PROBLĒMAS

Advokatūra, un Eiropas skatpunkts

Vija Jākobsone, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Eiropas Padome kopā ar Eiropas Savienības advokatūru, Advokātu savienību padomi un Ungārijas Advokātu asociāciju pērn no 9. līdz 11. decembrim Ungārijā, Budapeštā, rīkoja kārtējo sanāksmi “Advokāta loma un pienākumi pārejas laika sabiedrībā”. Šajā sanāksmē piedalījās ievērojami Eiropas valstu juristi un Austrumeiropas, Baltijas valstu, kā arī Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Armēnijas advokatūru pārstāvji. Pirms dažiem gadiem līdzīga sanāksme notika arī Rīgā, bet pērngada jūnijā — Strasbūrā.

Par Budapeštas sanāksmes nozīmīgumu un tajā apspriesto problēmu svarīgumu savā ziņā liecina fakts, ka sanāksmi atklāja Ungārijas tieslietu ministrs P.Vasags, Eiropas Savienības Advokatūru un advokātu asociāciju padomes prezidents M.van Doselaers, Cilvēka tiesību starptautiskā tiesību centra vadītājs B.Petranovs un Eiropas Padomes Tiesību departamenta direktora vietniece M.O.Viderkera, bet visus sanāksmes dalībniekus vienā no Eiropas valstu visgreznākajām parlamenta ēkām tieši savā dzimšanas dienā pieņēma parlamenta priekšsēdētājs.

Sanāksmē apspriežamie jautājumi bija sadalīti četros tematos: advokāta profesijas organizācija un vadība; advokāta profesijas profesionālie standarti un ētika, tiesas un juridiskās palīdzības pieejamība; advokāta profesionālā darbība un Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas principi.

Advokāta profesijas organizācija un vadība

Šī temata apspriešanu vadīja Ungārijas Advokātu asociācijas prezidents J.Horvats, bet referenti bija Čehijas Advokātu asociācijas prezidents K.Čermaks un Francijas advokāts A.de la Bretešs, kas ir pazīstams Latvijas advokātiem, jo viņš piedalījās Eiropas Padomes rīkotajā sanāksmē par advokatūras jautājumiem Rīgā. Diskusijā piedalījās Horvātijas, Rumānijas un Krievijas advokatūru pārstāvji.

Tika apspriesti tādi būtiski advokatūras darba jautājumi kā neatkarības princips un tā realizācijas iespējas, ienākumi no profesionālās darbības, aizstāvības monopols, pārstāvība un konsultācijas, principi un izņēmumi. Referenti un diskusijas dalībnieki īpašu uzmanību veltīja advokātu profesionālajai darbībai ārpus savas valsts robežām, kas kļūst aktuāla Eiropas Padomes un sevišķi Eiropas Savienības dalībvalstīs. Austrumeiropas valstīs prakse šajā jautājumā ir līdzīga Latvijas advokatūras praksei, kas galvenokārt balstās uz advokātu biroju (firmu) vai atsevišķu advokātu sadarbību ar ārvalstu kolēģiem.

Krievijas, Moldovas un Ukrainas advokatūru pārstāvji sanāksmē runāja par to, ka šajās valstīs joprojām nav pieņemts likums par advokatūru, nemaz nerunājot par ētikas kodeksiem, tādēļ trūkst vienota likuma, kas regulētu advokātu profesionālo darbību valstī. Veidojas milzīgs advokātu kolēģiju skaits, piemēram, Maskavā vien ir 23 advokātu kolēģijas, kas darbojas neatkarīgi cita no citas, un to darbību neregulē vienots likums. Kolēģi arī norādīja uz to, ka viņu valstīs advokatūras darbībā un vadīšanā cenšas iejaukties valsts institūcijas, tādējādi apdraudot advokatūras neatkarību.

Advokāta profesijas profesionālie standarti un ētika

Sarunu par šo tematu vadīja Eiropas Savienības Advokatūru un advokātu asociāciju padomes prezidents M. van Doselaers, referenti bija Eiropas Savienības Advokatūru un advokātu asociāciju pārstāvis no Spānijas R.Mulerats un Ungārijas Advokātu asociācijas prezidents J.Horvats.

Šajā ziņā visiem referentiem un diskusijas dalībniekiem bija vienots viedoklis: Eiropas valstu advokātu profesionālās darbības principiem un standartiem ir jābūt vienotiem un atbilstošiem Eiropas Savienības Advokātu ētikas kodeksam.

Bija patīkami, ka par Latvijas zvērinātu advokātu Ētikas kodeksu varēju kolēģiem teikt: tas atbilst Eiropas Savienības advokātu ētikas normām. Vairāku valstu advokāti lūdza mūsu Ētikas kodeksa tulkojumu angļu valodā, lai izmantotu savu ētikas kodeksu izstrādāšanā.

Uzmanība tika veltīta arī tā saucamajam “Pactum de quota litis” principam. Šis princips nozīmē advokāta profesionālā darba apmaksu pēc paveiktā darba saskaņā ar vienošanos (līgumu) atkarībā no rezultāta, piemēram, ar tiesas spriedumu piedzītās summas klienta labā. Šajā jautājumā tika izteikti dažādi viedokļi. Taču galarezultātā sanāksmes dalībnieki ierosināja šo apmaksas principu izmantot.

Tiesas un juridiskās palīdzības pieejamība

(minimālo un optimālo noteikumu

saglabāšana)

Šī temata apspriešanu vadīja Budapeštas Advokātu asociācijas priekšsēdētājs J.Banati, bet referenti bija Briseles Sentluisa universitātes Juridiskās fakultātes profesors D.B.Valters un Birmingemas universitātes cilvēktiesību prakses programmas vadītājs, doktors Dž.Makbraids, kas pazīstams arī Latvijas juristiem, jo viņš ir piedalījies semināros par cilvēktiesību jautājumiem Rīgā un viņa vadītajā programmā Birmingemas universitātē cilvēktiesības apguvuši un arī tagad apgūst vairāki Latvijas juristi.

Tiesas un juridiskās palīdzības pieejamība ir viens no Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas pamatjautājumiem. Taču šo tiesību garantijas Eiropas valstīs vēl arvien ir visai dažādas. Ungārijā, piemēram, aizstāvība obligāti nodrošināma no krimināllietas ierosināšanas brīža, ja par nodarījumu var noteikt sodu — brīvības atņemšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Salīdzinājumā ar šā jautājuma risinājumu citu Eiropas valstu likumos jāatzīst, ka pašlaik Latvijā tiesu un juridiskās palīdzības pieejamība valsts ekonomisko iespēju robežās ir nodrošināta un atbilst starptautiskajām normām cilvēktiesību jautājumos.