DIPLOMĀTIJA

Latvijā — Vatikāna, Austrālijas un Čīles vēstnieki

Vakar, 2.decembrī, akreditācijā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Ervīns Jozefs Enders (Erwin Josef Ender)

Svētā Krēsla nuncijs arhibīskaps Ervīns Jozefs Enders:

Turpinājums no 1.lpp.

Vienīgi savstarpējā sapratne, iecietība un atbildīga sadarbība starp visiem pilsoņiem var sniegt labākas pasaules cerību nākotnē.

Katoļu baznīca patiesi vēlas turpināt savu īpašo ieguldījumu uz godīguma, taisnības un savstarpējas cieņas balstīta progresa sasniegšanā visiem Latvijas cilvēkiem. Pēc pusgadsimtu ilgā traģiskā cilvēciskā, sociālā un politiskā pārbaudījuma šīs drosmīgās valsts pilsoņiem joprojām jāsaskaras ar sarežģītu un grūtu realitāti. Tāpēc Viņa svētība pāvests Jānis Pāvests II ir pārliecināts, kā viņš to teica savā neaizmirstamajā braucienā uz šo valsti, ka šajā grūtajā brīdī Jēzus Kristus Vēsts Latvijai ir nepieciešama vairāk nekā jebkad. Kungs, kas Evaņģēlijā sevi atklāj kā “ceļš, patiesība un dzīvība”, patiesībā ir tā gaisma, kas apgaismo katru cilvēcisko būtni, kas ierodas šajā pasaulē. Vienīgi viņa apgaismotā vadība un viņa iedrošinošā palīdzība ved visus labas gribas cilvēkus pa patiesības ceļu uz labumu cilvēkiem un visai sabiedrībai.

Kā Svētā Krēsla jaunais pārstāvis jūsu valstī es esmu pārliecināts un cerību pilns, ka draudzīga un auglīga sadarbība starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku nākotnē pieaugs, nesot labklājību visiem šīs mīļotās valsts pilsoņiem. Es ceru arī, ka mana priekšgājēja aizsāktais darbs attiecībā uz līgumiem starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku radīs auglīgu abām pusēm izdevīgu risinājumu.

Uzsākot savu jauno darbu, es vēlos apliecināt jūsu ekselencei un visiem, kuriem ir uzticēta atbildība par šīs valsts likteni, savu cieņas pilno un patieso personisko vēlēšanos sadarboties, ko es ceru sagaidīt arī no jums.

Šajā svinīgajā brīdī es patiesi vēlu jums un visiem Latvijas iedzīvotājiem labklājību un mieru un lūdzu visvareno Dievu arī turpmāk svētīt šo godājamo valsti un tās pilsoņus.

Latvijas Republikas Valsts prezidents, pieņemot Svētā Krēsla nuncija akreditācijas vēstuli, sacīja:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Vatikāna pārstāvi Latvijas Republikā!

Latvijas un Vatikāna attiecības ir senas un noturīgas. Tās ir cieņas pilnas, dziļas savstarpējās izpratnes un atbalsta attiecības, kas sekmīgi nostiprinās un attīstās.

Neaizmirstams un vēsturisks bija pāvesta Jāņa Pāvila II Latvijas apciemojums 1993.gadā. Tas Latvijas tautas atmiņā ir iegūlis kā gaišs brīdis. Laiks, kad, tikai nesen nokratījuši varmācīgos apspiestības valgus, turpinājām atjaunot tautai tik ilgi liegto garīgumu, sekmējot tā mūsdienīgu atdzimšanu.

Latvijas un Vatikāna attiecības ir dziļi laikmetīgas un kalpo kā labs paraugs tam, kā veiksmīgi izplatīt pasaulē patiesību par Latvijas atjaunotnes sasniegumiem.

Latvijas svētvieta Aglonā ir starptautiski atzīta, un tās autoritāte nostiprinās arvien vairāk. Katru gadu pieaug svētceļotāju skaits. Tā ir iesakņojusies atjaunotās Latvijas garīgajā būvē kā nozīmīga, laikmetīga un neatņemama sastāvdaļa.

