DIPLOMĀTIJA

Ceļā uz ASV un Baltijas valstu hartu

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 6.janvārī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar ASV vēstnieku Latvijā Leriju Neperu.

Tikšanās laikā pārrunāti Valsts prezidenta darba vizītes Amerikā saturiskie jautājumi, kā arī skarti jautājumi saistībā ar ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanas ceremoniju Baltajā namā, vēlreiz akcentējot šī dokumenta nozīmi ASV un Baltijas valstu sadarbības paplašināšanā. G.Ulmanis un L.Nepers bija vienisprātis, ka hartai ir milzīga nozīme Latvijas integrācijas veicināšanā eiroatlantiskajās organizācijās — gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan drošības aspektā. Valsts prezidents pauda savu gandarījumu par gaidāmo ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanu, atzīstot to par vēsturisku notikumu ASV un Latvijas savstarpējās attiecībās.

Valsts prezidenta preses dienests

Pamats mūsu īpašām attiecībām

Laikā no 12. līdz 20.janvārim ir jātop parakstītai hartai par savstarpēju sadarbību drošības jomā starp trim Baltijas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV nekad nav atzinusi triju Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas — varmācīgo iekļaušanu Padomju savienības sastāvā, un kopš Baltijas valstu neatkarības atgūšanas ASV ir skaidri deklarējusi, ka piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi Baltijas valstu teritoriālajai vienotībai. Taču, kā uzsver K.P.Folijs savā materiālā "Brīvajai Eiropai", Baltijas valstis tomēr nav iekļautas pirmajā NATO militārās alianses paplašināšanas kārtā, tādēļ tās cer palielināt savu drošību un integrāciju Rietumos ar minētās hartas, ar ASV palīdzību.

Līguma formālais nosaukums ir "Harta par partnerattiecībām starp ASV un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Republikām". Kā uzsver ASV Valsts departaments, harta izsaka jaunu vienotas Eiropas redzējumu — tā ir demokrātiska, plaukstoša un nedalāma. Hartas ideja ir radusies, ņemot vērā triju Baltijas valstu vēlmi kļūt par pilntiesīgām NATO militārās alianses dalībvalstīm. Harta rada pamatu īpašām attiecībām. Autors gan atzīmē ASV valsts sekretāres Madelēnas Olbraitas teikto, ka harta neaizstās NATO partnerattiecības un nekādā gadījumā nebūs drošības garants Baltijas valstīm.

Taču M.Olbraita atzina, ka harta apkopos un sistematizēs Baltijas valstu un ASV kopējo pasaules redzējumu, kurš sevī ietver nedalītu Eiropu un skaidri apzinātu nepieciešamību pēc aizokeāna sadarbības. M.Olbraita hartas koncepciju nosauca par "kopēju jumtu, zem kura sadzīvot, pamatojoties kopējās vērtībās un mērķos". ASV valsts departaments uzver, ka apsveic un atbalsta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēlmi kļūt par NATO dalībvalstīm, un atgādina, ka NATO nodibinās partnerattiecības ar katru valsti tad, kad tās pierādīs, ka ir gatavas un spēj uzņemties saistības un pienākumus, kuri tiek prasīti no dalībvalstīm. Ir skaidra būtiska ASV nostāja — harta ar Baltijas valstīm gan veidos pamatu īpašām attiecībām ar NATO, taču nebūs ne puses saistošs līgums, ne drošības garants.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore

Pēc ārzemju preses publikācijām