Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.87

Rīgā 2019.gada 29.novembrī (prot. Nr.70, 2.§)

Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā

Izdoti saskaņā ar
Atkritumu apsaimniekošanas likuma
8.panta pirmās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu (turpmāk – atkritumi), tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu atkritumu dalītu savākšanu un reģenerāciju, kā arī veicinātu atkritumu rašanās samazināšanu, dabas resursu efektīvu izmantošanu, atkārtoti lietojamu materiālu atgriešanu apritē un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu;

1.2. Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās;

1.3. prasības atkritumu savākšanai, tajā skaitā minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;

1.4. atbildību par šo saistošo noteikumu neievērošanu;

1.5. kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. klients – atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

2.2. liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra dēļ nav iespējams ievietot klienta lietošanā nodotajā atkritumu konteinerā;

3. Saistošo noteikumu mērķis ir:

3.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas – atkritumu apsaimniekošanas organizēšana pašvaldības iedzīvotāju interesēs – izpildi;

3.2. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī trešo personu mantu;

3.3. veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā novērst atkritumu rašanās cēloņus, samazināt radīto atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību, sekmēt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pienācīgi sagatavotu atkritumu atkārtotu izmantošanu, atkritumu pārstrādi, atkritumu reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju, kā arī atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība.

4. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi tiek nogādāti atkritumu šķirošanas rūpnīcā, kas atrodas atkritumu poligona "Getliņi" teritorijā. Pēc atkritumu sagatavošanas apglabāšanai atkritumi, kuri nav izmantojami reģenerācijai, pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, tiek nodoti apglabāšanai atkritumu poligonā "Getliņi". Apglabāšanai tiek nodoti arī tādi atkritumi, kas nav piemēroti sagatavošanai apglabāšanai, vai to veikt nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ.

5. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ir četras sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas (atbilstoši Rīgas domes 1998.gada 3.februāra lēmuma Nr.5536 "Par Rīgas ielu alfabētiskā saraksta apstiprināšanu" pielikumam "Rīgas ielu alfabētiskajā sarakstā minēto ielu sadalījums atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekciju administratīvajām teritorijām"):

5.1. Rīgas Austrumu izpilddirekcijas Rīgas Centra rajona un Rīgas Latgales priekšpilsētas administratīvā teritorija;

5.2. Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un Rīgas Ziemeļu rajona administratīvā teritorija;

5.3. Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Rīgas Kurzemes rajona administratīvā teritorija;

5.4. Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Rīgas Zemgales priekšpilsētas administratīvā teritorija.

6. Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs vienu reizi ceturksnī iesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam normatīvajos aktos par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā "Getliņi" nodoto un atkritumu poligonā "Getliņi" apglabāto sadzīves atkritumu masu, noteikto informāciju par atkritumu poligonā "Getliņi" ievestajiem bīstamajiem atkritumiem.

7. Atkritumu savākšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:

7.1. šķiroto atkritumu savākšanas laukumus;

7.2. atkritumu dalītās savākšanas punktus;

7.3. nešķiroto atkritumu konteineru novietnes vai pazemes (iebūvējamo) konteineru laukumus, arī ēkām ar stāvvadiem;

7.4. priekšapmaksas atkritumu maisus teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana.

8. Atkritumu savākšanas veidu un atkritumu savākšanā izmantojamo infrastruktūru nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs slēdz ar nekustamā īpašuma lietotāju, valdītāju, īpašnieku, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu. Nekustamā īpašuma lietotājs, valdītājs, īpašnieks, apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona slēdz līgumu par nekustamajā īpašumā radīto atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu, ņemot vērā īpašumā radīto atkritumu daudzumu (apjomu), bet ne retāk kā:

8.1. individuālajām dzīvojamām mājām:

8.1.1. vienu reizi četrās nedēļās, ja dzīvojamā mājā dzīvesvietu deklarējušas ne vairāk kā divas personas un pieņemot, ka izvesto atkritumu daudzums mēnesī ir 120 litri neatkarīgi no atkritumu savākšanas veida (konteineri vai priekšapmaksas atkritumu maisi);

