Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 24 Pēdējās nedēļas laikā 53 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 537
Rīgā 2019. gada 19. novembrī (prot. Nr. 54 31. §)
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas
finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu
instrumenta 2014.–2021. gada perioda
vadības likuma 15. panta 12. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" (turpmāk – programma):
1.1. mērķi, pieejamo finansējumu un sasniedzamos rezultātus;
1.2. programmas apsaimniekotāju, aģentūru un tās pienākumus;
1.3. prasības iepriekš noteiktā projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta partneriem;
1.4. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.5. projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumus;
1.6. divpusējās sadarbības fonda pasākumu ieviešanas kārtību.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. programmas partneri – Norvēģijas Pētniecības padome, Norvēģijas Starptautiskās sadarbības un kvalitātes uzlabošanas aģentūra augstākās izglītības jomā un Lihtenšteinas Nacionālā aģentūra starptautiskās izglītības jautājumos;
2.2. inovācijas centrs – struktūra, kura veicina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (turpmāk – STEM) jomu zināšanu attīstību, prasmju ieguvi un karjeras izvēli STEM jomā, izstrādājot un īstenojot izglītojošas programmas, izglītojošas un interaktīvas aktivitātes, demonstrācijas, izstādes, tostarp arī ceļojošas, pirmsskolas vecuma bērniem, skolēniem, audzēkņiem, studentiem (turpmāk – izglītojamie) un pedagogiem;
2.3. izglītojošas programmas – inovācijas centros izstrādātas un īstenotas interešu izglītības programmas un pieaugušo neformālās izglītības programmas, kuras ir saņēmušas licenci pašvaldībā;
2.4. koprades telpa – inovācijas centra koplietošanas telpa, kurā izglītojamie un pedagogi kopīgi vai individuāli apgūst, attīsta un paplašina zināšanas, tostarp arī eksperimentē ar jaunām idejām, lai iegūtu prasmes, apmainās ar idejām, zināšanām un prasmēm, kā arī izstrādā un īsteno projektus, izmantojot pārvietojamo aprīkojumu un materiālus;
2.5. koprades laboratorija – inovācijas centra koplietošanas laboratorija, kurā, izmantojot materiālus un pārvietojamo aprīkojumu, izglītojamie un pedagogi eksperimentē un izmēģina dažādus ideju risinājumus STEM jomā, iegūstot, attīstot un paplašinot zināšanas un prasmes;
2.6. pārvietojamais aprīkojums – šo noteikumu 5. punktā noteiktā inovācijas centra tematiskās specializācijas jomas izglītības pasākumiem nepieciešamās demonstrējumu iekārtas, ierīces vai instalācijas, kuras ir iegādātas vai izgatavotas un izmantotas izglītojošām aktivitātēm inovācijas centra iekštelpās un ārpus tām. Šim nolūkam iekārta var būt samontēta un iebūvēta inovācijas centrā ar nosacījumu, ka iekārta atbilst programmas un projekta mērķim un ir nepieciešama projekta plānoto aktivitāšu īstenošanai.
3. Programmas mērķis ir veicināt zināšanu attīstību un izglītojamo karjeras izvēli STEM jomā, divpusējā sadarbībā izveidojot inovācijas centrus, kuros izglītojamiem un pedagogiem tiek izstrādātas un īstenotas izglītojošas programmas, darbnīcas, koprades telpas, koprades laboratorijas un citi interaktīvi pasākumi STEM jomā. Programmas mērķa sasniedzamie rezultāti un iznākumi, to rādītāji, pārbaudes avoti un pārskatu sniegšanas biežums ir norādīts šo noteikumu pielikumā.
