Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta Komitejas 8.decembra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.1997., Nr. 319/321 (1034/1036) https://vestnesis.lv/ta/id/31093

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta preses konferencē

Vēl šajā numurā

10.12.1997., Nr. 319/321 (1034/1036)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta9.decembra sēdes

Izglītības un zinātnes ministra Jura Celmiņa un kultūras ministres Ramonas Umblijas atbildes, skaidrojumi, komentāri

Ir noteiktas strādājošo kategorijas, kuras nevar streikot vai kuras var streikot ar zināmiem ierobežojumiem. Streikot ir aizliegts tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos. Streiks ir pieļaujams, bet iestādes pamatfunkcijas ir jānodrošina ārstniecības un medicīniskās palīdzības dienestiem, sabiedriskā transporta dienestiem, dzeramā ūdens piegādes dienestiem, elektroenerģijas un gāzes piegādes, sakaru un citiem sabiedrības drošībai svarīgiem dienestiem.

No valsts puses streiku norisi uzrauga Valsts darba inspekcija.

Likums nosaka arī sevišķus apstākļus, kad Valsts darba inspekcija streiku var atlikt uz laiku līdz trim mēnešiem. Tie ir dabas katastrofas gadījumi, liela mēroga avārijas vai epidēmijas.

Ja darba devējs vai Valsts darba inspekcija uzskata, ka streiks ir pieteikts neatbilstoši likumam, tā var iesniegt prasību tiesā, kura 15 dienu laikā ir tiesīga dot atzinumu par streika pieteikuma likumību vai nelikumību.

Par streikošanas laiku darba samaksu streikojošie nesaņem, bet arodbiedrības vai streiku komiteja ir tiesīgas veidot dažādus fondus, lai vāktu līdzekļus streikotāju atbalstam.

Sakarā ar šī likumprojekta akceptēšanu Ministru kabinets atbalstīja arī attiecīgus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Civilprocesa kodeksā. Tā, piemēram, soda naudas veidā tiek paredzēta gan darba devēja, gan darba ņēmēja atbildība par streikošanas tiesību pārkāpumiem.

Pēc tam Juris Celmiņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai šo likumprojektu atbalstīs ar arodbiedrības?

J. Celmiņš: — Likumprojekts izstrādes laikā tika apspriests trīspusējās darba devēju, darba ņēmēju un Labklājības ministrijas sarunās.

— Vai streiks varēs norisināties, teiksim, arī Ministru kabineta ēkas priekšā?

J. Celmiņš: — Tas vairs nav šī likumprojekta, bet gan likuma “Par demonstrācijām, ielu gājieniem un piketiem” jautājums.

Tad runāja kultūras ministre Ramona Umblija:

— Šodien Ministru kabinets akceptēja trīs rīkojumus, ar kuriem izveidotas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību — Latvijas koncertdirekcija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris. Visas trīs bezpeļņas organizācijas radušās Filharmonijas reorganizācijas gaitā un ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esošas institūcijas. Latvijas koncertdirekcijas pamatkapitāls ir 2000 latu, un to veido iemaksas no Filharmonijas 1997. gada budžeta dotācijas. Valsts kontrolpaketes turētāja visās minētajās organizācijās ir Kultūras ministrija. Tā apstiprinās koncertdirekcijas statūtus un iecels pilnvarnieku.

Tad Ramona Umblija atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kāds būs tīri praktiskais labums no Filharmonijas reorganizācijas un šo trīs institūciju izveides?

R.Umblija: — Filharmonija līdz šim bija liela, amorfa organizācija, kas nodarbojās vienlaikus gan ar koncertdarbību, gan ar tās producēšanu. Tagad tiek atdalītas divas funkcijas — koncertdzīves organizēšana Latvijā un atsevišķu māksliniecisko kolektīvu darbības organizēšana. Beidzot tiek sakārtota mākslas un kultūras jomā līdz šim neatrisināta problēma — valsts dotāciju izmantošana un kontrole, valsts līdzekļu dotēšanas motivācija. Līdz šim Filharmonija, kā arī visi teātri ir darbojušies kā valsts iestādes, bet to atbildība par valsts dotējumu ir tāda pati kā budžeta iestādēm. Šobrīd valsts nevar un arī turpmāk nekad nevarēs simtprocentīgi dotēt šīs kultūras institūcijas. Līdz ar to valsts nevarēja kontrolēt šo institūciju finansiālo darbību, kas patiesībā bija nelikumīga, bieži pastāvēja dubultā grāmatvedība. Mākslinieciskajiem kolektīviem kļūstot par patstāvīgām uzņēmējdarbību veicošām institūcijām, tās tagad uzņemas pilnu atbildību par savu finansiālo darbību, kā arī par valsts dotēto līdzekļu izlietojumu.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktores

Pēc “LV” diktofona ieraksta

Valdības namā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!