Latvijas ārpolitiskās prioritātes ir vērstas uz mieru un saticību, uz stabilitāti un drošību, uz sadarbību un izpratni. Labas kaimiņattiecības un ekumēniskais miers ir ārpolitikas mērķi, kas sekmīgi gūst reālas aprises un dod labus rezultātus.

Latvija ir augstu novērtējusi Vatikāna sūtņu nopelnus. Un, kā mēdz teikt Latvijā, labie darbi runā paši par sevi. Novēlu veiksmīgu darba sākumu!

Viņa ekselence arhibīskaps Ervīns Jozefs Enders (Erwin Josef Ender) , Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Latvijā, dzimis 1937.gada 7.septembrī Šteingrundā, Vācijā. 1965.gada 10.oktobrī viņš ordinējis par priesteri un sāka kalpot Minsteres diecēzē. 1970.gadā 33 gadu vecumā E.J.Enders uzsāka diplomātisko dienestu pie Svētā Krēsla, Valsts sekretariātā. 1990.gada 15.martā viņu norīkoja par apustulisko delegātu Sarkanās jūras reģionā. Vēlāk viņš bija apustuliskais pronuncijs Sudānā un apustuliskais delegāts Somālijā. Šogad 9.jūlijā arhibīskapu Ervīnu Jozefu Enderu norīkoja par apustulisko nunciju Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Ervīnam Jozefam Enderam ir doktora grāds teoloģijā. Apustuliskais nuncijs brīvi pārvalda vācu, itāļu, angļu un franču valodu.

“Latvijas Vēstnesim”

— Jūsu ekselence, lūdzu, pieņemiet arī Latvijas Republikas oficiālā laikraksta apsveikumu, stājoties šajā goda pilnajā amatā!

— Es pieņemu jūsu apsveikumu un pateicos par to!

— Kādas jūsu vērtējumā ir attiecības starp Svēto Krēslu un Latviju?

— Jau ilgu laiku starp Svēto Krēslu un Latviju pastāv labas, cieņas pilnas attiecības. To sākums bija vēl 1921.gadā, kad Vatikānam nodibinājās ļoti ciešas un labas attiecības ar visām trim Baltijas valstīm. Pēc tam, 1940.gadā, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai sākās drūmi pārbaudījumu gadi. Vatikāns nekad nav atzinis Baltijas valstu okupāciju. Es gribu atgādināt, ka pāvests Jānis Pāvils II jau 1993.gadā apmeklēja Latviju — pavisam drīz pēc jūsu neatkarības atjaunošanas. Tas jo uzskatāmi parādīja, cik lielu nozīmi viņš piešķir Baltijas valstīm, kas atkal atjaunojušas savu brīvību un valstisko suverenitāti. Tas bija patiešām ļoti zīmīgi. Svētais tēvs vienmēr uzsver, ka Vatikāns nepiedalās politikā. Taču viņš ļoti dzīvi sekoja jūsu atbrīvošanās cīņai. Jo pāvests atbalsta visu, kas tiek darīts, lai tuvinātu tautas un sekmētu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Tāpat arī lai padziļinātu cilvēka tiesību ievērošanu. Līdz ar to es varu teikt, ka attiecības starp Svēto Krēslu un Latviju ir ļoti labas. Protams, ja vien būs kāda iespēja, es darīšu visu, lai tās vēl tālāk uzlabotu. Patlaban mēs strādājam pie savstarpēja līguma teksta, lai atrastu saskaņu dažos pavisam konkrētos jautājumos. Ir svarīgi, lai būtu maksimāla abpusēja atklātība — es no savas pieredzes zinu, ka tieši tā iespējams sasniegt viskonkrētākos rezultātus.

— Kā jūs vērtējat kristīgās baznīcas lomu šodienas Latvijā?