4. Programmu īsteno projektu veidā. Projektu iesniedzēji ir:
4.1. Cēsu novada pašvaldība;
4.2. Daugavpils pilsētas pašvaldība;
4.3. Liepājas pilsētas pašvaldība;
4.4. Ventspils pilsētas pašvaldība.
5. Šo noteikumu 4. punktā minētie projektu iesniedzēji iesniedz projektus šādās inovācijas centru tematiskās specializācijas jomās:
5.1. Cēsu novada pašvaldība – kosmosa jomā;
5.2. Daugavpils pilsētas pašvaldība – uzņēmējdarbības un karjeras attīstībā STEM jomā;
5.3. Liepājas pilsētas pašvaldība – vides zinātņu jomā;
5.4. Ventspils pilsētas pašvaldība – dabaszinātņu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
6. Projekta partneri ir:
6.1. donorvalsts projekta partneri:
6.1.1. šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – Annejas (Andøya) kosmosa centrs NAROM;
6.1.2. šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – Tronheimas zinātnes centrs;
6.1.3. šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – Tronheimas zinātnes centrs un Nērbē (Nærbø) ceļojošais zinātnes centrs "Zinātnes cirks";
6.1.4. šo noteikumu 4.4. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – Bergenas zinātnes centrs "VilVite";
6.2. projekta Latvijas partneri:
6.2.1. šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – Rīgas Tehniskā universitāte;
6.2.2. šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – Daugavpils Universitāte;
6.2.3. šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – Liepājas Universitāte;
6.2.4. šo noteikumu 4.4. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam – Ventspils Augstskola.
7. Programmas apsaimniekotājs ir Izglītības un zinātnes ministrija.
8. Programmas ietvaros aģentūras funkcijas pilda Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra).
9. Aģentūra:
9.1. izstrādā projektu novērtēšanas nolikumu (turpmāk – novērtēšanas nolikums), kuru pirms apstiprināšanas saskaņo ar programmas apsaimniekotāju;
9.2. izveido projektu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija);
9.3. novērtē projektu un sniedz pozitīvu vai negatīvu atzinumu vai atzinumu ar nosacījumiem, kontrolē nosacījumu izpildi un paziņo par to izpildi projekta iesniedzējam;
9.4. slēdz projekta līgumu ar līdzfinansējuma saņēmēju;
9.5. veic projekta īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes šī projekta īstenošanas vietās;
9.6. veic projekta rezultātu saglabāšanas un ilgtspējas uzraudzību.
10. Projekta izdevumu attiecināmības perioda sākuma datums ir diena, kad vadošā iestāde paziņo Norvēģijas Ārlietu ministrijai par pozitīvu aģentūras atzinumu. Par projekta attiecināmības perioda sākumu aģentūra divu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no vadošās iestādes informē projekta iesniedzēju ar elektroniskā pasta starpniecību. Projekta izdevumu attiecināmības perioda gala datumu nosaka projekta līgumā.
11. Kopējais programmas pieejamais finansējums ir 7 058 824 euro (turpmāk – programmas finansējums), no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 1 058 824 euro un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 85 procenti jeb 6 000 000 euro.
12. Programmas finansējuma sadalījums ir šāds:
12.1. programmas administratīvajiem izdevumiem – 618 256 euro, no kuriem valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti jeb 92 739 euro un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 85 procenti jeb 525 517 euro;
12.2. Cēsu novada pašvaldības projektam – 1 932 172 euro;
12.3. Daugavpils pilsētas pašvaldības projektam – 1 810 444 euro;
12.4. Liepājas pilsētas pašvaldības projektam – 887 444 euro;
12.5. Ventspils pilsētas pašvaldības projektam – 1 810 508 euro.
13. Šo noteikumu 12.2., 12.3., 12.4. un 12.5. apakšpunktā minētais līdzfinansējuma saņēmējs nodrošina projekta līdzfinansējumu 10 procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
14. Aģentūra izmaksā avansu līdzfinansējuma saņēmējam viena mēneša laikā no projekta līguma noslēgšanas dienas, kas ir ne vairāk kā 40 procenti no šo noteikumu 12.2., 12.3., 12.4. vai 12.5. apakšpunktā noteiktā programmas finansējuma sadalījuma projektam.
15. Sadarbības komitejas priekšsēdētājs ir programmas apsaimniekotāja pārstāvis. Sadarbības komitejas sastāvā kā locekļus ar balsstiesībām iekļauj programmas apsaimniekotāja un programmas partneru pārstāvjus. Programmas apsaimniekotājs uzaicina piedalīties sadarbības komitejas sēdēs novērotāja statusā Norvēģijas Ārlietu ministrijas, vadošās iestādes un Finanšu instrumenta biroja pārstāvjus. Sadarbības komitejas darbību nosaka sadarbības komitejas nolikums, kuru sagatavo programmas apsaimniekotājs, saskaņo programmas partneri un apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.
