• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 5. novembra noteikumi Nr. 510 "Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma nolikums". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 8.11.2019., Nr. 227 https://www.vestnesis.lv/op/2019/227.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 511

Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 24. maija noteikumos Nr. 351 "Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu"

Vēl šajā numurā

08.11.2019., Nr. 227

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 510

Pieņemts: 05.11.2019.

OP numurs: 2019/227.8

2019/227.8
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 18 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 510

Rīgā 2019. gada 5. novembrī (prot. Nr. 51 10. §)

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma nolikums

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 7.1 punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums (turpmāk – tehnikums) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) pakļautībā esoša izglītības iestāde, kuras pamatuzdevums ir licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošana.

2. Tehnikuma darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, kā arī ministrijas izdotie tiesību akti.

3. Tehnikumam ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statuss, un tam ir konti Valsts kasē.

4. Tehnikumam var būt sava simbolika (himna, karogs, logo) un zīmogi, tai skaitā zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu tehnikuma nosaukumu valsts valodā un zīmogs ar lielā valsts ģerboņa attēlu, ko tas izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5. Tehnikuma juridiskā adrese – Egļu gatve 9, Priekuļi, Priekuļu pagasts, Priekuļu novads, LV-4126.

6. Profesionālās izglītības programmu īstenošanas vietas:

6.1. Egļu gatve 9, Priekuļi, Priekuļu pagasts, Priekuļu novads, LV-4126;

6.2. Valmieras iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101.

II. Tehnikuma darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

7. Tehnikuma darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, kā arī organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts profesionālās izglītības standartos (valsts profesionālās vidējās izglītības standartā un valsts arodizglītības standartā) (turpmāk – profesionālās izglītības standarti) noteikto mērķu sasniegšanu.

8. Tehnikuma darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība, īstenojot licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas.

9. Tehnikums papildus profesionālās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas.

10. Tehnikuma uzdevumi ir:

10.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īstenot licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas, radot labvēlīgus apstākļus izglītojamo intelektuālai, tikumiskai un fiziskai attīstībai, izvēloties izglītības procesam atbilstīgas darba metodes un formas;

10.2. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā un veicināt viņa pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;

10.3. veicināt zināšanu un prasmju apguvi, attieksmju veidošanos, kas izglītojamam nodrošinātu attiecīgā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmētu viņa konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos;

10.4. sekmēt izglītojamā pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos pašam pret sevi, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi, Latvijas valsti un Latvijas pilsoņa pienākumiem;

10.5. radīt motivāciju profesionālai attīstībai un tālākizglītībai un nodrošināt izglītojamam iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai profesionālās augstākās izglītības pakāpē, kā arī izglītībai mūža garumā;

10.6. sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu apguvi;

10.7. sadarboties ar darba devējiem un nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu teorētisko mācību un praktisko nodarbību, kā arī kvalifikācijas prakses apguvi;

10.8. izveidot profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

10.9. racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu, materiālos un personāla resursus.

III. Tehnikumā īstenojamās profesionālās izglītības programmas

11. Tehnikums pēc saskaņošanas ar ministriju īsteno licencētas un akreditētas profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides, interešu un citas izglītības programmas šādās izglītības tematiskajās jomās: individuālie pakalpojumi, inženierzinātnes un tehnoloģijas, informācijas un komunikācijas zinātnes, ražošana un pārstrāde (kokapstrāde), arhitektūra un būvniecība, mākslas, komerczinības un administrēšana, datorzinātnes, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (augkopība un dārzkopība). Tehnikums pēc saskaņošanas ar ministriju var īstenot izlīdzinošā kursa programmas vispārējās vidējās izglītības iegūšanai.

12. Tehnikums ir tiesīgs piedalīties starptautiskos projektos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt izglītojamo praksi ārvalstīs.

IV. Izglītības procesa organizācija

13. Izglītības procesa organizāciju tehnikumā nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, citi ārējie normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, tehnikuma darba kārtības noteikumi, iekšējās kārtības noteikumi un citi tehnikuma iekšējie normatīvie akti.

14. Izglītojamo uzņemšana tehnikumā, pārcelšana nākamajā kursā un atskaitīšana no tehnikuma notiek saskaņā ar tehnikuma iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību, ievērojot Profesionālās izglītības likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

15. Tehnikums var noteikt iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai tehnikumā.

16. Minimālo izglītojamo skaitu izglītības programmu uzsākšanai nosaka ministrija.

17. Licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošana ietver:

17.1. teorētiskās mācības vispārizglītojošajos un profesionālajos mācību priekšmetos;

17.2. praktiskos darbus un patstāvīgos darbus profesionālajos un vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, praktiskās mācības un kvalifikācijas praksi;

17.3. darba vidē balstītas mācības.

