|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojums Nr. 611 "Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.12.2019., Nr. 246 https://www.vestnesis.lv/op/2019/246.4
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru prezidenta rīkojums Nr. 337Par Evikas Siliņas komandējumu Vēl šajā numurā06.12.2019., Nr. 246 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 611 Pieņemts: 03.12.2019. OP numurs: 2019/246.4 |
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 611
Rīgā 2019. gada 3. decembrī (prot. Nr. 56 15. §)
1. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"").
2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Finanšu ministrs J. Reirs
(Ministru kabineta
2019. gada 3. decembra
rīkojums Nr. 611)
Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" šādus grozījumus:
1. Izteikt 1.2. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk – 1.2. apakšsadaļa) 111. un 112. punktu šādā redakcijā:
"(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 21,75% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. pants, a) i); ii) un v) punkts).
(112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. pants, b) i) un iv) punkts), kas veido 34,98% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9. tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,21% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. pants, 9) a) punkts).".
2. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 117. punktu šādā redakcijā:
"(117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 76% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) i), b) i) un iv), un c) i) un ii) punkts).".
3. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) "Pārskats par programmas investīciju stratēģiju" (turpmāk – Tabula Nr. 1.2. (2)) 2. punktu šādā redakcijā:
| "Prioritārais virziens | Fonds | ES līdzfinansējums (EUR) | ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) | Tematiskais mērķis | Ieguldījumu prioritāte | Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis | Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs |
| 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi | ERAF | 168 533 829 | 3,81% | 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti | 2.1. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām | 2.1.1. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās | Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu |
| Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars | |||||||
| 2.2. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā | 2.2.1. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību | Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus1 | |||||
| Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus2 | |||||||
| Vidējais publiskā sektora
informācijas atkalizmantošanas indekss " |
4. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 4. punktu šādā redakcijā:
| "Prioritārais virziens | Fonds | ES līdzfinansējums (EUR) | ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) | Tematiskais mērķis | Ieguldījumu prioritāte | Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis | Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs |
| 4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs | ERAF | 290 594 229 | 6,58% | 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs | 4.2. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā | 4.2.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās | Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei |
| 4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās | Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei | ||||||
| 4.4. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus | 4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā | Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā | |||||
| KF | 236 852 949 | 5,36% | 4.1. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos | 4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē | Enerģijas intensitāte apstrādes
rūpniecībā Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā |
||
| 4.3. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali | 4.3.1. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē | Atjaunojamo energoresursu īpatsvars
saražotajā centralizētajā siltumenerģijā Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē |
|||||
| 4.5. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus | 4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru | Videi draudzīgā sabiedriskajā
transportā pārvadātie pasažieri " |
5. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 5. punktu šādā redakcijā:
| "Prioritārais virziens | Fonds | ES līdzfinansējums (EUR) | ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) | Tematiskais mērķis | Ieguldījumu prioritāte | Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis | Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs |
| 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | ERAF | 413 636 549 | 9,36% | 5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību | 5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas | 5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās | To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā |
| 5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās | Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās | ||||||
| Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās | |||||||
| 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti | 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru | 5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas | Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem | ||||
| Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām | |||||||
| 5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu | 5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus | Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā | |||||
| 5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus | 5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu | Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas | |||||
| 5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām | Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas | ||||||
| 5.6.3. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija | To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija | ||||||
| KF | 190 138 398 | 4,30% | 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti | 5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana | 5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju | Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu | |
| 5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības | 5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas | Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi | |||||
| Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi | |||||||
| 5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru | 5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā | Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām | |||||
| 5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai | Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem | ||||||
| Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības
statuss ES nozīmes sugām " |
6. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 6. punktu šādā redakcijā:
| "Prioritārais virziens | Fonds | ES līdzfinansējums (EUR) | ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) | Tematiskais mērķis | Ieguldījumu prioritāte | Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis | Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs |
| 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | ERAF | 235 477 563 | 5,33% | 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās | 6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai | 6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti | Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars |
| Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu | |||||||
| KF | 881 707 638 | 19,96% | 6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T | 6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti | Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums | ||
| Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars | |||||||
| 6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga" | Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in) | ||||||
| Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība | |||||||
| 6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu | Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks | ||||||
| 6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu | Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam | ||||||
| 6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana | Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars | ||||||
| 6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus | 6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti | CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos | |||||
| Infrastruktūras caurvedes spēja " |
7. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 7. punktu šādā redakcijā:
| "Prioritārais virziens | Fonds | ES līdzfinansējums (EUR) | ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) | Tematiskais mērķis | Ieguldījumu prioritāte | Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis | Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs |
| 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | ESF | 107 855 043 | 2,44% | 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti | 7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei | 7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam | Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās |
| Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām | |||||||
| 7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru | Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma | ||||||
| 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu | 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros | Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas | |||||
| Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās | |||||||
| 7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām | 7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos | Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības | |||||
| 7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību | Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas | ||||||
| JNI | 58 021 278 | 1,31% | 8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti | 7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu | 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros | Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās | |
| Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci | |||||||
| Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu | |||||||
| Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti | |||||||
| Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci | |||||||
| Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas | |||||||
| Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci | |||||||
| Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti | |||||||
| Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas | |||||||
| Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti | |||||||
| Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas | |||||||
| Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas" |
8. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulas Nr. 1.2. (2) 9. punktu šādā redakcijā:
| "Prioritārais virziens | Fonds | ES līdzfinansējums (EUR) | ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem) | Tematiskais mērķis | Ieguldījumu prioritāte | Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis | Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs |
| 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | ERAF | 221 973 134 | 5,02% | 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju | 9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem | 9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā | Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi |
| 9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru | Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās | ||||||
| Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai | |||||||
| ESF | 220 138 850 | 4,98% | 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju | 9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību | 9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū | Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas | |
| Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā | |||||||
| 9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū | Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus | ||||||
| 9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti | Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē | ||||||
| Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem | |||||||
| 9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū | Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie | ||||||
| 9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem | 9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām | Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā) | |||||
| Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā | |||||||
| 9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem | Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas | ||||||
| Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās | |||||||
| Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits | |||||||
| 9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai | Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits | ||||||
| Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits | |||||||
| 9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem | Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti | ||||||
| Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus | |||||||
| 9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas | Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas | ||||||
| 9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju | Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros" |
9. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.5. (3) šādā redakcijā:
"Tabula Nr. 2.1.5. (5)
ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Finansējuma avots |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| i.1.2.1.ak (CO01) | Atbalstīto komersantu skaits | Komersanti | ERAF | 473 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.1.2.1.bk (CO02) |
Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus | Komersanti | ERAF | 473 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.1.2.1.ck (CO28) | To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus | Komersanti | ERAF | 473 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.1.2.1.d | Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits | Projekti | ERAF | 100 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.1.2.1.ek (CO27) |
Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem | EUR | ERAF | 121 049 217 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.1.2.2.ak (CO01) |
Atbalstīto komersantu skaits | Komersanti | ERAF | 1300 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.1.2.2.bk (CO02) |
Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus | Komersanti | ERAF | 1300 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.1.2.2.c | Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu | Personas | ERAF | 34 320 | Projektu dati | Reizi gadā " |
10. Izteikt 2.1. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.1.7. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:
|
"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 56 | 30 000 000 | 1 | 467 519 706 | 1 | 272 877 020 | 7 | 467 519 706 | N/A | N/A | 1 | 467 519 706 |
| 57 | 30 000 000 | 2 | 10 607 360 | ||||||||
