Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par laiku no nozieguma līdz sodam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.1997., Nr. 319/321 (1034/1036) https://vestnesis.lv/ta/id/31095

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kad ieskatāmies vēsturei acīs

Vēl šajā numurā

10.12.1997., Nr. 319/321 (1034/1036)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Problēmas

Par laiku no nozieguma līdz sodam

Dzintra Šubrovska, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre

Turpinājums no 1.lpp.

Ja tiesnesis apsūdzībā nesaskata faktisko pamatu, viņš var prasīt prokuroram pierādījumus un, ja viņam šķiet, ka pierādījumu nav pietiekami vai arī apsūdzētais tiem nepiekrīt, noteikt lietas izskatīšanu zvērināto tiesā. Ja savukārt tiesnesis saskata nodarījumā smagāku vainu, nekā to paredz vienošanās, viņš var arī piespriest bargāku sodu, taču šādi gadījumi praksē reti sastopami.

Vai vienošanās process ierobežo cietušā, tātad zināmā mērā arī sabiedrības, tiesības? Nē. Cietušais tiek informēts par rezultātu un var izmantot apelācijas tiesības, ja viņam šķiet, ka spriedums nav taisnīgs. Katrā ziņā cietušo interesē pēc iespējas īsāks laika sprīdis no pāridarījuma līdz sodam, kas apliecina taisnīguma iestāšanos.

Arī sabiedrības intereses šis process apmierina, jo tas nekādi neierobežo tiesas lomu, turklāt tiesas process ir publisks, un galu galā visa sabiedrība ir ieinteresēta, lai noziedznieki ātrāk saņem sodu. No otras puses — lai cilvēki bez tiesas sprieduma gadiem nenīkst cietumos, kā tas diemžēl vēl notiek mūsu valstī.

Kādas ir mūsu tiesībsargājošo iestāžu iespējas saīsināt laiku no nozieguma izdarīšanas līdz sodam? Latvijas likumdošanā ir paredzēts saīsinātais process. Tas nozīmē, ka desmit dienu laikā lieta tiek izmeklēta un nodota prokuroram, kuram arī tiek dotas desmit dienas, lai celtu apsūdzību un lietu nosūtītu uz tiesu. Izmeklēšanas process šajā gadījumā ir saīsināts – tas izslēdz liecinieku dubultu nopratināšanu un vēl dažas izmeklēšanas darbības. Izziņas iestādes un prokuratūra labprāt pieņēmušas šo jauno iespēju un diezgan aktīvi ievieš to praksē. Taču saīsinātais process neskar visus tos noziegumus, kurus šādā veidā varētu izmeklēt un iztiesāt. Kaut gan to varētu piemērot vairāk nekā 170 noziegumu sastāvu izmeklēšanā, praksē tas izmantojams tikai dažu noziegumu izmeklēšanā: kad notikusi zādzība, transporta līdzekļu kustības drošības noteikumu pārkāpšana, transporta līdzekļa vadīšana apreibinošu vielu iespaidā un izvairīšanās no bērnu uzturēšanas.

Turklāt tiesas darbā saīsinātais process nekādas izmaiņas nav paredzējis — tas norit pēc visām labākajām tradīcijām ar visām no tā izrietošajām sekām. Un proti, Daugavpilī, piemēram, no visām uz tiesu nosūtītajām lietām šī gada desmit mēnešos izskatīti tikai 48 procenti (pērn — 96), Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā — 45 procenti (pērn — 105), Rīgas apgabaltiesā — 58 procenti (pērn — 73). Atlikums krājas, un tas nozīmē, ka turpmāk cilvēkiem uz spriedumu nāksies gaidīt vēl ilgāk. Ja neņemsim talkā jaunus, radikālus līdzekļus.

Kādēļ gan mēs nevarētu sekot citām Eiropas valstīm, kas nekautrējas saprātīgi pārņemt ASV pieredzi, — atsevišķi vienošanās procesa elementi jau ieviesti un darbojas gan Itālijas, gan Vācijas likumdošanā.

Protams, mums nav pa kaklu pa galvu jāmetas atdarināt amerikāņus, bet diezin vai vajadzētu pūlēties pārliecināt sevi un citus, ka esam tik bagāta valsts, kas spēj atļauties katru zādzību izmeklēt un iztiesāt tik garā un dārgā procesā, kas nav pa kabatai ne Amerikas Savienotajām Valstīm, ne Itālijai, ne Vācijai. Vai tiešām Latvija dzīvo turīgāk par šīm zemēm? Nekas jau nav jāpārņem mehāniski — iesākumā varētu paplašināt jau eksistējošās likumdošanas iespējas, to papildinot, bet tālākā perspektīvā — iestrādāt jaunas idejas likumprojektos.

Mēs nezaudētu neko — šādā procesā tiktu ievērotas itin visas starptautiskās konvencijas un starptautiskie akti par lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā. Pareizi reglamentējot šos jautājumus, neciestu arī cilvēktiesības. Toties mēs daudz iegūtu — līdzekļus un laiku darbam pie smagi, grūti izmeklējamām un grūti iztiesājamām krimināllietām. Un, galvenais, cietušajam netiktu liegts taisnīgums, bet sabiedrībai — apziņa, ka noziegumam seko sods, nevis bezgalīga izmeklēšana un tiesa, kuras spriedumu nevar sagaidīt gadiem.

Daudzi Latvijas vadošie juristi seminārā iepazinās ar vienošanās procesa būtību un tā praktisko pielietojumu ASV. Ne no mūsu advokātiem, ne prokuroriem, ne tiesnešiem principiāli iebildumi pret to neizskanēja un patiesībā ir pagrūti tādus iedomāties. Tad varbūt nevajag šo svaigo ideju nolikt dziļā plauktā apputēšanai, bet turpināt diskusiju un pieņemt jaunumus, kas palīdzētu atrisināt tik ļoti sasāpējušo situāciju un būtu vērtīgi mums visiem.


Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurore Rudīte Āboliņa un ASV Tieslietu ministrijas konsultants Latvijā Ivars Krievāns kopīgajā seminārā.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!