8.1.2. vienu reizi divās nedēļās, ja dzīvojamā mājā dzīvesvietu deklarējušas vairāk nekā divas personas;

8.2. daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām – vienu reizi nedēļā;

8.3. nedzīvojamām ēkām, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība (biroji, skolas, stacijas un citas tamlīdzīgas ēkas) – vienu reizi četrās nedēļās;

8.4. saimnieciskās darbības veicējam, kura darbība ir saistīta ar pārtikas preču tirdzniecību, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai kas nodarbojas ar pārtikas produkcijas ražošanu vai apstrādi un kurš noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņā ar saistošo noteikumu 34.punktu – vienu reizi četrās nedēļās.

9. Nekustamā īpašuma lietotājs, valdītājs, īpašnieks, apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona nepieciešamības gadījumā ierosina izmaiņas saistošo noteikumu 8.punktā minētajā līgumā, palielinot atkritumu izvešanas biežumu, lai pie atkritumu konteineriem neveidotos atkritumu kaudzes.

10. Ja nekustamā īpašuma lietošanai ir sezonāls raksturs, nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarota persona informē par to atkritumu apsaimniekotāju, un nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarota persona saistošo noteikumu 8.punktā minētā līguma ietvaros vienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par radītajam atkritumu daudzumam atbilstošu atkritumu izvešanas grafiku, bet ne retāk kā 8.1.apakšpunktā noteikto atkritumu izvešanas biežumu visas nekustamā īpašuma sezonālās lietošanas laikā.

11. Atkritumu apsaimniekotājs samazina saistošo noteikumu 8.1.–8.4.apakšpunktā noteikto atkritumu izvešanas no nekustamā īpašuma biežumu, nosakot divreiz mazāku atkritumu izvešanas biežumu attiecībā pret 8.1.–8.4.apakšpunktā norādīto, ja klients iesaistās dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiski noārdāmie atkritumi, plastmasa, papīrs, metāla iepakojums) saskaņā ar saistošo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti vai kompostēti 25.10.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

12. Rīgas pilsētas pašvaldība organizē un kontrolē atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas un administratīvās atbildības jomā, šiem saistošajiem noteikumiem un atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu.

13. Rīgas pilsētas pašvaldība:

13.1. tīmeklī vai klātienē pašvaldības organizētajos pasākumos noskaidro atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto interešu grupu (iedzīvotāju, namu apsaimniekotāju, nevalstisko organizāciju u.c.) viedokļus par aktuāliem ar atkritumu apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem un nepieciešamības gadījumā uzaicina šo grupu pārstāvjus, kā arī nozares lietpratējus uz komiteju un domes sēdēm;

13.2. informē atkritumu radītājus par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru Rīgas pilsētas pašvaldība ir noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, norādot līguma darbības termiņu, publicējot informāciju Rīgas pilsētas pašvaldības tīmekļa vietnē;

13.3. sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, informē atkritumu radītājus par izmaiņām un aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II. PARIS funkcijas

14. PARIS ir Rīgas pilsētas pašvaldības atkritumu radītāju un valdītāju informatīvā sistēma, kuru uztur Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

15. PARIS tiek reģistrēti visi Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie klienti.

16. PARIS satur informāciju par:

16.1. Rīgas pilsētas teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem;

16.2. klientiem;

16.3. personām, kuras veic nekustamo īpašumu teritoriju apsaimniekošanu, kopšanu;

16.4. šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem un atkritumu dalītās savākšanas punktiem, to novietojumu (tajā skaitā to globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) datiem);

16.5. atkritumu konteineru novietnēs uzstādītajiem atkritumu konteineriem, to piederību, skaitu, tipu, lielumu un atkritumu veidu, kādam tie paredzēti;

16.6. atkritumu konteineru iztukšošanas biežumu, tajos savākto atkritumu veidu, apjomu;

16.7. specializētajiem transportlīdzekļiem, to piederību, tehniskajiem datiem (kravnesība, atbilstības sertifikāts u.c.), kustības maršrutiem.