II. Atbalstāmās projekta darbības un programmas un projekta izmaksu attiecināmības nosacījumi
16. Projektu ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
16.1. izglītojošo programmu izstrāde un īstenošana izglītojamajiem un pedagogiem zināšanu apguvei un attīstībai STEM jomā, veicinot karjeras izvēli STEM jomā;
16.2. pedagogu izglītošana STEM jomā un mācīšanas metodikā, lai pilnveidotu pedagogu zināšanas, prasmes un kompetenci;
16.3. praktisko darbnīcu, ārpuscentra pasākumu, zinātnisko nometņu un citu pasākumu organizēšana STEM jomā, nodrošinot nepieciešamo pārvietojamo aprīkojumu un materiālus;
16.4. koprades telpu un koprades laboratoriju izveide un brīvas pieejas nodrošināšana izglītojamiem un pedagogiem;
16.5. uzņēmējspēju attīstības veicināšanas pasākumu organizēšana izglītojamiem STEM jomā;
16.6. semināru organizēšana izglītojamiem un pedagogiem, kā arī kopīgu pasākumu organizēšana izglītojamiem, uzaicinot saimnieciskās darbības veicējus, lai tie dalītos ar zināšanām un pieredzi;
16.7. STEM jomu popularizējošo interaktīvo tematisko, tostarp ceļojošo, izstāžu izveide sadarbībā ar projekta partneriem, profesionālās izglītības iestādēm, zinātniskajām institūcijām vai tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem;
16.8. inovācijas centra ietekmes uz sabiedrību novērtēšana un efektīvākas komunikācijas faktoru analīze STEM jomā;
16.9. transporta izdevumu segšana, lai nodrošinātu Latvijas izglītojamo un pedagogu piekļuvi inovācijas centra izglītojošajām interaktīvajām aktivitātēm, demonstrācijām, izstādēm un citiem izglītojošiem pasākumiem (ja nepieciešams);
16.10. citas darbības, kas veicina izglītojamo un pedagogu zināšanu attīstību un pozitīvu attieksmi STEM jomā.
17. Programmas ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
17.1. programmas apsaimniekotāja un aģentūras administratīvās izmaksas:
17.1.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar programmas sagatavošanas un īstenošanas administrēšanu, tai skaitā personāla izmaksas divpusējās sadarbības stiprināšanai starp Latvijas un Norvēģijas institūcijām;
17.1.2. netiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar telpu nomu, komunālajiem pakalpojumiem, kancelejas preču un programmatūras iegādi, un citas izmaksas, kas netieši saistītas ar programmas sagatavošanas un īstenošanas administrēšanu un nepārsniedz 15 procentus no programmas administrēšanas tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām;
17.2. projekta tiešās attiecināmās izmaksas:
17.2.1. projekta administratīvā un īstenošanas personāla darba izmaksas – atalgojums, kā arī citi darba ņēmēja labā veicamie obligātie maksājumi, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;
17.2.2. komandējumu un darba braucienu izmaksas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;
17.2.3. ārējo ekspertīžu un pakalpojumu izmaksas;
17.2.4. pasākumu organizēšanas izmaksas, tai skaitā materiālu izmaksas;
17.2.5. pārvietojamā aprīkojuma izmaksas, kas atbilst to iegādes cenai un nepārsniedz 60 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā laboratoriju inventāra, datortehnikas, programmatūras, printeru iegādes un uzturēšanas izmaksas ar nosacījumu, ka tie atrodas koprades telpās vai koprades laboratorijās un ir nepieciešami izglītojošo programmu īstenošanai vai citu izglītības pasākumu nodrošināšanai;
17.2.6. šo noteikumu 2.7. apakšpunktā minēto pārvietojamo iekārtu nolietojuma daļa, kas atbilst projekta ilgumam un faktiskā lietojuma apjomam;
17.3. projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās tiešā saistībā ar attiecināmajām tiešajām izmaksām un kuras ir attiecināmas uz projektu. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 15 procentus no šo noteikumu 17.2.1. apakšpunktā minētajām izmaksām.
