Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad ieskatāmies vēsturei acīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.1997., Nr. 319/321 (1034/1036) https://vestnesis.lv/ta/id/31085

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kad ieskatāmies vēsturei acīs

Vēl šajā numurā

10.12.1997., Nr. 319/321 (1034/1036)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informācija

Kad ieskatāmies vēsturei acīs

Valsts prezidents vakar Latvijas Ebreju biedrības namā


Vēsturnieks Marģers Vestermanis iepazīstina Valsts prezidentu Gunti Ulmani ar muzeju;


vienā no stendiem — Rīgas “Mazā geto” gūstekņi mākslinieka A.Ritova portretos
(zīmēti nometnē 1942. — 1944.gada)

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Turpinājums no 1.lpp.

To es varētu teikt par daudziem cilvēkiem, par daudzām tautībām, arī par latviešiem, kur šis smagais liktenis ir mūs novedis līdz kritiskai robežai. Un es varu arī saprast, ka daudzos latviešos ir tik dziļas izjūtas, ka tauta ir upuris. To mēs sakām arī par vecticībniekiem, kas pameta tālus reģionus Krievijā, lai rastu sev mājvietu Baltijā.

Šīs cilvēciskās emocijas droši vien pazīst katrs iedzīvotājs Latvijā kaut vai no savas ģimenes vēstures. Un šajā dienā es arī atceros savas ģimenes vēsturi.

Otrā pasaules kara laikā upuri bija visās tautās. Taču tikai ebreji bija upuri kā tauta kopumā. Un vēsturiskā patiesība ir tāda, ka briesmīgs noziegums ir pastrādāts mūsu zemes teritorijā un ka ir bijuši arī tādi latvieši, kuri piedalījušies kā holokausta īstenotāji. Lai arī Latvija kā valsts četrdesmitajos gados vairs nepastāvēja, tomēr tādi latvieši kā Cukurs vai Arājs, to līdzdalība masveida noziegumā ir kauna pilna lapaspuse mūsu vēsturē.

Padomju laikā mums bija izkropļota izpratne par pagātni un par katras tautas ceļu. Tie, kas toreiz noteica, kas ir pareizi un kas ir nepareizi, filtrēja informāciju. Pieeja mums un arī jums arhīva materiāliem bija liegta. Šobrīd viss ir mainījies. Ir brīva valsts, brīva sabiedrība. Un brīvība un neatkarība nozīmē tieksmi apzināties politiku, kuras rezultātā mēs nonāktu pie aizvien pilnīgākas ainas par notikušo Latvijā un arī ārpus Latvijas.

Zīmīgi, ka tieši šajā laikā, gadsimta beigās, visās Eiropas valstīs notiek vēstures izvērtēšana. Es nezinu, kā jūs to izskaidrojat, bet es domāju, ka tikai pilnīga vēstures apziņa ir drošs pamats jaunajam gadsimtam. Un tas ir arī Latvijas interesēs. Nedrīkst būt Latvijā nekādu aizliegtu un neērtu tēmu vai neērtu jautājumu. Šinī gadsimtā cilvēki un cilvēce pārāk bieži ir sevi mānījusi vai arī runājusi puspatiesībās. Un tas bieži vien ir izraisījis neuzticību, neuzticēšanos. To nu vajadzētu atstāt šim gadsimtam...

Nozīmīgi man šķiet, ka šajās dienās darbā tiek aicināti vēsturnieki. Ir jāatrod slēptie un nezināmie arhīvu materiāli. Arhīvi var runāt par totalitāro politiku. Un totalitārisms ir šī gadsimta lielākā slimība — nacisms, komunismsÉ

Mums pietrūkst zināšanu, kā uzrunāt pagātni, lai paši bieži vien nenobaidītos no saņemtās atbildesÉ Mums pietrūkst zināšanu, lai vēstures mācības ņemtu kā vielu tādām pārdomām, kas varētu nākotni paplašināt, nevis sašaurināt. Mums pietrūkst spēka pietiekami dziļi ieskatīties ne tikai cits citam acīs, bet arī vēstures acīs. Jo šajos sešos, septiņos gados vēl jau arī neesam visi attapušies un daudz ko sapratuši.

Taču viens ir skaidrs — mēs vairs nevēlamies radīt jaunus māņus par vēsturi. Godīga attieksme pret to ir arī godīgums pret sevi, pret citiem un pret nākotni.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja speciālā starptautiskā Holokausta upuru palīdzības fonda izveidošanu, kas liecina par to, ka beidzot tiek starptautiski atzīts, ka bijušajās komunisma valstīs un arī Latvijā holokausta upuri nav saņēmuši nekādu materiālo palīdzību.

G.Ulmanis uzsvēra nepieciešamību izvērtēt visu tautību ieguldījumu "tanī, ko šodien saucam vienā vārdā — Latvija", jo, aizmirstot to, mēs apzagtu sevi.


Par Latvijas un Flandrijas sadarbības programmas parakstīšanu

Aizvadītonedēļ, 3.decembrī, Latvijas izglītības informācijas centra telpās Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis un Flandrijas Ārlietu koordinācijas departamenta ģenerāldirektore Diana Verštrātena parakstīja Latvijas un Flandrijas sadarbības programmu 1998. — 1999.gadam.