| 58 | 111 453 724 | 7 | 184 035 326 | ||||||||
| 60 | 218 794 454 | ||||||||||
| 62 | 49 334 080 | ||||||||||
| 64 | 27 937 448 |
" |
|||||||||
11. Izteikt 2.2. apakšsadaļas "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" (turpmāk – 2.2. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.2.5. (6) šādā redakcijā:
"Prioritārā virziena snieguma ietvars
|
Rādītāja tips |
ID. |
Definīcija |
Mērvienība |
Fonds |
Reģiona kategorija |
Starposma vērtība 2018. gads |
Mērķa vērtība |
Rādītāja nozīmīguma apraksts |
|||
|
Siev. |
Vīr. |
Kopā |
Datu avots |
||||||||
| Finanšu rādītājs |
(F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF) |
|
EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni |
23 975 988 |
|
|
198 275 093 |
Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
| Iznākuma rādītājs |
I.2.2.1.a Pilnveidoti darbības procesi |
Publiskās pārvaldes pamatdarbības
procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros. Publiskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, utml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums utml.). Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi. |
Darbības procesi | ERAF |
Mazāk attīstītie reģioni |
0 |
 |
|
205 |
Projektu dati | Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējuma |
| Galvenais īstenošanas posms |
I.2.2.1.a Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita (S221) |
Noslēgti līgumi ar piegādātājiem
par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas
izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita. Pilnveidots darbības process — ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai. Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu. |
% | ERAF |
Mazāk attīstītie reģioni |
30 |
|
|
|
Projektu dati | Galvenais īstenošanas posms |
| Iznākuma rādītājs |
I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits |
Centralizētu informācijas sistēmu
platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros. Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai. Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs. |
Informāciju sistēmu platformas | ERAF |
Mazāk attīstītie reģioni |
4 |
|
|
18 | Projektu dati | Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst 24,73% no prioritārā virziena finansējum" |
12. Izteikt 2.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.2.6. (7–12) šādā redakcijā:
"Intervences kategorijas
|
ERAF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 46 | 39 724 115 | 1 | 168 533 829 | 7 | 128 809 714 | 7 | 168 533 829 | N/A | N/A | 2 | 168 533 829 |
| 48 | 7 000 000 | 3 | 39 724 115 | ||||||||
| 78 | 42 423 858 | ||||||||||
| 79 | 54 585 880 | ||||||||||
| 80 | 5 154 593 | ||||||||||
| 81 | 7 000 000 | ||||||||||
| 82 | 12 645 383 |
" |
|||||||||
13. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" (turpmāk – 2.3. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.3.3. (5) šādā redakcijā:
"ERAF kopējie iznākuma rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Finansējums avots |
Plānotā vērtība (2023.gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| i.3.1.1.ak (CO01) |
To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu | Komersanti | ERAF | 1 185 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.1.bk (CO03) |
To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti | Komersanti | ERAF | 1 030 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.1.ck (CO02) |
Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus | Komersanti | ERAF | 339 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.1.dk (CO05) |
Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits | Komersanti | ERAF | 740 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.1.ek (CO06) |
Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti | EUR | ERAF | 57 000 000 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.1.fk (CO07) |
Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem) | EUR | ERAF | 280 000 000 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.1.gk (CO08) | Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos | Pilnslodzes ekvivalents | ERAF | 1 667 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.1.hk (CO04) | To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu | Komersanti | ERAF | 700 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.2.ak (CO01) |
To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu | Komersanti | ERAF | 100 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.2.bk (CO03) |
To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti | Komersanti | ERAF | 100 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.2.ck (CO05) |
Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits | Komersanti | ERAF | 60 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.1.2.dk (CO07) |
Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem) | EUR | ERAF | 23 375 000 | Projektu dati | Reizi gadā" |
14. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.5. (5) šādā redakcijā:
"ERAF kopējie iznākuma rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Finansējuma avots |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| i.3.2.1.ak (CO01) |
To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu | Komersanti | ERAF | 1 840 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.2.1.bk (CO02) |
To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti) | Komersanti | ERAF | 1 250 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.2.1.ck (CO04) |
To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu | Komersanti | ERAF | 1 360 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.2.1.dk (CO07) |
Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti | EUR | ERAF | 19 000 000 | Projektu dati | Reizi gadā " |
15. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.8. (4) šādā redakcijā:
"ESF specifiskie rezultāta rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Reģiona kategorija vai JNI3 |
Mērvienība |
Kopējais iznākuma rādītājs |
Sākotnējā vērtība (2013. gadā) |
Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| r.3.4.1.a | Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai | Mazāk attīstītie reģioni | Personu skaits | N/A | 614 | Skaits | 2 427 | Projektu dati | Reizi gadā ". |
16. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.10. (5) šādā redakcijā:
"ESF specifiskie iznākuma rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Finansējuma avots |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| i.3.4.1.a | Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai | Personu skaits | ESF | 12 133 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.4.2.a | Apmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās | Personu skaits | ESF | 14 126 | Projekta dati | Reizi gadā |
| i.3.4.2.b | Organizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogā | Pasākumu skaits | ESF | 25 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.3.4.2.c | Institūciju skaits, kurā īstenota pakalpojumu sniegšanas organizēšanas pārveide | Institūciju skaits | ESF | 5 | Projektu dati | Reizi gadā ". |
17. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.11. (6) šādā redakcijā:
"Prioritārā virziena snieguma ietvars
|
Indikatora tips |
ID. |
Definīcija |
Mērvienība |
Fonds |
Reģiona kategorija |
Starpposma vērtība 2018. gadā |
Mērķa vērtība |
Datu avots |
Rādītāja nozīmīguma apraksts |
||
|
sievietes |
vīrieši |
kopā |
|||||||||
| Finanšu rādītājs | (F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF) |
 |
EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 79 669 032 |
|
|
348 460 356 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | |
| Finanšu rādītājs | (F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF) |
|
EUR | ESF | Mazāk attīstītie reģioni |
7 012 838 |
|
|
21 251 009 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | |
| Iznākuma rādītājs | i.3.1.1.a i.3.1.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01) |
Kopējais | Komersanti | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 120 |
|
|
960 | Projektu dati | Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubātoros un klasteros). Rādītājs atbilst 60,49% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam |
| Iznākuma rādītājs |
i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai |
Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos | Personu skaits | ESF |
Mazāk attīstītie reģioni |
456 |
12 133 | Projektu dati | Rādītājs iekļauj darbības, kas
saistītas ar publiskā sektora darbinieku (tiesībsargājošo iestāžu)
profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņmējdarbībai būtisku lietu
ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 55,34 % no kopējā finansējuma
prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros " |
||
18. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.12. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:
|
"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
| Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF
sekundāras tēmas (tikai ESF) |
Tematiskie mērķi | ||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 5 | 11 803 348 | 1 | 195 191 300 | 7 | 237 174 558 | 7 | 237 174 558 | N/A | N/A | 3 | 296 191 300 |
| 7 | 5 901 674 | 3 | 32 200 000 | 1 | 10 911 633 | 1 | 10 911 633 | ||||
| 21 | 5 901 674 | 4 | 24 000 000 | 3 | 37 193 476 | 5 | 48 105 109 | ||||
| 34 | 17 705 023 | 5 | 44 800 000 | 2 | 10 911 633 | ||||||
| 63 | 6 200 001 | ||||||||||
| 66 | 32 554 983 | ||||||||||
| 67 | 129 900 000 | ||||||||||
| 72 | 67 252 225 | ||||||||||
| 75 | 18 972 372 |
" |
|||||||||
19. Izteikt 2.3. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.3.13. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:
|
"ESF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
| Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF
sekundāras tēmas (tikai ESF) |
Tematiskie mērķi | ||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 119 | 18 063 357 | 1 | 18 063 357 | 7 | 18 063 357 | 7 | 18 063 357 | 8 | 18 063 357 | 11 | 18 063 357" |
20. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" (turpmāk – 2.4. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.4.2. (5) šādā redakcijā:
"KF specifiskie un kopējie iznākuma rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
|
i.4.1.1.a |
Atbalstu saņemošo komersantu skaits | Komersanti | KF | 52 | Projektu dati | Reizi gadā |
|
i.4.1.1.b |
Enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušajiem komersantiem | MWh/gadā | KF | 140 132 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.4.1.1.ck (CO30) |
No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda | MW | KF | 11,8 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.4.1.1.dk (CO34) |
Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | CO2 ekvivalenta tonnas |
KF | 15 378 | Projektu dati | Reizi gadā" |
21. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.5. (5) šādā redakcijā:
"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| i.4.2.1.ak (CO31) |
Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju | Mājsaimniecības | ERAF | 16 186 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.4.2.1.bk (CO32) |
Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās | kWh/gadā | ERAF | 36 347 000 | Projektu dati |
Reizi gadā |
|
i.4.2.1.c |
Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas | kWh/m2/gadā | ERAF | 90 | Projektu dati |
Reizi gadā |
| i.4.2.1.dk (CO30) |
No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda | MW | ERAF | 1,2 | Projektu dati |
Reizi gadā |
| i.4.2.1.ek (CO34) |
Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | CO2 ekvivalenta tonnas |
ERAF | 22 039 | Projektu dati |
Reizi gadā |
| i.4.2.2.ak (CO32) |
Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās | kWh/gadā | ERAF | 13 718 237 | Projektu dati |
Reizi gadā |
| i.4.2.2.bk (CO30) |
No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda | MW | ERAF | 1,2 | Projektu dati |
Reizi gadā |
| i.4.2.2.ck (CO34) |
Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | CO2 ekvivalenta tonnas |
ERAF | 3 460 | Projektu dati |
Reizi gadā" |
22. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.7. (5) šādā redakcijā:
"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| i.4.3.1.ak (CO30) |
No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda | MW | KF | 9 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.4.3.1.b | Atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums centralizētajā siltumapgādē | MW | KF | 234 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.4.3.1.c | Rekonstruētie siltumtīkli | km | KF | 61 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.4.3.1.d | Siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos | MWh/gadā | KF | 47 086 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.4.3.1.ek (CO34) |
Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | CO2 ekvivalenta tonnas |
KF | 178 437 | Projektu dati | Reizi gadā" |
23. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.8. (3) šādā redakcijā:
"ERAF specifiskie rezultāta rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Sākotnējā vērtība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| r.4.4.1.a | Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā | Elektroauto skaits | 16 (2012) | 693 | VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" | Reizi gadā piecu gadu uzraudzības
periodā " |
24. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.9. (5) šādā redakcijā:
"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| i.4.4.1.a | Uzstādīto uzlādes staciju skaits | Uzlādes stacijas | ERAF | 139 | Projektu dati | Reizi gadā" |
25. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 362. un 363. punktu šādā redakcijā:
"(362) SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana – palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports – no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas.
(363) Attīstot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kā arī modernizējot Rīgas aglomerācijas un piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmu un efektīvāk integrējot to Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tiks samazināta nepieciešamība izmantot vieglos transportlīdzekļus pilsētas satiksmē, tādējādi sekmējot iepriekš minēto problēmu risināšanu.".
26. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.10. (3) šādā redakcijā:
"KF specifiskie rezultāta rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Sākotnējā
vērtība (2012. gadā) |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| r.4.5.1.a | Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri | Pasažieri (milj./gadā) | 89,71 | 89,92 | CSP datu bāze | Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā" |
27. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 364., 365. un 366. punktu šādā redakcijā:
"(364) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Ņemot vērā, ka sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tas ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr tramvaju sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs republikas pilsētās – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tādējādi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu efektīvāku videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās republikas pilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstībai tiks veicināta AER izmantošana sabiedriskajā transportā. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu, maršruta autobusu, maršruta mikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību. Vidēji gadā Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pārvadāti 146 miljoni pasažieru un elektrovilcienus izmanto vidēji 2,7 miljoni pasažieru gadā. Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas elektrovilcieni ir uzskatāmi par svarīgu pasažieru pārvadājumu veidu, un, lai veicinātu sabiedriskā transporta attīstību, jāveicina Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un sasaiste ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu.