III. Atkritumu radītāju un valdītāju tiesības un pienākumi

17. Ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir:

17.1. iekļauties pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, izņemot gadījumu, kad dzīvokļa īpašuma īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas iekļauj arī atkritumu apsaimniekošanu;

17.2. piedalīties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā šos saistošos noteikumus;

17.3. nešķirotos atkritumus ievietot tikai tiem paredzētajā vietā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēta konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;

17.4. iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā un izmantot tai paredzētos konteinerus.

18. Maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu veicami kārtībā, kāda noteikta līgumā par atkritumu apsaimniekošanu, kuru klients noslēdzis ar atkritumu apsaimniekotāju. Klients, veicot līgumā noteiktos maksājumus, sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto atkritumu, tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu.

19. Sezonāla rakstura lietošanas nekustamā īpašuma, vasarnīcas vai dārza mājas, tajā skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošās vasarnīcas vai dārza mājas, īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarotā persona slēdz līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kā arī sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto atkritumu, tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu. Līgumā tiek noteikta atkritumu izvešanas kārtība, kā arī iespējams izvēlēties atbilstošu konteineru tilpumu, vai teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana, priekšapmaksas atkritumu maisus.

20. Liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībā radītie būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi savācami atsevišķi no citiem atkritumiem, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus konteinerus vai citus atkritumu savākšanas veidus, vai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu un pašvaldību saskaņotā vietā, kas nodrošina to apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.

21. Saistošo noteikumu 20.punkta nosacījumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs, nosakot līgumā, kas noslēgts ar dzīvokļa īpašuma īpašnieku, kārtību saistošo noteikumu 20.punktā minēto atkritumu savākšanai, saskaņo to ar atkritumu apsaimniekotāju.

22. Atkritumu radītājs, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu par kārtību, kādā tiks veikta atkritumu savākšana un maksājumu veikšana par atkritumu apsaimniekošanu, vai saimnieciskās darbības veicējs patstāvīgi slēdz līgumu par tā darbības rezultātā radīto atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā. Gadījumā, ja saimnieciskā darbība tiek veikta dzīvokļa īpašumā, šī punkta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi.

23. Asie priekšmeti atkritumu konteineros ir jāievieto tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz iedzīvotāju veselību, kā arī netiktu bojātas atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtas. Atkritumi konteinerā jāievieto tā, lai būtu iespējams aizvērt konteinera vāku.

24. Klients, saskaņojot atkritumu konteinera tehniskos datus (veidu, tilpumu, krāsu u.c.) ar atkritumu apsaimniekotāju, ir tiesīgs iegādāties atkritumu konteineru savā īpašumā, lai nodrošinātu atkritumu savākšanu individuālā dzīvojamā mājā.

IV. Nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja, lietotāja, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas pienākumi

25. Nekustamā īpašuma lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai papildus šajos saistošajos noteikumos norādītajiem vispārīgajiem atkritumu radītāju pienākumiem ir noteikti šādi pienākumi:

25.1. vienoties ar nekustamajā īpašumā esošajiem atkritumu radītājiem par kārtību, kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem;

25.2. pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pieprasījuma rakstveidā sniegt ziņas par iedzīvotāju, kuriem ir tiesisks pamats dzīvot attiecīgajā nekustamajā īpašumā, skaitu, citām personām, kā arī komersantiem, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, par šķiroto atkritumu veidiem, kā arī informēt par vietu, kur novietoti viņu nekustamajos īpašumos radītajiem atkritumiem paredzētie atkritumu konteineri;

25.3. nodrošināt un uzturēt kārtībā atkritumu konteineru novietnes, raugoties, lai tās ir pieejamas nekustamā īpašuma iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājam, kā arī informēt un brīdināt atkritumu radītājus, ka atkritumi tiek ievietoti tikai atkritumu konteineru novietnēs uzstādītajos atkritumu konteineros;

25.4. ja nav iespējams nodrošināt specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajiem atkritumu konteineriem, dienās, kad tiek veikta atkritumu savākšana, atkritumu konteineri no atkritumu konteineru novietošanas vietām jāpārvieto specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā, kur netiek traucēta gājēju un transportlīdzekļu satiksme, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajās atrašanās vietās, vai arī jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem;

