Latvijā — Vatikāna, Austrālijas un Čīles vēstnieki

Vakar, 2.decembrī, akreditācijā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Ervīns Jozefs Enders (Erwin Josef Ender)

Iesniedzot Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas vēstuli, Svētā Krēsla nuncijs arhibīskaps Ervīns Jozefs Enders teica:

— Man ir īpašs gods iesniegt jūsu ekselencei akreditācijas vēstuli, ar kuru Viņa Svētība pāvests Jānis Pāvils II akreditē mani kā apustulisko nunciju Latvijas Republikā, kā arī mana priekšgājēja arhibīskapa Husto Mujora Garsijas atsaukuma vēstuli.

Ar manu iecelšanu amatā un ar jūsu laipno oficiālo pieņemšanu šodien 1921. gadā nodibinātās cieņas pilnās draudzīgās diplomātiskās attiecības starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku turpina attīstīties savstarpējas cieņas un sadarbības gaisotnē. Viņa Svētība lūdza man šajā svinīgajā gadījumā nodot jūsu ekselencei un visai mīļotajai Latvijas tautai vislabākos vēlējumus un sveicienus.

Svētais tēvs joprojām ar siltām jūtām atceras savu pirmo vēsturisko braucienu uz Latviju 1993.gadā, kad, ierodoties Rīgā, viņš teica: “Es esmu atbraucis, lai atbalstītu jūsu visu centienus cilvēku līdzāspastāvēšanas jomās”.

Svētais Krēsls savās diplomātiskajās attiecībās ar valstīm nebalstās uz politiskajām interesēm un netiecas uz politiskajiem mērķiem. Gluži pretēji — šīs attiecības ir baznīcas solidaritātes izpausme ar sabiedriskās pārvaldes institūciju centieniem pēc savu valstu cilvēku vispārējās labklājības, miera un taisnības tautu starpā, pēc cilvēktiesību pilnīgas ievērošanas un katra cilvēka neatņemamās cilvēciskās cieņas aizstāvības.

Jūsu ekselence var būt pārliecināta, ka Svētais Krēsls un katoļi, kuri veido lielu šīs tautas daļu, ir gatavi strādāt kopā ar citu reliģiju pārstāvjiem un visiem labas gribas cilvēkiem jūsu valsts turpmākai labklājībai un sabiedrības garīgai atjaunotnei, īpaši šajā priecīgajā atjaunotas neatkarības un suverenitātes laikā.

Efektīva solidaritāte un sadarbība starp dažādu ticību un pārliecību sekotājiem nepārprotami atbilst atklātības garam, patiesam ekumēnismam un cieņas pilnai līdzāspastāvēšanai, kas mūsdienās ir izveidojusies starp dažādiem reģioniem un labas gribas cilvēkiem daudzās pasaules valstīs.

Vakar, 2.decembrī, akreditācijā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, Austrālijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Judīte Pīda (Judith Pead)

Iesniedzot Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas vēstuli, Austrālijas vēstniece Judīte Pīda teica:

— Jūsu ekselence, prezidenta kungs!

Man ir liels gods iesniegt jums manu kā Austrālijas vēstnieces Latvijā akreditācijas vēstuli. Atļaujiet man izmantot šo izdevību, lai nodotu jums un ar jūsu starpniecību visiem Latvijas iedzīvotājiem siltus sveicienus no Austrālijas valdības un tautas.

Austrālijas un Latvijas attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas. Es ar lepnumu varu teikt, ka Austrālija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gadā atzina Latvijas neatkarību.

Mūsu valstis arī turpmāk var balstīties uz spēcīgo, apmēram 30 000 cilvēku lielo latviešu kopienu, viņi dzīvo Austrālijā, bet aktīvi uztur sakarus ar Latviju un tās bagāto kultūru. Šīs saites starp cilvēkiem sniedz stipru pamatu mūsu divpusējo sakaru tālākai attīstīšanai.

Austrālijas valdība, 1996. gada maijā atverot šeit savu konsulātu, apliecināja, cik lielu nozīmi tā piešķir attiecībām ar Latviju. Šodien mēs paziņojam par jauna goda konsula, Austrālijas latvieša, iecelšanu. Šis solis ļoti sekmēs manus centienus attīstīt mūsu divpusējās saites.

Īpaši es vēlos tālāk attīstīt mūsu valstu tirdznieciskās attiecības. Kopējais abpusējais tirdzniecības apjoms, kas 1991. gadā bija zemā līmenī, ir pieaudzis. Ir potenciāls abpusēji izdevīgam tālākam tā pieaugumam. Tā būs mana darba prioritāte.

Tirdzniecības apjoma palielināšana iespējama, pateicoties Latvijas apņēmīgajai ekonomisko reformu īstenošanai. Mūs ir dziļi iespaidojuši Latvijas sasniegumi prasīgajā un bieži vien sāpīgajā pārejā uz atvērtu ekonomiku. Mēs ļoti labi apzināmies, ka viena no Latvijas prioritātēm ir iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā. Austrālija atbalsta Latvijas iestāšanos uz piemērotiem noteikumiem.

Vakar, 2.decembrī, akreditācijā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, Čīles Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hosē Gonjī (Jose Goņi)

Iesniedzot Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas vēstuli, Čīles vēstnieks Hosē Gonjī teica:

— Prezidenta kungs!

Man ir tas gods iesniegt jūsu ekselencei manu kā Čīles vēstnieka Latvijas Republikā akreditācijas vēstuli, ko parakstījis viņa ekselence Čīles Republikas prezidents Eduardo Freijs Ruizs–Tagle.

Es izmantošu šo izdevību, lai nodotu Jums siltus un personiskus sveicienus no prezidenta Eduardo Freija.

Es pildu Čīles prezidenta man uzticētos pienākumus. Man būs tā privilēģija strādāt pie tālākas starp mūsu valstīm esošo labo attiecību stiprināšanas.

Čīles valdība ir ļoti ieinteresēta, lai Latvija un Baltijas valstis kļūtu par Eiropas Savienības loceklēm, kas stiprinātu demokrātiju un drošību šajā Eiropas daļā.

Prezidenta kungs, jūs nesen teicāt, ka drošību sniedz tikai iekšējā stabilitāte, demokrātiskās vērtības un uzticība starp kaimiņvalstīm. Drošību sniedz dziļa draudzība, to nekad nevar iegūt ar tanku palīdzību.

Sadarbības projekti starp Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un citām Eiropas valstīm ir svarīgs solis Eiropas drošības procesa attīstībā un stiprināšanā, kas ved uz mieru pasaulē.

Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu starp mūsu valstīm, vairāki apstākļi apliecina mūsu lieliskās divpusējās attiecības. Čīles investīcijas Latvijā ir lielākas nekā citām Latīņamerikas valstīm. “Proexpo Sia” ir tikai viens labs piemērs. Ir notikušas sarunas par līgumu “Par investīciju veicināšanu un abpusēju aizsardzību”, tas tiks parakstīts iespējami tuvā nākotnē. Mēs plānojam vairākas abpusējas augsta līmeņa Čīles amatpersonu vizītes. Bez tam Rīgas mērs tuvākajā nākotnē apmeklēs Santjago, un nākamgad Čīles diplomātiskajā akadēmijā studēs viens Latvijas diplomāts.