(365) Attiecīgi investīcijas ir plānotas ar mērķi veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā, vienlaikus veicinot vides mērķu (klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšana) sasniegšanu un tieši videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstību. Gadījumos, kad ir paredzētas ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši pilsētu attīstības plāniem, kā arī pirms SAM īstenošanas uzsākšanas tiks veikts padziļināts sākotnējais izvērtējums ar mērķi noskaidrot efektīvāko investīciju veidu un mērķteritorijas. Savukārt gadījumos, kad ir paredzētas investīcijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras attīstībā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši nozares attīstības plāniem. Plānotajām investīcijām jābūt paredzētām atbilstošā dokumentā, kas attiecas uz ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti (kā atsevišķs dokuments vai daļa no pilsētas attīstības plāna), lai nodrošinātu, ka investīcijas veicinās ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu, multimodālu pilsētu mobilitāti.
(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionālās nozīmes attīstības centros Liepājā un Daugavpilī – tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā – dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla, – jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.".
28. Izteikt 2.4. apakšsadaļas 368. un 369. punktu šādā redakcijā:
"(368) Lielie projekti: Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde.
(369) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 66% no SAM plānotā finansējuma.".
29. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.12. (6) šādā redakcijā:
"Prioritārā virziena snieguma ietvars
|
Indikatora tips |
ID. |
Definīcija |
Mērvienība |
Fonds |
Reģiona kategorija |
Starpposma vērtība |
Mērķa vērtība |
Datu avots |
Rādītāja nozīmīguma apraksts |
||
| Siev. | Vīr. | Kopā | |||||||||
| Finanšu rādītājs | (F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF) |
|
EUR | KF |
|
31 678 051 |
|
|
278 650 530 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | |
| Finanšu rādītājs | (F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF) |
|
EUR | ERAF |
|
56 161 288 |
|
|
341 875 566 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | |
| Iznākuma rādītājs | i.4.2.1.ak Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju (CO31) |
Kopējais | Mājsaimniecības | ERAF |
|
0 |
|
|
14 286 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 52,04 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam |
| Galvenais īstenošanas posms | i.4.2.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421) |
Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu | Līgumi | ERAF |
|
70 |
|
|
|
Projektu dati | |
| Iznākuma rādītājs | i.4.5.1.ak Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums (CO15) |
Kopējais | km | KF |
|
0 |
|
|
8 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 19,42 % no kopējā finansējuma. |
| Galvenais īstenošanas posms | i.4.5.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju (S451) |
Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu | Līgumi | KF |
|
2 |
|
|
|
Projektu dati |
" |
30. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.13. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:
|
"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 13 | 129 251 630 | 1 | 271 884 179 | 1 | 28 914 666 | 7 | 259 200 571 | N/A | N/A | 4 | 290 594 229 |
| 14 | 141 493 317 | 4 | 9 355 025 | 7 | 261 679 563 | 1 | 15 696 829 | ||||
| 43 | 18 643 523 | 5 | 9 355 025 | 5 | 15 696 829 | ||||||
| 44 | 1 205 759 |
" |
|||||||||
31. Izteikt 2.4. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.4.14. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:
|
"KF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas (tikai ESF) |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 70 | 11 866 913 | 1 | 215 692 179 | 7 | 85 749 524 | 7 | 236 852 949 | N/A | N/A | 4 | 236 852 949 |
| 11 | 22 605 664 | 4 | 21 160 770 | 1 | 151 103 425 | ||||||
| 16 | 31 007 849 | ||||||||||
| 43 | 159 505 610 | ||||||||||
| 68 | 11 866 913 |
" |
|||||||||
32. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" (turpmāk – 2.5. apakšsadaļa) 379. punktu šādā redakcijā:
"(379) Ieguldītās investīcijas mazinās lauku teritorijas applūšanas riskus. SAM ietvaros paredzēts palielināt polderu hidrobūvju un aizsargdambju noturību un īstenot potamālo upju regulēto posmu atjaunošanu vai pārbūvi, kā rezultātā tiks novērstas stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu u.c.) applūšanas iespējas un samazināsies applūstošo teritoriju skaits.".
33. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.2. (3) šādā redakcijā:
"ERAF specifiskais rezultāta rādītājs
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Sākotnējā vērtība |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas biežums |
| r.5.1.2.a | Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās | ha | 82 300 | 35 000 | Meliorācijas kadastra dati.4 Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma | Reizi divos gados |
| r.5.1.2.b | Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijā | Iedzīvotāju skaits | 21 000 | 8 500 | Meliorācijas kadastra dati. Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas atskaites | Reizi divos gados" |
34. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 389. punktu šādā redakcijā:
"(389) Atbalsts paredzēts Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmā 2008.–2015. gadam paredzētajiem, bet neīstenotajiem plūdu riska samazināšanas pasākumiem, Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.–2021. gadam noteiktajām pretplūdu aktivitātēm un Liepājas NAI aizsardzībai no jūras krastu erozijas. Visi pasākumi plūdu aizsardzības jomā tiks īstenoti saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmu 2008.–2015. gadam un Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.–2021. gadam iekļautajiem plūdu risku pārvaldības plāniem un tajos noteiktajiem mērķiem, pasākumiem un prioritātēm. Plūdu riska pārvaldības plāni teritorijām, kuros pastāv vai varētu rasties plūdu risks, tiks izstrādāti līdz 2015. gada beigām. Jāatzīmē, ka, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama arī aizsargdambju pārbūve (Rīgas HES inženieraizsardzības būves un Lubāna ezera hidrotehniskās būves – aizsargdambji), vairāku polderu sūkņu staciju pārbūve un potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Polderu darbības mērķis ir regulēt augsnes mitrumu polderos un to ietekmes zonā, lai novērstu stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu, pilsētu u.c.) applūšanas iespēju. Polderu teritorijās atrodas 39 ciemi un saimniecisko darbību veic 3561 saimniecība. Papildus tiks pārbūvētas 29 nozīmīgas būves, ievērojot nosacījumu, ja šīs darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību, kā arī potamālo upju regulēto posmu atjaunošana 207 km garumā.".
35. Izteikt 2.5. apakšsadaļas 393. punktu šādā redakcijā:
"(393) 5.1.2.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir hidrotehnisko būvju – Lubāna ezera hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju – pārbūve, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.".
36. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.3. (5) šādā redakcijā:
"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Finansējums avots |
Plānotā vērtība (2023.gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas biežums |
| i.5.1.1.ak (CO20) |
Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem | Iedzīvotāju skaits | ERAF | 180 208 | Finansējuma saņēmēju iesniegtie pārskati | Reizi gadā |
| i.5.1.2.a | Pārbūvēto būvju skaits | Būves | ERAF | 29 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.5.1.2.b | Pārbūvēto/ atjaunoto valsts nozīmes ūdensnoteku garums | km | ERAF | 207 | Projektu dati | Reizi gadā" |
37. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.11. (3) šādā redakcijā:
"ERAF specifiskais rezultāta rādītājs
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Sākotnējā vērtība (2013. gadā) |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| r.5.5.1.a | Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā | Pavadītās naktis/gadā | 3 775 195 | 6 852 024 | CSP dati | Reizi gadā " |
38. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.12. (5) šādā redakcijā:
"ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Finansējuma avots |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas biežums |
| i.5.5.1.a | Atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits | Dabas un kultūras mantojuma objekti | ERAF | 47 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.5.5.1.bk (CO09) |
Atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums | Apmeklējumi gadā | ERAF | 323 499 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.5.5.1.c | Jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos | Pakalpojumi | ERAF | 80 | Projektu dati | Reizi gadā " |
39. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.15. (5) šādā redakcijā:
"ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Finansējuma avots |
Plānotā vērtība |
Datu avots |
Ziņošanas biežums |
| i.5.6.1.ak (CO38) |
Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa | m2 | ERAF | 10 000 | Pašvaldības informācija | Reizi gadā |
|
i.5.6.1.bk (CO39) |
Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās vai komercēkas pilsētās | m2 | ERAF | 20 000 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.5.6.1.c | Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto sabiedrisko un infrastruktūras objektu skaits | Objektu skaits | ERAF | 12 | Pašvaldības informācija | Reizi gadā |
| i.5.6.2.ak (CO22) |
Kopējā atjaunotās zemes platība | ha | ERAF | 556 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.5.6.3.ak (CO22) |
Kopējā atjaunotās zemes platība | ha | ERAF | 2.5 | Projektu dati | Reizi gadā" |
40. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.16. (6) šādā redakcijā:
"Prioritārā virziena snieguma ietvars
| Indikatora tips | ID. Rādītāja nosaukums |
Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starposma vērtība 2018. gads |
Mērķa vērtība | Datu avots | Rādītāja nozīmīguma apraksts | ||
| Siev. | Vīr. | Kopā | |||||||||
| Finanšu rādītājs | (F07) Finanšu rādītājs 5.PV (ERAF) |
|
EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 109 957 466 |
|
|
486 631 237 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | |
| Finanšu rādītājs | (F08) Finanšu rādītājs 5.PV (KF) |
|
EUR | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 35 200 539 |
|
|
223 692 235 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma | |
| Iznākuma rādītājs | i.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu
attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE) (CO19) |
kopējais | Iedzīvotāju ekvivalents | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 1175 |
|
|
41 790 | Projektu dati | Rādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.1.
ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas
infrastruktūrā. Rādītājs atbilst 62,45 % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam. |
| Iznākuma rādītājs | i.5.6.2.ak Kopējā atjaunotās zemes platība (CO22) |
kopējais | ha | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 | 556 | Projektu dati | Rādītājs atspoguļo SAM 5.6.2.
investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju
sakārtošanā. Rādītājs atbilst 54,64 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam |
||
| Galvenais īstenošanas posms | 5.6.2. Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu (S562) |
Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām | Līgumi | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 10 | Projektu dati | N/A " |
|||
41. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.17. (7–12) šādā redakcijā:
|
"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 5 | 11 826 219 | 1 | 413 636 549 | 7 | 112 094 896 | 7 | 77 638 831 | N/A | N/A | 5 | 62 955 499 |
| 7 | 11 826 219 | 1 | 172 521 464 | 1 | 92138673 | 6 | 350 681 050 | ||||
| 21 | 11 826 219 | 3 | 36 881 516 | 5 | 243 859 045 | ||||||
| 34 | 23 652 438 | 2 | 92 138 673 | ||||||||
| 72 | 82 783 529 | ||||||||||
| 86 | 3 083 332 | ||||||||||
| 87 | 62 955 499 | ||||||||||
| 89 | 186 592 539 | ||||||||||
| 92 | 700 555 | ||||||||||
| 94 | 18 390 000 |
" |
|||||||||
42. Izteikt 2.5. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.5.18. (7–12) šādā redakcijā:
|
"KF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 17 | 24 805 351 | 1 | 190 138 398 | 7 | 71 394 938 | 7 | 190 138 398 | N/A | N/A | 6 | 190 138 398 |
| 18 | 9 184 249 | ||||||||||
| 19 | 7 352 652 | 1 | 51 059 688 | ||||||||
| 21 | 104 469 173 | 3 | 39 185 342 | ||||||||
| 22 | 14 274 287 | 2 | 28 498 430 | ||||||||
| 85 | 30 052 686 |
" |
|||||||||
43. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" (turpmāk – 2.6. apakšsadaļa) 516. punktu šādā redakcijā:
"(516) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlaboti vides un drošības pasākumi starptautiskajā lidostā "Rīga", kā arī tiks uzlabota gaisa telpas drošība gaisa satiksmes vadības zonā. KP fondu investīcijas starptautiskajā lidostā "Rīga" tiks veiktas gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.".
44. Papildināt 2.6. apakšsadaļu ar 5181. punktu šādā redakcijā:
"(518)1 Lai gaisa telpas izmantošana starptautiskās lidostas "Rīga" gaisa satiksmes vadības zonā un gaisa telpā citur Latvijā būtu droša un pieņemtie lēmumi gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzības jomā Latvijas gaisa telpā būtu balstīti uz faktisko informāciju par gaisa telpas izmantotāju ieradumiem, tiks veikta bezpilota gaisa kuģu un to uztveršanas iekārtu iegāde.".
45. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 521. punktu šādā redakcijā:
"(521) Rīgas transporta infrastruktūrā, atbilstoši Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānam un Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, īpaši nozīmīga ir integrētas transporta sistēmas veidošana un pilsētas centrālās daļas atbrīvošana no tranzīta satiksmes. To veicot, mazināsies maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, kā arī tiks sakārtota tranzītkravu kustība, palielinot transporta tīkla caurlaides spēju.".
46. Svītrot 2.6. apakšsadaļas 523. punktu.
47. Papildināt 2.6. apakšsadaļu ar 5321. 5322. un 5323. punktu šādā redakcijā:
"(532)1 6.1.6.SAM: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide.
(532)2 Šobrīd publiskajā pārvaldē autoceļu un transporta datu pārvaldība ir decentralizēta un nav harmonizēta to efektīvas koplietošanas nodrošināšanai. Datus par satiksmi, autoceļiem un to izmaiņām uztur vairākas publiskās pārvaldes iestādes, taču nav skaidri definētas to savstarpējās atbildības datu izmaiņu uzturēšanai un apziņošanai, kā arī nav vienotu reglamentētu standartu ar transportu saistītu datu klasifikācijā un apmaiņā starp dažādām publiskās pārvaldes iestādēm (datu apmaiņas kārtību nosaka divpusēji līgumi individuāli katrā gadījumā). Standartizācijas trūkums palielina jaunu inteliģentās transporta sistēmas (turpmāk – ITS) pakalpojumu izveides izmaksas un sarežģītību, kā arī rada potenciālu vairāku avotu datu nesavietojamību un samazina to kopējās analīzes iespējas.
(532)3 Lai apzinātu pašreizējo ITS attīstības situāciju Latvijā un sniegtu pamatotas rekomendācijas nacionālas nozīmes ITS pakalpojumu saskaņotai ieviešanai un sasaistei ar citiem transporta veidiem, veikta izpēte, kuras ietvaros tika identificēti pasākumi, kurus nepieciešams veikt, lai nodrošinātu koordinētu ITS attīstību. Latvijā, kā viens no nepieciešamajiem pasākumiem tika identificēta nepieciešamība izveidot transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punktu.".
48. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 536. punktu šādā redakcijā:
"(536) Rīgai nozīmīgo integrēto transporta sistēmu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes iespējams attīstīt, rekonstruējot un izbūvējot būtiskākos maģistrālo ceļu posmus. Nozīmīgs punkts iebraukšanai un izbraukšanai no pilsētas ar autobusu, lidmašīnu vai vilcienu tiek veidots, savstarpēji integrējot Centrālo dzelzceļa staciju un Starptautisko autoostu.".
49. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 542. punktu šādā redakcijā:
"(542) 6.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības:
1) vides un drošības pasākumu uzlabošana starptautiskajā lidostā "Rīga" – manevrēšanas ceļu tīkla uzlabošana un aprīkošana ar ass gaismām, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, kā arī energoefektīvākas tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegāde, apgaismojuma infrastruktūras modernizācija;
2) gaisa telpas drošības uzlabošana, veicot bezpilota gaisa kuģu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidi un pasīvā rakstura bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas iegādi.".
50. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 544. punktu šādā redakcijā:
"(544) 6.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību.".
51. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 546. punktu šādā redakcijā:
"(546) 6.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes, mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību."
52. Papildināt 2.6. apakšsadaļu ar 5541. 5542. un 5543. punktu šādā redakcijā:
"(554)1 6.1.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide
(554)2 6.1.6.SAM indikatīvās mērķteritorijas: visa Latvija
(554)3 6.1.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas Valsts ceļi".
53. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.6. (5) šādā redakcijā:
"KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Finansējums avots |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| i.6.1.1.a | Rekonstruētās hidrotehniskās būves | Hidrotehniskās būves | KF | 4 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.6.1.1.b | Rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums | km | KF | 12 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.6.1.2.a | Izbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuve | m2 | KF | 12 090 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.6.1.2.b | Modernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garums | m | KF | 11 330 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.6.1.2.c | Bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas un gaisa telpas drošības uzlabošanas sistēmas izveide | komplekts | KF | 1 | Projekta dati | Projekta īstenošanas noslēgumā |
| i.6.1.3.a | Rekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garums | km | KF | 3,8 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.6.1.4.a | Izbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-T | km | KF | 9,96 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.6.1.5.ak (CO14a) |
Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums | km | KF | 296 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.6.1.6.a | Izveidots transporta nozares informācijas nacionālais piekļuves punkts | gab. | KF | 1 | Projektu dati | Projekta īstenošanas noslēgumā" |
54. Svītrot 2.6. apakšsadaļas 558. punktu.
55. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 562. punktu šādā redakcijā:
"(562) SAM ietvaros paredzētās kompleksās investīcijas dzelzceļa sistēmā, veicinot dzelzceļa elektrifikāciju, attīstot Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglus un rekonstruējot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, sniegs ieguldījumu minēto problēmu risināšanā, uzlabojot dzelzceļa pārvadājuma efektivitāti kopumā un būtiski samazinot CO2 emisiju apjomu dzelzceļa pārvadājumos.".
56. Izteikt 2.6. apakšsadaļas 564. punktu šādā redakcijā:
"(564) Indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti, tiks veikta esošās infrastruktūras modernizācija (elektrifikācija) un jaunas izveide, tai skaitā, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija.".
57. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.11. (6) šādā redakcijā:
"Prioritārā virziena snieguma ietvars
|
Indikatora tips |
ID. |
Definīcija |
Mērvienība |
Fonds |
Reģiona kategorija |
Starpposma vērtība |
Mērķa vērtība |
Datu avots |
Rādītāja nozīmīguma apraksts |
||
| Sievietes | Vīrieši | Kopā | |||||||||
| Finanšu rādītājs | (F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF) |
|
EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 72 852 630 |
|
|
277 032 428 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
| Finanšu rādītājs | (F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF) |
|
EUR | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 306 148 623 |
|
|
1 037 303 107 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
| Iznākuma rādītājs | i.6.1.5.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T) (CO14a) |
Kopējais | km | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 |
|
|
296 | Projektu dati | Rādītājs ietver 6.5.1. plānotās
investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs
atbilst 25,74 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam. |
| Galvenais īstenošanas posms | i.6.1.5..a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita. (S615) |
Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam. | % | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 50 |
|
|
|
Projektu dati | |
| Iznākuma rādītājs | i.6.2.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums (CO12a) |
Kopējais | km | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 |
|
|
300 | Projektu dati | Rādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās
investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā.
Rādītājs atbilst 39,31 % no KF finansējuma prioritārajam virzienam. |
| Galvenais īstenošanas posms | i.6.2.1.a Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma. (S621) |
Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma | % | KF | Mazāk attīstītie reģioni | 15 |
|
|
|
Projektu dati | |
| Iznākuma rādītājs | i.6.3.1.ak Rekonstruēto vai
modernizēto autoceļu kopējais garums (CO14) |
Kopējais | km | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 0 |
|
|
305 | Projektu dati | Rādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā |
| Galvenais īstenošanas posms | i.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības
iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. (S631) |
Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam | % | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 20 |
|
|
|
Projektu dati |
" |
58. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.12. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:
|
"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
| Intervences kategorijas | Finansējuma veids | Teritorija | Teritoriālie sasniegšanas mehānismi | ESF
sekundāras tēmas (tikai ESF) |
Tematiskie mērķi | ||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 34 | 235 477 563 | 1 | 235 477 563 | 7 | 235 477 563 | 7 | 235 477 563 | N/A | N/A | 7 | 235 477 563" |
59. Izteikt 2.6. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.6.13. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:
|
"KF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 13 | 2 106 640 | 1 | 881 707 638 | 7 | 652 377 169 | 7 | 881 707 638 | N/A | N/A | 7 | 881 707 638 |
| 22 | 1 015 580 | 1 | 229 330 469 | ||||||||
| 24 | 404 889 851 | ||||||||||
| 25 | 22 537 515 | ||||||||||
| 26 | 2 500 000 | ||||||||||
| 33 | 362 182 882 | ||||||||||
| 34 | 16 500 000 | ||||||||||
| 37 | 9 862 545 | ||||||||||
| 39 | 55 112 625 | ||||||||||
| 44 | 5 000 000 |
" |
|||||||||
60. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" (turpmāk – 2.7. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.7.1. (4) šādā redakcijā:
"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Reģiona kategorija vai JNI5 |
Mērvienība |
Kopējais iznākuma rādītājs |
Sākotnējā vērtība |
Sākotnējās vērtības gads |
Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| r.7.1.1.ak | Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās | Mazāk attīstītie reģioni | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki | 6 088 | 2012 | Dalībnieku skaits | 24 712 | Projekta dati | Divas reizes gadā |
| r.7.1.1.b | Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām | Mazāk attīstītie reģioni | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki | 6 087 | 2012 | Dalībnieku skaits | 23 592 | Administratīvo datubāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID) | Divas reizes gadā " |
61. Izteikt 2.7. apakšsadaļas 596. punktu šādā redakcijā:
"(596) 7.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t.sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.), neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar 2019. gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli, ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem.".
62. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.3. (5) šādā redakcijā:
"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība
(2023. gadā) |
Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| i.7.1.1.ak | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki | Dalībnieki | ESF |
88 034 |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.7.1.1.b | Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+ | Dalībnieki | ESF |
29 000 |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.7.1.2.a | Atbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaits | Pasākumu skaits | ESF |
800 |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.7.1.2.b | Darba tirgu apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu skaits | Dokumentu skaits | ESF |
3 |
Projektu dati | Reizi plānošanas periodā uz
31.12.2021. " |
63. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.4. šādā redakcijā:
"JNI kopējie rezultāta rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Reģiona kategorija vai JNI6 |
Mērvienība |
Kopējais iznākuma rādītājs |
Sākotnējā vērtība |
Sākotnējās vērtības gads |
Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība |
Plānotā vērtība |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| r.7.2.1.a | Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās | JNI | Personu skaits | NA | 1 683 | 2012. | Personu skaits | 12 271 | Projektu dati | Divas reizes gadā |
| r.7.2.1.bk (CR01) |
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci | JNI | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie
bezdarbnieki (CO01) |
2 935 | 2012. | Dalībnieku skaits | 12 920 | Projektu dati | Reizi gadā |
| r.7.2.1.ck (CR02) |
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu | JNI | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie
bezdarbnieki (CO01) |
1 760 | 2012. | Dalībnieku skaits | 11 266 | Projektu dati | Reizi gadā |
| r.7.2.1.dk (CR03) |
Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti | JNI | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie
bezdarbnieki (CO01) |
1 760 | 2012. | Dalībnieku skaits | 11 266 | Projektu dati | Reizi gadā |
| r.7.2.1.ek (CR04) |
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci | JNI | Dalībnieku skaits | Ilgstošie bezdarbnieki (CO02) |
2 765 | 2012. | Dalībnieku skaits | 3 420 | Projektu dati | Reizi gadā |
| r.7.2.1.fk (CR05) |
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas | JNI | Dalībnieku skaits | Ilgstošie bezdarbnieki (CO02) |
1 659 | 2012. | Dalībnieku skaits | 2 052 | Projektu dati | Reizi gadā |
| r.7.2.1.gk (CR06) |
Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti | JNI | Dalībnieku skaits | Ilgstošie bezdarbnieki (CO02) |
1 659 | 2012. | Dalībnieku skaits | 2 052 | NVA dati | Reizi gadā |
| r.7.2.1.h (CR07) |
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci | JNI | Dalībnieku skaits | Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas
neaktīvas personas (CO04) |
690 | 2012. | Dalībnieku skaits | 6 756 | Projektu dati | Reizi gadā |
| r.7.2.1.ik (CR08) |
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas | JNI | Dalībnieku skaits | Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas
neaktīvas personas (CO04) |
1 053 | 2012. | Dalībnieku skaits | 2 838 | Projektu dati | Reizi gadā |
| r.7.2.1.jk (CR09) |
Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti | JNI | Dalībnieku skaits | Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas
neaktīvas personas (CO04) |
1 053 | 2012. | Dalībnieku skaits | 3 310 | Projektu dati | Reizi gadā |
| r.7.2.1.kk (CR10) |
Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas | JNI | Dalībnieku skaits | N/A | 526 | 2012. | Dalībnieku skaits | 1 673 | Projektu dati | Reizi gadā |
| r.7.2.1.lk (CR11) |
Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas | JNI | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie
bezdarbnieki (CO01) |
1 376 | 2012. | Dalībnieku skaits | 6 781 | Administratīvo datu bāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID) | Reizi gadā |
| r.7.2.1.mk (CR12) |
Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas | JNI | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie
bezdarbnieki (CO01) |
14 | 2012. | Dalībnieku skaits | 80 | Aptauja | Reizi gadā " |
64. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.5. (4) šādā redakcijā:
"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Kopējais iznākuma rādītājs | Sākotnējā vērtība | Sākotnējās vērtības gads | Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība | Plānotā vērtība (2023.gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| r.7.2.1.m | Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās | Dalībnieku skaits | Nodarbinātās personas | 980 | 2012 | Dalībnieku skaits | 1 496 | Projektu dati | Reizi gadā " |
65. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.6. (5) šādā redakcijā:
"ESF un JNI kopējie iznākuma rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība
(2023. gadā) |
Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| i.7.2.1.a | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki | Dalībnieki | JNI |
19 000 |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.7.2.1.b | Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas | Dalībnieki | JNI |
10 078 |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.7.2.1.c | Ilgstošie bezdarbnieki | Dalībnieki | JNI |
5 700 |
NVA dati | Reizi gadā |
| i.7.2.1.d | JNI atbalstīto pasākumu dalībnieki kopā | Dalībnieki | JNI |
29 078 |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.7.2.1.f | Nodarbinātās personas | Dalībnieki | ESF |
2 206 |
Projektu dati | Reizi gadā" |
66. Izteikt 2.7. apakšsadaļas 626. punktu šādā redakcijā:
"(626) 7.3.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: informēšanas, izglītošanas, apmācību un konsultāciju aktivitātes, situācijas monitorings un analīze darba apstākļu un risku, darba tiesību un darba aizsardzības jomā, elektronisko un vizualizēto darba vides palīgrīku un izglītojošo materiālu izveide, Valsts darba inspekcijas inspektoru zināšanu un prasmju uzlabošana. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar sociālajiem partneriem (darba devēju, darba ņēmēju organizācijām un to apvienībām), citiem kompetentiem ekspertiem, biedrībām un nodibinājumiem, komersantiem, zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm kā pakalpojuma sniedzējiem.".
67. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.9. (5) šādā redakcijā:
"ESF kopējais un specifiskais iznākuma rādītājs
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējums avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| i.7.3.1.ak | Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits | Saimnieciskās darbības veicēji | ESF |
1 500 |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.7.3.2.a | Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits | Dalībnieki | ESF |
3 000 |
Projektu dati | Reizi gadā " |
68. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.10. (6) šādā redakcijā:
"Prioritārā virziena snieguma ietvars
| Indikatora tips | ID. Rādītāja nosaukums |
Definīcija | Mērvienība | Fonds | Reģiona kategorija | Starpposma vērtība 2018. gadā |
Mērķa vērtība | Datu avots | Rādītāja nozīmīguma apraksts | ||
| sievietes | vīrieši | kopā | |||||||||
| Finanšu rādītājs | (F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF) |
|
EUR | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 49 376 694 | 126 888 288 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
||
| Finanšu rādītājs | (F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI) |
|
EUR | Jauniešu nodarbinātības iniciatīva | Mazāk attīstītie reģioni | 48 708 012 | 63 140 804 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
||
| Iznākuma rādītājs | i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) |
Kopējais | Dalībnieki | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 42 000 | 88 034 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 50 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) |
Kopējais | Dalībnieki | Jauniešu nodarbinātības iniciatīva | Mazāk attīstītie reģioni | 19 000 | 19 000 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai." | ||
69. Izteikt 2.7. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.7.11. (7–12) šādā redakcijā:
|
"ESF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 102 | 91 120 561 | 1 | 165 876 321 | 7 | 165 876 321 | 7 | 165 876 321 | 8 | 165 876 321 | 8 | 165 876 321 |
| 103 | 58 021 278 | ||||||||||
| 106 | 16 734 482 |
" |
|||||||||
70. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" (turpmāk – 2.8. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.8.5. (5) šādā redakcijā:
"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji
|
ID |
Rādītājs |
Mērvienība |
Finansējums avots |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| i.8.1.1.a | Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā augstākās izglītības infrastruktūrā | Personu skaits | ERAF | 29 900 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.8.1.2.a | Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajās vispārējās izglītības iestādēs, ieskaitot tās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas | Personu skaits | ERAF | 45 600 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.8.1.3.a | Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā | Personu skaits | ERAF | 10 800 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.8.1.4.a | Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā koledžas izglītības infrastruktūrā | Personu skaits | ERAF | 3 100 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.8.1.IP (CO35) |
Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā | Personu skaits | ERAF | 89 400 | Projektu dati | Reizi gadā " |
71. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.13. (4) šādā redakcijā:
"ESF specifiskie rezultāta rādītāji
| ID | Rādītājs | Reģiona kategorija vai JNI | Mērvienība | Kopējais iznākuma rādītājs | Sākotnējā vērtība | Sākotnējās vērtības gads | Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| r.8.3.5.a | Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas nodrošina karjeras atbalstu izglītojamajiem | Mazāk attīstītie reģioni | Iestāžu skaits | N/A | 86 | 2013 | skaits | 328 | IZM dati, projektu uzraudzības dati | Projekta īstenošanas noslēgumā,
apkopojot projekta datus " |
72. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā:
"Prioritārā virziena snieguma ietvars
|
Indikatora tips |
ID. |
Definīcija |
Mērvienība |
Fonds |
Reģiona kategorija |
Starpposma vērtība |
Mērķa vērtība |
Datu avots |
Rādītāja nozīmīguma apraksts |
||
| sievietes | vīrieši | kopā | |||||||||
| Finanšu rādītājs | (F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF) |
|
EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 80 534 872 |
|
|
326 424 456 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
| Finanšu rādītājs | (F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF) |
|
EUR | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 36 865 959 |
|
|
273 826 242 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
| Iznākuma rādītājs | Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja
atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35) |
Kopējais | Personas | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 12 162 |
|
|
89 400 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros. |
| Iznākuma rādītājs | i.8.2.1.c Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts | Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti. | Programmu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 16 | 22 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1 % (3 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. | Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši
ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. Ārvalsts pasniedzējs – ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40. pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents) |
Personu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 50 | 300 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 8,29 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas) | Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai | Institūciju skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 10 | 20 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 7,30 % (20 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts | Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts | Mācību un metodisko līdzekļu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 10 | 61 | Projektu dati | Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,12 % (8 551 987 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts | Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts | Vadlīniju un valsts standartu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 3 | 3 | Projektu dati | Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 2,78 % (7 616 784 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai | Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai | Iestāžu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 180 | 272 | Projektu dati | Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 13,74 % (37 632 740 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.8.3.3.a NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros | NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros | Personu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 1 950 | 3 500 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 8.3.3.a SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,48 % (6 802 502 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam | Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas) | Iestāžu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 295 | 328 | Projektu dati | Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 8,43 % (23 080 688 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni |
Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni |
Personu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 11 562 | 25 693 | Projektu dati | Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 6,79 % (18 599 675 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (personu skaits) | Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros | Personu skaits | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 756 | 3 150 | Projektu dati | Rādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 4,01 % (10 968 576 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros" | ||
73. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.23. (7–12) šādā redakcijā:
|
"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 49 | 44 002 486 | 1 | 277 460 786 | 1 | 131 269593 | 7 | 180 659 300 | N/A | N/A | 10 | 277 460 786 |
| 50 | 63 925 718 | 2 | 104 674 399 | 1 | 96 801 486 | ||||||
| 51 | 122 820 515 | 3 | 41 516 794 | ||||||||
| 13 | 46 712 067 |
" |
|||||||||
74. Izteikt 2.8. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.8.24. (7–12) šādā redakcijā:
|
"ESF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 115 | 117 956 396 | 1 | 232 752 302 | 7 | 232 752 302 | 7 | 232 752 302 | 8 | 232 752 302 | 10 | 232 752 302 |
| 116 | 56 657 333 | ||||||||||
| 117 | 22 979 380 | ||||||||||
| 118 | 35 159 193 |
" |
|||||||||
75. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" (turpmāk – 2.9. apakšsadaļa) tabulu Nr. 2.9.1. (4) šādā redakcijā:
"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji
| ID | Rādītājs | Reģiona kategorija vai JNI7 | Mērvienība | Kopējais iznākuma rādītājs | Sākotnējā vērtība | Sākotnējās vērtības gads | Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| r.9.1.1.ak | Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas | Mazāk attīstītie reģioni | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie
bezdarbnieki (CO01) |
1 067 | 2012 | Dalībnieku skaits | 4 198 | Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana | Divas reizes gadā |
| r.9.1.1.b | Pasākuma dalībnieki izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā | Mazāk attīstītie reģioni | Dalībnieku skaits | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie
bezdarbnieki (CO01) |
1 067 | 2012 | Dalībnieku skaits | 5 655 | Projektu dati, administratīvo datu (NVA BURVIS, VIS) salīdzināšana | Divas reizes gadā " |
76. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 884. punktu šādā redakcijā:
"(884) SAM ietvaros paplašinātas profesijas apgūšanas iespējas personām ar smagu invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem radīs priekšnoteikumu šo personu integrācijai darba tirgū. Izpēte par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un pielietojumu Latvijas izglītības iestādēs un funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas pilnveide ļaus efektīvāk kompensēt funkcionēšanas ierobežojumus, veicinās izglītības ieguvi un integrāciju sabiedrībā.".
77. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 886. punktu šādā redakcijā:
"(886) SAM īstenošana paredzēta sinerģijā ar 9.3.1.SAM, kura ietvaros plānoti papildinoši ieguldījumi funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveidei nepieciešamo telpu iekārtošanai un aprīkojuma iegādei."
78. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.4. (6) šādā redakcijā:
"ESF kopējais rezultāta rādītājs
|
ID |
Rādītājs |
Reģiona kategorija vai JNI8 |
Mērvienība |
Kopējais iznākuma rādītājs |
Sākotnējā vērtība |
Sākotnējās vērtības gads |
Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība |
Plānotā vērtība (2023. gadā) |
Datu avots |
Ziņošanas regularitāte |
| r.9.1.4.ak | Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie | Mazāk attīstītie reģioni | Dalībnieku skaits | NA | 1 254 | 2007 | Dalībnieku skaits | 1 890 | Projektu dati | Reizi gadā " |
79. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 908. punktu šādā redakcijā:
"(908) 9.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pakalpojumu izveide un sniegšana personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālajai iekļaušanai – profesionālās rehabilitācijas programmu izstrāde un īstenošana, prasmju sertificēšana, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte; invaliditātes noteikšanas sistēmas nepilngadīgām personām izvērtējums un pilnveide; atbalsta pakalpojumu izveide un sniegšana sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautajām personām, indivīdu informēšana par līdzdalības iespējām sabiedriskajās aktivitātēs un motivāciju piedalīties darba tirgū, sadarbību un savstarpēju sapratni veicinoši informatīvi pasākumi ar publisko pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem; informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju un dažādību. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem kā pakalpojumu sniedzējiem.".
80. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 911. punktu šādā redakcijā:
"(911) 9.1.4.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: visas specifiskā mērķa ietvaros paredzētās darbības vērstas uz nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju sabiedrībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, t.sk. tiks īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju (jo īpaši, pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes) un dažādību, funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte.".
81. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.5. (5) šādā redakcijā:
"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējums avots | Plānotā vērtība
(2023. gadā) |
Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| i.9.1.1.ak | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki | Dalībnieki | ESF |
25 841 |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.1.2.a | Resocializācijas pasākumus un atbalstu saņēmušo ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits | Dalībnieki | ESF |
16 000 |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.1.3.a | Apmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem | Personas (IeVP un VPD darbinieki) | ESF |
1400 IeVP un 250 VPD darbinieku, kas strādā ar klientu |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.1.3.b | Riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuru pilnveidei sniegts ESF atbalsts | RVN instrumenti | ESF |
6 |
Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.1.4.a | Atbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju skaits | Dalībnieki | ESF |
6 300 |
Projektu dati | Reizi gadā " |
82. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.12. (5) šādā redakcijā:
"ESF specifiskie iznākuma rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| i.9.2.1.a | Sociālā darba speciālistu skaits, kuri piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē - supervīzijā un apmācībās | Dalībnieki | ESF | 2000 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.1.b | Speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā | Dalībnieki | ESF | 5825 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.1.c | Bērnu ar saskarsmes grūtībām skaits, kuriem izstrādātas atbalsta programmas | Personas | ESF | 1000 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.1.d | Speciālistiem un bērnu ar saskarsmes grūtībām likumiskajiem pārstāvjiem un aprūpētājiem bērnu uzvedības korekcijai sniegto rekomendāciju skaits | Rekomendāciju skaits | ESF | 2250 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.1.e | Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi (izvērtējumi, metodoloģija), kuru izstrādei sniegts atbalsts | Pētījumi | ESF | 10 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.2.a | Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumusdzīvesvietā | Personas | ESF | 2100 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.2.b | Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem ESF atbalstītus sociālos pakalpojumus | Personas | ESF | 3 570 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.2.c | Pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar ESF atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums | Personas | ESF | 2100 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.2.d | Bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums | Personas | ESF | 1 198 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.2.e | Slēgšanai atbalstīto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits | Institūciju/filiāļu skaits | ESF | 3 | Projektu dati | Reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2016. |
| i.9.2.2.f | Izstrādāti sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismi | Finansēšanas mehānismi | ESF | 2 | Projektu dati | Reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2018. |
| i.9.2.2.g | Izstrādāts atbalsta personas pakalpojums un ieviešanas mehānisms | Pakalpojums | ESF | 1 | Projektu dati | Reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2017. |
| i.9.2.3.a | Attīstībai un ieviešanai atbalstīto veselības tīklu attīstības vadlīniju skaits | Vadlīniju skaits | ESF | 4 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.3.b | Stacionāro ārstniecības iestāžu skaits, kuras nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un ir atbalstītas kvalitātes sistēmas un veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādāšanai un ieviešanai | Iestāžu skaits | ESF | 21 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.4.a | Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos | Personu skaits | ESF | 45 000 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.4.b | Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. rindkopu) un kas piedalījušies ESF veselības veicināšanas pasākumos | Personu skaits | ESF | 175 000 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.4.c | ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu skaits | Pasākumu skaits | ESF | 49 101 | Projekta dati | Reizi gadā |
| i.9.2.4.d | ESF ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaits | Kampaņu skaits | ESF | 5 | Projekta dati | Reizi gadā |
| i.9.2.5.a | Reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas | Personu skaits | ESF | 14209 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.2.6.a | Veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomā | Dalībnieku skaits | ESF | 35 000 | Projektu dati | Reizi gadā" |
83. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 982., 983. un 984. punktu šādā redakcijā:
"(982) Lai nodrošinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem pāreju no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā, kā arī mazinātu riskus pašvaldībās dzīvojošu personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nonākšanai ilgstošās aprūpes institūcijās, tiks veikti ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā pašvaldībās, radot iespēju sniegt institūcijām alternatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Rezultātā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas atstājušas VSAC, tiks nodrošināta dzīvesvieta un atbalsta pakalpojumi pašvaldībā, kā arī tiks samazināts risks nonākt VSAC nepietiekama atbalsta pašvaldībā dēļ. Savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem tiks radīta iespēja saņemt jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās.