18. Programmas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas:
18.1. ieguldījumi infrastruktūrā un pamatlīdzekļu iegādē, izņemot šo noteikumu 17.2.5. un 17.2.6. apakšpunktā minētās izmaksas;
18.2. zaudējumi, kas radušies valūtas kursa svārstību rezultātā;
18.3. maksa par finanšu transakcijām;
18.4. izmaksas, ko sedz no citiem avotiem;
18.5. naudas sodi, sankcijas un tiesvedības izdevumi, izņemot gadījumu, ja tiesāšanās ir nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai un ir ar to saistīta;
18.6. visi maksājumi, tai skaitā avansa maksājumi, un izdevumi par faktiski veiktajām piegādēm, izpildītajiem darbiem un pakalpojumiem, kas veikti ārpus projekta līgumā noteiktā projekta izdevumu attiecināmības perioda;
18.7. parāda procenti, aizdevumu apkalpošanas maksa un nokavējuma nauda;
18.8. atgūstamais pievienotās vērtības nodoklis;
18.9. izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 17. punktā.
19. Projekta īstenošanas ilgums ir trīs gadi no projekta līguma noslēgšanas dienas ar iespēju to pagarināt bez papildu finansējuma piešķiršanas, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. aprīlim.
20. Aģentūrai ir tiesības vienpusēji uzteikt projekta līgumu, ja tiek konstatēts, ka:
20.1. visi projekta izdevumi ir atzīti par neatbilstoši veiktiem izdevumiem;
20.2. nav sasniegts projekta mērķis atbilstoši projekta līgumam;
20.3. projekta īstenošanas laikā projekta līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav izpildīts aģentūras atkārtoti izteiktajā pieprasījumā norādītais par projekta īstenošanu atbilstoši noslēgtajam līgumam un tajā minēto normatīvo aktu prasībām.
21. Ja projektā ir attiecināmās izmaksas, kas atbilst pilnai iekārtas pirkšanas cenai, tad līdzfinansējuma saņēmējs:
21.1. patur attiecīgo iekārtu savā īpašumā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas un šajā laikposmā turpina to izmantot, veicinot projekta vispārējo mērķu sasniegšanu;
21.2. apdrošina attiecīgo iekārtu pret zaudējumiem (piemēram, ugunsgrēku, zādzību, citiem parasti apdrošināmiem riskiem) gan projekta īstenošanas laikā, gan vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas;
21.3. paredz atbilstošus resursus iekārtas tehniskajai apkopei vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas. Resursiem jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu iekārtu darbību pilnā apjomā.
22. Līdzfinansējuma saņēmējs iesniedz aģentūrai projekta starpposma pārskatu projekta līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā, norādot detalizētus projekta izdevumus, tai skaitā izmaksu sadalījumu pa periodiem.
23. Līdzfinansējuma saņēmējs var saņemt starpmaksājumu, ja projekta starpposma pārskatā ir atskaite par 70 procentu avansa izlietošanu. Aģentūra apstiprina projekta starpposma vai noslēguma pārskatu divu mēnešu laikā pēc visas pieprasītās dokumentācijas saņemšanas. Trīs mēnešu laikā pēc projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas un viena mēneša laikā pēc projekta starpposma vai noslēguma pārskata apstiprināšanas aģentūra veic projekta starpposma vai noslēguma maksājumu.
24. Līdzfinansējuma saņēmējs nodrošina šo noteikumu 2.7. apakšpunktā minētā pārvietojamā aprīkojuma drošu uzstādīšanu un lietošanu atbilstoši ražotāja noteikumiem.
25. Līdzfinansējuma saņēmēji un to partneri preču un pakalpojumu iegādi projekta vajadzībām veic atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā.
III. Divpusējās sadarbības fonda ieviešanas pasākumi
26. Saskaņā ar saprašanās memorandu programmā paredzēto divpusējās sadarbības iniciatīvu īstenošanai ir piešķirti 50 000 euro (turpmāk – divpusējās sadarbības fonda finansējums), kas ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums 100 procentu apmērā. Divpusējās sadarbības iniciatīvu īstenošanai ir obligāta donorvalsts partnera vai projektu partnera vai donorvalsts organizācijas iesaiste.
27. Divpusējās sadarbības fonda finansējuma ietvaros ir atbalstāmi šādi pasākumi:
27.1. projekta iesniedzēja un tā potenciālā Latvijas projekta partnera pārstāvju mācību, pieredzes apmaiņas un sadarbības plānošanas vizītes Norvēģijā;
27.2. potenciālā Norvēģijas projekta partnera vizītes Latvijā, lai apspriestu un izstrādātu kopējas projekta aktivitātes, sniegtu atbalstu projekta iesniedzējam projekta sagatavošanā;
27.3. aģentūras organizēti pasākumi līdzfinansējuma saņēmēju un to projektu partneru pieredzes un projektu rezultātu izplatīšanai.