— Es vēl neesmu pilnībā iepazinies ar jūsu baznīcu. Taču ikvienā vietā es skaidri jūtu pavasarīgu noskaņu. Ir skaidri jūtams, ka okupācijas gadu tumsa pieder pagātnei un cilvēku domas un darbs ir veltīti jūsu zemes atjaunotnei. Visur redzams, kā cilvēki paši mācās lemt par savu likteni. Pēc septiņiem Sudānā pavadītiem gadiem, kur es redzēju nebrīvību un arī ticības brīvības ierobežojumus, Latvijā es redzu patiesu brīvību. Es priecājos, ka Latvijas baznīca ir spējusi pārdzīvot tumšos okupācijas gadus, šo 50 gadus ilgo tumšo pagātni. Tagad jūsu baznīcai ir cits svarīgs uzdevums — mācīt cilvēkiem labāko veidu, kā izmantot atgūto brīvību. Arī Vatikāns tagad cenšas parādīt ceļu, kā baznīcai visefektīvāk atjaunot garīgās vērtības komunistisko režīmu nokratījušajās valstīs. Protams, nav jau viegli un nav arī iespējams īsā laikā pārvarēt visas problēmas. Taču ir svarīgi, ka jūs ejat pareizajā virzienā.

— Jūs pārstāvat Svēto Krēslu visās trīs Baltijas valstīs.

— Jā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Turklāt Igaunijā es esmu arī nelielas katoļu kopienas bīskaps un apustuliskais administrators.

— Jūsu rezidence ir Viļņā.

— Jā, taču es bieži esmu arī Igaunijā, kur pildu savus bīskapa pienākumus.

— Cik bieži varēsim jūs redzēt Rīgā?

— Es centīšos atbraukt, cik bieži vien iespējams. Protams, es vēl nevaru pateikt, kā tas izdosies, jo man ir jāapvieno dažādi pienākumi. Taču es centīšos būt pie jums iespējami bieži. Es gribu apciemot ticīgos dažādos Latvijas reģionos, apmeklēt dažādas draudzes. Es ļoti augstu vērtēju tiešus kontaktus ar kristiešiem. Es noteikti gribu apmeklēt arī Aglonas baziliku — līdz šim vēl neesmu paguvis turp aizbraukt. Taču es jau paguvu Rīgā tikties ar visiem Latvijas bīskapiem jūsu brīnišķīgajā katedrālē.

— Ko jūs gribētu novēlēt Latvijas tautai?

— Es jums vēlu mieru un uzplaukumu. Un vēl es jums novēlu prasmi pareizi izmantot brīvību. Es jūs apsveicu ar brīvības un suverenitātes atgūšanu. Bet es jūs arī aicinu: neizmantojiet brīvību nepārdomāti, nedariet tās pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši cilvēki Rietumu valstīs. Brīvība — tas nebūt nenozīmē darīt visu, ko iespējams. Brīvība gan nozīmē, ka daudz kas ir atļauts, taču pret brīvību ir jāizturas ar lielu atbildību.

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pie Saeimas sekretāra

Otrdien, 2.decembrī, Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš tikās ar Svētā Krēsla apustulisko nunciju Latvijas Republikā Ervīnu Jozefu Enderu (attēlā). Vatikāns, kurš Latvijas valdību de facto atzina 1920.gada janvārī, de iure — 1921.gada jūnijā un nav atzinis Baltijas valstu okupāciju, diplomātiskās attiecības ar Latviju atjaunoja 1991.gada 1.oktobrī. E.J.Endera priekšgājēja, Svētā Krēsla apustuliskā nuncija arhibīskapa Husto Mujora Garsijas darbība Latvijā tika novērtēta, apbalvojot viņu ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

I.Bērziņš informēja Svētā Krēsla apustulisko nunciju, ka Latvijas ārpolitikas mērķis ir pilna dalība Eiropas Savienībā un NATO, taču ļoti svarīgas ir arī divpusējās attiecības starp Latviju un citām valstīm. Kā īpašas I.Bērziņš akcentēja attiecības starp Latviju un Vatikānu, kuru pamatā ir Latvijā valdošā starpkonfesionālā tolerance.

E.J.Enders, kurš ir nozīmēts par apustulisko nunciju arī Lietuvā un Igaunijā, pozitīvi novērtēja demokrātijas attīstības gaitu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī izteica prieku par triju Baltijas valstu labajām kaimiņattiecībām. Viņaprāt, atzinīgi vērtējama arī baznīcas un valdības sadarbība Latvijā.

Sarunas noslēgumā I.Bērziņš informēja Svētā Krēsla apustulisko nunciju par likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, kas patlaban tiek izskatīts Saeimā otrā lasījumā.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Vakar, 2. decembrī, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma apustulisko nunciju arhibīskapu Ervīnu Jozefu Enderu, kurš ieradās iepazīšanās vizītē.