25.5. ēkās, kur atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu stāvvadi, nodrošināt šo stāvvadu regulāru apkopi, dezinfekciju un atkritumu konteineru telpu tīrību, pieejamību;

25.6. atkritumu uzglabāšanai pie nekustamā īpašuma izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētos konteinerus;

25.7. ja nekustamā īpašuma teritorijā atkritumu konteineru novietošana nav iespējama, par atkritumu konteineru novietošanu vienoties ar blakus esošā nekustamā īpašuma lietotāju, valdītāju, īpašnieku, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu, informējot par to atkritumu apsaimniekotāju un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu. Šādos gadījumos abu nekustamo īpašumu lietotājiem, valdītājiem, īpašniekiem, apsaimniekotājiem vai pilnvarotām personām jānoslēdz savstarpēja vienošanās par to, kā tiks veikta katrā īpašumā radīto atkritumu savākšana un apsaimniekošana (konteineru lietošana, norēķini u.c.). Gadījumos, kad vienošanās nav iespējama (piemēram, vecpilsētā), nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, apsaimniekotājam vai pilnvarotajai personai jāvēršas Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā ar lūgumu rast risinājumu;

25.8. būt atbildīgam par tā nekustamajā īpašumā radīto atkritumu savākšanas, atkritumu dalītās vākšanas organizēšanu, informējot un brīdinot atkritumu radītājus par pieejamo pakalpojumu;

25.9. nodrošināt liela izmēra atkritumu izvešanu, par šo atkritumu savākšanu vienojoties atsevišķi. Ja noslēgtais līgums ar atkritumu apsaimniekotāju paredz regulāru šāda veida atkritumu izvešanu, persona atkritumus novieto to savākšanas vietā īsi pirms noteiktā savākšanas laika un tādā veidā, kā to paredz atkritumu apsaimniekotājs. Šī punkta nosacījumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi;

25.10. bioloģiski noārdāmos atkritumus fiziskām personām atļauts kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā (ārpus dzīvošanai paredzētajām telpām) gadījumā, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, vidi, trešo personu mantu un ja tas tiek veikts videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā;

25.11. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāji ir atbildīgi par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā, par atkritumu savākšanu no to apsaimniekošanā nodotajiem īpašumiem;

25.12. dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurām nav izvēlēts dzīvojamās mājas apsaimniekotājs, ir atbildīgi par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu savākšanu un patstāvīgi norēķinās ar atkritumu apsaimniekotāju, veicot tiešos maksājumus atkritumu apsaimniekotājam vai pilnvarojot kādu citu personu veikt maksājumus;

25.13. garāžu vai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības un dārza māju (vasarnīcu) vai garāžu īpašnieki, kas nav garāžu vai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedri, ir atbildīgi par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu savākšanu;

25.14. saskaņojot ar pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, klients radīto atkritumu uzkrāšanai par saviem līdzekļiem var uzstādīt un izmantot pazemes (iebūvējamos) atkritumu konteinerus, ja attiecīgajā zemesgabalā tos ir iespējams novietot.

V. Publisko pasākumu organizētāju un publisko teritoriju apsaimniekotāju tiesības un pienākumi

26. Publisko pasākumu organizētājam ir pienākums nodrošināt:

26.1. sadzīves atkritumu tvertnes pietiekamā daudzumā, rūpējoties, lai tās tiktu savlaicīgi iztukšotas un nebūtu pārpildītas;

26.2. pasākuma dalībniekiem iespēju šķirot pasākuma laikā radušos sadzīves atkritumus, šim nolūkam pasūtot attiecīgas atkritumu tvertnes atkritumu apsaimniekotājam;

26.3. attiecīgās teritorijas sakopšanu, nepieciešamības gadījumā slēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par publiskā pasākuma laikā radušos atkritumu apsaimniekošanu.

27. Rīgas pilsētas publisko teritoriju apsaimniekotāji, kas saņēmuši normatīvajos aktos noteiktās atļaujas atkritumu pārvadājumu veikšanai, ir tiesīgi Rīgas pilsētas publisko teritoriju apsaimniekošanas un uzturēšanas darbu rezultātā savāktos sadzīves atkritumus nogādāt atkritumu poligona "Getliņi" teritorijā, izmantojot savus resursus un līdzekļus.