18. Profesionālās izglītības ieguves ilgumu un mācību slodzes ilgumu nosaka Profesionālās izglītības likums.

19. Licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas var tikt īstenotas grupu un individuālajās nodarbībās. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās ilgums – 40 minūtes.

20. Mācību slodzes sadalījumu nedēļas dienās attiecīgajā mācību gadā un semestrī atspoguļo stundu saraksts, kuru apstiprina tehnikuma direktors. Ar tehnikuma direktora rīkojumu stundu sarakstā var izdarīt grozījumus.

21. Licencēto un akreditēto profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar izglītības programmu īstenošanas mācību plāniem, kurus izstrādā tehnikums, apstiprina direktors un kuri tiek saskaņoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehnikuma izglītības programmu īstenošanas mācību plāni nosaka mācību priekšmetu skaitu un apjomu.

22. Direktors un katra mācību priekšmeta pedagogs ir atbildīgs par izglītības programmu īstenošanas mācību plānu izpildi, kas ir obligāta arī visiem izglītojamiem.

23. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto saturu, kā arī izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts profesionālās izglītības standarti.

24. Tehnikums nosaka vienotu un profesionālās izglītības standartiem atbilstošu kārtību, kādā vērtējami izglītojamo mācību sasniegumi.

25. Tehnikuma struktūru un mācību materiāltehnisko bāzi izveido, ievērojot licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu saturu un īstenošanas specifiku.

26. Mācību prakses un kvalifikācijas prakses norisi tehnikums organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās profesionālās izglītības programmas specifikai.

27. Pēc licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas apguves izglītojamie saņem valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai, kādā izsniedz valsts atzītus profesionālo izglītību (profesionālo pamatizglītību, arodizglītību un profesionālo vidējo izglītību), profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošus dokumentus.

V. Tehnikuma pārvalde, pašpārvalde un padomdevēju institūcija

28. Tehnikumu vada direktors. Direktoru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā darbā pieņem un no darba atbrīvo ministrija.

29. Par direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

30. Tehnikuma direktors izveido koleģiālu padomdevēju institūciju –tehnikuma konventu – un izdod tā nolikumu. Nolikumā nosaka konventa funkcijas, uzdevumus, tiesības, sastāvu un darba organizāciju. Konvents darbojas atbilstoši Profesionālās izglītības likumam un saskaņā ar konventa nolikumu.

31. Tehnikuma direktoram ir pienākums nodrošināt tehnikuma padomes izveidošanu un darbību. Tehnikuma padomes sastāvā ir ne mazāk kā trīs tehnikuma pedagogu un citu darbinieku deleģēti pārstāvji, divi izglītojamo deleģēti pārstāvji un seši izglītojamo vecāku (personu, kas īsteno aizgādību) deleģēti pārstāvji.

32. Tehnikuma padomes kompetenci nosaka Izglītības likums, un tā darbojas saskaņā ar tehnikuma padomes darbību reglamentējošu normatīvo aktu.

33. Pedagoģiskā padome risina ar tehnikuma mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus. Pedagoģiskā padome darbojas saskaņā ar tās reglamentu. Pedagoģisko padomi vada tehnikuma direktors. Tās sastāvā ir visi tehnikumā strādājošie pedagogi, to sasauc ne retāk kā reizi semestrī un sēdes protokolē.

34. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm tehnikumā, un līdzdarbotos tehnikuma darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē, izglītojamie pēc savas iniciatīvas ir tiesīgi izveidot izglītojamo pašpārvaldi, kas ir koleģiāla izglītojamo institūcija un kuras sastāvā ir ne mazāk kā viens katras grupas izvēlēts izglītojamais. Izglītojamo pašpārvalde tiek sasaukta ne retāk kā reizi mēnesī.

35. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar tehnikuma direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde. Tehnikuma direktors un pedagogi atbalsta izglītojamo pašpārvaldes darbību.

36. Tehnikuma padomes, pedagoģiskās padomes un izglītojamo pašpārvaldes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

37. Lai nodrošinātu izglītības programmās noteikto prasību īstenošanas kvalitāti, mācību priekšmetu pedagogi var tikt apvienoti nodaļās un metodiskajās komisijās. Nodaļas un metodiskās komisijas darbojas saskaņā ar nolikumu un tehnikuma iekšējiem normatīvajiem aktiem, un to darbu koordinē tehnikuma direktors, tehnikuma direktora vietnieki vai izglītības metodiķi.