Sarunas dalībnieki pauda gandarījumu par to, kā attīstās attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu, kā arī apmainījās viedokļiem par iespējām nostiprināt savstarpējo sadarbību. V.Birkavs informēja par Latvijas iekšpolitisko stāvokli, kā arī novēlēja apustuliskajam nuncijam panākumus jaunajā amatā.

Apustuliskais nuncijs rezidē Viļņā.

ĀM preses centrs

---

Vakar, 2.decembrī, akreditācijā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, Austrālijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Judīte Pīda (Judith Pead)

Austrālijas vēstniece Judīte Pīda:

Turpinājums no 1.lpp.

Jūsu ekselence, prezidenta kungs, mans kā Austrālijas vēstnieces Latvijā mērķis ir tālāk attīstīt mūsu konstruktīvās attiecības, sekmēt plašākus kontaktus un labāku sapratni starp mūsu tautām. Esmu pagodināta, ka man ir uzticēts šis pienākums.

Latvijas Republikas Valsts prezidents, pieņemot Austrālijas vēstnieces akreditācijas vēstuli, sacīja:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā!

Austrālijas vēstnieces akreditācija Latvijā ir nozīmīgs stapvalstu attiecību notikums. Latvijas un Austrālijas attiecības turpina sekmīgi attīstīties un ir vērā ņemama Latvijas starptautiskās autoritātes nostiprināšanās procesa sastāvdaļa. Latvijas prestižs turpina pieaugt. Tā ir mūsdienīga dinamiska augsme.

Latvijas ārpolitiskās prioritātes, laikmetīgais pasaules redzējums priekšplānā izvirza aktīvu virzību un pilnīgāku iekļaušanos mūsdienu pasaules laikmetīgajos attīstības procesos. Vitāli nozīmīga un nākotni nodrošinoša ir dalība demokrātiskajā Eiropas sadarbībā.

Sadarbība un izpratne ir laikmeta prasības, kas ir liktas pamatā Latvijas nākotnes redzējumam. Universālās pasaules demokrātiskās vērtības un vienojošie principi ir svarīgs ceļvedis uz padziļinātu sadarbību un kopējiem mērķiem. Baltijas valstu dziļāka integrācija Eiropas un transatlantiskajās institūcijās ir kritisks elements, kas būtiski nodrošinās stabilitāti, drošību un labklājību reģionā.

Latvijas un Austrālijas attiecību tālāka attīstība ir laikmeta prasība, kas sakņojas globalizācijas procesos. Saimnieciskā sadarbība, ieguldījumi pārstrukturētajā Latvijas ekonomikā ir ilglaicīga un ļoti perspektīva kopdarba daļa. Esošā Latvijas un Austrālijas sadarbība starptautiskajās organizācijās ir labs pamats tālākajai attiecību izvēršanai visās jomās.

Austrālija Latvijai ir nozīmīga kā ģeogrāfiski tāla, bet emocionāli tuva zeme, kā valsts, kur patvērumu ir guvusi relatīvi liela kliedētās Latvijas tautas daļa.

Veiksmīgu darba sākumu! Latviju un Austrāliju vieno draudzības un sadarbības saites!

Viņas ekselence Judīte Pīda, Austrālijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā, ir Austrālijas Ārlietu ministrijas Ārlietu un tirdzniecības departamenta karjeras diplomāte. Viņa studējusi Āzijas valstu problemātiku Austrālijas nacionālajā universitātē, iegūstot zinātnisko grādu. Departamentā sākusi strādāt 1976. gadā. Kopš tā laika Judīte Pīda strādājusi Austrālijas diplomātiskajās pārstāvniecībās Džakartā, Kairā un Londonā. No 1992. līdz 1995. gadam bijusi ministrijas Dienvidaustrumāzijas nodaļas sekretāra palīdze. Judīte Pīda ir Austrālijas vēstniece arī Zviedrijā, Somijā un Igaunijā. Viņas rezidence ir Stokholmā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Jūsu ekselence, apsveicu jūs ar stāšanos šajā augstajā amatā!

