PROBLĒMAS

Advokatūra, un Eiropas skatpunkts

Vija Jākobsone, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Advokāta profesionālā darbība un Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas principi

Savukārt šī temata apspriešanu vadīja Cilvēka tiesību aizsardzības starptautiskā tiesību centra vadītājs B.Petranovs, bet referenti bija Eiropas Savienības Advokatūru un advokātu asociācijas komitejas priekšsēdētājs T.Haidekopers (Nīderlande) un Budapeštas Advokātu asociācijas priekšsēdētājs J.Banats.

Visai aktīvi tika apspriesti tādi jautājumi kā advokāta tiesības: profesionālā konfidencialitāte, korespondences konfidencialitāte, advokāta biroja neaizskaramība; izteikumu brīvība, Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas 6. pants. Šis jautājums bija sevišķi aktuāls Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai, jo pēdējā laikā dažādas institūcijas visai neatlaidīgi cenšas ignorēt un pat pārkāpt vienu no advokāta profesionālā darba pamatprincipiem — konfidencialitāti. Šis princips ir noteikts ne tikai likumos un ētikas kodeksos, kas regulē advokatūru darbību Eiropas un ne tikai Eiropas valstīs, arī Latvijā, bet tas ir iekļauts starptautiskajās normās cilvēktiesību jautājumos — Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā paktā “Par pilsoņu un politiskajām tiesībām”.

No šajā rakstā minēto T.Haidekopera, R.Mulerata un Dž.Makbraida referātiem nepārprotami izriet, ka Eiropas juristi profesionālo noslēpumu vai konfidencialitāti saprot kā absolūtu, un nevienam, arī valsts institūcijām, nav tiesību pieprasīt tā atklāšanu. Konfidencialitātes princips ir Eiropas Savienības tiesību daļa, kas jārespektē tām valstīm, kas ir Eiropas Padomes vai Eiropas Savienības dalībvalstis.

Sanāksmes dalībnieki piekrita arī manam sanāksmē izteiktajam viedoklim, ka advokāta profesionālās darbības pamatprincips — konfidencialitāte — ir advokāta tiesība un arī pienākums, kas garantē viņa klienta — aizstāvamā vai pārstāvamā — likumā noteiktās tiesības.

Šīs atziņas tika ietvertas Eiropas Savienības Advokatūru un advokātu asociācijas ģenerāldirektores Dž.Vebsteres (Lielbritānija) galvenajā ziņojumā un noslēguma secinājumos, kas adresēti visām Eiropas Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstīm un to valdībām.

Atšķirībā no iepriekšējām sanāksmēm, kur galvenais akcents bija likts uz ievērojamu juristu tiesībzinātnieku un praktisku darbinieku referātiem, šī saieta sagatavošanas gaitā visi dalībnieki iesniedza atbildes uz jautājumiem, kurus saskaņā ar programmu bija paredzēts apspriest sanāksmē. Turklāt dalībnieki nosūtīja arī likumus un citus normatīvos aktus, arī ētikas kodeksus, kas regulē advokatūras darbību attiecīgā valstī. Šādus materiālus nosūtīja arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Rezultātā visi sanāksmes dalībnieki saņēma šo materiālu apkopojumu, kas ir vērtējams kā salīdzinošās tiesības advokatūras jautājumos Eiropas valstīs. Tas ir visai svarīgi, lai gūtu priekšstatu par Eiropas valstu likumiem un citiem normatīviem aktiem, kas regulē advokatūras struktūras un darbības jautājumus.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome tuvākā laikā centīsies pārtulkot latviešu valodā gan jau minētos materiālus, gan arī nozīmīgākos referātus, lai ar tiem varētu iepazīties visi interesenti.

Ir pienācis laiks iepazīstināt tiesībaizsardzības iestādes arī ar tādiem dokumentiem kā “Likuma vara un jurisprudence”, kur publicētas Eiropas Padomes Ministru komitejas rezolūcijas un rekomendācijas (1976.–1995.g.) un Eiropas Padomes rīkoto daudzpusējo sanāksmju rezolūcijas un secinājumi (1995.–1997.g.); “Tiesas pieejamība”, kur apkopotas Eiropas Padomes Ministru komitejas un Eiropas Padomes rezolūcijas un rekomendācijas par taisnīgas un efektīvas tiesas pieejamību (1976.–1996.g.).

Juristiem jāzina arī Eiropas līguma par savstarpējo tiesisko palīdzību (1977.g.) teksts un tā izskaidrojums.

Latvijas juristiem nepieciešams arī zināt Valsts prezidenta 1997.gada 11.oktobrī Strasbūrā parakstītā Eiropas Padomes dalībvalstu vadītāju sanāksmes noslēguma deklarācijas saturu, kurā ietilpst darbības plāns demokrātijas nostiprināšanai, arī nodaļas par demokrātiju un cilvēktiesībām un iedzīvotāju drošību (cīņa pret terorismu, cīņa ar korupciju un organizēto noziedzību, ļaunprātīgas narkotiku izmantošanas profilakse, bērnu aizsardzība).

Šo dokumentu saturs ir nozīmīgs, jo tajos ietvertajiem secinājumiem un rekomendācijām jākļūst par pamatu Latvijas likumu un citu normatīvu aktu pilnveidošanai un tuvināšanai Eiropas Padomes dalībvalstu tiesībām, kas nodrošina demokrātisku valsti, kurā valda likumu vara.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”