VALDĪBĀ

Ministru kabineta 9.decembra sēdē

Akceptēti “Ozona slāņa aizsardzības noteikumi”. Tie nosaka pasākumus, kas veicami, pārtraucot darbības ozona slāni noārdošām vielām, kā arī kārtību, kādā uzņēmumi veic darbības ar ozona slāni noārdošām vielām līdz attiecīgo darbību pārtraukšanai. Noteikumos iestrādāti pielikumos minēto vielu ražošanas un ieviešanas pārtraukšanas grafiki.

Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā Streiku likuma projektu. Paredzams, ka likums reglamentēs streika norises kārtību, streikošanas tiesību ierobežojumus, pamatu streika vai streika pieteikuma atzīšanai par nelikumīgu, streika norises uzraudzību, kā arī starpniecību streika laikā, darbinieku un darba devēju tiesības un pienākumus streika pieteikšanas un streika laikā un atbildību par šī likuma un citu normatīvo aktu pārkāpšanu un streika laikā nodarītajiem zaudējumiem. Saistībā ar Streiku likuma projektu akceptēti grozījumu projekti Latvijas Civilprocesa kodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “Slimnīca Linezers””. Ar 1998.gada 1.janvāri Labklājības ministrijas pārziņā esošo valsts budžeta iestādi “Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnika “Linezers”” reorganizēs un uz tās bāzes veidos bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “Slimnīca “Linezers””.

Akceptēti “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 1998.gadā”. Obligāto iemaksu likme, ieskaitot sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām obligāto iemaksu likmi, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 37,09 procenti no obligāto iemaksu objekta, no kuras 28,09 procentus veic darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs. Obligāto iemaksu likmes sadalījums pēc sociālās apdrošināšanas veidiem ir šāds: valsts pensiju apdrošināšanai — 27,37 procenti; sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam — 3,1 procents; sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām — 0,09 procenti; invaliditātes apdrošināšanai — 5,94 procenti; maternitātes un slimības apdrošināšanai — 0,59 procenti.

Valdība akceptēja noteikumus “Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums”. Pārvalde ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un īsteno valsts politiku ar brīvības atņemšanu saistīto kriminālsodu izpildes jomā.

Akceptēts rīkojums “Par vienošanās memorandu starp Latvijas Republikas valdību, kuru pārstāv Aizsardzības ministrija, un Amerikas Savienoto Valstu valdību, kuru pārstāv Nacionālās drošības aģentūras informācijas sistēmas drošības organizācija (NSA/ISSO)”. Memorands tiks parakstīts, lai izveidotu drošu balss un datu tīklu ar nolūku aizsargāt programmas “Partnerattiecības mieram” klasificētu un konfidenciālu informāciju. Memorandu parakstīs Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs.

Akceptēts rīkojums “Par Valsts ieņēmumu dienesta informatizācijas projekta uzraudzības padomi”. Par uzraudzības padomes priekšsēdētāju iecelts Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgonis Gaugers.

Ar Ministru kabineta rīkojumu pilsonība naturalizācijas kārtībā piešķirta 170 pilsonības pretendentiem, t.sk. 1l viņu nepilngadīgajiem bērniem.

Valdība akceptēja “Hidromelioratīvās būvniecības speciālos būvnoteikumus”. Šie noteikumi nosaka hidromelioratīvās būvniecības projektēšanas sagatavošanas, būvprojektu izstrādāšanas un būvdarbu veikšanas kārtību, ciktāl to nenosaka Vispārīgie būvnoteikumi. Pirms būvdarbu uzsākšanas hidromelioratīvās būvniecības dalībnieki noslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Būvniecības likuma 33.pantu un Pārejas noteikumu 2.punktu.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā publicējama informācija par darījumiem ar zemes īpašumu un nosakāmi zemes īpašumu apmēru ierobežojumi”. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā publicējama informācija par tiem darījumiem ar zemes īpašumiem, kuru rezultātā zemi ieguvušas ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas un personas, kas ieguvušas zemi pilsētu un pagastu teritorijās, kur noteikti ierobežojumi zemes platību iegūšanai un nosakāmi ierobežojumi zemes īpašumu iegūšanai atsevišķu pilsētu un pagastu teritorijās.

Akceptēti noteikumi “Par neatsavināto zemes īpašumu turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību lauku apvidos un pilsētās”. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā zemes īpašuma tiesības tiek saglabātas vai izbeigtas, atsavinot zemi: fiziskajām personām, kuras zemi ieguvušas īpašumā mantošanas ceļā, nebūdamas Latvijas Republikas pilsoņi, un juridiskajām personām (statūtsabiedrībām), ja to pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs neatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta 1.daļas 3.punktā un likuma “Par zemes reformu pilsētās” 20.panta 1.daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Akceptēts grozījumu projekts “Par mērījumu vienotību”. Grozījumi paredz, ka Valsts metroloģiskā inspekcija tiks veidota kā atsevišķa valsts iestāde, kas darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Paredzams, ka juridiskām un fiziskām personām, kuras veic MK apstiprinātajā sarakstā ietverto mērīšanas līdzekļu izgatavošanu, realizāciju vai remontu, nebūs nepieciešama speciāla atļauja. Saistībā ar grozījumu projektu “Par mērījumu vienotību” akceptēts grozījumu projekts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”.