— Es jums sirsnīgi pateicos.

— Kādas jūsu skatījumā ir mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Es uzskatu, ka attiecības starp Austrāliju un Latviju ir ļoti labas un konstruktīvas. Ilgus gadus mēs aizstāvējām jūsu tiesības uz neatkarību, un 1991. gadā Austrālija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.

— Kādi būs jūsu pirmie soļi Austrālijas vēstnieces statusā Latvijā?

— Mans pirmais darbs bija darīt zināmu Austrālijas Ārlietu ministrijas paziņojumu par jauna Austrālijas goda konsula iecelšanu Rīgā. Viņas vārds ir Ilze Radziņa, un viņa ir Austrālijas latviete.

— Tas ir visnotaļ simboliski, jo pēc Otrā pasaules kara Austrālijā daudzi latvieši atrada patvērumu no Latvijas atkārtotas okupācijas.

— Jā. Austrālijā ir samērā liela latviešu kopiena, apmēram 30 tūkstoši cilvēku. Arī es skolā mācījos kopā ar Austrālijas latviešiem. Tāpēc ir svarīgi, ka šo Austrālijas pastāvīgi darbojošos konsulātu Rīgā vadīs Austrālijas latviete. Tas būs tiešais kontaktu punkts starp mūsu valstīm.

— Kuri jūsu skatījumā ir perspektīvākie sadarbības virzieni starp mūsu valstīm?

— Es sadarbošos ar mūsu tirdzniecības padomnieku, meklējot iespējas Austrālijas un Latvijas savstarpējas tirdzniecības paplašināšanai. Es domāju, ka pastāv arī daudz iespēju sadarbībai daudzpusīgā līmenī. Mēs esam atbalstījuši Latviju starptautiskās organizācijās — jau kopš jūsu valsts uzņemšanas ANO. Esam sadarbojušies arī citās starptautiskās institūcijās, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, G-24 un Pasaules bankā. Mēs esam iesaistīti arī sarunās par Latvijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā.

— Vai Rīgā esat pirmo reizi?

— Jā, šī ir mana pirmā vizīte Rīgā. Gribu teikt, ka jūsu pilsēta ir brīnišķīga. Mani īpaši iespaidojuši skaistie tilti pār ūdeņiem. Tāpat jūsu vēsturiskās baznīcas, Vecpilsēta. Bet jo īpaši mani iespaidojuši vērienīgie restaurācijas darbi Vecrīgā, ko jūs esat veikuši pēdējos gados.

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pie Saeimas sekretāra

Vakar, 2.decembrī, Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš tikās ar Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Judīti Pīdu (attēlā), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.

Sarunas ievadā I.Bērziņš informēja vēstnieci par Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa vizīti Austrālijā pagājušajā gadā, kā arī minēja faktu, ka Austrālijā dzīvo viena no lielākajām latviešu kopienām ārvalstīs. “Mēs neaicinām visus braukt atpakaļ uz Latviju, jo atšķirības, ko mūsu starpā izveidojuši piecdesmit okupācijas gadi, ir lielas. Tomēr mēs augstu vērtējam tās ārzemju latviešu investīcijas Latvijā, kas ienākušas šeit intelekta un zināšanu veidā,” sacīja I.Bērziņš. Viņš piebilda, ka Latvijā veiksmīgi darbojas daudzi ārzemju tautieši gan ekonomikā, gan biznesā, gan arī politikā.

J.Pīda atgādināja, ka divās starptautiskajās organizācijās, kurās darbojas gan Austrālija, gan Latvija, — ANO un Parlamentu savienība — abu valstu sadarbība ir sekmīga un daudzsološa. Vēstniece izteica cerību, ka nākotnē tā varētu uzlaboties un paplašināties.

Saeimas sekretārs informēja vēstnieci par Latvijas iekšpolitisko situāciju, uzsverot, ka, neraugoties uz atšķirībām, kas valda daudzo politisko spēku starpā, Latvija konsekventi iestājas par demokrātijas attīstību, brīvo tirgu un ekonomiskajām reformām. Mainoties valdībām, šie mērķi, tāpat kā Latvijas virzība uz Eiropas Savienību un NATO, palikuši nemainīgi. I.Bērziņš apstiprināja, ka faktiski visas mūsu valsts partijas ir vienotas uzskatā par Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā. Savukārt lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nav savas attieksmes pret šo jautājumu. Tomēr, uzsvēra I.Bērziņš, iedzīvotāji uzmanīgi seko notikumiem Krievijā, tāpēc viņi iestāšanos ES pirmām kārtām saista ar drošības faktoru.