Latvijas un Flandrijas sadarbības programma paredz vairākus abu valstu sadarbības virzienus: izglītība un kultūra, veselības aprūpe, labklājība, darbaspēka tirgus, vides aizsardzība, tūrisms, pašvaldību sadarbība, transports un komunikācijas, ekonomika, reģionālā politika, lauksaimniecība, apmācība. Darba programma paredz arī stipendiju piešķiršanu Latvijas studentiem, zinātniekiem un pedagogiem mācībām Flandrijā, dažāda veida izstāžu apmaiņu. Flandrijas puse nodrošina zināmu finansējuma daļu šajos projektos.

Vairāki sadarbības projekti starp Latviju un Flandriju jau aizsākušies. Starp tiem minama apmācības un palīdzības programma Finansu ministrijai, Latvijas eksporta veicināšana, sadarbība ar Latvijas Universitātes Vadības un ekonomikas fakultāti, agroķīmisko testu nodošanu Latvijas pusei. Šie projekti tiek finansēti sadarbības programmas starp Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm un Flandriju ietvaros. Flāmu valdība katru gadu finansē arī viena Latvijas studenta mācības Eiropas koledžā (Natolin) . Starp projektiem, kas aizsākušies jau agrāk, jāmin flāmu speciālistu dalība Liepājas reģiona stratēģiskajā un teritoriālajā plānošanā un Liepājas eļļas rūpnīcā, vairāki projekti lauksaimniecības jomā, māksliniecisko kolektīvu viesošanās Flandrijā u.c.

Latvijas sadarbība ar vienu no Beļģijas reģioniem — Flandriju — veidojusies ļoti veiksmīgi. 1996.gada 5.martā, Flandrijas premjerministra Luka van der Brandes vizītes laikā Rīgā tika parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas un Flandrijas valdību. Šādu līgumu Flandrijas valdība ir noslēgusi ar visām Baltijas valstīm un vairākām Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm.

Pēc notu apmaiņas 1997.gada 15.aprīlī Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgums stājās spēkā. Saskaņā ar līgumu tika izveidota starpvaldību komisija, kuras uzdevums ir izstrādāt un apstiprināt sadarbības programmu. Ar 1997.gada 10.septembra MK lēmumu tika izveidota Latvijas delegācija šai starpvaldību komisijai.

Pēc intensīvas informācijas un dažādu priekšlikumu apmaiņas decembra sākumā Rīgā notika pirmā Latvijas un Flandrijas starpvaldību komisijas sēde, kuras darba vainagojums ir vakar noslēgtais sadarbības līgums.

ĀM un IZM preses centru

informācija


Par diplomātisko pārstāvniecību

Saskaņā ar LR Valdības deklarāciju LR Ārlietu ministrija ir pieņēmusi lēmumu 1997.gada 1.decembrī atvērt diplomātiskās pārstāvniecības Portugāles Republikā un Nīderlandes Karalistē, kā arī 1998.gada 1.februārī Grieķijas Republikā. Par LR pilnvaroto lietvedi Portugālē iecelts Rolands Lappuķe, par LR pilnvaroto lietvedi Nīderlandē — Kārlis Eihenbaums, par LR pilnvaroto lietvedi Grieķijā — Mārtiņš Lācis.

Par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Tanzāniju

1997.gada 28.novembrī Latvijas Republika nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar Tanzānijas Apvienoto Republiku. Protokolu par diplomātisko attiecību nodibināšanu Latvijas vēstniecībā Stokholmā parakstījis LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijas Karalistē. Jānis Dripe un Tanzānijas Apvienotās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijas karalistē Vilsons Kamuhabva Tibaidžuka (Wilson Kamuhabwa Tibaijuka) .

Latvijas un Tanzānijas vēstnieki pauda pārliecību, ka diplomātisko attiecību nodibināšana veicinās un stiprinās draudzības un sadarbības saites starp abām valstīm.

Tanzānija ir 119. valsts, ar kuru Latvijai ir diplomātiskās attiecības.

ĀM preses centrs

Par Austrijas vīzu izsniegšanu

1997.gada 1.decembrī Austrijā stājas spēkā Šengenas līgums, tādējādi Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanās par bezmaksas Austrijas vīzu izsniegšanu Latvijas pilsoņiem no šī gada 1.decembra vairs nebūs spēkā — par Austrijas vīzām no LR pilsoņiem tiks iekasēta samaksa.

Austrijas Republikas vēstniecības adrese:

Rīga, Basteja bulv. 14. Tālr.: 7216125. Fakss:7216126.

Par Krišjāni Valdemāru — Maskavā

7.decembrī Starptautiskajā Andreja Saharova centrā notika grāmatas “Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste” 1.sējuma prezentācija. Pasākumu rīkoja Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā un Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Tajā piedalījās Latvijas vēstnieks Krievijā Imants Daudišs, Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls, Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Nikolajs Rižovs, Krievijas Federālā arhīvu dienesta priekšnieks Vladimirs Kozlovs, Krievijas Valsts seno rakstu arhīva direktors Mihails Lukičovs, Krievijas Zinātņu akadēmijas, bibliotēku un vēstures žurnālu, inteliģences un latviešu diasporas pārstāvji.

Akadēmiķis Vladimirs Toporovs savā runā atzīmēja, ka XIX gadsimta beigās, bez šaubām, K.Valdemārs varētu būt pirmais Latvijas prezidents, ja šajā laikā Latvija būtu neatkarīga valsts.

Pasākuma gaitā tika atklāta izstāde un notika zinātniska diskusija “K.Valdemārs un viņa laiks”.

Latvijas vēstniecības

Krievijā preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!