(983) Lai palielinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas, uzlabotu komunikāciju un atvieglotu mācību procesu, tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma. Ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā (pašvaldību dienas aprūpes centros, atelpas brīža pakalpojumā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumos) atbalstīs to ģimeņu sociālo iekļaušanu, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, palielinās bērnu vecāku iesaistīšanos darba tirgū un mazinās ģimeņu sociālās atstumtības risku.
(984) 9.3.1. SAM tiks īstenots sinerģijā ar 9.2.2. AM, kura ietvaros ar ESF atbalstu tiks izstrādāti deinstitucionalizācijas plāni. Izvērtējot klientu individuālās vajadzības, esošo sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošinājumu un aprūpes institūciju pārveides iespējas, plāns paredzēs rīcības un arī nepieciešamos ieguldījumus pakalpojumu infrastruktūras attīstībai reģiona ietvaros. Savukārt sinerģijā ar ESF līdzfinansēto 9.1.4.SAM tiks iekārtotas telpas un iegādāts aprīkojums funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveidei.".
84. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 988. punktu šādā redakcijā:
"(988) Plānoti ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā pašvaldībās, kas nodrošina bērnu un personu ar garīga rakstura traucējumiem pāreju no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā. Vienlaikus tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma, lai palielinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas, uzlabotu komunikāciju un atvieglotu mācību procesu.".
85. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 992. punktu šādā redakcijā:
"(992) 9.3.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem –dienas aprūpes centru, grupu māju (dzīvokļu), specializēto darbnīcu izveide, labiekārtošana; sabiedrībā balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, dienas aprūpes centru, atelpas brīža pakalpojuma infrastruktūras izveide bērniem ar funkcionāliem traucējumiem; "jauniešu māju" izveide un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā) ārpus institūcijas; funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā pakalpojumu sniedzējiem.".
86. Izteikt 2.9. apakšsadaļas 995. punktu šādā redakcijā:
"(995) 9.3.1.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā pašvaldībās, "jauniešu māju" izveide, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā) ārpus institūcijas, funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, vides pieejamības ekspertu konsultācijas.".
87. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.15. (5) šādā redakcijā:
"ERAF specifiskie iznākuma rādītāji
| ID | Rādītājs | Mērvienība | Finansējuma avots | Plānotā vērtība (2023. gadā) | Datu avots | Ziņošanas regularitāte |
| i.9.3.1.a | Izveidoto un/ vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē | Vietu skaits | ERAF | 250 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.3.1.b | Izveidoto un labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem | Vietu skaits | ERAF | 2473 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.3.1.c | Izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas infrastruktūra | Infrastruktūra | ERAF | 1 | Projektu dati | Vienu reizi plānošanas periodā – uz 31.12.2019. |
| i.9.3.2.a | Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai | Ārstniecības iestāžu skaits | ERAF | 606 | Projektu dati | Reizi gadā |
| i.9.3.2.b (CO36) |
Iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi | Cilvēku skaits | ERAF | 1 839 598 | Projektu dati | Reizi gadā " |
88. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā:
"Prioritārā virziena snieguma ietvars
|
Indikatora tips |
ID. |
Definīcija |
Mērvienība |
Fonds |
Reģiona kategorija |
Starpposma vērtība |
Mērķa vērtība |
Datu avots |
Rādītāja nozīmīguma apraksts |
||
| sievietes | vīrieši | kopā | |||||||||
| Finanšu rādītājs | (F16) Finanšu rādītājs 9.PV (ESF) |
|
EUR | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 47 915 277 |
|
|
258 986 886 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
| Finanšu rādītājs | (F17) Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF) | EUR | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 7 796 118 |
|
|
261 144 865 | Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma |
|
|
| Iznākuma rādītājs | i.9.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki | Dalībnieki | ESF | Mazāk attīstītie reģioni | 12 500 | 25 841 | Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 29 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros | |||
| Iznākuma rādītājs | i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā | To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā | Personas | ESF | Mazāk attīstītie reģioni |
210 |
2100 |
Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 19 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas
iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF
slimību profilakses pasākumos |
Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos |
Iedzīvotāji | ESF | Mazāk attīstītie reģioni |
20 000 |
45 000 |
Projektu dati | Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 18 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros | ||
| Iznākuma rādītājs | i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai | Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros | Ārstniecības iestādes | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni |
0 |
|
|
606 |
Projektu dati | Iznākuma rādītājs atbilst 78 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros |
| Galvenais īstenošanas posms | 9.3.2.a Ar finansējuma saņēmēju
noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma (S932) |
Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma | % | ERAF | Mazāk attīstītie reģioni | 30 |
|
|
|
Projektu dati |
" |
89. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.17. (7–12) šādā redakcijā:
|
"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 53 | 173 258 153 | 1 | 221 973 134 | 1 | 164 119 509 | 7 | 208 271 902 | N/A | N/A | 9 | 221 973 134 |
| 55 | 48 388 768 | 2 | 48 023 089 | 1 | 13 701 232 | ||||||
| 13 | 326 213 | 3 | 9 830 536 |
" |
|||||||
90. Izteikt 2.9. apakšsadaļas tabulu Nr. 2.9.18. (7–12) šādā redakcijā:
|
"ESF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 109 | 92 987 119 | 1 | 220 138 850 | 7 | 220 138 850 | 7 | 220 138 850 | 8 | 220 138 850 | 9 | 220 138 850 |
| 112 | 127 151 731 |
" |
|||||||||
91. Izteikt 2.10. apakšsadaļas "Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" tabulu Nr. 2.10.5. (14–16) šādā redakcijā:
|
"ESF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 122 | 15 300 000 | 1 | 21 420 040 | 7 | 21 420 040 | 8 | 21 420 040 | 12 | 21 420 040 | ||
| 123 | 6 120 040 |
" |
|||||||||
92. Izteikt 2.11. apakšsadaļas "Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" tabulu Nr. 2.11.3. (14–16) šādā redakcijā:
|
"ERAF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 121 | 39 180 553 | 1 | 39 180 553 | 7 | 39 180 553 | N/A | N/A | N/A | N/A | 12 | 39 180 554" |
93. Izteikt 2.12. apakšsadaļas "Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"" tabulu Nr. 2.12.3. (14–13) šādā redakcijā:
|
"KF: Mazāk attīstītie reģioni |
|||||||||||
|
Intervences kategorijas |
Finansējuma veids |
Teritorija |
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi |
ESF sekundāras tēmas |
Tematiskie mērķi |
||||||
| Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR | Kods | EUR |
| 121 | 40 715 710 | 1 | 40 715 710 | 7 | 40 715 710 | N/A | N/A | N/A | N/A | 12 | 40 715 710" |
94. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" (turpmāk – 3. sadaļa) tabulu Nr. 3.1. (17) šādā redakcijā:
"ESF, ERAF un KF finansējuma sadalījums pa gadiem, milj. EUR
| NR | Fonds | Reģions | 2014, EUR | 2015, EUR | 2016, EUR | 2017, EUR | 2018, EUR | 2019, EUR | 2020, EUR | Kopā, EUR |
| (1) | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 277 214 930 | 291 536 583 | 328 768 552 | 342 810 774 | 357 274 862 | 394 164 452 | 418 797 496 | 2 410 567 649 |
| Pamatsumma | Mazāk attīstīts reģions | 260 582 034 | 274 044 388 | 309 042 439 | 322 242 128 | 335 838 370 | 370 514 585 | 393 660 374 | 2 265 924 318 | |
| Rezerve | Mazāk attīstīts reģions | 16 632 896 | 17 492 195 | 19 726 113 | 20 568 646 | 21 436 492 | 23 649 867 | 25 137 122 | 144 643 331 | |
| (5) | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 101 569 026 | 105 377 525 | 87 428 101 | 91 162 294 | 95 008 670 | 76 968 199 | 71 726 416 | 629 240 231 |
| Pamatsumma | Mazāk attīstīts reģions | 96 452 771 | 99 817 625 | 82 182 415 | 85 692 556 | 89 308 150 | 72 350 107 | 67 443 187 | 593 246 811 | |
| Rezerve | Mazāk attīstīts reģions | 5 116 255 | 5 559 900 | 5 245 686 | 5 469 738 | 5 700 520 | 4 618 092 | 4 283 229 | 35 993 420 | |
| (9) | JNI | N/A | 16 298 112 | 12 712 527 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 29 010 639 |
| Pamatsumma | N/A | 16 298 112 | 12 712 527 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 29 010 639 | |
| Rezerve | N/A | N/A | N/A | N/A | N/A | N/A | N/A | N/A | N/A | |
| (10) | KF | N/A | 167 454 594 | 175 995 293 | 185 012 112 | 193 047 173 | 200 965 711 | 209 486 800 | 217 453 012 | 1 349 414 695 |
| Pamatsumma | N/A | 157 407 318 | 165 435 575 | 173 911 385 | 181 464 343 | 188 907 768 | 196 917 592 | 204 405 832 | 1 268 449 813 | |
| Rezerve | N/A | 10 047 276 | 10 559 718 | 11 100 727 | 11 582 830 | 12 057 943 | 12 569 208 | 13 047 180 | 80 964 882 | |
| (12) | Kopā | 562 536 662 | 585 621 928 | 601 208 765 | 627 020 241 | 653 249 243 | 680 619 451 | 707 976 924 | 4 418 233 214" |
95. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.2. (18A) šādā redakcijā:
"Finansējuma plāns darbības programmai
|
Kods |
Prioritārais virziens |
Fonds |
Reģions |
Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR |
Savienības atbalsts, EUR |
Nacionālais finansējums, EUR |
Nacionālais publiskais finansējums, EUR |
Nacionālais privātais finansējums, EUR |
Kopējais finansējums, EUR |
Līdzfinansējuma likme, % |