Atbildot uz vēstnieces jautājumu, kā decembrī Luksemburgā pieņemtais lēmums sākt sarunas tikai ar dažām kandidātvalstīm ietekmētu Latvijas turpmāko attīstību, I.Bērziņš pastāstīja, ka tas būtu ļoti negatīvs signāls, pirmkārt, Latvijas iedzīvotājiem, un, otrkārt, tās kaimiņiem un potenciālajiem investētājiem, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju tomēr uztver kā vienotu Baltijas reģionu. To apliecina arī Dānija un Zviedrija, aizstāvot vienotas starta līnijas pozīciju visām ES kandidātvalstīm. Tomēr galīgais lēmums tiks pieņemts Luksemburgā, un te ļoti būtiska būs Vācijas nostāja, kas, iespējams, decembra tikšanās laikā varētu mainīties.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Vakar, 2. decembrī, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Judīti Pīdu, kura ieradās iepazīšanās vizītē.

V.Birkavs un J.Pīda atzinīgi novērtēja Latvijas un Austrālijas attiecības, norādot, ka pēdējā laikā sekmīgi vēršas plašumā sadarbība ekonomikas, īpaši tekstilrūpniecības un tirdzniecības jomā. Patlaban Latvijā reģistrēti 28 kopuzņēmumi. Sarunas dalībnieki apliecināja ieinteresētību attīstīt politiskos un saimnieciskos sakarus, kā arī kontaktus starp abu valstu iedzīvotājiem. J.Pīda informēja, ka ir nozīmēta jauna Austrālijas goda konsule Latvijā, kā arī pauda Austrālijas parlamenta un tautas atzinību baltiešiem par ieguldījumu Austrālijas labā. V.Birkavs augstu novērtēja Latvijas un Austrālijas sadarbību izglītības jomā, tai skaitā iespēju diplomātiem paplašināt zināšanas Austrālijas Nacionālajā universitātē.

V.Birkavs un J.Pīda apmainījās viedokļiem par iespējām paplašināt Latvijas un Austrālijas līgumisko bāzi, kā arī abu valstu sadarbību starptautiskās organizācijās. V.Birkavs novēlēja panākumus J.Pīdai, pildot Latvijā Austrālijas vēstnieces pienākumus.

Austrālijas vēstniece rezidē Stokholmā.

ĀM preses centrs

---

Vakar, 2.decembrī, akreditācijā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, Čīles Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hosē Gonjī (Jose Goņi)

Čīles vēstnieks Hosē Gonjī:

Turpinājums no 1.lpp.

Čīles valdība cer uz aktīvu ekonomisko sadarbību ar Latvijas valdību. Abās valstīs ir attīstīta lauksaimniecība un mežsaimniecība. Šajā ziņā būtu interesanta abpusēja pieredzes apmaiņa. Tajā pašā laikā nepieciešams veicināt kopuzņēmumu dibināšanas iespējas, kā arī sekmēt divpusējo tirdzniecību.

Visbeidzot, es gribu pavēstīt jūsu ekselencei, ka uzreiz pēc tam, kad Čīles valdība atzina Latvijas neatkarību 1991. gada 28. augustā, man bija tas gods apmeklēt jūsu valsti kā Čīles pirmajam oficiālajam pārstāvim. Šodien es atgriežos kā manas valsts pirmais vēstnieks, un es atkal vēroju vairākas interesantas un labas izmaiņas.

Ekselence, es vēlos jums apliecināt, ka darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai stiprinātu esošās labās attiecības mūsu valstu starpā.

Latvijas Republikas Valsts prezidents, pieņemot Čīles vēstnieka akreditācijas vēstuli, sacīja:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvijas un Čīles attiecību attīstība labi raksturo laikmeta prasību — sadarbība un atbalsts, neraugoties pat uz relatīvi lielo ģeogrāfisko attālumu, kas šķir abas dinamiskās tautas. Diplomātiskais dialogs, saimnieciskā sadarbība, investīcijas ir tas pamats, kas veido abu valstu mūsdienīgās attiecības. Tās ir stabilas un uz savstarpējo izdevīgumu balstītas.

Starptautisko attiecību globalizācijas process paver jaunas iespējas savstarpējā sadarbībā. Uzsāktā ekonomiskā sadarbība tam ir ļoti labs apliecinājums, kas dod pārliecību par to vispusēju padziļināšanos. Mūsu attiecības ir uz XXI gadsimtu orientētas un ar lielām attīstības iespējām.

Latvijas un Čīles saimnieciskās saskarsmes iespējas ir labi izmantojamas tālākā abu tautu labklājības veidošanā. Drošāk jāveido attiecīgā līgumtiesiskā bāze, kas paātrinātu veiksmīgi uzsākto sadarbību. Abu tautu savstarpējos kontaktus un dziļāku iepazīšanos veicinātu plašāki apmeklējumi un vizītes. Rīgas un Santjago kontakti un to tālākā nostiprināšana ir dziļi simboliski un nepieciešami attiecību tālākai augsmei.

Latvijas drošības intereses un rūpes par stabilitāti reģionā kā prioritāru izvirza aktīvāku iekļaušanos Eiropas Savienībā un citās kontinentālajās struktūrās. Tās ir garantijas mieram, stabilitātei, demokrātijai, labklājībai. Labas kaimiņattiecības ir Latvijas tautas un tās vadības darbības pamatlauks, kas sekmīgi realizējas pēc brīvības un neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Tikai savstarpējā uzticēšanās var dot reģionam visu jautājumu risinājumu un tālāku uzplaukumu.

Jūsu ekselence! Vēlu veiksmi, darbu sākot! Tas ir patīkams darbs abu tautu labā! Latvijas un Čīles tautas vieno izpratnes un sadarbības saites! Lai attālums starp Čīli un Latviju kļūst ik dienu tuvāks!

Viņa ekselece Hosē Gonjī (Jose Goņi), Čīles Republikas ārkārtējais un pilvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, pēc izglītības ir ekonomists, specializējies starptautiskajā ekonomikā. Hosē Gonjī bijis Čīles Vides aizsardzības nacionālās komisijas izpilddirektors, universitāšu profesors Čīlē un Zviedrijā, kā arī ekonomikas, sadarbības un pārvaldes konsultants dažādās Āfrikas, Ziemeļeiropas un Latīņamerikas valstīs. Viņš bijis koordinators sarunām starp Čīli un Eiropas Savienību, kopš 1995. gada strādājis par koordinācijas direktoru ekonomiskajām attiecībām ar Eiropu. Pēdējā laikā Hosē Gonjī vadījis Čīles vēstniecības Zviedrijā komercnodaļu. Čīles vēstniecības Stokholmā kompetecē bija arī Somija, Norvēģija, Dānija, Islande, kā arī visas trīs Baltijas valstis. Līdz ar to Hosē Gonjī kompetencē bija arī Čīles ekonomiskās attiecības ar Latviju.

Hosē Gonjī ir sarakstījis divas grāmatas par ekonomikas, kā arī sociālām un politiskām problēmām, viņš ir arī vairāku šai problemātikai veltītu rakstu autors.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, pieņemiet mūsu apsveikumu sakarā ar stāšanos šajā augstajā un atbildīgajā amatā!

— Es jums pateicos!

— Ar ko jūs sāksit savu vēstnieka misijas pildīšanu?

— Mums ar Latviju jau ir izstrādāta plaša dažādu sadarbības punktu darba kārtība. Pirmkārt, Latvijā jau darbojas Čīles investīciju projekts — augļu sulu ražošanas uzņēmums. Mēs vēlamies šo investīciju politiku Latvijā paplašināt un padziļināt, veidojot Latvijā jaunus kopuzņēmumus. Otrkārt, daudz darāmā mums ir tirdzniecībā, lai attīstītu divpusējo tirdzniecību. Diemžēl pašlaik tās apjoms vēl ir ļoti, ļoti zemā līmenī. Taču šeit ir patiešām kur izvērsties. Treškārt, es domāju, mēs varam iet uz priekšu arī politiskā aspektā. Piemēram, tie varētu būt Latvijas pārstāvju Čīles apmeklējumi — un otrādi. Mums ir arī sagatavots savstarpējais investīciju aizsardzības līgums, ko mēs parakstīsim nākamgad. Tā ka ir ļoti daudz sadarbības iespēju starp mūsu valstīm.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Čīles divpusējo attiecību stāvokli kopumā?

— Es teiktu, ka mūsu attiecību pašreizējais līmenis ir teicams. Kā zināms, Čīle jau 1991. gada 27.–28. augustā atzina Latvijas atjaunoto valstisko neatkarību. Un jau pēc mēneša man pašam bija iespēja apmeklēt jūsu valsti. Tagad var teikt, ka ļoti īsā laikā, neraugoties uz lielo attālumu starp Čīli un Latviju, mēs esam spējuši sasniegt augstu diplomātisko, politisko un arī ekonomisko attiecību līmeni.

— Jūsu rezidence ir Stokholmā. Cik bieži mēs jūs redzēsim Rīgā?

— Es šeit būšu, cik bieži vien iespējams. Vismaz divas reizes gadā.

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pie Saeimas sekretāra

Vakar, 2.decembrī, Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš tikās ar Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hosē Gonji (attēlā), kas nomainījis šajā amatā Ugo Kubiljosu Bravo.

H.Gonji pēc izglītības ir ekonomists, kas specializējies starptautisko ekonomisko attiecību jomā un patlaban veic arī koordinatora pienākumus Čīles un Eiropas Savienības sarunās.

Saeimas sekretārs I.Bērziņš, uzsākot sarunu, apsveica Hosē Gonji kungu kā Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā un atzīmēja Latvijas puses lielo ieinteresētību divpusējo attiecību veidošanā starp abām valstīm.

Tikšanās gaitā tās dalībnieki pārrunāja Latvijas un Čīles divpusējās sadarbības tālākās padziļināšanas iespējas parlamentu un valdību līmenī, kā arī atzīmēja panākumus ekonomiskās sadarbības jomā, ko raksturo ievērojamas Čīles uzņēmēju, piemēram, Čīles koncerna “Corpora” investīcijas Latvijā. Tiek gatavots līgums starp abām valstīm par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. H.Gonji atzīmēja, ka redz divus ekonomiskās sadarbības veicināšanas virzienus, proti, mudināt Čīles kompānijas ienākt ar savām investīcijām Latvijā, kā arī iepazīstināt tās ar eksporta iespējam caur Latvijas ostām.

I.Bērziņš iepazīstināja vēstnieku arī ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem un Latvijas parlamenta darbu.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Vakar, 2. decembrī, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Hosē Gonji, kurš ieradās akreditācijas vizītē.

V.Birkavs un H.Gonji augstu novērtēja Latvijas un Čīles attiecības. H.Gonji norādīja, ka Latvija ir Čīles svarīgākā tirdzniecības partnere Baltijā. Čīles koncerns “Coprora” piesaistījis 15 milj. ASV dolāru investīcijas Latvijā, atklājot savu meitas uzņēmumu “Proexpo” sauso bezalkoholisko dzērienu ražošanai.

Sarunas dalībnieki apstiprināja vēlmi joprojām paplašināt abu valstu sadarbību politiskajā un saimnieciskajā jomā. V.Birkavs un H.Gonji pauda gandarījumu par to, ka puses ir parafējušas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kā arī apliecināja ieinteresētību pilnīgot līgumisko bāzi.

V.Birkavs un H.Gonji izvērtēja iespējas aktivizēt sadarbību starptautiskās organizācijās, kā arī pauda gandarījumu par veiksmīgu sadarbību starp abu valstu parlamentiem un pašvaldībām, īpaši Rīgas un Santjago pilsētu administrācijām. V.Birkavs atzinīgi izteicās par iespējām Latvijas pārstāvjiem studēt Čīles mācību iestādēs.

Latvijas ārlietu ministrs novēlēja Čīles vēstniekam panākumus jaunajā amatā.

Čīles vēstnieks rezidēs Stokholmā.

ĀM preses centrs

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”