VI. Pedagogu, citu darbinieku un izglītojamo tiesības un pienākumi

38. Tehnikuma direktora tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī darba līgumā un amata aprakstā. Tehnikuma direktors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv tehnikumu.

39. Tehnikuma pedagogus un citus darbiniekus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā darbā pieņem un no darba atbrīvo tehnikuma direktors. Tehnikuma direktors ir tiesīgs deleģēt pedagogiem un citiem tehnikuma darbiniekiem konkrētu uzdevumu veikšanu.

40. Tehnikuma pedagogu tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Pedagoga tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī iekšējie tiesību akti, darba līgums un amata apraksts.

41. Citu tehnikuma darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Citu tehnikuma darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī iekšējie tiesību akti, darba līgums un amata apraksts.

42. Izglītojamo tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, citos ārējos normatīvajos aktos un tehnikuma iekšējos normatīvajos aktos.

VII. Tehnikuma iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu izdošanas kārtība

43. Tehnikums saskaņā ar Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu, patstāvīgi izstrādā tehnikuma iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus.

44. Tehnikuma iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus izdod tehnikuma direktors.

VIII. Tehnikuma saimnieciskā darbība

45. Tehnikums ir patstāvīgs finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu.

46. Tehnikuma direktors ir tiesīgs ar juridiskām un fiziskām personām slēgt līgumus par dažādu tehnikumam nepieciešamo darbu veikšanu un citiem pakalpojumiem, ja tas neapgrūtina licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu un citu šā nolikuma 11. punktā minēto izglītības programmu īstenošanu.

47. Tehnikuma saimnieciskās darbības ietvaros tiek veikta tehnikuma telpu un teritorijas apsaimniekošana.

48. Tehnikums var sniegt ēdināšanas, dienesta viesnīcas, ārpusstundu darba un citus pakalpojumus saistībā ar tehnikuma īstenojamām licencētām un akreditētām profesionālās izglītības programmām un citām šā nolikuma 11. punktā minētām izglītības programmām.

49. Tehnikums papildus tā pamatuzdevumiem var sniegt maksas pakalpojumus saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādis ir publiski pieejams tehnikuma tīmekļvietnē.

IX. Tehnikuma finansēšanas avoti un kārtība

50. Tehnikumu finansē no valsts budžeta. Tehnikuma finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti.

51. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var saņemt papildu finanšu līdzekļus:

51.1. ziedojumu un dāvinājumu veidā;

51.2. sniedzot maksas pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem;

51.3. no citiem ieņēmumiem.

52. Papildu finanšu līdzekļi ieskaitāmi attiecīgajā tehnikuma budžeta kontā un izmantojami:

52.1. tehnikuma attīstībai;

52.2. mācību līdzekļu iegādei;

52.3. tehnikuma aprīkojuma iegādei;

52.4. pedagogu un darbinieku materiālai stimulēšanai.

X. Tehnikuma reorganizācijas un likvidācijas kārtība

53. Lēmumu par tehnikuma reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc ministrijas ierosinājuma.

54. Tehnikuma reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteikto kārtību.

XI. Tehnikuma nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

55. Tehnikuma nolikumu un tajā nepieciešamos grozījumus izstrādā tehnikums sadarbībā ar ministriju.

56. Tehnikuma nolikumu un tā grozījumus apstiprina Ministru kabinets.

XII. Citi noteikumi

57. Tehnikuma darbības tiesiskumu nodrošina tā direktors. Tehnikuma direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

58. Tehnikuma amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tehnikuma direktoram, bet tehnikuma direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.

59. Tehnikums dokumentu un arhīvu pārvaldību nodrošina saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kā arī ministrijas noteikto kārtību.

60. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo valsts statistikas pārskatu un pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī aktualizē informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā.

61. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē kompetento institūciju par akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumos norādīto ieteikumu ieviešanu.

62. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina piekļuvi tā bibliotēkas krājumiem, kā arī informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem.

63. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tehnikumā.

64. Tehnikums veic nepieciešamās darbības fizisko personu pamattiesību aizsardzībai, tostarp veic fizisko personu datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu.

65. Tehnikums nodrošina izglītojamo drošību tehnikumā un tā organizētajos pasākumos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tostarp attiecībā uz:

65.1. higiēnas noteikumu ievērošanu;

65.2. civilās aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

66. Tehnikums atbilstoši savas darbības un izglītības programmu īstenošanas mērķiem un uzdevumiem ir tiesīgs sadarboties ar citām izglītības iestādēm un organizācijām, tostarp organizējot izglītojamo un pedagogu profesionālās pieredzes apmaiņas braucienus un uzaicinot citu izglītības iestāžu pedagogus un speciālistus atsevišķu nodarbību vadīšanai tehnikumā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!