VI. Atkritumu apsaimniekotāja pienākumi un tiesības

28. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums atkritumu apsaimniekošanu veikt tā, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu un ar pašvaldību, kā arī ar klientiem noslēgto līgumu prasības un attiecīgajos publiskās un privātās partnerības vai iepirkuma procedūras dokumentos, kā arī atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietvertās prasības.

29. Atkritumu apsaimniekotājs atkritumu apsaimniekošanai izmanto šim nolūkam paredzētos specializētos transportlīdzekļus, kuri aprīkoti ar:

29.1. globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīcēm, kas pašvaldībai nodrošina datu pieejamību tiešsaistes režīmā;

29.2. ierīcēm datu nolasīšanai no identificēto konteineru integrētajām radiofrekvenču identifikācijas (RFID) mikroshēmām.

30. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums:

30.1. slēgt līgumus ar atkritumu radītājiem vai valdītājiem par atkritumu apsaimniekošanu, piemērojot Rīgas pilsētas pašvaldības apstiprināto maksu par atkritumu apsaimniekošanu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu par atkritumu apglabāšanu;

30.2. pēc publisko pasākumu organizētāju lūguma slēgt līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos atkritumu apsaimniekošanu, paredzot atbilstošu pakalpojuma apmaksas kārtību;

30.3. nodrošināt regulāru atkritumu (nešķiroto un dalīti savākto atkritumu, arī liela izmēra atkritumu, mājsaimniecībā radīto būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu) savākšanu no klientiem. Atkritumu izvešanu aizliegts veikt laikā no plkst. 23.00–5.00, izņemot gadījumus, kad tehnisku apsvērumu vai avārijas apstākļu dēļ nav iespējams atkritumu savākšanu veikt citā laikā;

30.4. atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināt klientus ar to vajadzībām atbilstoša tilpuma marķētiem atkritumu konteineriem nepieciešamā daudzumā, kā arī nodrošināt atkritumu konteineru identificēšanu  (reģistrēts atkritumu konteiners, kas ir aprīkots ar RFID mikroshēmu konteinera atpazīšanai un kura dizains (forma) ir saskaņots ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu);

30.5. nodrošināt klientiem, kuri saskaņā ar saistošo noteikumu 7.4.apakšpunktu ir tiesīgi atkritumu savākšanai izmantot priekšapmaksas atkritumu maisus, iespēju iegādāties atbilstoša tilpuma marķētus atkritumu priekšapmaksas maisus;

30.6. saskaņot atkritumu konteineru novietošanas vietu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvarotu personu;

30.7. bez papildu maksas nodrošināt atkritumu konteineru labošanu un nomaiņu, ja bojājums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ vai ja nav iespējams identificēt atkritumu bojājuma izdarīšanā vainojamo personu;

30.8. ne retāk kā divas reizes gadā nodrošināt atkritumu konteineru iekšpuses dezinficēšanu;

30.9. sadarbībā ar pašvaldību, organizējot sabiedrības izglītošanas un vides apziņas veidošanas pasākumus, veicināt atkritumu radītāju un valdītāju iesaistīšanos atkritumu dalītā vākšanā un nodrošināt atkritumu dalītu savākšanu, nodrošinot Atkritumu apsaimniekošanas likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteikto prasību, kas attiecas uz atkritumu dalīto savākšanu, izpildi;

30.10. ziņot pašvaldībai par atkritumu radītāju un valdītāju iespējamiem administratīvajiem pārkāpumiem;

30.11. nodrošināt atkritumu konteineru novietošanas vietu sakopšanu pēc atkritumu savākšanas, ja atkritumi ir ievietoti tikai atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajos atkritumu konteineros un piesārņojums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ;

30.12. sniegt pašvaldībai informāciju, kas nepieciešama tās funkciju izpildei, atbilstoši normatīvo aktu un noslēgtā līguma prasībām;

30.13. organizēt sabiedrības izglītošanas un vides apziņas veidošanas pasākumus līgumā, kas noslēgts ar pašvaldību, noteiktajā apmērā un kārtībā;

30.14. veikt citus normatīvajos aktos un noslēgtajā līgumā noteiktos pienākumus.

31. Atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos atkritumus, par to informējot klientu un normatīvajos aktos par administratīvo atbildību noteiktās personas, kuras ir tiesīgas uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu:

31.1. ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka vairāk nekā 3 reizes kalendāra mēnesī atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineriem vai pārsniedz konteineru tilpumu, atkritumu apsaimniekotājam un nekustamā īpašuma lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai jāvienojas par papildmaksas noteikšanu par papildus savācamajiem atkritumiem un turpmāk savācamo atkritumu apjoma palielināšanu (papildu konteineru uzstādīšana vai izmaiņu veikšana konteineru iztukšošanas grafikā);

31.2. ja konteinerā ievietoti atkritumi, kas neatbilst uz attiecīgā konteinera norādītajam atkritumu veidam, atkritumu apsaimniekotājam un nekustamā īpašuma lietotājam, valdītājam, īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai jāvienojas par papildu maksas noteikšanu konteineru iztukšošanai, kuras apmēru nosaka atkritumu apsaimniekotājs atkarībā no atkritumu veida;

31.3. ja nav nodrošināta piekļuve atkritumu konteineriem atbilstoši saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām;

31.4. ja ceļa seguma stāvokļa vai transporta satiksmes ierobežojumu dēļ atkritumu apsaimniekotājs nevar piekļūt atkritumu konteineriem. Šādā gadījumā atkritumu konteineri tiek iztukšoti tuvākajā iespējamā laikā, par to iepriekš vienojoties ar klientu.

VII. Aizliegumi atkritumu apsaimniekošanā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā

32. Atkritumu radītājiem Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ir aizliegts:

32.1. izvietot (izmest) atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

32.2. jebkādā veidā dedzināt atkritumus;

32.3. novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ielām (izņemot nomaļas ielas, kur atkritumu konteiners netraucē transportlīdzekļu vai gājēju satiksmi, kā arī vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums);

32.4. ievietot atkritumu konteineros un atkritumu priekšapmaksas maisos degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, riepas, šķidrus, infekcijas slimības izraisošus, liela izmēra, būvniecības un būvju nojaukšanas, ražošanas, parku un dārzu atkritumus, ielu smiltis, kā arī bīstamos atkritumus (tajā skaitā sadzīves elektrotehniku) vai videi kaitīgās preces;

32.5. ievietot atkritumus konteineros un atkritumu priekšapmaksas maisos, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai kas ir citu personu īpašumā;

32.6. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus atkritumu konteineros. Par šādu konteineru iztukšošanu atkritumu apsaimniekotājs var noteikt paaugstinātu samaksu;

32.7. jebkādā veidā bojāt atkritumu konteinerus;

32.8. ievietot nešķirotus atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros;

32.9. veikt darbības ar atkritumiem, kas jau ir ievietoti atkritumu konteineros un atkritumu priekšapmaksas maisos;

32.10. veikt jebkādas citas darbības, kas ir pretrunā ar šajos saistošajos noteikumos un citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un vides piesārņojumu.

VIII. Prasības atkritumu dalītai vākšanai un šķirošanai

33. Atkritumu apsaimniekotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ar Rīgas pilsētas pašvaldību nodrošina atkritumu radītājiem vai valdītājiem iespēju iesaistīties atkritumu dalītās savākšanas sistēmā un izmantot šim nolūkam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktus, laukumus, citus individuālajām dzīvojamām mājam piemeklētus risinājumus (piemēram, atkritumu dalītās vākšanas konteineri vai priekšapmaksas atkritumu maisi) vai bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas sistēmu, kuru izveidojis atkritumu apsaimniekotājs, iesaistīties atkritumu apsaimniekotāja rīkotās akcijās vai izmantot citus atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos pakalpojumus.