Ministru kabinets iepazinās ar pārskatu par Valsts komisijas darbu speciālajā budžetā ieskaitīto Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu lietošanā nodotās zemes nomas maksas līdzekļu izlietojuma noteikšanā. No Krievijas Federācijas saņemto nomas maksu līdz 2000.gada martam paredzēts izlietot saskaņā ar attiecīgā gada likumu par valsts budžetu. Kuldīgas rajona infrastruktūras projektu finansēšanu paredzēts veikt atbilstoši iesniegto tāmju dokumentācijai.

Valdība akceptēja MK Atzinības raksta piešķiršanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja vietniekam, ģenerāldirektora vietniekam Rihardam Pederam par personīgo ieguldījumu Latvijas dzelzceļa attīstībā.

Akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā grozījumu projekts likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”. Grozījumi paredz likuma 16.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: “Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka, sekretāra, komisijas locekļu un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretariāta darbinieku darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets”.

Akceptēts “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 18.marta noteikumos nr.103 “Noteikumi par Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu””.

Akceptēts “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 27.maija noteikumos nr.193 “Par 1.kvalifikācijas kategorijas valsts civildienesta ierēdņu mēneša algu””, kas paredz 1.kvalifikācijas kategorijas ierēdņu mēneša algas palielināt par 5%.

Valdība akceptēja rīkojumus “Par bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas koncertdirekcija””, “Par bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas nacionālais simfoniskais orķestris” dibināšanu” un “Par bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Valsts akadēmiskais koris “Latvija”””. Rīkojumi akceptēti sakarā ar Latvijas filharmonijas reorganizāciju. Katras jaundibinātās organizācijas pamatkapitāls būs 2000 latu, ko veido iemaksas no Latvijas filharmonijas 1997.gada budžeta dotācijas.

Valdība pieņēma zināšanai ārlietu ministra V.Birkava sniegto informāciju “Par tehniskās palīdzības piešķiršanu Černobiļas AES rekonstrukcijas fondam”. Priekšlikums kopumā atbalstīts. Finansu ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju, izvērtējot iespējamo palīdzības apjomu, uzdots saistīt to ar Salaspils atomreaktora demontāžas nepieciešamību un palīdzības sniegšanu Černobiļas AES katastrofas seku likvidācijā cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Konceptuāli akceptēta Latvijas pievienošanās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Daudzpusējam investīciju līgumam.

Ministru kabinets akceptēja koncepciju “Par koncernu darbības regulāciju Latvijā”. Ekonomikas ministrijai uzdots izstrādāt un iesniegt MK Koncernu likumu un grozījumus esošajos normatīvajos aktos.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 9.decembra sēdes

Izglītības un zinātnes ministra Jura Celmiņa un kultūras ministres Ramonas Umblijas atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vispirms izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš komentēja, likumprojekta virzītājam labklājības ministram Vladimiram Makarovam promesot, Ministru kabineta sēdē akceptēto Streiku likuma projektu:

— Likumprojekts Ministru kabineta sēdē guva vienbalsīgu atbalstu, jo jau iepriekš bija plaši izdiskutēts. Līdz ar šī likuma pieņemšanu arī Latvijā būs stingri reglamentēta kārtība, kādā tiks organizēti un pieteikti streiki.

Tātad streiku varēs pieteikt arodbiedrības vai darba kolektīvs, pieņemot šādu lēmumu, ja sapulcē piedalās vismaz trīs ceturtdaļas arodbiedrības biedru vai klātesošo un no tiem trīs ceturtdaļas balso par streika nepieciešamību. Šādas pašas prasības attiecināmas uz darba kolektīva pilnvaroto sapulci, ja kolektīvs ir tik liels, ka rodas grūtības sapulcēties visiem darba kolektīvā strādājošiem.

Pēc šāda lēmuma pieņemšanas tiek izveidota streika komiteja, un tā uzsāk sarunas ar administrāciju. Ja sarunās tomēr neizdodas panākt strādājošo prasību īstenošanu, streika komiteja vismaz 15 dienas pirms streika sākšanās rakstveidā piesaka streiku. Pieteikumā norāda streika vietu, iemeslus, streika prasības, streikotāju skaitu, streika komitejas sastāvu un vadītājus un kopsapulces lēmuma pierādījumu protokola veidā.

Likums nosaka, ka Latvijā ir atļauti ekonomiskie streiki, kuros var tikt izvirzītas saimnieciskas, finansiālas vai organizatoriskas prasības. Nav atļauti solidaritātes streiki un politiskie streiki.