28. Divpusējās sadarbības fonda finansējuma ietvaros īstenojamo pasākumu plānu izstrādā programmas apsaimniekotājs un apstiprina sadarbības komiteja.
29. Šo noteikumu 27.1. un 27.2. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai aģentūra slēdz līgumu ar projekta iesniedzēju vai potenciālo Norvēģijas projekta partneri un veic norēķinus atbilstoši šajā līgumā noteiktajai kārtībai.
30. Programmas apsaimniekotājam ir tiesības iesniegt iniciatīvu divpusējās sadarbības fonda komitejai, lai saņemtu papildu finansējumu no divpusējās sadarbības fonda, pirms tam priekšlikumu apstiprinot sadarbības komitejā.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
Pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 19. novembra
noteikumiem Nr. 537
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" sasniedzamie rezultāti un iznākumi, to rādītāji, pārbaudes avoti un pārskatu sniegšanas biežums
Nr. p. k. | Veids | Sasniedzamie programmas rezultāti vai iznākums | Rādītāji | Mērvienība | Pārbaudes avots | Pārskatu sniegšanas biežums | Sākuma stadija | Sākuma gads | Mērķa vērtība |
1. | Rezultāts | Veicināta reģionālo zināšanu attīstība STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) jomā | Izglītojamo skaits, kuri piedalījušies inovāciju centros organizētajās izglītojošās programmās (sadalīts pa dzimumiem, vecuma grupām) | Skaits | Līdzfinansējuma saņēmēja pārskati | Katru gadu | 0 | N/A | 800 |
Izglītojamo daļa, kuri paziņojuši par intereses palielināšanos par STEM jomām | Procenti | Aptauju rezultāti | Katru gadu | N/A | N/A | ≥ 80 % | |||
Pedagogu daļa, kuri paziņojuši par kompetenču uzlabošanos STEM jomu mācīšanā | Procenti | Aptauju rezultāti | Katru gadu | N/A | N/A | ≥ 80 % | |||
2. | Iznākums | Inovācijas centros īstenotās izglītojošās un mācību metodikas programmas | Inovācijas centros īstenoto izglītojošo programmu skaits | Skaits | Līdzfinansējuma saņēmēja pārskati | Divreiz gadā | 0 | N/A | 12 |
Izglītojošajās programmās un darbnīcās iesaistīto pedagogu skaits (sadalījumā pa dzimumiem) | Skaits | Līdzfinansējuma saņēmēja pārskati | Divreiz gadā | 0 | N/A | 200 | |||
3. | Divpusējās sadarbības rezultāts | Uzlabota sadarbība starp programmā iesaistītajām saņēmējvalstu un donorvalstu organizācijām | Apmierinātības līmenis ar partnerību (sadalījumā pa valstu tipiem) | Mērījums no 1 līdz 7 | Aptauju rezultāti | Katru gadu | Tiks precizēts1 | Tiks precizēts | ≥ 4,5 un pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli |
Uzticības līmenis starp sadarbībā iesaistītajām saņēmējvalstu un donorvalstu organizācijām (sadalījumā pa valstu tipiem) | Mērījums no 1 līdz 7 | Aptauju rezultāti | Katru gadu | Tiks precizēts1 | Tiks precizēts | ≥ 4,5 un pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli | |||
Sadarbībā iesaistīto organizāciju daļa, kuras izmanto no divpusējām partnerattiecībām iegūtās zināšanas | Procenti | Aptauju rezultāti | Katru gadu | N/A | N/A | ≥ 50 % un pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli | |||
4. | Divpusējās sadarbības iznākums | Veicināta sadarbība starp donorvalstīm un saņēmējvalsti | Projektu skaits, kuru ietvaros noteikta sadarbība ar donorvalsts projektu partneri (sadalījumā pa donorvalstīm) | Skaits | Līgumi (kopijas), kas noslēgti ar līdzfinansējuma saņēmēju. Partnerības līgumi (kopijas), kas noslēgti starp līdzfinansējuma saņēmēju un projekta partneriem | Divreiz gadā | 0 | N/A | 4 |
Piezīme.
1 Bāzes līnijas novērtējumu veiks Finanšu instrumenta birojs.
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska