem, kā arī inženierbūvēs, ražošanas iekārtās un inženiersistēmās.

16. Investīcijas noliktavu ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ēkā tiek patērēta enerģija mikroklimata regulēšanai un noliktavas ēka ir tiešā veidā saistīta ar projekta iesniedzēja saražotās produkcijas vai izejvielu uzglabāšanu.

17. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās.

18. Projekta iesniedzējam ir īpašuma, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības, vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, inženierbūvi, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, nomas, lietojuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.

19. Projekta iesniedzējam ir īpašumtiesības uz ražošanas iekārtām, kuras projekta ietvaros plānots aizvietot ar energoefektīvākām ražošanas iekārtām.

20. Projekta iesniegumam pievieno ēkas energosertifikāta kopiju un pārskatu par rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Ēkas energosertifikāta kopiju iesniedz, ja projekta ietvaros tiek īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ražošanas ēkā vai noliktavā, tai skaitā inženiersistēmās, neatkarīgi no tā, vai inženiersistēmas nodrošina ražošanas procesa darbību vai tikai ēkas mikroklimatu.

21. Šo noteikumu 20. punktā minētā ēkas energosertifikāta kopija nav jāiesniedz Ēku energoefektivitātes likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos.

22. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja:

22.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

22.2. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta nosacījumiem, tostarp projekta iesniedzējs ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem.

23. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. panta 1. punktā.

III. Atbalstāmās darbības

24. Finansējumu piešķir šādām darbībām:

24.1. rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana;

24.2. energoefektīvāku ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;

24.3. sekundāro energoresursu atgūšana no ražošanas procesiem;

24.4. inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide ražošanas ēkā, noliktavā un ražošanas teritorijā;

24.5. ieguldījumi atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;

24.6. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

24.7. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.

25. Finansējumu nepiešķir ieguldījumiem, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2. punktā.

IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

26. Projekta attiecināmās izmaksas ir:

26.1. tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas:

26.1.1. ēkas energosertifikāta un pārskata par rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām (1. pielikums) sagatavošana;

26.1.2. sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma, ietekmes uz vidi novērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;

26.1.3. būvprojekta, būvprojekta minimālā sastāvā un vienkāršotās atjaunošanas vai pārbūves projekta izstrādes izmaksas;

26.2. projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;

26.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

26.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

26.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas, ja attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

26.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu. Nosacījums attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata;

26.4. rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

26.5. rūpnieciskās ražošanas ēkas, noliktavas un ražošanas teritorijas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas;

26.6. būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas;

26.7. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas izmaksas;

26.8. energoefektīvāku ražošanas iekārtu iegādes izmaksas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas, ja aizstāj esošās ražošanas iekārtas un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;

26.9. sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas procesiem paredzēto iekārtu iegādes izmaksas;

26.10. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai;

26.11. iekšējo un ārējo individuālo un lokālo siltumtīklu un aukstumapgādes sistēmu rekonstrukcijas izmaksas;

26.12. šo noteikumu 26.8., 26.9. un 26.10. apakšpunktā minēto iekārtu uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas, nepārsniedzot 10 % no šo noteikumu 26.8., 26.9. un 26.10. apakšpunktā norādīto izmaksu summas.

27. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 26. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

28. Šo noteikumu 26.1.3. un 26.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas arī tādiem projektiem, kuru ietvaros netiek veikti šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētie ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, bet projektā attiecināmo iekārtu uzstādīšanai ir nepieciešams veikt būvdarbus.

29. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

29.1. izmanto tikai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas vajadzībām;

29.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, izņemot šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas;

29.3. radušās, ievērojot drošas finanšu vadības principu, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 33. pantu.

30. Šo noteikumu 26.1.3. un 26.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas.

31. Šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.3. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

32. Šo noteikumu 26.7. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

33. Ja projekta ietvaros plānots veikt rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas ēkas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbus tādā rūpnieciskās ražošanas ēkā vai noliktavas ēkā, kurā atrodas arī projekta iesniedzēja administratīvās telpas, un darbus nav iespējams veikt, nenodalot administratīvās telpas no kopējās rūpnieciskās ražošanas ēkas, visas ar rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja administratīvo telpu platība nepārsniedz 10 % no rūpnieciskās ražošanas ēkas kopējās platības.

34. Šo noteikumu 26.10. apakšpunktā norādītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu, ja šādu novērtējumu nepieciešams veikt.

35. Projektā darbus var sākt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums. Darbu sākums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem. Ja projekta iesniedzējs darbu projektā uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, izņemot darbības, kā rezultātā radušās 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas sākot ar 2019. gada 2. maiju, visas ar projektu saistītās izmaksas ir neattiecināmas.

36. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

36.1. lietotu ražošanas iekārtu un ražošanas procesus nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas;

36.2. līzinga maksājumi;

36.3. izmaksas, kas šo noteikumu 26. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz šo noteikumu 30., 31. un 32. punktā noteiktos izmaksu ierobežojumus;

36.4. nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 26.3. un 27. punktā minēto gadījumu;

36.5. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 26.6. apakšpunktā minēto gadījumu;

36.6. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

36.7. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu, izņemot šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas;

36.8. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;

36.9. šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pirms 2019. gada 2. maija;

36.10. izmaksas, kas saistītas ar fosilos energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšanu, modernizāciju vai nomaiņu pret citu fosilos energoresursus izmantojošu iekārtu.

37. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnībā samaksāts un kuri atrodas finansējuma saņēmēja bilancē.

V. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

38. Projekta iesniegumā minētās darbības īstenojamas 36 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

39. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:

39.1. plānotais enerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir ne mazāks kā 15 % gadā no pārskatā par ēkas energosertifikāta rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām aprēķinātā enerģijas patēriņa pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas konkrētajā ražošanas procesā, ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā vai tādas rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas siltumenerģijas patēriņā, kurā tiek veiktas investīcijas;

39.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš rūpnieciskās ražošanas ēkas vai noliktavas apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 110 kWh/m² gadā, ja projekta ietvaros plānots veikt šo noteikumu 26.4. un 26.5. apakšpunktā minētās darbības;

39.3. rūpnieciskās ražošanas ēku vai noliktavu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē;

39.4. līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, lai nodrošinātu projekta rezultātu monitoringu;

39.5. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas ik gadu līdz 31. janvārim atbildīgajā iestādē tiek iesniegts pārskats par enerģijas patēriņu rūpnieciskās ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā, vai ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā par pārskata gadu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu;

39.6. projekta īstenošanai nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);

39.7. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;

39.8. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek nodrošināta veikto investīciju ilgtspēja un projektā sasniegto rezultātu uzturēšana;

39.9. tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu, jeb zaļajām darba vietām un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur integrētas prasības, kas iekļautas normatīvajā aktā par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;

39.10. tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas un elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas nodrošina normatīvajā aktā par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību izpildi.

40. Sadarbības iestāde var lemt par vienpusēju līguma izbeigšanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī:

40.1. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto darbību īstenošanu nav uzsācis divpadsmit mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas;

40.2. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

40.3. pēc rūpnieciskās ražošanas ēkā vai noliktavā veiktas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 39. punktā minētajiem nosacījumiem;

40.4. ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu vai šo noteikumu 9. punktā norādīto rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanu.

41. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

42. Pēc līguma noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 17. marta noteikumu Nr. 130 "Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā" 16. un 19. punktu nodrošina finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansa maksājums nepārsniedz 40 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.

43. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs apņemas tās segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu.

44. Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki par sākotnēji projekta iesniegumā plānotajiem rādītājiem.

VI. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

45. Finansējumu šo noteikumu 26. punktā minēto izmaksu segšanai, kas ir radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, izņemot šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu.

46. Finansējumu šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās ne agrāk kā no 2019. gada 2. maija, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.

47. Šo noteikumu 26. punktā minētās attiecināmās izmaksas, izņemot šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas, specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir papildu ieguldījumu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktu.

48. Sīkie (mikro), mazie un vidējie uzņēmumi ir uzņēmumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajam.

49. Lielie uzņēmumi atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajam.

50. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota uzņēmuma līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Uzņēmumu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus. Viens vienots uzņēmums atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkta nosacījumiem.

51. Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts šo noteikumu 23. punktā minēto nozaru uzņēmumiem. Ja finansējuma saņēmējs darbojas šo noteikumu 23. punktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības šo noteikumu 23. punktā minētajās nozarēs negūst labumu no piešķirtā atbalsta pasākuma ietvaros.

52. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tai skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā, un ievērojot maksimāli pieļaujamo de minimis atbalsta apmēru, kas noteikts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu.

53. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas var apvienot ar citu valsts atbalstu, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktā noteikto un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā.

54. Specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsta apvienošana ir iespējama, ja visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta sniegšanu ieguldījumu projektā un projekta īstenošana nav uzsākta.

55. Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu glabāšanu 10 gadus, skaitot no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam.

56. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

57. Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.

58. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, sadarbības iestāde pārliecinās par finansējuma saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punktam un informē finansējuma saņēmēju par iespējamo atbalsta summu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punktam.

59. Ja atbalsts specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, tiek piemērots atbalsta piemērošanas periods atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 8. pantam.

60. Ja atbalsts specifiskā atbalsta trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu, tiek piemērots atbalsta piemērošanas periods atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktam un 59. pantam.

61. Ja finansējuma saņēmējs ir pārkāpis Komisijas regulas Nr. 1407/2013 un (vai) Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar attiecīgo regulu, kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktu, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs S. Ģirģens

1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 5. novembra
noteikumiem Nr. 506

Pārskats par rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes novērtējuma aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām

Ēkas adrese __________________________________________

Ēkas kadastra numurs XXXX XXX XXXX

Ēkas kadastra apzīmējums XXXX XXX XXXX XXX

Ēkas klasifikācija _____________________________________

Ēkas fasādes fotogrāfija

Informācija par pārskata izstrādi un apstiprināšanu

Pārskatu izstrādā un paraksta neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā un apstiprina komersanta (turpmāk – projekta iesniedzējs) atbildīgā amatpersona, lai apliecinātu, ka eksperta sniegtā informācija atbilst aktuālajai projekta iesniedzēja situācijai un ir pareiza.

1. Vispārīga informācija par komersantu

1.1. Informācija par komersantu

1.1.1.	Nosaukums
1.1.2.	Reģistrācijas numurs
1.1.3.	Juridiskā adrese
1.1.4.	Pamatdarbības nozare (NACE 2. red.)
1.1.5.	Kontaktpersona
1.1.6.	Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts)
1.1.7.	Atbildīgā komersanta amatpersona, kas apstiprina pārskatu (vārds, uzvārds, amats uzņēmumā)

1.2. Informācija par pārskatu

1.2.1.	Objekta apsekošanas datums
1.2.2.	Ēkas energosertifikāta numurs* (ja attiecināms)

Piezīme. * Ēkas energosertifikātu iesniedz, ja tiek veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ēkā (saskaņā ar Ēkas energoefektivitātes likumu).

2. Energoefektivitātes novērtējuma robežas

2.1. Energoefektivitātes novērtējuma robežas (aizpildāma obligāti)

Vienības nosaukums (ēka, tās daļa vai zona u. c.)	Vienību parametri (m, m2, m3 u. c.)	Energonesēju sadalījums un īss apraksts (energoresursi, enerģijas veids – siltumenerģija apkurei, karstajam ūdenim, dzesēšanai nepieciešamā enerģija, elektroenerģija, enerģijas uzskaites veids, skaitītāju daudzums u. tml.)	Energonesējs		Novērtētais saražotās/patērētās enerģijas apjoms
			siltumenerģija, kWh	elektroenerģija, kWh	kWh gadā	% no kopējā
Ēka (1. ražošanas cehs)
Enerģijas patēriņš ēkā		Apkures nodrošināšanai (1. siltumenerģijas skaitītājs)
		Karstā ūdens nodrošināšanai (1. siltumenerģijas skaitītājs)
		Apgaismojuma nodrošināšanai (1. elektroenerģijas skaitītājs)
		Mehāniskās ventilācijas nodrošināšanai (1. elektroenerģijas skaitītājs)
Enerģijas patēriņš ražošanas procesā
Produkcijas apstrāde		Tvaika izmantošana (1. tvaika skaitītājs)
		Elektroenerģija (2. elektroenerģijas skaitītājs)
Produkcijas ražošana		Elektroenerģija (3. elektroenerģijas skaitītājs)
		Siltumenerģija (2. siltumenerģijas skaitītājs)
Produkcijas iepakošana		Elektroenerģija (4. elektroenerģijas skaitītājs)
Ēka (2. ražošanas cehs)
Ēka (3. ražošanas cehs)
Katlumāja
Uzņēmuma teritorija (siltumtīkli, aukstumtīkli, teritorijas apgaismojums, teritorijas transports, cits ražošanas procesam nepieciešamais enerģijas patēriņa veids, kas nenotiek ēkā vai inženierbūvē)
Energosertifikātā novērtētā ēka/ražošanas process
Kopā						100 %
Neatkarīgā eksperta piezīmes par enerģijas sadalījumu

Piezīmes.
1. Pārskata 2.1. tabula ir aizpildāma obligāti, norādot precīzu enerģijas sadalījumu pa ēkām un ražošanas procesiem, atbilstoši ražošanas procesa specifikai.
2. Pārskata 2.1. tabula attiecas uz visu ražotni. Kopējām enerģijas patēriņa vērtībām jāsakrīt ar ražotnē patērētajiem kopējiem enerģijas daudzumiem, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās.
3. Pārskata 2.1. tabulā norādītajiem datiem jāsakrīt ar pārskata pārējām sadaļām.

2.2. Citi nosacījumi, kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu

Piezīmes.
1. Norāda papildu informāciju par ražošanas procesiem.
2. Norāda ēkas platības, kas atslēgtas no apkures, platības ar nevienmērīgu enerģijas patēriņu un ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām, norādot parametrus (piemēram, m², temperatūru), kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu.

2.3. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis	Ražošanas gads	Energoresursa veids	Energoresursa patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību)	Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas)	Nominālā jauda, kW	Vidējā svērtā jauda, kW	Darba stundas, gadā	Saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā	Patērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā	Pārbaudes akts (obligāts, ja iekārta tiek mainīta)
										pievienots (jā/nē)	datums

Piezīme. Norāda visas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kas tiek izmantotas ražotnē.

2.4. Elektroenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis	Ražošanas gads	Energoresursa veids	Energoresursa patēriņš vidēji gadā (norādīt mērvienību)	Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas)	Nominālā jauda, kW	Vidējā svērtā jauda, kW	Darba stundas, gadā	Saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā	Patērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā

Piezīme. Norāda visas elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas tiek izmantotas ražotnē.

2.5. Aukstuma ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis	Ražošanas gads	Energoresursa veids	Energoresursa patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību)	Sezonālais lietderības koeficients	Nominālā jauda, kW	Vidējā svērtā jauda, kW	Darba stundas, gadā	Saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā	Patērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā	Pārbaudes akts (obligāts, ja iekārta tiek mainīta)
										pievienots (jā/nē)	datums

Piezīme. Norāda visas aukstuma ražošanas iekārtas, kas tiek izmantotas ražotnē.

3. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums

3.1. Energoresursu patēriņa uzskaite

Tabulas aizpildāmas obligāti, energoresursi tiek norādīti pa visu ražotni, papildus var sadalīt arī detalizētāk – pa ražošanas procesiem.

Energonesējus norāda vismaz par pēdējiem diviem gadiem.

Energonesējiem, kam uzskaite nenotiek regulāri katru mēnesi, var norādīt tikai gada patēriņu.

3.1.1. Siltumenerģija no siltuma piegādātāja, MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

3.1.2. Kurināmie

Kurināmā veids _____________________________________________, kurināmā zemākā siltumspēja _________ kWh/kg

Apkures katla vidējais lietderības koeficients, kas noteikts pēc kurināmā zemākās siltumspējas _________

Pārvades siltuma zudumi _________ (%, ja apkures katls atrodas ārpus ēkas kondicionētās zonas robežas)

Patēriņš uzskaitītajās mērvienībās _________ (kg, m³, l)

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

Konversijas koeficients no m³ vai l uz kg _________

Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

Kurināmā patēriņš, pārrēķināts MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

Ja izmantoti vairāki kurināmā veidi, informāciju sniedz par katru kurināmā veidu atsevišķi, kā arī summāro tabulu par kurināmā patēriņu, pārrēķinātu MWh.

Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

3.1.3. Elektroenerģija, MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

3.1.4. Citi atsevišķi uzskaitītie dati

Aizpilda, ja ir atsevišķa uzskaite 3.3.1.–3.3.6. apakšpunktā minētajām sistēmām.

____________________________________ (nosaukums un mērvienība)

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

3.2. Ražošanas enerģijas patēriņa sadalījums

3.2.1. Energoresursu vidējais patēriņš pa mēnešiem un kopā gadā, MWh

Izmanto vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Norāda visus energonesējus, to sadalījumu pa sistēmām un mērķiem.

Energonesējs

Gads

Sistēma vai mērķis*

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

Skaidrojums par vērtībām, kuras iegūtas, pamatojoties uz uzskaitītā patēriņa sadalījumu pa sistēmām, vai kuras aprēķinātas vai pieņemtas standartos noteiktā kārtībā.

3.3. Enerģijas patēriņa sadalījums

Enerģijas patēriņa sadalījums	Izmērītais novērtējums*				Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh gadā)	Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh/m2 gadā)	Aprēķinātais novērtējums**
	siltum- enerģija, vidējais (kWh)	elektro- enerģija, vidējais (kWh)	kopējais, vidējais (kWh gadā)	īpatnējais (kWh/m2 gadā)			siltum- enerģija, vidējais (kWh)	elektro- enerģija, vidējais (kWh)	kopējais, vidējais (kWh gadā)	Īpatnējais (kWh/m2 gadā)
	1	2	1 + 2 = 3	4 = 3/kopējā platība	5	6	7	8	7 + 8 = 9	10 = 9/kopējā platība
Ēkas enerģijas patēriņš
3.3.1. Apkurei
3.3.2. Karstā ūdens sagatavošanai
3.3.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)
3.3.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)
3.3.5. Apgaismojumam
3.3.6. Papildu enerģija
3.3.7. Pārējais patēriņš
Ražošanas patēriņš
3.3.8. Tehnoloģiskās ūdens sistēmas
3.3.9. Tvaika sistēmas
3.3.10. Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas
3.3.11. Hidrauliskās sistēmas
3.3.12. Dzesēšanas sistēmas
3.3.13. Elektromehāniskās sistēmas
3.3.14. Citas sistēmas
3.3.15. Kopā
3.3.16. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumu

Piezīmes.
1. * Norāda vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Ja izmērītās enerģijas korekcija pārsniedz 10 % pret izmērītajiem vidējiem datiem, iesniedz detalizētu skaidrojošu aprēķinu, ko norāda 3.3.16. apakšpunktā.
2. ** Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk par 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m² gadā).

4. Pamatinformācija par ēku*

4.1. Informācija par ražošanas ēku

Klimatiskie dati

Meteoroloģisko datu vieta ____________________________________

Apkures perioda ilgums _________ dienas

Ārgaisa aprēķina temperatūra apkures periodā ____ °C

Saules starojums apkures periodā

debess pusēm: ziemeļiem _________, austrumiem _________, dienvidiem _________, rietumiem _________,W/m2

horizontālai virsmai _____________,W/m2

4.1.1.	Konstruktīvais risinājums
4.1.2.	Gads, kad ēka nodota ekspluatācijā
4.1.3.	Kopējā aprēķina platība (m2)
4.1.4.	Stāvi		4.1.4.1. pagrabs	(ir/nav)
			4.1.4.2. tipveida stāvi	(ir/nav)
			4.1.4.3. tehniskie stāvi	(ir/nav)
			4.1.4.4. jumta stāvs	(ir/nav)
4.1.5.	Ražošanas telpu platība (m2)
4.1.6.	Biroju telpu platība (m2)
4.1.7.	Noliktavu platība (m2)
4.1.8.	Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pievieno skici)		garums (m)
			platums (m)
			augstums (m)
4.1.9.	Iepriekš veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi
Nr. p. k.	Gads	Pasākums	Enerģijas ietaupījums no konkrētā pasākuma
			kWh, gadā	%
4.1.10.	Cita informācija

Piezīme. * Pārskata 4.–11. sadaļu aizpilda par katru rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu, kurā plānota energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana.

4.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām

Informācija norādāma par katru ēkas zonu, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās

Nr. p. k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums

Aprēķina platība

Zonas aprēķina platība

Vidējais augstums

Zonas vidējais augstums

Zonas aprēķina tilpums

Iekštelpu temperatūra

Aprēķina parametri apkures periodā*

temperatūra

perioda ilgums

faktiskā apmaiņa

Zonas faktiskā gaisa apmaiņa

vidējā svērtā**

āra gaisa

m2

m2

m

m

m3

°C

°C

°C

dienas

1/h

1/h

1.

2.

3.

Kopā

Vidēji

Piezīmes.
1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.
2. ** Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m³.

4.3. Informācija par zonām un telpu grupām ēkās ar izbūvētu dzesēšanas sistēmu

Nr. p. k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums

Aprēķina platība

Zonas aprēķina platība

Vidējais augstums

Zonas vidējais augstums

Zonas aprēķina tilpums

Iekštelpu temperatūra

Aprēķina parametri apkures periodā*

temperatūra

perioda ilgums

faktiskā apmaiņa

Zonas faktiskā gaisa apmaiņa

vidējā svērtā**

āra gaisa

m2

m2

m

m

m3

°C

°C

°C

dienas

1/h

1/h

1.

2.

3.

Kopā

Vidēji

Piezīmes.
1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.
2. ** Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m³.

5. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

5.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Norobežojošā konstrukcija	Materiāls(-i)	Biezums (mm)	Laukums (m2)	Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2K)	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)	Enerģijas patēriņš gadā (kWh)
1.
2.
3.
Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Termiskie tilti	Nosaukumi	Garums vai skaits (m vai gab.)		Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(mK) vai W/K	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)	Enerģijas patēriņš gadā (kWh)
1.
2.
3.
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR						HT (faktiskais) (W/K)
						HTR (normatīvais)* (W/K)
Kopējie siltuma pārvades zudumi gadā (kWh)
Neatkarīgā eksperta piezīmes, papildinformācija

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

6. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

6.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās*

6.1.1. Aprēķina parametri

Norādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)	Aprēķina tilpums, m3	Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju), 1/h	Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā, %	Gaisa plūsmas piegādes temperatūra, °C**	Darbības ilgums periodā, h	Ventilācijas siltuma zudumu koeficients, W/K**	Enerģijas patēriņš gadā, kWh
Kopējie siltuma zudumi ar ventilāciju gadā (kWh)
Cita informācija

Piezīmes.
1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.
2. ** Ievērojot rekuperāciju.

6.1.2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēma(-as)

Nr. p. k.	Iekārtas nosaukums, modelis	Ražošanas gads	Vidējā svērtā elektriskā jauda, kW	Darbības laiks gadā, h	Patērētais elektroenerģijas daudzums gadā, kWh	Saražotās enerģijas daudzums gadā, kWh
Pievienots gaisa kondicionēšanas un/vai ventilācijas sistēmas pārbaudes akts Pārbaudes akta sagatavotājs ___________________________ Pārbaudes akta datums _______________________________

Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.

6.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures periodā*

Norādīt pa zonām, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās.

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2						Saules siltuma ieguvumi (kWh/m2)	Ieguvumu izmantošanas koeficients	Kopējie siltuma ieguvumi
		metaboliskais siltums no iedzīvotājiem	izkliedētais siltums no ierīcēm	no apgaismojuma ierīcēm	no karstā ūdens sistēmām	no/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām	no/uz procesiem un priekšmetiem
										kWh/m2	kWh gadā
Kopējie siltuma ieguvumi
Cita informācija

Piezīme. * Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.

6.3. Siltumenerģijas pārvade ēkā

6.3.1.	Siltumenerģijas piegādes sistēma*		centralizēta siltumapgāde
				atkarīgā pieslēguma shēma
				neatkarīgā pieslēguma shēma
			lokāla siltumapgāde
			individuāla siltumapgāde
6.3.2.	Informācija par ēkas energobilancē esošajiem siltumpārvades tīkliem
6.3.3.	Apkures sistēma		vienas caurules
			divu cauruļu
			cita tipa (norādīt)
6.3.4.	Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās
6.3.5.	Cauruļvadu garums kondicionētās zonās
6.3.6.	Sildelementu un cauruļu tehniskais stāvoklis
6.3.7.	Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, %
6.3.8.	Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh
6.3.9.	Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri)
6.3.10.	Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, %
6.3.11.	Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, kWh
6.3.12.	Cita informācija

Piezīme. * Ja sistēmas atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.

6.4. Karstā ūdens sadales sistēma

6.4.1.	Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C)
6.4.2.	Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C)
6.4.3.	Karstā ūdens sagatavošana			sagatavošana siltummezglā
				centralizēta apgāde
				individuālā
6.4.4.	Karstā ūdens sadales sistēmas tips			bez cirkulācijas
				ar cirkulāciju
6.4.5.	Cauruļvadu garums		_________ kondicionētās zonās, _________ ārpus kondicionētās zonas
6.4.6.	Cauruļu tehniskais stāvoklis
6.4.7.	Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri)
6.4.8.	Cita informācija

7. Ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus plānots īstenot projekta ietvaros

7.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas

Nr. p. k.	Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums un sasniedzamais(-ie) rādītājs(-i)*	Enerģijas ietaupījums gadā				Primārās enerģijas ietaupījums		% no kopējā novērtētā enerģijas patēriņa
		kWh	MWh	kWh/m2	%	koeficients**	MWh gadā
Siltumenerģija, kopā
1.
2.
3.
Elektroenerģija, kopā
1.
2.
Kopā

Piezīmes.
1. * Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumā sasniedzamie rādītāji (norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, izmaiņas ventilācijas sistēmā u. c. izmaiņas).
2. ** Koeficients saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".

Cita informācija – norāda izmantoto koeficientu aprēķina metodi, ja notiek energoresursu aizvietošana utt.

8. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas

8.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Norobežojošā konstrukcija	Materiāls(-i)	Biezums (mm)	Laukums (m2)	Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K)	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)	Enerģijas patēriņš gadā (kWh)
1.
2.
3.
Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Termiskie tilti	Nosaukumi	Garums vai skaits (m vai gab.)		Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)	Enerģijas patēriņš gadā (kWh)
1.
2.
3.
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR						HT (faktiskais) (W/K)
						HTR (normatīvais)* (W/K)
Kopējie siltuma pārvades zudumi gadā (kWh)

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

8.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas

8.2.1. Aprēķina parametri*

Nr. p.k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)	Aprēķina tilpums (m3)	Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h)	Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C)**	Darbības ilgums periodā (h)	Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%)	Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K)**	Enerģijas patēriņš gadā (kWh)
Kopējie siltuma zudumi ar ventilāciju gadā (kWh)
Cita informācija

Piezīmes.
1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.
2. ** Ievērojot rekuperāciju.

8.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām

Nr. p. k.	Iekārtas nosaukums, modelis	Vidējā svērtā elektriskā jauda, kW	Iekārtas ražība, m3/h	Siltuma atgūšanas efektivitāte, %	Plānotais darba stundu skaits, h/gadā	Plānotais patērētās enerģijas daudzums, kWh/gadā	Plānotais saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā

8.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2						Saules siltuma ieguvumi, kWh/m2	Ieguvumu izmantošanas koeficients	Kopējie siltuma ieguvumi*
		metaboliskais siltums no iedzīvotājiem	izkliedētais siltums no ierīcēm	no apgaismojuma ierīcēm	no karstā ūdens sistēmām	no/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām	no/uz procesiem un priekšmetiem
										kWh/m2	kWh gadā
Kopējie siltuma ieguvumi
Cita informācija

Piezīme. * Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.

9. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

Nr. p. k.

Telpa vai telpu grupa*

Esošā situācija

Prognoze

Starpība

gaismekļi**

telpas vai telpu grupas platība

gaismekļa jauda, W

kopējā jauda, W/m2

stundas gadā, h

elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh

gaismekļi*

kopējā jauda, W/m2

stundas gadā, h

elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh

elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh

Kopā

Piezīmes.
1. *Ja projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas saistītas ar apgaismojuma nomaiņu, datus norāda pa telpu grupām.
2. ** Norāda spuldžu tipu, kopējo spuldžu skaitu. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.

10. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas

Nr. p. k.	Enerģijas patēriņa sadalījums	Esošā situācija*		Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas**		Starpība – enerģijas samazinājums*** (gadā)
		kopējais patēriņš (kWh gadā)	īpatnējais (kWh/m2 gadā)	kopējais patēriņš (kWh gadā)	īpatnējais (kWh/m2 gadā)
						kWh	MWh	%
10.1.	Apkurei
10.2.	Karstā ūdens sagatavošanai
10.3.	Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)
10.4.	Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)
10.5.	Apgaismojumam
10.6.	Papildu enerģija
10.7.	Pārējais patēriņš****
Cita informācija

Piezīmes.
1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti šī pārskata 5. nodaļā un 6. nodaļā.
2. ** Datiem precīzi jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti šī pārskata 8. nodaļā un 9. nodaļā.
3. *** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem, un datiem precīzi jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti šī pārskata 7. nodaļā.
4. **** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.

11. Energoefektivitātes rādītāja korekcija apkurei* (ja ēkas vidējais telpu augstums lielāks par 3,5 m)

Ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums	Novērtētais enerģijas patēriņš apkurei	Pieļaujamais enerģijas patēriņa līmenis apkurei*
m	kWh/m2 gadā	kWh/m2 gadā

Piezīme. * Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 15.³ punktu.

12. Pamatinformācija par ražošanas tehnoloģisko procesu

12.1. Ražošanas procesa anotācija

Piezīme. Apraksta ražošanas procesus, norāda darbības principus un pievieno shēmas.

12.2. Informācija par ražošanas procesa noslogotību

Darbības stundu skaits diennaktī		Darbības diennakšu skaits nedēļā
Darbības nedēļu skaits gadā		Darbības mēnešu skaits gadā

Piezīme. Var norādīt dažādus laikus dažādiem ražošanas procesiem.

13. Ražošanas iekārtu apraksts un enerģijas patēriņa dati

13.1. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtu elektroenerģijas patēriņu)*

Nr. p. k.	Iekārtu nosaukums, veids (iekārtu veidus izdala atsevišķi)	Ražošanas gads	Uzstādītā jauda, kW	Vidējā svērtā jauda**, kW	Darba stundu skaits gadā, h	Enerģijas patēriņš, kWh	Daļa no kopējā elektroenerģijas patēriņa, %	Izmērītais enerģijas patēriņš gadā, kWh
1.
2.
Kopā

Piezīmes.
1. * Norāda visas iekārtas, kurās tiek patērēta un saražota enerģija.
2. ** Norāda iekārtas patērēto jaudu.
3. Iekārtas var apvienot pa ražošanas vai tehnoloģiskajiem procesiem.
4. Detalizēti norāda iekārtas tajos ražošanas procesos, kuros paredzēts veikt energoefektivitātes pasākumu.

13.2. Tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtām, kurās tiek patērēti citi energonesēji)

Nr. p. k.	Iekārtas nosaukums, tips	Izmantotais energonesējs	Ražošanas gads	Energonesēja patēriņš gadā (norādīt apjomu un mērvienību)	Uzstādītā jauda, kW	Vidējā svērtā jauda, kW	Darba stundu skaits gadā, h	Iekārtas lietderības koeficients	Daļa no kopējā energonesēja patēriņa, %	Energonesēja patēriņš gadā, kWh
Kopā

Piezīmes.
1. Iekārtas var apvienot pa ražošanas vai tehnoloģiskajiem procesiem.
2. Detalizēti norāda iekārtas tajos ražošanas procesos, kuros paredzēts veikt energoefektivitātes pasākumu.

13.3. Saražotās produkcijas daudzums*

Produkts

Mērvienība

Gads

I**

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

20____

20____

Vidēji

Piezīmes.
1. * Aizpilda, ja tiek veikti pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai ražošanas procesos.
2. ** Ja nav uzskaites pa mēnešiem, norāda ikgadējo saražotās produkcijas daudzumu.

13.4. Citi nosacījumi, kas ietekmē ražošanas iekārtu energoefektivitātes novērtējumu

Piezīmes.
1. Apraksta saražotās produkcijas veidus un pieņemtās mērvienības.
2. Norāda vidējo enerģijas patēriņu uz vienu saražotās produkcijas vienību un aprēķina metodi.

14. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums rūpnieciskajā procesā

Norāda enerģijas patēriņu tikai ražošanas procesos

14.1. Siltumenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanai

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Kopējais enerģijas patēriņš, kWh

Kopējais vidējais (kWh gadā)

Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)

Kopējais enerģijas patēriņš, kWh

Eksperta izmantotās metodes apraksts

Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus. Norāda skaitītāju daudzumu vai apraksta aprēķina metodiku

14.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Kopējais enerģijas patēriņš, kWh

Kopējais vidējais (kWh gadā)

Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)

Kopējais enerģijas patēriņš, kWh

Eksperta izmantotās metodes apraksts

Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus. Norāda skaitītāju daudzumu vai apraksta aprēķina metodiku

14.3. Elektroenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanai

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Kopējais enerģijas patēriņš, kWh

Kopējais vidējais (kWh gadā)

Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)

Kopējais enerģijas patēriņš, kWh

Eksperta izmantotās metodes apraksts

Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus. Norāda skaitītāju daudzumu vai apraksta aprēķina metodiku

15. Citi rūpnieciskās ražošanas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus plānots īstenot projektā

15.1. Tehnoloģiskās iekārtas pirms un pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas*

Nr. p. k.

Iekārtas nosaukums, tips

Pirms energoefektivitātes pasākumiem

Iekārtas nosaukums, tips

Pēc energoefektivitātes pasākumiem

Starpība – energopatēriņš

uzstādītā jauda, kW

vidējā svērtā jauda, kW

lietderības koeficients

darba stundas gadā

energo- patēriņš, kWh

uzstādītā jauda, kW

vidējā svērtā jauda, kW

darba stundas gadā

energo- patēriņš, kWh

lietderības koeficients

kWh

%

1.

2.

...

Kopā

Piezīmes.
1.* Nenorāda iekārtas, kuru darbību un energoresursu patēriņu projekta īstenošana neietekmē.
2. Iekārtas obligāti norāda ar precīziem nosaukumiem un jaudu, izmantojot tehniskās pases vai iekārtu plāksnītes.
3. Norādot ražošanas vai tehnoloģisko procesu, papildus norāda arī iekārtas ar precīziem nosaukumiem un jaudu.

Cita informācija – apraksta iekārtas un to tehniskos rādītājus, ja nav pieejama tehniskā informācija vai arī energoefektivitātes pasākumi tiek veikti vienā vai vairākos ražošanas vai tehnoloģiskajos procesos

15.2. Ražošanas teritorijas apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

Nr. p. k.	Esošā situācija						Prognoze				Starpība
	gaismekļi**	telpas vai telpu grupas platība	gaismekļa jauda, W	kopējā jauda, W/m2	stundas gadā, h	elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh	gaismekļi*	kopējā jauda, W/m2	stundas gadā, h	elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh	elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh
1.
...
Kopā

Piezīmes.
1. * Ja projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas saistītas ar apgaismojuma nomaiņu, datus norāda pa telpu grupām.
2. ** Norāda spuldžu tipu un kopējo spuldžu skaitu. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.

15.3. Aizvietotā enerģija no fosilajiem energoresursiem

Nr. p. k.	Iekārtas nosaukums un tips	Vidējā svērtā jauda, kW	Lietderības koeficients	Darba stundas gadā	Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)	Aizvietotās enerģijas daudzums (%)	CO2 koeficients	CO2 emisiju samazinājums (t/gadā)
1.
...
Kopā:
Cita informācija

16. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc ražošanas tehnoloģiskā procesa energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas

Nr. p. k.

Enerģijas patēriņa sadalījums

Esošā situācija (aprēķinātie dati no 3. nodaļas)*

Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas*

Starpība – enerģijas samazinājums (gadā)**

Starpība – CO2 emisijas samazinājums (kgCO2 gadā)**

kopējais patēriņš (kWh gadā)

īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 emisija (kgCO2 gadā)

kopējais patēriņš (kWh gadā)

īpatnējais (kWh/m2 gadā)

CO2 emisija (kgCO2 gadā)

kWh

MWh

%

Ēkas enerģijas patēriņš

16.1.

Apkurei

16.2.

Karstā ūdens sagatavošanai

16.3.

Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)

16.4.

Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)

16.5.

Apgaismojumam

16.6.

Papildu enerģija

16.7.

Pārējais patēriņš***

Ražošanas patēriņš

16.8.

Tehnoloģiskās ūdens sistēmas

16.9.

Tvaika sistēmas

16.10.

Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas

16.11.

Hidrauliskās sistēmas

16.12.

Dzesēšanas sistēmas

16.13.

Elektromehāniskās sistēmas

16.14.

Citas sistēmas

Kopā

16.15. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumu

Cita informācija – eksperts norāda, kādi koeficienti izmantoti CO2 rādītāju ietaupījuma aprēķinam (elektroenerģija – 0,0555 kg CO2/kWh; centralizētā siltumenerģija – 0,1134 kg CO2/kWh, AER – 0,0 kg CO2/kWh; fosilajiem energoresursiem un lokālai siltumapgādei skatīt Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 42 "Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika" 1. pielikumā noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisijas faktorus)

Aizvietotā enerģija no fosilajiem energoresursiem

Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

Primārās enerģijas koeficients

Primārās enerģijas daudzums (kWh/gadā)

CO2 koeficients

Primārās enerģijas samazinājums, MWh gadā

CO2 emisiju samazinājums (t/gadā)

16.16.

Enerģijas un CO2 emisijas ietaupījumi, aizstājot ar fosilajiem energoresursiem saražoto enerģiju pret enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem

Kopā:

Piezīmes.
1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas norādīti citās šī pārskata nodaļās.
2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO₂ emisijas samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem.
3. *** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.

17. Informācija par projekta ietvaros sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotais enerģijas daudzums		MWh/gadā
Kopējais enerģijas ietaupījums		MWh/gadā
Primārās enerģijas ietaupījums		MWh/gadā
No atjaunojamajiem energoresursiem ražotā papildjauda		MW
Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā		t/gadā

Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energosertifikāta pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi paredzot vienādus pasākumus abos dokumentos.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā
	(vārds, uzvārds)		(paraksts)		(datums)

(reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrā)

(kontaktinformācija – tālrunis, e-pasts, adrese)

(uzņēmums, uzņēmuma reģistrācijas numurs (nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona)

(projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona, kas apliecina pārskatā sniegtās informācijas pareizību)

18. Papildus pievienojamā informācija

1. Ēkas un (vai) ražošanas iekārtas(-u) skice.

2. Ēkas un (vai) ražošanas iekārtas(-u) apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas (obligāti pievieno attiecināmo ēku un/vai iekārtu fotodokumentāciju).

3. ...

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs S. Ģirģens

2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 5. novembra
noteikumiem Nr. 506

Pārskats par enerģijas patēriņu pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā par 20____. gadu

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs S. Ģirģens