EIB līdzdalība, EUR |
Pamatpiešķīrums bez rezerves, EUR |
Rezerve, EUR |
Rezerves apjoms, % |
|
1 |
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 525 454 395 | 467 519 706 | 82 503 479 | 57 934 689 | 24 568 790 | 550 023 185 | 85 | 0 | 439 003 228 | 28 516 478 | 6 |
|
2 |
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 191 264 955 | 168 533 829 | 29 741 264 | 22 731 126 | 7 010 138 | 198 275 093 | 85 | 0 | 158 254 067 | 10 279 762 | 6 |
|
31 |
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 318 747 708 | 296 191 300 | 52 269 056 | 22 556 408 | 29 712 648 | 348 460 356 | 85 | 0 | 278 125 040 | 18 066 260 | 6 |
|
32 |
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 21 251 009 | 18 063 357 | 3 187 652 | 3 187 652 | 0 | 21 251 009 | 85 | 0 | 16 940 083 | 1 123 274 | 6 |
|
41 |
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 341 875 566 | 290 594 229 | 51 281 337 | 51 281 337 | 0 | 341 875 566 | 85 | 0 | 272 869 363 | 17 724 866 | 6 |
|
42 |
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs | KF | N/A | 250 113 248 | 236 852 949 | 41 797 581 | 13 260 299 | 28 537 282 | 278 650 530 | 85 | 0 | 222 199 639 | 14 653 310 | 6 |
|
51 |
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 486 631 237 | 413 636 549 | 72 994 688 | 72 994 688 | 0 | 486 631 237 | 85 | 0 | 388 406 688 | 25 229 861 | 6 |
|
52 |
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | KF | N/A | 194 059 921 | 190 138 398 | 33 553 837 | 3 921 523 | 29 632 314 | 223 692 235 | 85 | 0 | 178 375 164 | 11 763 234 | 6 |
|
61 |
6. Ilgtspējīga transporta sistēma | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 277 032 428 | 235 477 563 | 41 554 865 | 41 554 865 | 0 | 277 032 428 | 85 | 0 | 221 114 552 | 14 363 011 | 6 |
|
62 |
6. Ilgtspējīga transporta sistēma | KF | N/A | 945 622 266 | 881 707 638 | 155 595 469 | 63 914 628 | 91 680 841 | 1 037 303 107 | 85 | 0 | 827 159 300 | 54 548 338 | 6 |
|
72 |
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 124 959 799 | 107 855 043 | 19 033 245 | 17 104 756 | 1 928 489 | 126 888 288 | 85 | 0 | 101 148 049 | 6 706 994 | 6 |
|
73 |
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | JNI | N/A | 61 647 230 | 58 021 278 | 5 119 526 | 3 625 952 | 1 493 574 | 63 140 804 | 92 | 0 | 58 021 278 | N/A | N/A |
|
81 |
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 326 424 456 | 277 460 786 | 48 963 670 | 48 963 670 | 0 | 326 424 456 | 85 | 0 | 260 536 998 | 16 923 788 | 6 |
|
82 |
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 272 584 716 | 232 752 302 | 41 073 940 | 39 832 414 | 1 241 526 | 273 826 242 | 85 | 0 | 218 278 541 | 14 473 761 | 6 |
|
91 |
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 250 497 255 | 221 973 134 | 39 171 731 | 28 524 121 | 10 647 610 | 261 144 865 | 85 | 0 | 208 433 829 | 13 539 305 | 6 |
|
92 |
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 247 753 772 | 220 138 850 | 38 848 036 | 27 614 922 | 11 233 114 | 258 986 886 | 85 | 0 | 206 449 459 | 13 689 391 | 6 |
|
10 |
10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai" | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 25 200 048 | 21 420 040 | 3 780 008 | 3 780 008 | 0 | 25 200 048 | 85 | 0 | 21 420 040 | 0 | 0 |
|
11 |
11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai" | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 46 094 769 | 39 180 553 | 6 914 216 | 6 914 216 | 0 | 46 094 769 | 85 | 0 | 39 180 553 | 0 | 0 |
|
12 |
12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai" | KF | N/A | 47 900 836 | 40 715 710 | 7 185 126 | 7 185 126 | 0 | 47 900 836 | 85 | 0 | 40 715 710 | 0 | 0 |
|
0 |
Kopā | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 2 764 022 769 | 2 410 567 649 | 425 394 306 | 353 455 120 | 71 939 186 | 2 835 961 955 | 85 | 0 | 2 265 924 318 | 144 643 331 | |
|
0 |
Kopā | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 691 749 344 | 600 229 592 | 105 922 881 | 91 519 752 | 14 403 129 | 706 152 473 | 85 | 0 | 564 236 172 | 35 993 420 | |
|
0 |
Kopā | JNI | 61 647 230 | 58 021 278 | 5 119 526 | 3 625 952 |
1 493 574 |
63 140 804 | 92 | 0 | 58 021 278 | 0 | ||
|
0 |
Kopā | KF | N/A | 1 437 696 271 | 1 349 414 695 | 238 132 013 | 88 281 576 | 149 850 437 | 1 587 546 708 | 85 | 0 | 1 268 449 813 | 80 964 882 | |
|
0 |
Kopā |
|
|
4 955 115 614 | 4 418 233 214 | 774 568 726 | 536 882 400 | 237 686 326 | 5 192 801 940 | 85 | 0 | 4 156 631 581 | 261 601 633 |
" |
96. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.4. (18C) šādā redakcijā:
"Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem
|
Prioritārais virziens |
Fonds |
Reģions |
Tematiskais mērķis |
Savienības atbalsts, EUR |
Nacionālais finansējums, EUR |
Kopējais finansējums, EUR |
| 1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju | 467 519 706 | 82 503 479 | 550 023 185 |
| 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti | 168 533 829 | 29 741 264 | 198 275 093 |
| 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju | 296 191 300 | 52 269 056 | 348 460 356 |
| 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi | 18 063 357 | 3 187 652 | 21 251 009 |
| 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs | 290 594 229 | 51 281 337 | 341 875 566 |
| 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs | KF | N/A | 4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs | 236 852 949 | 41 797 581 | 278 650 530 |
| 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 5. Veicināt pielāgošanos klimata
pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti |
413 636 549 | 72 994 688 | 486 631 237 |
| 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte | KF | N/A | 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti | 190 138 398 | 33 553 837 | 223 692 235 |
| 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās | 235 477 563 | 41 554 865 | 277 032 428 |
| 6. Ilgtspējīga transporta sistēma | KF | N/A | 7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās | 881 707 638 | 155 595 469 | 1 037 303 107 |
| 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 8. Veicināt nodarbinātību un
atbalstīt darbaspēka mobilitāti |
107 855 043 | 19 033 245 | 126 888 288 |
| 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte | JNI | N/A | 8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti | 58 021 278 | 5 119 526 | 63 140 804 |
| 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā | 277 460 786 | 48 963 670 | 326 424 456 |
| 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā | 232 752 302 | 41 073 940 | 273 826 242 |
| 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību | 221 973 134 | 39 171 731 | 261 144 865 |
| 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana | ESF | Mazāk attīstīts reģions | 9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību | 220 138 850 | 38 848 036 | 258 986 886 |
| 10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai" | ESF | Mazāk attīstīts reģions | NA | 21 420 040 | 3 780 008 | 25 200 048 |
| 11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai" | ERAF | Mazāk attīstīts reģions | NA | 39 180 553 | 6 914 216 | 46 094 769 |
| 12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai" | KF | N/A | NA | 40 715 710 | 7 185 126 | 47 900 836 |
| Kopā |
|
|
|
4 418 233 214 | 774 568 726 | 5 192 801 940" |
97. Izteikt 3. sadaļas tabulu Nr. 3.5. (19) šādā redakcijā:
"Indikatīvais atbalsta klimata pārmaiņu mērķim
|
Prioritārais virziens |
Indikatīvais finansējums apjoms, milj. EUR |
Proporcija no kopējā piešķīruma |
| 1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas |
0 |
0% |
| 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi |
0 |
0% |
| 3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja |
2 360 670 |
1% |
| 4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs |
419 834 243 |
80% |
| 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte |
122 728 063 |
20% |
| 6. Ilgtspējīga transporta sistēma |
198 122 636 |
18% |
| 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte |
0 |
0% |
| 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība |
46 712 067 |
9% |
| 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana |
326 213 |
0,1% |
| Kopā |
790 083 892 |
17,88%" |
98. Izteikt pielikumu Nr. 3 "Lielo projektu saraksts" šādā redakcijā:
|
"Nosaukums |
Projekta iesniegšanas laiks EK (gad, cet.) |
Plānotais projekta īstenošanas uzsākšanas laiks (gads, cet.) |
Plānotais projekta pabeigšanas laiks (gads, cet.) |
Ieguldījuma prioritāte |
Prioritārais virziens |
|
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija |
2019/2 |
2020/2 |
2023/4 |
Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus |
Ilgtspējīga transporta sistēma |
|
Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde |
2022/2 |
2019/3 |
2023/4 |
Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus |
Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs |
|
Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta |
2017/3 |
2017/3 |
2023/4 |
Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus |
Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte |
|
VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas attīstība |
2018/3 |
2017/3 |
2023/4 |
Investēt veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem |
Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" |
1 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību
institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.
2 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību
institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski.
3 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
4 Meliorācijas kadastrs: http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs
5 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
6 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
7 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
8 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI)
9 Rādītājs var tikt precizēts atbilstoši pamatnostādnēs "Cilvēkresursu
attīstība veselības aprūpē 2015.-2020.gadam" noteiktajam
Finanšu ministrs J. Reirs