34. Atkritumu dalīta vākšana tiek nodrošināta vismaz tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju. Dalīti savācamie atkritumi (papīrs, metāls, stikls, plastmasa, bioloģiski noārdāmie atkritumi), sadzīvē radušies bīstamie atkritumi un videi kaitīgās preces ir savācami dalīti. Šķirošana veicama atbilstoši prasībām, ko dalīti vācamajiem atkritumiem noteicis atkritumu apsaimniekotājs. Šķirotajam papīram, ko savāc speciālos papīram paredzētos atkritumu konteineros, jābūt tīram, metāla, papīra, stikla un plastmasas iepakojumam jābūt tīram, bez iepriekšējā pildījuma atliekām.

35. Atkritumu radītājiem, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās (pārtikas) produkcijas ražošanu vai apstrādi, pārtikas preču tirdzniecību, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, ir pienākums dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas to saimnieciskās darbības rezultātā, un noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par šo atkritumu izvešanu, ievērojot atkritumu apsaimniekotāja noteiktās prasības attiecībā uz šo atkritumu apsaimniekošanu. Bioloģiski noārdāmo atkritumu uzkrāšana veicama tādā veidā, kas nodrošina attiecīgā konteinera nepieejamību trešajām personām, kā arī grauzējiem, putniem un kaitēkļiem.

36. Saskaņojot ar pašvaldību jauna šķiroto atkritumu savākšanas veida ieviešanu un attiecīgo atkritumu konteineru krāsojumu vai apzīmējumu, atkritumu apsaimniekotājs vienu mēnesi iepriekš informē atkritumu radītājus vai valdītājus, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

IX. Prasības sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanai

37. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu vai videi kaitīgo preču radītājs vai valdītājs:

37.1. atdala sadzīvē radušos bīstamos atkritumus un videi kaitīgās preces no citu veidu atkritumiem;

37.2. uzglabā sadzīvē radušos bīstamos atkritumus un videi kaitīgās preces tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;

37.3. nogādā sadzīvē radušos bīstamos atkritumus un videi kaitīgās preces speciāli aprīkotās sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču savākšanas vietās vai atkritumu dalītās savākšanas laukumos vai slēdz līgumu par sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu ar personu, kura ir saņēmusi attiecīgu atļauju veikt bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu;

37.4. sedz sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas atbilstoši šo saistošo noteikumu 18.punktā noteiktajam.

X. Noslēguma jautājumi

38. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs sadarbībā ar dzīvokļa īpašuma īpašniekiem par saviem līdzekļiem līdz 2021.gada 1.janvārim slēdz atkritumu stāvvadus, nodrošinot atkritumu konteineru uzstādīšanu. Izraugoties atkritumu konteineru uzstādīšanas vietu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs un dzīvokļa īpašuma īpašnieki ņem vērā šo saistošo noteikumu nosacījumus un nodrošina, ka atkritumu savākšana un izvešana, kā arī piekļuve atkritumu konteineriem atbildīs šajos saistošajos noteikumos izvirzītajām prasībām. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs un dzīvokļa īpašuma īpašnieki nespēj patstāvīgi rast risinājumu atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšanas vietas nodrošināšanai, minētajām personām ir tiesības vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, lūdzot rast risinājumu attiecīgajai situācijai. Atkritumu apsaimniekotājs nav atbildīgs par atkritumu konteineru uzstādīšanas vietu ierādīšanu.

39. Šo saistošo noteikumu 29.2. un 30.4.apakšpunktā ietvertais noteikums par atkritumu apsaimniekošanai paredzēto specializēto transportlīdzekļu aprīkošanu ar ierīcēm datu nolasīšanai no identificēto konteineru integrētajām radiofrekvenču identifikācijas (RFID) mikroshēmām stājas spēkā 2020.gada 14.jūnijā.

40. Šo saistošo noteikumu 33., 34. un 35.punktā ietvertais noteikums attiecībā uz pienākumu nodrošināt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu savākšanu stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2013.gada 17.decembra saistošos noteikumus Nr.90 "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2013, Nr.250).

42. Atcelt Rīgas domes 2019.gada 30.oktobra saistošos noteikumus Nr.84 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā".

Rīgas domes priekšsēdētājs O.Burovs

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2019.gada 29.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.87 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā"

Rīgas domes priekšsēdētājs O.Burovs